1. PIELIKUMS

APVIENOTĀS KOMITEJAS REGLAMENTS, KAS PIEŅEMTS SASKAŅĀ AR EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN JAPĀNU

1. pants

Sastāvs un priekšsēdētāji

1. Apvienotā komiteja, kas izveidota ar 22.1. panta 1. punktu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Japānu (turpmāk – “Nolīgums”), pilda savus Nolīguma 22.1. pantā paredzētos pienākumus un uzņemas atbildību par Nolīguma vispārējo īstenošanu un darbību.

2. Apvienotā komiteja sastāv no Eiropas Savienības un Japānas pārstāvjiem, un saskaņā ar Nolīguma 22.1. panta 3. punktu tās līdzpriekšsēdētāji ir Eiropas Komisijas loceklis, kurš atbild par tirdzniecību, un Japānas ārlietu ministrs.

3. Līdzpriekšsēdētājus var pārstāvēt viņu attiecīgi deleģētas personas, kā paredzēts Nolīguma 22.1. panta 3. punktā. Ja tālāk šajā reglamentā minēti Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāji, ar to saprotamas arī viņu deleģētās personas.

4. Līdzpriekšsēdētājus var pavadīt ierēdņi. Pirms sanāksmes ar kontaktpunktu starpniecību notiek to ierēdņu sarakstu apmaiņa, kuri no katras Puses piedalās sanāksmē.

5. Līdzpriekšsēdētāji, savstarpēji vienojoties, var nolemt pieaicināt novērotājus vai neatkarīgus ekspertus uz ad hoc pamata.

2. pants

Kontaktpunkti

1. Kontaktpunkti, kas norīkoti, ievērojot Nolīguma 22.6. panta 1. punktu (turpmāk – “kontaktpunkti”), koordinē Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošanu un organizēšanu.

2. Visa ar Apvienotās komitejas darbu un sanāksmēm saistītā sarakste un saziņa starp Pusēm notiek ar kontaktpunktu starpniecību saskaņā ar Nolīguma 22.6. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3. Kontaktpunkti ir atbildīgi par apvienotās komitejas provizoriskās darba kārtības, lēmumu projektu un ieteikumu projektu sagatavošanas koordinēšanu, kā arī par sarakstes un saziņas koordinēšanu starp Apvienoto komiteju un specializētajām komitejām, darba grupām un citām ar šo Nolīgumu izveidotajām struktūrām.

3. pants

Darba kārtība

1. Kontaktpunkti kopīgi sagatavo katras sanāksmes provizorisku darba kārtība un kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta to Apvienotās komitejas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 kalendārās dienas pirms sanāksmes dienas.

2. Ne vēlāk kā 21 kalendāro dienu pirms sanāksmes dienas jebkura Puse var ierosināt darba kārtības punktus.

3. Puses, savstarpēji vienojoties, atbilstoši konkrētās lietas prasībām var saīsināt 1. un 2. punktā minētos termiņus.

4. Katras sanāksmes sākumā Apvienotā komiteja pieņem galīgo darba kārtību. Ja Puses tā nolemj, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus punktus.

4. pants

Darba valoda

Ja vien Puses nenolemj citādi, visa sarakste un saziņa starp Pusēm par Apvienotās komitejas darbu, kā arī lēmumu un ieteikumu sagatavošana un apspriešana notiek angļu valodā.

5. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus saskaņā ar Nolīguma 22.2. pantu pieņem vienprātīgi. Tos var pieņemt rakstiskā procedūrā Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāju notu apmaiņas ceļā.

2. Visiem Apvienotās komitejas lēmumiem un ieteikumiem norāda kārtas numuru, pieņemšanas datumu un nosaukumu, kas attiecas uz to priekšmetu.

6. pants

Kopīgais protokols

1. Kopīgā protokola projektā parasti iekļauj galīgo darba kārtību un katra darba kārtības punkta apspriežu kopsavilkumu.

2. Kontaktpunkti iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 60 dienu laikā no sanāksmes dienas sagatavo katras sanāksmes kopīgo protokolu.

3. Ja vien vienprātīgi nav nolemts citādi, tad, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā 70 dienu laikā no sanāksmes dienas Puses rakstiski apstiprina protokola projektu. Pēc apstiprināšanas kontaktpunkti paraksta divus protokola eksemplārus, un katra Puse saņem vienu šo dokumentu oriģinālu. Puses var nolemt, ka šī prasība tiek izpildīta arī ar elektronisku versiju parakstīšanu un apmaiņu.

7. pants

Atklātums un konfidencialitāte

1. Ja vien Nolīgumā nav noteikts citādi vai Puses nenolemj citādi, Apvienotās komitejas sanāksmes nav atklātas.

2. Ja kāda Puse Apvienotajai komitejai, jebkurai specializētajai komitejai, darba grupai vai citai ar Nolīgumu izveidotai struktūrai iesniedz informāciju, kura saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem uzskatāma par konfidenciālu vai aizsargātu pret izpaušanu, tad otra Nolīguma Puse rīkojas ar šo informāciju kā ar konfidenciālu informāciju, kā paredzēts Nolīguma 1.6. pantā.

3. Katra Puse pirms Apvienotās komitejas sanāksmes, piemērojot 2. punktu, jebkādā atbilstošā saziņas līdzeklī var publiskot galīgo darba kārtību, ko pirms Apvienotās komitejas sanāksmes pieņēmušas Puses, un apstiprināto kopīgo protokolu, kas sagatavots saskaņā ar 6. pantu. Katra puse nodrošinās, ka tiek publiskoti Apvienotās komitejas pieņemtie lēmumi, ieteikumi un skaidrojumi.

8. pants

Izmaksas

Katra Puse sedz visas izmaksas, kas tai radušās saistībā ar Apvienotās komitejas sanāksmēm. Izmaksas, kas saistītas ar sanāksmju organizēšanu, sedz Puse, kas rīko sanāksmi. Ja sanāksme notiek ārpus Eiropas Savienības vai Japānas, Puses, savstarpēji vienojoties, lemj par sanāksmes organizēšanas izmaksu segšanu.

2. PIELIKUMS

MEDIĀCIJAS PROCEDŪRA

I. Mērķis

Nolīguma 21.6. pantā aplūkotās mediācijas procedūras mērķis, kā tas paredzēts šajā dokumentā, ir veicināt savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanu ar mediatora palīdzību visaptverošā un ātrā procesā.

II. Definīcijas

Šajā dokumentā:

a)	“Nolīgums” ir Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu;

b)	“rīcības kodekss” ir Šķīrējtiesnešu ētikas (rīcības) kodekss, kas minēts Nolīguma 21.30. pantā;

c)	“dienas” ir kalendārās dienas;

d)	“Apvienotā komiteja” ir Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 22.1. pantu;

e)	“pieprasījuma saņēmēja Puse” ir Puse, kurai adresēts pieprasījums iesaistīties mediācijas procedūrā, ievērojot Nolīguma 21.6. pantu;

f)	“pieprasījuma iesniedzēja Puse” ir Puse, kura pieprasa iesaistīties mediācijas procedūrā, ievērojot Nolīguma 21.6. pantu; un

g)	“reglaments” ir Šķīrējtiesas reglaments, kas minēts Nolīguma 21.30. pantā.

III. Mediācijas procedūras sākšana

Puse jebkurā laikā var pieprasīt, lai Puses iesaistītos mediācijas procedūrā. Šādu rakstisku pieprasījumu adresē otrai Pusei. Pieprasījums ir pietiekami detalizēts, lai otra Puse skaidri izprastu tās Puses bažas, kura pieprasa mediācijas procedūru. Pieprasījuma iesniedzēja Puse savā pieprasījumā apraksta attiecīgo jautājumu šādā veidā:

a)	norāda konkrēto pasākumu;

b)	norāda, kādu nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem Pušu starpā, pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses uzskata, minētais pasākums rada vai radīs; un

c)	izskaidro cēloņsakarību starp pasākumu un negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un ieguldījumiem Pušu starpā.

Parasti tiek gaidīts, ka, pirms Puse saskaņā ar 3. punktu vēršanās pie otras Puses ar rakstisku pieprasījumu, tā izmanto visus attiecīgos Nolīguma sadarbības un apspriešanās noteikumus. Lielākai noteiktībai – pirms mediācijas procedūras sākšanas nav nepieciešama apspriešanās, kas notiek atbilstoši Nolīguma 21.5. pantam.

Mediācijas procedūru var sākt, tikai Pusēm savstarpēji vienojoties, lai izpētītu savstarpēji saskaņotus risinājumus un apsvērtu visus mediatora piedāvātos padomus un ierosinātos risinājumus. Pieprasījuma saņēmēja Puse atsaucīgi izskata pieprasījumu un 10 dienu laikā no saņemšanas atbild, to rakstiski pieņemot vai noraidot. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse neatbild noteiktajā termiņā, pieprasījumu uzskata par noraidītu. Dienu, kurā pieprasījuma iesniedzēja Puse ir saņēmusi pieprasījuma saņēmējas Puses atbildi, uzskata par mediācijas procedūras sākšanas dienu.

IV. Mediatora izraudzīšanās

Puses cenšas vienoties par mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no mediācijas procedūras sākšanas dienas.

Ja Puses pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma nevienojas par mediatoru 6. punktā paredzētajā termiņā, tad pieprasījuma iesniedzējas Puses Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājs vai tā pārstāvis piecu dienu laikā no pieprasījuma dienas lozējot izraugās mediatoru no priekšsēdētāju saraksta daļas, kas sagatavota saskaņā ar Nolīguma 21.9. panta 1. punktu. Pieprasījuma kopiju nosūta otrai Pusei.

Birojs, ko izraugās pieprasījuma iesniedzēja Puse saskaņā ar Nolīguma 21.25. panta 1. punktu, ir atbildīgs par izlozes organizēšanu un laikus informē Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājus par izlozes dienu, laiku un vietu. Izlozē var būt klāt pieprasījuma saņēmējas Puses līdzpriekšsēdētājs vai viņu var pārstāvēt cita persona. Var būt klāt arī abu Pušu pārstāvji. Katrā ziņā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ir ieradušās.

Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nav nevienas Puses valstspiederīgais un neviena Puse viņu nenodarbina.

10.

Mediators objektīvi un pārredzami palīdz Pusēm noskaidrot attiecīgo jautājumu, ieskaitot konkrētā pasākuma iespējamo ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem, un panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

11.

Uz mediatoru mutatis mutandis attiecas Šķīrējtiesnešu rīcības kodekss, ko, ievērojot Nolīguma 21.30. pantu, pieņēmusi Apvienotā komiteja.

V. Mediācijas procedūras noteikumi

12.

Pieprasījuma iesniedzēja Puse 10 dienu laikā no dienas, kad saskaņā ar 6. punktu panākta vienošanās par mediatoru vai saskaņā ar 7. punktu izraudzīts mediators, mediatoram un pieprasījuma saņēmējai Pusei iesniedz detalizētu attiecīgā jautājuma aprakstu, ieskaitot to, kā konkrētais pasākums tiek vai tiktu piemērots un kā tas ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus. Pieprasījuma saņēmēja Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var rakstiski sniegt piezīmes par to. Ikviena Puse savā sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.

13.

Mediators var lemt par atbilstošāko veidu, kā noskaidrot attiecīgo jautājumu, ieskaitot konkrētā pasākuma iespējamo ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem. Mediators jo īpaši var organizēt Pušu sanāksmes, apspriesties ar Pusēm kopā vai ar katru atsevišķi un sniegt papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Apspriedies ar Pusēm, mediators var arī vērsties pēc palīdzības pie attiecīgiem ekspertiem un ieinteresētajām personām vai apspriesties ar tiem.

14.

Mediators cenšas Pusēm sniegt padomus un piedāvāt apsvēršanai risinājumu. Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu vai vienoties par citu risinājumu. Mediators nesniedz padomus vai piezīmes par konkrētā pasākuma saderību ar Nolīgumu.

15.

Ja vien Puses nevienojas citādi, procedūra notiek pieprasījuma saņēmējā Pusē.

16.

Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60 dienu laikā no dienas, kad saskaņā ar 6. punktu panākta vienošanās par mediatoru vai saskaņā ar 7. punktu izraudzīts mediators. Ja Puse to pieprasa, savstarpēji saskaņoto risinājumu pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu. Ja vien Puses nevienojas citādi, savstarpēji saskaņotos risinājumus dara publiski pieejamus. Tomēr publiskotajā versijā nedrīkst iekļaut informāciju, par kuru kāda Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla. Kamēr nav panākts galīgais savstarpēji saskaņotais risinājums, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu risinājumus.

17.

Pēc jebkuras Puses pieprasījuma mediators Pusēm sagatavo rakstisku faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot:

a)	attiecīgo jautājumu, ieskaitot konkrētā pasākuma iespējamo ietekmi uz tirdzniecību vai ieguldījumiem;

b)	ievērotās procedūras;

c)	attiecīgā gadījumā Pušu, ekspertu un ieinteresēto personu paustos viedokļus; un

d)	attiecīgā gadījumā visus savstarpēji saskaņotos risinājumus un pagaidu risinājumus,

un sniedz to 15 dienu laikā no šā izklāsta pieprasījuma.

Puses 15 dienu laikā no dienas, kad sniegts faktu izklāsta projekts, var sniegt piezīmes par to. Izskatījis Pušu iesniegtās piezīmes, mediators 30 dienu laikā no faktu izklāsta projekta sniegšanas rakstiski iesniedz Pusēm galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāstā mediators neinterpretē Nolīgumu.

18.

Mediācijas procedūru izbeidz:

a)	Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu – tā pieņemšanas dienā;

b)	ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga, ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm – paziņojuma sniegšanas dienā;

c)	Pusēm savstarpēji vienojoties jebkurā procedūras posmā – vienošanās dienā vai

d)	ar Puses rakstisku un pamatotu paziņojumu, kas sniegts pēc savstarpēji saskaņota risinājuma atrašanas mediācijas procedūrā – paziņojuma dienā.

Mediācijas procedūras izbeigšana neskar 17. punktu.

19.

Starpniecības procedūrai mutatis mutandis piemēro Šķīrējtiesas reglamenta 5.–9., 15.–26., 33., 34. un 42.–46. punktu.

VI. Konfidencialitāte

20.

Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot 16. punktu, visi mediācijas procedūras posmi, ieskaitot padomu un ierosinātā risinājuma sniegšanu, ir konfidenciāli. Mediators un Puses uzskata par konfidenciālu jebkuru informāciju, ko Puse iesniegusi mediatoram vai kas saņemta no jebkuriem citiem avotiem, par kuriem norādīts, ka tie ir konfidenciāli. Tomēr ikviena Puse var izpaust atklātībai, ka notiek mediācija.

VII. Saistība ar citām domstarpību izšķiršanas procedūrām

21.

Mediācijas procedūra neskar Pušu tiesības un pienākumus, kas noteikti Nolīguma 21. nodaļā (Domstarpību izšķiršana) vai jebkura cita nolīguma domstarpību izšķiršanas procedūrā.

22.

Puse citās domstarpību izšķiršanas procedūrās, kas notiek saistībā ar šo vai citu nolīgumu, neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu, un netiek pieņemts, ka šķīrējtiesa ņem vērā:

a)	otras Puses nostāju mediācijas procedūrā vai atbilstīgi 13. punktam savākto informāciju;

b)	to, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu jautājumam, uz kuru attiecas mediācija; vai

c)	mediatora padomus vai ierosinājumus.

23.

Ja vien Puses nevienojas citādi, mediators nevar būt šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesas loceklis citā domstarpību izšķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Nolīgums vai kāds cits nolīgums, kas attiecas uz to pašu jautājumu, par kuru šī persona bijusi mediators.

VIII. Laikposms

24.

Ikvienu šajā mediācijas procedūrā minēto laikposmu var grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

IX. Izmaksas

25.

Katra Puse sedz savas izmaksas, kas radušās, piedaloties mediācijas procedūrā.

26.

Puses kopīgi un vienādās daļās sedz izmaksas, kas saistītas ar organizatoriskiem jautājumiem, ieskaitot mediatora atalgojumu un izmaksas. Mediatora atalgojums ir līdzvērtīgs šķīrējtiesnešu atalgojumam, kas noteikts Šķīrējtiesas reglamenta 4. punktā.

3. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

Šķīrējtiesas procedūrām, uz kurām attiecas Nolīguma 21. nodaļas (Domstarpību izšķiršana) C iedaļa, piemēro šādus noteikumus.

I. Definīcijas

Šajā reglamentā:

a)	šķīrējtiesneša “administratīvais personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus;

b)	“konsultants” ir persona, kuru Puse ir nolīgusi, lai saņemtu konsultācijas vai palīdzību šķīrējtiesas procedūrai, un kura nav šīs Puses pārstāvis;

c)	“Nolīgums” ir Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu;

d)	“šķīrējtiesnesis” ir šķīrējtiesas loceklis;

e)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša iecelšanas noteikumiem veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;

f)	“rīcības kodekss” ir Šķīrējtiesnešu ētikas (rīcības) kodekss, kas minēts Nolīguma 21.30. pantā;

g)	“prasītāja Puse” ir Puse, kas pieprasa izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar Nolīguma 21.7. pantu;

h)	“dienas” ir kalendārās dienas;

i)	“šķīrējtiesa” ir šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 21.7. pantu;

j)	“atbildētāja Puse” ir Puse, pret kuru vēršas šķīrējtiesā saskaņā ar Nolīguma 21.7. pantu;

k)	“process” ir šķīrējtiesas process; un

l)	Puses “pārstāvis” ir Puses valdības departamenta, aģentūras vai kāda cita publiskā sektora subjekta ierēdnis vai kāda cita persona un citi darbinieki, ko Puse norīko par savu pārstāvi šķīrējtiesas procesā.

II. Šķīrējtiesnešu iecelšana

Birojs, ko izraugās prasītāja Puse saskaņā ar Nolīguma 21.25. panta 1. punktu, ir atbildīgs par Nolīguma 21.8. panta 3., 4. un 5. punktā minētās izlozes organizēšanu un laikus informē Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājus par izlozes dienu, laiku un vietu. Izlozē var būt klāt atbildētājas Puses līdzpriekšsēdētājs vai viņu var pārstāvēt cita persona. Var būt klāt arī abu Pušu pārstāvji. Katrā ziņā izloze norisinās, klātesot Pusei vai Pusēm, kas ir ieradušās.

Katru personu, kas iecelta par šķīrējtiesnesi saskaņā ar Nolīguma 21.8. pantu, Puses rakstiski informē par iecelšanu. Katra šāda persona piecu dienu laikā no dienas, kad viņa informēta par iecelšanu, apliecina abām Pusēm savu pieejamību.

III. Organizatoriskā sanāksme

Ja vien Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesu septiņu dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas, lai noteiktu jautājumus, ko Puses vai šķīrējtiesa uzskata par atbilstošiem, ieskaitot:

a)	šķīrējtiesnešu atalgojumu un tiem atmaksājamas izmaksas, kas atbilst PTO standartiem un kritērijiem;

b)	palīgiem maksājamo atalgojumu. Ja vien Puses nevienojas citādi, katra šķīrējtiesneša palīga vai palīgu atalgojuma kopsumma nepārsniedz 50 % no šā šķīrējtiesneša atalgojuma; un

c)	procesa grafiku, ko nosaka atbilstoši atbildētājas Puses laika zonai.

Šajā sanāksmē personīgi, pa telefonu vai ar videokonferences starpniecību drīkst piedalīties tikai šķīrējtiesneši un Pušu pārstāvji, kas ir valdības departamenta, aģentūras vai kāda cita publiskā sektora subjekta ierēdņi vai citas personas.

IV. Paziņojumi

Jebkuru pieprasījumu, paziņojumu, rakstiski sniegtus materiālus vai citu dokumentu, ko nosūta:

a)	šķīrējtiesa, vienlaikus nosūta abām Pusēm;

b)	Puse šķīrējtiesai, kopijas veidā vienlaikus nosūta otrai Pusei; un

c)	Puse otrai Pusei, kopijas veidā vienlaikus pēc vajadzības nosūta šķīrējtiesai.

Attiecīgā gadījumā visus šajā punktā minētos paziņojumus kopijas veidā vienlaikus nosūta arī Nolīguma 21.25. panta 2. punktā minētajai ārējai organizācijai.

Nosūtot ikvienu 5. punktā minēto paziņojumu Pusei, to adresē birojam, ko Puse izraudzījusies saskaņā ar Nolīguma 21.25. panta 1. punktu.

Visus 5. punktā minētos paziņojumus nosūta, izmantojot e-pastu vai attiecīgā gadījumā citus telesakaru līdzekļus, kas reģistrē nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts kas cits, šāds paziņojums ir uzskatāms par saņemtu tā nosūtīšanas dienā.

Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiski sniegtos materiālos vai citos dokumentos, kas attiecas uz šķīrējtiesas procesu, var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

Ja dokumenta nosūtīšanas pēdējā diena ir Japānas vai Eiropas Savienības oficiālā brīvdiena vai jebkura cita diena, kad Pušu valdības biroji ir oficiāli vai nepārvaramas varas dēļ slēgti, dokumentu uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā. Šā panta 4. punktā minētajā organizatoriskajā sanāksmē katra Puse iesniedz sarakstu, kurā uzskaitītas tās oficiālās svētku dienas un visas pārējās dienas, kad tās biroji ir oficiāli slēgti. Šķīrējtiesas procedūras laikā katra Puse atjaunina sarakstu.

V. Rakstiski sniegti materiāli

10.

Prasītāja Puse savus rakstiski sniegtos materiālus iesniedz 20 dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Atbildētāja Puse savu rakstisko atbildi iesniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā no prasītājas Puses rakstiski sniegto materiālu saņemšanas.

VI. Šķīrējtiesas darbība

11.

Visas šķīrējtiesas sēdes vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesa drīkst deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procedūras lēmumus.

12.

Ja vien Nolīguma 21. nodaļā vai šajā reglamentā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija savu darbību var veikt ar jebkādiem līdzekļiem, ieskaitot telefonu, faksa sūtījumus vai datorsakarus.

13.

Ja rodas kāds procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas Nolīguma 21. nodaļa, šis reglaments vai Nolīguma 21.30. pantā minētais Šķīrējtiesnešu rīcības kodekss, tad šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar Pusēm var pieņemt atbilstošu procedūru, kura ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

14.

Šķīrējtiesa var grozīt jebkuru laikposmu, izņemot Nolīguma 21. nodaļā noteikto laikposmu, un pēc apspriešanās ar Pusēm var veikt jebkuru citu procedūras vai administratīvu pielāgojumu. Kad šķīrējtiesa apspriežas ar Pusēm, tā rakstiski informē Puses par ierosinātajiem grozījumiem vai pielāgojumiem un to pamatojumu.

VII. Sēdes

15.

Pamatojoties uz laika grafiku, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu, pēc apspriešanās ar Pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem, šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosaka sēdes dienu un laiku.

16.

Ja vien Puses nevienojas citādi, Puse, kurā notiek sēde saskaņā ar Nolīguma 21.15. panta 2. punktu:

a)	nosaka sēdes norises vietu un informē par to šķīrējtiesas priekšsēdētāju; un

b)	ir atbildīga par sēdes loģistisko administrēšanu.

17.

Ja vien Puses nevienojas citādi un neskarot 46. punktu, Puses kopīgi sedz izmaksas, kas radušās sēdes loģistiskajā administrēšanā.

18.

Šķīrējtiesas priekšsēdētājs Pusēm un attiecīgā gadījumā Nolīguma 21.25. panta 2. punktā minētajai ārējai organizācijai savlaicīgi rakstiski paziņo sēdes datumu, laiku un vietu. Puse, kurā notiek sēde, vai attiecīgā gadījumā Nolīguma 21.25. panta 2. punktā minētā ārējā organizācija šo informāciju dara publiski pieejamu, ja vien sēde nav slēgta.

19.

Parasti vajadzētu būt tikai vienai sēdei. Ja domstarpības ir saistītas ar ārkārtīgi sarežģītiem jautājumiem, tad šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras Puses pieprasījuma, apspriedusies ar Pusēm, var rīkot papildu tiesas sēdes. Attiecībā uz katru papildu sēdi 15.–18. punktu piemēro mutatis mutandis.

20.

Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu sēdes laiku.

21.

Neatkarīgi no tā, vai sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

a)	Pušu pārstāvji;

b)	konsultanti;

c)	palīgi un administratīvais personāls;

d)	šķīrējtiesas tulki, tulkotāji un referenti; un

e)	eksperti, par kuriem nolēmusi šķīrējtiesa, ievērojot Nolīguma 21.17. panta 2. punktu.

22.

Katra Puse ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes dienas iesniedz šķīrējtiesai to personu sarakstu, kuras sēdē attiecīgās Puses vārdā mutvārdos sniegs argumentu un citas informācijas izklāstu, un to citu pārstāvju un konsultantu sarakstu, kuri piedalīsies tiesas sēdē.

23.

Šķīrējtiesas sēdes norise, kurā prasītājam un atbildētājam nodrošina vienādu laiku gan debašu, gan repliku sadaļā, ir šāda.

Debates:

a)	prasītājas Puses paskaidrojumi; un

b)	atbildētājas Puses paskaidrojumi.

Replikas

a)	prasītājas Puses replika; un

b)	atbildētājas Puses replika.

24.

Sēdē šķīrējtiesa jebkurā laikā jebkurai Pusei var uzdot jautājumus.

25.

Šķīrējtiesa organizē sēdes protokolēšanu un protokola nodošanu Pusēm pēc iespējas īsā laikā pēc sēdes. Puses var iesniegt savas piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesa tās var ņemt vērā.

26.

Katra Puse 10 dienu laikā no sēdes dienas var iesniegt papildu rakstiski sniegtus materiālus par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

VIII. Apspriedes

27.

Šķīrējtiesas apspriedēs var piedalīties tikai šķīrējtiesneši. Neatkarīgi no iepriekšējā teikuma šķīrējtiesa var ļaut palīgiem būt klāt tās apspriedēs.

IX. Rakstiski jautājumi

28.

Šķīrējtiesa jebkurā procesa posmā var rakstiski iesniegt jautājumus vienai vai abām Pusēm. Visu vienai Pusei iesniegto jautājumu kopiju sniedz otrai Pusei.

29.

Katra Puse iesniedz otrai Pusei savu uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Pusei tiek dota iespēja sniegt rakstiskas piezīmes par otras Puses atbildi piecu dienu laikā no kopijas saņemšanas dienas.

X. Šķīrējtiesnešu aizstāšana

30.

Lai saskaņā ar Nolīguma 21.11. pantu aizstātu šķīrējtiesnesi, mutatis mutandis piemēro 21.8. pantu.

31.

Ja Puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām un šā iemesla dēļ viņš būtu jāaizstāj, tā par to paziņo otrai Pusei 15 dienu laikā no dienas, kad tā ieguvusi pietiekamus pierādījumus par to, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām.

32.

Ja Puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, izņemot priekšsēdētāju, neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja par to vienojas, saskaņā ar 30. punktu izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi.

Ja Puses nevienojas par šķīrējtiesneša aizstāšanas nepieciešamību, jebkura Puse var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja, ievērojot šo pieprasījumu, priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesnesis neatbilst rīcības kodeksa prasībām, tad saskaņā ar 30. punktu izvēlas jaunu šķīrējtiesnesi.

33.

Ja Puse uzskata, ka šķīrējtiesas priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, Puses apspriežas un, ja par to vienojas, saskaņā ar 30. punktu izvēlas jaunu priekšsēdētāju.

Ja Puses nevienojas par priekšsēdētāja aizstāšanas nepieciešamību, tad jebkura Puse var pieprasīt, lai jautājums tiktu nodots izskatīšanai abiem pārējiem šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesneši ne vēlāk kā 10 dienas no pieprasījuma iesniegšanas dienas nolemj, vai ir nepieciešams aizstāt šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Šķīrējtiesnešu lēmums par nepieciešamību aizstāt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šķīrējtiesneši nolemj, ka priekšsēdētājs neatbilst rīcības kodeksa prasībām, tad saskaņā ar 30. punktu izvēlas jaunu priekšsēdētāju.

34.

Šķīrējtiesas process tiek apturēts uz laikposmu, kāds vajadzīgs, lai veiktu reglamenta 30.–33. punktā paredzētās procedūras.

XI. Konfidencialitāte

35.

Ja Puse iesniedz šķīrējtiesai tās rakstiski sniegto materiālu konfidenciālo versiju, tā pēc otras Puses pieprasījuma 20 dienu laikā no pieprasījuma dienas sniedz arī iesniegto materiālu nekonfidenciālo versiju, ko var izpaust atklātībai. Nekas šajā reglamentā neliedz Pusei izpaust atklātībai savus sniegtos materiālus, ja netiek izpausta informācija, par kuru otra Puse ir norādījusi, ka tā ir konfidenciāla. Ja kādas Puses iesniegtie materiāli un argumenti ietver konfidenciālu informāciju, šķīrējtiesas sēde ir slēgta. Ja šķīrējtiesas sēde ir slēgta, šķīrējtiesa un Puses nodrošina tās konfidencialitāti.

XII. Ex parte saziņa

36.

Šķīrējtiesa netiekas un nesazinās ar vienu Pusi otras Puses prombūtnē.

37.

Neviens šķīrējtiesnesis neapspriež procesa priekšmetu ne ar vienu, ne ar abām Pusēm pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē.

XIII. Amicus curiae iesniegumi

38.

Ja vien Puses triju dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas nevienojas citādi, tad šķīrējtiesa var saņemt brīvprātīgus rakstiski sniegtus materiālus no personām, kas minētas Nolīguma 21.17. panta 3. punktā un kas ir neatkarīgas no Pušu valdībām, ar nosacījumu, ka sniegtie materiāli tiek saņemti 10 dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

39.

Sniegtie materiāli ir kodolīgi un nekādā gadījumā nepārsniedz 15 lappuses ar dubulto atstatumu starp rindām, un tie tieši attiecas uz faktu vai tiesību jautājumiem, ko izskata šķīrējtiesa. Sniegtajos materiālos ir ietverts iesniedzējas personas apraksts, kas ietver:

a)	fiziskas personas valstspiederību; un

b)	juridiskas personas uzņēmējdarbības veikšanas vietu, darbības veidu, juridisko statusu, vispārīgos mērķus un finansējuma avotu.

Sniegtajos materiālos persona norāda savas ar procesu saistītās intereses. Sniegtos materiālus sagatavo valodā, ko Puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 42. un 43. punktu.

40.

Šķīrējtiesa savā ziņojumā uzskaita visus sniegtos materiālus, ko tā saņēmusi, ievērojot 38. un 39. punktu. Šķīrējtiesai nav pienākuma savā ziņojumā aplūkot sniegtajos materiālos izvirzītos argumentus. Sniegtos materiālus sniedz Pusēm piezīmju sniegšanai. Šķīrējtiesa ņem vērā Pušu piezīmes, kuras tai ir iesniegtas 10 dienu laikā.

XIV. Steidzami gadījumi

41.

Steidzamos gadījumos, kas minēti Nolīguma 21. nodaļā, šķīrējtiesa pēc apspriešanās ar Pusēm pēc vajadzības pielāgo šajā reglamentā minētos termiņus. Šķīrējtiesa šos pielāgojumus paziņo Pusēm.

XV. Valoda un tulkojums

42.

Nolīguma 21.5. pantā minētās apspriešanās laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 4. punktā minētajā organizatoriskajā sanāksmē Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu šķīrējtiesas procesā. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir pieņēmusi šo reglamentu saskaņā ar Nolīguma 22.1. panta 4. punkta f) apakšpunktu, katra Puse paziņo otrai Pusei to valodu sarakstu, kurām tā dod priekšroku. Sarakstā iekļauj vismaz vienu PTO darba valodu.

43.

Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, tad katra Puse iesniedz savus rakstiski sniegtos materiālus tās izvēlētajā valodā un pēc vajadzības vienlaikus sniedz tulkojumu vienā no PTO darba valodām, ko saskaņā ar 42. punktu ir paziņojusi otra Puse. Puse, kas atbild par mutiskās uzklausīšanas organizēšanu, pēc vajadzības nodrošina mutiski sniegto materiālu mutisko tulkošanu tajā pašā PTO darba valodā.

44.

Šķīrējtiesas starpposma un galīgo ziņojumu sagatavo kopējā darba valodā. Ja Puses nav vienojušās par kopēju darba valodu, tad šķīrējtiesas starpposma un galīgo ziņojumu sagatavo vienā no 43. punktā minētajām PTO darba valodām.

45.

Puse var iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojuma kvalitāti.

46.

Ja ir nepieciešams Puses raksti un mutiski sniegto materiālu tulkojums attiecīgā PTO darba valodām, šī Puse sedz ar to saistītās izmaksas.

4. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU RĪCĪBAS KODEKSS

I. Definīcijas

Šajā rīcības kodeksā:

a)	šķīrējtiesneša “administratīvais personāls” ir personas, kas strādā šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus;

b)	“Nolīgums” ir Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu;

c)	“šķīrējtiesnesis” ir šķīrējtiesas loceklis;

d)	“palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša iecelšanas noteikumiem veic izpēti vai palīdz šim šķīrējtiesnesim;

e)	“kandidāts” ir persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts Nolīguma 21.9. pantā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā;

f)	“šķīrējtiesa” ir šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 21.7. pantu; un

g)	“process” ir šķīrējtiesas process.

II. Rīcības kodeksa noteikumi

Puses iesniedz šo rīcības kodeksu katram kandidātam tad, kad viņa vārds tiek iekļauts Nolīguma 21.9. punktā minētajā sarakstā.

III. Piemērojamie principi

Lai tiktu saglabāta domstarpību izšķiršanas mehānisma integritāte un objektivitāte, katrs kandidāts un šķīrējtiesnesis saskaņā ar šo rīcības kodeksu rīkojas atbilstoši augstiem uzvedības normu standartiem.

IV. Pienākumi sniegt informāciju

Šķīrējtiesneša kandidāts, pirms piekrīt savai iecelšanai par šķīrējtiesnesi, sniedz informāciju par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti vai pamatoti varētu radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Tālab kandidāts dara visu iespējamo, lai apzinātu šādas intereses, attiecības un jautājumus, ieskaitot finanšu intereses, profesionālās intereses, darba intereses vai ģimenes intereses.

Pienākums sniegt informāciju saskaņā ar 4. punktu ir pastāvīgs pienākums, un tas attiecas arī uz šķīrējtiesnesi pēc iecelšanas amatā. Tiklīdz procesa gaitā šķīrējtiesnesis uzzina jebkādu jaunu informāciju, kas saistīta ar 4. punktā noteikto pienākumu, viņš to rakstiski sniedz Pusēm.

Izpildot informācijas sniegšanas prasības, tiek ievērots personas privātums.

V. Pienākumu izpilde

Kad šķīrējtiesnesis ir piekritis savai iecelšanai, viņš ir pieejams savu pienākumu izpildei un visas šķīrējtiesas procedūras gaitā pilda tos rūpīgi, godprātīgi, taisnīgi un bez kavēšanās.

Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti katra procesa gaitā un ir vajadzīgi lēmumam, un nedeleģē šo izskatīšanas pienākumu citam.

Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros saistībā ar šķīrējtiesas procesā izskatāmajiem jautājumiem.

VI. Neatkarība un neitralitāte

10.

Šķīrējtiesnesis ir neatkarīgs un godprātīgs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem, viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu Pusi vai bailes no kritikas, un viņš atturas radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

11.

Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem labumus, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

12.

Šķīrējtiesnesis neizmanto savu stāvokli šķīrējtiesā, lai īstenotu kādas personīgas vai privātas intereses, un atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka citi atrodas īpašā stāvoklī, ka var ietekmēt viņu.

13.

Šķīrējtiesnesis neļauj agrākām vai esošām finanšu, darījumdarbības, profesionālām, personiskām, ģimenes vai sociālām attiecībām vai pienākumiem ietekmēt viņa rīcību vai spriedumus.

14.

Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

15.

Bijušais šķīrējtiesnesis atturas veikt tādas darbības, kas varētu radīt iespaidu, ka viņš savu pienākumu veikšanā ir rīkojies neobjektīvi vai ir guvis labumu no lēmuma, ko pieņēmusi šķīrējtiesas, kurā viņš darbojies.

VII. Konfidencialitāte

16.

Neviens šķīrējtiesnesis nekad neizpauž nepubliskojamu informāciju, kas attiecas uz šķīrējtiesas procedūru, kurai viņš ir iecelts par šķīrējtiesnesi, vai kas iegūta šādas procedūras laikā. Neviens šķīrējtiesnesis nekādā gadījumā neizmanto šādu informāciju, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai lai kaitētu citu personu interesēm.

17.

Neviens šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas lēmumu vai tā daļu, ja vien lēmums nav darīts publiski pieejams.

18.

Šķīrējtiesnesis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas apspriedēm, nedz kāda šķīrējtiesneša viedokli, nedz arī sniedz paziņojumus par šķīrējtiesas procedūru, kurai viņš ir iecelts par šķīrējtiesnesi, vai par strīdīgiem jautājumiem šādā procedūrā.

19.

Uz bijušo šķīrējtiesnesi turpina attiekties 16.–18. punktā noteiktie pienākumi.

VIII. Citi pienākumi

20.

Kandidāts vai šķīrējtiesnesis iespējami agri un konfidenciāli paziņo abām Pusēm izskatīšanai jautājumus, kas saistīti ar faktiskiem vai iespējamiem šā rīcības kodeksa pārkāpumiem.

21.

Šķīrējtiesnesis veic visus pamatotos un atbilstošos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka viņa palīgi un administratīvais personāls ir informēti par šā rīcības kodeksa III, IV, VI un VII daļā noteiktajiem pienākumiem un tos ievēro.

22.

Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē un sniedz galīgo pārskatu par šķīrējtiesas procedūrai veltīto laiku un savām izmaksām, kā arī savu palīgu veltīto laiku un izmaksām.