1.   Jebkuru šķīrējtiesas kolēģijas pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu vienlaikus nosūta abām Pusēm.

2.   Jebkuru vienas Puses pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu, kas adresēts šķīrējtiesas kolēģijai, vienlaikus kā kopiju nosūta arī otrai Pusei.

3.   Jebkuru vienas Puses pieprasījumu, paziņojumu, rakstveida iesniegumu vai citu dokumentu, kas adresēts otrai Pusei, attiecīgā gadījumā vienlaikus kā kopiju nosūta arī šķīrējtiesas kolēģijai.

4.   Jebkuru paziņojumu, kas minēts 1., 2. un 3. punktā, nosūta, izmantojot e-pastu vai attiecīgā gadījumā citus telesakaru līdzekļus, kas reģistrē tā nosūtīšanu. Ja vien netiek pierādīts kas cits, šāds paziņojums ir uzskatāms par nogādātu tā nosūtīšanas dienā.

5.   Visus paziņojumus adresē Eiropas Savienības Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātam un DAK EPN valstu kontaktpersonai, kā paredzēts nolīguma 105. pantā.

6.   Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstveida iesniegumos vai citos dokumentos, kas attiecas uz šķīrējtiesas procesu, var izlabot, nogādājot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

7.   Ja dokumenta nogādāšanas termiņa pēdējā diena iekrīt Eiropas Komisijas vai attiecīgās DAK EPN valsts vai valstu brīvdienā vai svētku dienā, dokumentu uzskata par nogādātu nākamajā darbdienā.

8.   Atkarībā no domstarpību rakstura visus pieprasījumus un paziņojumus, kas adresēti Tirdzniecības un attīstības komitejai, kā kopiju nosūta arī pārējām attiecīgajām apakškomitejām, kuras izveidotas saskaņā ar nolīgumu.

1.   Ja, ievērojot nolīguma 80. pantu, šķīrējtiesnesi izraugās izlozes kārtībā, Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs nekavējoties informē Puses par izlozes datumu, laiku un vietu.

2.   Pušu pārstāvji var piedalīties izlozē, un izlozi veic ar Pusi vai Pusēm, kas ir klāt.

3.   Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs rakstveidā informē katru personu, kas izraudzīta darbam par šķīrējtiesnesi, par viņas iecelšanu. Katra šāda persona piecu (5) dienu laikā no dienas, kad viņa informēta par iecelšanu, apliecina abām Pusēm savu pieejamību.

4.   Ja brīdī, kad saskaņā ar nolīguma 80. panta 3. punktu tiek iesniegts pieprasījums, nolīguma 94. pantā minētais saraksts nav izveidots vai neietver pietiekamu skaitu personu, šķīrējtiesnešus izraugās izlozes kārtībā no to personu vidus, ko oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

1.   Ja vien Puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju desmit (10) dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, kuru apspriešanu Puses vai šķīrējtiesas kolēģija uzskata par lietderīgu, tai skaitā par:

2.   Šķīrējtiesneši un Pušu pārstāvji var piedalīties 1. punktā minētajā sanāksmē arī ar telefonsakaru vai videokonferences palīdzību.

1.   Ja vien Puses septiņu (7) dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģijas pilnvaras ir šādas:

2.   Ja Puses vienojas par citām pilnvarām, tās 1. punktā noteiktajā termiņā informē šķīrējtiesas kolēģiju par šādi saskaņotajām pilnvarām.

1.   Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs vada visas tās sanāksmes. Šķīrējtiesas kolēģija var deleģēt priekšsēdētājam pilnvaras pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

2.   Ja vien nolīguma III daļā vai šajā reglamentā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija savu darbību var veikt ar jebkādiem līdzekļiem, ieskaitot telefonu, faksa sūtījumus vai datortīklus.

3.   Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija var atļaut tās apspriedēs piedalīties arī šķīrējtiesnešu palīgiem.

4.   Jebkuru lēmumu vai ziņojumu sagatavošana ir tikai un vienīgi šķīrējtiesas kolēģijas kompetencē, un to nevar deleģēt.

5.   Ja rodas procesuāls jautājums, kas nav aplūkots nolīguma III daļā un tā pielikumos, šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar Pusēm, var pieņemt atbilstīgu procedūru, kas ir saderīga ar minētajiem noteikumiem.

6.   Kad šķīrējtiesas kolēģija uzskata, ka ir nepieciešams mainīt kādu no procesuālajiem termiņiem, izņemot nolīguma III daļā noteiktos termiņus, vai ka ir nepieciešams veikt kādus citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā pēc apspriešanās ar Pusēm rakstveidā tās informē par izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem un par jauno termiņu vai nepieciešamajiem pielāgojumiem.

1.   Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, atsauc savu dalību vai ja ir nepieciešams viņu aizstāt, šķīrējtiesneša aizstājēju izraugās saskaņā ar nolīguma 80. panta 3. punktu.

2.   Ja viena Puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst II pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām un šā iemesla dēļ būtu jāaizstāj, minētā Puse piecpadsmit (15) dienu laikā no dienas, kad tā ieguva pietiekamus pierādījumus par šķīrējtiesneša iespējamo neatbilstību minētā pielikuma prasībām, par to informē otru Pusi.

3.   Puses viena ar otru apspriežas piecpadsmit (15) dienu laikā pēc otras Puses informēšanas.

4.   Puses informē šķīrējtiesnesi par viņa iespējamo neatbilstību un var pieprasīt, lai šķīrējtiesnesis veiktu pasākumus nolūkā novērst iespējamo neatbilstību. Ja Puses attiecīgi vienojas, tās var šķīrējtiesnesi arī atcelt un saskaņā ar nolīguma 80. pantu izraudzīties jaunu šķīrējtiesnesi.

5.   Ja Puses nespēj vienoties par to, ka nepieciešams aizstāt šķīrējtiesnesi, izņemot šķīrējtiesas priekšsēdētāju, katra no Pusēm var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

6.   Ja šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesnesis neatbilst II pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām, saskaņā ar nolīguma 80. pantu izraugās jaunu šķīrējtiesnesi.

7.   Ja Puses nespēj vienoties par to, ka nepieciešams aizstāt priekšsēdētāju, katra no Pusēm var pieprasīt, lai šis jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādai no atlikušajām personām saskaņā ar nolīguma 94. pantu izveidotajā to personu sarakstā, kuras izraudzītas šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāja amatam. Tās vārdu izlozē Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs. Šādi izraudzītā persona pieņem lēmumu par to, vai priekšsēdētājs atbilst II pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām. Minētais lēmums ir galīgs. Ja tiek pieņemts lēmums par to, ka priekšsēdētājs neatbilst II pielikuma (Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodekss) prasībām, saskaņā ar nolīguma 80. pantu izraugās jaunu priekšsēdētāju.

1.   Balstoties uz laika grafiku, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Pusēm un pārējiem šķīrējtiesnešiem informē Puses par šķīrējtiesas sēdes datumu, laiku un vietu. Puse, kuras teritorijā notiek šķīrējtiesas sēde, šo informāciju publisko, ja vien šķīrējtiesas sēde nav slēgta.

2.   Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesas sēde notiek Briselē, ja prasītāja Puse ir DAK EPN valsts vai attiecīgā gadījumā Dienvidāfrikas Muitas savienība (DMS), un DAK EPN valstu teritorijā, ja prasītāja Puse ir Eiropas Savienība. Ja domstarpības attiecas uz pasākumu, kuru veic kāda no DAK EPN valstīm, šķīrējtiesas sēde notiek minētās valsts teritorijā, ja vien minētā valsts desmit (10) dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas tai rakstveidā nepaziņo, ka būtu jāizmanto cita vieta.

3.   Atbildētāja Puse sedz izdevumus saistībā ar šķīrējtiesas sēdes loģistikas pārvaldīšanu, tostarp izmaksas saistībā ar šķīrējtiesas sēdes norises vietas īri. Šādas izmaksas neietver nedz rakstiskās vai mutiskās tulkošanas izmaksas, nedz izmaksas saistībā ar konsultantiem, šķīrējtiesnešiem vai šķīrējtiesnešu administratīvo personālo vai palīgu(-iem) vai tiem maksājamās izmaksas.

4.   Šķīrējtiesas kolēģija var rīkot papildu tiesas sēdes, ja Puses tam piekrīt.

5.   Visi šķīrējtiesneši ir klāt sēdē visu sēdes laiku.

6.   Ja vien Puses nevienojas citādi, neatkarīgi no tā, vai šķīrējtiesas sēde ir atklāta vai slēgta, tajā var piedalīties šādas personas:

7.   Katra Puse ne vēlāk kā septiņas (7) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes šķīrējtiesas kolēģijai un otrai Pusei nogādā sarakstu ar to personu vārdiem un uzvārdiem, kuras attiecīgās Puses uzdevumā šķīrējtiesas sēdē mutvārdos sniegs argumentu vai cita veida izklāstu, un sarakstu ar citiem pārstāvjiem un konsultantiem, kuri piedalīsies šķīrējtiesas sēdē.

8.   Ievērojot nolīguma 89. panta 2. punktu, šķīrējtiesas kolēģiju sēdes ir atklātas, ja vien šķīrējtiesas kolēģija pēc savas ierosmes vai pēc Pušu pieprasījuma nelemj citādi.

9.   Šķīrējtiesas kolēģija, apspriežoties ar Pusēm, lemj par pienācīgiem loģistikas pasākumiem un procedūrām, ar kuriem nodrošina atklātu šķīrējtiesas sēžu iedarbīgu norisi. Šajās procedūrās var izmantot arī tīmekļapraidi tiešraidē vai slēgtā tīkla televīziju.

10.   Šķīrējtiesas sēdes norise, kurā prasītājai Pusei un atbildētājai Pusei nodrošina vienādu laiku gan debašu, gan repliku sadaļā, ir šāda:

11.   Sēdē šķīrējtiesas kolēģija jebkurā laikā katrai no Pusēm var uzdot jautājumus.

12.   Šķīrējtiesas kolēģija organizē sēdes protokolēšanu un protokola nogādāšanu Pusēm saprātīgā termiņā pēc šķīrējtiesas sēdes. Puses var sniegt savas piezīmes par protokolu, un šķīrējtiesas kolēģija tās var ņemt vērā.

13.   Katra Puse desmit (10) dienu laikā no šķīrējtiesas sēdes dienas var nogādāt papildu rakstveida iesniegumu par jebkuru sēdes laikā radušos jautājumu.

1.   Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā procesa posmā var rakstveidā iesniegt jautājumus vienai vai abām Pusēm. Visu vienai Pusei iesniegto jautājumu kopijas sniedz otrai Pusei.

2.   Katra Puse iesniedz otrai Pusei savu uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopijas. Otrai Pusei ir iespēja septiņu (7) dienu laikā pēc šādas kopijas nogādāšanas rakstveidā sniegt piezīmes par minētajām Puses atbildēm.

1.   Katra Puse un šķīrējtiesas kolēģija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru informāciju, ko otra Puse iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un ko minētā otra Puse apzīmējusi kā konfidenciālu. Ja Puse šķīrējtiesas kolēģijai iesniedz rakstveida iesniegumu, kas ietver konfidenciālu informāciju, tā piecpadsmit (15) dienu laikā iesniedz arī publiskojamu iesniegumu bez šīs konfidenciālās informācijas.

2.   Nekas šajā reglamentā neliedz Pusei publiskot savas nostājas izklāstus, ciktāl, atsaucoties uz otras Puses sniegto informāciju, tā neizpauž nekādu informāciju, ko otra Puse apzīmējusi kā konfidenciālu.

3.   Šķīrējtiesas kolēģija rīko slēgtu sēdi, ja vienas Puses iesniegumi un argumenti ietver komercnoslēpuma informāciju. Ja šķīrējtiesas sēde ir slēgta, Puses ievēro sēdes konfidencialitāti.

1.   Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar vienu Pusi otras Puses prombūtnē.

2.   Neviens šķīrējtiesnesis pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē neapspriež ar vienu vai abām Pusēm izskatāmās lietas priekšmeta aspektus.

1.   Ja vien Puses piecu (5) dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstveida iesniegumus no vienas Puses fiziskas personas vai vienas Puses teritorijā izveidotas juridiskas personas, kas ir neatkarīga no Pušu valdībām, ar noteikumu, ka:

2.   Šādi iesniegtos dokumentus nogādā Pusēm piezīmju sniegšanai. Puses desmit (10) dienu laikā pēc nogādāšanas var izteikt šķīrējtiesas kolēģijai savas piezīmes.

3.   Šķīrējtiesas kolēģija savā ziņojumā norāda visus iesniegtos dokumentus, ko tā saņēmusi saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā ziņojumā pievērsties šādi iesniegtajos dokumentos izklāstītajai argumentācijai; tomēr, ja tā to dara, tā ņem vērā arī visas piezīmes, ko Puses izteikušas saskaņā ar šā panta 2. punktu.

1.   Nolīguma 77. pantā minētās apspriešanās laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 4. panta 1. punktā minētajā sanāksmē Puses cenšas vienoties par kopēju darba valodu lietas izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijā.

2.   Ja Puses nespēj vienoties par kopēju darba valodu, piemēro nolīguma 91. panta 2. punktā izklāstītos noteikumus.

3.   Atbildētāja Puse organizē mutvārdu paskaidrojumu mutisko tulkošanu Pušu izvēlētajās valodās.

4.   Šķīrējtiesas kolēģijas ziņojumus un lēmumus paziņo Pušu izvēlētajā valodā vai valodās. Ja Puses nav vienojušās par kopēju darba valodu, šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojumu un galīgo ziņojumu sagatavo vienā no PTO darba valodām.

5.   Jebkura Puse var iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkotas versijas tulkojuma kvalitāti.

6.   Katra Puse sedz izmaksas saistībā ar tās rakstveida iesniegumu rakstisko tulkošanu. Izmaksas saistībā ar nolēmuma rakstisko tulkošanu Puses sedz vienādās daļās.

1.   Lai ievērotu domstarpību noregulēšanas mehānisma integritāti un objektivitāti, ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis:

2.   Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem labumus, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka ietekmē viņa pienākumu pienācīgu izpildi.

3.   Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses. Šķīrējtiesnesis atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu varētu ietekmēt.

4.   Šķīrējtiesnesis neļauj agrākām vai esošām finanšu, darījumdarbības, profesionālajām, personiskajām vai sociālajām attiecībām vai pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

5.   Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

6.   Šķīrējtiesnesis savus amata pienākumus veic, nepieņemot un nelūdzot norādījumus no valdībām, starptautiskām valstiskām organizācijām vai starptautiskām nevalstiskām organizācijām vai privātiem avotiem, un tas nav bijis iesaistīts viņam izskatīšanā nodoto domstarpību iepriekšējās stadijās.

1.   Ikviens šķīrējtiesneša kandidāts pirms piekrišanas savai iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar nolīguma 80. pantu sniedz informāciju par interesēm, attiecībām vai jautājumiem, kas varētu ietekmēt viņa neatkarību vai objektivitāti vai, objektīvi spriežot, varētu radīt iespaidu par nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā.

2.   Šajā nolūkā kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem, tostarp finanšu interesēm, profesionālām interesēm, darba interesēm vai ģimenes interesēm.

3.   Šā panta 1. punktā minētais informācijas sniegšanas pienākums ir ilgstošs pienākums, kas paredz, ka šķīrējtiesnesis informē par šādām interesēm, attiecībām un jautājumiem, kas varētu rasties jebkurā procesa stadijā.

4.   Kandidāts vai šķīrējtiesnesis informē Tirdzniecības un attīstības komiteju – tiklīdz viņš uzzinājis – par visiem jautājumiem attiecībā uz šā rīcības kodeksa faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem, lai tos varētu apsvērt Puses.

1.   Šķīrējtiesnesis pēc piekrišanas savai iecelšanai ir pieejams savu pienākumu veikšanai un visa procesa gaitā veic tos rūpīgi, godprātīgi, taisnīgi un bez kavēšanās.

2.   Šķīrējtiesnesis izskata vienīgi tos jautājumus, kas izvirzīti procesa gaitā un kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienai citai personai.

3.   Šķīrējtiesnesis veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka viņa palīgi un administratīvais personāls ir informēti par šā rīcības kodeksa 2., 3., 4. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem un tos ievēro.

1.   Ikviens bijušais šķīrējtiesnesis izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņš savu pienākumu veikšanā rīkojās neobjektīvi vai guva labumu no šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma.

2.   Ikviens bijušais šķīrējtiesnesis ievēro šā rīcības kodeksa 6. pantā minētos pienākumus.

1.   Šķīrējtiesnesis nekādā gadījumā neizpauž publiski nepieejamu informāciju, kas attiecas uz procesu vai kas iegūta procesā, kuram viņš ir iecelts. Šķīrējtiesnesis nekādā gadījumā neizpauž un neizmanto šādu informāciju, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām vai lai kaitētu citu personu interesēm.

2.   Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas lēmumu vai tā daļas, pirms tas ir publicēts.

3.   Šķīrējtiesnesis nekādā gadījumā neizpauž informāciju par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm vai kāda šķīrējtiesneša viedokli, nedz arī sniedz paziņojumus par procesu, kuram viņš iecelts, vai par procesā aplūkojamo domstarpību priekšmetu.