27.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 333/3

PROTOKOLS,

ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

1. pants

Principi

1.   Šā protokola mērķis ir īstenot Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (“nolīgums”). Šim protokolam kā neatņemama sastāvdaļa ir pievienots pielikums un papildinājumi.

Eiropas Savienība (“Savienība”) un Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika (“Santome un Prinsipi”) (abas kopā turpmāk “Puses”) apņemas Santomes un Prinsipi zvejas zonā veicināt atbildīgu zveju, kuras pamatā likts nediskriminēšanas princips.

2.   Lai dotu pienesumu labā zvejniecību pārvaldībā, Santome un Prinsipi apņemas visām ārvalstu rūpnieciskās tunzivju zvejas flotēm, kuras darbojas tās zvejas zonā, piemērot vienādus tehniskos un saglabāšanas pasākumus.

3.   Puses apņemas nodrošināt šā protokola īstenošanu saskaņā ar 9. pantu Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, (1) ar jaunākajiem grozījumiem (“Kotonū nolīgums”), par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un par labas pārvaldības pamatelementu.

4.   Puses apņemas veicināt ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu un saprātīgu vides pārvaldību.

5.   Puses apņemas publiskot un apmainīties ar informāciju par jebkuru nolīgumu, kas ārvalstu kuģiem dod piekļuvi Santomes un Prinsipi zvejas zonai, un ar to saistīto zvejas piepūli, izdoto atļauju skaitu un gūtajām nozvejām.

6.   Saskaņā ar nolīguma 6. pantu Santomes un Prinsipi zvejas zonā notiekošās zvejas darbībās Savienības kuģi drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu.

2. pants

Zvejas iespējas

1.   Lai varētu zvejot tālu migrējošo sugu zivis (1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas I pielikumā uzskaitītās sugas, jo īpaši tunzivis, zobenzivis un haizivis), izņemot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (“ICCAT”) noteiktās aizsargājamās vai zvejas lieguma sugas, uz pieciem gadiem, sākot no šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, tiek noteiktas zvejas iespējas, kas Savienības kuģiem piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. pantu.

2.   Zvejas iespējas tiek iedalītas:

a)

28 tunzivju seineriem; un

b)

6 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 6., 7. un 9. pantu.

3. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.   Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums, kas noteikts šā protokola 2. pantā minētajam laikposmam, ir 4 200 000 EUR.

2.   Finansiālo ieguldījumu, kas noteikts 1. punktā, veido:

a)

400 000 EUR liela ikgadēja summa par piekļuvi Santomes un Prinsipi zvejas zonai, kas atbilst 8000 tonnu lielam ikgadējam atskaites daudzumam; un

b)

440 000 EUR liela ikgadēja summa, kas paredzēta īpaši Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam.

3.   Tiek lēsts, ka summa, ko gada laikā ienesīs maksas par šā potokola piemērošanas rezultātā atļautajām kuģu darbībām, kas aprēķinātas pamatojoties uz 2. punkta a) apakšpunktā norādīto atskaites daudzumu, ir vidēji 560 000 EUR.

4.   Šā panta 2. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 6., 7. un 9. pantam un nolīguma 12. un 13. pantam.

5.   Šā panta 2. punktā minēto finansiālo ieguldījumu Savienība dod, katru šā protokola piemērošanas laikposma gadu izmaksājot 840 000 EUR, kas atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ikgadējo summu kopsummai.

6.   Ja gada nozvejas, kuras Savienības kuģi guvuši Santomes un Prinsipi ūdeņos, kopā pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā noteikto ikgadējo atskaites daudzumu, par katru nozvejoto papildu tonnu finansiālo ieguldījumu palielina par EUR 50 EUR.

7.   Maksāšana par papildu nozvejām notiek pēc tam, kad ir panākta vienošanās par pielikuma II nodaļas 2. iedaļā paredzētajiem galīgajiem pārskatiem. Tomēr ikgadējā summa, ko Savienība samaksājusi par šādām papildu nozvejām, 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu nedrīkst pārsniegt vairāk par divām reizēm. Ja summa, kas Savienībai jāmaksā par papildu nozvejām, pārsniedz divkāršotu 2. punkta a) apakšpunktā minēto ikgadējo summu, pārsnieguma summu izmaksā nākamajā gadā.

8.   Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā deviņdesmit dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā.

9.   Santomes un Prinsipi iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus.

10.   Finansiālais ieguldījums jāiemaksā publisko iestāžu kontos: 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto ieguldījumu iemaksā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā bankā; 2. punkta b) apakšpunktā un 7. punktā paredzēto īpašo ieguldījumu iemaksā Zivsaimniecības attīstības fonda kontā un iekļauj budžetā. Santomes un Prinsipi iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai minēto bankas kontu rekvizītus.

4. pants

Nozariskais atbalsts

1.   Šā protokola satvarā nozariskais atbalsts palīdz īstenot Santomes un Prinsipi valsts zivsaimniecības un jūras nozaru ekonomikas attīstības stratēģiju. Tā mērķis ir panākt, lai zvejas resursi un nozares attīstība tiktu pārvaldīta ilgtspējīgā veidā, un tālab:

a)

uzlabot zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

b)

uzlabot par zvejas resursiem pieejamās zinātniskās informācijas bāzi;

c)

uzlabot zvejas produktu kvalitāti;

d)

atbalstīt nerūpnieciskās zvejas attīstību;

e)

stiprināt starptautisko sadarbību;

f)

atbalstīt akvakultūras attīstību.

2.   Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Puses nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā (“Apvienotā komiteja”) vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās piemērošanas noteikumiem, un konkrēti par:

a)

gada un daudzgadu vadlīnijām par šā protokola 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā īpašā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

b)

gada un daudzgadu mērķiem, kas jāsasniedz, lai veicinātu zvejniecības ilgtspējīgumu un atbildīgu zveju, ņemot vērā Santomes un Prinsipi zivsaimniecības rīcībpolitikas prioritātes;

c)

rezultātu gadskārtējas izvērtēšanas kritērijiem un procedūrām.

3.   Par izmaiņām nozares gada vai daudzgadu programmā iekļautajos mērķos un darbībās iepriekš paziņo Eiropas Komisijai. Ja tā ceļ iebildumus, jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā komitejā, kuras lēmums par ierosināto izmaiņu Pusēm vēl jāapstiprina, vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm.

4.   Katru gadu Puses, pamatodamās uz Santomes un Prinsipi iestāžu sniegtu rakstisku ziņojumu, izvērtē nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātus. Ja šis izvērtējums rāda, ka mērķu sasniegšana nenotiek, kā plānots, vai ja Apvienotā komiteja programmas izpildi uzskata par nepietiekamu, finansiālā ieguldījuma izmaksāšanu var pārskatīt vai apturēt.

5.   Minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus pēc Pušu apspriešanās un vienošanās atsāk, tiklīdz Apvienotā komiteja, vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm, atzīst, ka programmas īstenošanas sekmes ir apmierinošas. Tomēr, ja pagājuši seši mēneši pēc šā protokola piemērošanas beigām, 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst veikt.

5. pants

Zinātniskā un tehniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.   Šā protokola piemērošanas laikposmā Savienība un Santome un Prinsipi apņemas sadarboties, lai uzraudzītu zvejas resursu stāvokli Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

2.   Puses apņemas Centrālāfrikas reģionā veicināt sadarbību, kas ir saistīta ar atbildīgu zveju.

3.   Puses apņemas ievērot ICCAT ieteikumus un rezolūcijas.

4.   Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses Apvienotajā komitejā apspriežas par vajadzību pieņemt Savienības kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šā protokola aptverto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgumu.

5.   Lai nodrošinātu labu haizivju pārvaldību un saglabāšanu, Puses vienojas nodrošināt stingru šo sugu nozveju uzraudzību, apmainoties ar nozvejas datiem, kā paredzēts pielikuma III nodaļā. Vajadzības gadījumā, lai labāk regulētu ar dreifējošām āķu jedām zvejojošās flotes darbību, Apvienotā komiteja pieņem pārvaldības papildpasākumus.

6.   Puses sadarbojas, lai pastiprinātu zvejas kontroli un inspekciju un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu Santomē un Prinsipi.

6. pants

Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana

1.   Apvienotā komiteja var pārskatīt 2. pantā minētās zvejas iespējas, ja šāda pārskatīšana ir saskaņā ar šā protokola aptverto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgumu.

2.   Tādā gadījumā proporcionāli laikam pielāgo 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu un izdara vajadzīgos grozījumus šajā protokolā.

3.   Apvienotā komiteja drīkst pārskatīt un vajadzības gadījumā pēc savstarpējas vienošanās pielāgot vai izmainīt zvejas nosacījumus un šā protokola piemērošanas tehniskos pasākumus.

7. pants

Jaunas zvejas iespējas

1.   Santomes un Prinsipi iestādes var aicināt Savienību apsvērt šā protokola neaptvertu zvejniecību izmantošanu. Ja nav pietiekamu datu par attiecīgo krājumu stāvokli, Puses vienojas par izpētes zvejas nosacījumiem, kuros ņem vērā labākos zinātniskos ieteikumus, kas iesniegti Pušu zinātniskajiem ekspertiem.

2.   Atkarībā no šiem rezultātiem un ja Savienība pauž ieinteresētību minētajās zvejniecībās, un pirms Santomes un Prinsipi iestādes izskata atļaujas piešķiršanas iespēju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumiem un, ja vajadzīgs, izdara grozījumus šajā protokolā.

8. pants

Izkraušanas stimuli un ekonomikas dalībnieku sadarbības veicināšana

1.   Puses sadarbojas, lai uzlabotu nozveju izkraušanas iespējas Santomes un Prinsipi ostās.

2.   Santome un Prinsipi cenšas ieviest izkraušanas veicināšanas stratēģiju un stimulus. Savienības flote cenšas daļu savu nozveju, it īpaši piezvejas, izkraut saskaņā ar šo stratēģiju.

3.   Puses cenšas radīt labvēlīgus apstākļus tehnisko, ekonomisko un komerciālo attiecību rosināšanai uzņēmumu vidū un veidot tirdzniecību un investīcijas veicinošu vidi.

9. pants

Šā protokola īstenošanas apturēšana

1.   Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas var apturēt, ja konstatēts viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)

radušies tādi nolīguma 2. panta h) punktā noteikti neparedzēti apstākļi, kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi zvejas zonā;

b)

notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šo protokolu;

c)

viena no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildītas minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

d)

Savienība neveic 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālā ieguldījuma maksājumu, un nemaksāšanas iemesls nav paredzēts šajā pantā;

e)

Pušu starpā rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretēšanu.

2.   Šā protokola piemērošanu aptur, ja ieinteresētā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par savu nodomu.

3.   Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja izdodas panākt izlīgumu, šā protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā šā protokola piemērošana bijusi apturēta.

10. pants

Piemērojamie tiesību akti

1.   Ja vien nolīgumā un šajā protokolā nav noteikts citādi, Savienības zvejas kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē Santomē un Prinsipi piemērojamie tiesību akti.

2.   Santomes un Prinsipi iestādes informē Savienību par visiem piemērojamo tiesību aktu grozījumiem un jaunu tiesību aktu pieņemšanu, kas attiecas uz zivsaimniecības nozari. Minētās izmaiņas Savienības kuģiem kļūst saistošas sešdesmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma izdarīšanas.

3.   Eiropas Komisija informē Santomes un Prinsipi iestādes par visiem piemērojamo tiesību aktu grozījumiem un jaunu tiesību aktu pieņemšanu, kas attiecas uz Savienības ārējās zvejas flotes kuģu darbībām.

11. pants

Elektroniska informācijas apmaiņa

1.   Santome un Prinsipi un Savienība apņemas padarīt operacionālas un uzturēt datorizētās informācijas sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2.   Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.   Santome un Prinsipi un Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Tādā gadījumā informāciju un dokumentus, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, automātiski sūta, izmantojot kādu alternatīvu saziņas veidu.

12. pants

Datu konfidencialitāte

1.   Santome un Prinsipi un Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr apstrādāt saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2.   Puses uzrauga, lai atbilstīgi attiecīgajiem ICCAT noteikumiem publiski pieejami kļūtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām Santomes un Prinsipi ūdeņos.

3.   Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes izmanto tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, kontrolei un uzraudzībai.

4.   Attiecībā uz personas datiem, ko sūta Savienība, Apvienotā komiteja var noteikt drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2) (Vispārīgajā datu aizsardzības regula) paredzētus.

13. pants

Piemērošanas laikposms

Šo protokolu piemēro piecus gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma saskaņā ar 15. pantu, izņemot ja saskaņā ar 14. pantu ir nosūtīts protokola denonsēšanas paziņojums.

14. pants

Denonsēšana

1.   Šā protokola denonsēšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu denonsēt šo protokolu.

2.   Pēc 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Съставено в Брюксел на деветнадесети декември две хиляди и деветнадесета година.

Hecho en Bruselas, el diecinueve de diciembre de dos mil diecinueve.

V Bruselu dne devatenáctého prosince dva tisíce devatenáct.

Udfærdiget i Bruxelles den nittende december to tusind og nitten.

Geschehen zu Brüssel am neunzehnten Dezember zweitausendneunzehn.

Kahe tuhande üheksateistkümnenda aasta detsembrikuu üheksateistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαεννέα.

Done at Brussels on the nineteenth day of December in the year two thousand and nineteen.

Fait à Bruxelles, le dix-neuf décembre deux mille dix-neuf.

Sastavljeno u Bruxellesu devetnaestog prosinca godine dvije tisuće devetnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì diciannove dicembre duemiladiciannove.

Briselē, divi tūkstoši deviņpadsmitā gada deviņpadsmitajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai devynioliktų metų gruodžio devynioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkilencedik év december havának tizenkilencedik napján.

Magħmul fi Brussell, fid-dsatax-il jum ta’ Diċembru fis-sena elfejn u dsatax.

Gedaan te Brussel, negentien december tweeduizend negentien.

Sporządzono w Brukseli dnia dziewiętnastego grudnia roku dwa tysiące dziewiętnastego.

Feito em Bruxelas, em dezanove de dezembro de dois mil e dezanove.

Întocmit la Bruxelles la nouăsprezece decembrie două mii nouăsprezece.

V Bruseli devätnásteho decembra dvetisícdevätnásť.

V Bruslju, dne devetnajstega decembra leta dva tisoč devetnajst.

Tehty Brysselissä yhdeksäntenätoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattayhdeksäntoista.

Som skedde i Bryssel den nittonde december år tjugohundranitton.

Image 1

(1)   OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Savienības kuģu zvejas darbību nosacījumi Santomes un Prinsipi zvejas zonā

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienību vai Santomi un Prinsipi kā uz kompetento iestādi šajā pielikumā:

a)

Savienības gadījumā apzīmē Eiropas Komisiju, kura pēc vajadzības rīkojas ar Santomes un Prinsipi lietās kompetentās Savienības delegācijas starpniecību;

b)

Santomes un Prinsipi gadījumā apzīmē kompetento par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas zvejas struktūrvienību.

2.   Zvejas zona

Savienības kuģi, kuri darbojas saskaņā ar šo protokolu, drīkst darboties Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), izņemot nerūpnieciskajai un daļēji rūpnieciskajai zvejai rezervētos EEZ apgabalus.

EEZ koordinātas ir tādas, kādas 1998. gada 7. maijā paziņotas Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Zvejas zonas koordinātu izmaiņas Santome un Prinsipi tūlīt paziņo Savienībai.

3.   Kuģošanai un zvejošanai aizliegtās zonas

Aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības zonā, kuru kopīgi izmanto Santome un Prinsipi un Nigērija. Šīs zonas koordinātas norādītas 1. papildinājumā.

4.   Bankas konts

Pirms šā protokola stāšanās spēkā Santome un Prinsipi Savienībai paziņo bankas konta (kontu) rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, ko maksā zvejas kuģi. Maksu par bankas pārskaitījumiem sedz kuģu īpašnieki.

5.   Kontaktpunkti

Puses viena otru informē par saviem kontaktpunktiem, kuri tām ļauj apmainīties ar informāciju par šā protokola īstenošanu, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar nozvejas un zvejas piepūles datu apmaiņu, zvejas atļauju procedūrām un nozariskā atbalsta īstenošanu.

6.   Darba valodas

Puses vienojas, ka, ciktāl iespējams, šā protokola īstenošanas sanāksmju darba valodas ir portugāļu un franču valoda.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām termins “zvejas atļauja” ir līdzvērtīgs Santomes un Prinsipi tiesību aktos izmantotajam terminam “zvejas licence”.

1. iedaļa

Piemērojamās procedūras

1.   Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

Atļauju zvejošanai Santomes un Prinsipi zvejas zonā var iegūt tikai tie Savienības kuģi, kam uz to ir tiesības.

Savienības kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Santomē un Prinsipi. Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi pārvaldes prasībām: vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas iepriekšējās saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Santomē un Prinsipi veikuši atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Savienību. Turklāt tiem jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/2403 (1) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību.

2.   Zvejas atļaujas pieprasīšana

Savienības kompetentās iestādes vismaz piecpadsmit darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai (ar kopiju Santomes un Prinsipi lietās kompetentajai Savienības delegācijai) pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar šo protokolu.

Par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai pieprasījumus iesniedz uz veidlapas, kuras paraugs pievienots 2. papildinājumā.

Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno:

a)

pierādījumus par fiksētā avansa samaksāšanu un ar novērotājiem saistītā fiksētā maksājuma nokārtošanu uz zvejas atļaujas derīguma laiku;

b)

nesen uzņemtu krāsu fotoattēlu, kurā kuģis attēlots sānskatā;

c)

kuģa reģistrācijas apliecības kopiju;

d)

attiecīgā gadījumā, citus dokumentus, kas prasīti, ievērojot konkrētā tipa kuģiem piemērojamos valsts noteikumus, par kuriem Santome un Prinsipi ir paziņojusi Apvienotajā komitejā.

Ikgadējo fiksēto maksu ieskaita tajā pašā Valsts kases kontā, kurā maksā šā protokola 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu.

Maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

Zvejas atļaujas pieprasījumā skaidri jānorāda mērķsugas.

Zvejas atļaujas pieprasījums var ietvert nodomu paziņojumu par haizivju spuru daļēju atdalīšanu uz kuģa un par citām uz kuģa veicamām darbībām, piemēram, ķidāšanu.

3.   Zvejas atļaujas izdošana

Zvejas atļaujas izdod piecpadsmit darbdienu laikā pēc visu šīs iedaļas 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas par zivsaimniecību atbildīgajā Santomes un Prinsipi ministrijā.

Zvejas atļaujas oriģinālu Savienībai nodod ar Santomes un Prinsipi lietās kompetentās Savienības delegācijas starpniecību.

Zvejas atļaujā norāda, kuru sugu vai sugu kategoriju (tunzivju, zobenzivju, atļauto sugu haizivju) zveja ir atļauta.

Lai lieki neaizkavētu zvejošanas sākumu Santomes un Prinsipi zvejas zonā, zvejas atļaujas kopiju elektroniski nosūta kuģa īpašniekam. Šo kopiju drīkst izmantot ne ilgāk kā sešdesmit dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas. Minētajā laikposmā atļaujas kopiju uzskata par līdzvērtīgu tās oriģinālam.

4.   Ārkārtēja zvejas atļaujas aizstāšana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot citi kuģi. Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa zvejas atļauju var atsaukt un saskaņā ar kārtību, kas vēl jānosaka, uz atlikušo atļaujas derīguma termiņu izdot jaunu zvejas atļauju citam tās pašas kategorijas kuģim.

Sākotnējo zvejas atļauju kuģa īpašnieks atdod par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Aizstājējkuģim izdotā atļauja stājas spēkā atdošanas dienā. Santome un Prinsipi informē Savienību par zvejas atļaujas nodošanu un šīs nodošanas spēkā stāšanās dienu.

5.   Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Neskarot šīs iedaļas 3. punktu, zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

6.   Atbalsta kuģi

Pēc Savienības pieprasījuma un pēc Santomes un Prinsipi iestāžu veiktas pārbaudes Santome un Prinsipi atļauj Savienības zvejas kuģiem, kuri ir zvejas atļaujas turētāji, izmantot atbalsta kuģus.

Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieprasīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Santome un Prinsipi sastāda atļauto atbalsta kuģu sarakstu, kuru tā nekavējoties paziņo Savienībai.

Par šiem kuģiem ik gadu jāpārskaita 3500 EUR liela maksa, kuru novirza šā protokola 3. panta 10. punktā minētajam Zivsaimniecības attīstības fondam.

2. iedaļa

Maksa un avanss

1.

 Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu.

2.

 Maksa, kas no tunzivju seineriem un ar dreifējošām āķu jedām zvejojošajiem kuģiem pienākas par katru Santomes un Prinsipi zvejas zonā gūtās nozvejas tonnu visā šā protokola piemērošanas laikā ir 70 EUR.

3.

 Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir samaksātas šādas fiksētās ikgadējās maksas:

a)

9 100 EUR par katru tunzivju seineri (šī summa ir līdzvērtīga maksai par 130 nozvejas tonnām);

b)

3 255 EUR par katru ar dreifējošām āķu jedām zvejojošu kuģi (šī summa ir līdzvērtīga maksai par 46,5 nozvejas tonnām).

Maksājumus izdara tajā pašā Valsts kases kontā, kurā maksā šā protokola 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu.

4.

 Savienība, pamatodamās uz katra Savienības kuģa nozvejas deklarācijām, sagatavo paziņojumu par nozvejām un paziņojumu par maksājumiem, kuri kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu. Šos galīgos paziņojumus Savienība ar Savienības dalībvalstu starpniecību līdz kārtējā gada 30. jūnijam (neieskaitot) nosūta Santomes un Prinsipi iestādēm un kuģa īpašniekam. Minētos galīgos paziņojumus Santome un Prinsipi, attiecīgi pamatojot, var apstrīdēt trīsdesmit dienu laikā pēc to saņemšanas. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas; ja vajadzīgs, to dara Apvienotajā komitejā. Ja trīsdesmit dienu laikposmā Santome un Prinsipi neceļ iebildumus, galīgos paziņojumus uzskata par pieņemtiem.

5.

 Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par fiksēto avansa maksu, kas samaksāta par zvejas atļaujas saņemšanu, un kuģa īpašnieks to neapstrīd, trūkstošo summu tas Santomei un Prinsipi pārskaita četrdesmit piecu dienu laikā. Minēto summu iemaksā Zivsaimniecības attīstības fonda kontā. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par fiksēto avansa maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

III NODAĻA

NOZVEJU UZRAUDZĪBA UN DEKLARĒŠANA

1. iedaļa

Elektroniskie zvejas žurnāli

1.

 Savienības kuģa kapteinis, kura kuģis veic zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā (ERS).

2.

 Ar ERS neaprīkotam kuģim nav atļauts ieiet Santomes un Prinsipi zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

3.

 Kapteinis ir atbildīgs par elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību. Zvejas žurnāls atbilst piemērojamajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem.

4.

 Kapteinis katru dienu un par katru zvejas operāciju un katru sugu reģistrē aplēstos daudzumus, kas nozvejoti un paturēti uz kuģa vai izmesti jūrā. Nozvejotie vai izmestie daudzumi jāaplēš un jāreģistrē neatkarīgi no attiecīgo zivju svara.

5.

 Ja kuģis atrodas zvejas zonā, bet nezvejo, reģistrē kuģa pozīciju plkst. 12.00.

6.

 Zvejas žurnāla dati katru dienu tiek automātiski pārraidīti karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC). Pārraida vismaz šādus datus:

a)

zvejas kuģa identifikācijas numuri un kuģa vārds;

b)

katras sugas FAO trīsburtu kods;

c)

attiecīgā ģeogrāfiskā zona, kurā zvejots;

d)

nozveju gūšanas datums un – attiecīgā gadījumā – laiks;

e)

datums un laiks, kad notikusi iziešana no ostas un atgriešanās tajā, un zvejas reisa ilgums;

f)

zvejas rīku tips, tehniskās specifikācijas un izmēri;

g)

uz kuģa paturēto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu;

h)

izmesto zivju daudzuma aplēse, par katru sugu norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

7.

 Karoga valsts nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

8.

 Karoga valsts un Santome un Prinsipi nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas vajadzīga automātiskai ERS datu pārraidīšanai. ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām pārvalda Eiropas Komisija. Standartu izmaiņas īsteno sešu mēnešu laikā.

9.

 Karoga valsts FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr attiecīgais kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski nodoti Santomes un Prinsipi FMC rīcībā.

10.

 Nozveju paziņošanas kārtība ERS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro ERS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 4. papildinājumā.

11.

 Datus par individuālu kuģu zvejas darbībām Santomes un Prinsipi iestādes apstrādā konfidenciālā un drošā veidā.

2. iedaļa

Agregēti nozvejas dati

1.

 Karoga valsts ik ceturksni papildina Eiropas Komisijas uzturēto datubāzi ar agregētiem mēneša datiem par katra kuģa nozvejām un izmetumiem. Par sugām, kurām saskaņā ar šo protokolu vai ICCAT ieteikumiem noteikta kopējā pieļaujamā nozveja, šādus datus paziņo ik mēnesi, norādot iepriekšējā mēneša nozvejas un izmetumus.

2.

 Paziņotos datus karoga valsts verificē, veicot kontrolpārbaudes, kurās tos salīdzina ar izkraušanas, pārdošanas, inspekcijas vai novērošanas datiem un ar jebkādu citu noderīgu informāciju, kas iestādēm ir zināma. Datubāzes atjauninājumus, kas kļūst vajadzīgi šīs verifikācijas iznākumā, veic iespējami drīz. Zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, ko izmanto verifikācijā, ir tādas, kā noteikts saskaņā ar šo protokolu.

3.

 Līdz katra ceturkšņa beigām Savienība Santomes un Prinsipi iestādēm iesniedz agregētus datus par iepriekšējo kārtējā gada ceturksni, norādot no datubāzes izgūtos mēneša datus par katra kuģa nozveju un tās sugu sastāvu. Šie dati ir provizoriski un var mainīties.

4.

 Santomes un Prinsipi analizē 3. punktā minētos agregētos datus un ziņo par visām būtiskajām neatbilstībām salīdzinājumā ar elektroniskajiem zvejas žurnāliem, kas iesūtīti ar ERS starpniecību. Karoga valsts lietu izmeklē un pēc vajadzības datus atjaunina.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN PĀRRAUDZĪBA

1. iedaļa

Kontrole un inspekcija

Savienības zvejas kuģiem ir jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām un nozvejām.

1.   Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

Par nodomu ieiet Santomes un Prinsipi EEZ vai iziet no tās Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm paziņo vismaz trīs stundas iepriekš.

Vienlaikus ar paziņojumu par ieiešanu Santomes un Prinsipi EEZ vai par iziešanu no tās kuģiem jāpaziņo arī sava pozīcija un uz kuģa jau esošās nozvejas, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai – attiecīgā gadījumā – īpatņu skaitu.

Šie paziņojumi izdarāmi ar ERS starpniecību vai ar elektroniskā pasta vēstuli uz Santomes un Prinsipi iestāžu norādīto adresi.

Ja kuģis pieķerts zvejojam bez paziņošanas par nodomu ieiet Santomes un Prinsipi ūdeņos, tas uzskatāms par kuģi bez zvejas atļaujas un iestājas Santomes un Prinsipi tiesību aktos paredzētās sekas.

2.   Inspekcijas kārtība

Inspekciju jūrā, ostā vai ostas teritorijā uz Savienības kuģiem, kas ir zvejas atļaujas turētāji, Santomes un Prinsipi zvejas zonā veic Santomes un Prinsipi inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas norīkoti veikt zvejas kontroli, un kuri izmanto Santomes un Prinsipi iestādes apkalpojošus kuģus.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Santomes un Prinsipi inspektori informē Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Santomes un Prinsipi inspektori uz Savienības kuģa uzturas ne ilgāk kā vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Inspekcijas laikā uzņemtie attēli (fotogrāfijas vai video) ir paredzēti zvejas kontroles un uzraudzības iestādēm. Tie nav publiskojami, izņemot ja valsts tiesību aktos noteikts citādi.

Savienības kuģa kapteinis atvieglo Santomes un Prinsipi inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Santomes un Prinsipi inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar varbūtēju pārkāpumu. Inspekcijas laikā kuģa kapteinis sadarbojas. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors ziņojumā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa Santomes un Prinsipi inspektori izdod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Par veiktajām inspekcijām un konstatētajiem pārkāpumiem, ja tādi ir, Santomes un Prinsipi iestādes Savienību informē divdesmit četru stundu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas un iesniedz Eiropas Savienībai inspekcijas ziņojumu. Attiecīgā gadījumā inspekcijas iznākumā sastādītā apsūdzības akta kopiju Savienībai nosūta ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc inspektora atgriešanās ostā.

3.   Uz kuģa atļautās zvejas operācijas

Santomes un Prinsipi izdotajās zvejas atļaujās norāda, kādas ir uz kuģa atļautās zvejas operācijas (piemēram, ķidāšana un haizivju spuru daļēja atdalīšana).

4.   Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

Ja Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, veic pārkraušanu citā kuģī Santomes un Prinsipi ūdeņos, tas jādara Fernandiašas (Fernão Dias), Nevešas (Neves) vai Anašavešas (Ana Chaves) ostas teritorijā.

Šāda kuģa īpašniekam vai aģentam, ja tas vēlas veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz četrdesmit astoņas stundas iepriekš Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm jāpaziņo šāda informācija:

a)

pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds;

b)

kravas kuģa vārds;

c)

izkraujamie vai citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu;

d)

izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas diena;

e)

citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķis.

Šo paziņojumu Santomei un Prinsipi var sniegt ERS sistēmā vai pa elektronisko pastu.

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Kuģa kapteinis iesniedz Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un paziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem.

Santomes un Prinsipi ūdeņos ir aizliegta jebkāda nozveju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība, kas nav minēta šajā iedaļā. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro spēkā esošajos Santomes un Prinsipi tiesību aktos paredzētās sankcijas.

2. iedaļa

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

Visiem Savienības kuģiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (“ VMS ” – Vessel Monitoring System).

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta uz kuģa, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko VMS emitē vai reģistrē.

Savienības kuģi automātiski un pastāvīgi vismaz reizi stundā (seineri) vai vismaz reizi divās stundās (pārējie kuģi) ziņo kuģa karoga valsts FMC savus pozīcijas datus. Ja notiek izmeklēšana par kuģa darbībām, ziņošanas biežumu var palielināt.

Kamēr vien kuģis atrodas zvejas zonā, karoga valsts FMC nodrošina VMS pozīcijas datu automātisku pieejamību.

Katrā pozīcijas ziņojumā jānorāda:

a)

kuģa identifikācijas dati;

b)

kuģa nesenākā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)

pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

d)

kuģa ātrums un kurss.

Kuģa pozīcijas paziņošanas kārtība VMS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro VMS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 5. papildinājumā.

Īstenodami kuģu darbību uzraudzību, abi FMC savstarpēji sazinās.

V NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.

 Nodarbināmo jūrnieku skaits

Kamēr Savienības kuģi zvejo Santomes un Prinsipi ūdeņos, uz tiem pienākas nodarbināt Santomes un Prinsipi jūrniekus, un to dara ar šādiem nosacījumiem un ierobežojumiem:

a)

tunzivju seineru flote šā protokola piemērošanas pirmajā gadā nodarbina kopā sešus jūrniekus, šā protokola piemērošanas otrajā gadā – kopā astoņus jūrniekus, bet pārējos trijos šā protokola piemērošanas gados – ik gadu kopā desmit jūrniekus;

b)

ar dreifējošām āķu jedām zvejojošo kuģu flote ik gadu nodarbina kopā divus jūrniekus.

2.

 Šī nodarbināšanas prasība jāpilda tad, ja Santomes un Prinsipi iestādes līdz šā protokola piemērošanas sākumam un pēc tam katru janvāri Savienībai nosūta sarakstu, kurā uzskaitīti piemēroti un kvalificēti jūrnieki. Kuģu īpašnieki jūrniekus līgst no šī saraksta.

3.

 Santomes un Prinsipi jūrniekiem izvirzītās kvalifikācijas prasības ir noteiktas 6. pielikumā.

4.

 Kuģa īpašnieks vai viņa aģents paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa nodarbināto jūrnieku uzvārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5.

 Uz Savienības kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6.

 Santomes un Prinsipi jūrnieku darba līgumi, kuru eksemplāru saņem Darba ministrija, par zivsaimniecību atbildīgā ministrija un šo līgumu parakstītāji, tiek slēgti starp kuģu īpašniekiem vai to aģentiem un jūrniekiem vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem. Šie līgumi garantē jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, arī dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7.

 Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrniekiem maksājamā alga nedrīkst būt zemāka par algu, ko maksā jūrnieku valsts kuģu apkalpēm, un nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par SDO noteiktajiem standartiem.

8.

 Uz Savienības kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās līdz uzkāpšanai uz kuģa noteiktajai dienai un laikam vai ja viņa kvalifikācija neatbilst prasībām, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9.

 Ja kuģu īpašnieku piesauktu ārkārtēju iemeslu dēļ Savienības kuģi nevar nodarbināt 1. punktā paredzēto skaitu Santomes un Prinsipi jūrnieku, kuģu īpašniekiem ir pienākums par katru dienu, kuru kuģis pavada Santomes un Prinsipi zvejas zonā, maksāt 20 EUR lielu fiksētu summu par katru uz kuģa neuzņemto jūrnieku. Santomes un Prinsipi jūrnieku nodarbināšanai regulāri seko līdzi Apvienotā komiteja.

VI NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.   Zvejas darbību novērošana

Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav īstenota, kuģi, kuriem zvejot Santomes un Prinsipi zonā atļauts saskaņā ar šo protokolu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Santome un Prinsipi norīkojusi saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Savienības kuģi, kas Santomes un Prinsipi ūdeņos darbojas saskaņā ar šo protokolu, uz kuģa uzņem par zivsaimniecību atbildīgās Santomes un Prinsipi ministrijas norīkotus novērotājus, un to dara saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu pieprasījuma Savienības kuģi uzņem šīs valsts norīkotu novērotāju, kura uzdevums ir verificēt Santomes un Prinsipi ūdeņos gūtās nozvejas;

b)

Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes sastāda to kuģu sarakstu, kas izraudzīti novērotāja uzņemšanai, un norīkoto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti starplaikā tikuši atjaunināti;

c)

Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes (vēlams, pa e-pastu) paziņo Savienībai un attiecīgajam kuģa īpašniekam tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas norīkots uzņemšanai uz kuģa; šo paziņojumu izdara zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī vai vēlākais piecpadsmit dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas;

d)

novērotājs kuģi pavada vienā zvejas reisā. Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma un atkarībā no konkrētā kuģa reisu vidējā ilguma šo uzņemšanu tomēr var paildzināt līdz vairākiem reisiem. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde izsaka brīdī, kad paziņo, kurš novērotājs norīkots uzņemšanai uz konkrētā kuģa.

3.   Novērotāja uzkāpšanas un nokāpšanas nosacījumi

a)

Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa.

b)

Novērotāja uzkāpšana uz kuģa, tāpat kā nokāpšana no kuģa notiek kuģa īpašnieka izvēlētā ostā. Uzkāpšana uz kuģa notiek pirmā reisa sākumā, kurš Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos tiek veikts pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas.

c)

Attiecīgie kuģu īpašnieki divu nedēļu laikā un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānota novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā.

d)

Ja novērotājs uz kuģa uzkāpj valstī, kas nav Santome un Prinsipi, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, iziet no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

e)

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit stundās, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

f)

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

g)

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, konkrēti arī zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, un kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

h)

Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot uz kuģa pieejamās praktiskās iespējas.

i)

Novērotāja algu maksā un sociālās iemaksas veic Santome un Prinsipi.

4.   Fiksēts finansiālais ieguldījums

Lai palīdzētu segt ar novērotāju izvietošanu saistītās īstenošanas izmaksas, kuģa īpašnieks vienlaikus ar fiksēto avansa maksu uz to pašu kontu par katru gadu un par katru kuģi pārskaita vēl 250 EUR.

5.   Novērotāja uzdevumi

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

a)

novērot kuģu zvejas darbības;

b)

verificēt zvejas darbībās iesaistīto kuģu pozīciju;

c)

atzīmēt, kādi zvejas rīki izmantoti;

d)

verificēt zvejas žurnālā reģistrētos datus par Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos gūtajām nozvejām;

e)

verificēt piezvejas procentuālo daudzumu un aplēst komerciālo sugu zivju izmetumu apjomu;

f)

ar jebkādiem piemērotiem sakaru līdzekļiem paziņot zvejas datus (arī uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas daudzumu) savai kompetentajai iestādei.

6.   Novērotāja pienākumi

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

a)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

b)

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti;

c)

novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas nosūtāms Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm ar kopiju Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, noderīgas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs atstāj kuģi, viņš kapteinim nodod minētā ziņojuma kopiju.

VII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.   Pārkāpumu noformēšana

Par pārkāpumiem, ko izdarījis Savienības kuģis, kurš ir saskaņā ar šo pielikumu izdotas zvejas atļaujas turētājs, jāsagatavo apsūdzības ziņojums, ko pēc iespējas drīzāk nosūta Savienībai un karoga valstij.

2.   Kuģa aizturēšana / novirzīšana un informatīvā sanāksme

a)

Ja saskaņā ar Santomē un Prinsipi spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz konstatēto pārkāpumu tas ir likumīgi, pārkāpumu izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Santomes un Prinsipi ostā.

b)

Par zvejas atļauju saņēmuša Savienības kuģa aizturēšanu Santome un Prinsipi Savienībai paziņo ne vēlāk kā divdesmit četru stundu laikā. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

c)

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Santome un Prinsipi vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis ticis aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē drīkst piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.   Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

a)

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Santome un Prinsipi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

b)

Ja par izdarīto pārkāpumu jāierosina tiesas procedūra, pirms tās uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Santome un Prinsipi un Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un bardzības pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā drīkst piedalīties kuģa karoga valsts un Savienības pārstāvji. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.   Tiesas procedūra un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Santomes un Prinsipi norādītā bankā, un šāda drošības nauda, kuras apmēru nosaka Santome un Prinsipi, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atbrīvojama pirms tiesas procedūras beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

a)

pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)

daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

Santome un Prinsipi septiņu dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesas procedūras iznākumu.

5.   Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris), par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums

Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgi izmantotās zonas koordinātas

2. papildinājums

Zvejas kuģim vai atbalsta kuģim izdodamas atļaujas pieprasījuma veidlapa

3. papildinājums

Faktu lapa

4. papildinājums

Zvejas darbību reģistrēšanai un paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS) īstenošana

5. papildinājums

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

6. papildinājums

Uz Savienības seineriem un ar āķu jedām zvejojošajiem kuģiem nodarbināmo Santomes un Prinsipi jūrnieku kvalifikācijas prasības

1. papildinājums

Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgi izmantotās zonas koordinātas

Ģeogr. plat.

Ģeogr. gar.

(Grādi, minūtes, sekundes)

03 02 22 N

07 07 31 E

02 50 00 N

07 25 52 E

02 42 38 N

07 36 25 E

02 20 59 N

06 52 45 E

01 40 12 N

05 57 54 E

01 09 17 N

04 51 38 E

01 13 15 N

04 41 27 E

01 21 29 N

04 24 14 E

01 31 39 N

04 06 55 E

01 42 50 N

03 50 23 E

01 55 18 N

03 34 33 E

01 58 53 N

03 53 40 E

02 02 59 N

04 15 11 E

02 05 10 N

04 24 56 E

02 10 44 N

04 47 58 E

02 15 53 N

05 06 03 E

02 19 30 N

05 17 11 E

02 22 49 N

05 26 57 E

02 26 21 N

05 36 20 E

02 30 08 N

05 45 22 E

02 33 37 N

05 52 58 E

02 36 38 N

05 59 00 E

02 45 18 N

06 15 57 E

02 50 18 N

06 26 41 E

02 51 29 N

06 29 27 E

02 52 23 N

06 31 46 E

02 54 46 N

06 38 07 E

03 00 24 N

06 56 58 E

03 01 19 N

07 01 07 E

03 01 27 N

07 01 46 E

03 01 44 N

07 03 07 E

03 02 22 N

07 07 31 E

2. papildinājums

PIEPRASĪJUMA VEIDLAPA

ZVEJAS KUĢIM VAI ATBALSTA KUĢIM IZDODAMAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS SANTOMES UN PRINSIPI UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZIVSAIMNIECĪBAS NOLĪGUMS

I.   IESNIEDZĒJS

1.

Kuģa īpašnieks:… Valstspiederība:…

2.

Kuģa īpašnieka asociācija vai aģents:

…

3.

Kuģa īpašnieka asociācijas vai aģenta adrese:

…

4.

Tālr…

5.

E-pasts:…

6.

Kapteinis:…Valstspiederība:…

7.

Santomē un Prinsipi rezidējošais aģents (ja ir) un aģenta adrese:

…

II.   KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

8.

Kuģa vārds:…

9.

Karoga valsts:…

10.

Iepriekšējais karogs (ja ir):…

11.

Pašreizējā karoga iegūšanas datums:…

12.

Ārējais reģistrācijas numurs:…

13.

Pieraksta osta: … MMSI: …

14.

SJO numurs: … ICCAT numurs: …

15.

Kuģa būves gads un vieta: …

16.

Radio izsaukuma signāls: … Radio izsaukuma frekvence: …

17

Korpusa materiāls: ☐ tērauds ☐ koks ☐ poliesteris ☐ cits

III.   KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

18.

Lielākais garums: … Platums: …

19.

Tilpība (izteikta GT): …

20.

Galvenā dzinēja jauda (kW): … Marka: … Tips: …

21.

Kuģa tips: … Zvejas kategorija: …

22.

Zvejas rīki: …

23.

Zvejas zonas: …

24.

Mērķsugas: ☐ tunzivis ☐ zobenzivis ☐ atļauto sugu haizivis

25.

Piezvejas sugas: ☐ tunzivis ☐ zobenzivis ☐ atļauto sugu haizivis

26.

Apstrāde, ko paredzēts veikt uz kuģa: ☐ ķidāšana ☐ daļēja spuru atdalīšana

☐ cita (precizēt): …

27.

Kopējais apkalpes locekļu skaits uz kuģa: …

28.

Nozveju uzglabāšanas veids uz kuģa: ☐ svaigā veidā ☐ atdzesētas ☐ jauktā veidā ☐ saldētas

29.

Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): …

30.

Zivju tilpņu tilpība: … Skaits: …

Vieta: …, datums: …

Iesniedzēja paraksts…

3. papildinājums

Faktu lapa

Tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

1.   Aizliegtās sugas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību un ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot divragaino velnraju (Manta birostris), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis). Turklāt ir aizliegts zvejot vaļhaizivi (Rhincodon typus).

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, proti Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 (1), aizliegts uz kuģa atdalīt haizivju spuras un tās paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut. Neskarot iepriekš minēto, lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, bet tās nedrīkst no liemeņa atdalīt pirms izkraušanas.

Saskaņā ar ICCAT ieteikumiem Puses, īstenojot pasākumus, kas palielina netīši notvertu īpatņu izdzīvošanas iespējas, cenšas mazināt zvejas darbību netīšo ietekmi uz bruņurupučiem un jūrasputniem.

2.   Zvejas rīki un nozvejas

TUNZIVJU SEINERI

1.

 Atļautie zvejas rīki: zvejas vadi.

2.

 Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

3.

 Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

1.

 Atļautie zvejas rīki: dreifējošas āķu jedas.

2.

 Mērķsugas: zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs (Prionace glauca), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus).

3.

 Piezvejas: atbilstīgi ICCAT un FAO ieteikumiem.

3.   Maksas, kas jāsedz kuģu īpašniekiem, un kuģu skaits

Papildmaksa par nozvejas tonnu

70 EUR par tonnu visā šā protokola piemērošanas laikā

Ikgadēja fiksētā maksa

par tunzivju seineriem: 9 100 EUR

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 3 255 EUR

Fiksētā maksa par novērotājiem

250 EUR/gadā par kuģi

Maksa par atbalsta kuģi

3 500 EUR/gadā par kuģi

Kuģu skaits,

28 tunzivju seineri

kādam atļauts zvejot

6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.).

4. papildinājums

Zvejas darbību reģistrēšanai un paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS) īstenošana

1.    ERS ziņojumi

1.

 Karoga valsts un Santome un Prinsipi katra ieceļ ERS korespondentu, kurš darbosies kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar šo noteikumu īstenošanu. Karoga valsts un Santome un Prinsipi viena otrai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

2.

 ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Santomei un Prinsipi.

3.

 Datu pārnesi veic UN-CEFACT formātā, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX tīklu.

4.

 Tomēr Puses var vienoties par pārejas periodu, kurā datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

5.

 Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties uz Santomes un Prinsipi FMC pārraida no kuģa saņemtos momentziņojumus (COE, COX, PNO). Arī pārējo veidu ziņojumus pārraida automātiski, vienreiz dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN-CEFACT formāta lietošana, vai, līdz tās uzsākšanas dienai, ziņojumus nekavējoties dara pieejamus pēc Santomes un Prinsipi FMC pieprasījuma, kuru tas karoga valsts FMC automātiski adresējis ar Eiropas Komisijas centrālā mezgla starpniecību. No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju var izmantot tikai īpašiem pieprasījumiem par vēsturiskajiem datiem.

6.

 ERS momentdatu saņemšanu Santomes un Prinsipi FMC apstiprina ar atbildes ziņojumu, kurā apliecina, ka ziņojums ir saņemts un derīgs. Par datiem, kurus Santome un Prinsipi saņem pēc pašas pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs. Visus ERS datus Santome un Prinsipi apstrādā konfidenciālā veidā.

2.   Kuģa elektroniskās pārraides sistēmas vai sakaru sistēmas darbības traucējumi

1.

 Karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC nekavējoties viens otru informē par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

2.

 Ja Santomes un Prinsipi FMC nesaņem datus, kurus kuģim pienākas pārraidīt, par datu nesaņemšanu tas nekavējoties informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC iespējami drīz cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas rezultātu informē Santomes un Prinsipi FMC.

3.

 Ja nenotiek datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC, pēdējais par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai, ja tas nav iespējams, tā aģentam. Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 00.00) karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

4.

 Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka desmit dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām turpināt zveju kuģim vairs nav atļauts, un tam divdesmit četru stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Santomes un Prinsipi ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

5.

 Ja Santome un Prinsipi ERS datus nesaņem tāpēc, ka pienācīgi nedarbojas Eiropas Savienības vai Santomes un Prinsipi uzraudzītas elektroniskās sistēmas, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu iespējami drīz atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei.

6.

 Karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Santomes un Prinsipi FMC visus ERS datus, kurus karoga valsts saņēmusi kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Santomes un Prinsipi pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ilgst vairāk nekā divdesmit četras stundas un tādējādi ietekmē Savienības uzraudzītās sistēmas. Santome un Prinsipi attiecīgi informē savus kompetentos kontroles dienestus, lai tie Savienības kuģiem nereģistrētu ERS datu pārraidīšanas saistību neizpildi. Karoga valsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti elektroniskajā datubāzē, kuru tas kārto, kā paredzēts 5. papildinājuma 1. punktā.

3.   Alternatīvi saziņas līdzekļi

Pirms šā protokola piemērošanas sākuma Santome un Prinsipi paziņo elektroniskā pasta adresi, kas ERS/VMS darbības traucējumu gadījumā lietojama saziņai ar Santomes un Prinsipi FMC.

Šī adrese jāizmanto:

a)

paziņojumiem par ieiešanu un iziešanu un paziņojumiem par nozveju, kas uz kuģa atrodas ieiešanas vai iziešanas brīdī;

b)

paziņojumiem par izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī un paziņojumiem par nozvejām, kas pārkrautas citā kuģī, izkrautas vai paturētas uz kuģa;

c)

par ERS un VMS datu pārraidīšanas pagaidu aizstājēju, ko paredzēts izmantot traucējumu gadījumā.

5. papildinājums

KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1.   Kuģa pozīcijas ziņojumi un VMS sistēma

Pirmo reģistrēto pozīciju pēc ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto pozīciju pēc iziešanas no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automātisku apstrādi un, ja vajadzīgs, to elektronisku nosūtīšanu. Pozīcijas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2.   Datu pārraidīšana no kuģa, ja VMS sistēma ir sabojājusies

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnīgā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma ir sabojājusies, to salabo vai nomaina trīsdesmit dienu laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām zvejot Santomes un Prinsipi zvejas zonā kuģim vairs nav atļauts.

Kuģi, kuri zvejo Santomes un Prinsipi zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir sabojājusies, savus pozīcijas ziņojumus karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu nosūta vismaz reizi četrās stundās un norāda visus obligātos datus.

3.   Pozīcijas ziņojumu droša nosūtīšana Santomei un Prinsipi

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Santomes un Prinsipi FMC. Karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC apmainās ar elektroniskā pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viena otru par izmaiņām šajās adresēs.

Pozīcijas ziņojumus starp karoga valsts un Santomes un Prinsipi FMC pārraida, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Santomes un Prinsipi FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību par visiem pārtraukumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa secīgo pozīcijas ziņojumu saņemšanā, ja šis kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas.

4.   Sakaru sistēmas traucējumi

Santome un Prinsipi nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē Savienību par visiem pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Ja rodas domstarpības, tās risina Apvienotajā komitejā.

Par visām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kas veiktas ar nolūku traucēt sistēmas darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus, atbildīgs ir kapteinis. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Santomes un Prinsipi tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.   Pozīcijas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Santome un Prinsipi var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas starplaiku līdz trīsdesmit minūtēm. Minētie pierādījumi Santomei un Prinsipi jānosūta karoga valsts FMC un Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties sāk sūtīt Santomei un Prinsipi pozīcijas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Santome un Prinsipi informē karoga valsts FMC un Savienību par iespējamo turpmāko uzraudzību.

6.   VMS ziņojumu nosūtīšana Santomei un Prinsipi

Kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) apzīmē ziņojuma beigas.

Datu elements

Kods

Obligāti (O)/

Fakultatīvi (F)

Saturs

Ieraksta sākums

SR

O

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Saņēmējs

AD

O

Ziņojuma dati: saņēmējvalsts

trīsburtu kods (ISO-3166)

Nosūtītājs

FR

O

Ziņojuma dati: nosūtītājvalsts

trīsburtu kods (ISO-3166)

Karoga valsts

FS

O

Ziņojuma dati: karoga valsts

trīsburtu kods (ISO- 3166)

Ziņojuma tips

TM

O

Ziņojuma dati: ziņojuma tips

(ENT, POS, EXI, MAN)

Radio izsaukuma signāls (IRCS)

RC

O

Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs

IR

O

Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais numurs

– ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs

Ārējais reģistrācijas numurs

XR

O

Kuģa dati: kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums

LT

O

Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un decimālgrādos N/S DD.ddd (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums

LG

O

Kuģa pozīcijas dati: pozīcija grādos un decimālgrādos E/W DD.ddd (WGS84)

Kurss

CO

O

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

SP

O

Kuģa ātrums mezglos, dalīts ar 10

Datums

DA

O

Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks

TI

O

Kuģa pozīcijas dati: kuģa pozīcijas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas

ER

O

Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigasNAF formātā datus pārraida pēc turpmāk norādītā parauga:
NAF formātā datus pārraida pēc turpmāk norādītā parauga:

—

jāizmanto standartam ISO 8859.1 atbilstoši apzīmējumi. Dubulta slīpsvītra (//) un pēc tās kods “SR” apzīmē ziņojuma sākumu,

—

katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//),

—

datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Santome un Prinsipi paziņo, vai būs vajadzīgs datus pārraidīt UN-CEFACT formātā, izmantojot FLUX TL.

6. papildinājums

Uz Savienības seineriem un ar āķu jedām zvejojošajiem kuģiem nodarbināmo Santomes un Prinsipi jūrnieku kvalifikācijas prasības

Santomes un Prinsipi iestādes nodrošina, ka nolīgtais personāls, kuru paredzēts nodarbināt uz Savienības kuģiem, atbilst turpmāk norādītajām prasībām.

1.

Jūrnieki ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu.

2.

Jūrniekiem ir derīga medicīniskā izziņa, kas apstiprina, ka viņu veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu darba pienākumus jūrā. Šo izziņu izdevis pienācīgi kvalificēts medicīnas darbinieks.

3.

Jūrnieki ir (re)vakcinēti atbilstoši veselības aizsardzības profilakses vajadzībām reģionā.

4.

Jūrniekiem ir derīgs sertifikāts vismaz par šādu drošības pamatjautājumu apguvi:

a)

individuāli izdzīvošanas paņēmieni, to vidū glābšanas vestes lietošana;

b)

ugunsdzēsība un ugunsgrēku novēršana;

c)

neatliekamā pirmā palīdzība;

d)

personīgā drošība un sociālā atbildība un

e)

jūras vides piesārņošanas novēršana.

5.

Uz lieliem zvejas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem:

a)

jāzina noteikumi un kārtība, kuru jūrā pieņemts ievērot uz zvejas kuģiem;

b)

jāzina, kā rīkoties ar zvejas operācijām saistīto briesmu gadījumā;

c)

labi jāizprot zvejas kuģu darbības apstākļi un briesmas, kas var no tiem izrietēt;

d)

jāpazīst un jāprot lietot zvejas aprīkojumu, ko izmanto zvejā ar riņķvadiem;

e)

jābūt vispārīgām zināšanām un izpratnei par kuģa stabilitāti un jūrasspēju un

f)

jābūt vispārīgām zināšanām par pietauvošanās operācijām un jāprot rīkoties ar pietauvošanās virvēm un jāpārzina to izmantošanas iespējas.