20.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/8

ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN MAROKAS KARALISTI

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”, no vienas puses,

un

MAROKAS KARALISTE, turpmāk “Maroka”, no otras puses,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešo sadarbību starp Savienību un Maroku, jo īpaši saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, kas parakstīts 1996. gada 26. februārī (“asociācijas nolīgums”), kā arī Pušu kopīgo vēlmi padarīt šo sadarbību ciešāku,

APŅĒMUŠĀS stingri ievērot starptautiskās tiesības un cilvēka pamattiesības, vienlaikus nodrošinot attiecīgajām Pusēm savstarpējus ieguvumus,

PATUROT PRĀTĀ, ka šis nolīgums ir daļa no to visaptverošās partnerības, kas aptver ekonomiskos, politiskos un drošības jautājumus un cīņu pret neatbilstīgu migrāciju, tostarp tās pamatcēloņu novēršanu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

APZINĀDAMĀS to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā,

APŅĒMUŠĀS ievērot lēmumus un ieteikumus, ko pieņēmušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Puses ir dalībnieces,

VĒLOTIES šajā nolūkā ņemt vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un attiecīgos pārvaldības plānus, ko pieņēmušas kompetentās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, lai nodrošinātu zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā,

APŅĒMUŠĀS šajā nolūkā iedibināt dialogu, jo īpaši attiecībā uz zvejniecību pārvaldību, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību (UKP),

VĒLĒDAMĀS nodrošināt, ka piekļuve zvejas zonai ir pamatota ar Savienības zvejas flotes darbību un ka tā iegūst pienācīgu daļu no zvejas resursu pārpalikuma, ņemot vērā katra nolīguma specifiku, un ka tai ir tādi paši zvejas tehniskie nosacījumi, kādi tiek piemēroti visām flotēm,

PĀRLIECINĀTAS, ka šādai partnerībai ir jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina un nodrošina dažādu politikas jomu saskanību un centienu sinerģiju,

APŅEMUŠĀS šajā nolūkā Marokas zvejniecības sektorpolitikas ietvaros, tostarp zvejas zonā, uz ko attiecas šis nolīgums, sekmēt partnerattiecību attīstīšanu, jo īpaši ar mērķi noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības iesaisti šajā procesā,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi var piekļūt zvejas zonai, un šajā nolūkā nodrošināt, ka zvejas darbības ir vērstas tikai uz pieejamajiem resursiem, ņemot vērā zonā darbojošos flotu zvejas kapacitāti un vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tam, ka dažas sugas ir transzonālas un tālu migrējošas,

APŅĒMUŠĀS panākt ciešāku ekonomisko un sociālo sadarbību, kuras mērķis ir izveidot un stiprināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un veicināt okeānu labāku pārvaldību, arī sekmējot ieguldījumus ar abu Pušu uzņēmumu līdzdalību, saskaņā ar valsts attīstības mērķiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“Marokas Karalistes iestādes” ir Marokas Lauksaimniecības, jūras zvejniecības, lauku attīstības un ūdenssaimniecības un mežu ministrijas Jūras zvejniecības departaments;

b)

“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)

“nolīgums” ir Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, nolīgumam pievienotā vēstuļu apmaiņa, kā arī protokols par nolīguma īstenošanu, tā pielikums un tā papildinājumi (turpmāk “protokols”);

d)

“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

e)

“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

f)

“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

g)

“kuģa īpašnieks” ir par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kuras pārziņā kuģis atrodas un kura kontrolē tā darbību;

h)

“zvejas zona” ir Centrālaustrumu Atlantijas ūdeņi, kas atrodas starp 35° 47′ 18″ ziemeļu platuma paralēli un 20° 46′ 13″ ziemeļu platuma paralēli, tostarp piegulošie Rietumsahāras (1) ūdeņi, kas aptver visus pārvaldības apgabalus; šī definīcija neskars iespējamās sarunas par zvejas zonai blakus esošo piekrastes valstu jūras apgabalu demarkāciju un vispārīgi trešo valstu tiesības;

i)

“pārvaldības apgabals” ir darbības apgabals, ko norobežo ģeogrāfiskās koordinātas, izmantojamie zvejas rīki vai atļautās sugas;

j)

“zvejas atļauja” ir zvejas licence, ko Marokas Karalistes iestādes izdevušas Savienības kuģim un kas dod tam tiesības zvejas zonā veikt zvejas darbības;

k)

“tieša zvejas atļauja” ir zvejas licence, ko Marokas Karalistes iestādes Savienības kuģim izdevušas ārpus šā nolīguma;

l)

“krājums” ir konkrētā apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

m)

“zvejas produkti” ir ūdens organismi, kas iegūti zvejas darbībā;

n)

“akvakultūras produkti” ir akvakultūras darbībā iegūti ūdens organismi jebkurā to dzīves cikla posmā vai no tiem iegūti produkti;

o)

“zivsaimniecības nozare” ir tautsaimniecības nozare, kas ietver visas zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;

p)

“zvejnieks” ir ikviena persona, kas veic Pušu atzītas komerciālas zvejas darbības;

q)

“zvejas iespējas” ir ar nozvejas apjomu vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas juridiskas tiesības zvejot;

r)

“ilgtspējīga zveja” ir zveja, kas atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem.

2. pants

Priekšmets

Šis nolīgums izveido juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru Savienības kuģu veiktām zvejas darbībām un jo īpaši paredz:

a)

nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi var iesaistīties zvejas darbībās zvejas zonā;

b)

ekonomisko un finansiālo sadarbību zivsaimniecības nozarē ar mērķi izveidot zivsaimniecības nozares partnerību un stiprināt okeānu pārvaldību;

c)

administratīvo sadarbību finansiālā ieguldījuma īstenošanā;

d)

zinātnisko un tehnisko sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu zvejas zonā un attīstīt attiecīgo nozari;

e)

sadarbību UKP pasākumos par darbībām, ko veic zvejas zonā, lai nodrošinātu spēkā esošo noteikumu ievērošanu un lai zvejas resursu saglabāšanas un zvejas darbību pārvaldības pasākumi, jo īpaši cīņā pret NNN zveju, būtu rezultatīvi.

3. pants

Šā nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1.   Puses apņemas veicināt ilgtspējīgu zveju zvejas zonā, pamatojoties uz nediskriminācijas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo minētajā zvejas zonā.

2.   Marokas Karalistes iestādes apņemas nodrošināt, ka piekļuve zvejas zonai ir pamatota ar Savienības zvejas flotes darbību. Marokas Karalistes iestādes gādā par to, lai Savienības flote iegūtu pienācīgu daļu no zvejas resursu pārpalikuma, ņemot vērā katra nolīguma specifiku. Savienības flotei ir tādi paši tehniskie zvejas nosacījumi, kādi tiek piemēroti visām flotēm.

3.   Puses apņemas informēt viena otru par zivsaimniecības nolīgumiem un vienošanām, kas noslēgtas ar trešo personu.

4.   Puses vienojas, ka Savienības kuģi iegūst tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, kā minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un kas noteikts skaidrā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz pieejamiem attiecīgiem zinātniskiem ieteikumiem un attiecīgo informāciju, ar kuru apmainījušās Puses, par attiecīgo krājumu kopējo zvejas piepūli visām flotēm, kas darbojas zvejas zonā.

5.   Lai noteiktu resursus, kas pieejami transzonālos vai tālu migrējošo zivju krājumos, Puses pienācīgi ņem vērā reģionālā līmenī veiktos zinātniskos izvērtējumus, kā arī kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

6.   Puses apņemas nodrošināt, ka šis nolīgums tiek īstenots Savienības zvejas kuģu darbību juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvarā.

7.   Puses apņemas abpusējās interesēs izveidot ciešu dialogu, veicināt apspriešanos un jo īpaši informēt par zvejniecības sektorpolitikas un okeānu pārvaldības īstenošanu.

8.   Puses turklāt sadarbojas, veicot saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem īstenoto pasākumu, programmu un darbību ex ante, starpposma un ex post izvērtējumus.

9.   Puses apņemas nodrošināt, ka uz visiem jūrniekiem, kurus nodarbina uz Savienības kuģiem, pilnībā attiecas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesībām, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

10.   Šis nolīgums ir saskaņā ar asociācijas nolīgumu. Tas sekmē asociācijas nolīguma vispārīgo mērķu sasniegšanu un tiecas nodrošināt zvejas resursu dzīvotspēju ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā aspektā.

11.   Šā nolīguma īstenošana notiek saskaņā ar asociācijas nolīguma 1. pantu par dialoga un sadarbības attīstību un asociācijas nolīguma 2. pantu par demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanu.

4. pants

Savienības kuģu piekļuve zvejas zonai

Marokas Karalistes iestādes apņemas atļaut Savienības kuģiem iesaistīties zvejas darbībās zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu.

5. pants

Zvejas nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1.   Savienības kuģi drīkst zvejot šā nolīguma aptvertajā zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja. Jebkādas zvejas darbības, ko veic zvejas zonā un kas neietilpst šā nolīguma darbības jomā, ir aizliegtas.

2.   Marokas Karalistes iestādes neizdod zvejas atļaujas Savienības kuģiem citādi kā vien saskaņā ar šo nolīgumu. Jebkādu šā nolīguma darbības jomā neietilpstošu zvejas atļauju izdošana Savienības kuģiem, jo īpaši tiešu zvejas atļauju veidā, ir aizliegta.

3.   Kārtība, kādā Savienības kuģis var saņemt zvejas atļauju, iekasējamās nodevas un maksāšanas kārtība, kas jāizmanto kuģa īpašniekam, ir noteikta protokolā.

4.   Puses nodrošina pareizu šo procedūru un nosacījumu īstenošanu, pateicoties atbilstīgai administratīvajai sadarbībai starp to kompetentajām iestādēm.

6. pants

Zvejas darbībām piemērojamie normatīvie akti

1.   Lai nodrošinātu ilgtspējīgas zvejas tiesisko regulējumu, Savienības kuģi, kas darbojas zvejas zonā, ievēro Marokas normatīvos aktus, kas reglamentē zvejas darbības minētajā zonā, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi. Marokas Karalistes iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā nolīguma piemērošanas informē Savienības iestādes par piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

2.   Savienība apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienības kuģi ievēro šo nolīgumu un paziņotos normatīvos aktus un ka tiek faktiski piemēroti šajā nolīgumā paredzētie zvejas darbību UKP pasākumi.

Savienības kuģiem jāsadarbojas ar Marokas Karalistes iestādēm, kas atbild par UKP.

3.   Puses viena otru informē par visiem vispārējiem lēmumiem, kas var ietekmēt Savienības kuģu darbības saskaņā ar šo nolīgumu. Puses paziņo viena otrai par visām izmaiņām to attiecīgajā zivsaimniecības politikā vai tiesību aktos, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības, kuras tie veic saskaņā ar šo nolīgumu.

Tiesību aktu izmaiņas, kas ietekmē Savienības kuģu darbības zvejas zonā, attiecībā uz Savienības kuģiem kļūst pildāmas, sākot no 60. dienas pēc tās dienas, kurā Savienības iestādes saņēmušas attiecīgo paziņojumu no Marokas, izņemot ārkārtas apstākļos, kad šo termiņu nepiemēro.

SAISTĪBAS UN VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

7. pants

Partnerība

Puses vienojas stiprināt savu partnerību, tostarp zinātnisko sadarbību, sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem un sadarbību UKP jomā un NNN zvejas apkarošanā, kā arī administratīvo sadarbību ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanā.

8. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Šā nolīguma darbības laikā Puses sadarbojas resursu stāvokļa pārraudzībā zvejas zonā. Šim nolūkam pārmaiņus Savienībā un Marokā reizi gadā tiek rīkota kopēja zinātniska sanāksme.

2.   Pamatojoties uz zinātniskās sanāksmes secinājumiem un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses savstarpēji apspriežas 13. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās veiktu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanā.

3.   Lai nodrošinātu bioloģisko resursu pārvaldību un saglabāšanu un sadarbotos attiecīgajā zinātniskajā izpētē, Puses apņemas savstarpēji apspriesties vai nu tieši, vai kompetentajās starptautiskajās organizācijās.

9. pants

Ekonomikas dalībnieku sadarbība

1.   Puses veicina ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās nozarēs. Puses viena ar otru apspriežas, lai atvieglotu un sekmētu dažādos šajā ziņā iespējamos pasākumus.

2.   Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3.   Puses cenšas radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot darījumdarbības attīstībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4.   Puses jo īpaši atbalsta abpusēji izdevīgu investīciju veicināšanu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

10. pants

Sadarbība UKP un NNN zvejas apkarošanas jomā

1.   Puses apņemas sadarboties zvejas darbību UKP zvejas zonā un apkarot NNN zveju, lai tādējādi ieviestu ilgtspējīgu zveju.

2.   Marokas Karalistes iestādes nodrošina, ka šajā nolīgumā un tā protokolā paredzētie zvejniecību kontroles noteikumi tiek faktiski piemēroti. Savienības kuģi sadarbojas ar Marokas kompetentajām iestādēm, kas atbild par šādu kontroli.

11. pants

Administratīvā sadarbība

Lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, Puses:

—

attīsta administratīvo sadarbību ar mērķi nodrošināt, ka Savienības kuģi ievēro šā nolīguma un jo īpaši 6. panta noteikumus,

—

sadarbojas, lai novērstu NNN zveju un cīnītos pret to, jo īpaši ar informācijas apmaiņu un ciešu administratīvo sadarbību.

12. pants

Finansiālais ieguldījums

1.   Finansiālais ieguldījums ir noteikts protokolā.

2.   Finansiālais ieguldījums, kas minēts 1. punktā, ietver:

a)

Savienības piešķirtu finansiālu kompensāciju par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai;

b)

nodevas, ko maksā Savienības kuģu īpašnieki;

c)

Savienības piešķirtu nozares atbalstu tādas ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas un okeānu pārvaldības īstenošanai, uz kuru attiecas gada un daudzgadu programma.

3.   Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu.

4.   Puses tiecas nodrošināt šā nolīguma sniegto sociālekonomisko ieguvumu, jo īpaši infrastruktūras, sociālo pamatpakalpojumu, uzņēmumu izveides, profesionālās apmācības un zivsaimniecības nozares attīstības un modernizācijas projektu jomā, taisnīgu ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu, lai garantētu, ka tas dod labumu attiecīgo teritoriju iedzīvotājiem proporcionāli zvejas darbībām.

5.   Apvienotā komiteja 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu var pārskatīt šādos gadījumos:

a)

Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, konkrēti, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

b)

Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ja saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem resursu stāvoklis to atļauj;

c)

šā nolīguma 20. un 21. pantā paredzētās apturēšanas vai denonsēšanas gadījumā.

6.   Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā:

a)

nošķir no 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem maksājumiem, kas saistīti ar piekļuves izmaksām;

b)

nosaka un izmaksā atkarībā no tā, vai un kā ir sasniegti protokolā paredzētie nozares atbalsta mērķi un protokola īstenošanai paredzētās gada un daudzgadu programmas.

7.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma summu Apvienotā komiteja var pārskatīt pēc nozares politikas īstenošanai paredzētā finansiālā atbalsta nosacījumu atkārtotas novērtēšanas.

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

13. pants

Apvienotā komiteja

1.   Tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir Pušu pārstāvji. Tās pienākums ir uzraudzīt šā nolīguma piemērošanu, un tā var pieņemt protokola grozījumus.

2.   Apvienotā komiteja:

a)

uzrauga šā nolīguma darbību, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 12. panta 6. punkta b) apakšpunktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to īstenošanas izvērtēšanu;

b)

izstrādā un izvērtē 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma gada un daudzgadu programmu;

c)

izvērtē sociālekonomisko ieguvumu ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu attiecīgo teritoriju iedzīvotājiem, kā minēts 12. panta 4. punktā;

d)

nodrošina vajadzīgo saziņu Puses interesējošajos zivsaimniecības jautājumos;

e)

darbojas kā forums izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu.

3.   Apvienotā komiteja var apstiprināt protokola grozījumus attiecībā uz:

a)

zvejas iespēju un līdz ar to arī 12. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

b)

nozares atbalsta un līdz ar to arī 12. panta 2. punkta c) punktā minētā finansiālā ieguldījuma īstenošanas kārtību;

c)

tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

d)

visām citām funkcijām, par kurām Puses nolemj, abpusēji vienojoties, tostarp saistībā ar NNN zvejas apkarošanu un okeānu pārvaldību.

4.   Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Marokā un Savienībā vai kādā citā vietā, par kuru Puses vienojas, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja viena no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas uz ārkārtas sanāksmi.

Apvienotās komitejas sanāksmju secinājumus ieraksta protokolā, un Puses to paraksta.

5.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

14. pants

Nolīguma darbības ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro teritorijās, kurās piemēro, no vienas puses, Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību un, no otras puses, šā nolīguma 6. panta 1. punktā minētos normatīvos aktus.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Domstarpību risināšana

Puses savstarpēji apspriežas par domstarpībām attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

16. pants

Protokola un vēstuļu apmaiņas statuss

Protokols un nolīgumam pievienotā vēstuļu apmaiņa ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa, un tos reglamentē arī nobeiguma noteikumi.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

18. pants

Nolīguma darbības ilgums

Šo nolīgumu piemēro uz nenoteiktu laiku.

19. pants

Provizoriska piemērošana

Šo nolīgumu var piemērot provizoriski, Pusēm savstarpēji vienojoties un apmainoties ar paziņojumiem, no dienas, kad Eiropas Savienības Padome pilnvarojusi parakstīšanu.

20. pants

Piemērošanas apturēšana

1.   Pēc vienas Puses iniciatīvas šā nolīguma piemērošanu var apturēt vienā vai vairākos šādos gadījumos:

a)

radušies apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus viena no Pusēm nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot zvejas zonā;

b)

starp Pusēm radušās domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, jo īpaši par 6., 10. un 12. panta ievērošanu;

c)

viena no Pusēm šo nolīgumu neievēro;

d)

būtiski mainījusies sektorpolitika, kas noteica šā nolīguma noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa nolīgumu grozīt.

2.   Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par šā nolīguma piemērošanas apturēšanu, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. Ar minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās, lai trīs mēnešu laikā domstarpības raudzītu atrisināt ar izlīgumu.

3.   Ja domstarpības nevar atrisināt ar izlīgumu un nolīguma piemērošana tiek apturēta, Puses turpina savstarpēji apspriesties, lai to domstarpībām rastu risinājumu. Ja tiek rasts šāds risinājums, šā nolīguma īstenošanu atsāk un – ja nav citas vienošanās – 12. panta 2. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un proporcionāli laikam, kurā šā nolīguma piemērošana bijusi apturēta.

21. pants

Denonsēšana

1.   Pēc vienas Puses iniciatīvas šo nolīgumu var denonsēt vienā vai vairākos šādos gadījumos:

a)

radušies apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus viena no Pusēm nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot zvejas zonā;

b)

ir noplicināti attiecīgie krājumi;

c)

ir samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms;

d)

Puses nepilda apņemšanos apkarot NNN zveju;

e)

starp Pusēm radušās domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

f)

viena no Pusēm šo nolīgumu neievēro;

g)

būtiski mainījusies sektorpolitika, kas noteica šā nolīguma noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa nolīgumu grozīt.

2.   Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par šā nolīguma denonsēšanu, un denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses kopīgi nenolemj šo termiņu pagarināt.

3.   No brīža, kad izdarīts paziņojums par denonsēšanu, Puses savstarpēji apspriežas, lai sešu mēnešu laikā domstarpības atrisinātu ar izlīgumu.

4.   Šā nolīguma 12. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā stājas spēkā denonsēšana, samazina samērīgi un proporcionāli laikam. Šādu samazinājumu piemēro arī gadījumā, ja viena no Pusēm izbeidz šā nolīguma provizorisku piemērošanu.

22. pants

Pārskatīšana

Puses vienojas pārskatīt šo nolīgumu, lai ņemtu vērā jebkādas izmaiņas juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvarā, kuras var ietekmēt Savienības zvejas darbības.

23. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, kurš stājās spēkā 2007. gada 28. februārī.

24. pants

Valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un arābu valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на четиринадесети януари две хиляди и деветнадесета година.

Hecho en Bruselas, el catorce de enero de dos mil diecinueve.

V Bruselu dne čtrnáctého ledna dva tisíce devatenáct.

Udfærdiget i Bruxelles den fjortende januar to tusind og nitten.

Geschehen zu Brüssel am vierzehnten Januar zweitausendneunzehn.

Kahe tuhande üheksateistkümnenda aasta jaanuarikuu neljateistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τέσσερις Ιανουαρίου δύο χιλιάδες δεκαεννέα.

Done at Brussels on the fourteenth day of January in the year two thousand and nineteen.

Fait à Bruxelles, le quatorze janvier deux mille dix-neuf.

Sastavljeno u Bruxellesu četrnaestog siječnja godine dvije tisuće devetnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì quattordici gennaio duemiladiciannove.

Briselē, divi tūkstoši deviņpadsmitā gada četrpadsmitajā janvārī.

Priimta du tūkstančiai devynioliktų metų sausio keturioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenkilencedik év január havának tizennegyedik napján.

Magħmul fi Brussell, fl-erbatax-il jum ta’ Jannar fis-sena elfejn u dsatax.

Gedaan te Brussel, veertien januari tweeduizend negentien.

Sporządzono w Brukseli dnia czternastego stycznia roku dwa tysiące dziewiętnastego.

Feito em Bruxelas, em catorze de janeiro de dois mil e dezanove.

Întocmit la Bruxelles la paisprezece ianuarie două mii nouăsprezece.

V Bruseli štrnásteho januára dvetisícdevätnásť.

V Bruslju, dne štirinajstega januarja leta dva tisoč devetnajst.

Tehty Brysselissä neljäntenätoista päivänä tammikuuta vuonna kaksituhattayhdeksäntoista.

Som skedde i Bryssel den fjortonde januari år tjugohundranitton.

Image 1

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image 2

Image 3

За Кралство Мароко

Por el Reino de Marruecos

Za Marocké království

For Kongeriget Marokko

Für das Königreich Marokko

Maroko Kuningriigi nimel

Για το Βασίλειο του Μαρόκου

For the Kingdom of Morocco

Pour le Royaume du Maroc

Za Kraljevinu Maroko

Per il Regno del Marocco

Marokas Karalistes vārdā –

Maroko Karalystés vardu

A Marokkói Királyság részéről

Għar-Renju tal-Marokk

Voor het Koninkrijk Marokko

W imieniu Królestwa Marokańskiego

Pelo Reino de Marrocos

Pentru Regatul Maroc

Za Marocké kráľovstvo

Za Kraljevino Maroko

Marokon kuningaskunnan puolesta

För Konungariket Marocko

Image 4

Image 5

(1)  Sahāras reģions saskaņā ar Marokas nostāju.

PROTOKOLS,

ar ko īsteno Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā piemēro zivsaimniecības nolīguma 1. pantā noteiktās definīcijas ar šādiem grozījumiem un papildinājumiem:

1)

“zivsaimniecības nolīgums” ir Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, kā arī nolīgumam pievienotā vēstuļu apmaiņa;

2)

“protokols” ir šis zivsaimniecības nolīguma īstenošanas protokols, tā pielikums un tā papildinājumi;

3)

“izkraušana” ir jebkura zvejas produktu daudzuma sākotnējā izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

4)

“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz zvejas kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

5)

“novērotājs” ir jebkura persona, kuru valsts iestāde saskaņā ar šā protokola pielikuma noteikumiem ir pilnvarojusi novērot zvejas darbībai piemērojamo noteikumu īstenošanu vai novērot šo darbību zinātniskos nolūkos;

6)

“zvejas licence” ir administratīva atļauja, ko departaments izdod kuģa īpašniekam par gada maksu un kas dod tam tiesības zvejot pārvaldības apgabalā laikposmā, uz kuru šī licence piešķirta;

7)

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistītas ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanā, apstrādē, tirdzniecībā, izplatīšanā un mazumtirdzniecībā;

8)

“delegācija” ir Eiropas Savienības delegācija Marokā;

9)

“departaments” ir Marokas Lauksaimniecības, jūras zvejniecības, lauku attīstības un ūdenssaimniecības un mežu ministrijas Jūras zvejniecības departaments.

2. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir īstenot zivsaimniecības nolīguma noteikumus, jo īpaši paredzot nosacījumus Savienības kuģu piekļuvei zvejas zonai, kas definēta zivsaimniecības nolīguma 1. panta h) punktā, un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību īstenošanas noteikumus.

3. pants

Zvejas iespējas

1.   No šā protokola piemērošanas dienas uz tā 16. pantā noteikto laikposmu saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 5. pantu tiek piešķirtas šādas zvejas iespējas:

a)

kategorijā “Mazapjoma pelaģiskā zveja ziemeļos ar zvejas vadiem” – 22 Savienības kuģi (turpmāk “1. kategorija”);

b)

kategorijā “Mazapjoma zveja ziemeļos ar grunts āķu jedām” – 35 Savienības kuģi (turpmāk “2. kategorija”);

c)

kategorijā “Mazapjoma zveja dienvidos ar makšķerkāta āķu rindām un makšķerrīkiem” – 10 Savienības kuģi (turpmāk “3. kategorija”);

d)

kategorijā “Demersālā zveja dienvidos ar grunts trali un grunts āķu jedām” – 16 Savienības kuģi (turpmāk “4. kategorija”);

e)

kategorijā “Tunzivju mazapjoma zveja ar makšķerrīkiem” – 27 Savienības kuģi (turpmāk “5. kategorija”);

f)

kategorijā “Rūpnieciskā pelaģiskā zveja ar pelaģiskajiem vai puspelaģiskajiem traļiem un ar riņķvadiem” – gada kvota:

i)

85 000 tonnu pirmajā piemērošanas gadā, 18 Savienības kuģi;

ii)

90 000 tonnu otrajā piemērošanas gadā, 18 Savienības kuģi;

iii)

100 000 tonnu trešajā un ceturtajā piemērošanas gadā, 18 Savienības kuģi (turpmāk “6. kategorija”).

2.   Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 10. un 20. pantam.

3.   Piemērojot zivsaimniecības nolīguma 5. pantu, Savienības kuģi var veikt zvejas darbības zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kas izdota saskaņā ar šā protokola noteikumiem un tam pievienotajā pielikumā un šā protokola papildinājumos izklāstīto kārtību.

4.   Saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 3. panta 4. punktu Puses vienojas Apvienotās komitejas sanāksmēs apmainīties ar informāciju par attiecīgajos krājumos gūto kopējo nozveju vai īstenoto kopējo zvejas piepūli visām flotēm, kas darbojas zvejas zonā.

4. pants

Finansiālais ieguldījums

1.   Šajā protokolā aplēstā gada kopējā vērtība sasniedz:

1.1.

48 100 000 EUR pirmajā piemērošanas gadā. Minētajā kopsummā:

a)

37 000 000 EUR ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts zivsaimniecības nolīguma 12. pantā, un to veido:

i)

19 100 000 EUR finansiāla kompensācija par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai, kas minēta zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

ii)

17 900 000 EUR nozares atbalsts, kas minēts zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

b)

11 100 000 EUR ir summa, kuru veido zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās nodevas, ko maksā kuģu īpašnieki;

1.2.

50 400 000 EUR otrajā piemērošanas gadā. Minētajā kopsummā:

a)

38 800 000 EUR ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts zivsaimniecības nolīguma 12. pantā, un to veido:

i)

20 000 000 EUR finansiāla kompensācija par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai, kas minēta zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

ii)

18 800 000 EUR nozares atbalsts, kas minēts zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

b)

11 600 000 EUR ir summa, kuru veido zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās nodevas, ko maksā kuģu īpašnieki;

1.3.

55 100 000 EUR trešajā un ceturtajā piemērošanas gadā. Minētajā kopsummā:

a)

42 400 000 EUR ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts zivsaimniecības nolīguma 12. pantā, un to veido:

i)

21 900 000 EUR finansiāla kompensācija par Savienības kuģu piekļuvi zvejas zonai, kas minēta zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

ii)

20 500 000 EUR nozares atbalsts, kas minēts zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

b)

12 700 000 EUR ir summa, kuru veido zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās nodevas, ko maksā kuģu īpašnieki.

2.   Saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 12. pantu, jo īpaši tā 4. punktu, un ievērojot tā 5. panta noteikumus, Marokas Karalistes iestādes finansiālo ieguldījumu izmanto atbilstīgi šā protokola 6. un 7. panta noteikumiem.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 10., 18., 19. un 20. pantam.

4.   Finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā, iemaksā Marokas Karalistes Galvenajam kasierim kontā, kurš atvērts Marokas Karalistes Valsts kasē un kura rekvizītus paziņo Marokas Karalistes iestādes.

5. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1.   Zvejas iespējas, kas minētas šā protokola 3. pantā, Apvienotā komiteja saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu var pēc abpusējas vienošanās pārskatīt, ja vien šāda pārskatīšana negatīvi neietekmē zvejas zonā esošo resursu ilgtspējību. Šāda pārskatīšana var attiekties uz Savienības kuģu skaitu, mērķsugām vai kvotām, kas katrai kategorijai piešķirtas saskaņā ar šā protokola 3. pantu.

2.   Saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 12. panta 5. punktu, ja zvejas iespējas tiek palielinātas vai samazinātas, zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo kompensāciju koriģē samērīgi, proporcionāli laikam un pamatojoties uz attiecīgajās kategorijās gūto nozveju vērtības aplēsi. Šādu korekciju apstiprina Apvienotā komiteja.

Tomēr zvejas iespējas nedrīkst palielināt tā, ka tās atbilstu zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās Savienības maksātās finansiālās kompensācijas divkāršam apjomam.

6. pants

Finansiālā kompensācija par piekļuvi zvejas zonai un kuģu īpašnieku maksājamās nodevas

1.   Uz zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo kompensāciju un zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām nodevām attiecas sociālekonomisko ieguvumu taisnīga ģeogrāfiska un sociāla sadale, lai nodrošinātu, ka tā dod labumu attiecīgo teritoriju iedzīvotājiem saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 12. panta 4. punktu.

2.   Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola piemērošanas sākuma dienas Marokas Karalistes iestādes paziņo metodi, pēc kuras nosaka 1. punktā minēto ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu, un piešķirto summu sadales shēmu, kura jāizskata Apvienotajā komitejā.

3.   Visas būtiskās ģeogrāfiskā un sociālā sadalījuma izmaiņas Puses izskata Apvienotajā komitejā.

4.   Marokas Karalistes iestādes katru gadu trīs mēnešu laikā iesniedz gada ziņojumu par ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu iepriekšējā finanšu gadā.

5.   Pirms šā protokola termiņa beigām Marokas Karalistes iestādes iesniedz nobeiguma ziņojumu par 1. punktā minēto summu ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu.

7. pants

Nozares atbalsta piešķiršana

1.   Zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais nozares atbalsts veicina nozares politikas izstrādi un īstenošanu atbilstīgi nacionālajai zivsaimniecības nozares attīstības stratēģijai.

2.   Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola piemērošanas sākuma dienas Apvienotā komiteja vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, jo īpaši šādos jautājumos:

a)

gada un daudzgadu vadlīnijas par nozares atbalsta īpašās summas izmantošanu atbilstīgi zivsaimniecības nolīguma 12. panta 4. punktam;

b)

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai izveidotu ilgtspējīgas zvejas darbības, ņemot vērā prioritātes, ko Marokas Karalistes iestādes izvirzījušas valsts nozares politikā;

c)

kritēriji, ziņojumi un procedūras, tostarp budžeta un finanšu rādītāji un kontroles un revīzijas metodes, kas jāizmanto, lai katru gadu novērtētu sasniegtos rezultātus.

3.   Visus vadlīniju, mērķu, kritēriju un rādītāju grozījumus Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

4.   Marokas Karalistes iestādes iesniedz gada ziņojumu par nozares atbalsta ietvaros īstenoto projektu virzību, un Apvienotā komiteja to izskata. Minētā ziņojuma struktūru Apvienotā komiteja nosaka ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola piemērošanas sākuma dienas.

5.   Pēc projektu pabeigšanas Marokas Karalistes iestādes atkarībā no projektu veida un ilguma iesniedz ziņojumu par projektu īstenošanu, un Apvienotā komiteja to izskata. Minētā ziņojuma saturu nosaka Apvienotā komiteja.

6.   Pirms šā protokola termiņa beigām Marokas Karalistes iestādes iesniedz nobeiguma ziņojumu par šajā protokolā paredzētā nozares atbalsta īstenošanu, tostarp par šā panta 1.–5. punktā minētajiem elementiem.

7.   Puses vajadzības gadījumā turpina uzraudzīt nozares atbalsta īstenošanu ilgākais sešus mēnešus pēc šā protokola termiņa beigām, tā piemērošanas apturēšanas vai denonsēšanas, kā paredzēts šajā protokolā. Taču darbībai vai projektam, ko iepriekš apstiprinājusi Apvienotā komiteja, nozares atbalsta uzraudzību var paildzināt par vēl ne vairāk kā sešiem mēnešiem.

8.   Puses izveido komunikācijas un redzamības plānu attiecībā uz zivsaimniecības nolīgumu. Plānu apstiprina Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē.

8. pants

Maksājumi

1.   Zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu veic šādi:

a)

par pirmo gadu – ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Apvienotās komitejas sanāksmes, kurā apstiprināta 6. panta 2. punktā minētā sadalījuma metode;

b)

par nākamajiem gadiem – šā protokola piemērošanas gadadienā, ņemot vērā analīzi, ko Apvienotā komiteja veikusi saskaņā ar 4. un 5. punktu.

2.   Zivsaimniecības nolīguma 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu veic šādi:

a)

par pirmo gadu – ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi šā protokola 7. panta 2. punktā paredzēto gada un daudzgadu plānu;

b)

par nākamajiem gadiem – divus mēnešus pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi iepriekšējā gadā sasniegtos rezultātus, un gada programmu, kas paredzēta nākamajam finanšu gadam.

3.   No kuģu īpašniekiem iekasējamo nodevu maksājumu veic saskaņā ar šā protokola pielikuma I nodaļas E iedaļā noteikto kārtību.

4.   Apvienotā komiteja katru gadu apstiprina rezultātu atbilstību programmai un maksājumu atbilstību ģeogrāfiskā un sociālā sadalījuma shēmai.

5.   Ja sasniegtie rezultāti neatbilst programmai vai 6. panta 2. un 3. punktā minētajai metodei, tostarp attiecībā uz ģeogrāfisko un sociālo sadalījumu, maksājumus un ar tiem saistītās zvejas darbības var pārskatīt vai attiecīgā gadījumā daļēji vai pilnīgi apturēt. Šādos gadījumos Puses turpina apspriesties, un pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir apstiprinājusi, ka 4. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, attiecīgie maksājumi un zvejas darbības tiek atsāktas.

9. pants

Zinātniskā darba koordinēšana

1.   Saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 3. un 8. pantu Puses apņemas regulāri vai vajadzības gadījumā rīkot zinātniskas sanāksmes, lai izskatītu zinātniskus jautājumus un, ja vajadzīgs, pēc Apvienotās komitejas pieprasījuma izskatītu aplēsi par nozveju pirmās pārdošanas vērtību izkraušanas vietā vai galamērķa tirgos.

2.   Zinātnisko sanāksmju pilnvaras, sastāvu un darbību nosaka Apvienotā komiteja.

10. pants

Zinātniskās zvejas kampaņas

Pētniecības un zinātniskās un tehniskās kompetences uzlabošanas nolūkos zvejas zonā pēc Apvienotās komitejas pieprasījuma var veikt zinātniskās zvejas kampaņu. Zinātniskās zvejas kampaņas īstenošanas kārtību nosaka saskaņā ar šā protokola pielikuma III nodaļas noteikumiem.

11. pants

Ekonomikas dalībnieku sadarbība

Puses saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem sekmē ekonomikas dalībnieku kontaktus un sadarbību šādās jomās:

a)

ar zvejniecību saistītu rūpniecības nozaru, jo īpaši kuģu būves un remonta un zvejas materiālu un rīku ražošanas, attīstīšana;

b)

apmaiņas attīstīšana profesionālās kompetences un darbinieku apmācībā jūras zvejas nozarē;

c)

zvejas produktu tirdzniecība;

d)

tirgvedība;

e)

akvakultūra un zilā ekonomika.

12. pants

Protokola noteikumu un pienākumu nepildīšana

Saskaņā ar šā protokola noteikumiem un zvejas zonā spēkā esošajiem tiesību aktiem Marokas Karalistes iestādes saglabā tiesības piemērot šā protokola pielikumā minētās sankcijas, ja netiek ievēroti šā protokola noteikumi un pildīti pienākumi, kas izriet no tā piemērošanas.

13. pants

Datu elektroniska apmaiņa

Puses apņemas iespējami drīz ieviest sistēmas, piemēram, elektroniskā ziņošanas sistēmu (Electronic Reporting System – ERS), kas vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un visiem dokumentiem, kuri saistīti ar šā protokola tehnisko pārvaldību, piemēram, nozvejas datiem, kuģu satelītnovērošanas sistēmas (Vessel Monitoring System – VMS) pozīcijām un paziņojumiem par to Savienības kuģu ienākšanu zonā vai iziešanu no tās, kuri darbojas saskaņā ar zivsaimniecībās nolīgumu.

14. pants

Konfidencialitāte

1.   Puses apņemas nodrošināt to, ka visus atbilstoši zvejas nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Savienības kuģiem un to zvejas darbībām, tostarp novērotāju savāktos datus, apstrādā saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2.   Puses nodrošina, ka tiek publiskoti tikai agregēti dati par zvejas darbībām zvejas zonā.

3.   Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes izmanto tikai zvejas nolīguma īstenošanai un pārvaldības vajadzībām, kā arī zvejas UKP nolūkiem.

4.   Attiecībā uz persondatiem, ko nosūta Savienība, Apvienotā komiteja var izveidot atbilstīgus drošības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

16. pants

Protokola darbības ilgums

Neatkarīgi no zivsaimniecības nolīguma 18. panta šo protokolu piemēro četrus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas vai attiecīgā gadījumā no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

17. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu var piemērot provizoriski, Pusēm savstarpēji vienojoties un apmainoties ar paziņojumiem, no parakstīšanas dienas, kuru pilnvarojusi Eiropas Savienības Padome.

18. pants

Piemērošanas apturēšana

Šā protokola piemērošanu pēc vienas Puses iniciatīvas var apturēt saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 20. pantu.

19. pants

Denonsēšana

Šo protokolu var denonsēt pēc vienas Puses iniciatīvas saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 21. pantu.

20. pants

Pārskatīšana

Šo protokolu pēc vienas Puses iniciatīvas var pārskatīt saskaņā ar zivsaimniecības nolīguma 22. pantu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

ZVEJAS LICENCES PIEPRASĪŠANAS UN IZDOŠANAS KĀRTĪBA

A.   ZVEJAS LICENCES PIEPRASĪJUMS

1.

 Licenci zvejošanai zvejas zonā var saņemt tikai zvejottiesīgi kuģi.

2.

 Savienības kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz Savienības kuģim nav aizliegts zvejot zvejas zonā un Savienības kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstos.

3.

 Tiem ir jābūt izpildījušiem spēkā esošo tiesību aktu prasības un visas iepriekšējās saistības, kas izriet no to zvejas darbībām zvejas zonā.

4.

 Savienības iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasīto zvejas licenču derīguma termiņa sākuma iesniedz departamentam to Savienības kuģu sarakstus, kuri vēlas veikt zvejas darbības šim protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās noteiktajās robežās.

Minētos sarakstus:

a)

nosūta departamentam pa e-pastu uz adresēm, kas paziņotas, apmainoties vēstulēm, pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas;

b)

sarakstos norāda Savienības kuģu skaitu katrā zvejas kategorijā un pārvaldības apgabalā, kā arī par katru Savienības kuģi – galvenos parametrus, maksājumu summu sadalījumā pa kategorijām, rīku vai rīkus, ko izmantos attiecīgajā laikposmā, un par 6. kategoriju – pieprasīto kvotu nozvejas tonnās kā ikmēneša prognozi.

5.

 Ja kāda mēneša laikā nozveja 6. kategorijā:

a)

sasniedz mēnesim prognozēto Savienības kuģa kvotu pirms attiecīgā mēneša beigām, kuģa īpašniekam ir iespēja ar Savienības iestāžu starpniecību iesniegt departamentam nozvejas mēneša prognozes precizējumu un pieprasījumu par mēnesim prognozētās kvotas palielināšanu;

b)

nesasniedz mēnesim prognozēto Savienības kuģa kvotu, attiecīgais kvotas apjoms vai samaksātā nodeva pāriet uz nākamo darbības periodu kārtējā kalendārajā gadā.

6.

 Individuālos zvejas licences pieprasījumus, kas apkopoti atbilstoši zvejas kategorijai, iesniedz departamentā vienlaikus ar 4. punktā minētajiem sarakstiem un saskaņā ar veidlapas paraugu, kas iekļauts 1. papildinājumā.

7.

 Katram zvejas licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

a)

tilpības sertifikāta kopiju, kas pareizi apliecināta karoga valstī;

b)

nesen uzņemtu digitālu krāsainu kuģa fotogrāfiju, kuras grafiskā izšķirtspēja ir vismaz 1 400 × 1 050 pikseļi, kuras autentiskums apliecināts saskaņā ar karoga valstī spēkā esošajām procedūrām un kurā redzams Savienības kuģis sānskatā tā pašreizējā stāvoklī ar skaidri salasāmiem reģistrācijas burtiem un numuru. Fotogrāfijas izmērs ir vismaz 15 × 10 cm;

c)

pierādījumu par to, ka ir samaksāta spēkā esošajos tiesību aktos noteiktā zvejas licenču gada maksa, nodevas un maksa par novērotājiem, kā noteikts E iedaļā;

d)

citus dokumentus vai apliecinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi šim protokolam piemēro attiecīgā tipa Savienības kuģiem.

8.

 Ja gadā, uz kuru attiecas šis protokols, atjauno gada zvejas licenci tādam Savienības kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka samaksāta maksa par zvejas licencēm, nodevas un maksa par novērotājiem.

9.

 Zvejas licences pieprasījuma veidlapas un visus citus 7. punktā minētos dokumentus ar informāciju, kas nepieciešama zvejas licenču sagatavošanai, Savienības iestādes nosūta departamentam pa e-pastu.

B.   ZVEJAS LICENČU IZDOŠANA

1.

 Departaments izdod zvejas licences Savienības iestādēm ar delegācijas starpniecību visiem Savienības kuģiem 15 dienu laikā pēc visu A iedaļas 6. un 7. punktā minēto dokumentu saņemšanas.

2.

 Attiecīgā gadījumā departaments informē Savienības iestādes par iemesliem, kādēļ licence atteikta.

3.

 Zvejas licences sagatavo atbilstoši datiem, kas iekļauti 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās, un tajās jo īpaši norāda pārvaldības apgabalu, attālumu līdz krastam, datus par VMS (VMS radarbākas sērijas numuru), atļautos zvejas rīkus, galvenās sugas, atļauto linuma acs izmēru, pieļaujamo piezveju, kā arī attiecībā uz 6. kategoriju – Savienības kuģim atļautās nozvejas kvotas mēneša prognozes.

4.

 Savienības kuģa kvotas mēneša prognozi var palielināt nozvejas robežās, kas paredzēta attiecīgajā tehnisko datu lapā.

5.

 Zvejas licences izdod tikai tiem Savienības kuģiem, kas nokārtojuši visas nepieciešamās administratīvās formalitātes.

6.

 Puses vienojas veicināt elektroniskās zvejas licencēšanas sistēmas ieviešanu.

C.   ZVEJAS LICENCES DERĪGUMS UN IZMANTOŠANA

1.

 Izņemot pirmo gadu, kas sākas šā protokola piemērošanas sākuma dienā un beidzas ne vēlāk kā 31. decembrī, zvejas licences ir derīgas:

a)

vienu kalendāro gadu (5. kategorijai), kas atbilst laikposmam no zvejas licences derīguma termiņa sākuma dienas līdz 31. decembrim;

b)

vienu ceturksni (1., 2., 3. un 4. kategorijai), kas atbilst vienam no trīs mēnešus ilgiem laikposmiem, kuri sākas 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā vai 1. oktobrī;

c)

vienu mēnesi (6. kategorijai), kas atbilst laikposmam no licences derīguma termiņa sākuma dienas līdz mēneša beigām.

Pēdējā piemērošanas gadā, kas sākas 1. janvārī un beidzas šā protokola termiņa beigu dienā, iepriekš minētos termiņus vajadzības gadījumā faktiski saīsina līdz šā protokola termiņa beigu datumam.

2.

 Zvejas licences ir derīgas tikai laikposmā, par kuru ir samaksāta nodeva, un tajā pārvaldības apgabalā, tam zvejas rīku veidam un tai zvejas kategorijai, kas norādīta konkrētajā zvejas licencē.

3.

 Visas zvejas licences izdod konkrētam Savienības kuģim, un tās nevar nodot izmantošanai citiem kuģiem. Tomēr, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, Savienības kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, ko pienācīgi konstatējušas karoga valsts kompetentās iestādes, Savienības kuģa licenci pēc Savienības iestāžu pieprasījuma anulē. Jaunu licenci iespējami drīz saskaņā ar zvejas licences pieprasīšanas un izdošanas kārtību izdod citam Savienības kuģim, kurš pieder pie tās pašas zvejas kategorijas un kura tilpība nepārsniedz tā Savienības kuģa tilpību, kura licence anulēta.

4.

 Anulēto zvejas licenci kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis nodod atpakaļ departamentam.

5.

 Zvejas licenci pastāvīgi glabā uz Savienības kuģa un inspekcijas gadījumā to uzrāda pilnvarotajām iestādēm.

D.   ZVEJAS LICENCES MAKSA UN NODEVAS

1.

 Zvejas licences gada maksu nosaka Marokas normatīvajos aktos, kas reglamentē zvejas darbības zvejas zonā.

2.

 Maksa par zvejas licenci attiecas uz to kalendāro gadu, kurā licenci izdod, un to maksā tad, kad pieprasa kārtējā gada pirmo zvejas licenci. Zvejas licences maksas summā ietilpst visas saistītās maksas un nodevas, izņemot ostas nodevas vai nodevas par sniegtajiem pakalpojumiem.

3.

 Papildus zvejas licences maksai, katram Savienības kuģim, pamatojoties uz 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās norādītajām likmēm, aprēķina nodevas.

4.

 Nodevas aprēķina proporcionāli zvejas licences faktiskajam derīgumam, ņemot vērā iespējamos bioloģiskās atjaunošanās periodus.

E.   MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA

1.

 Pirms zvejas licenču izdošanas zvejas licenču maksu, nodevas un maksu par novērotājiem iemaksā Lauksaimniecības, jūras zvejniecības, lauku attīstības un ūdenssaimniecības un mežu ministrijas kasierim bankas kontā ar numuru 0018100078000 20110750201, kas atvērts Bank Al Maghrib Marokā.

2.

 Nodevas par 5. kategorijas Savienības zvejas kuģu nozvejām maksā šādi:

a)

vienotas likmes avansa maksājuma summu (7 000 EUR par Savienības kuģi), kas minēta tehnisko datu lapā, samaksā pirms zvejas darbības sākšanas;

b)

avansu aprēķina proporcionāli licences derīguma termiņam;

c)

Savienības iestādes pirms 30. jūnija iesniedz departamentam paziņojumu par nodevām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas sezonu, pamatojoties uz nozvejas deklarācijām, kuras iesnieguši kuģu īpašnieki un pārbaudījušas un apstiprinājušas karoga valsts kompetentās iestādes un Marokas Karalistes iestādes;

d)

protokola piemērošanas pēdējā gadā paziņojumu par nodevām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas sezonu, nosūta četru mēnešu laikā pēc šā protokola termiņa beigām;

e)

galīgo paziņojumu nosūta attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem 30 dienu laikā, skaitot no paziņojuma par datu apstiprināšanu departamentā, ir jāizpilda savas finansiālās saistības. Pierādījumu par kuģu īpašnieku veiktajiem maksājumiem, izsakot tos euro valūtā, ko Marokas Valsts kases pārvaldnieks saņem 1. punktā minētajā kontā, Savienības iestādes nosūta departamentam ne vēlāk kā pusotra mēneša laikā pēc minētā paziņojuma;

f)

taču, ja galīgā aprēķinātā summa ir mazāka par a) un b) punktā minēto avansu, starpību neatmaksā;

g)

kuģu īpašnieki veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iespējamo papildu maksājumu veikšanu e) apakšpunktā noteiktajā termiņā;

h)

ja kuģa īpašnieks neizpilda e) apakšpunktā paredzētās saistības, zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas.

3.

 Nodevas par kvotām, kas piešķirtas 6. kategorijas traleriem, maksā šādi:

a)

nodevu par mēnesī prognozēto kuģa kvotu, ko pieprasa kuģa īpašnieks, samaksā pirms zvejas darbības sākšanas;

b)

ja mēnesī prognozētā kvota tiek palielināta, kā paredzēts A iedaļas 5. punktā, nodevu par šo palielinājumu Marokas Karalistes iestādes saņem pirms zvejas darbību turpināšanas;

c)

ja mēnesī prognozētā kvota un tās iespējamais palielinājums tiek pārsniegts, nodevas summa, kas atbilst šim pārsniegumam, tiek trīskāršota. Mēneša pārrēķinu, kas aprēķināts pēc faktiskās nozvejas, samaksā divu mēnešu laikā pēc tā mēneša, kurā gūta attiecīgā nozveja.

II NODAĻA

PĀRVALDĪBAS APGABALI

1.

 Pārvaldības apgabali katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās, kas iekļautas 2. papildinājumā.

2.

 Pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas Marokas Karalistes iestādes paziņo Savienības iestādēm pārvaldības apgabalu un visu to tajos esošo apgabalu ģeogrāfiskās koordinātas, kuros aizliegts zvejot.

3.

 Minēto informāciju nosūta elektroniski, izsakot to decimālā formātā N/S DD.ddd (WGS84).

4.

 Visas šo koordinātu izmaiņas paziņo Savienībai bez kavēšanās.

5.

 Savienība vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju par minētajām koordinātām.

III NODAĻA

ZINĀTNISKĀS ZVEJAS KAMPAŅU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

1.

 Puses kopīgi lemj par:

a)

Savienības operatoriem, kas veiks zinātniskās zvejas kampaņu (turpmāk “kampaņa”);

b)

šim nolūkam visatbilstošāko laikposmu; un

c)

piemērojamajiem nosacījumiem.

2.

 Lai Savienības kuģiem atvieglotu izpētes darbu, departaments nosūta visu pieejamo zinātnisko informāciju un citu pamatinformāciju.

3.

 Puses vienojas par zinātnisko protokolu, kas piemērojams šādā kampaņā, un nosūta to attiecīgajiem operatoriem.

4.

 Kampaņas norit vismaz trīs mēnešus un ilgākais sešus mēnešus, ja vien pēc abpusējas vienošanās Puses šo laikposmu nemaina.

5.

 Savienības iestādes nosūta Marokas Karalistes iestādēm kampaņai vajadzīgās zvejas licences pieprasījumu, kam pievienota tehniskā dokumentācija, kurā norādīta šāda informācija:

a)

Savienības kuģa tehniskie parametri;

b)

Savienības kuģa komandas kompetence šādā zvejā;

c)

priekšlikums par kampaņas tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni u. c.);

d)

finansējuma veids.

6.

 Vajadzības gadījumā departaments organizē dialogu ar Savienības iestādēm un, iespējams, ar attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, un tajā apspriež tehniskos un finanšu aspektus.

7.

 Pirms kampaņas sākšanas Savienības kuģis ierodas Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā, lai tam veiktu inspekcijas, kas paredzētas šā pielikuma VIII nodaļas 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

8.

 Pirms kampaņas sākuma kuģu īpašnieki iesniedz departamentam un Savienības iestādēm:

a)

deklarāciju par nozvejām, kas jau atrodas uz kuģa;

b)

kampaņas laikā izmantojamo zvejas rīku tehniskos parametrus; un

c)

apliecinājumu, ka tie izpildīs spēkā esošās normatīvās prasības.

9.

 Kampaņas laikā jūrā attiecīgie kuģu īpašnieki:

a)

reizi nedēļā nosūta departamentam un Savienības iestādēm pārskatu par katrā dienā gūtajām nozvejām katrā zvejas rīka ievietošanas reizē un norāda kampaņas tehniskos parametrus (pozīcija, dziļums, datums un laiks, nozvejas apjoms un citi novērojumi vai piezīmes);

b)

ar VMS paziņo Savienības kuģa pozīciju, ātrumu un kursu;

c)

nodrošina, ka uz kuģa atrodas Marokas zinātniskais novērotājs vai Marokas Karalistes iestāžu norīkots zinātniskais novērotājs, saskaņā ar noteikumiem par novērotājiem, kas izklāstīti VII nodaļā. Ja vien Puses nav vienojušās par pretējo, Savienības kuģim nevar likt piestāt ostā biežāk nekā reizi divos mēnešos;

d)

nodod Savienības kuģi inspekcijai, pirms tas atstāj zvejas zonu, ja Marokas Karalistes iestādes to pieprasa;

e)

ievēro Marokas zvejas normatīvos aktus. Nozveja, tostarp piezveja, kas iegūta kampaņas laikā, paliek kuģa īpašnieka īpašumā, ja ir izpildīti noteikumi, kas attiecībā uz to pieņemti Apvienotajā komitejā, un zinātniskā protokola noteikumi.

10.

 Departaments ieceļ kontaktpersonu, kura atbild par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kas var kavēt kampaņas attīstību.

IV NODAĻA

SATELĪTNOVĒROŠANA VAI VMS

A.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.

 Marokas tiesību aktus, kas regulē satelītpozicionēšanas un lokalizācijas ierīču darbību, piemēro Savienības kuģiem, kas veic vai plāno veikt darbības Marokas zvejas zonā saskaņā ar šo protokolu. Karoga valsts rūpējas par to, lai tās karoga Savienības kuģi pildītu šo tiesību aktu prasības.

2.

 Jebkura saskaņā ar šo protokolu apstiprināta Savienības kuģa darbība ir pastāvīgi jāuzrauga, konkrēti, izmantojot VMS. Šādas uzraudzības īpašo kārtību nosaka Apvienotā komiteja.

3.

 To Savienības kuģu VMS, uz kuriem saskaņā ar šo protokolu attiecas satelītnovērošana, nodrošina Savienības kuģu pozīcijas automātisku paziņošanu to karoga valsts zvejas uzraudzības un kontroles centram (CSCP), kas minētos datus pārraida tālāk Marokas CSCP.

4.

 Karoga valsts un Maroka katra izraugās vienu korespondenta VMS, kas pildīs kontaktpunkta funkcijas:

a)

karoga valsts un Marokas CSCP pirms šā protokola piemērošanas dienas paziņo sava attiecīgā korespondenta VMS kontaktinformāciju (vārdu, adresi, tālruņa un faksa numuru un e-pastu);

b)

jebkuras izmaiņas korespondenta VMS kontaktinformācijā jāpaziņo nekavējoties.

Kontaktpunkti, kuru kontaktinformācija ir paziņota pirms šā protokola piemērošanas dienas, apmainās ar visu attiecīgo informāciju par Savienības kuģu aprīkojumu, pārraides protokoliem vai citām funkcijām, kas vajadzīgas, lai veiktu satelītnovērošanu.

B.   VMS DATI

1.

 Ja Savienības kuģis zvejo saskaņā ar nolīgumu un tam veic satelītnovērošanu zvejas zonā atbilstoši šim protokolam, turpmākos pozīcijas ziņojumus karoga valsts CSCP nekavējoties nosūta Marokas CSCP. Minētos ziņojumus nosūta šādi:

—

elektroniski, izmantojot drošu protokolu,

—

ik pēc divām stundām vai biežāk un

—

formātā, kas minēts 3. papildinājumā.

2.

 Kamēr nav notikusi pāreja uz jauno UN-CEFACT formātu, izmanto NAF formātu. Marokas Karalistes iestādes noteiks laiku, kāds vajadzīgs pārejai uz UN-CEFACT formātu, izmantojot FLUX protokolu un ņemot vērā tehniskos ierobežojumus, kas saistīti ar jaunā formāta un FLUX protokola integrēšanu. Tās noteiks pārbaudes periodu, kas paredzēts pirms pārejas uz jaunā formāta un FLUX protokola faktisku izmantošanu. Tiklīdz pārbaudes ir sekmīgi pabeigtas, Puses, cik drīz vien iespējams, Apvienotajā komitejā vai vēstuļu apmaiņas veidā kopīgi lemj par piemērošanas sākuma dienu.

3.

 Katrā pozīcijas ziņojumā ietilpst:

a)

Savienības kuģa identifikācijas dati;

b)

Savienības kuģa pēdējā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)

pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks;

d)

Savienības kuģa ātrums un kurss.

4.

 VMS pozīcijas identificē šādi:

a)

pirmo reģistrēto pozīciju pēc ieiešanas zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”;

b)

visas turpmākās pozīcijas apzīmē ar kodu “POS”;

c)

pirmo reģistrēto pozīciju pēc iziešanas no Marokas zvejas zonas apzīmē ar kodu “EXI”;

d)

pozīcijas, ko nosūta manuāli saskaņā ar C iedaļas 3. punktu, apzīmē ar kodu “MAN”.

5.

 Karoga valsts CSCP nodrošina pozīcijas ziņojumu automātisku apstrādi un to elektronisku nosūtīšanu. Pozīcijas ziņojumus reģistrē drošā veidā un trīs gadus glabā datu bāzē. Tomēr tehnisku ierobežojumu gadījumā šo laikposmu var kopīgi samazināt.

6.

 VMS programmatūras elementiem un aprīkojuma iekārtām jābūt:

a)

uzticamām, nepieļaujot nekādu pozīciju falsifikāciju un manuālas manipulācijas;

b)

pilnībā automatizētām un jādarbojas bez pārtraukuma neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem.

7.

 Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura uzstādīta Savienības kuģī, lai pārraidītu datus, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

8.

 Savienības kuģu kapteiņi visu laiku nodrošina, ka:

a)

dati netiek sagrozīti;

b)

satelītnovērošanas aparatūras antena vai antenas nekādā veidā netiek bloķētas;

c)

elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai nekādā veidā netiek pārtraukta; un

d)

VMS aparatūra netiek demontēta.

9.

 UKP nolūkā Puses vienojas vajadzības gadījumā un pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto aprīkojumu.

C.   TEHNISKA KĻŪME VAI AVĀRIJA, KAS IETEKMĒ SAVIENĪBAS KUĢĪ UZSTĀDĪTO UZRAUDZĪŠANAS IEKĀRTU

1.

 Ja rodas tehniska kļūme vai avārija, kas ietekmē Savienības kuģī uzstādīto pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtu, karoga valstij par to nekavējoties jāinformē departaments un Savienības iestādes.

2.

 Bojātā iekārta jānomaina 10 darbdienu laikā pēc tam, kad karoga valsts par to ir informējusi Marokas CSCP. Pēc minētā laikposma attiecīgajam Savienības kuģim jāatgriežas ostā, ko Marokas Karalistes iestādes ir norādījušas, lai veiktu regulatīvos pasākumus un lai veiktu remontu, vai jāatstāj pārvaldības apgabals, ar noteikumu, ka karoga valsts paziņo Marokas CSCP bojātās iekārtas inspekcijas ziņojumu un tehniskās kļūmes iemeslus.

3.

 Kamēr iekārta nav nomainīta, Savienības kuģa kapteinis reizi četrās stundās manuālā veidā elektroniski, pa radio vai faksu nosūta kopējo pozīciju pārskatu, tostarp pozīcijas ziņojumus, ko Savienības kuģa kapteinis reģistrējis saskaņā ar B iedaļā paredzētajiem nosacījumiem.

4.

 Šādus manuālus ziņojumus karoga valsts CSCP bez kavēšanās reģistrē B iedaļas 5. punktā minētajā datubāzē, un karoga valsts CSCP nekavējoties pārsūta tos Marokas CSCP saskaņā ar to pašu protokolu un tādu pašu formātu, kā aprakstīts 3. papildinājumā.

D.   JA MAROKAS CSCP NESAŅEM VMS DATUS

1.

 Ja Marokas CSCP konstatē, ka karoga valsts nenosūta B iedaļā paredzēto informāciju, par to nekavējoties paziņo Savienības iestādēm un attiecīgajai karoga valstij.

2.

 Attiecīgās karoga valsts CSCP un/vai Marokas CSCP nekavējoties viena otru informē par visiem darbības traucējumiem attiecībā uz pozīcijas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai iespējami drīz rastu tehnisku risinājumu. Savienības iestādes tiek informētas par abu CSCP rasto risinājumu.

3.

 Visi ziņojumi, kas nav nosūtīti sakaru pārtraukuma laikā, jānosūta atkārtoti, tiklīdz tiek atjaunoti sakari starp attiecīgās karoga valsts CSCP un Marokas CSCP.

4.

 Karoga valsts CSCP un Marokas CSCP pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas savstarpēji vienojas par alternatīviem elektroniskās saziņas līdzekļiem, kuri jāizmanto VMS datu nosūtīšanai, ja sakaros starp CSCP rodas kļūme, un nekavējoties informē viena otru par visām izmaiņām.

5.

 Sakaru kļūmes starp Marokas un Savienības karoga valsts CSCP nedrīkst ietekmēt Savienības kuģu zvejas darbību parasto gaitu. Taču ir nekavējoties jāizmanto pārraides veids, par ko nolemts saskaņā ar 4. punktu.

6.

 Marokas Karalistes iestādes informē savus kompetentos kontroles dienestus, lai Savienības kuģiem netiktu pārmesta VMS datu nenosūtīšana CSCP kļūmes dēļ, un arī par pārraides veidu, par ko nolemts saskaņā ar 4. punktu.

E.   VMS DATU AIZSARDZĪBA

1.

 Visi uzraudzības dati, ko viena Puse paziņo otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, ir paredzēti tikai tam, lai Marokas Karalistes iestādes varētu veikt Savienības flotes UKP, kad tā zvejo saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kā arī zinātniskiem pētījumiem, ko Maroka veic saistībā ar zivsaimniecības vadību un pārvaldību.

2.

 Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst izpaust trešām personām neatkarīgi no iemesla.

3.

 Visus strīdus par IV nodaļas noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata Pušu apspriedēs Apvienotajā komitejā, kas paredzēta zivsaimniecības nolīguma 13. pantā, un tā pieņem lēmumu.

4.

 Ja vajadzīgs, Puses vienojas šos noteikumus Apvienotajā komitejā pārskatīt.

V NODAĻA

NOZVEJAS DEKLARĒŠANA

A.   ZVEJAS ŽURNĀLS

1.

 Savienības kuģa kapteinim ir pienākums veikt ierakstus zvejas žurnālā, kas kā paraugs ir pievienots 4. un 5. papildinājumā, kā arī atjaunināt ierakstus šajā zvejas žurnālā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minētā žurnāla paskaidrojošajā piezīmē.

2.

 Kuģu īpašniekam ir pienākums nosūtīt zvejas žurnāla kopiju savām kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc nozvejas izkraušanas. Šīs iestādes nekavējoties nosūta kopijas Savienības iestādēm un departamentam. Zvejas žurnālus aizpilda un nosūta arī tad, ja nozvejas nav gūtas.

3.

 Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 1. un 2. punktā, zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz kuģa īpašnieks šīs saistības ir izpildījis. Savienības iestādes nekavējoties tiek informētas par jebkuru šādu lēmumu.

B.   DEKLARĀCIJAS PAR CETURKŠŅA NOZVEJU

1.

 Pirms katra ceturkšņa beigām Savienības iestādes, izmantojot 6. un 7. papildinājumā iekļautos paraugus, informē departamentu par Savienības kuģu gūto nozveju apjomiem iepriekšējā ceturksnī.

2.

 Paziņo mēneša datus, kas tiek sadalīti konkrēti pa kategorijām, attiecībā uz visiem Savienības kuģiem un visām sugām, kas norādītas zvejas žurnālā.

3.

 Šo informāciju nosūta arī departamentam elektroniski tādā formātā, kas ir saderīgs ar departamenta izmantoto programmatūru.

C.   DATU UZTICAMĪBA

Informācijai dokumentos, kas minēti A un B iedaļā, ir jāatspoguļo faktiskā nozvejas situācija, lai veidotu vienu no pamatiem krājumu stāvokļa izmaiņu uzraudzībai.

D.   PĀREJA UZ ELEKTRONISKU SISTĒMU

1.

 Visus datus par nozvejām un deklarācijām elektroniskas datu apmaiņas veidā, izmantojot sistēmu ERS, nosūta pa Komisijas DEH (Data Exchange Highway), izmantojot formātu XML EU-ERS 3.1.0, līdz tiek īstenota pāreja uz jauno UN-CEFACT formātu, izmantojot Komisijas FLUX tīklu.

2.

 Puses šā protokola pirmajos sešos mēnešos veic ERS sistēmas darbībai nepieciešamos testus.

3.

 ERS sistēmas īstenošanu un zvejas žurnāla un nozvejas deklarācijas papīra formāta aizstāšanu ar ERS datiem Puses paredz pārbaudes perioda beigās, ko vajadzības gadījumā var kopīgi pagarināt.

4.

 Puses kopīgi vienojas par ERS sistēmas, datu pārraides veidu un formātu saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kuru definīciju un sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus nosaka vēstuļu apmaiņas ceļā pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas.

E.   IZKRAUŠANA ĀRPUS MAROKAS

Kuģu īpašniekam ir pienākums nosūtīt kompetentajām iestādēm deklarācijas par to nozveju izkraušanu, kuras gūtas saskaņā ar šo protokolu, ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc izkraušanas. Tādā pašā termiņā viņš nosūta to kopiju delegācijai un Marokas Karalistes iestādēm uz adresēm, kas paziņotas vēstuļu apmaiņas ceļā pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas.

Ja šīs saistības netiek pildītas, zvejas licences darbību automātiski aptur, kamēr kuģa īpašnieks šīs saistības nav izpildījis. Savienības iestādes nekavējoties tiek informētas par jebkuru šādu apturēšanu.

VI NODAĻA

MAROKAS JŪRNIEKU NODARBINĀŠANAS KĀRTĪBA

1.

 Kuģu īpašnieks, kam ir zvejas licence saskaņā ar šo protokolu, visā laikposmā, kamēr kuģu darbība notiek zvejas zonā, nodarbina Marokas jūrniekus saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 2. papildinājumā iekļautajās tehnisko datu lapās.

2.

 Kuģu īpašnieks izvēlas uz saviem zvejas kuģiem nodarbināmos jūrniekus:

a)

vai nu pamatojoties uz jūrskolu sekmīgo kandidātu oficiālo sarakstu, kuru departaments nosūta Savienības iestādēm un kuru Savienība paziņo attiecīgajām karoga valstīm; šo sarakstu katru gadu atjaunina 1. februārī. No šiem absolventiem kuģu īpašnieks brīvi izraugās kandidātus, kuri ir viskompetentākie un kuriem ir vispiemērotākā pieredze;

b)

vai jūrniekus, kas snieguši pierādījumu, ka bijuši nodarbināti uz Savienības kuģiem iepriekšējo protokolu darbības laikā.

3.

 Marokas jūrnieku darba līgumus, vienu eksemplāru nododot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu(-iem) un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, apspriežoties ar Marokas Karalistes iestādēm. Šajos līgumos jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas, ietverot dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

4.

 Kuģa īpašniekam vai viņa aģentam ar delegācijas starpniecību jānosūta departamentam līguma kopija.

5.

 Kuģa īpašnieks vai viņa aģents ar delegācijas starpniecību departamentam dara zināmus uz katra Savienības kuģa nodarbināto Marokas jūrnieku vārdu/uzvārdu, norādot viņu statusu apkalpē.

6.

 Delegācija 1. februārī un 1. augustā iesniedz departamentam pusgada apkopojumu par katru Savienības kuģi attiecībā uz Marokas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Savienības kuģiem, norādot viņu apliecību numuru.

7.

 Algas Marokas jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms zvejas licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un attiecīgie Marokas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Marokas jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā Marokas kuģu komandām, tām jāatbilst SDO noteiktajiem standartiem, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par tiem.

8.

 Ja viens vai vairāki nodarbinātie jūrnieki nepiesakās noteiktajā laikā pirms Savienības kuģa atiešanas, kapteinim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc tam, kad attiecīgās ostas kompetentās iestādes tikušas informētas par nepilnu prasīto jūrnieku skaitu un kad atjaunināts apkalpes saraksts. Iestādes par to informē departamentu.

9.

 Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki prasītajā skaitā ir uz zvejas kuģa vēlākais līdz nākamā reisa sākumam.

10.

 Ja Marokas jūrniekus neuzņem uz kuģa citu iemeslu dēļ, izņemot 8. punktā minētos iemeslus, attiecīgajam kuģu īpašniekam ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir jāsamaksā vienreizēja summa 20 EUR apmērā par katru Marokas jūrnieku, kas netiek nodarbināts, un par katru zvejas dienu zvejas zonā.

11.

 Šo summu izmanto Marokas jūras zvejnieku izglītībai un iemaksā bankas kontā Nr. 0018100078000 20110750201, kas atvērts Bank Al Maghrib Marokā.

12.

 Izņemot gadījumus, kas paredzēti 8. punktā, ja kuģa īpašnieks atkārtoti nepakļaujas prasībai nodarbināt vajadzīgo Marokas jūrnieku skaitu, Savienības kuģa zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības tiek izpildītas. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu apturēšanu.

VII NODAĻA

ZVEJAS NOVĒROŠANA

1.

 Savienības kuģi, kam saskaņā ar šo protokolu ir atļauts zvejot zvejas zonā, uzņem Marokas ieceltus novērotājus, ko Marokas Karalistes iestādes sauc par “zinātniskajiem novērotājiem”. Šo novērotāju darba rezultātus var izmantot zinātniskiem un/vai kontroles nolūkiem.

2.

 Aptvēruma līmenis un novērošanas ilgums katrai kategorijai norādīts 2. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

3.

 Nosacījumus, ar kādiem ieceltie novērotāji tiek uzņemti uz kuģa, nosaka šādi:

a)

departaments izveido to Savienības kuģu sarakstu, kuriem ir jāuzņem novērotāji, kā arī iecelto novērotāju sarakstu. Tiklīdz šie saraksti ir izveidoti, tos nosūta delegācijai;

b)

departaments ar delegācijas starpniecību, izdodot zvejas licences, vēlākais 15 dienas pirms novērotāja plānotās uzņemšanas dienas, paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam tā ieceltā novērotāja vārdu, kuram jāierodas uz Savienības kuģa.

4.

 Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģa īpašnieks vai tā aģents un Marokas Karalistes iestādes.

5.

 Attiecīgais kuģa īpašnieks ne vēlāk kā divas nedēļas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo par datumu un Marokas Karalistes iestāžu norādīto ostu, kurā šī uzņemšana notiks.

6.

 Pēc izvēlēto Savienības kuģu saraksta paziņošanas novērotāju uzņem uz Savienības kuģa tā īpašnieka izvēlētajā ostā zvejas zonā veicamā pirmā reisa sākumā.

7.

 Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja Savienības kuģis, uz kura atrodas novērotājs, dodas prom no zvejas zonas, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos Marokā pēc iespējas drīzāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

8.

 Ja novērotāji ir ceļojuši veltīgi, jo kuģu īpašnieki nav izpildījuši savas saistības, kuģu īpašnieki apmaksā viņu ceļa izmaksas un dienas naudu par novērotāju bezdarbības dienām tādā pašā apmērā, kādu saņem Marokas valsts tādas pašas kategorijas ierēdņi. Līdzīgā kārtā, ja kuģa īpašnieka dēļ kavējas novērotāja uzņemšana, kuģa īpašnieks maksā novērotājam šādu dienas naudu.

9.

 Par katrām izmaiņām likumos un noteikumos par dienas naudām delegāciju informē ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

10.

 Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā vēlākais 12 stundas pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

11.

 Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Viņa uzdevumi ir šādi:

a)

novērot Savienības kuģu zvejas darbības;

b)

pārbaudīt Savienības zvejas darbībās iesaistīto kuģu pozīcijas koordinātas;

c)

ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

d)

atzīmēt, kādi zvejas rīki izmantoti;

e)

verificēt kuģa zvejas žurnālā reģistrētos datus par nozveju zvejas zonā;

f)

pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt tirdzniecībai derīgo zivju, vēžveidīgo un galvkāju izmetumu apjomu;

g)

elektroniski pārraidīt nozvejas datus, ietverot uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas apjomu.

12.

 Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

13.

 Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteiņi nodrošina novērotāju piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kam ir tiešs sakars ar Savienības kuģa zvejas darbībām, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām Savienības kuģa daļām, kurām jāpiekļūst, lai atvieglinātu novērotāju pienākumu izpildi.

14.

 Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

a)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz Savienības kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

b)

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un respektē visu to kuģa dokumentu konfidencialitāti, kuri pieder attiecīgajam Savienības kuģim.

15.

 Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no Savienības kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Marokas Karalistes iestādēm, kā arī kopiju delegācijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs nokāpj no Savienības kuģa, vienu ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim.

16.

 Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja ēdināšanu un izmitināšanu uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos kā kuģa virsniekiem, ņemot vērā uz Savienības kuģa pieejamās iespējas.

17.

 Novērotāja algu un sociālās iemaksas maksā Marokas Karalistes iestādes.

18.

 Lai segtu izdevumus, kas rodas sakarā ar novērotāju atrašanos uz Savienības kuģiem, papildus kuģu īpašnieku maksātajai maksai ir jāmaksā “maksa par novērotājiem” 5,5 EUR apmērā par bruto tilpību (gross tonnage – GT) par ceturksni katram Savienības kuģim, kas zvejo zvejas zonā. Šo izdevumu segšana notiek saskaņā ar norēķinu kārtību, kas paredzēta šā pielikuma I nodaļas E iedaļā.

19.

 Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 1. līdz 18. punktā, tad zvejas licences darbību aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu apturēšanu.

VIII NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

A.   TEHNISKĀ PĀRBAUDE

1.

 Vienu reizi kalendārajā gadā un pēc tehnisko parametru izmaiņām vai pēc pieprasījuma mainīt zvejas kategoriju, kurā izmanto cita veida zvejas rīkus, Savienības kuģiem, kas saņēmuši zvejas licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem, jāierodas Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā, lai tiem veiktu tehniskās pārbaudes, kas paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos. Šādai tehniskajai pārbaudei obligāti jānotiek 48 stundu laikā pēc Savienības kuģa ienākšanas ostā.

2.

 Pēc sekmīgi pabeigtas tehniskās pārbaudes Savienības kuģa kapteinim izdod atbilstības apliecību, kuras derīguma termiņš ir tāds pats kā zvejas licencei un kuru pagarina pēc tam, kad Savienības kuģis tajā pašā gadā licenci ir atjaunojis. Taču maksimālais derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa.

3.

 Tehniskā pārbaude ir nepieciešama, lai varētu kontrolēt atbilstību tehniskajām prasībām un uz kuģa esošos zvejas rīkus, pārbaudīt uz kuģa uzstādītās satelītpozicionēšanas un lokalizācijas iekārtas darbību un pārliecināties, vai tiek pildītas prasības par Marokas apkalpes locekļu iesaistīšanu.

4.

 Kuģa īpašnieks sedz maksu par tehnisko pārbaudi pēc Marokas tiesību aktos noteiktā tarifa. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko par tiem pašiem pakalpojumiem parasti maksā citi kuģi.

5.

 Ja kuģa īpašnieks 1., 2. un 3. punkta noteikumus, tad zvejas licences darbība tiek automātiski apturēta līdz šo saistību izpildei. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu apturēšanu.

B.   KUĢA IEIEŠANA ZONĀ UN IZIEŠANA NO TĀS

1.

 Savienības kuģi, kas saņēmuši zvejas licenci saskaņā ar šo protokolu, vismaz sešas stundas iepriekš pa e-pastu informē departamentu par nodomu ienākt vai iziet no zvejas zonas, kā arī sniedz šādu informāciju:

a)

ziņojuma nosūtīšanas datums un laiks;

b)

Savienības kuģa pozīcija saskaņā ar IV nodaļas B iedaļu;

c)

uz Savienības kuģa esošās nozvejas svars kilogramos un sadalījums pa sugām, apzīmējot ar trīsburtu kodu;

d)

ziņojuma veids, piemēram, “nozveja ienākšanas laikā” (COE) un “nozveja iziešanas laikā” (COX).

2.

 Savienības kuģiem, kas darbojas 1. un 2. kategorijā, 1. punktā minēto ziņošanas termiņu samazina līdz vienai stundai.

3.

 Šos paziņojumus prioritārā kārtā nosūta pa e-pastu vai faksu, par kuru atsauces ir jāpaziņo, apmainoties ar vēstulēm pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas.

4.

 Savienības kuģiem, kas pieder pie 6. kategorijas, lai tie varētu galīgi iziet no zvejas zonas, jāsaņem departamenta iepriekšēja atļauja. Šo atļauju izdod 24 stundu laikā pēc Savienības kuģa kapteiņa vai pieņēmēja pieprasījuma, izņemot pieprasījumus, kas tiek saņemti nedēļas nogalēs, kuriem atļauja tiek izdota nākamajā pirmdienā. Ja atļauju atsaka, departaments nekavējoties informē īpašnieku un Savienības iestādes par atteikuma iemesliem.

5.

 Ja kāds Savienības kuģis zvejo, neinformējot par to departamentu, uzskata, ka šis Savienības kuģis zvejo bez licences.

6.

 Savienības kuģa faksa un tālruņa numuru, kā arī kapteiņa elektroniskā pasta adresi kuģa īpašnieks norāda zvejas licences pieprasījuma veidlapā.

C.   KONTROLES PROCEDŪRAS

1.

 To Savienības kuģu kapteiņi, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šo protokolu, atļauj un atvieglo to Marokas ierēdņu uzkāpšanu uz kuģa un funkciju veikšanu, kuriem ir jāveic zvejas darbības inspekcija un kontrole.

2.

 Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu darba uzdevumu izpildei.

3.

 Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu un paraksta to kopā ar Savienības kuģa kapteini, kam ir tiesības izteikt komentārus par šo ziņojumu. Kapteinim izsniedz kopiju.

D.   AIZTURĒŠANA

1.

 Departaments informē delegāciju visīsākajā laikā un ne vēlāk kā 48 stundu laikā par jebkuru Savienības kuģa aizturēšanu, kas notikusi zvejas zonā.

2.

 Savienības iestādes tajā pašā laikā saņem īsu ziņojumu par šādas aizturēšanas apstākļiem un iemesliem.

3.

 Kapteinim savs Savienības kuģis jānogādā ostā, kuru norādījušas par kontroli atbildīgās Marokas Karalistes iestādes. Savienības kuģi, kas pārkāpj Marokas tiesību aktus par jūras zveju, aiztur ostā, līdz tiek pabeigtas tiesību aktos noteiktās formalitātes.

E.   PĀRKĀPUMA PROTOKOLS

1.

 Kad konstatētais pārkāpums ir reģistrēts par kontroli atbildīgo Marokas Karalistes iestāžu sagatavotā protokolā, minēto protokolu paraksta Savienības kuģa kapteinis. Ja kapteinis atsakās to parakstīt vai nevar to parakstīt, minētajā protokolā ieraksta attiecīgu norādi.

2.

 Kapteiņa paraksts vai paraksta trūkums neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

F.   PĀRKĀPUMA NOREGULĒŠANA

1.

 Pirms jebkādas tiesas procedūras konstatētā pārkāpuma noregulēšanu cenšas panākt ar izlīguma procedūru saskaņā ar Marokas zivsaimniecības tiesību aktiem.

Izlīgumu pieņem ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesību aktos noteiktā kārtībā iesniegts kuģa īpašnieka pieprasījums panākt to ārpustiesas kārtībā. Šāda pieņemšana tiek apliecināta, sagatavojot samaksas dokumentu, kas izsniegts kuģa īpašniekam maksājamās summas samaksai noteiktā termiņā. Samaksas veikšana minētajā termiņā liecina, ka panāktais izlīgums ir galīgs; taču, ja noteiktais termiņš tiek pārkāpts, departaments iesniegs prasību tiesā.

2.

 Ja izmanto izlīguma procedūru, piemērotā naudassoda apjomu nosaka saskaņā ar Marokas zivsaimniecības tiesību aktiem.

3.

 Ja nokārtot lietu ar izlīguma procedūru nav iespējams un lieta tiek iesniegta kompetentai tiesas iestādei, kuģa īpašnieks iemaksā uzliktā naudassoda izpildes garantēšanai pietiekama apjoma drošības naudu bankas kontā, kas atvērts Marokas Bank Al Maghrib bankā un paziņots vēstuļu apmaiņā pirms šā protokola piemērošanas sākuma dienas.

4.

 Pirms tiesvedības beigām drošības nauda nav atgūstama. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks nekā iemaksātā drošības nauda, Marokas Karalistes iestādes atbrīvo attiecīgo summu starpību.

5.

 Savienības kuģim atļauj atstāt ostu:

a)

vai nu tiklīdz ir izpildīti izlīguma procedūras rezultātā noteiktie pienākumi;

b)

vai ir iemaksāta 3. punktā minētā drošības nauda, kuru Marokas Karalistes iestādes ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

G.   NOZVEJAS PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.

 Jebkāda nozvejas pārkraušana citā Savienības kuģī jūrā zvejas zonā ir aizliegta. Tomēr 6. kategorijas Savienības kuģi, kas vēlas pārkraut nozveju citā kuģī zvejas zonā, dara to Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā vai tās reidā un pēc departamenta atļaujas saņemšanas. Šāda pārkraušana citā kuģī notiek novērotāja vai departamenta un kontroles iestāžu pārstāvja uzraudzībā. Jebkura persona, kas pārkāpj šo noteikumu, var saņemt sodu, ko paredz spēkā esošie Marokas tiesību akti.

2.

 Minētā kuģa īpašnieks pirms jebkuras pārkraušanas citā zvejas kuģī vismaz 72 stundas iepriekš sniedz departamentam šādu informāciju:

a)

pārkraušanā citā Savienības kuģī iesaistīto zvejas kuģu vārds,

b)

kravas transportkuģa nosaukums, karoga valsts, reģistrācijas numurs un izsaukuma signāls,

c)

citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

d)

nozvejas galamērķis, un

e)

pārkraušanas citā kuģī datums un diena.

3.

 Marokas Karalistes iestādes patur tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais Savienības transportkuģis ir bijis iesaistījies NNN zvejā attiecīgajā zvejas zonā vai ārpus tās.

4.

 Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no zvejas zonas. Tādēļ Savienības kuģiem ir jāiesniedz departamentam nozvejas ziņojumi un jāpaziņo, vai tie vēlas turpināt zvejot zvejas zonā vai atstāt šo zonu.

5.

 6. kategorijas Savienības kuģa kapteinis, kam ir licence saskaņā ar šā protokola noteikumiem un kurš iesaistīts izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbībās Marokas Karalistes iestāžu norādītā ostā, atļauj Marokas inspektoriem pārbaudīt šādas darbības un atvieglo šādu darbību veikšanu. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas un kontroles Savienības kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu.

H.   KOPĪGA ZVEJAS UZRAUDZĪBA

1.

 Puses izveido izkrāvumu kontroles uzraudzības un novērošanas sistēmu ar mērķi uzlabot kontroles efektivitāti tā, lai nodrošinātu šā protokola noteikumu ievērošanu.

2.

 Abu Pušu kompetentās iestādes vienojas par šīs kopīgās uzraudzības praktisko kārtību. Puses pēc tam izstrādā kopīgās uzraudzības gada plānu.

3.

 Puses ieceļ savu pārstāvi vai pārstāvjus minētajā plānā paredzētajai uzraudzībai, un attiecīgi paziņo otrai Pusei ieceltā pārstāvja vai pārstāvju vārdu/uzvārdu. Departaments par to paziņo vienu mēnesi iepriekš.

4.

 Marokas Karalistes iestādes pārstāvis kā novērotājs seko dalībvalstu valsts inspekcijas dienestu veiktajai to Savienības kuģu izkraušanas pārbaudei, kuri darbojušies zvejas zonā.

5.

 Pārstāvis pavada valsts inspekcijas amatpersonas, kad tās apmeklē ostas, kāpj uz Savienības kuģiem, ierodas dokos, izsolēs, zivju vairumtirdzniecības veikalos, saldētavās un citās telpās zivju izkraušanai un uzglabāšanai pirms to pirmās pārdošanas izsolē, un viņam ir pieeja inspicējamajiem dokumentiem.

6.

 Marokas Karalistes iestāžu pārstāvis sagatavo un iesniedz ziņojumu par veiktajām pārbaudēm, kurās viņš piedalījies. Šā ziņojuma kopiju nosūta delegācijai. Marokas Karalistes iestādes patur tiesības izmantot minēto pārbaužu laikā iegūto informāciju regulatīvās kontroles vajadzībām.

7.

 Pēc Savienības iestāžu pieprasījuma Savienības zvejas inspektori kā novērotāji var piedalīties Marokas Karalistes iestāžu veiktās inspekcijās attiecībā uz Savienības kuģu veikto izkraušanu Marokas Karalistes iestāžu norādītajās ostās.

IX NODAĻA

NOZVEJAS IZKRAUŠANA

A.   PRINCIPS

Puses, apzinoties labākas integrācijas nepieciešamību, lai kopīgi attīstītu savas attiecīgās zvejas nozares, vienojas par turpmāk minēto noteikumu pieņemšanu attiecībā uz tās nozvejas daļas izkraušanu Marokas Karalistes iestādes norādītās ostās, kuru zvejas zonā ieguvuši Savienības kuģi, kas saņēmuši zvejas licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

B.   DEFINĪCIJAS

Par obligātu izkraušanu uzskata visas šādas darbības:

a)

svaigu produktu izkraušana tranzītam pa sauszemi, kas rada visus nodokļus, kuri saistīti ar ostā veikto darbību, izņemot ad valorem nodokli;

b)

saldētu produktu pārkraušana citā kuģī ostā vai reidā vai izkraušana ostā konteineros;

c)

svaigu vai saldētu produktu izkraušana saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Savienības kuģa īpašnieku un operatoru (“kuģīpašnieka un ražotāja līgums”);

d)

tādu svaigu vai saldētu produktu izkraušana publiskai pārdošanai zivju izsoles namā vai Rūpniecisko sugu zivju pieņemšanas punktā (CAPI).

C.   ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

Obligātā izkraušana notiek saskaņā ar prasībām, kas minētas tehnisko datu lapās, kuras pievienotas šim protokolam.

D.   FINANŠU STIMULI

Savienības kuģi, kas pieder pie 5. kategorijas, Savienības kuģi, kas izmanto atdzesētu jūras ūdeni (Refrigerated Seawater – RSW), un 6. kategorijas seineri, kuriem ir zvejas licence saskaņā ar šā protokola noteikumiem un kuri veic izkrāvumus Marokas ostā, pārsniedzot tehnisko datu lapās paredzēto obligāto izkrāvumu procentuālo daļu, var saņemt nodevas atlaidi 5 % apmērā par katru tonnu, kas izkrauta, pārsniedzot obligāto slieksni, ar nosacījumu, ka krastā izkrautie produkti vispirms nonāk izsoles namā un tos nepārkrauj citā kuģī un/vai nenosūta uzreiz tālāk.

Kuģu īpašniekiem, kuri veic izkrāvumus ostās ārpus Marokas, ir jānosūta departamentam pārdošanas kvītis, lai kontrolētu daudzumus, kas nav izkrauti Marokā.

Šo izkrāvumu ekonomisko un sociālo ietekmi, ko var izteikt skaitļos, kā arī partnerību, kas izveidota starp Marokas un Savienības privātuzņēmējiem ar zivsaimniecību saistītās nozarēs, izvērtēs Apvienotajā komitejā.

E.   SANKCIJAS IZKRAUŠANAS PIENĀKUMU NEIZPILDES GADĪJUMĀ

Savienības kuģiem, kas pieder pie kategorijām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, un kas neizpilda šo pienākumu, kā paredzēts attiecīgajās tehnisko datu lapās, var piemērot nākamā nodevas maksājuma palielinājumu 15 % apmērā. Ja nodarījumu atkārto, minētās sankcijas palielina Apvienotā komiteja.

Obligāto sodu par neizkraušanu aprēķina, pamatojoties uz zvejas licences derīguma termiņu katrai zvejas kategorijai (6. kategorijai reizi mēnesī, 1. un 4. kategorijai reizi ceturksnī, bet 5. kategorijai reizi gadā).

Palielinājumu piemēro šādi:

—

1. un 4. kategorijai – palielinājums attiecas uz reizi ceturksnī maksājamās nodevas summu (atkarībā no GT),

—

5. kategorijai – palielinājums attiecas reizi gadā maksājamās nodevas summu,

—

6. kategorijai, kuras nodevas tiek maksātas reizi mēnesī un licences izsniegtas katru mēnesi, – palielinājums attiecas uz summu, kas jāpārskaita par nākamo nodevas maksājumu un kas atbilst “nozvejas tonnās izteiktajai pieprasītajai kvotai, pamatojoties uz ikmēneša prognozēm”.

Papildinājumi

1.   

Zvejas licences pieprasījuma veidlapa

2.   

Zvejas tehnisko datu lapas

3.   

Vms ziņojumu nosūtīšana Marokai, pozīcijas ziņojums

4.   

Zvejas žurnāls tunzivju zvejai

5.   

Zvejas žurnāls (kuģi, kas nav tunzivju zvejas kuģi)

6.   

Ceturkšņa nozvejas deklarācijas veidlapa (rūpnieciskās pelaģiskās zvejas kuģi)

7.   

Ceturkšņa nozvejas deklarācijas veidlapa (kuģi, kas nav rūpnieciskās pelaģiskās zvejas kuģi)

1. papildinājums

Image 6
Teksts attēlu

2. papildinājums

ZVEJAS TEHNISKO DATU LAPA Nr. 1

MAZAPJOMA ZVEJA ZIEMEĻOS AR ZVEJAS VADU

Atļautais kuģu skaits

22

Atļautie zvejas rīki

Zvejas vads

Maksimālie pieļaujamie izmēri: 500 m × 90 m.

Aizliegums zvejot ar lampara tipa vadiem.

Kuģa tips

Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150 GT

Nodeva

75 EUR/GT par ceturksni

Pārvaldības apgabals:

Ziemeļu robeža: 35°47′18″ N paralēle

Dienvidu robeža: 34°18′00″ N paralēle

Paplašinājums līdz 33°25′00″ N paralēlei ir atļauts vienlaicīgi 5 kuģiem, kas darbojas rotācijas sistēmā un pakļauti zinātniskai novērošanai,

un

tālāk par 2 jūras jūdzēm.

Mērķsugas

Sardīnes, anšovi un citas pelaģiskās sīksugas

Izkraušana Marokas norādītajā ostā

30 % no deklarētās nozvejas par vienu kuģi ceturksnī

Piezvejas ierobežojums

ne vairāk kā 3 %

Bioloģiskā atjaunošanās

Februāris un marts

Novērotāji

Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 GT: 1 novērotājs uz ne vairāk kā 10 reisiem gadā

Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 100 GT, bet mazāka par 150 GT: 1 novērotājs, ko uzņem uz kuģa ne vairāk kā vienā reisā no četriem

Ja uz kuģa atrodas novērotājs, uz kuģa esošo Marokas jūrnieku skaitu attiecīgi samazina.

Jūrnieku nodarbināšana

3 Marokas jūrnieki uz vienu kuģi

Piezīmes

Lai noteiktu ietekmi, kāda var būt iespējamai mijiedarbībai ar valsts floti, un ietekmi uz resursiem, 5 kuģu darbības paplašināšanu uz dienvidiem līdz 33°25′00″ N izvērtēs pēc tam, kad būs pagājis viens gads pēc piemērošanas sākuma.

ZVEJAS TEHNISKO DATU LAPA Nr. 2

MAZAPJOMA ZVEJA ZIEMEĻOS AR GRUNTS ĀĶU JEDĀM

Atļautais kuģu skaits

35 kuģi, no tiem:

—

32 kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 40 GT

—

3 kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 40 GT, bet mazāka par 150 GT

Atļautie zvejas rīki

Grunts āķu jeda kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 40 GT: 10 000 āķu, 5 grunts āķu jedas

Grunts āķu jeda kuģiem, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 40 GT, bet mazāka par 150 GT: 15 000 āķu, 8 grunts āķu jedas

Kuģa tips

Kuģis zvejai ar āķu jedām, kura bruto tilpība ir mazāka par 40 GT.

Kuģis zvejai ar āķu jedām, kura bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 40 GT, bet mazāka par 150 GT

Nodeva

67 EUR/GT par ceturksni

Pārvaldības apgabals:

Ziemeļu robeža: 35°47′18″ N paralēle

Dienvidu robeža: 34°18′00″ N paralēle

Paplašinājums līdz 33°25′00″ N paralēlei ir atļauts vienlaicīgi 4 kuģiem, kas darbojas rotācijas sistēmā un pakļauti zinātniskai novērošanai,

un

tālāk par 6 jūras jūdzēm

Mērķsugas

Demersālo sugu zivis

Izkraušana Marokas norādītajā ostā

Pēc izvēles

Piezvejas ierobežojums

0 % zobenzivju un zilo haizivju

Bioloģiskā atjaunošanās

15. marts–15. maijs

Novērotāji

Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 GT 1 novērotājs uz ne vairāk kā desmit reisiem gadā

Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 100 GT, bet mazāka par 150 GT: 1 novērotājs uz ne vairāk kā 25 % kuģu, kas saņēmuši atļauju ceturksnī, jeb 1 reisā no 4 vienam kuģim

Ja uz kuģa atrodas novērotājs, uz kuģa esošo Marokas jūrnieku skaitu attiecīgi samazina.

Jūrnieku nodarbināšana

Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 GT pēc brīvprātības principa

Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 100 GT, bet mazāka par 150 GT: 1 Marokas jūrnieks uz vienu kuģi

Piezīmes

Lai noteiktu ietekmi, kāda var būt iespējamai mijiedarbībai ar valsts floti, un ietekmi uz resursiem, 4 kuģu darbības paplašināšanu uz dienvidiem līdz 33°25′00″ N izvērtēs pēc tam, kad būs pagājis viens gads pēc piemērošanas sākuma.

ZVEJAS TEHNISKO DATU LAPA Nr. 3

MAZAPJOMA ZVEJA DIENVIDOS AR MAKŠĶERKĀTA ĀĶU RINDĀM UN MAKŠĶERRĪKIEM

Atļautais kuģu skaits

Ne vairāk par 10 kuģiem

Atļautie zvejas rīki

Makšķerkāta āķu rindas un makšķerrīki

Zvejai ar dzīvu ēsmu: zvejas vads, kuru linuma acs izmērs ir 8 mm

Kuģa tips

Kopējā tilpība ierobežota līdz 800 GT attiecībā uz visu kategoriju

—

Kuģis zvejai ar velcēm, kura bruto tilpība ir mazāka par 150 GT

—

Kuģis zvejai ar makšķerrīkiem, kura bruto tilpība ir mazāka par 150 GT

Nodeva

67 EUR/GT par ceturksni

Pārvaldības apgabals:

Ziemeļu robeža: 30°40′00″ N paralēle

Dienvidu robeža: 20°46′13″ N paralēle

un

tālāk par 3 jūras jūdzēm

Mērķsugas

Jūraskarūsu dzimtas zivis, Vidusjūras pomadasīda

Izkraušana Marokas norādītajā ostā

Pēc brīvprātības principa

Piezvejas ierobežojums

0 % galvkāju un vēžveidīgo

5 % citu demersālo sugu

Bioloģiskā atjaunošanās

—

Novērotāji

Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 GT 1 novērotājs uz ne vairāk kā desmit reisiem gadā

Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 100 GT, bet mazāka par 150 GT: 1 novērotājs uz ne vairāk kā 25 % kuģu, kas saņēmuši atļauju ceturksnī, jeb 1 reisā no 4 vienam kuģim

Jūrnieku nodarbināšana

2 Marokas jūrnieki uz vienu kuģi

Piezīmes

Zinātniskās zvejas kampaņas beigās Apvienotā komiteja izpētīs iespēju šajā kategorijā iekļaut arī zveju ar zivju groziem.

ZVEJAS TEHNISKO DATU LAPA Nr. 4

DEMERSĀLĀ ZVEJA DIENVIDOS AR GRUNTS TRALI UN GRUNTS ĀĶU JEDĀM

Atļautais kuģu skaits

16 kuģi, no tiem:

—

ne vairāk kā 5 traleri

—

11 kuģi zvejai ar āķu jedām

Atļautie zvejas rīki

Grunts tralis: minimālais linuma acs izmērs 70 mm

—

aizliegts āmī izmantot dubultkārtas linumu

—

aizliegts āmī izmantot linumu no divkārša vijuma auklas

Grunts āķu jeda: ne vairāk kā 20 000 āķu

Kuģa tips

Kopējā tilpība ierobežota līdz 3 000 GT attiecībā uz visiem šajā kategorijā atļautajiem traleriem

Traleris, kura bruto tilpība ir mazāka par vai vienāda ar 750 GT

Kuģis zvejai ar āķu jedām, kura bruto tilpība ir mazāka par vai vienāda ar 150 GT

Nodeva

60 EUR/GT par ceturksni

Pārvaldības apgabals:

Ziemeļu robeža: 29°00′00″ N paralēle

Dienvidu robeža: 20°46′13″ N paralēle

200 m no izobātas traleriem vai

tālāk par 12 jūras jūdzēm kuģiem zvejai ar āķu jedām

Mērķsugas

Senegālas heks, matastes, līhijas/pelamīdas un citas demersālās zivis

Izkraušana Marokas norādītajā ostā

30 % no deklarētās nozvejas par vienu kuģi ceturksnī

Piezvejas ierobežojums

5 % no dziļūdens haizivīm

Bioloģiskā atjaunošanās

Zvejas aizlieguma apgabali un laiki:

—

no aprīļa līdz maijam

—

no oktobra līdz decembrim

Novērotāji

Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 100 GT 1 novērotājs uz ne vairāk kā desmit reisiem gadā

Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 100 GT: viens novērotājs uz ne vairāk kā 25 % atļauto kuģu ceturksnī pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā un ne vairāk kā 40 % – trešajā un ceturtajā protokola piemērošanas gadā jeb 1 reisā no 4 vienam kuģim pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā un 2 reisos no 5 – trešajā un ceturtajā protokola piemērošanas gadā

Jūrnieku nodarbināšana

Traleris: 8 Marokas jūrnieki uz vienu kuģi

Kuģis zvejai ar āķu jedām: 4 Marokas jūrnieki uz vienu kuģi

Piezīmes

—

ZVEJAS TEHNISKO DATU LAPA Nr. 5

TUNZIVJU ZVEJA AR MAKŠĶERRĪKIEM VAI ĀĶU RINDĀM

Atļautais kuģu skaits

27

Atļautie zvejas rīki

Makšķerrīks un velcējama āķu rinda

Zvejai ar dzīvu ēsmu: zvejas vads, kuru linuma acs izmērs ir 8 mm

Kuģa tips

Kuģis zvejai ar makšķerrīkiem un kuģis zvejai ar velcēm

Nodeva

35 EUR/t nozvejas

Avansa maksājumi

Par ikgadējo licenču pieprasījumu ir jāmaksā vienotas likmes avanss 7 000 EUR apmērā

Pārvaldības apgabals:

Ziemeļu robeža: 35°47′18″ N paralēle

Dienvidu robeža: 20°46′13″ N paralēle

un

tālāk par 3 jūras jūdzēm, izņemot aizsargājamo teritoriju uz austrumiem no līnijas, kas savieno punktus 33°30′00″ N/7°35′00″ W un 35°48′00″ N/6°20′00″ W

Zvejai ar dzīvu ēsmu: tālāk par 3 jūras jūdzēm

Mērķsugas

Tunzivis

Izkraušana Marokas norādītajā ostā

25 % no deklarētās nozvejas, kuras vēlamais sastāvs ir svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis), pelamīdas (Sarda sarda) un fregates makreļtunzivis (Auxis thazard).

Piezvejas ierobežojums

Saskaņā ar ICCAT ieteikumiem

Bioloģiskā atjaunošanās

Saskaņā ar ICCAT ieteikumiem

Novērotāji

Saskaņā ar ICCAT ieteikumiem

Jūrnieku nodarbināšana

3 Marokas jūrnieki uz vienu kuģi

Piezīmes

—

ZVEJAS TEHNISKO DATU LAPA Nr. 6

RŪPNIECISKĀ PELAĢISKĀ ZVEJA AR PELAĢISKAJIEM VAI PUSPELAĢISKAJIEM TRAĻIEM UN RIŅĶVADIEM

Atļautais kuģu skaits

18 kuģi, no tiem:

—

10 kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 3 000 GT, bet mazāka par 7 765 GT

—

4 kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par vai vienāda ar 150 GT, bet mazāka par 3 000 GT

—

4 kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150 GT

Piešķirtā kvota

Gada nozvejas limits:

—

85 000 tonnas (t) pirmajā gadā,

—

90 000 t otrajā gadā,

—

100 000 t trešajā un ceturtajā gadā,

piemēro visai flotei

Kopējais maksimālais apjoms mēnesī:

—

0 t/mēnesī janvārī un februārī uz visu protokola darbības laiku

—

7 420 t/mēnesī martā (pirmais gads)

—

7 791 t/mēnesī martā (otrais gads)

—

8 414 t/mēnesī martā (trešais un ceturtais gads)

—

10 600 t/mēnesī no aprīļa līdz jūnijam (pirmais gads)

—

11 130 t/mēnesī no aprīļa līdz jūnijam (otrais gads)

—

12 020 t/mēnesī no aprīļa līdz jūnijam (trešais un ceturtais gads)

—

15 900 t/mēnesī jūlijā (pirmais gads)

—

16 695 t/mēnesī jūlijā (otrais gads)

—

18 031 t/mēnesī jūlijā (trešais un ceturtais gads)

—

18 020 t/mēnesī no augusta līdz oktobrim (pirmais gads)

—

18 921 t/mēnesī no augusta līdz oktobrim (otrais gads)

—

20 435 t/mēnesī no augusta līdz oktobrim (trešais un ceturtais gads)

—

13 780 t/mēnesī novembrī (pirmais gads)

—

14 469 t/mēnesī novembrī (otrais gads)

—

15 627 t/mēnesī novembrī (trešais un ceturtais gads)

—

10 600 t/mēnesī decembrī (pirmais gads)

—

11 130 t/mēnesī decembrī (otrais gads)

—

12 020 t/mēnesī decembrī (trešais un ceturtais gads)

Attiecībā uz zvejas kuģiem (traleriem un seineriem), kas nav saldētājkuģi un veic izkraušanu Dahlas ostā, nozveja laikā no aprīļa līdz jūnijam nedrīkst pārsniegt 200 t vienā zvejas reisā, bet no jūlija līdz decembrim – 250 t vienā zvejas reisā.

Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskais tralis vai puspelaģiskais tralis:

 

Minimālais izplestu linuma acu izmērs pelaģiskās vai puspelaģiskās zvejas tralī ir 40 mm.

 

Pelaģiskā vai puspelaģiskā traļa āmi var nostiprināt ar linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izplestā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot stropi traļa pakaļdaļā, kura nedrīkst būt novietota tuvāk par 2 metriem no āmja loga.

 

Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas linumu jebkādā citā veidā, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās mazās pelaģiskās sugas.

Riņķvads mazo pelaģisko sugu zvejai:

Maksimālie pieļaujamie izmēri: 1 000  m × 140 m.

Kuģa tips

Rūpnieciskās pelaģiskās zvejas saldētājtraleris

Rūpnieciskās pelaģiskās zvejas traleris, kas nav saldētājkuģis

Mazo pelaģisko sugu zvejas seineris, kas nav saldētājkuģis

Nodeva

Rūpnieciskās pelaģiskās zvejas saldētājtraleriem:

110 EUR/t, ko izmaksā avansā katru mēnesi.

Pelaģiskās zvejas traleriem un seineriem, kas nav saldētājkuģi:

55 EUR/t, ko izmaksā avansā katru mēnesi.

Ja atļautais nozvejas apjoms tiek pārsniegts, nodeva tiek palielināta 3 reizes.

Pārvaldības apgabals:

Ziemeļu robeža: 26°07′00″ N paralēle

Dienvidu robeža: 20°46′13″ N paralēle

Tālāk par 15 jūras jūdzēm saldētājtraleriem

Tālāk par 12 jūras jūdzēm traleriem un seineriem, kas nav saldētājkuģi

Mērķsugas

Sardīnes, sardinellas, makreles, stavridas un anšovi:

—

stavridas/makreles/anšovi: 58 %

—

sardīnes/sardinellas: 40 %

Stavridas un makreles nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējās mēneša nozvejas laikā no aprīļa līdz jūnijam ieskaitot.

Izkraušana Marokas norādītā ostā

25 % no deklarētās nozvejas

Piezvejas ierobežojums

Maksimāli 2 % piezvejas sugu

Saraksts ar atļautajām piezvejas sugām ir noteikts Marokas noteikumos par “mazo pelaģisko sugu zveju Atlantijas okeāna dienvidu daļā”.

Bioloģiskā atjaunošanās

Apstiprinātajiem zvejas kuģiem jāievēro visi bioloģiskie atpūtas laikposmi, ko departaments atvēlējis atļautajā zvejas zonā, un jāpārtrauc visas zvejas darbības.

Novērotāji

Zinātnisko novērotāju uz katra kuģa uzņem visu laiku, kamēr tas darbojas pārvaldības apgabalā.

Jūrnieku nodarbināšana

Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150 GT: 2 Marokas jūrnieki

Kuģi, kuru bruto tilpība ir no 150 līdz 1 500 GT: 4 Marokas jūrnieki

Kuģi, kuru bruto tilpība ir no 1 500 līdz 5 000 GT: 10 Marokas jūrnieki

Kuģi, kuru bruto tilpība ir no 5 000 līdz 7 765 GT: 16 Marokas jūrnieki

Piezīmes

Nozveju rūpnieciska pārstrāde zivju miltos un/vai zivju eļļā ir stingri aizliegta. Tomēr bojātās vai sabojājušās zivis un atkritumus, kas radušies nozvejas apstrādē, var pārstrādāt zivju miltos vai zivju eļļā, nepārsniedzot maksimālo 5 % robežu no kopējās pieļaujamās nozvejas.

3. papildinājums

VMS ZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANA MAROKAI

POZĪCIJAS ZIŅOJUMS

Pozīcijas ziņojumā iekļaujamie obligātie dati, ko nosūta NAF formātā

Datu elements

Kods

Obligāti/fakultatīvi

Saturs

Ieraksta sākums

SR

O

Sistēmas dati – norāda ieraksta sākumu

Adresāts

AD

O

Ziņojuma dati – adresāta valsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Nosūtītājs

FR

O

Ziņojuma dati – nosūtītāja valsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Karoga valsts

FS

O

Ziņojuma dati – karoga valsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Ziņojuma tips

TM

O

Ziņojuma dati – ziņojuma tips (ENT, POS, EXI vai MAN)

Radio izsaukuma signāls (IRCS)

RC

O

Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses izsaukuma atsauces numurs

IR

O

Kuģa dati – Līgumslēdzējas puses unikālais numurs – valsts trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs

Ārējais reģistrācijas numurs

XR

O

Kuģa dati – kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums

LT

O

Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos Z/D DD.ddd (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums

LG

O

Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos A/R DD.ddd (WGS84)

Kurss

CO

O

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

SP

O

Kuģa ātrums decimālmezglos

Datums

DA

O

Kuģa pozīcijas dati – kuģa pozīcijas reģistrēšanas datums pēc TUC (GGGGMMDD)

Laiks

TI

O

Kuģa pozīcijas dati – kuģa pozīcijas reģistrēšanas laiks pēc TUC (HHMM)

Ieraksta beigas

ER

O

Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

Turpmāk minētā informācija nepieciešama tādai pārraidei, lai Marokas CSCP varētu identificēt raidītāju CSCP:

 

CSCP servera IP adrese un/vai DNS (domēnu nosaukumu sistēma) atsauces,

 

SSL sertifikāts (pilnīga sertifikācijas iestāžu ķēde).

Datus pārraida pēc šāda parauga:

izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1,

dubulta slīpsvītra (//) un kods “SR” norāda ziņojuma sākumu,

katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//),

datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/),

kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) norāda ziņojuma beigas.

Pozīcijas ziņojumā iekļaujamie obligātie dati, ko nosūta UN-CEFACT formātā

Datu elements

Obligāti/fakultatīvi

Piezīmes

Adresāts

O

Ziņojuma dati – adresāts Valsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Piezīme. Veido daļu no FLUX TL.

Nosūtītājs

O

Ziņojuma dati – nosūtītājs Valsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Ziņojuma unikālais identifikators

O

GUID atbilstīgi RFC 4122, ko nosaka IETF

Ziņojuma sagatavošanas datums un laiks

O

Ziņojuma sagatavošanas datums un laiks TUC saskaņā ar ISO 8601, izmantojot GGGG-MM-DD-hh:mm:ss formātu

Karoga valsts

O

Ziņojuma dati – karoga valsts trīsburtu kods (ISO-3166)

Ziņojuma tips

O

Ziņojuma dati – ziņojuma tips (ENTRY, POS, EXIT vai MANUAL)

Radio izsaukuma signāls

O

Kuģa dati – kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs

O

Kuģa dati – Līgumslēdzējas puses unikālais numurs (valsts trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs)

Ārējais reģistrācijas numurs

O

Kuģa dati – kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums

O

Kuģa pozīcijas dati –pozīcija grādos un decimālgrādos DD.ddd (WGS-84)

Pozitīvās koordinātas pozīcijām uz ziemeļiem no ekvatora; negatīvās koordinātas pozīcijām uz dienvidiem no ekvatora.

Ģeogrāfiskais garums

O

Kuģa pozīcijas dati – pozīcija grādos un decimālgrādos DD.ddd (WGS-84)

Uz austrumiem no Griničas meridiāna –pozitīvās koordinātas; uz rietumiem no Griničas meridiāna –negatīvās koordinātas.

Kurss

O

Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums

O

Kuģa ātrums mezglos ar desmitdaļām

Datums un laiks

O

Kuģa pozīcijas dati – kuģa pozīcijas reģistrēšanas datums un laiks pēc TUC (GGGGMMDD) (HHMM)

Datu nosūtīšana UN/CEFACT formātā ir strukturēta tā, kā noteikts īstenošanas dokumentā, ko Eiropas Komisija iesniegusi pirms protokola piemērošanas dienas.

4. papildinājums

Image 7
Teksts attēlu

5. papildinājums

Image 8
Teksts attēlu

6. papildinājums

Image 9
Teksts attēlu

7. papildinājums

Image 10
Teksts attēlu

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti pievienotā

VĒSTUĻU APMAIŅA

starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti

A.   Savienības vēstule

Cienītā kundze!/Godātais kungs!

Man ir tas gods atsaukties uz Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (“zivsaimniecības nolīgums”) attiecībā uz dažiem šā nolīguma noteikumiem.

Sarunu iznākumā Eiropas Savienība un Marokas Karaliste vienojās par turpmāko:

1.

Attiecībā uz Rietumsahāras jautājumu Puses no jauna apstiprina savu atbalstu ANO procesam un ģenerālsekretāra centieniem panākt galīgo politisko risinājumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un mērķiem un pamatojoties uz Drošības padomes rezolūcijām.

2.

Zivsaimniecības nolīgums tiek noslēgts, neskarot attiecīgās nostājas:

—

no Eiropas Savienības puses – zivsaimniecības nolīgumā ietvertās atsauces uz Marokas normatīvajiem aktiem neskar tās nostāju attiecībā uz neautonomās teritorijas statusu, kāds ir Rietumsahārai, kurai pieguļošos ūdeņus aptver zivsaimniecības nolīguma 1. panta h) punktā definētā zvejas zona, un tās tiesībām uz pašnoteikšanos,

—

no Marokas Karalistes puses – Sahāras reģions ir neatņemama valsts teritorijas daļa, kurā tā pilnībā īsteno tādus pašus suverenitātes atribūtus kā pārējā valsts teritorijā. Maroka uzskata, ka jebkuram šo reģionālo domstarpību risinājumam būtu jāpamatojas uz tās autonomijas iniciatīvu.

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš izklāstītajam.

Cienītā kundze/Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Съставено в Брюксел на

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Sastavljeno u Bruxellesu

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Magħmul fi Brussell,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

Întocmit la Bruxelles,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Image 11

Image 12

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image 13

Image 14

B.   Marokas Karalistes vēstule

Cienītā kundze!/Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu šodienas vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Cienītā kundze!/Godātais kungs!

Man ir tas gods atsaukties uz Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti (“zivsaimniecības nolīgums”) attiecībā uz dažiem šā nolīguma noteikumiem.

Sarunu iznākumā Eiropas Savienība un Marokas Karaliste vienojās par turpmāko:

1.

Attiecībā uz Rietumsahāras jautājumu Puses no jauna apstiprina savu atbalstu ANO procesam un ģenerālsekretāra centieniem panākt galīgo politisko risinājumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un mērķiem un pamatojoties uz Drošības padomes rezolūcijām.

2.

Zivsaimniecības nolīgums tiek noslēgts, neskarot attiecīgās nostājas:

—

no Eiropas Savienības puses – zivsaimniecības nolīgumā ietvertās atsauces uz Marokas normatīvajiem aktiem neskar tās nostāju attiecībā uz neautonomās teritorijas statusu, kāds ir Rietumsahārai, kurai pieguļošos ūdeņus aptver zivsaimniecības nolīguma 1. panta h) punktā definētā zvejas zona, un tās tiesībām uz pašnoteikšanos,

—

no Marokas Karalistes puses – Sahāras reģions ir neatņemama valsts teritorijas daļa, kurā tā pilnībā īsteno tādus pašus suverenitātes atribūtus kā pārējā valsts teritorijā. Maroka uzskata, ka jebkuram šo reģionālo domstarpību risinājumam būtu jāpamatojas uz tās autonomijas iniciatīvu.

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš izklāstītajam.

Cienītā kundze/Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.”

Varu apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Cienītā kundze/Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Image 15

Съставено в Брюксел на

Hecho en Bruselas, el

V Bruselu dne

Udfærdiget i Bruxelles, den

Geschehen zu Brüssel am

Brüssel,

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις

Done at Brussels,

Fait à Bruxelles, le

Sastavljeno u Bruxellesu

Fatto a Bruxelles, addì

Briselē,

Priimta Briuselyje,

Kelt Brüsszelben,

Magħmul fi Brussell,

Gedaan te Brussel,

Sporządzono w Brukseli, dnia

Feito em Bruxelas,

Întocmit la Bruxelles,

V Bruseli

V Bruslju,

Tehty Brysselissä

Utfärdat i Bryssel den

Image 16

Image 17

За Кралство Мароко

Por el Reino de Marruecos

Za Marocké království

For Kongeriget Marokko

Für das Königreich Marokko

Maroko Kuningriigi nimel

Για το Βασίλειο του Μαρόκου

For the Kingdom of Morocco

Pour le Royaume du Maroc

Za Kraljevinu Maroko

Per il Regno del Marocco

Marokas Karalistes vārdā –

Maroko Karalystés vardu

A Marokkói Királyság részéről

Għar-Renju tal-Marokk

Voor het Koninkrijk Marokko

W imieniu Królestwa Marokańskiego

Pelo Reino de Marrocos

Pentru Regatul Maroc

Za Marocké kráľovstvo

Za Kraljevino Maroko

Marokon kuningaskunnan puolesta

För Konungariket Marocko

Image 18