PROTOKOLS,

ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (2018–2024)

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Zvejas iespējas, kas no 2018. gada 1. augusta uz turpmākajiem sešiem gadiem piešķirtas saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kotdivuāras Republiku (“nolīgums”) 5. pantu, ir šādas:

—	tunzivju saldētājseineri: 28 kuģi,

—	kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 8 kuģi.

Minētās zvejas iespējas ir par tālu migrējošo zivju sugām (sugas, kas uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada konvencijas 1. pielikumā), izņemot sugas, kuras aizsargātas vai kuru zvejošana aizliegta Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) vai citu starptautisko konvenciju satvarā.

2. Šā panta 1. punktu piemēro sasaistē ar šā protokola 5. un 6. pantu.

3. Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģi (“Savienības kuģi”) zvejas darbības Kotdivuāras zvejas zonā drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo protokolu izdota licence zvejai Kotdivuāras zvejas zonā.

2. pants

Pārredzamība

Kotdivuāras Republika (“Kotdivuāra”) apņemas apmainīties ar informāciju par jebkādiem nolīgumiem, kuri ārvalstu kuģiem dod piekļuvi tās zvejas zonai, un konkrēti par izdoto atļauju skaitu un gūtajām nozvejām, un tas darāms saskaņā ar šā protokola 11. pantu.

Turklāt Kotdivuāra paziņo datus par to Kotdivuāras kuģu zvejas piepūli, kuri zvejo tunzivis un ir rūpnieciskās zvejas licences turētāji.

3. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums ir 682 000 EUR/gadā jeb 4 092 000 EUR par visu 1. pantā minēto laikposmu.

2. Finansiālo ieguldījumu veido:

a)	ikgadēja summa, ko maksā par piekļuvi Kotdivuāras zvejas zonai; tie ir 330 000 EUR pirmajos divos šā protokola piemērošanas gados un 275 000 EUR turpmākajos gados, un šī summa atbilst ikgadējam 5 500 tonnu lielam atsauces daudzumam, un

b)	īpaša ikgadēja summa, kas paredzēta, lai palīdzētu īstenot Kotdivuāras zvejniecības sektorpolitiku; tie ir 352 000 EUR pirmajos divos protokola piemērošanas gados un 407 000 EUR turpmākajos gados.

3. Arī kuģu īpašnieki maksā ikgadēju finansiālu ieguldījumu – 330 400 EUR – par piekļuvi Kotdivuāras zvejas zonai, un tas darāms šā protokola pielikuma II nodaļā paredzētajā kārtībā.

4. Šā panta 2. punktu piemēro sasaistē ar šā protokola 4., 5., 6. un 9. pantu un nolīguma 12. un 13. pantu.

5. Ja kopējais nozveju daudzums, kuru Savienības kuģi guvuši Kotdivuāras zvejas zonā, ir lielāks par atsauces daudzumu, ikgadējā finansiālā ieguldījuma summu par katru papildus nozvejoto tonnu pirmajos divos protokola piemērošanas gados palielina par 60 EUR, bet turpmākajos gados – par 70 EUR. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk nekā divas reizes lielāka par 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

6. Šā panta 1. punktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola spēkā stāšanās gadadienā.

7. Kotdivuāras iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pārskaita Kotdivuāras Valsts kasei.

9. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu pārskaita uz kontu, kuru īpaši nozariskā atbalsta īstenošanas nolūkiem savā bankā atvērusi Kotdivuāras Valsts kase.

Kotdivuāras iestādes katru gadu Savienībai paziņo minēto kontu rekvizītus.

Katru atsevišķo finansiālā ieguldījuma summu iekļauj valsts budžetā, un tā kļūst par Kotdivuāras publisko finanšu pārvaldības procedūras objektu.

4. pants

Nozariskais atbalsts

1. Šajā protokolā paredzētais nozariskais atbalsts palīdz īstenot Kotdivuāras Stratēģisko lopkopības, zvejniecības un akvakultūras attīstības plānu. Tā mērķis ir panākt, lai kontinentālie un jūras zvejas resursi tiktu pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, un tālab:

a)	uzlabot zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību;

b)	uzlabot par zvejas resursiem pieejamās zinātniskās informācijas bāzi;

c)	uzlabot zvejas statistikas vākšanu;

d)	atbalstīt mazapjoma zveju;

e)	stiprināt starptautisko sadarbību;

f)	atbalstīt jūras nozaru ekonomiku un attīstīt akvakultūru.

2. Ne vēlāk kā trijos mēnešos pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas Savienība un Kotdivuāra nolīguma 9. pantā paredzētajā apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un tās īstenošanas kārtību, jo īpaši šādos jautājumos:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas par 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

b)	gada un daudzgadu mērķi un aktivitātes, kas jāsasniedz vai jāīsteno, lai zvejniecība būtu ilgtspējīga un atbildīga, ņemot vērā prioritātes, kuras Kotdivuāra izvirzījusi valsts zvejniecības un akvakultūras politikā;

c)	ikgadējās rezultātu izvērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Visi ierosinātie grozījumi nozares gada vai daudzgadu programmā vai plānotajām iniciatīvām atvēlēto īpašo summu izmantojumā iepriekš jāpaziņo Eiropas Komisijai, un pusēm – attiecīgā gadījumā apmainoties vēstulēm – tie jāapstiprina apvienotajā komitejā.

4. Puses katru gadu apvienotajā komitejā izvērtē nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātus. Ja izvērtējums liecina, ka 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma mērķu sasniegšana nenorit pēc plāna vai ja apvienotā komiteja uzskata, ka plāna izpilde ir neapmierinoša, minēto finansiālo ieguldījumu var pārskatīt vai apturēt.

Kad nozariskā atbalsta īstenošanas rezultāti atkal atbilst apvienotās komitejas pieņemtajam plānam, pēc pušu apspriešanās un vienošanās finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk.

Nozarisko atbalstu puses turpina uzraudzīt tik ilgi, līdz 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma īpašā summa ir pilnībā izmantota, attiecīgā gadījumā – arī pēc šā protokola darbības beigām.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, šā finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši seši mēneši pēc protokola darbības beigām.

5. pants

Zinātniskā un tehniskā sadarbība atbildīgas zvejniecības veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kotdivuāras ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola piemērošanas laikā Savienība un Kotdivuāras iestādes sadarbojas, lai sekotu līdzi ar nozvejām, zvejas piepūli un zvejas resursu stāvokli saistītajām izmaiņām Kotdivuāras zvejas zonā.

3. Puses apņemas veicināt sadarbību, kas atbildīgas zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā un īpaši Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) vai jebkurā citā kompetentā apakšreģionālā vai starptautiskā organizācijā. Puses apņemas ievērot visus ICCAT ieteikumus.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu un pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām, un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos atzinumus, puses apspriežas apvienotajā komitejā, lai – attiecīgā gadījumā pēc zinātniskas apspriedes – pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Savienības kuģu darbību.

5. Puses sadarbojas, lai pastiprinātu zvejas kontroli un inspekciju un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu Kotdivuārā.

6. pants

Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

1. Šā protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās un pēc 5. panta 4. punktā paredzētajām apspriedēm var palielināt ar nosacījumu, ka šāds palielinājums neapdraud Kotdivuāras resursu pārvaldības ilgtspējīgumu. Tādā gadījumā 3. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina.

2. Ja turpretim puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja puses par to ir apspriedušās un vienojušās, ievērojot 5. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale varētu ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tāda vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

4. Apvienotā komiteja vajadzības gadījumā var izskatīt un pielāgot šajā protokola paredzētos zvejošanas tehniskos nosacījumus un nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību.

7. pants

Jaunas zvejas iespējas un izpētes zveja

1. Ja Savienības zvejas kuģi vēlas veikt 1. pantā neminētas zvejas darbības, Savienība un Kotdivuāra apspriežas par iespējām saņemt šādu jaunu darbību veikšanas atļauju. Apspriedēs puses ievēro attiecīgos zinātniskos atzinumus, it īpaši tos, ko sniegušas reģionālas vai apakšreģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas. Attiecīgā gadījumā puses vienojas par jaunu zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumiem un daudzgadu pārvaldības plānu izveidošanu. Ja vajadzīgs, puses izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Pēc 5. panta 4. punktā paredzētajām apspriedēm puses var atļaut veikt izpētes zvejas reisus Kotdivuāras zvejas zonā, lai noskaidrotu jaunu zvejniecību tehnisko iespējamību un ekonomisko izdevīgumu.

2.1.

Tālab Savienība Kotdivuāras iestādēm paziņo izpētes zvejas licenču pieprasījumus, kuru tehniskajā dokumentācijā norāda:

—	kuģa tehniskos parametrus,

—	kuģa apkalpes pieredzi attiecīgajā zvejniecībā,

—	priekšlikumu par reisa tehniskajiem parametriem (ilgumu, zvejas rīkiem, izpētes reģioniem u. c.).

2.2.	Izpētes zvejas reisu ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Par šiem reisiem jānokārto Kotdivuāras iestāžu noteikta maksa.

2.3.	Visu reisa laiku uz kuģa ir karoga valsts zinātniskais novērotājs un Kotdivuāras iestāžu izraudzīts novērotājs.

2.4.	Nozvejas, kas gūtas izpētes zvejas satvarā un izpētes zvejas reisa laikā, pieder kuģa īpašniekam.

2.5.	Sīki izklāstītus reisa rezultātus paziņo apvienotajai komitejai, un tā tos analizē.

8. pants

Piemērojamie tiesību akti

1. Savienības zvejas kuģu darbības Kotdivuāras ūdeņos reglamentē Kotdivuārā piemērojamie tiesību akti, izņemot ja nolīgumā un šajā protokolā ir noteikts citādi.

2. Kotdivuāras iestādes pēc iespējas drīz informē Savienību par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem, kas attiecas uz zvejniecību.

3. Savienība informē Kotdivuāras iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem, kas attiecas uz Savienības tāljūras flotes veiktajām zvejas darbībām.

9. pants

Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu var apturēt pēc vienas puses iniciatīvas un pēc apspriešanās apvienotajā komitejā, ja ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)	radušies tādi ārkārtas apstākļi, kas noteikti nolīguma 2. panta h) punktā un traucē zvejas darbību norisi Kotdivuāras zvejas zonā;

b)	notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras puses zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)	ir iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas Kotonū nolīguma 8. un 96. pantā paredzēti attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas paredzēti minētā nolīguma 9. pantā;

d)	Savienība nav veikusi 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus, kā paredzēts šā panta 5. punktā;

e)	starp pusēm radušās nopietnas, apvienotajā komitejā neatrisinātas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretēšanu.

2. Ja šā protokola piemērošanu aptur tādu iemeslu dēļ, kas nav paredzēti 1. punkta c) apakšpunktā, apturēšanā ieinteresētā puse attiecīgu rakstisku paziņojumu par šādu nodomu iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā. Šā protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minētu iemeslu dēļ piemēro tūlīt pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

3. Apturēšanas gadījumā puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, šā protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstoši laikposmam, kurā šā protokola piemērošana bija apturēta.

4. Savienības kuģiem piešķirtās zvejas atļaujas var tikt apturētas uz laiku, kamēr ir apturēta finansiālā ieguldījuma maksāšana saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Zvejas darbību atsākšanas gadījumā šo zvejas atļauju derīguma termiņu pagarina par laikposmu, kas atbilst zvejas darbību apturēšanas ilgumam.

5. Ievērojot šā panta 1. punktu, ja Savienība neveic 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto maksājumu, Kotdivuāras iestādes oficiāli informē Eiropas Savienību par maksājuma nesaņemšanu. Savienība izdara nepieciešamās pārbaudes un, ja vajadzīgs, veic maksājumu ne vēlāk kā sešdesmit dienās pēc oficiālā paziņojuma saņemšanas.

Ja, beidzoties šim termiņam, maksājums nav veikts un nav sniegts attiecīgs pamatojums, Kotdivuāras iestādes šā protokola piemērošanu var apturēt saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu. Šā protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz attiecīgais maksājums ir veikts.

10. pants

Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu

1. Savienība un Kotdivuāra nodrošina to, ka pienācīgi darbojas datorsistēmas, kas vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma un šā protokola īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Savienība un Kotdivuāra tūlīt informē viena otru par visiem datorsistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma un šā protokola īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

11. pants

Datu konfidencialitāte

Savienība un Kotdivuāra apņemas visus atbilstoši nolīgumam un šim protokolam iegūtos nominatīvos datus par Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar saviem attiecīgajiem konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

Puses nodrošina, lai dati par tunzivju zvejas darbībām Kotdivuāras zvejas zonā tiktu publiskoti tikai agregētā veidā un atbilstīgi attiecīgajiem ICCAT un citu reģionālo vai apakšreģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem.

Dati, kurus uzskata par konfidenciāliem, kompetentajām iestādēm jāizmanto vienīgi nolīguma un šā protokola īstenošanai.

12. pants

Denonsēšana

1. Šā protokola denonsēšanas gadījumā ieinteresētā puse vismaz sešus (6) mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai pusei par savu nodomu denonsēt protokolu.

2. Pēc 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas puses sāk apspriešanos.

13. pants

Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no dienas, kad puses to ir parakstījušas.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad puses viena otrai paziņo par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

Eiropas Savienības vārdā –

Kotdivuāras Republikas vārdā –

PIELIKUMS

SAVIENĪBAS KUĢIEM PIEMĒROJAMIE ZVEJOŠANAS NOSACĪJUMI KOTDIVUĀRAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Kompetentās iestādes izvirzīšana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienības vai Kotdivuāras kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

—	(Eiropas Savienības gadījumā) Eiropas Komisiju, kuras vārdā vajadzības gadījumā rīkojas Eiropas Savienības delegācija Kotdivuārā,

—	(Kotdivuāras gadījumā) par zivsaimniecību atbildīgo ministriju.

2. Zvejas zona

Tiklīdz iespējams, Kotdivuāras iestādes paziņo Savienības kompetentajiem dienestiem Kotdivuāras zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, sākot no bāzes līnijas.

Savienības kuģi zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, un tiem jāievēro šīs nodaļas 3. punktā paredzētie noteikumi.

3. Kuģošanai un zvejošanai aizliegtās zonas

Kuģošanai un zvejošanai aizliegto zonu robežas Kotdivuāra kuģu īpašniekiem un arī Savienībai paziņo zvejas licenču izdošanas brīdī. Par visām šo zonu izmaiņām Savienībai jāuzzina iespējami drīz.

4. Bankas konts

Pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas Kotdivuāra Savienībai paziņo tā Valsts kases konta rekvizītus, uz kuru jāpārskaita naudas summas, kas Savienības kuģiem jāmaksā saskaņā ar nolīgumu. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

Savienības tiesību aktos definētie termini “licence” un “zvejas atļauja” šā pielikuma noteikumu piemērošanā ir līdzvērtīgi.

1. iedaļa. Piemērojamās procedūras

1. Zvejas licences saņemšanas priekšnosacījumi un zvejottiesīgie kuģi

Licenci zvejošanai Kotdivuāras zvejas zonā drīkst saņemt tikai zvejottiesīgi kuģi. Tālab tiem jābūt ierakstītiem Savienības zvejas kuģu reģistrā un jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 (1) noteikumiem.

Kuģis ir zvejottiesīgs, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Kotdivuārā. To saistībām pret Kotdivuāras iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas agrākās saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Kotdivuārā veikuši saskaņā ar šīs valsts un Savienības noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.

2. Licences pieprasījums

Savienības kompetentās iestādes vismaz 30 darbdienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma elektroniskā vai jebkādā citā ātrā veidā iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumus iesniedz uz veidlapas, kuras paraugs pievienots 1. papildinājumā.

Katram licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījumu par fiksētas summas avansa maksājuma nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku,

—	kuģa kuģošanas spējas apliecību,

—	kuģa apdrošināšanas apliecību,

—	nesen uzņemtu krāsainu kuģa fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā un skaidri redzams arī kuģa vārds un identifikācijas numurs,

—	izmantoto zvejas rīku attēlu un sīku aprakstu.

Lai saskaņā ar šo protokolu atjaunotu licenci kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par maksas nokārtošanu.

3. Fiksētā maksa

Maksu ieskaita kontā, kuru Kotdivuāras iestādes norādījušas saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 4. punktu.

Maksa ietver visus valsts un vietējos nodokļus, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

4. Provizorisks atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Saņēmusi zvejas licenču pieprasījumus un paziņojumus par samaksāto avansu, Kotdivuāra sagatavo provizorisku zvejas licenču pieprasījušo kuģu sarakstu. Šo sarakstu tūlīt elektroniski nosūta Savienībai un par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei. Kuģi drīkst sākt zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem kuģiem līdz zvejas atļaujas izdošanai pastāvīgi jāglabā provizoriskā saraksta kopija.

5. Licenču izdošana

Par zivsaimniecību atbildīgā Kotdivuāras ministrija licences visiem kuģiem izdod 21 darbdienas laikā pēc tam, kad ir saņemti visi šīs nodaļas 2. punktā minētie dokumenti, un licences – attiecīgā gadījumā ar Kotdivuārā atrodošās Eiropas Savienības delegācijas starpniecību – saņem kuģu īpašnieki vai viņu aģenti.

Licences ir derīgas ne ilgāk kā vienu gadu un ir atjaunojamas.

6. Atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tūlīt pēc licences izdošanas Kotdivuāra sagatavo to kuģu galīgo sarakstu, kuriem atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā. Šo sarakstu tūlīt nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai, un tas aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7. Licences nodošana

Licenci izdod uz konkrēta kuģa vārda, un tā nav nododama citam kuģim. Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod uz tāda cita kuģa vārda, kurš pieder pie tās pašas kategorijas kā aizstājamais kuģis, kas minēts šā protokola 1. pantā, un pieder tam pašam īpašniekam, kuģu īpašnieku apvienībai vai ražotāju organizācijai. Šādā gadījumā, kad aprēķina nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai par tiem nav jāmaksā papildus, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

Aizstājamā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Savienības delegācijas Kotdivuārā starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai.

Jaunā licence kļūst derīga dienā, kad kuģa īpašnieks anulēto licenci nodod atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai. Eiropas Savienības delegācija Kotdivuārā tiek informēta par licences nodošanu.

8. Licences turēšana uz kuģa

Licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa. Tomēr kuģi drīkst sākt zvejot, tiklīdz tie ir ierakstīti šīs nodaļas 4. punktā minētajā provizoriskajā sarakstā.

9. Atbalsta kuģi

Pēc Savienības pieprasījuma un pēc Kotdivuāras iestāžu veiktas pārbaudes zvejas licenci saņēmušiem Savienības zvejas kuģiem Kotdivuāra atļauj izmantot atbalsta kuģu palīdzību.

Atbalsta kuģi nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

Zvejas atļauju pieprasījumu nosūtīšanas ziņā atbalsta kuģiem piemēro to pašu šajā nodaļā minēto procedūru, ciktāl tā ir piemērojama. Kotdivuāra sagatavo atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un tūlīt paziņo to Savienībai.

Par šādiem kuģiem katru gadu jāsamaksā 3 500 EUR.

2. iedaļa. Maksa un avanss

1. Maksa, kas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām jānokārto par katru Kotdivuāras zvejas zonā nozvejoto tonnu, ir:

—	60 EUR pirmajā un otrajā šā protokola piemērošanas gadā,

—	70 EUR trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā gadā.

2. Licences izdod pēc tam, kad valsts kompetentās iestādes ir saņēmušas šādu ikgadēju fiksētu maksu:

par tunzivju seineriem:

—	7 620 EUR jeb 127 tonnu lielai nozvejai atbilstošu maksu par katru kuģi pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā,

—	8 890 EUR jeb 127 tonnu lielai nozvejai atbilstošu maksu par katru kuģi trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā gadā.

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

—	2 400 EUR jeb 40 tonnu lielai nozvejai atbilstošu maksu par katru kuģi pirmajā un otrajā šā protokola piemērošanas gadā,

—	2 800 EUR jeb 40 tonnu lielai nozvejai atbilstošu maksu par katru kuģi trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā gadā.

Ja licences derīguma termiņš ir mazāks par gadu, maksu nosaka samērīgi ar šo termiņu un saskaņā ar Kotdivuāras tiesību aktiem. Tomēr tunzivju seineru zvejas licences derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par 12 mēnešiem.

3. Savienība par katru kuģi sagatavo paziņojumu par nozvejām un paziņojumu par maksu, kas ikvienam kuģim jāveic saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu. Minētos paziņojumus Savienība Kotdivuāras iestādēm nosūta vēlākais līdz kārtējā gada aprīļa beigām. Kotdivuāra, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, šos paziņojumus var apstrīdēt 30 dienu laikā pēc to saņemšanas. Domstarpību gadījumā puses apspriežas apvienotajā komitejā. Ja Kotdivuāra 30 dienu laikā neceļ iebildumus, paziņojumus uzskata par apstiprinātiem.

4. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par fiksēto maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, un ja kuģa īpašniekam nav iebildumu, tas 45 dienu laikā Kotdivuārai pārskaita atlikušo summu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par šīs iedaļas 2. punktā noteikto avansu, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

III NODAĻA

NOZVEJAS DEKLARĒŠANA

1. Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kas atbilst attiecīgajiem ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām par seineriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām.

Kapteinis zvejas žurnālu aizpilda par katru dienu, kurā kuģis atradies Kotdivuāras zvejas zonā.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par galvenajām sugām kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju. Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un kapteinis to paraksta.

Kapteinis ir atbildīgs par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

2. Nozvejas deklarāciju nosūtīšana

Katra zvejas reisa beigās kapteinis deklarē kuģa nozveju, elektroniski nosūtot Kotdivuārai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Kotdivuāras zvejas zonā. Vienlaikus viņš nosūta kopiju Kotdivuāras Okeāna pētniecības centram (Centre de recherches océanologiques – CRO) un vienam no šādiem zinātniskajiem institūtiem:

a)	IRD (Institut de recherche pour le développement);

b)	IEO (Instituto Español de Oceanografia);

c)	IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosfera).

Ja kuģis no Kotdivuāras zvejas zonas iziet pirms zvejas reisa beigām un bez iepriekšējas ienākšanas Kotdivuāras ostā, zvejas žurnālu nosūta septiņu dienu laikā pēc iziešanas no Kotdivuāras zvejas zonas.

Ja nav iespējas nosūtīšanai izmantot elektronisko pastu, nozvejas deklarācijas drīkst nosūtīt pa pastu vai pa faksu.

Izmantojamo e–pasta adresi un tālruņa un faksa numuru Kotdivuāras iestādes paziņo pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Kotdivuāra nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Savienībai par jebkādām šīs kontaktinformācijas izmaiņām.

Ja netiek ievēroti šīs nodaļas noteikumi, Kotdivuāras valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un uzlikt kuģa īpašniekam sodu, ko paredz Kotdivuārā spēkā esošie tiesību akti. Par to informē Savienību un karoga dalībvalsti.

3. Pāreja uz elektronisku nozvejas paziņošanas sistēmu (ERS)

Puses apliecina kopīgu vēlmi šā protokola piemērošanas pirmā gada laikā nodrošināt pāreju uz elektronisku sistēmu, kas ļauj paziņot un nosūtīt ar zvejas darbībām saistītus datus un konkrēti katru dienu nosūtīt nozvejas datu deklarācijas.

Puses piekrīt apvienotajā komitejā kopīgi noteikt šīs pārejas kārtību, lai sistēma sāktu darboties pēc iespējas drīzāk.

IV NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus licenci saņēmušiem kuģiem piemēro saistībā ar zvejas zonu, atļautajiem zvejas rīkiem un aizliegtajām sugām, ir noteikti šā pielikuma 2. papildinājumā pievienotajā faktu lapā.

Kuģiem jāievēro ICCAT pasākumi un ieteikumi, ko tā par konkrēto reģionu pieņēmusi attiecībā uz zvejas rīkiem un zivju pievilināšanas ierīcēm un to tehniskajām specifikācijām, un visiem pārējiem tehniskajiem pasākumiem, kas piemērojami šo kuģu veiktajām zvejas darbībām.

V NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA, KONTROLE UN UZRAUDZĪBA

I iedaļa. Kontrole un inspekcija

1. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

1.1.

Par nodomu ieiet Kotdivuāras zvejas zonā vai iziet no tās Savienības kuģi Kotdivuāras kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par zvejas kontroli, paziņo vismaz trīs stundas iepriekš.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i)	plānoto ieiešanas / iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii)	katras uz kuģa paturētās sugas daudzumus, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, vajadzības gadījumā, īpatņu skaitu;

iii)	[zvejas] produktu un to sagatavošanas veidu.

1.2.

1.1. apakšpunktā minētos paziņojumus vēlams izdarīt pa e-pastu; ja tādas iespējas nav, tos nosūta pa faksu. Kotdivuāra tūlīt apstiprina paziņojuma saņemšanu.

1.3.

Kuģi, kuru pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Kotdivuāras iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpēju.

2. Inspekcijas kārtība

2.1.

Savienības kuģu kapteiņi, kuru kuģi veic zvejas darbības Kotdivuāras zvejas ūdeņos, pakļaujas visām tādām Kotdivuāras amatpersonām, kas ar pienācīgām pilnvarām un pierādījumiem par to, ka tās ir norīkotas zvejas darbību kontrolei, pilda savus pienākumus.

2.2.

Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu darba uzdevumu izpildei.

Kotdivuāras inspektori katras inspekcijas beigās sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības kuģa kapteinis. Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties par potenciāli konstatēto pārkāpumu ierosinātajā procedūrā. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors ziņojumā norāda, ka paraksts ir atteikts. Pirms nokāpšanas no kuģa Kotdivuāras inspektori nodod Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

2.3.

Kotdivuāra var atļaut Savienībai piedalīties inspekcijās kā novērotājai.

3. Līdzdalīga uzraudzība nelegālas, neregulētas un nereģistrētas (NNN) zvejas apkarošanas jomā

Lai pastiprinātu zvejas uzraudzību atklātā jūrā un NNN zvejas apkarošanu, Savienības zvejas kuģi ziņo par jebkuru tādu kuģu klātbūtni Kotdivuāras zvejas zonā, kas tiek turēti aizdomās par nelegālu zvejas darbību veikšanu.

4. Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

4.1.

Visi Savienības kuģi, kuri nozvejas izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī vēlas veikt Kotdivuāras ūdeņos, to dara vienīgi Kotdivuāras ostās vai to reidā.

4.2.

Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Kotdivuāras iestādēm šāda informācija:

—	izkraušanā vai pārkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

—	saņēmējkuģa vārds, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numurs un karoga valsts, ja veic pārkraušanu citā kuģī,

—	izkraujamā vai pārkraujamā nozveja tonnās (pa sugām),

—	izkraušanas vai pārkraušanas datums un vieta.

4.3.

Pārkraušanas gadījumā kapteinim jāiesniedz Kotdivuāras kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācija.

4.4.

Savienības kuģu kapteiņi, kuru kuģi izkraušanu vai pārkraušanu veic Kotdivuārā, pakļaujas šo darbību kontrolei, ko īsteno pienācīgi pilnvaroti un attiecīgi identificējami inspektori. Pēc katras veiktās inspekcijas kapteinim nodod ziņojuma eksemplāru.

II iedaļa. Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1. Kuģa pozīcijas ziņojumi

Kamēr licenci saņēmušie Savienības kuģi atrodas Kotdivuāras zvejas zonā, tiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (VMS), kas nodrošina, ka reizi stundā kuģa pozīcija tiek automātiski un pastāvīgi paziņota kuģa karoga valsts zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Center – FMC).

Pozīcijas ziņojumiem jāatbilst kuģu ģeogrāfiskās pozīcijas specifikācijām, kādas minētas ICCAT ieteikumos. Šie ziņojumi jāveido ICCAT satvarā piemērojamo normu definētajā formātā.

Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņojumu automatizētu apstrādi un, vajadzības gadījumā, elektronisku nosūtīšanu. Pozīcijas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2. Datu nosūtīšana no kuģa, ja VMS sistēma ir sabojājusies

Kapteiņa pienākums ir vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma ir sabojājusies, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, kuģim vairs nav atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā.

Kuģiem, kuri zvejo Kotdivuāras zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savi pozīcijas ziņojumi karoga valsts FMC pa elektronisko pastu, radio vai faksu jāsūta vismaz reizi četrās stundās, un tajos jāsniedz visas 1. punktā minētās obligātās ziņas.

3. Pozīcijas ziņojumu droša paziņošana Kotdivuārai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu pozīcijas ziņojumus Kotdivuāras FMC, tālab izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Karoga valsts un Kotdivuāras Republikas FMC apmainās ar elektroniskā pasta kontaktadresēm un tūlīt informē viens otru par visām šo adrešu izmaiņām.

Kotdivuāras FMC tūlīt informē karoga valsts FMC un Savienību par jebkādiem atkārtotiem kuģa pozīcijas ziņojumu nepienākšanas gadījumiem no zvejas licenci saņēmuša kuģa, ja tas nav paziņojis par iziešanu no Kotdivuāras zvejas zonas.

4. Sakaru sistēmas traucējumi

Kotdivuāra nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un tūlīt informē Savienību par visiem pozīcijas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Iespējamās domstarpības risina apvienotajā komitejā.

Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuras veic ar nolūku traucēt tās darbību vai viltot pozīcijas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro Kotdivuāras tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5. Pozīcijas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja ir dokumentāri pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Kotdivuāra var pieprasīt (šāda pieprasījuma kopiju nosūtot arī Savienībai), lai karoga valsts FMC uz noteiktu izmeklēšanas laiku kuģa pozīcijas ziņojumu sūtīšanas intervālu samazinātu līdz trīsdesmit minūtēm. Minētie dokumentārie pierādījumi Kotdivuārai tūlīt jānosūta karoga valsts FMC un Savienībai. Kotdivuārai adresētos pozīcijas ziņojumus karoga valsts FMC tūlīt sāk sūtīt, ievērojot jauno sūtīšanas biežumu.

Kad noteiktais izmeklēšanas laiks beidzas, Kotdivuāra par to nekavējoties informē karoga valsts FMC un Savienību; turpmāk Kotdivuāra tos informē par iespējamiem šīs izmeklēšanas turpinājuma pasākumiem.

VI NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1. Savienības kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) valstspiederīgos, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

a)	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki;

b)	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

2. Kuģu īpašniekiem jācenšas prioritāri nodarbināt Kotdivuāras jūrniekus.

3. Uz Savienības kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un tiesību uz kolektīvajām sarunām faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

4. ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents (aģenti) un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5. ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un nekādā ziņā neizdevīgāki par SDO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

6. Uz Savienības kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

7. Ja kuģis norunātajā laikā nav ienācis iepriekš noteiktajā ostā, lai uzņemtu Kotdivuāras jūrnieku, kuģa īpašniekam jāsedz ostā gaidošā jūrnieka dīkstāves izmaksas (izmitināšana, ēdināšana u. c.), maksājot fiksētu summu, proti, 80 EUR dienā.

8. Ja Kotdivuāras jūrnieks no kuģa nokāpj ārpus Kotdivuāras esošā ostā, kuģa īpašnieks iespējami drīz par saviem līdzekļiem nodrošina jūrnieka repatriāciju uz Kotdivuāru.

9. Informāciju par nodarbinātajiem jūrniekiem kuģu īpašnieki paziņo reizi gadā. Šajā informācijā ietilpst nodarbināto jūrnieku skaits no:

a)	Savienības;

b)	ĀKK valsts, turklāt Kotdivuāras jūrnieku skaits jāuzrāda atsevišķi no pārējo ĀKK valstu jūrnieku skaita;

c)	valsts, kas nav ĀKK valsts un nav Savienības dalībvalsts.

10. Nodarbināmos Kotdivuāras jūrniekus kuģa īpašnieks brīvi izvēlas no reģistra, kuru kārto Kotdivuāras jūrnieku direktorāts. Turklāt kuģa kapteinis paziņo jūrnieku direktorātam to Kotdivuāras jūrnieku sarakstu, kuri jau ir nodarbināti uz Savienība kuģa, un sarakstam pievieno šo jūrnieku personu apliecinoša dokumenta kopiju.

VII NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1. Zvejas darbību novērošana

Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā, reģionālo novērotāju vietā uzņem novērotājus, kurus Kotdivuāra, ievērojot šajā nodaļā paredzētos noteikumus, izraudzījusi, lai tie pildītu šīs nodaļas 4. punktā uzskaitītos uzdevumus.

2. Izraudzītie kuģi un novērotāji

Kotdivuāra izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotājs, kā arī uzņemšanai izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos paziņo Savienībai, un turpmāk to dara ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

Kotdivuāra paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa; šo paziņojumu izdara licences izsniegšanas brīdī vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim uz kuģa pavadāmo laiku pēc skaidra Kotdivuāras pieprasījuma var sadalīt pa vairākiem zvejas reisiem. Šo pieprasījumu Kotdivuāra izdara tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Novērotāja uzkāpšanas un nokāpšanas nosacījumi

Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un Kotdivuāra savstarpēji vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa.

Novērotāju uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, kuru Kotdivuāras zvejas zonā veic pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas.

Attiecīgie kuģu īpašnieki divu nedēļu laikā un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā datumā un kurā ostā plānots uzņemt novērotājus.

Ja novērotāju uz kuģa uzņem valstī, kas nav Kotdivuāra, kuģa īpašnieks sedz novērotāja ceļa izdevumus.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, tostarp zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja izmitināšanu un ēdināšanu tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

Novērotāja algu maksā un sociālās iemaksas veic Kotdivuāra.

4. Novērotāja uzdevumi

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Kotdivuāras ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

—	novērot kuģu zvejas darbības,

—	verificēt zvejas darbībās iesaistīto kuģu pozīciju,

—	ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām,

—	atzīmēt, kādi zvejas rīki izmantoti,

—	verificēt zvejas žurnālā reģistrētos datus par Kotdivuāras ūdeņos gūto nozveju,

—	verificēt piezvejas procentuālo daudzumu un aplēst komerciālo sugu zivju izmetumu apjomu,

—	ar jebkādiem piemērotiem sakaru līdzekļiem paziņot nozvejas datus (arī uz kuģa esošo nozvejas un piezvejas daudzumu) savai kompetentajai iestādei.

5. Novērotāja pienākumi

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

—	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

—	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti,

—

novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām iestādēm un nosūta kopiju Savienībai. Novērotājs ziņojumu paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras viņš paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim ziņojuma kopiju.

6. Fiksēts finansiālais ieguldījums

Kad kuģa īpašnieks maksā ikgadējo avansu par zvejas licenci, tas Kotdivuārai par katru savu kuģi pārskaita 400 EUR lielu fiksētu ikgadēju finansiālu ieguldījumu, kas paredzēts, lai palīdzētu segt izdevumus par Kotdivuāras novērotājiem, kuri jāuzņem uz Savienības kuģiem.

VIII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1. Pārkāpumu noformēšana

Kotdivuāras iestādēm 24 stundu laikā jāpaziņo Savienībai par visiem pārkāpumiem, kurus izdarījuši Savienības kuģi, kas ir atbilstoši šā pielikuma noteikumiem izdotas licences turētāji. Pārkāpuma protokolu Savienībai un karoga valstij nosūta septiņu darbdienu laikā.

2. Kuģa novirzīšana un informatīvā sanāksme

Pārkāpumu potenciāli izdarījušam Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Kotdivuāras ostā.

Kotdivuāra ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo Savienībai par tādu Savienības kuģu novirzīšanu, kuri ir licences turētāji. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Kotdivuāra pēc Savienības pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa novirzīšanu sarīko informatīvu sanāksmi, kuras mērķis ir noskaidrot apstākļus un informēt par iespējamiem turpmākajiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē drīkst piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kotdivuāra saskaņā ar Kotdivuāras tiesību aktiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāuzsāk tiesas procedūra, pirms tam – ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu – Kotdivuāra un kuģa īpašnieks vai viņa aģents var uzsākt izlīguma procedūru, lai šādi noteiktu sankciju nosacījumus un apmēru. Šajā izlīguma procedūrā drīkst piedalīties kuģa karoga valsts un Savienības pārstāvji. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs dienas pēc paziņojuma par kuģa novirzīšanu.

4. Tiesas procedūra un bankas garantija

Ja izlīgumu panākt neizdodas un pārkāpumu nodod izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā bankas garantiju Kotdivuāras norādītā bankā, un bankas garantijas summa, kuras lielumu nosaka Kotdivuāra, sedz visas ar kuģa novirzīšanu un dīkstāvi saistītās izmaksas, paredzamo naudassodu un iespējamos kompensācijas pabalstus. Bankas garantija nav atbrīvojama pirms tiesas procedūras beigām.

Bankas garantiju atbrīvo un kuģa īpašniekam atmaksā tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par bankas garantijas summu.

Kotdivuāra septiņu darbdienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Savienību par tiesas procedūras iznākumu.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu:

a)	tiklīdz ir izpildīti izlīguma procedūras rezultātā noteiktie pienākumi vai

b)	tiklīdz ir iemaksāta bankas garantija.

Papildinājumi

Licences pieprasījuma veidlapa

Faktu lapa

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris), par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

1. papildinājums

Teksts attēlu

2. papildinājums

Faktu lapa

TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

1. Zvejas zona

Tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas

2. Atļautie zvejas rīki

Zvejas vads

Dreifējoša āķu jeda

3. Aizliegtās sugas

Saskaņā ar konvenciju par migrējošajām sugām, kā arī ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), āmurzivju dzimtas (Sphyrnidae) haizivis (izņemot Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus), zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis), smilšu tīģerhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus).

Puses apspriežas apvienotajā komitejā, lai šo sarakstu atjauninātu, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem.

4. Maksas no kuģu īpašniekiem

4.1.	Papildu maksa par katru nozvejoto tonnu

60 EUR/t pirmajos divos protokola piemērošanas gados un 70 EUR/t turpmākajos gados

4.2.	Ikgadēja fiksētā maksa

Tunzivju seineriem: 7 620 EUR pirmajos divos protokola piemērošanas gados un 8 890 EUR turpmākajos gados

Kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 2 400 EUR pirmajos divos protokola piemērošanas gados un 2 800 EUR turpmākajos gados

4.3.	Fiksētā maksa par novērotājiem

400 EUR/gadā par kuģi

4.4.	Maksa par atbalsta kuģi

3 500 EUR/gadā par kuģi

5.	Atļauju saņēmušo kuģu skaits

28 tunzivju seineri

8 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām