Paziņojumi, kas jāiekļauj Padomes sanāksmes protokolā

Satura rādītājs

PAZIŅOJUMI

Šādi paziņojumi un deklarācijas ir neatņemama daļa tajā kontekstā, kādā Padome pieņem lēmumu, ar ko pilnvaro parakstīt CETA Savienības vārdā. Tāpēc tie tiks iekļauti Padomes sanāksmes protokolā.

1.   Padomes paziņojums par 20.12. pantu

Padome paziņo, ka dalībvalstu panāktā vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesību krimināltiesisko aizsardzību nebūs precedents turpmākiem nolīgumiem starp Eiropas Savienību un trešām valstīm.

2.   Padomes paziņojums attiecībā uz 20.7. panta provizorisko piemērošanu

Padome paziņo, ka tās lēmums, ciktāl tas paredz, ka ES provizoriski piemēro 20.7. pantu, neskar kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm, ciktāl tas attiecas uz morālajām tiesībām, kuras aizsargā Bernes konvencija.

3.   Padomes paziņojums attiecībā uz transporta un transporta pakalpojumu provizorisko piemērošanu

Eiropas Savienības Padome paziņo, ka tās lēmums, ciktāl tas paredz, ka ES provizoriski piemēro noteikumus transporta pakalpojumu jomā, kas ietilpst ES un dalībvalstu dalītajās kompetencēs, neskar kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm šajā jomā un neliedz dalībvalstīm attiecībā uz Kanādu īstenot savas kompetences jautājumos, uz ko neattiecas šis nolīgums, vai attiecībā uz citu trešo valsti – to transporta pakalpojumu jomā, uz kuriem attiecas minētās kompetences.

4.   Padomes paziņojums attiecībā uz 22., 23. un 24. nodaļas provizorisku piemērošanu:

Eiropas Savienības Padome paziņo, ka tās lēmums, ciktāl tas paredz, ka ES provizoriski piemēro 22., 23. un 24. nodaļu, kas ietilpst ES un dalībvalstu dalītajās kompetencēs, neskar kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm šajā jomā un neliedz dalībvalstīm īstenot savas kompetences attiecībā uz Kanādu jautājumos, uz ko neattiecas šis nolīgums, vai attiecībā uz citu trešo valsti.

5.   Padomes paziņojums par Regulas (ES) Nr. 912/2014 piemērošanu

Padome atzīmē, ka Regulu (ES) Nr. 912/2014 (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido sistēmu tādas finansiālās atbildības noregulējumam, kura saistīta ar ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas šķīrējtiesām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Eiropas Savienība ir puse, piemēro visiem pret ES vai jebkuru tās dalībvalsti vērstajiem prasījumiem un strīdiem, ievērojot CETA 8. nodaļas F iedaļu (Ieguldītāju un valstu ieguldījumu strīdu izšķiršana).

6.   Komisijas deklarācija attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību

7.   Komisijas deklarācija attiecībā uz piesardzības principa aizsardzību CETA

Komisija apstiprina, ka CETA saglabā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu un Kanādas spēju piemērot savus pamatprincipus, kas reglamentē regulatīvās darbības. Eiropas Savienībai šajos principos ietilpst tie principi, kas noteikti ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši piesardzības princips, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā un atspoguļots 168. panta 1. punktā un 169. panta 1. un 2. punktā.

Tādēļ Komisija apstiprina, ka nekas no CETA minētā Eiropas Savienībā neliedz piemērot piesardzības principu, kā izklāstīts Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

8.   Komisijas deklarācija attiecībā uz ūdeni

Komisija atkārtoti apstiprina, ka nekas no CETA minētā neietekmēs nevienas dalībvalsts tiesības pieņemt autonomus lēmumus par to, kā izmantot un aizsargāt savus ūdens avotus. CETA 1.9. pants atkārtoti apstiprina to, ka nekas no nolīgumā minētā Eiropas Savienībai neuzliek par pienākumu atļaut ūdens komerciālu izmantošanu jebkādā nolūkā. CETA šajā nozarē tiktu piemērots tikai tad, ja Eiropas Savienība vai tās dalībvalsts neatkarīgi nolemtu atļaut ūdens komerciālu izmantošanu.

Pat ja Eiropas Savienības dalībvalsts nolemj atļaut ūdens komerciālu izmantošanu, CETA pilnībā garantē iespēju dalībvalstij atsaukt savus lēmumus šajā sakarā, kā arī tiesības reglamentēt ūdens komerciālu izmantošanu sabiedriskās politikas mērķiem.

9.   Komisijas deklarācija attiecībā uz juridisko pamatu saturu

Komisijas norāda, ka Padome Komisijas ierosinātajiem materiālajiem juridiskajiem pamatiem attiecībā uz “Padomes lēmumu par to, lai parakstītu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses” ir pievienojusi LESD 43. panta 2. punktu, 153. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu. Komisija uzskata, ka šis grozījums ir nepamatots, jo visas attiecīgās lietas pilnībā ietilpst LESD 207. panta darbības jomā.

10.   Īrijas paziņojums

Ja nolīguma īstenošana Eiropas Savienībai liek veikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļu, pilnībā tiks ievērots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotais Protokols par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

11.   Apvienotās Karalistes paziņojums

Apvienotā Karaliste pauž gandarījumu par Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, parakstīšanu.

Tomēr Apvienotā Karaliste uzskata, ka nolīgumā ir iekļauti noteikumi saistībā ar fizisku personu pagaidu klātbūtni uzņēmējdarbības un atpakaļuzņemšanas nolūkā, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību III daļas V sadaļai. Apvienotā Karaliste atgādina, ka saskaņā ar 2. pantu Līgumu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu nekādi noteikumi starptautiskos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi, piemērojot minēto sadaļu, Apvienotajai Karalistei nav saistoši vai piemērojami, ja vien saskaņā ar Protokola 3. pantu tā nepaziņo, ka vēlas piedalīties ierosinātā pasākuma noteikšanā un īstenošanā.

Līdz ar to saskaņā ar Protokola (Nr. 21) 3. pantu Apvienotā Karaliste ir paziņojusi Padomes priekšsēdētājam, ka tiktāl, ciktāl lēmumi attiecas uz fizisku personu pagaidu klātbūtni uzņēmējdarbības nolūkā, tā vēlas piedalīties Padomes lēmumos.

12.   Ungārijas paziņojums par Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, provizorisku piemērošanu

Ungārija norāda, ka, ja tai būtu nepieciešams grozīt valsts tiesību aktus, lai Eiropas Savienība provizoriski piemērotu tās daļas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, uz kurām attiecas dalītā kompetence, Ungārijas tiesību sistēmas rakstura dēļ šādi grozījumi ir jāveic saistībā ar valsts ratifikācijas procesu, ko Ungārija plāno sākt pienācīgā laikā.

13.   Portugāles paziņojums

Paturot prātā kompetenču sadalījuma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm principa ievērošanu, kā tas noteikts Līgumos, Padomes lēmumi, ar kuriem pilnvaro noslēgt, parakstīt un provizoriski piemērot visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, neskar Portugāles lēmumu pieņemšanas patstāvību jautājumos, kas ir tās kompetencē, un tās lēmums par to, vai nolīgums, ievērojot konstitucionālos principus un noteikumus, tai uzliek saistības, ir atkarīgs no iekšējo ratifikācijas procedūru pabeigšanas un nolīguma stāšanās spēkā starptautiskajā juridiskajā sistēmā.

14.   Grieķijas paziņojums

Grieķija atzīmē, ka sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, gūtie rezultāti attiecībā uz Grieķijas sieru “Feta”, kuram ES tiesību aktos par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) produktiem ir paredzēta īpaša aizsardzība, nodrošina tikai minimālu aizsardzības līmeni un kā tādi nav precedents turpmākiem ES tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm.

Grieķija uzskata, ka ACVN “Feta” kā vienai no ievērojamākajām ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jānodrošina tāds pats aizsardzības līmenis kā līdzīgas nozīmes ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Turklāt Grieķija uzskata, ka ACVN “Feta”, kā arī citu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība dod būtisku ieguldījumu reģionālās attīstības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā Eiropas Savienībā. Rezultātos, kas ar CETA nolīgumu ir gūti attiecībā uz ACVN “Feta” konkrēto aizsardzību, minētais mērķis nemaz nav ņemts vērā, un tāpēc tie nenodrošina tā pilnīgu aizsardzību Kanādas tirgū.

Ņemot vērā minēto, Grieķija pilnībā ņem vērā Eiropas Komisijas apņemšanos: a) pašreizējās vai turpmākajās sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, atbilstīgi ņemot vērā minēto mērķi, panākt pēc iespējas labāku aizsardzības līmeni visām ES reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), tostarp ACVN “Feta”, un b) veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi ACVN “Feta” aizsardzībai ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī trešo valstu tirgos, jo īpaši attiecībā uz tajās pielietoto negodīgo praksi, ar ko tiek maldināti patērētāji.

Šajā sakarā Grieķija atbalsta Eiropas Komisijas paziņojumu par 1) Eiropas Komisijas apņemšanos pašreizējās vai turpmākajās sarunās par ĢIN saglabāt ciešu kontaktu ar interesētajām dalībvalstīm, 2) tās apņemšanos pašreizējās vai turpmākajās sarunās ar trešām valstīm panākt labāko iespējamo ĢIN aizsardzības līmeni, 3) tās nodomu sadarbībā ar visām kompetentajām Kanādas iestādēm nodrošināt CETA nolīgumā paredzētās aizsardzības stingru īstenošanu, proti, atbilstīgu Kanādas iekšējo administratīvo īstenošanas mehānismu un procedūru izveidi, lai Kanādas iekšējais tirgus tiktu piemērots CETA noteikumiem, kā arī tādu Kanādas vienību reģistrāciju, uz kurām attiecas 20.21. pantā minētie izņēmumi, 4) tās apņemšanos pilnībā izmanot CETA Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komitejas mehānismus, lai nodrošinātu, ka Kanādas patērētāji ir atbilstīgi informēti par CETA nolīguma 20.21. pantā ietverto produktu patieso kvalitāti un īpašībām, 5) tās apņemšanos piecu (5) gadu laikā no CETA nolīguma stāšanās spēkā izmantot atbilstošus mehānismus nolūkā panākt vienādu aizsardzības līmeni visiem tajā iekļautajiem ĢIN, tostarp ACVN “Feta”, 6) atbalstīt Grieķiju centienos veicināt ĢIN, izmantojot Regulā (ES) Nr. 1144/2014 paredzētās iespējas.

Grieķija ir paredzējusi sekot tam, kā tiek īstenotas minētās apņemšanās, un uzskata tās par daļu no labās gribas CETA nolīguma īstenošanā.

Iesniedzot šo paziņojumu, Grieķija ir pilnībā ņēmusi vērā CETA nolīguma stratēģiski politisko un ekonomisko dimensiju.

Attiecībā uz CETA provizoriskas piemērošanas darbības jomu

15.   Padomes paziņojums

Eiropas Savienības Padome apstiprina, ka provizoriska piemērošana attieksies vienīgi uz jautājumiem, kuri ietilpst ES kompetencē.

16.   Padomes paziņojums attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas provizorisku piemērošanu

Eiropas Savienības Padome paziņo, ka tās lēmums, ciktāl tas paredz, ka ES provizoriski piemēro noteikumus profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas jomā un ciktāl šī joma ietilpst ES un dalībvalstu dalītajās kompetencēs, neskar kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm šajā jomā un neliedz dalībvalstīm īstenot savas kompetences attiecībā uz Kanādu vai citu trešo valsti jautājumos, uz ko šis nolīgums neattiektos.

17.   Padomes paziņojums attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzības provizorisku piemērošanu

Eiropas Savienības Padome paziņo, ka tās lēmums, ciktāl tas paredz, ka ES provizoriski piemēro noteikumus darba ņēmēju aizsardzības jomā un ciktāl šī joma ietilpst ES un dalībvalstu dalītajās kompetencēs, neskar kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm šajā jomā un neliedz dalībvalstīm īstenot savas kompetences attiecībā uz Kanādu vai citu trešo valsti jautājumos, uz ko šis nolīgums neattiektos.

Attiecībā uz CETA Apvienotās komitejas lēmumiem

18.   Komisijas deklarācija

Jānorāda, ka ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē būs nepieciešams kāds CETA Apvienotās komitejas lēmums CETA grozīšanai un kāda saistoša CETA interpretācija. Tāpēc Komisija neplāno iesniegt nekādu priekšlikumu saskaņā ar 218. panta 9. punktu, lai grozītu CETA vai lai pieņemtu saistošu CETA interpretāciju, pirms pamatlietas izskatīšana Vācijas Konstitucionālajā tiesā tiek noslēgta.

19.   Padomes un dalībvalstu paziņojums

Padome un dalībvalstis atgādina, ka, ja CETA Apvienotās komitejas lēmums ietilpst dalībvalstu kompetencē, nostāju, kas Savienībai un tās dalībvalstīm jāieņem CETA Apvienotajā komitejā, pieņem, savstarpēji vienojoties.

Attiecībā uz CETA provizoriskas piemērošanas izbeigšanu

20.   Padomes paziņojums

Ja CETA ratifikācija negrozāmi un pilnīgi neizdodas konstitucionālās tiesas nolēmuma dēļ, vai arī, kad pabeigti citi konstitucionālie procesi un attiecīgās valsts valdība ir iesniegusi oficiālu paziņojumu, provizoriska piemērošana ir jāizbeidz un tā tiek izbeigta. Vajadzīgie pasākumi tiks veikti saskaņā ar ES procedūrām.

21.   Austrijas un Vācijas paziņojums

Vācija un Austrija paziņo, ka tās kā CETA Puses var īstenot savas tiesības, kuras izriet no CETA 30.7. panta 3. punkta c) apakšpunkta. Vajadzīgie pasākumi tiks veikti saskaņā ar ES procedūrām.

22.   Polijas paziņojums

Polija paziņo, ka tā kā CETA Puse var īstenot savas tiesības, kuras izriet no CETA 30.7. panta 3. punkta c) apakšpunkta. Visi vajadzīgie pasākumi tiks veikti saskaņā ar ES procedūrām.

23.   Slovēnijas paziņojums

Slovēnijas Republika, atgādinot ieguldījumu nodaļas ārkārtīgi sensitīvo raksturu, uzskata, ka piekrišana parakstīt CETA neskar Slovēnijas Republikas principiālo nostāju attiecībā uz divpusējo ieguldījumu tiesu sistēmu. Ņemot vērā dažādās bažas, kas paustas sarunās par ieguldījumu tiesu sistēmas noteikumiem, Slovēnijas Republika sagaida, ka ieguldījumu tiesu sistēma tiks pastāvīgi tālāk izstrādāta atbilstīgi Kopīgai interpretējošai deklarācijai un Eiropas Savienības tiesību aktiem un ka attiecīgie CETA noteikumi tiks pielāgoti, lai uzlabojumi tiktu ieviesti vēl pirms tiek izveidota daudzpusēju ieguldījumu tiesa un apelācijas mehānisms ieguldījumu strīdu izšķiršanai.

Pamatojoties uz kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem, Padomes Lēmums, ar ko pilnvaro provizoriski piemērot CETA starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses, neskar Slovēnijas Republikas autonomiju izlemt, vai tas tai būs saistošs attiecībā uz jautājumiem, kuri ietilpst tās kompetencē. Tas nozīmē, ka atsauce minētajā nolīgumā uz iekšējām prasībām un procedūrām, kas vajadzīgas tā provizoriskai piemērošanai, Slovēnijas Republikas gadījumā ir jāsaprot kā atsauce uz ratifikācijas procedūru noslēgšanu.

Slovēnijas Republika saprot, ka CETA neietekmēs Eiropas Savienības vai Kanādas tiesību aktus attiecībā uz ĢMO un jaunu selekcijas tehnoloģiju rezultātā iegūtu produktu atļaušanu, laišanu tirgū, audzēšanu un marķēšanu un jo īpaši dalībvalstu iespēju ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā. Attiecīgi Slovēnijas Republika saprot, ka nekas no CETA minētā Eiropas Savienībā neliegs piemērot piesardzības principu, kā izklāstīts Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Attiecībā uz ūdens resursiem Slovēnijas Republika saprot, ka nekas šajā nolīgumā nerada pienākumu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm pārsniegt ES tiesību aktus vai neierobežo katras Puses tiesības pieņemt vai uzturēt jebkādu pasākumu, lai apsaimniekotu, aizsargātu un saglabātu savus ūdens resursus (lai tas būtu komerciāls izmantojums, dzeramais ūdens, jaukts izmantojums vai cita veida izmantojums), tostarp katras Puses tiesības ierobežot vai atcelt piešķirtās ūdens tiesības. Slovēnijas Republika arī saprot, ka uz ūdens resursiem, kurus izmanto dzeramā ūdens padevei (ietverot ūdens resursus, kurus izmanto gan dzeramā ūdens padevei, gan jebkādam citam izmantojumam), neattiecas 1.9. panta 3. punkts.

24.   Austrijas paziņojums

Austrijas Republika norāda, ka tiek meklētas iespējas noslēgt iestāžu nolīgumu, lai lēmumos, ar ko saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu tiek noteiktas nostājas, kas ar Nolīgumu izveidotajā Apvienotajā komitejā jāpieņem Savienības vārdā, ar Eiropas Savienības Padomes starpniecību tiktu nodrošināta dalībvalstu atbilstīga iesaiste. Attiecībā uz Nationalrat dalības nodrošināšanu šādu lēmumu pieņemšanā tiek norādīts uz Konstitūcijas 23.e pantu.

25.   Polijas paziņojums

Ņemot vērā kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā definēts Līgumos, ir jānorāda, ka Padomes lēmumi, ar kuriem pilnvaro noslēgt, parakstīt un provizoriski piemērot visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, neskar Polijas Republikas lēmuma pieņemšanas autonomiju jautājumos, kas ir valsts kompetencē, un tās lēmums par nolīguma noslēgšanu, ievērojot principus un konstitucionālos noteikumus, ir atkarīgs no iekšējo ratifikācijas procedūru pabeigšanas.

Nolīgumā ir iekļauta jēdziena “ieguldījums” plaša definīcija. Lai novērstu šaubas attiecībā uz “ieguldījuma” definīcijas saskaņoto formulējumu, Polijas Republika paziņo, ka tās izpratnē šis jēdziens saistībā ar tiesisko aizsardzību ietver tikai “reālos” ieguldījumus. Par “reālu” ieguldījumu, kas tiek aizsargāts saskaņā ar CETA nolīgumu, Polijas Republika, pirmkārt, uzskata ieguldījumu pēcizveides posmā, ko saprot, kā posmu, kurā ieguldītājs saņem administratīvu lēmumu (galīgu/izpildāmu, kas ir tāds, kas ļauj īstenot ar minēto lēmumu piešķirtās tiesības), vai citas galīgas/izpildāmas vienošanās, kas noteiktas ar tiesību aktiem, ja šāds lēmums vai vienošanās ir juridiski nepieciešami attiecībā uz ieguldījumu. Otrkārt, šāds lēmums vai vienošanās jānoslēdz ieguldītajam. Treškārt, Polijas Republikas uztverē elements, ar kuru pierāda, ka ieguldījums ir “reāls”, ir kapitāla vai citu līdzekļu faktiskā iesaiste tā īstenošanā.

CETA paredz ieguldījumu tiesu sistēmu. Polijas Republika centīsies izstrādāt detalizētus noteikumus attiecībā uz tiesnešu atlasi, lai tiesas sastāvā tiktu atspoguļota tiesību sistēmu dažādība Eiropas Savienībā un lai tajā tiktu ņemts vērā ģeogrāfiskais līdzsvars starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ideāls risinājums būtu izvēlēties tiesnesi ar padziļinātām zināšanām par Polijas tiesību sistēmu.

CETA nolīgums piešķir tā Pusēm tiesības savā teritorijā piemērot noteikumus, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus. Polijas Republika paziņo, ka tā par pamatotiem uzskata, jo īpaši noteikumus, lai nodrošinātu cilvēka dzīvības un veselības augsta līmeņa aizsardzību, tostarp taisnīgus darba tiesību noteikumus, privātuma un datu aizsardzību, augu un dzīvnieku augsta līmeņa aizsardzību, pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, vides aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību, tostarp tādās sensitīvās jomās kā ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) efektīva kontrole un izmantošana. Attiecībā uz ĢMO Polijas Republika uzskata, ka CETA neietekmē esošos noteikumus ES un garantē ES un Polijas tirgu aizsardzību no ģenētiski modificētu produktu nevēlama pieplūduma.

Polijas Republika ir pārliecināta, ka CETA, likvidējot šķēršļus un samazinot tirdzniecības izmaksas, dos ieguvumu visplašākajām mūsu sabiedrības grupām un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Saglabājot ES standartus, CETA sniegs ieguldījumu Polijas pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanā.

26.   Komisijas deklarācija par turpinājumu aizliegt hormonālas iedarbības vielas, kuru mērķis ir veicināt lauksaimniecības dzīvnieku augšanu (piemēram, hormonu preparātus saturoša liellopu gaļa)

Komisija apstiprina – nekas no CETA satura nekādi neietekmē Eiropas Savienības tiesību aktus attiecībā uz hormonu preparātus saturošu liellopu gaļu. Jo īpaši CETA neietver nekādus papildu pienākumus Eiropas Savienībai attiecībā uz hormonu preparātus saturošas liellopu gaļas importu. Tādēļ Eiropas Savienība varēs brīvi turpināt piemērot savus spēkā esošos tiesību aktus par to, lai aizliegtu hormonālas iedarbības vielas, kuru mērķis ir veicināt lauksaimniecības dzīvnieku augšanu (Direktīva 96/22/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2003/74/EK), – tie dod tai iespēju turpināt aizliegt ražot vai importēt gaļu un produktus, kas iegūti no šādas vielas saturošiem dzīvniekiem.

Šajā kontekstā Komisija atgādina, ka trešām valstīm, kurām ir atļauts eksportēt gaļu uz ES un kurās ir atļauts iekšzemes lietošanai izmantot augšanas veicinātājus, ir pienākums nodrošināt atsevišķu ražošanas sistēmu pastāvēšanu, lai nodrošinātu, ka uz ES eksportētā gaļā nav aizliegtu vielu. Šīs sistēmas ir jāuzrauga saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ES tiesību aktos (Direktīvā 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos). CETA nemaina nevienu no šīm prasībām.

Trešo valstu, tostarp Kanādas, izcelsmes gaļu un svaigu gaļu var importēt Eiropas Savienībā tikai tad, ja tā atbilst visiem Eiropas Savienības importa nosacījumiem, ko apliecina eksportētājas valsts kompetentās iestādes veterinārais sertifikāts, kura spēju uzticami apliecināt atbilstību Eiropas Savienības importa prasībām ir oficiāli atzinusi Komisija.

27.   Komisijas deklarācija par publisko iepirkumu

Komisija apstiprina, ka abu Pušu iepirkuma iestādēm ir spēja savās iepirkuma procedūrās piemērot vides, sociālos vai ar nodarbinātību saistītus kritērijus un nosacījumus. Dalībvalstis joprojām spēs izmantot iespēju, kas paredzēta ES Publiskā iepirkuma direktīvā (2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES, jo īpaši tās 67. panta 2. punkts un 70. pants), lai piemērotu šādus kritērijus un nosacījumus. Turklāt Puses norāda, ka attiecībā uz teritoriālās pārvaldes struktūrām, piemēram, reģioniem, pašvaldībām un citām vietējām struktūrām, nodaļu par iepirkumu piemēro tikai to preču un pakalpojumu iepirkumam, kuru vērtība pārsniedz SDR 200 000 robežvērtību (sk. 19–2. pielikumu). Šajā ziņā Eiropas Savienības saistības CETA nepārsniedz Eiropas Savienības saistības PTO, kuras uzliek Nolīgums par valsts iepirkumu (GPA), jo CETA paredzētās preču un pakalpojumu iepirkuma robežvērtības ir tādas pašas kā GPA robežvērtības. Turklāt CETA robežvērtības ir augstākas par tām, kas tiek piemērotas saskaņā ar Eiropas Savienības publiskā iepirkuma direktīvām.

28.   Komisijas deklarācija par Beļģijas obligātās apdrošināšanas sistēmu un savstarpējas apdrošināšanas sabiedrībām saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem

Eiropas Komisija un Beļģijas valdība uzskata, ka ar nekādiem Nolīguma noteikumiem no Beļģijas netiks prasīts mainīt spēkā esošo obligātās apdrošināšanas sistēmu.

Eiropas Komisija un Beļģijas valdība apstiprina, ka tās uzskata – pasākumi, kas skar pakalpojumus, kurus sniedz Beļģijas savstarpējas apdrošināšanas sabiedrības, ievērojot Beļģijas obligātās apdrošināšanas sistēmu, kā vispārējo interešu pakalpojumus, ir izslēgti no Nolīguma 13. nodaļas (Finanšu pakalpojumi) ar 13.2. pantu 5. punktu. Tās turklāt uzskata – gadījumā, ja daži no šiem pakalpojumiem nav klasificēti kā finanšu pakalpojumi, uz tiem būtu jāattiecas ES atrunām par sociālajiem pakalpojumiem, kurās teikts “ES patur tiesības pieņemt vai turpināt piemērot jebkādu pasākumu attiecībā uz visu to sociālo pakalpojumu sniegšanu, kuriem piešķir publisku finansējumu vai jebkādu valsts atbalstu un kurus tāpēc neuzskata par privāti finansētiem, kā arī attiecībā uz darbībām vai pakalpojumiem, kas ietilpst valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēmā.”

Turklāt Nolīgums neuzliek nekādas papildu saistības vai prasības attiecībā uz privāto veselības apdrošināšanu salīdzinājumā ar ES tiesību aktiem vai spēkā esošām Eiropas Savienības un Beļģijas starptautiskām saistībām, it īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS).

29.   Komisijas deklarācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem

Nekas no Nolīgumā minētā neietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu spējas definēt un nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, tostarp vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums.

Nekas no Nolīgumā minētā neliegs tādiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem darboties vai netraucēs to darbībai, kuri sniegti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. un 106. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Līguma par Eiropas Savienību 26. protokolu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 36. pantu. Jo īpaši tiek saprasts, ka, ciktāl šādi pakalpojumi nav pakalpojumi, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras, ar saistībām, ko tās ir uzņēmušās (tostarp Nolīguma 8.4, 9.6 un 13.6. pantā minēts tirgus piekļuves saistības), un atrunām, ko iesniegusi ES un tās dalībvalstis attiecībā uz šādiem pakalpojumiem, tostarp tādiem publiskiem pakalpojumiem kā izglītības, veselības un sociālo pakalpojumi, tiek nodrošināts, ka dalībvalstis var turpināt nodrošināt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums pēc saviem ieskatiem saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tiek atzīmēts, ka ieguldījumu tiesu sistēma neattiecas uz noteikumiem par piekļuvi tirgiem.

30.   Komisijas deklarācija par ES tiesību aktu saglabāšanu attiecībā uz ģenētiski modificētiem produktiem, pārtiku, barību un audzēšanu

Komisija apstiprina, ka ar CETA netiek paredzētas nekādas izmaiņas ES tiesību aktos attiecībā uz ģenētiski modificētas pārtikas un barības riska novērtēšanu un atļauju piešķiršanu, marķēšanu un izsekojamību, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotas pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu. Attiecībā uz ģenētiski modificētiem produktiem audzēšanas nolūkiem Direktīvā 2001/18/EK izklāstīto atļauju piešķiršanas procedūru turpina piemērot un dalībvalstīm saglabājas iespēja ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/412 (2015. gada 11. marts), ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK.

31.   Komisijas deklarācija par Nolīguma 8.1. pantā minēto jēdzienu “reālas uzņēmējdarbības aktivitātes”

CETA izmantotais jēdziens “reālas uzņēmējdarbības aktivitātes” ir jāsaprot tāpat kā jēdziens “reālas biznesa operācijas”, ko izmanto PTO Vispārējā līguma par pakalpojumu tirdzniecību V panta 6. punktā un XXVIII panta m) punktā. ES ir oficiāli iesniegusi paziņojumu PTO (1), kurā paziņo, ka tā minēto jēdzienu interpretē kā līdzvērtīgu jēdzienam “faktiska un pastāvīga saikne ar ekonomiku”, kas tiek izmantots Vispārīgajā programmā par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kuru Padome pieņēma 1962. gada 15. janvārī, ievērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 54. pantu (2).

No tā izriet, ka Komisija uzskata, ka tāda Kanādas korporācija, kas nepieder Kanādas valstspiederīgajiem, var ierosināt strīda izskatīšanu saskaņā ar Nolīguma F iedaļas 8. nodaļu vienīgi tad, ja tā var pierādīt, ka tā veic tādas reālas uzņēmējdarbības aktivitātes Kanādā, kam ir faktiska un pastāvīga saikne ar Kanādas ekonomiku – uzņēmējdarbības veikšanas nozīmē, kā to piemēro saskaņā ar ES Līgumu. Tas būs Komisijas attieksmes pamatā, īstenojot CETA.

32.   Padomes un Komisijas deklarācija par lauksaimniecību CETA kontekstā

Padome un Komisija atgādina, ka tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem ir sensitīvs jautājums Eiropas Savienības sarunās ar trešām valstīm, jo īpaši ar tādu nozīmīgu lauksaimniecības eksportētāju kā Kanāda.

Padome un Komisija norāda, ka ar CETA Eiropas Savienība ir piešķīrusi tirgus pieejas iespējas konkrētiem sensitīviem produktiem (piemēram, liellopu gaļa un cūkgaļa), un šīs iespējas ir līdzsvarotas ar Kanādas pieejas iespējām, kas apmierina svarīgas Eiropas eksporta intereses, piemēram, attiecībā uz sieru, vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, augļiem un dārzeņiem, pārstrādes produktiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Tajā pašā laikā Padome un Komisija norāda, ka Eiropas Savienība ar CETA ir saglabājusi tādu tarifu režīmu, kas piemērojams plašāk nekā apmērā ierobežotās koncesijas sensitīviem produktiem. Turklāt Eiropas Savienība saglabā iespēju izmantot visus aizsardzības instrumentus, kas vajadzīgi, lai pilnībā aizsargātu visus sensitīvos lauksaimniecības produktus Savienībā saskaņā ar šīm PTO saistībām. Balstoties uz GATT XIX pantu un PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem, aizsardzības instrumenti ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem un 194. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, ar kuriem cita starpā Komisijai tiek prasīts rīkoties 5 darba dienu laikā pēc dalībvalsts lūguma.

Komisija cieši pārraudzīs notikumu attīstību tirdzniecībā ar sensitīviem lauksaimniecības produktiem, jo īpaši tirdzniecībā ar Kanādu, tostarp izmantojot procedūras, kas paredzētas CETA 2. pielikumā “Tarifa atcelšana” un 2.-B pielikumā “Pušu deklarācija par tarifa kvotu pārvaldību”, un pilnībā izmantos iepriekš minētos instrumentus, kad vien tas būs vajadzīgs. Padome turpinās pārskatīt šo jautājumu.

Kāda lauksaimniecība produkta tirgus nelīdzsvarotības gadījumā jebkurā sektorā Komisija apņemas tūlīt un jebkurā gadījumā 5 darbdienu laikā veikt nepieciešamos pasākumus esošā ES regulējuma satvarā, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru.

Komisija apstiprina, ka CETA neietekmē lauksaimniecības produktu atbalsta instrumentus, kas paredzēti ES tiesībās saskaņā ar ES saistībām PTO.

33.   Eiropas Komisijas deklarācija par pilnīga vīzu savstarpīguma panākšanu ar Kanādu Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem.

Vīzu režīma atcelšanas savstarpīgums ir Eiropas Savienības kopējās vīzu politikas princips un mērķis, ko Eiropas Komisija proaktīvi tiecas sasniegt savās attiecībās ar trešām valstīm.

Arī Bulgārija un Rumānija ir konsekventi uzsvērušas situācijas nopietnību saistībā ar to, ka starp Kanādu un Eiropas Savienību vīzu politikas jomā nav savstarpīguma, ņemot vērā gan ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgumu, gan gatavošanos ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) parakstīšanai un ratificēšanai.

Procesā, kura rezultātā tiks noslēgts CETA, Eiropas Komisija veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Kanāda apstiprina pilnīgu vīzu režīma atcelšanu Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem termiņā, kas apmierinātu visas puses, un vēlākais līdz 2017. gada beigām.

34.   Bulgārijas paziņojums

Bulgārija uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt bezvīzu režīmu starp ES un Kanādu, lai to pilsoņi varētu gūt vienādu labumu no tirdzniecības un ekonomikas iespējām, ko sniedz Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums.

Bulgārija atgādina abu pušu juridiskās saistības darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas drīz panāktu bezvīzu režīmu starp to teritorijām visiem pilsoņiem ar derīgu pasi, kā paredzēts Stratēģiskās partnerības nolīgumā starp Kanādu un ES un tās dalībvalstīm.

Bulgārija paziņo, ka tādu tās iekšējo procedūru pabeigšana, kas nepieciešamas, lai Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums stātos spēkā saskaņā ar nolīguma 30.7. panta 2. punktu, ir atkarīga no pilnīgas vīzu režīma atcelšanas visiem Bulgārijas pilsoņiem.

35.   Rumānijas paziņojums

Rumānija atgādina par to, cik vērtīga ir uzlabota mobilitāte, tostarp, pateicoties bezvīzu ceļošanai starp Eiropas Savienību un Kanādu attiecīgi visiem mūsu pilsoņiem, kā paredzēts Kanādas un ES Stratēģiskas partnerības nolīgumā.

Šajā sakarā mēs vēlreiz norādām, cik svarīgi ir pilnībā un ātri īstenot vienošanos, kura ar Kanādu tika panākta par to, lai 2017. gada 1. decembrī atceltu vīzu prasības visiem Rumānijas pilsoņiem, kas vēl vairāk sekmēs spēcīgās kultūras, izglītības, ģimeņu un darījumu attiecības, kādas pastāv starp Kanādu un Eiropu. Minētās vienošanās pilnīga un ātra īstenošana vēl vairāk sekmēs netraucētu progresu saistībā ar iekšējām procedūrām, kas nepieciešamas, lai valstu līmenī ratificētu gan CETA, gan Stratēģiskas partnerības nolīgumu.

36.   Komisijas un Padomes paziņojums par ieguldījumu aizsardzību un Ieguldījumu tiesu sistēmu (“ICS”)

CETA mērķis ir lielā mērā reformēt strīdu risināšanu ieguldījumu jomā, balstoties uz principiem, kas ir kopīgi Eiropas Savienības un tās dalībvalstu un Kanādas tiesām, kā arī starptautiskajām tiesām, ko atzinusi Eiropas Savienība un tās dalībvalstis un Kanāda, tādām kā Starptautiskā Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa, un tas ir sasniegums tiesiskuma respektēšanas stiprināšanā. Eiropas Komisija un Padome uzskata, ka šis mehānisms, kas pārskatīts, pamatojoties uz šo paziņojumu, ir solis ceļā uz Daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveidi, kas attiecīgā gadījumā būs tiesa, kura izšķirs strīdus starp ieguldītājiem un valsti.

Tā kā visi šie noteikumi ir ārpus CETA provizoriskās piemērošanas darbības jomas, Eiropas Komisija un Padome apstiprina, ka tie nestāsies spēkā, iekams CETA nebūs ratificējušas visas dalībvalstis, katra saskaņā ar savu konstitucionālo procesu.

Komisija apņemas – pietiekami savlaicīgi, lai dalībvalstis varētu to ņemt vērā savos ratifikācijas procesos – nekavējoties pārskatīt strīdu izšķiršanas mehānismu (ICS), ievērojot turpmāk izklāstītos principus.

Padome turklāt atbalsta Eiropas Komisiju tās centienos strādāt pie Daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveides, kura aizstās ar CETA izveidoto divpusējo sistēmu – tiklīdz tā būs izveidota, un saskaņā ar CETA paredzēto procedūru.

37.   Beļģijas Karalistes paziņojums par nosacījumiem federālās valsts un federālo vienību pilnvarām parakstīt CETA

38.   Padomes Juridiskā dienesta paziņojums par Kopīgā interpretējošā instrumenta juridisko būtību

Padomes Juridiskais dienests apstiprina, ka saskaņā ar Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu Kopīgais interpretējošais instruments, kas pusēm jāpieņem sakarā ar CETA parakstīšanu un kas veido tā kontekstu, ir atsauces dokuments, kurš būs jāizmanto, ja CETA īstenošanā radīsies jebkādi jautājumi par CETA noteikumu interpretāciju. Līdz ar to tam ir juridisks spēks, un tas ir saistošs.

(1)  WT/REG39/1 1998. gada 24. aprīlis.

(2)  OV Nr. 2 15.1.1962. 32. lpp.