ĀFRIKAS, KARĪBU JŪRAS REĢIONA UN KLUSĀ OKEĀNA VALSTU GRUPAS DALĪBVALSTU, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS SAVIENĪBAS UN TĀS DALĪBVALSTU, NO OTRAS PUSES, NOSLĒGTĀ PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMA APVIENOTĀ PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA

PIRMDIENAS, 2017. GADA 19. JŪNIJA, SĒDES PROTOKOLS

(2017/C 405/01)

SATURS

PIRMDIENAS, 2017. GADA 19. JŪNIJA, SĒDES PROTOKOLS

(Sēdi atklāja plkst. 11.00.)

Oficiālā atklāšanas sēde

Asamblejā uzstājās šādi dalībnieki:

Maltas Parlamenta pārstāvju palātas spīkers Angelo Farrugia, Apvienotās parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja vietas izpildītāja Mémounatou Ibrahima, Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājs Louis Michel un Maltas Republikas prezidente Marie-Louise Coleiro Preca.

(Sēde tika pārtrauktaa plkst. 12.20 un atsākta plkst. 15.18)

SĒDI VADĪJA: Louis MICHEL

Līdzpriekšsēdētājs

Apvienotās parlamentārās asamblejas sēde

Līdzpriekšsēdētājs sveica visus dalībniekus.

Apvienotās parlamentārās asamblejas sastāvs

Līdzpriekšsēdētājs paziņoja, ka Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļu saraksts, kādu to iesniedza ĀKK valstu varas iestādes un Eiropas Parlaments, tiks pievienots protokolam.

1.   Darba kārtības pieņemšana (AP102.196)

Uzstājās: Abderrahmane Marrakchy (Mauritānija), līdzpriekšsēdētāja vietas izpildītāja Mémounatou Ibrahima, līdzpriekšsēdētājs Louis Michel, Michael Gahler un līdzpriekšsēdētāja Catherine Bearder.

Lēmums: Lai atvieglotu asamblejas dalībnieku aizbraukšanu, tiks veikti pasākumi, lai balsošanu rīkotu trešdien, 2017. gada 21. jūnijā, pēc iespējas agrākā pēcpusdienā. Sekretariāts sagatavos atjauninātu sesijas darba kārtības projektu un darba programmu iesniegšanai Asamblejā.

2.   Protokolu apstiprināšana Apvienotās parlamentārās asamblejas 32. sesijas pēdējām sēdēm (OV C 170, 30.5.2017.g.)

Protokolus apstiprināja.

3.   Līdzpriekšsēdētāju paziņojumi, tostarp par Prezidija 2017. gada 18. jūnija sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem

Līdzpriekšsēdētājs ziņoja par Prezidija 2017. gada 18. jūnija sanāksmes rezultātiem.

Tika pieņemti šādi lēmumi:

4.   Par starptautisko sadarbību un attīstību atbildīgā Eiropas Komisijas locekļa Neven Mimica paziņojums

Eiropas Komisijas loceklis, kurš ir atbildīgs par starptautisko sadarbību un attīstību, Neven Mimica savā paziņojumā pievērsās jaunajam Eiropas Konsensam attīstības jomā un gaidāmajai ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmei, kura 2017. gada novembrī notiks Kotdivuārā. Līdzīgi kā Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, arī Eiropas Konsenss attīstības jomā ir veidots, pamatojoties uz piecām jomām: cilvēkiem, planētu, labklājību, mieru un partnerību. Tajā atkārtoti apstiprināts, ka nabadzības izskaušana joprojām ir ES attīstības politikas uzmanības centrā un no jauna minēts mērķis līdz 2030. gadam panākt OAP/NKI 0,7 % apmērā. Kopīgajā paziņojumā par jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai paredzēti konkrēti priekšlikumi 2018.–2020. gada ceļvedim.

5.   Debates ar Neven Mimica  – par starptautisko sadarbību un attīstību atbildīgo Komisijas locekli – brīvais mikrofons

Uzstājās: Bogdan Brunon Wenta, Norbert Neuser, Halifa Sallahs (Gambija), Michael Gahler, Jomo Mfanawemakhosi Dlamini (Svazilenda), Joseph Owona Kono (Kamerūna), Maria Lidia Senra Rodríguez, Michel Kamano (Gvineja), Cécile Kashetu Kyenge, Sebastian Kopulande (Zambija), Worlea Saywah Dunnah (Libērija), Clifford André (Seišelas), Maria Heubuch, Hermann Razafindravelo (Madagaskara), Adjedoue Weidou (Čada), Oumouri Mmadi Hassani (Komoru Salas) un Ben Abdallah Banda (Gana).

Viedokļu apmaiņā galvenā uzmanība tika pievērsta ierosinātajam Eiropas Ārējo investīciju plānam un privātā sektora lomai attīstības jomā. Tika uzsvērta nepieciešamība uzlabot uzņēmējdarbības un ieguldījumu vidi attiecīgajās valstīs, tāpat kā nepieciešamība atbalstīt industrializāciju Āfrikā. Tāpat tika minēts, ka zinātne un tehnoloģija ir svarīgs faktors izaugsmes panākšanā. Tika pievērsta uzmanība daudziem jautājumiem saistībā ar drošības, migrācijas un attīstības saikni. Citu jautājumu vidū bija pastāvošie zivsaimniecības nolīgumi, sieviešu nozīme attīstībā un mazo salu konkrētās vajadzības. Vēlāk tika apskatīta saistība starp regulējumu laikposmam pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām un gaidāmo Āfrikas un ES samitu.

Komisārs N. Mimica atbildēja uz dalībnieku uzdotajiem jautājumiem saskaņā ar brīvā mikrofona procedūru.

6.   Jautājumi Komisijai

Komisijai kopumā tika uzdoti 17 jautājumi.

Komisija jau iepriekš bija atbildējusi uz šiem jautājumiem rakstveidā. Komisārs N. Mimica mutiski atbildēja uz papildu jautājumiem, kas bija saistīti ar šādiem sākotnējiem jautājumiem:

Jautājumu Nr. 6, Nr. 9., 10., 11. un 14. autoriem papildu jautājumu nebija.

Jautājumu Nr. 2, Nr. 4. Nr. 7 un Nr. 13 autori sēdē nepiedalījās.

7.   Komisijas īstenotie pasākumi, reaģējot uz Apvienotās parlamentārās asamblejas 32. sesijā pieņemtajām rezolūcijām

Komisārs atsaucās uz dokumentu par Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos veikto darbību saistībā ar Apvienotās parlamentārās asamblejas 2016. gada decembrī Nairobi (Kenijā) pieņemtajām rezolūcijām, kuras iekļautas dokumentācijā.

8.   

Diskusijas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR) un īpašo sūtni Vidusjūras centrālās daļas situācijas jautājumā Vincent Cochetel.

UNHCR īpašais sūtnis Vidusjūras centrālās daļas situācijas jautājumā Vincent Cochetel atgādināja par atšķirību starp bēgļiem un ekonomiskajiem migrantiem. Patlaban visā pasaulē piespiedu kārtā tiek pārvietoti 67 miljoni cilvēku. Vidusjūras maršrutā strupceļā nonākušo bēgļu/migrantu situācija Lībija bija katastrofāla, tika saņemti ziņojumi par ievērojamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Vincent Cochetel uzskatīja, ka nepieciešams nodrošināt pielāgotu atbalstu izcelsmes un tranzīta valstīm, lai palīdzētu tām tikt galā ar konkrētajām situācijām. Lai pārtrauktu uzņēmējdarbības modeli, ar kura palīdzību tiek veikta cilvēku tirdzniecība, bija nepieciešams sadarboties visos līmeņos, kas šobrīd netika darīts.

Uzstājās: Bogdan Brunon Wenta, Cécile Kashetu Kyenge, Mohamed Youssouf Goumaneh (Džibutija), Louis Michel, Musa Hussein Naib (Eritreja), Neoklis Sylikiotis, Abadula Gemeda Dago (Etiopija), Bodil Valero, Halifa Sallah (Gambija), Thomazeau Price Cyprien (Haiti), Michael Gahler, Abdikadir Omar Aden (Kenija), Martina Werner, Uladi Mussa (Malāvija), Ahamada Soukouna (Mali), Anna Záborská, Amadou Dioffo (Nigēra), Pedro Silva Pereira, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Dariusz Rosati, Julie Ward, Babiker Mohamed Tom Bakhit (Sudāna), Jacob Oulanyah (Uganda), Daniel K. Shumba (Zimbabve), Prim Pujals Nolasco (Dominikānas Republika) un Domenico Rosa (Eiropas Komisija).

Locekļi uzsvēra, ka jānovērš migrācijas pamatcēloņi, jo nabadzība joprojām ir viens no faktoriem, kas to izraisa. Daži locekļi atgādināja, ka migrācija varētu pozitīvi ietekmēt ikvienu, ja to labi pārvaldītu un īstenotu saskaņā ar starptautiskajām saistībām. Tika pieminēta kopīgā Valletas rīcības plāna sadrumstalotība un tika uzdoti jautājumi par Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonda Āfrikai īstenošanu. Tika paustas bažas attiecībā uz sarunām par vairākiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un mēģinājumu piešķirt migrācijas problēmām lielāku nozīmi nekā attīstības mērķiem.

Vincent Cochetel noslēdza debates.

9.   

ĀKK Koordinācijas komitejas priekšsēdētāja un Eiropas Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejas locekļa Yves Somville uzstāšanās

ĀKK Koordinācijas komitejas priekšsēdētājs un Eiropas Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejas loceklis Yves Somville sniedza izklāstu par Koordinācijas komitejas nesenajiem un turpmākajiem pasākumiem.

Uzstājās: Halifa Sallah (Gambija).

Yves Somville atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.

(Sēde tika slēgta plkst. 18.35)