31.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/13

—

ņemot vērā 2011. gada 3. maijaEuronest parlamentārās asamblejas dibināšanas aktu,

—

ņemot vērā Austrumu partnerības samitā Rīgā 2015. gada 21. un 22. maijā pieņemto kopīgo deklarāciju,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra secinājumus par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam,

—

ņemot vērā ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 10. decembrim, pieņemtos lēmumus,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra rezolūciju par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par “Enerģētikas ceļvedi 2050” – enerģija nākotnei (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par sadarbības veidošanu enerģētikas politikā ar partneriem ārpus ES robežām – stratēģiska pieeja drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas energoapgādes nodrošināšanai (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM(2014)0015),

—

ņemot vērā Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas valsts stratēģijas dokumentus enerģētikas jomā laikposmam līdz 2020. un līdz 2030. gadam,

—

ņemot vērā Austrumu partnerības 2014.–2017. gada galvenos mērķus un darba programmu (3. platforma “Energoapgādes drošība”),

—

ņemot vērā Austrumeiropas energoefektivitātes un vides partnerības (E5P) izveidi 2009. gadā,

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 194. pantu, kurā teikts, ka tā nosacījumu par Savienības pasākumu izveidi piemērošana enerģētikas jomā cita starpā nekādi neskar citu Līgumu nosacījumu, tostarp jo īpaši 192. panta 2. punkta, piemērošanu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par noteikumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (5),

—

ņemot vērā 2014. un 2015. gada ziņojumus Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem par Enerģētikas kopienas darbību,

A.

tā kā ES dalībvalstis un to Austrumeiropas partnervalstis ir primāri atbildīgas par savu energoresursu struktūru un augošā enerģijas pieprasījuma apmierināšanu un ES dalībvalstīm ir jārīkojas saskaņā ar LESD 194. pantu un tādējādi jānodrošina energotirgus darbība un energoapgādes drošība un jāveicina energoefektivitāte un taupība, atjaunojamās enerģijas attīstība un energotīklu starpsavienojumi;

B.

tā kā enerģētikas nozarē vērojamas straujas pārmaiņas, kas izpaužas kā aizvien lielāka globāla konkurence par resursiem, energocenu pieaugums un lielākas cenu atšķirības salīdzinājumā ar dažiem no mūsu galvenajiem sāncenšiem, un šādos apstākļos Eiropas ekonomikām un iedzīvotājiem nepieciešama ilgtspējīga enerģija par pieņemamām cenām un droša un uzticama energoapgāde;

C.

tā kā mūsu valstīm joprojām ir jārisina vairāki ar enerģētiku saistīti jautājumi, tostarp dekarbonizācija, pieaugošā importa atkarība no viena piegādes monopola (un ar to saistītie energoapgādes drošības riski), enerģijas piegādes kā politiskās ietekmes līdzeklis, iekšējā energotirgus pabeigšana, enerģētiskā nabadzība un energocenu ietekme uz konkurētspēju;

D.

tā kā nekonvencionālo ogļūdeņražu izmantošana potenciāli var stiprināt vietējos energoavotus un samazināt atkarību no importa;

E.

tā kā metodes, kas saistītas ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi jeb frekingu, rada bažas par ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi;

F.

tā kā Komisija vēlas nodrošināt vides integritāti nekonvencionālo ogļūdeņražu, piemēram, slānekļa gāzes, ieguvē un pārliecināties, ka riski, kas var rasties no individuāliem projektiem, un kumulatīvā attīstība tiek pienācīgi pārvaldīta ES dalībvalstīs, kuras vēlas izpētīt vai izmantot šādus resursus;

G.

tā kā 2014. gada 22. janvārī Komisija atbildēja uz aicinājumiem steidzami rīkoties, pieņemot ieteikumu, kura mērķis ir palīdzēt nodrošināt skaidrību un prognozējamību publiskajām iestādēm, tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem;

H.

tā kā Komisijas 2014. gada 22. janvāra Ieteikumā 2014/70/ES par principu minimumu, kas jāievēro ogļūdeņražu (piemēram, slānekļa gāzes) izpētē un ieguvē ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi (6) ES dalībvalstis tika aicinātas ievērot principu minimumu attiecībā uz to savu tiesību aktu īstenošanu vai pielāgošanu, kuri piemērojami ogļūdeņražu izpētei un ieguvei ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi;

I.

tā kā, neraugoties uz to, ka pasaules ekonomikas krīze un zemas naftas cenas negatīvi ietekmēja investīcijas nekonvencionālā fosilā kurināmā ieguvē, starptautiskajām finanšu iestādēm joprojām ir nozīmīga loma valsts līdzekļu un aizdevumu piesaistīšanā šādām investīcijām;

J.

tā kā slānekļa gāzes iegulas, kas tiek atklātas valstīs, kurām iepriekš nebija izmantojamu gāzes rezervju, dod iespēju valstīm, kas importē dabasgāzi, kļūt par ražotājām, ļaujot tām nodrošināt ilgtermiņa dabasgāzes patēriņu no iekšzemes avota un/vai kļūt par eksportētājām, izmantojot jaunizstrādāto sašķidrināto dabasgāzi (LNG);

K.

tā kā ES un tās Austrumeiropas partnervalstīm ir jāņem vērā vispārējā konkurētspēja, kas piemīt to ekonomikām un nozarēm, kas nodarbojas ar ogļūdeņražu, piemēram, fosilo kurināmo, ieguvi, veidojot atbilstošu politiku, lai noteiktu pienākumus rūpniecības nozarēm, kuras izstrādā jaunus veidus, kā iegūt nekonvencionālos fosilos kurināmos šādu resursu izpētes vai ieguves kontekstā,

1.

uzsver, cik svarīga ir ES palīdzība saistībā ar politikas ieteikumiem, kas izklāstīti Ieteikumā 2014/70/ES;

2.

atbalsta Ieteikumā 2014/70/ES izklāstītos minimālos principus, kas paredzēti, lai nodrošinātu sabiedrības veselības, klimata un vides aizsardzību, resursu efektīvu izmantošanu un to, ka konkurence attiecībā uz ekspluatāciju, būvniecību un darbību tiek organizēta pārredzami, kā arī sabiedrības informētību; aicina tās ES dalībvalstis, kas vēlas izmantot hidropārrāvumu metodi, ievērot šos principus;

3.

prasa izveidot nosacījumus, kas nepieciešami drošai un efektīvai ogļūdeņražu (piemēram, slānekļa gāzes) izpētei un ieguvei ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi;

4.

uzsver, ka Austrumeiropas partnervalstīm ir jāņem vērā sabiedrības bažas par visām hidropārrāvumu metodes iespējamajām negatīvajām sekām un jānodrošina augstākie vides, sociālie, sabiedrības veselības, efektivitātes un drošuma standarti, kā arī pārredzama konkurence attiecībā uz nekonvencionālās gāzes ieguves ekspluatāciju, būvniecību un darbību; uzsver arī nepieciešamību izvairīties no vides un veselības apdraudējumiem;

5.

vērš uzmanību uz konkrētām problēmām saistībā ar dabasgāzes izmantošanu, ņemot vērā, ka dabasgāze pašlaik nodrošina ceturto daļu no ES primārā energopatēriņa un varētu palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas īstermiņā un vidējā termiņā, ja ar to aizstātu oglekļietilpīgākus fosilos kurināmos; jo īpaši uzsver, ka patērētāju līmenī reģioni, kur izmanto ar naftu saistītu apkuri, varētu samazināt emisijas, mudinot ēku īpašniekus pāriet uz dabasgāzes apkuri; norāda, ka šos reģionus nevajadzētu atturēt no energoefektivitātes palielināšanas tādās būtiskās jomās kā ēkas vai atjaunojamo energoresursu maksimāla izmantošana;

6.

atbalsta slānekļa gāzes izpēti ES dalībvalstīs, jo tā varētu aizstāt citus oglekļietilpīgākus fosilos kurināmos un būtu vietējs dabasgāzes avots (tādējādi samazinot atkarību no citiem energopiegādātājiem) un potenciāls dzinējspēks darbvietu radīšanai un ekonomikas izaugsmei, kā arī radītu papildu avotus publiskajiem ieņēmumiem;

7.

uzsver gan potenciālās jaunās iespējas, gan problēmas saistībā ar slānekļa gāzes ieguvi, kā norādīts Ieteikumā 2014/70/ES;

8.

prasa pastiprināt fundamentālo un lietišķo zinātņu pētniecību un tematiskos pētījumus par zinātnisko prognozēšanu un izveidot meklēšanas zonas slānekļa, augsta organisko vielu satura un akmeņogļu iegulu metāna gāzes izstrādei, kas var būt saistīta ar gāzes ieguvi visos naftas, gāzes un akmeņogļu baseinos;

9.

uzsver nepieciešamību sagatavot normatīvo un tehnisko dokumentāciju un padarīt to atbilstošu starptautiskajiem rūpniecības standartiem, lai varētu veikt efektīvu meklēšanu, izpēti un ieguvi attiecībā uz slānekļa gāzes slāni Austrumu partnerības valstīs;

10.

prasa uzlabot tiesību aktus attiecībā uz augsnes apakškārtas izmantošanu naftas un gāzes ieguvei un novērtēt, nepieļaut un novērst augsnes apakškārtas izmantošanas negatīvo un potenciāli negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību;

11.

uzskata, ka slānekļa gāzes projekti var dot tiešus vai netiešus ekonomiskus ieguvumus ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, reģioniem, vietējām kopienām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, piemēram, reģionālas investīcijas infrastruktūrā, tiešas vai netiešas nodarbinātības iespējas un publiskos ieņēmumus nodokļu, nodevu un atlīdzību veidā;

12.

norāda uz ASV piemēru, kur nekonvencionālā gāze pašlaik veido 60 % no iekšzemes gāzes ieguves, turklāt augstākais pieauguma rādītājs ir slānekļa gāzei; norāda, ka šī vietējās dabasgāzes ieguves ievērojamā pieauguma rezultātā gāzes cenas ASV pazeminājās un tas uz laiku ietekmēja LNG importa cenu ES;

13.

pieņem zināšanai Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumus, kuros uzsvērts, ka nepieciešams panākt Eiropas energoapgādes dažādošanu un attīstīt vietējos energoresursus, lai nodrošinātu energoapgādes drošību, mazinātu ES dalībvalstu ārējo energoatkarību un veicinātu ekonomikas izaugsmi;

14.

atgādina, ka ES ilgtermiņa mērķis saistībā ar Austrumu partnerības valstīm ir kļūt par resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku; uzskata, ka dabasgāzei un jauniem drošu un ilgtspējīgu vietējo fosilo kurināmo avotiem, piemēram, dabasgāzei no slānekļa formācijām, var būt būtiska nozīme enerģētikas nozares pārveidošanā, jo īpaši, ja tiek aizstāti oglekļietilpīgāki fosilie kurināmie; uzskata, ka jebkurā gadījumā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no mūsu energosistēmas, būs nepieciešami turpmāki uzlabojumi energoefektivitātē un energotaupībā un plašāk jāizmanto ilgtspējīgas tehnoloģijas, jo īpaši atjaunojamās enerģijas;

15.

aicina Baltkrieviju apturēt kodolspēkstacijas būvniecību, līdz būs veikts patiesi neatkarīgs ietekmes uz vidi novērtējums attiecībā uz tās būvniecību un darbību, sagatavojot to atklātā un pārredzamā veidā, pilnībā ievērojot spēkā esošos starptautiskos kodoldrošuma un vides drošības standartus un prasības, piemēram, Espo un Orhūsas konvencijas un drošuma standartus, ko noteikusi Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), un iesaistot visas ieinteresētās puses, lai nodrošinātu, ka netiek pieļauti kompromisi attiecībā uz vides aizsardzību un kodoldrošumu;

16.

aicina Austrumeiropas partnervalstu valdības darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu pārredzamību sarunās par enerģētikas nolīgumiem ar trešām valstīm, jo īpaši tādām, par kurām ir zināms, ka tās izmanto energoresursus kā ārpolitikas līdzekli.