PIELIKUMS

ES UN JORDĀNIJAS PARTNERĪBAS PRIORITĀTES UN NOLĪGUMS

ES un Jordānijas partnerības prioritātes 2016.–2018. gadam

I.    Konteksts

Lai turpinātu nostiprināt stabilas un daudzveidīgas attiecības starp ES un Jordāniju, tika noteiktas prioritātes, kas virzīs partnerību 2016.–2018. gadā, veicot tās pārskatīšanu 2018. gada beigās, lai izpētītu iespējas to pagarināt vēl uz diviem gadiem, ņemot vērā politisko, drošības un ekonomikas attīstību. ES un Jordānijas partnerības prioritātes ietver Eiropas kaimiņattiecību politikas kopīgos mērķus kopīgai miera, labklājības un stabilitātes telpai. Tās pamatojas uz galvenajām tās iezīmēm; diferencēšanu un līdzatbildību; kā arī elastīgumu, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem, kā par to vienojušās ES un Jordānija. Partnerības prioritātes ir aktualizējams dokuments, un tas ietver savstarpējo saistību izpildi, kā tas norādīts pievienotajā ES un Jordānijas nolīgumā.

Partnerība un sadarbības prioritārās jomas arī turpmāk būs ilgtspējīgas, kas tiks panākts ar regulārām augsta līmeņa politiskām sanāksmēm; ekonomikas, tirdzniecības, tieslietu un cilvēktiesību dialogu; ES un Jordānijas mobilitātes partnerību; ES un Jordānijas nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā un citiem nolīgumiem; ES un Jordānijas apņemšanos stiprināt dialogu un sadarbību drošības jautājumos, tostarp vardarbīga ekstrēmisma un terorisma apkarošanā; kā arī pašreizējo divpusējo sadarbību Jordānijas iedzīvotāju atbalstam.

Partnerības prioritātes apstiprina veiksmīgi iedibinātas attiecības un tvērumu savstarpējās iesaistes padziļināšanai.

Pašreizējā situācija ir jo īpaši labvēlīga ES un Jordānijas attiecību nostiprināšanai. ES un Jordāniju saista kopīgas intereses, un tās risina kopīgas problēmas. Kopš 2011. gada Sīrijā pastāvošā krīze ievērojami ietekmē Jordāniju, reģionu un ES. ES un Jordānija ir apstiprinājušas kopīgus mērķus un kopīgas intereses gan miera procesa uzturēšanā, gan stabilitātes un miera atjaunošanā Sīrijā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību.

ES atzīst Jordānijas svarīgo lomu nacionālajā, reģionālajā un starptautiskajā vidē. ES atzinīgi vērtē Jordānijas milzīgos centienus, uzņemot lielu skaitu bēgļu, kuru starpā ir sīrieši, kā arī palestīnieši, irākieši, libānieši un jemenieši, kas meklē drošu patvērumu Jordānijā. ES turpinās sniegt palīdzību Jordānijai, tai turpinot sniegt dzīvībai svarīgu atbalstu bēgļiem, kas meklē aizsardzību Jordānijā, un stiprināt Jordānijas izturētspēju. Turklāt Jordānija turpina pielikt teicamas pūles un tai bija liela nozīme, sekmējot mieru un drošību Tuvajos Austrumos (tostarp Tuvo Austrumu miera procesā) un citur, apkarojot radikalizāciju un terorismu, tostarp ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles statusā (2014.–2015.) un Savienības Vidusjūrai (UfM) sastāvā, kur tā kopā ar ES ir līdzpriekšsēdētāja kopš 2012. gada.

Partnerības prioritātes pamatojas uz kopīgiem sasniegumiem un savstarpējās intereses jomām. Tās pamatojas arī uz impulsu, ko sniedza 2016. gada 4. februāra Londonas konference “Atbalsts Sīrijai un reģionam”, kā arī uz starptautiskajā nolīgumā Jordānijas un šīs konferences organizētāju izstrādātajām saistībām, kuru mērķis ir Jordānijas ilgtspējīgas attīstības panākumu veicināšana, ņemot vērā ilgstošo humāno palīdzību, un adekvāts atbalsts uzņēmējkopienai. ES un Jordānija cenšas Sīrijas krīzes izraisītās problēmas pārvērst konkrētās iespējās, kas kalpotu Jordānijas iedzīvotāju, Sīrijas bēgļu un ES labā.

Tomēr konkrētie pasākumi, sniedzot atbalstu Sīrijas bēgļiem, negatīvi neietekmēs citas personas, kas dzīvo un meklē aizsardzību Jordānijā.

II.    Prioritātes

Partnerības prioritātes atspoguļo kopīgās intereses un pievēršas jomām, kurās ES un Jordānijas sadarbība ir abpusēji izdevīga. Tādējādi ES un Jordānija ir apņēmušās veicināt sadarbību transversālos jautājumos, sākot no stabilizācijas un drošības līdz tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas, dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas jautājumiem, dialogam ar pilsonisko sabiedrību, migrācijas un mobilitātes jautājumiem, vardarbīga ekstrēmisma un radikalizācijas novēršanai un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

Piemēram, partnerībā uzmanība tiek pievērsta jauniešiem un nodarbināmībai, sabiedrības saliedētības sekmēšanai, ilgtspējīgas ekonomikas iespēju radīšanai, tostarp, pamatojoties uz kvalitatīvu izglītību un profesionālo apmācību, un uzņēmējdarbības kultūras un inovāciju veicināšanai. Būtu jāizskata iniciatīvas kultūras jomā, tostarp tās, kuras ir vērstas uz kultūras un radošās industrijas attīstību, ņemot vērā partnerības ievērojamo devumu starpkultūru dialoga un sociālekonomiskās attīstības veicināšanā.

Migrācijas un mobilitātes jomā vispārēja prioritāte ir progresa panākšana sekmīgā dažādu mobilitātes partnerības aspektu īstenošanā. Labi pārvaldīta un ilgtspējīga sistēma, kas palīdzētu nodrošināt personu regulāru un brīvāku pārvietošanos starp Jordāniju un ES, var veicināt cilvēkkapitāla attīstību un ekonomikas izaugsmi.

i)

ES un Jordānija ir stabilas partneres ārpolitikas un drošības politikas jomās . Stratēģiskā un operatīvā sadarbība tiks turpināta gan divpusējā veidā, gan daudzpusējos forumos, reģionālā līmenī, tostarp – kopīgi vadot UfM. ES un Jordānijas savstarpējās interesēs ir stabilitātes un miera sekmēšana reģionā un pasaulē, turpinot sadarbību ar mērķi citstarp sniegt atbalstu politiskajā pārejā un miera veidošanā Sīrijā. Gan ES, gan Jordānija cenšas būt tolerantas sabiedrības paraugs, un tas ir vēl viens iemesls sadarbības stiprināšanai ārpolitikas jomā.

ii)

Otrā prioritāte ir Jordānijas makroekonomikas stabilitātes saglabāšana un Jordānijas sociālās un ekonomiskās attīstības stiprināšana atbilstīgi dokumentam “Jordānija 2025 – nacionālais redzējums un stratēģija”, kā arī Jordānijas izturētspējas palielināšana, lai tā varētu tikt galā ar Sīrijas krīzes ietekmi un reģionālo nestabilitāti. Spēcīga un stabila Jordānijas ekonomika, ko atbalsta tirdzniecības režīma papildu atvieglināšana starp Jordāniju un ES, un ieguldījumu palielināšana (uzņēmējdarbības vides reformu ceļā) ievērojami veicinās darbvietu veidošanu jordāniešiem un attiecīgā gadījumā – Sīrijas bēgļiem. Ekonomikas modernizēšanu un daudzveidības palielināšanu veicinās arī atbalsts inovāciju virzītai izaugsmei un zināšanu apmaiņai. Turklāt sadarbība aktīvāk uzlabos nodarbināmību, prasmju pilnveidošanu un ar to saistīto izglītības reformu, veicinās jaunatnes lomu ekonomikā un sabiedrībā. Spēkā esošā asociācijas nolīguma paplašināšana sarunu ceļā par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), kas ietver visu to ar piekļuvi tirgum saistīto jautājumu risināšanu, kuri traucē Jordānijai pilnībā izmantot asociācijas nolīguma piešķirtās priekšrocības, arī palīdzēs veicināt Jordānijas integrāciju ES tirgū un radīt jaunas tirdzniecības, ieguldījumu un attīstības iespējas.

iii)

Ar šīm divām prioritātēm cieši saistīta ir trešā partnerības prioritāte, kas pievēršas atbalsta sniegšanai Jordānijas centienos stiprināt pārvaldību, tiesiskumu, demokrātiskās reformas un cilvēktiesības . Cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ietvertas starptautiskajos, reģionālajos un nacionālajos tiesību aktos, ir kopīgas vērtības. Demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana ir būtiska ES un Jordānijas attiecību sastāvdaļa.

1.   Sadarbības stiprināšana reģionālās stabilitātes, drošības, tostarp terorisma apkarošanas jomā

ES atzīst visus Jordānijas veiktos attiecīgos centienus. ES un Jordānijai būtu jāturpina cieša sadarbība, risinot reģiona destabilizācijas problēmu, tostarp palielinātos draudus drošībai saistībā ar Da'esh un citu teroristu grupējumu izplatīšanos. ES un Jordānijai ir kopīgi mērķi saistībā ar krīzi Sīrijā. Būtu jāturpina darbs Starptautiskajā Sīrijas atbalsta grupā un līdzīgos forumos, kā arī sadarbība saskaņā ar ES un Jordānijas pastiprinātas drošības un terorisma apkarošanas ceļvedi, īpaši pievēršoties kopīgiem projektiem un informācijas apmaiņai.

ES un Jordānijai vajadzētu pastiprināt arī “ tiltu veidošanu ” citos konfliktreģionos, tostarp Tuvo Austrumu miera procesā un situācijā Āfrikas raga reģionā (Aqaba process). Papildus tiešajai konflikta dimensijai ES un Jordānija Savienības civilās aizsardzības mehānisma kontekstā pastiprinās sadarbību katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības jomā.

ES un Jordānija ir partneres, veicinot un sekmējot starpreliģiju un starpkultūru dialogus globālā un reģionālā līmenī, kuros Jordānijai ir vadoša loma.

Darba kārtībā liela uzmanība jāpievērš terorisma, vardarbīga ekstrēmisma un radikalizācijas apkarošanai. Šajā kontekstā un papildus regulāriem politiskajam un tematiskajam dialogam ES un Jordānija pastiprinās sadarbību konkrētos jautājumos un informācijas apmaiņā nolūkā risināt šos uzdevumus, ievērojot tiesiskuma principus. ES un Jordānija sadarbosies, tostarp, īstenojot savstarpēji saskaņotas izglītības programmas un iesaistot dažādas Jordānijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

2.   Ekonomiskās stabilitātes, ilgtspējīgas un uz zināšanām balstītas izaugsmes, kvalitatīvas izglītības un darbvietu veidošanas veicināšana

a)

Sīrijas krīze un tās izraisītā ilgstošā bēgļu klātbūtne ir spēcīgi ietekmējusi Jordānijas sociālekonomisko struktūru, tās ierobežotos dabas resursus un pamatpakalpojumu sniegšanu, pasliktinot jau tā trauslo ekonomisko situāciju. Tādēļ tiks pilnveidots ekonomikas dialogs un sadarbība makroekonomikas jautājumos, lai sekmētu stabilu makroekonomiku un struktūrpolitiku, kura veicinās izaugsmes potenciālu un palielinās Jordānijas ekonomikas noturību saskaņā ar “Jordānija 2025” mērķiem. Būtu jāturpina centieni saglabāt makroekonomikas stabilitāti, tostarp ņemot vērā jauno Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmu, kuru ES var papildināt ar jaunu makrofinansiālās palīdzības programmu. Papildus stabilai fiskālajai un budžeta pārvaldībai sadarbība tiks turpināta Jordānijas publiskā sektora reformu jautājumos, lai uzlabotu publiskā sektora pārvaldību un tā vispārējo efektivitāti un pakalpojumu sniegšanas spējas.

b)

Viens no galvenajiem Jordānijas sociālekonomikas uzdevumiem ir nodarbinātības un nodarbināmības veicināšana, jo īpaši Jordānijas jauniešu un attiecīgā gadījumā – visneaizsargātāko starpā, veidojot darbvietas, atbalstot uzņēmējdarbību un inovācijas, pilnveidojot prasmes un kvalifikācijas un veicinot mērķorientētu apmācību, izglītību un pētniecību. Ar partnerības prioritātēm centīsies sasniegt šos mērķus, piemērojot dažādus politikas instrumentus: tirdzniecību; uzņēmējdarbības attīstīšanu, izglītību un apmācību, lielāku mobilitāti. Visu šo instrumentu mērķis cita starpā ir pastiprināt sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu un dalību. a. Tirdzniecība attīstības nolūkos ir viens no galvenajiem partnerības prioritāšu un nolīguma elementiem. Darbvietu veidošana ES izcelsmes noteikumu atvieglināšanas rezultātā starp Jordāniju un ES un papildinošie pasākumi būs izdevīgi gan Sīrijas bēgļiem, gan Jordānijas uzņēmējkopienām. Šī izcelsmes noteikumu atvieglināšana neskars ES un Jordānijas pastāvīgos centienus virzībā uz DCFTA. ES un Jordānija joprojām ir apņēmušās sākt sarunas par DCFTA, tostarp risināt visus jautājumus saistībā ar Jordānijas ražojumu eksportam uz ES piekļuvi tirgum. Turklāt ES un Jordānija turpinās dialogu, lai sekmētu saskaņošanu tādās jomās kā sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SFS), tehniskie šķēršļi tirdzniecībai (TŠT) vai pakalpojumi. b. ES un Jordānija noteiks prioritātes un vairos savus centienus, lai: uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un piesaistītu ieguldījumus; atbalstītu privātā sektora attīstību (tostarp regulatīvu un administratīvu reformu un uzņēmumu kreditēšanas ceļā); veidotu tādas zināšanas un prasmes, kādas ir nepieciešamas Jordānijas darba tirgū. Turklāt uz zināšanām balstītu nozaru stiprināšana ir svarīgs priekšnosacījums, lai veidotu stabilas un pienācīgas darbvietas, jo īpaši jauniešiem. c. Izglītība ir vēl viens instruments, kam ir ļoti liela ietekme sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanā. Tam būs galvenā nozīme šīs prioritātes īstenošanā, lai tās priekšrocības gūtu visi Jordānijas iedzīvotāji, tostarp bēgļi. Labas pārvaldības veicināšana, kvalitatīvas valsts izglītības nodrošināšana un sekmēšana visiem bērniem visos līmeņos virzīs ES un Jordānijas sadarbību, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir iespēja iegūt izglītību un veidot savu nākotni. Īpaša uzmanība un īpašs atbalsts jāpievērš arī profesionālajai apmācībai.

c)

ES un Jordānija arī turpmāk veicinās inovatīvu pētniecību, uz zināšanām balstītus risinājumus un sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas, energoefektivitātes un dabas resursu ilgtspējīgas pārvaldības, tostarp ūdens un atkritumu apsaimniekošanas jomā un saistībā ar Parīzes klimata nolīguma rezultātiem.

ES un Jordānijas sadarbība, reaģējot uz Sīrijas bēgļu krīzi Papildinot divpusējo sadarbību ar Jordāniju, ES arī turpmāk atbalstīs Jordāniju, tai sniedzot Sīrijas bēgļiem, kas Jordānijā meklē aizsardzību, dzīvības glābjošu palīdzību, tostarp īstenojot šādus pasākumus: I. ES atvieglinās izcelsmes noteikumus Jordānijai un papildu pasākumus, tādējādi veicinot eksportu uz ES tirgu un darbvietu veidošanu, kas sniegs priekšrocības gan jordāniešiem, gan Sīrijas bēgļiem; II. tiks uzlabotas Sīrijas bēgļu prasmes un spējas, lai citstarp nodrošinātu Sīrijas atjaunošanu nākotnē; III. tiks sniegta kvalitatīva izglītība un apmācība visiem Jordānijā dzīvojošajiem bērniem, lai nodrošinātu, ka attiecīgā gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem ikvienam bērnam būtu iespēja iegūt izglītību un veidot savu nākotni; IV. tiks sniegts papildu atbalsts Jordānijai un neaizsargātām uzņēmējkopienām. Sīkāka informācija sniegta pievienotajā ES un Jordānijas nolīgumā, tostarp to savstarpējās saistībās.

3.   Demokrātiskas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas stiprināšana

Atbilstīgi Jordānijas nepārtrauktajām reformām ES un Jordānija, neraugoties uz nemieriem visā reģionā, turpinās savu sadarbību, lai arī turpmāk stiprinātu: demokrātisko un tieslietu sistēmu Jordānijā; tiesiskumu; dzimumu līdztiesību; cilvēktiesības un pamatbrīvības; pilsoniskās sabiedrības tiesisko darba vidi, kas būtu labvēlīga attiecībā uz aktīvas pilsoniskās sabiedrības veidošanos.

Ar mērķorientētu sadarbību sniegs atbalstu šādās jomās: tiesu iestāžu reforma un tiesu iestāžu pieejamība, kā arī starptautiskā tiesu iestāžu sadarbība; vēlēšanu process (tostarp ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu īstenošana); politisko partiju sistēmas turpmāka stiprināšana un parlamenta īstenotā kontrole un loma leģislatīvajā procesā; decentralizācijas process; daudzveidīgi plašsaziņas līdzekļi.

ES un Jordānija turpinās regulāru dialogu demokrātijas un labas pārvaldības, tieslietu, tiesiskuma un cilvēktiesību jautājumos savstarpēji saskaņotā formā. Dialoga pamatā būs Jordānijas starptautiskie, reģionālie un nacionālie sasniegumi un saistības. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas pēc pušu kopīga aicinājuma var sniegt savu ieguldījumu.

Jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām regulārais ES un Jordānijas dialogs cita starpā pievērsīsies šādiem jautājumiem: vārda brīvība; biedrošanās brīvība, tostarp pilsoniskās sabiedrības darba vide; sieviešu tiesības un sieviešu iespēju veicināšana politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Šo mērķu īstenošanai un Jordānijas demokrātijas, labas pārvaldības un cīņas pret korupciju turpmākai veicināšanai un stiprināšanai ir nepieciešama atbildīga, pārredzama, efektīva un iekļaujoša valsts pārvalde.

Dialogā pienācīgi ņems vērā spēkā esošās Jordānijas saistības, ko tā ir uzņēmusies daudzpusējā līmenī. Šajā dialogā ietvers ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, piemēram, tiesības uz izglītību un darbu. Šis dialogs jo īpaši attieksies uz partnerības prioritātēs ietvertajām jomām.

III.    Dialoga un savstarpējās sadarbības mehānismi

ES un Jordānijas attiecību vispārējais satvars noteikts asociācijas nolīgumā, kas stājās spēkā 2002. gadā, un 2010. gadā tās ieguva īpašu statusu. Būs svarīgi pārskatīt gandrīz 15 gadus pastāvošo asociācijas nolīgumu vai racionalizēt tā īstenošanu, rūpīgi pārvērtējot dialogus un apakškomitejas. Apakškomiteju sagrupēšana vairākos tematiskajos dialogos atbilstīgi partnerības prioritātēm un politiskā dialoga papildināšana ļaus sekmēt sadarbību galvenajos saskaņotajos darba virzienos.

Partnerības prioritātes tiks pārskatītas 2018. gadā. Rezultātu apstiprinās Asociācijas padome. Līdz tam vajadzības gadījumā Jordānija vai ES jebkurā brīdī var pieprasīt pārskatīšanu.

Turklāt, lai atbalstītu ES un Jordānijas nolīguma īstenošanu, ES un Jordānijas divpusējās sadarbības kontekstā tiks veikta regulāra nolīguma pārskatīšana, norisināsies arī citi attiecīgi dialogi un sanāksmes. Vajadzības gadījumā un, ievērojot lielākas atbildības par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) principu, ES iesaistīsies sadarbības mehānismos ar Jordānijas valdību un citiem partneriem, tostarp pilsonisko sabiedrību un vietējo pašpārvaldi.

Ievērojot mērķus, kas izklāstīti partnerības prioritātēs un tām pievienotajā pielikumā, ES ir apņēmusies nodrošināt finansiālo atbalstu un sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai atbalstītu Jordāniju.

ES UN JORDĀNIJAS PARTNERĪBAS PRIORITĀŠU PIELIKUMS

ES un Jordānijas nolīgums

Šā dokumenta mērķis ir papildināt ES un Jordānijas partnerības prioritātes, nosakot savstarpējās saistības un pārskatīšanas mehānismus.

ES un Jordānijas nolīgums, par ko tika paziņots 2016. gada 4. februāra Londonas konferencē “Atbalsts Sīrijai un reģionam”, ir pozitīva atbilde uz Jordānijas priekšlikumu par nolīgumu ar starptautisko sabiedrību, kurā tiktu atbalstīta visaptveroša pieeja Sīrijai bēgļu krīzei. ES un Jordānijas nolīgums ir grozāms dokuments, kas tiks regulāri atjaunināts, un tas atspoguļo Jordānijas valdības un Londonas konferences organizētāju parakstītā starptautiskā nolīguma attiecībā uz Jordāniju trīs pīlārus un garu. ES un Jordānijas nolīgums cita starpā pamatojas uz Jordānijas reaģēšanas plānu (JRP) 2016.–2018. gadam un dokumentu “Jordānija 2025 – nacionālais redzējums un stratēģija”. Tajā galvenā uzmanība pievērsta Jordānijas ekonomikas noturībai, vienlaikus palielinot ekonomiskās iespējas Sīrijas bēgļiem, nodrošinot labāku aizsardzību un piekļuvi nodarbinātībai un kvalitatīvai izglītībai.

ES un Jordānijas nolīgums, kura mērķis ir ES un Jordānijas partnerības prioritāšu īstenošana, paredz vairāk nekā starptautiskais nolīgums, nosakot savstarpējās saistības un pārskatīšanas mehānismus attiecībā uz dažādām partnerības prioritātēs ietvertajām jomām. Šajā sakarībā ES un Jordānijas nolīgums pilnībā pamatojas uz: politiskajiem dialogiem un sadarbību ES un Jordānijas asociācijas nolīguma kontekstā; vienotā atbalsta shēmu (VAS) 2014.–2017. gadam attiecībā uz ES atbalstu Jordānijai; “Jordānijas 2025” stratēģiju un tās vadošajām trīs gadu attīstības programmām.

Sīrijas bēgļu aizsardzība un izaugsmes iespējas Jordānijā ir apmetušies aptuveni 1,3 miljoni sīriešu, no kuriem 630 000 ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) ir atzinis par bēgļiem; vairāk nekā 70 % no tiem ir sievietes un bērni, un tiek ziņots, ka divi no trim bēgļiem dzīvo zem Jordānijas absolūtās nabadzības sliekšņa. Jordānija ievēro savas saistības ļaut ierasties savā teritorijā neaizsargātām personām, kas bēg no konflikta, un ES atzinīgi vērtē Jordānijas pastāvīgos centienus, kopš krīzes sākuma nodrošinot piekļuvi, aizsardzību un palīdzību Sīrijas bēgļiem. Jordānija arī turpmāk nodrošinās piemērotu aizsardzības vidi un apstākļus cilvēka cienīgai dzīvei, tostarp tiesisko statusu, Sīrijas bēgļiem, kas dzīvo nometnēs vai ārpus tām. Lai risinātu bēgļu ārkārtas vajadzības, ir būtiski nodrošināt tiem piemērotu aizsardzības vidi, un aizsardzība arī turpmāk būs viens no galvenajiem ES humānās palīdzības operācijas elementiem Jordānijā. Atbalstot Jordānijas centienus, ES turpinās nodrošināt stabilu humānās palīdzības līmeni un visvairāk uzmanības pievērsīs palīdzībai dzīvību glābšanā, nodrošinot nometnēs un pilsētās dzīvojošo visneaizsargātāko personu, kā arī jaunieradušos personu pamatvajadzības, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un sieviešu vajadzībām. Abas puses noteiks izmaksu ziņā visefektīvākos atbalsta pasākumus visneaizsargātākajiem bēgļiem. Pilnībā atzīstot to, ka Jordānijai pats galvenais ir stabilitātes un drošības nodrošināšana uz savas robežas un valsts iekšienē, ES un Jordānijas nolīguma mērķis sadarbības stiprināšana cīņā pret terorismu un radikalizācijas un vardarbīga terorisma novēršanā, vienlaikus saglabājot iespējas grūtībās nonākušajiem patvēruma meklētājiem ierasties un saņemt aizsardzību. Tā kā Sīrijas bēgļu uzturēšanās ir ieilgusi, un Jordānija piekrīt, ka lielākā daļa bēgļu Jordānijā paliks tik ilgi, kamēr stāvoklis Sīrijā mainīsies un viņi varēs atgriezties, starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, ļoti atzinīgi novērtēja Jordānijas saistības sniegt Sīrijas bēgļiem iztikas iespējas un piekrita attiecīgi atbalstīt Jordāniju. Ar starptautiskās sabiedrības atbalstu, jo īpaši ar ES iesaistīšanos, lai pārskatītu savu izcelsmes noteikumu sistēmu, kas ir saistīta ar darba iespēju radīšanu Sīrijas bēgļiem un uzņēmējsabiedrībai, valdība paziņoja par savu nodomu ļaut Sīrijas bēgļiem strādāt virknē to nozaru, kurās konkurence ar Jordānijas darbiniekiem ir neliela. Šis rezultāts tiek vērtēts ļoti atzinīgi, bet vienlaikus tas līdzekļu devējai kopienai uzliek lielu daļu atbildības, lai Sīrijas bēgļu krīzi pārvērstu attīstības iespējā. Atbalsta sniegšana Sīrijas bēgļiem negatīvi neietekmēs citas personas, kas dzīvo un meklē aizsardzību Jordānijā; ES šajā jautājumā arī turpmāk cieši sadarbosies ar Jordānijas iestādēm, ANO un citiem īstenošanas partneriem starptautiskajā un valsts līmenī. ES turpinās centienus nodrošināt savu un plašākas starptautiskās sabiedrības atbalstu skartajām uzņēmējkopienām un bēgļiem Jordānijā. Kopumā ES un Jordānija par prioritāti noteiks attīstības iespēju un perspektīvu stiprināšanu attiecībā uz jordāniešiem, tostarp neaizsargātām uzņēmējsabiedrībām, kā arī bēgļiem līdz brīdim, kad būs labvēlīgi apstākļi, lai viņi varētu atgriezties savā piederības valstī. Līdz tam ES un Jordānija kopīgi strādās, lai nodrošinātu, ka Sīrijas krīzes rezultātā ieradušies bēgļi var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, un lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko un administratīvo regulējumu un iztikas, izglītības un pieejamas veselības aprūpes iespējas. Tāpēc ir būtiski, lai Jordānija apņemtos nodrošināt bēgļiem iespēju saņemt darba atļaujas, dibināt mazos uzņēmumus un attiecīgā gadījumā nodarboties ar tirdzniecību atbilstīgi nacionālajiem tiesību aktiem.

1.    ES un Jordānijas tirdzniecības atvieglošana, lai veicinātu ieguldījumus, eksportu, darba iespējas, tostarp Sīrijas bēgļiem

Starptautiskais nolīgums prasa veikt pasākumus ES tirgus atvēršanai, jo īpaši, vienkāršojot izcelsmes noteikumus, kas palīdzētu palielināt ieguldījumus un veidot darbvietas Sīrijas bēgļiem. Pozitīvi reaģējot, ES ir apņēmusies vienkāršot savus izcelsmes noteikumus uz desmit gadiem attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, kas ražoti ražotnēs iepriekš noteiktās īpašās attīstības zonās (SEZ) un rūpniecības rajonos, ja tie ir saistīti ar darba iespējām ar vienādiem nosacījumiem gan jordāniešiem, gan Sīrijas bēgļiem (15 % no darbvietām pirmajos divos gados; 25 % – vēlāk), vispārējais mērķis ir nodrošināt 200 000 darbvietu Sīrijas bēgļiem valsts līmenī, kā tas noteikts starptautiskā nolīguma paziņojumā. Tiklīdz šis mērķis tiks sasniegts, ES apsvērs iespēju paplašināt izcelsmes noteikumu izņēmumus un vienkāršot noteikumus, kas nepieciešami, lai Jordānijas ražotāji varētu gūt labumu no šiem jaunajiem izcelsmes noteikumiem. ES un Jordānija vienojas iesaistīt starptautiskas organizācijas, kurām ir attiecīga pieredze, piemēram, Starptautisko Darba organizāciju (SDO) un/vai Pasaules Banku, lai tās atbalstītu un palīdzētu darbvietu radīšanā un nākotnē veiktu uzraudzību.

ES atzinīgi vērtē Jordānijas konkrētos pasākumus, kas veikti, lai Sīrijas bēgļi saņemtu pagaidu darba atļaujas, kā tas sākotnēji noformulēts Jordānijas dokumentā Ekonomiskā reakcija uz Sīrijas bēgļu krīzi: Mēģinājums izmantot visaptverošu pieeju. Plašāks oficiālais darba tirgus labvēlīgi ietekmē valsts publiskās finanses, un tam ir pastiprinošs efekts. Jordānijas visaptverošā pieeja paredz dot atļauju Sīrijas darbaspēkam piedalīties darba tirgū: 18 īpašajās attīstības zonās (SEZ); bēgļu nometnēs; konkrētās nozarēs (piem., lauksaimniecībā un būvniecībā saskaņā ar iepriekš noteiktām kvotām); un pašvaldību sabiedriskajos darbos, ko finansē no līdzekļu devējas kopienas dotācijām (infrastruktūras vai citi darbietilpīgi kopienas pakalpojumu sniegšana) – ar nosacījumu, ka sīrieši nestājas Jordānijas darbaspēka vietā.

Darba iespēju radīšana SEZ ir galvenais Jordānijas priekšlikuma aspekts. Sagaidāms, ka šīs zonas piesaistīs ieguldījumus no Eiropas un citiem reģioniem, tostarp, un tas ir pats svarīgākais – no sīriešu diasporas, kas meklē drošu patvērumu, un ka tas veicinās eksportu uz ES.

Lai šo procesu paātrinātu, ES pēc Jordānijas lūguma un saskaņā ar iepriekšminēto ir apņēmusies mīkstināt izcelsmes noteikumus ražojumiem, kuras saražojis bēgļu darbaspēks Jordānijas SEZ un citos rūpniecības rajonos teritorijā. ES turklāt ir gatava atbalstīt konkrētas vajadzības saistībā ar darba tirgum atbilstošu apmācību un prasmēm, lai palielinātu produktivitāti SEZ un citos rajonos.

Tomēr ir vērts atgādināt, ka saskaņā ar spēkā esošo Jordānijas un ES asociācijas nolīgumu Jordānijai jau ir beznodokļu un bezkvotu piekļuve ES rūpniecības ražojumu tirgum, kā arī plaša piekļuve attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. Tomēr Jordānijas ražotāji vēl arvien nevar pilnībā izmantot šo iespēju, jo vēl nav spējīgi nodrošināt atbilstību saskaņā ar nolīgumu piemērojamiem izcelsmes noteikumiem un tehniskajiem standartiem.

ES piedāvāja Jordānijai iespēju izveidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), ko Jordānija atzinīgi novērtēja, taču sarunas par to vēl nav sāktas. ES arī piedāvāja iespēju risināt sarunas attiecībā uz nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko izstrādājumu pieņemamību (ACAA), lai atsevišķu Jordānijas nozaru ražojumi nokļūtu ES tirgū, tiem nepiemērojot papildu tehniskās pārbaudes. Jordānija ir sekmīgi virzījusies uz priekšu ACAA sagatavošanā un savu tiesību aktu tuvināšanā ES tiesību aktiem atsevišķās nozarēs, tomēr tai joprojām var būt nepieciešams zināms tehniskais atbalsts. Jordānijas iestādēm un ES dienestiem vajadzētu veikt izvērtēšanu ekspertu līmenī. Pēc tam varētu sākt sarunas par ACAA. Būs nepieciešami ilgstoši centieni, lai stiprinātu divpusējo tirdzniecību un ieguldījumu sistēmu, veicinātu ieguldījumus un palīdzētu Jordānijas eksportētājiem pilnīgāk izmanot preferenciālu piekļuvi ES tirgum.

2.    Makroekonomiskās stabilitātes, gudras un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana

Jordānija uzsver nepieciešamību saņemt vairāk dotāciju, lai varētu samazināt savu parādu. Jordānija uzsver arī nepieciešamību saņemt turpmāku koncesiju finansējumu, tostarp saskaņā ar starptautisko nolīgumu, lai samazinātu ievērojamo finansējuma deficītu. Kaut gan vajadzībām valstī, tostarp tām, kuras radījusi bēgļu krīze, būs nepieciešamas papildu dotācijas, Jordānijai ir ārkārtīgi nepieciešami arī ieguldījumi infrastruktūrā. ES saskaņā ar kaimiņattiecību politikas ieguldījumu instrumentu (NIF) uz atvieglotiem noteikumiem nodrošina ievērojamus finanšu resursus liela mēroga ieguldījumu projektiem, tostarp projektiem, kuru mērķis ir izveidot reģionālo transporta sistēmu. Turklāt EIB saglabā elastīgu pieeju attiecībā uz savām finansējuma prioritātēm Jordānijā, kas palīdz valdībai īstenot tās mērķus, veidot darbvietas un veicināt privāto sektoru/MVU. ERAB strādā līdzīgi.

Ņemot vērā Jordānijas valsts lielo parādu, jaunajos aizdevumos priekšroka būtu jādod ieguldījumiem, kuriem ir augsts peļņas koeficients, t. i., ieguldījumiem infrastruktūrā, kas palīdz vieglāk eksportēt, uzņēmumu inkubatoros utml., kas pozitīvi ietekmē nodarbinātības līmeni Jordānijā, kā arī otrā kārtā ražīguma pieaugumu un valsts ieņēmumus.

Turklāt saskaņā ar Londonas konferencē paustajām saistībām un Jordānijas valdības pieprasījumu (Jordānija pieprasīja EUR 350 miljonus) Eiropas Komisija 2016. gada 29. jūnijā ierosināja otro makrofinansiālās palīdzības (MFA) darbību Jordānijai EUR 200 miljonu apmērā. Ņemot vērā fiskālās problēmas un ārkārtas apstākļus, ar kuriem Jordānija saskaras saistībā ar aptuveni 1,3 miljonu sīriešu uzņemšanu, un, ņemot vērā to, ka ES ir nozīmīga Jordānijas partnere, ES 2017. gadā izskatīs iespēju iesniegt jaunu priekšlikumu par MFA paplašināšanu Jordānijai pēc tam, kad tiks sekmīgi pabeigta otrā MFA programma, ar nosacījumu, ka tiek īstenoti parastie šāda veida palīdzības priekšnosacījumi, tostarp atjaunināts Eiropas Komisijas novērtējums attiecībā uz Jordānijas ārējā finansējuma nepieciešamību. Šis Jordānijai būtiskais atbalsts palīdzētu valstij uzturēt makroekonomikas stabilitāti, vienlaikus cenšoties panākt rezultātus attīstības jomā un turpinot īstenot valsts reformu plānu.

ES veicinās Jordānijas ekonomikas modernizēšanu un daudzveidību, tostarp, sniedzot atbalstu inovāciju virzītai izaugsmei, veicinot zināšanu paplašināšanu un pārnesi, iesaistot un atbalstot talantus, jo īpaši jauniešus un sievietes, inovatīvu uzņēmumu veidošanā.

3.    Privātā sektora attīstībai, inovācijām un darbvietu veidošanai labvēlīgas vides uzlabošana

Saskaņā ar starptautisko nolīgumu ES un Jordānijas nolīgumā uzmanību pievērš stabilas makroekonomikas sistēmas saglabāšanai un ieguldījumiem, eksportam, IKP pieaugumam, inovācijām un darbvietu veidošanai labvēlīgas vides radīšanai. Jordānija vēlas uzlabot uzņēmējdarbības vidi un īstenot strukturālās reformas, lai palielinātu produktivitāti un uzlabotu darba tirgus apstākļus.

ES ir gatava atbalstīt šos centienus, piemēram, nodrošinot budžeta atbalsta pasākumus privātā sektora attīstībai, kas ļaus veikt ārkārtīgi nepieciešamos uzlabojumus uzņēmumiem sniegtajos pakalpojumus un attiecībā uz ieguldījumu vidi. Turklāt ES ar budžeta atbalsta pasākumiem prasmju un izaugsmes veicināšanai centīsies likvidēt šķēršļus darbvietu veidošanā un neaizsargāto kategoriju nodrošināšanā ar atbilstošām un aktuālām darba prasmēm. ES ir gatava sniegt turpmāku atbalstu Jordānijai inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanai un tās privātā sektora konkurētspējas un eksporta potenciāla kvalitātes uzlabošanā, piemēram, palielinot iespēju panākt atbilstību ES ražojumu standartiem. Lai Jordānijā nodrošinātu privātā sektora attīstību, galvenais partneris šajā procesā būs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas lielu uzmanību pievērš privātajam sektoram.

Tajā pašā laikā pastāv iekšējās IKP pieauguma iespējas, kas var radīt iespējas pieaugošajam iedzīvotāju skaitam. Vietējie uzņēmumi tiek aicināti apmierināt plašāku vietējo pieprasījumu un izmantot pieejamo un bieži vien pietiekami kvalificēto darbaspēku, kas tādējādi ļautu ātri palielināt ražīgumu. Pieejamais finansiālais atbalsts dotāciju vai koncesiju finansējuma veidā ir jāplāno un jākoordinē pēc iespējas efektīvāk, ja Jordānija vēlas palielināt izaugsmi un būt paraugs gan reģionā, gan ārpus tā.

4.    Kvalitatīva izglītība sociālajai iekļautībai un attīstībai

Valdība iegulda lielu darbu, lai pēc iespējas lielāks skaits Sīrijas bēgļu izmantotu valsts izglītības pakalpojumus. Gan starptautiskais nolīgums, gan ES un Jordānijas nolīgums atspoguļo Jordānijas mērķi nodrošināt, ka ikviens bērns Jordānijā, tostarp Sīrijas bēgļi, var mācīties (lai nebūtu tā sauktās zaudētās paaudzes). Tas nopietni ietekmē valsts finanses, un ES arī turpmāk ievēros savas saistības palīdzēt samazināt šo slogu un saglabāt gan skolu infrastruktūru, gan izglītības kvalitāti.

Kopš 2012. gada ES ir būtiski atbalstījusi izglītības sektoru, un tā plāno arī turpmāk sniegt atbalstu budžetā. Ierodoties Sīrijas bēgļiem, valsts izglītības sistēmā uz laiku tika uzņemti gandrīz 143 000 skolēnu, tādējādi pārpludinot valsts skolas, kā rezultātā pasliktinājās izglītības kvalitāte, saskaņā ar Izglītības ministrijas plānu, kas 2016.–2017. mācību gadā paredz uzņemt līdz 193 000 skolēnu, būs nepieciešamas vēl 100 divās maiņās strādājošas skolas, līdz tiks nodrošināti finanšu resursi, kuri nepieciešami darbības izdevumiem, un līdz saskaņā ar Jordānijas nolīgumu divu vai triju gadu laikā tiks uzceltas jaunas skolas.

Tā kā jautājums par skolu paplašināšanu un būvniecību jārisina steidzami, Jordānija ir garantējusi, ka sāks to pēc iespējas ātrāk. Tas ļautu 15 000 sīriešu bērnu, kas pašlaik ir iekļauti rezerves sarakstā, apmeklēt valsts skolas, bet citiem bēgļiem būtu iespēja piekļūt profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA), ja būtu vietas.

Ja nelaimīgā kārtā karš Sīrijā ieilgtu un nestabilitāte turpinātos, Jordānija varētu bēgļus skolēnus iekļaut valsts skolu sistēmā, tādējādi dodot viņiem cerību veidot savu nākotni un iespēju mācīties atbilstīgi Jordānijas standartiem, tādējādi aktīvi mazinot vardarbīgā ekstrēmisma risku. Būtu jācenšas arī jauniešus, kas neapmeklē skolu, iesaistīt neformālās mācīšanās programmās. Vidējā termiņā būtu arī lietderīgi palielināt darba ņēmēju piedāvājumu darba tirgū, tādējādi tie varētu sekmēt savas uzņēmējvalsts ekonomikas izaugsmi.

Tāpat tiks paredzēta iespēja veikt papildu darbības, lai nodrošinātu piekļuvi augstākajai izglītībai Sīrijas studentiem to uzturēšanās laikā Jordānijā.

5.    Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un pārvaldība

Lielā skaita Sīrijas bēgļu ilgstošā klātbūtne Jordānijā nav izraisījusi enerģijas trūkumu, taču tā ir atklājusi pastāvīgu Jordānijas energoresursu nepietiekamības problēmu. Jaunākajā dokumentā “Uzņēmējkopienu atjaunošana”, ar ko nāca klajā Jordānijas Plānošanas un starptautiskās sadarbības ministrija (MOPIC) un kas saistīts ar JRP 2016.–2018. gadam, paredzēts, ka šajā jomā nākamo 3 gadu laikā būs nepieciešami EUR 120 miljoni. Varētu sekmēt sinerģiju ar vērā ņemamo ES atbalstu, kas paredzēts kopš 2011. gada, jo atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes darbībā ir nepieciešams plašs un daudzveidīgs darbaspēks, tostarp vairāk pūliņu ir jāiegulda pētniecībā un inovācijās.

Turklāt JRP 2016.–2018. gadam norādīts, ka ūdensapgāde un sanitārija ir viena no tām nozarēm, kurām atbalsts ir vajadzīgs visvairāk, tostarp vietējās kopienās. ES jau sniedz būtisku atbalstu šajā jomā, ko varētu palielināt un kas šajā jomā būtu pamatā turpmākajām darbībām. Turklāt ES finansēs vietējai ekonomikai izdevīgu un plašu programmu attiecībā uz cieto atkritumu apsaimniekošanu, kas uzlabos jordāniešu dzīves kvalitāti, tajā iesaistot neaizsargātas un nekvalificētas personas.

Turklāt ES pēc valdības pieprasījuma var ātri piesaistīt tehnisko palīdzību dažādās nozarēs. Tiks nodrošināta arī papildināmība ar tādām ES programmām kā ES pētniecības un inovāciju programma “Apvārsnis 2020”.

6.    Stabilitāte un drošība, tostarp terorisma apkarošana, radikalizācijas un vardarbīga terorisma novēršana

Iekšējā drošība ir augsta Jordānijas prioritāte. Cīņā pret terorismu Jordānija izmanto efektīvu un robustu sistēmu, kas ir pierādījusi savu efektivitāti terorisma draudu samazināšanā vai likvidēšanā. Tomēr saistībā ar ieilgušo konfliktu Sīrijā un situāciju Irākā un ārpus tās reģions piesaista arvien vairāk starptautisko džihādistu.

Kopīgie mērķi ir cīņa pret terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu, radikalizāciju un reliģisko neiecietību attiecībā uz citu reliģiju vai tās pašas reliģijas pārstāvjiem. ES un Jordānijai ir izdevīga ciešā sadarbība un pieredzes apmaiņa cīņā pret šīm parādībām, galveno uzmanību pievēršot novēršanai, reaģēšanai un tiesiskuma principu ievērošanai. ES un Jordānija turpinās gan divpusējo sadarbību, gan sadarbību reģionālos un starptautisko forumos, plašā un visaptverošā veidā iesaistoties gan drošības jautājumu; gan konkrētu krīžu, piemēram, Sīrijas krīzes, un globāla rakstura jautājumu (radikalizācijas apkarošana) risināšanā.

ES un Jordānijas cīņas ar terorismu un uzlabotas drošības darbseminārā 2016. gada 15. martā ES un Jordānija vienojās turpināt darbu šajās trīs jomās: vardarbīga ekstrēmisma apkarošana; terorisma finansēšanas apkarošana; aviācijas un robežu drošība. Turklāt ES ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodola (CBRN) riska mazināšanas izcilības centru Tuvo Austrumu reģionālajā sekretariātā, kas atrodas Ammānā, ietvaros tiek finansēta reģionālā apmācību centra izveide Jordānijā.

ES veiks ieguldījumus radikalizācijas pamatā esošo nelīdzsvarotību un veicinošo faktoru analīzē un ir piešķīrusi EUR 10 miljonus Jordānijas valdības atbalstam cīņā pret vardarbīgo ekstrēmismu. Jordānija tiek mudināta piedalīties attiecīgajos radikalizācijas apkarošanas projektos atbilstīgi ES pētniecības un inovāciju programmai “Apvārsnis 2020”.

Pastāv iespēja izmantot papildu finansiālo atbalstu un specializētas zināšanas. Atbilstošās darbības var ietvert starpkopienu dialoga uzlabošanu, ekonomisko iespēju veidošanu, mājvietu nodrošināšanu un atbalstu dalībniekiem, kas spēj atspēkot ekstrēmisma idejas. Tas būtiski palīdzētu efektīvāk apkarot kopīgos terorisma draudus.

ES un Jordānija turpinās savu partnerību, veicinot saprašanos un stabilitāti globālā un reģionālā mērogā. Papildus darbībām attiecībā uz radikalizācijas apkarošanu tiks turpinātas tādas reģionālās zinātnes diplomātijas iniciatīvas kā SESAME (Sinhrotronā radiācija zinātnes un eksperimentāliem lietojumiem Tuvajos Austrumos), kas atrodas Jordānijā. Vēl viena iniciatīva ir PRIMA (Partnerība pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā). Ir paredzēts īstenot kopīgu pētniecību divos vissteidzamākajos problēmjautājumos Eiropas un Vidusjūras reģionā, proti, pārtikas ražošanas ilgtspēja un efektivitāte un ūdensapgāde.

Katastrofu riska pārvaldībā ES un Jordānija pētīs iespēju noslēgt divpusēju vienošanos par civilo aizsardzību. Savienības civilās aizsardzības mehānisma satvarā ES un Jordānija ir apņēmušās arī pastiprināt sadarbību katastrofu riska pārvaldībā, proti, apmainoties ar gūto pieredzi, rīkojot kopīgas apmācības un varbūt izveidojot reģionālo apmācību centru, veidojot spējas katastrofu novēršanā un sagatavotībā tām, tostarp risku noteikšanā un novērtēšanā.

7.    Mobilitāte un migrācija

ES un Jordānija 2014. gada 9. oktobrī noslēdza mobilitātes partnerību (MP). Mobilitātes partnerība ir saskaņotu politisko saistību kopums, kurus ir uzņēmusies ES, 16 iesaistītās dalībvalstis un Jordānija, un tā ir 2013. gada decembri uzsāktā ES un Jordānijas dialoga rezultāts. Tā nodrošina saskaņotu regulējumu migrācijas, mobilitātes un drošības jomā un ietver virkni darbību, kuras pielikumā noteikušas un kuras īstenos visas mobilitātes partnerības puses. Galvenais uzdevums ir nodrošināt pilnīgu un efektīvu MP īstenošanu.

ES vīzu režīma atvieglošana (un attiecīgi atpakaļuzņemšanas nolīgums) ir svarīgs mērķis ES un Jordānijas attiecībās un mobilitātes un tiešo personisko kontaktu sekmēšanā starp abām valstīm. Pienācīgā migrācijas plūsmas pārvaldībā ir svarīga arī neatbilstīgu migrantu atpakaļuzņemšana. Sarunas par ES un Jordānijas nolīgumiem par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanu sāksies vienlaicīgi 2016. gada rudenī.

Saskaņā ar ES un Jordānijas nolīgumu mērķis ir migrācijas un mobilitātes ietekme attīstības jomā, tostarp diasporas potenciāla izmantošana ekonomikas attīstībā, intelektuālā darbaspēka aprites un reģionālās un starptautiskās studentu un ekonomikas dalībnieku apmaiņas sniegtās iespējas.

8.    Tiesu iestāžu un politiskās reformas, demokrātiskas vēlēšanas un cilvēktiesības

ES un Jordānija turpinās sadarbību Jordānijas tiesu sistēmas stiprināšanā un tās pieejamības palielināšanā. Jordānija ir apņēmusies uzlabot tiesu sistēmas darbību un nodrošināt tiesu neatkarību, kā par to liecina tādas nesenās likumdošanas reformas kā, piemēram, Likums par tiesu neatkarību un Likums par jauniešu tiesībām. Jordānija ir panākusi progresu attiecībā uz elektroniskās paziņošanas un starpsavienojamības sistēmu un ir sagatavojusi būtisku apmācību programmu tiesnešiem.

Nodrošinot budžeta atbalstu un tehnisko palīdzību, ES palīdz Tieslietu ministrijai, Tiesnešu mācību institūtam un Tieslietu padomei. Jordānija un ES ir stingri apņēmušās turpināt darbu pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas mazināšanā, tiesiskās palīdzības palielināšanā, jo īpaši neaizsargātām grupām, un recidīva mazināšanā, izmantojot alternatīvas sankcijas un pēcuzraudzības shēmas.

Jordānija, pieņemot tiesību aktus attiecībā uz jaunu vēlēšanu sistēmu, decentralizāciju, pašvaldībām un politiskajām partijām, ir apliecinājusi savu apņemšanos turpināt politiskās reformas straujākā virzībā uz parlamentāru pārvaldību un lielāku politisko līdzdalību.

ES ir apņēmusies arī turpmāk atbalstīt Jordānijas centienus stiprināt demokrātisku pārvaldību. ES turpinās sniegt atbalstu efektīvā galveno demokrātisko iestāžu darbībā, jo īpaši Parlamenta un starptautiskās vēlēšanu komisijas darbībā.

Cilvēktiesību veicināšana un ievērošana ir ES un Jordānijas sadarbības stūrakmens, par ko liecina regulārs dialogs daudzpusējā un divpusējā satvarā, kā arī īpaši pasākumi pilsoniskās sabiedrības, daudzveidīgu plašsaziņas līdzekļu, dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību atbalstam.

Jordānijas valsts plāns cilvēktiesību jomā 2016.–2025. gadam ir viens no ES un Jordānijas saistību kritērijiem, tas pats attiecināms uz Jordānijas starptautiskajām saistībām (kas pieņemtas starptautisko konvenciju un ANO platformu satvarā, piemēram, universāla salīdzinošā izvērtēšana (Universal Peer Review)).

Tālākā virzība

ES un Jordānijas nolīguma prioritārās darbības tiks turpinātas politiska un tematiska dialoga veidā. Saskaņā ar ES un Jordānijas un starptautisko nolīgumu paredzētās saistības un pārskatīšanas mehānismi būs savstarpēji saskaņoti un nostiprināti.

Finansējums tiks piesaistīts no dažādiem ES budžeta instrumentiem, un tas tiks novirzīts uz darbībām, kas Jordānijā tiek īstenotas kopā ar valsts un vietējām iestādēm, ES dalībvalstu aģentūrām, nevalstiskajām organizācijām, ANO un citām starptautiskajām organizācijām. Finansējums cita starpā paredzēs budžeta atbalstu, kā arī turpmāku makrofinansiālo palīdzību un koncesiju finansējumu, ja ir izpildīti visi kritēriji. ES Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā (Madad fonds) var nodrošināt atbalstu Jordānijai Sīrijas bēgļu un skarto uzņēmējkopienu vajadzībām dotāciju veidā. Jordānijas iestādes tiek regulāri konsultētas par procesu un ierosinātajām darbībām un tiek mudinātas iesniegt priekšlikumus finansējumam. Tās tiek arī aicinātas piedalīties Madad fonda valdes sanāksmēs.

1. papildinājums. Jordānijas un ES saistības

Jordānijas saistības	ES saistības
Makroekonomikas stabilitātes stiprināšana (tostarp starptautiskā nolīguma mērķi)
Pārskatīšanas mehānisms: ekonomikas dialogi, starptautiskā nolīguma pārraudzība
1) Makroekonomikas stabilitātes uzturēšana un darbs ar SVF Paplašinātā finansēšanas mehānisma pieņemšanā. 2) Stabilas ieguldījumu programmas izstrāde ar ierobežotu ietekmi uz parādu slogu un attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi, stabilitāti, darbvietu veidošanu.	Abpusēji a) Atbalsts, izmantojot jauno makrofinansiālās palīdzības programmu 2016.–2017. gadam, kas ir atkarīgs no finansiālās vienošanās ar SVF. Papildus šai MFA vajadzības gadījumā un – ja to atļauj formālās modalitātes – saistības pārbaudīt papildu makrofinansiālo atbalstu. b) Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu instruments (NIF) uz atvieglotiem noteikumiem nodrošina ievērojamus finanšu resursus liela mēroga ieguldījumu projektiem.
Privātā sektora attīstība, uzņēmējdarbības vide, tirdzniecība un ieguldījumi, darbvietu veidošana (tostarp starptautiskā nolīguma mērķi)
Pārskatīšanas mehānisms: attiecīgās apakškomitejas un/vai tematiskās sanāksmes, Asociācijas padome, starptautiskā nolīguma pārraudzība
1) Divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu sistēmas nostiprināšana (piem., DCFTA, ACAA). 2) Uzņēmējdarbības vides uzlabošana (tiesību aktu un regulatīvais satvars), kas veicina ieguldījumus, ekonomisko attīstību un darbvietu veidošanu; uzņēmējdarbības un publiskā un privātā sektora partnerības veicināšana. 3) Ieguldītājiem paredzētu funkcionējošu vienas pieturas aģentūru izveide. 4) Jordānijas uzņēmumu motivēšana izmantot spēkā esošās tirdzniecības priekšrocības, kas radušās spēkā esošā ES un Jordānijas brīvās tirdzniecības nolīgumu rezultātā. 5) Atbalsta paplašināšana uzņēmumiem (eksporta tirgus), lai nodrošinātu atbilstību Eiropas/starptautiskajiem kvalitātes standartiem. 6) Atraktīvas sistēmas izveide attiecībā uz ieguldījumiem noteiktajās zonās un uzturēšanās/darba atļauju piešķiršana Sīrijas bēgļiem (vismaz 15 % darbvietu 18 noteiktajās ekonomikas zonās un rūpniecības rajonos esošajās ražotnēs pirmajā un otrajā gadā jāpiešķir Sīrijas bēgļiem; sākot no trešā gada – 25 %) ar vispārējo mērķi Sīrijas bēgļiem Jordānijā nodrošināt aptuveni 200 000  darbvietu, kā tas noteikts starptautiskajā nolīgumā. Trešo personu veikta pārraudzība (Starptautiskā Darba organizācija (SDO)). 7) Darbietilpīgu pieeju paplašināšana, kas nodrošina darbu gan sīriešiem, gan jordāniešiem. 8) Sīrijas bēgļu administratīvā statusa atvieglināšana, lai viņiem nodrošinātu piekļuvi nodarbinātībai un pamatpakalpojumiem un iespējas izveidot uzņēmumus nometnēs un ārpus tām. 9) Valsts politikas apstiprināšana attiecībā uz neoficiālā darba tirgus apkarošanu (atbilstīgi SDO ieteikumiem). 10) Jauniešu un sieviešu ekonomisko iespēju un dalības stiprināšana. 11) Uzņēmēju un ieguldītāju konferences organizēšana Jordānijā.	Abpusēji a) Sarunu sākšana par paplašinātu brīvās tirdzniecības nolīgumu un attiecīga atbalsta nodrošināšana tā īstenošanas atvieglošanā. b) Sagatavošanas darbu paātrināšana sarunām attiecībā uz nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko izstrādājumu pieņemamību (ACAA), lai atsevišķu Jordānijas nozaru ražojumi nokļūtu ES tirgū, tiem nepiemērojot papildu tehniskās pārbaudes. c) Atbalsts Jordānijas valdībai tās centienos uzlabot uzņēmējdarbības vidi, inovācijas un ieguldījumu vidi. d) Palīdzība Jordānijas valdībai un privātajam sektoram, lai sekmētu to ražojumu konkurētspēju un kvalitāti, tiecoties panākt atbilstību starptautiskajiem standartiem un palielināt eksportu (piem., izveidot reģionālo centru pārtikas drošībai, tostarp laboratorijas sanitāro un fitosanitāro standartu uzraudzībai). e) Atbalsts uzņēmēju un ieguldītāju konferencei Jordānijā. Sīrijas bēgļi a) Izcelsmes noteikumu pagaidu atvieglošana uz 10 gadiem attiecībā uz konkrētiem ražojumiem un 18 noteiktajās zonās un rūpniecības rajonos, darbvietu veidošana, kas sniedz priekšrocības gan Sīrijas bēgļiem, gan Jordānijas valstspiederīgajiem, iespēju izskatīšana attiecībā uz spēkā esošo izcelsmes noteikumu izņēmumu paplašināšanu, tiklīdz tiks sasniegts mērķis izveidot 200 000  bēgļiem paredzētu darbvietu trešo personu (SDO) pārraudzībā. b) Piekļuves kredītiem atvieglošana, izmantojot diferenciētu pieeju: i) Eiropas un starptautiskās finanšu iestādes izveido kredītlīnijas, kuras pārvalda Jordānijas finanšu iestādes; ii) kredītu piešķiršana, sākotnējais finansējums un atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbina gan sīriešus, gan jordāniešus, iii) atbalsts mikrokredītu izsniegšanas mehānismiem. c) Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) palielina koncesiju finansējumu atbilstīgi savām attiecīgajām pilnvarām.
Kvalitatīva izglītība un apmācība sociālajai iekļautībai un attīstībai (tostarp starptautiskā nolīguma mērķi)
Pārskatīšanas mehānismi: tematiskās sanāksmes, starptautiskā nolīguma pārraudzība
1) Uz darba tirgu orientētas izglītības un piekļuves kvalitatīvai izglītībai uzlabošana un Padomes regulatīvā satvara stiprināšana attiecībā uz nodarbinātību un tehnisko un profesionālo izglītību un apmācību (NTPIA). 2) Atbalsts politikai attiecībā uz prasmju pielāgošanu darba tirgus vajadzībām; akadēmiskās un nozaru sadarbības uzlabošana un studentu nodarbināmības spēju attīstīšana. 3) Sociālās iekļaušanas veicināšana, palielinot to cilvēku skaitu, kas aktīvi piedalās izglītības, apmācības un citos darba tirgus pasākumos, jo īpaši sieviešu, jauniešu un personu ar invaliditāti skaitu. 4) Sīriešu bēgļu skaita palielināšana valsts izglītības sistēmā pamatskolas un vidusskolas līmenī 2016.–2017. mācību gadā līdz 190 000  personu, vienlaikus saglabājot izglītības kvalitāti. 5) Piekļuves kvalitatīvai formālajai izglītībai paātrināšana Sīrijas bēgļiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem jordāniešiem. 6) Piekļuve profesionālajai izglītībai sīriešiem un terciārās/augstākās izglītības iespēju palielināšana visiem neaizsargātajiem jauniešiem (jordāniešiem un sīriešiem).	Abpusēji a) Palielināt personu no nelabvēlīgā situācijā esošām sabiedrības grupām skaitu, kuras laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam piedalās profesionālajā apmācībā. b) Finansējuma palielināšana, izmantojot budžeta atbalstu Darba ministrijai, ar mērķi sniegt proaktīvus darba tirgus pakalpojumus. c) Atbalsts saistībām līdz to skolu būvniecības pabeigšanai, par kurām ir panākta vienošanās. d) Finansējuma palielināšana attiecībā uz augstāko un tehnisko izglītību studentiem no Sīrijas bēgļu kopienas un nelabvēlīgā situācijā esošiem jordāniešiem. e) Lielākas iespējas piedalīties “Erasmus+” programmās ar šādiem mērķiem: i) mobilitātes atvieglošana studentiem, darbiniekiem, jauniešiem, jauniem darba ņēmējiem un brīvprātīgajiem starp Jordāniju un Eiropu; ii) augstākās izglītības iestāžu modernizēšana Jordānijā, izmantojot sadarbības projektus. f) Intelektuālā darbaspēka aprites, studentu un pētnieku mobilitātes veicināšana saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”. Sīrijas bēgļi Finansējuma palielināšana, izmantojot budžeta atbalstu, lai segtu papildu izdevumus attiecībā uz skolotājiem, mācību grāmatām, mācību maksu un darbības izdevumiem; kā arī atbalsts skolu kapacitātes paplašināšanā Sīrijas skolēniem.
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un pārvaldība
Pārskatīšanas mehānisms: apakškomiteju sanāksmes, tematiskās konsultācijas
1) Koordinācijas uzlabošana attiecībā uz ilgtspējīgu notekūdeņu apsaimniekošanu. 2) Energoefektivitāte un atjaunojami energoresursi: enerģijas patēriņa samazināšana līdz 2020. gadam par 20 % un atjaunojamo energoresursu daļas palielināšana elektroenerģijas ražošanā vismaz līdz 15 %. 3) Pētniecības un inovācijas centienu palielināšana atjaunojamo energoresursu, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas jomā.	Abpusēji a) Budžeta un kaimiņattiecību politikas ieguldījumu instrumenta (NIF) atbalsts atjaunojamo energoresursu jomā un ilgtspējīga ierobežoto dabas resursu izmantošana. b) Atbalsts spēju veidošanā un apmācība attiecīgas zinātības attīstīšanā. c) Atbalsts energoefektivitātes programmām, tostarp attiecībā uz darbvietu veidošanu. d) Atbalsts sadarbībai pētniecībā un inovācijā atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā. e) Reģionālo enerģijas tirgu izveides atvieglošana.
Sadarbības stiprināšana stabilitātes un drošības, tostarp terorisma apkarošanas (TA) jomā
Pārskatīšanas mehānismi: dialogi TA jomā, apakškomitejas un/vai tematiskās sanāksmes, Asociācijas padome
1) Departamentu sadarbības veicināšana un starptautisko līdzekļu devēju koordinācijas atvieglošana, lai uzlabotu tiesiskuma principu īstenošanu, pamatojoties uz terorisma un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanas stratēģijām. 2) Sadarbības pastiprināšana jauniešu radikalizācijas novēršanā un radikalizācijas novēršanas iniciatīvās, tostarp ar izglītības un darbvietu veidošanas programmām. 3) Iesaistīšanās stratēģiskajā sadarbībā TA jomā un dialogā ar ES. 4) Katastrofu pārvaldība: pastiprināta koordinācija starp ministrijām; civilās aizsardzības amatpersonu apmācības pastiprināšana civilās aizsardzības jomā un katastrofu risku pārvaldībā un atbilstīgu resursu piešķiršana; Nacionālā centra drošības un krīžu pārvaldībai spēju palielināšana, lai tas varētu veikt apmācību un treniņu reģionālā centra funkcijas; izpratnes veicināšana vietējās kopienās.	Abpusēji a) Turpmāks atbalsts Jordānijas centieniem novērst un apkarot radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu. b) Sadarbības paplašināšana aviācijas drošības, tiesu iestāžu sadarbības un robežu pārvaldības jomās; atbalsts cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. c) Drošība/terorisma apkarošana: sadarbība starp ES un dalībvalstu specializētajām aģentūrām. d) Katastrofu pārvaldība: atbalsts agrīnās brīdināšanas, novēršanas un sagatavotības spējas palielināšanā un ciešākas partnerības piedāvājums ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu.
Labi pārvaldīta bēgļu, migrācijas un mobilitāte politika Pārskatīšanas mehānisms: mobilitātes partnerība un/vai attiecīgas apakškomitejas, Asociācijas padome ES un Jordānija 2014. gada oktobrī noslēdza mobilitātes partnerību. Tās vienojās īstenot partnerībā ietvertās savstarpējās politiskās saistības un visas pielikumā minētās darbības atbilstīgi šādām noteiktajām prioritātēm. — Labi pārvaldītas likumīgas migrācijas un mobilitātes veicināšana. — Attiecīgu Jordānijas iestāžu spējas palielināšana robežu pārvaldībā un neatbilstīgas migrācijas novēršanā. — Migrācijas un attīstības saiknes stiprināšana. — Migrantu aizsardzības palielināšana saskaņā ar starptautiskajām saistībām. ES un Jordānija apņemas paātrināt mobilitātes partnerības īstenošanu, galveno uzmanību pirmām kārtām pievēršot pielikumā minētajām darbībām, neaizmirstot, ka pielikums ir grozāms dokuments, ko ik pa laikam var atjaunot ar nosacījumu, ka tas joprojām atbilst mobilitātes partnerībā paustajām politiskajām saistībām.
Tiesu iestāžu un politiskās reformas, demokrātiskas vēlēšanas un cilvēktiesības
Pārskatīšanas mehānismi: ANO cilvēktiesību mehānisms, cilvēktiesību dialogs, politiskais dialogs, Asociācijas padome
1) Turpmāki centieni virzībā uz neatkarīgu tiesu iestāžu izveidi. 2) Uzlabota piekļuve tiesiskajai palīdzībai. 3) Politisko reformu turpināšana ar mērķi nodrošināt Jordānijas ilgtermiņa stabilitāti un demokrātisku pārvaldību. 4) Demokrātisko iestāžu lomas stiprināšana. 5) Turpmāka demokrātisku vēlēšanu organizēšana. 6) Mehānismu stiprināšana attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības dalību virknē pilotnozaru. 7) Valsts plāna cilvēktiesību jomā 2016.–2025. gadam īstenošana. 8) Cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību un sieviešu iespēju, veicināšana un ievērošana sabiedriskajā dzīvē. 9) Saistību un pienākumu īstenošana saskaņā ar starptautiskajām un nacionālajām cilvēktiesībām. 10) Regulējums daudzveidīgu plašsaziņas līdzekļu atbalstam.	Abpusēji a) Budžeta atbalsts tieslietu nozares reformai. b) Atbalsts spējas veidošanai, pārraudzībai un ietekmes novērtējumam. c) Atbalsts Parlamentam un darbības politisko partiju atbalstam. d) Atbalsts neatkarīgai vēlēšanu komisijai. e) ES vēlēšanu novērošanas misijas (pēc Jordānijas uzaicinājuma). f) Turpmāks atbalsts valdības programmām un nevalstiskām iniciatīvām cilvēktiesību veicināšanā un ievērošanā saskaņā ar ES globālajām prioritātēm cilvēktiesību jomā un Jordānijas valdības programmu cilvēktiesību jomā 2016.–2025. gadam. g) Turpmāks atbalsts attiecībā uz dzimumu līdztiesību un cilvēktiesībām, tostarp, pamatojoties uz Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību.

2. papildinājums. Kritēriji

Lai pārraudzītu ES un Jordānijas nolīguma īstenošanā panākto progresu, ir ierosināti šādi kvantitatīvie kritēriji. Pārraudzība tiks veikta regulāri un vismaz reizi gadā, pamatojoties uz paredzētajiem pārskatīšanas mehānismiem un sanāksmēm saistībā ar ES un Jordānijas divpusējo sadarbību.

Jordānijas saistības

ES saistības

— 50 000  darbvietu Sīrijas bēgļiem līdz 2016. gada beigām; 75 000  – līdz 2017. gada beigām; 100 000  – līdz 2018. gada beigām, ar nosacījumu, ka ir pietiekams pieprasījums pēc darba atļaujām. — Izglītība: valsts un bezmaksas izglītība vismaz 140 000  sīriešu bērnu 2016. gadā un vismaz 190 000  bērnu 2017. gada beigās.

Abpusēji Kopumā 2016. un 2017. gadam ir piesaistīts jauns finansējuma vismaz EUR 747 miljonu apmērā, tostarp: — EUR 200 miljonu makrofinansiālās palīdzības aizdevums, ja ir ievēroti visi priekšnosacījumi. — EUR 108 miljoni humānajai palīdzībai 2016.–2017. gadā. Sīrijas bēgļi ES piemēro vienkāršotus izcelsmes noteikumus eksportam no Jordānijas uz ES, ievērojot šādus nosacījumus: — uz 10 gadus ilgu laikposmu — 18 noteiktajās zonās un rūpniecības rajonos.