ar ko groza Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par preču un pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu un autoceļiem 1., 3., 4. un 7. pielikumu [2016/122]

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par preču un pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu un autoceļiem (turpmāk – nolīgums) un jo īpaši tā 52. panta 4. punktu,

Kravu pārvadājumiem ar Šveicē reģistrētiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilnā masa, ietverot piekabju masu, ir 3,5 līdz 6 tonnas, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1072/2009 (2) 3. pantā paredzēto prasību par atļauju piemēro tikai, sākot no 2018. gada 1. janvāra.

Atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 881/92 (3) nolīguma 9. pantā uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 1072/2009, un atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 684/92 (4) nolīguma 17. pantā uzskata par atsaucēm uz Eiropas parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/2009 (5).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).

(3) Padomes 1992. gada 26. marta Regula (EEK) Nr. 881/92 par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju (OV L 95, 9.4.1992., 1. lpp.).

(4) Padomes 1992. gada 16. marta Regula (EEK) Nr. 684/92 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (OV L 74, 20.3.1992., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.).

1. PIELIKUMS

“1. PIELIKUMS

PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Saskaņā ar šā nolīguma 52. panta 6. punkta prasībām Šveice piemēro juridiskos noteikumus, kas līdzvērtīgi turpmāk minētajiem noteikumiem.

Attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi

1. SADAĻA – ATĻAUJA VEIKT PROFESIONĀLO DARBĪBU

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Direktīva 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (OV L 33, 4.2.2006., 82. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

Šā nolīguma nolūkos:

a)	Eiropas Savienība un Šveices Konfederācija atbrīvo no pienākuma iegūt autovadītāja atestātu visus Šveices Konfederācijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zona dalībvalstu pilsoņus;

b)	Šveices Konfederācija no pienākuma iegūt autovadītāja atestātu a) apakšpunktā neminēto valstu pilsoņus var atbrīvot tikai pēc apspriešanās ar Eiropas Savienību un pēc tās piekrišanas saņemšanas;

c)	Regulas (EK) Nr. 1072/2009 III nodaļas noteikumus (par kabotāžu) nepiemēro.

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 13. maija Regulu (ES) Nr. 517/2013 (OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.).

Šā nolīguma nolūkos Regulas (EK) Nr. 1073/2009 V nodaļas noteikumus (par kabotāžu) nepiemēro.

—	Komisijas 2009. gada 17. decembra Lēmums 2009/992/ES par prasību minimumu attiecībā uz datiem, kas ievadāmi valsts elektroniskajā autotransporta uzņēmumu reģistrā (OV L 339, 22.12.2009., 36. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1213/2010, ar ko ievieš kopīgus noteikumus par autotransporta uzņēmumu valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu (OV L 335, 18.12.2010., 21. lpp.).

—

Komisijas 2014. gada 9. aprīļa Regula (ES) Nr. 361/2014, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/2009 attiecībā uz dokumentiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2121/98 (OV L 107, 10.4.2014., 39. lpp.).

2. SADAĻA – SOCIĀLĀS PRASĪBAS

—	Padomes 1985. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 30. oktobra Regulu (ES) Nr. 1161/2014 (OV L 311, 31.10.2014., 19. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/15/EK par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Direktīva 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes Direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes Direktīvas 76/914/EEK atcelšanu (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1073/2009 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2009. gada 30. janvāra Direktīvu 2009/5/EK (OV L 29, 31.1.2009., 45. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 1. jūlija Regula (ES) Nr. 581/2010 par maksimālajiem termiņiem, kuros jāveic attiecīgo datu lejupielāde no transportlīdzekļa datu saglabāšanas ierīces un vadītāja kartes (OV L 168, 2.7.2010., 16. lpp.).

3. SADAĻA – TEHNISKĀS PRASĪBAS

Motorizētie transportlīdzekļi

—

Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīva 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (OV L 42, 23.2.1970., 16. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2007. gada 14. jūnija Direktīvu 2007/34/EK (OV L 155, 15.6.2007., 49. lpp.).

—

Padomes 1987. gada 3. decembra Direktīva 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (OV L 36, 9.2.1988., 33. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2001. gada 10. aprīļa Direktīvu 2001/27/EK (OV L 107, 18.4.2001., 10. lpp.).

—

Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/671/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz obligātu drošības jostas izmantošanu transportlīdzekļos, kas sver mazāk nekā 3,5 tonnas (OV L 373, 31.12.1991., 26. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 27. februāra Īstenošanas direktīvu 2014/37/ES (OV L 59, 28.2.2014., 32. lpp.).

—

Padomes 1992. gada 10. februāra Direktīva 92/6/EEK par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/85/EK (OV L 327, 4.12.2002., 8. lpp.).

—

Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/24/EEK par ātruma ierobežošanas ierīcēm vai līdzīgām uzstādītām ātruma ierobežošanas sistēmām dažu kategoriju mehāniskos transportlīdzekļos (OV L 129, 14.5.1992., 154. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu 2004/11/EK (OV L 44, 14.2.2004., 19. lpp.).

—

Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīva 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. februāra Direktīvu 2002/7/EK (OV L 67, 9.3.2002., 47. lpp.).

—	Padomes 1998. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 2411/98 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju reģistrācijas dalībvalsts pazīšanas zīmes atzīšanu Kopienas iekšējā satiksmē (OV L 299, 10.11.1998., 1. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 6. jūnija Direktīva 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (OV L 203, 10.8.2000., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 5. jūlija Direktīvu 2010/47/ES (OV L 173, 8.7.2010., 33. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Direktīva 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (OV L 275, 20.10.2005., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 18. jūlija Direktīvu 2008/74/EK (OV L 192, 19.7.2008., 51. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (pārstrādāta versija) (OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 31. janvāra Regulu (ES) Nr. 133/2014 (OV L 47, 18.2.2014., 1. lpp.).

—

Komisijas 2011. gada 25. maija Regula (ES) Nr. 582/2011, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 627/2014 (OV L 174, 13.6.2014., 28. lpp.).

Bīstamo kravu pārvadājumi

—

Padomes 1995. gada 6. oktobra Direktīva 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (OV L 249, 17.10.1995., 35. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/54/EK (OV L 162, 21.6.2008., 11. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 21. novembra Direktīvu 2014/103/ES (OV L 335, 22.11.2014., 15. lpp.).

Šā nolīguma mērķiem Šveicē piemēro šādas atkāpes no Direktīvas 2008/68/EK:

1. Autotransports

Atkāpes attiecībā uz Šveici saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

RO – a – CH – 1

Par: dīzeļdegvielas un mazuta ar ANO klasifikācijas numuru 1202 pārvadājumiem autocisternās.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.3.6. un 6.8. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: izņēmumi, kas attiecas uz pārvadātajiem daudzumiem uz vienu transporta vienību, noteikumi par cisternu konstrukciju.

Valsts tiesību akta saturs: autocisternām, kuru uzbūve neatbilst 6.8. punktam, bet kuras ir būvētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuru tilpums ir 1 210 l vai mazāks, un kuras izmanto, lai pārvadātu mazutu vai dīzeļdegvielu ar ANO klasifikācijas numuru 1202, var piemērot izņēmumus, kas iekļauti ADR 1.1.3.6. punktā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.6.3. punkta b) apakšpunkts un 6.14. punkts (SDR; RS 741.621).

Spēkā līdz: 2017. gada 1. janvārim.

RO – a – CH – 2

Par: atbrīvojumu no prasības pēc pārvadājuma dokumenta dažiem 1.1.3.6. punktā definēto bīstamo kravu daudzumiem.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 1.1.3.6. un 5.4.1. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: pienākums līdzi vest pārvadājuma dokumentu.

Valsts tiesību akta saturs: pienākums līdzi vest 5.4.1. punktā paredzēto pārvadājuma dokumentu neattiecas uz tādu neiztīrītu tukšu cisternu pārvadājumiem, kas pieder 4. transporta kategorijai, un avārijas dienestos vai niršanas ekipējumā izmantojamajiem elpošanas aparātiem paredzētu piepildītu vai tukšu gāzes balonu pārvadājumiem, kas nepārsniedz 1.1.3.6. punktā noteiktos ierobežojumus.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.6.3. punkta c) apakšpunkts (SDR; RS 741.621).

Spēkā līdz: 2017. gada 1. janvārim.

RO – a – CH – 3

Par: neiztīrītu tukšu tvertņu pārvadājumiem, ko veic uzņēmumi, kas apkalpo ūdenim bīstamu šķidrumu glabātavas.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 6.5., 6.8., 8.2. un 9. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: tvertņu un transportlīdzekļu konstrukcija, aprīkošana un pārbaude. Autovadītāju apmācība.

Valsts tiesību akta saturs: ADR paredzētie konstrukcijas, aprīkojuma un pārbaudes noteikumi, kā arī marķēšanas un oranžās numurzīmes identifikācijas noteikumi neattiecas uz transportlīdzekļiem un neiztīrītām tukšām cisternām vai tvertnēm, ko izmanto uzņēmumi, kas apkalpo ūdenim bīstamu šķidrumu glabātavas, lai saturētu šķidrumus, kamēr tiek apkalpotas stacionārās tvertnes. Uz tiem attiecas īpaši marķēšanas un identifikācijas noteikumi, kā arī transportlīdzekļa vadītājam nav obligāti jāievēro apmācību prasība, kas noteikta 8.2. punktā.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.6.3.10. punkts (SDR; RS 741.621).

Spēkā līdz: 2017. gada 1. janvārim.

Atkāpes attiecībā uz Šveici saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

RO – bi – CH – 1

Par: bīstamu kravu saturošu sadzīves atkritumu pārvadājumiem uz atkritumu apglabāšanas iekārtām.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 2., 4.1.10., 5.2. un 5.4. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: klasifikācija, kombinētais iepakojums, marķēšana un etiķetēšana, dokumentācija.

Valsts tiesību akta saturs: noteikumi ietver nolikumus attiecībā uz kompetentās iestādes atzīta eksperta veiktu tādu sadzīves atkritumu vienkāršotu klasificēšanu, kas satur bīstamo kravu (sadzīves atkritumi), atbilstošām tvertnēm un vadītāju apmācību. Sadzīves atkritumus, ko eksperts nevar klasificēt, drīkst pārvest uz pārstrādes centru mazos daudzumos, kas identificēti ar iepakojuma un transporta vienības numuru.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.7. punkts (SDR; RS 741.621).

Piezīmes: šos noteikumus var piemērot tikai bīstamu kravu saturošu sadzīves atkritumu pārvadājumiem no publiskām pārstrādes vietām uz atkritumu apglabāšanas iekārtām.

Spēkā līdz: 2017. gada 1. janvārim.

RO – bi – CH – 2

Par: ar uguņošanu saistītas kravas atpakaļpārvešanu.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 2.1.2. un 5.4. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: klasifikācija un dokumentācija.

Valsts tiesību akta saturs: ar mērķi atvieglot tādas ar uguņošanu saistītas kravas atpakaļpārvešanu no mazumtirgotājiem pie piegādātājiem, kurai ir ANO klasifikācijas numuri 0335, 0336 un 0337, ir paredzētas atkāpes attiecībā uz norādi pārvadājuma dokumentā par neto masu un produktu klasifikāciju.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Rīkojuma par bīstamu kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 1. papildinājuma 1.1.3.8. punkts (SDR; RS 741.621).

Piezīmes: sīkas pārbaudes veikšana attiecībā uz katra nepārdota produkta precīzu saturu katrā iepakojumā ir praktiski neiespējama produktiem, kas paredzēti mazumtirdzniecībai.

Spēkā līdz: 2017. gada 1. janvārim.

RO – bi – CH – 3

Par: ADR apmācības apliecību braucieniem, kas saistīti ar mērķi pārvadāt bojātus transportlīdzekļus, veikt remontu, pārbaudīt transportlīdzekli vai cisternu un braucieniem, ko ar autocisternām veic eksperti, kas atbild par attiecīgā transportlīdzekļa pārbaudi.

Atsauce uz šīs direktīvas I pielikuma I.1. iedaļu: 8.2.1. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: Autotransporta līdzekļu vadītājiem jāapmeklē apmācība.

Valsts tiesību akta saturs: ADR apmācības un apliecība nav vajadzīga braucieniem, kas saistīti ar mērķi pārvadāt bojātus transportlīdzekļus, ar remontu saistītiem testa braucieniem, ar mērķi pārbaudīt transportlīdzekli vai cisternu veiktiem braucieniem un braucieniem, ko veic eksperti, kas atbild par attiecīgā transportlīdzekļa pārbaudi.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: Federālā vides, transporta, enerģētikas un komunikāciju departamenta (DETEC) 2008. gada 30. septembra instrukcijas par bīstamo kravu pārvadājumiem pa autoceļiem.

Piezīmes: dažos gadījumos bojātos transportlīdzekļos vai transportlīdzekļos, kuriem veic remontdarbus, un autocisternā, kas tiek sagatavoti tehniskajai apskatei vai arī, ja šī apskate notiek pārbaudes laikā, vēl joprojām ir bīstamā krava.

Prasības, kas ietvertas 1.3. un 8.2.3. punktā, joprojām turpina piemērot.

Spēkā līdz: 2017. gada 1. janvārim.

2. Dzelzceļa transports

Atkāpes attiecībā uz Šveici saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu 2008. gada 24. septembra Direktīvā 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

RA – a – CH – 1

Par: dīzeļdegvielas un mazuta ar ANO klasifikācijas numuru 1202 pārvadājumiem autocisternās.

Atsauce uz šīs direktīvas II pielikuma II.1. iedaļu: 6.8. punkts.

Direktīvas pielikuma saturs: cisternu konstrukcijas prasības.

Valsts tiesību akta saturs: ir atļautas autocisternas, kuru uzbūve neatbilst 6.8. punktam, bet kuras ir būvētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuru tilpums ir 1 210 l vai mazāks, un kuras izmanto, lai pārvadātu mazutu vai dīzeļdegvielu ar ANO klasifikācijas numuru 1202.

Sākotnējā atsauce uz valsts tiesību aktu: pielikums DETEC1996. gada 3. decembra Rīkojumam, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu un trošu ceļu iekārtām (RSD, RS 742.401.6), un 1. papildinājuma 6.14. nodaļa Rīkojumā par bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (SDR, RS 741.621).

Spēkā līdz: 2017. gada 1. janvārim.

RA – a – CH – 2

Par: pārvadājuma dokumentu.

Atsauce uz šīs direktīvas II pielikuma II.1. iedaļu: 5.4.1.1.1.

Direktīvas pielikuma saturs: pārvadājuma dokumentā norādāmā vispārējā informācija.

Valsts tiesību akta saturs: kopēja termina izmantošana transporta dokumentā un pievienotajā sarakstā, kurā iekļauta noteikta informācija, kā norādīts iepriekš.

Spēkā līdz: 2017. gada 1. janvārim.

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Direktīva 2010/35/ES par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).

4. SADAĻA – PIEKĻUVES UN TRANZĪTA TIESĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DZELZCEĻU

—	Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp.).

—	Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu (OV L 143, 27.6.1995., 70. lpp.).

—	Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/19/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un infrastruktūras maksājumu iekasēšanu (OV L 143, 27.6.1995., 75. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 9. jūlija Direktīvu 2014/88/ES (OV L 201, 10.7.2014., 9. lpp.).

—

Komisijas 2007. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 653/2007 par vienota Eiropas parauga izmantošanu drošības sertifikātiem un pieteikuma dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 10. pantu un par to drošības sertifikātu derīguma termiņu, kas izdoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/14/EK (OV L 153, 14.6.2007., 9. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2011. gada 10. maija Regulu (ES) Nr. 445/2011 (OV L 122, 11.5.2011., 22. lpp.).

—

Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmums 2007/756/EK, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas (OV L 305, 23.11.2007., 30. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2011. gada 10. februāra Lēmumu 2011/107/ES (OV L 43, 17.2.2011., 33. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 10. marta Direktīvu 2014/38/ES (OV L 70, 11.3.2014., 20. lpp.).

—	Komisijas 2009. gada 24. aprīļa Regula (EK) Nr. 352/2009 par kopīgas drošības metodes ieviešanu riska noteikšanai un novērtēšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktam (OV L 108, 29.4.2009., 4. lpp.).

—

Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 9. decembra Regula (ES) Nr. 1158/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (OV L 326, 10.12.2010., 11. lpp.).

—	Komisijas 2010. gada 10. decembra Regula (ES) Nr. 1169/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības atļaujas iegūšanas prasībām (OV L 327, 11.12.2010., 13. lpp.).

—	Komisijas 2011. gada 1. marta Regula (ES) Nr. 201/2011 par apstiprināta dzelzceļa ritekļa tipa atbilstības deklarācijas paraugu (OV L 57, 2.3.2011., 8. lpp.).

—

Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Lēmums 2011/275/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 126, 14.5.2011., 53. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2012. gada 23. jūlija Lēmumu 2012/464/ES (OV L 217, 14.8.2012., 20. lpp.).

—	Komisijas 2011. gada 10. maija Regula (ES) Nr. 445/2011, ar ko izveido sistēmu par kravas vagonu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijai un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 653/2007 (OV L 122, 11.5.2011., 22. lpp.).

—

Komisijas 2011. gada 5. maija Regula (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (OV L 123, 12.5.2011., 11. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 25. februāra Regulu (ES) 2015/302 (OV L 55, 26.2.2015., 2. lpp.).

—	Komisijas 2011. gada 15. septembra Īstenošanas lēmums 2011/633/ES par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām (OV L 256, 1.10.2011., 1. lpp.).

—	Komisijas 2011. gada 4. oktobra Īstenošanas lēmums 2011/665/ES par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru (OV L 264, 8.10.2011., 32. lpp.).

—

Komisijas 2012. gada 25. janvāra Lēmums 2012/88/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām (OV L 51, 23.2.2012., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 5. janvāra Lēmumu (ES) 2015/14 (OV L 3, 7.1.2015., 44. lpp.).

—

Komisijas 2012. gada 14. novembra Lēmums 2012/757/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un par grozījumiem Lēmumā 2007/756/EK (OV L 345, 15.12.2012., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2013. gada 2. decembra Lēmumu 2013/710/ES (OV L 323, 4.12.2013., 35. lpp.).

—	Komisijas 2012. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1077/2012 par kopīgo drošības metodi uzraudzībā, ko veic valsts drošības iestādes pēc drošības sertifikāta izdošanas vai drošības atļaujas izdošanas (OV L 320, 17.11.2012., 3. lpp.).

—

Komisijas 2012. gada 16. novembra Regula (ES) Nr. 1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (OV L 320, 17.11.2012., 8. lpp.).

—

Komisijas 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu (OV L 104, 12.4.2013., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1236/2013 (OV L 322, 3.12.2013., 23. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 179. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos (OV L 356, 12.12.2014., 394. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1304/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.).

—	Komisijas 2014. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un Regulas (EK) Nr. 62/2006 atcelšanu (OV L 356, 12.12.2014., 438. lpp.).

5. SADAĻA – CITAS JOMAS

—	Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/82/EEK par minerāleļļām uzlikto akcīzes nodokļu likmju tuvināšanu (OV L 316, 31.10.1992., 19. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.).

—	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).”

4. PIELIKUMS

“7. PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE PASAŽIERU PĀRVADĀJUMI AR AUTOBUSIEM

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā izmanto šādas definīcijas.

1. Regulāri pārvadājumi

1.1. Regulāri pārvadājumi ir tādi braucieni, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās. Regulārie pārvadājumi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas.

Tas, ka pārvadājumu veikšanas nosacījumos tiek izdarītas izmaiņas, neietekmē to piederību regulāriem pārvadājumiem.

1.2. Pārvadājumi, neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, kuri nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus, pārējos pasažierus atskaitot, tiek uzskatīti par regulāriem pārvadājumiem, ciktāl šos pārvadājumus veic saskaņā ar 1.1. punkta noteikumiem. Šādi pārvadājumi še turpmāk saukti “speciāli regulāri pārvadājumi”.

Speciālie regulārie pārvadājumi ietver:

a)	darbinieku pārvadāšanu no mājām uz darbu un atpakaļ;

b)	skolnieku un studentu pārvadāšanu uz mācību iestādi un atpakaļ.

Tas, ka speciālo pārvadājumu veikšanas nosacījumus var mainīt saskaņā ar lietotāju vajadzībām, neietekmē to piederību pie regulāriem pārvadājumiem.

1.3. Uz paralēlu vai pagaidu pārvadājumu organizēšanu, kas apkalpo tos pašus pasažierus kā esošie regulārie pārvadājumi, neapstājas atsevišķās pieturvietās vai piestāj papildu pieturvietās esošo regulāro pārvadājumu maršrutos, attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro esošajiem regulārajiem pārvadājumiem.

2. Neregulāri pārvadājumi

2.1. Neregulāri pārvadājumi ir tādi pārvadājumi, kas neatbilst regulāro pārvadājumu, tai skaitā speciālo regulāro pārvadājumu, definīcijai un kam raksturīgs pirmām kārtām tas, ka tajos pārvadā pasažieru grupas, kuras izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas.

Paralēlu vai pagaidu pārvadājumu organizēšanai, kas ir līdzvērtīga pastāvošiem regulāriem pārvadājumiem un apkalpo tos pašus pasažierus, jāsaņem atļauja saskaņā ar I iedaļā noteikto procedūru.

2.2. Pārvadājumi, kas minēti 2. punktā, nepārstāj būt neregulāri pārvadājumi tikai un vienīgi tāpēc, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.

2.3. Neregulāros pārvadājumus var veikt pārvadātāju grupa, kas darbojas viena un tā paša rīkotāja vārdā.

Šādu pārvadātāju nosaukumus un pārsēšanās punktus ceļā paziņo Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalstu un Šveices kompetentajām iestādēm saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka Apvienotā komiteja.

3. Pašpārvadājumi

Pašpārvadājumi ir pārvadājumi, ko fiziska vai juridiska persona veic nekomerciālos un bezpeļņas nolūkos, kur:

—	attiecīgos pārvadājumus šī fiziskā vai juridiskā persona veic tikai kā palīgpakalpojumus,

—

izmantojamie transportlīdzekļi ir fiziskās vai juridiskās personas īpašums vai šī persona ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets un to vadītāji ir fiziskās vai juridiskās personas darbinieki vai pati fiziskā persona, vai personāls, kas nodarbināts attiecīgajā uzņēmumā vai kas atbilstīgi līgumsaistībām nodots attiecīgā uzņēmuma rīcībā.

I iedaļa

REGULĀRI PĀRVADĀJUMI, KURIEM VAJADZĪGA ATĻAUJA

2. pants

Atļaujas veids

1. Atļaujas izsniedz uz transporta uzņēmuma vārda un šis uzņēmums nedrīkst tās nodot trešām personām. Tomēr pārvadātājs, kas ir saņēmis atļauju, ar šā pielikuma 3. panta 1. punktā minētās iestādes piekrišanu var veikt transporta pakalpojumus ar apakšuzņēmēja starpniecību. Šādā gadījumā apakšuzņēmēja nosaukumu un tā apakšuzņēmēja lomu norāda atļaujā. Apakšuzņēmējam jāatbilst nolīguma 17. panta nosacījumiem.

Ja regulāro pārvadājumu veikšanai uzņēmumi apvienojas, atļauju izsniedz uz visu šo uzņēmumu nosaukumiem. To saņem uzņēmums, kas pārvalda operāciju veikšanu, bet pārējiem uzņēmumiem izsniedz kopijas. Atļaujā norāda visu pārvadātāju nosaukumus.

2. Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus.

3. Atļaujās norāda šādus datus:

a)	pārvadājumu veids;

b)	pārvadājumu maršruts, konkrēti norādot izbraukšanas vietu un brauciena galamērķi;

c)	atļaujas derīguma termiņš;

d)	pieturvietas un kustības grafiks.

4. Atļaujai jāatbilst Komisijas Regulā (ES) Nr. 361/2014 (1) paredzētajam paraugam.

5. Atļauja dod tiesības atļaujas turētājam vai turētājiem veikt regulārus pārvadājumus līgumslēdzēju pušu teritorijā.

6. Regulāro pārvadājumu veicējs pagaidu un ārkārtas situācijās var izmantot papildu transportlīdzekļus.

Šādā gadījumā pārvadātājam jānodrošina, ka transportlīdzeklī atrodas šādi dokumenti:

—	regulārā pārvadājuma atļaujas kopija,

—	līguma kopija, kas noslēgts starp regulārā pārvadājuma veicēju un uzņēmumu, kas piegādā papildu transportlīdzekļus, vai līdzvērtīgs dokuments,

—	pārvadātājam, kas pakalpojuma veikšanai nodrošina papildu transportlīdzekļus, izsniegtās Kopienas atļaujas apliecināta kopija Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzvērtīgas Šveices atļaujas apliecināta kopija Šveices pārvadātājiem.

3. pants

Atļaujas pieteikuma iesniegšana

1. Eiropas Savienības uzņēmēji atļaujas pieteikumu iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1073/2009 (2) 7. pantu, savukārt Šveices uzņēmēji atļaujas pieteikumu iesniedz saskaņā ar 3. nodaļas noteikumiem 2009. gada 4. novembra Rīkojumā par pasažieru pārvadāšanu (OTV) (3). Attiecībā uz pārvadājumiem, kuriem Šveicē atļauja nav nepieciešama, bet tā ir nepieciešama Eiropas Savienībā, Šveices uzņēmēji atļaujas pieteikumu iesniedz Šveices kompetentajām iestādēm, ja pārvadājumu sākuma vieta atrodas Šveicē.

2. Pieteikumiem jāatbilst Regulā (ES) Nr. 361/2014 paredzētajam paraugam.

3. Atļaujas pieteikuma pamatošanai pieteikuma iesniedzējs sniedz visu papildu informāciju, ko tas uzskata par lietderīgu vai ko tam pieprasa atļaujas izsniedzēja iestāde, un jo īpaši braukšanas grafiku, kas dod iespēju kontrolēt atbilstību tiesību aktiem par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas režīmu, kā arī Kopienas atļaujas kopiju starptautiskiem pasažieru komercpārvadājumiem ar autotransportu attiecībā uz Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzīgas Šveices atļaujas kopiju Šveices pārvadātājiem, kas izsniegta regulāro pārvadājumu veicējam.

4. pants

Atļaujas piešķiršanas procedūra

1. Atļaujas izsniedz pēc vienošanās ar to līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm, kuru teritorijās notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana. Atļaujas izsniedzēja iestāde nosūta šīm iestādēm, kā arī to Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuru teritorijas tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, pieteikuma kopiju, tai pievienojot visu citu pie lietas piederošo dokumentu kopijas un savu novērtējumu.

2. To Eiropas Savienības dalībvalstu un Šveices kompetentās iestādes, kuru piekrišana ir lūgta, divu mēnešu laikā paziņo atļaujas izsniedzējai iestādei savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo termiņu aprēķina, skaitot no dienas, kurā saņemts lūgums izteikt piekrišanu un kura norādīta saņemšanas apstiprinājuma kvītī. Ja šajā laikā atļaujas izsniedzēja iestāde nesaņem atbildi, uzskata, ka iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, ir devušas piekrišanu, un atļaujas izsniedzēja iestāde piešķir atļauju. Ja to līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes, kurām lūgta piekrišana, pieņem negatīvu lēmumu, tajā ietver atbilstīgu iemeslu skaidrojumu.

3. Atbilstīgi 7. un 8. punktam atļaujas izsniedzēja iestāde pieņem lēmumu par pieteikumu četros mēnešos, skaitot no dienas, kad pārvadātājs iesniedzis šo pieteikumu.

4. Atļaujas nepiešķir, ja:

a)	iesniedzējs nav spējīgs sniegt pakalpojumu, kas ir pieteikuma priekšmets, izmantojot viņam tieši pieejamo aprīkojumu;

iesniedzējs iepriekš nav ievērojis valsts vai starptautiskos tiesību aktus autotransporta jomā, jo īpaši noteikumus un prasības attiecībā uz atļaujām veikt starptautiskus pasažieru autopārvadājumus, vai ir izdarījis nopietnus likumpārkāpumus attiecībā uz noteikumiem autotransporta jomā, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un autovadītāju darba un atpūtas režīmam;

c)	attiecībā uz atļaujas pagarināšanas pieteikumu nav ievēroti atļaujas nosacījumi;

vienas līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, pamatojoties uz detalizētu analīzi, nolemj, ka attiecīgais pakalpojums varētu nopietni apdraudēt tāda līdzīga pakalpojuma dzīvotspēju attiecīgajos tiešās satiksmes posmos, uz ko attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst attiecīgās līgumslēdzējas puses tiesību aktiem. Šādā gadījumā kompetentā iestāde izstrādā nediskriminējošus kritērijus, lai noteiktu, vai pakalpojums, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums, varētu nopietni apdraudēt minētā līdzīgā pakalpojuma izdzīvošanas iespējas, un pēc Apvienotās komitejas lūguma nosūta tos minētajai komitejai;

e)	kādas līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, pamatojoties uz detalizētu analīzi, lemj, ka pakalpojuma galvenais mērķis nav pārvadāt pasažierus starp punktiem, kas atrodas dažādās līgumslēdzējās pusēs.

Gadījumos, kad konstatē, ka kāds starptautisks pasažieru pārvadājums ar autobusu ārkārtas apstākļu dēļ, kurus nevarēja paredzēt atļaujas piešķiršanas laikā, attiecīgos tiešās satiksmes posmos nopietni apdraud tādu līdzīgu pakalpojumu sniegšanas dzīvotspēju, uz ko attiecas viens vai vairāki saskaņā ar vienas līgumslēdzējas puses tiesību aktiem noslēgti sabiedrisko pakalpojumu līgumi, vienas līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde var ar Apvienotās komitejas piekrišanu apturēt vai anulēt atļauju veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu, sešus mēnešus pirms tam brīdinot par to pārvadātāju.

Tas, ka pārvadātājs piedāvā zemākas cenas nekā tās, ko piedāvā citi autopārvadātāji, vai tas, ka attiecīgajā satiksmes līnijā jau darbojas citi autopārvadātāji, pats par sevi nevar būt par pamatojumu pieteikuma noraidīšanai.

5. Atļaujas izsniedzēja iestāde var noraidīt pieteikumus, tikai pamatojoties uz iemesliem, kas ir saskaņā ar šo nolīgumu.

6. Ja 1. punktā paredzētā vienošanās procedūra nedod rezultātus, var vērsties Apvienotajā komitejā.

7. Apvienotā komiteja iespējami īsā laikā pieņem lēmumu, kas stājas spēkā 30 dienu laikā pēc tā paziņošanas Šveicei un ieinteresētajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

8. Pabeidzot šajā pantā noteikto procedūru, atļaujas izsniedzēja iestāde savu lēmumu dara zināmu visām 1. punktā minētajām iestādēm, attiecīgā gadījumā nosūtot tām piešķirtās atļaujas kopiju.

5. pants

Atļauju izsniegšana un pagarināšana

1. Pabeidzot šā pielikuma 4. pantā minēto procedūru, atļaujas izsniedzēja iestāde piešķir atļauju vai oficiāli noraida pieteikumu.

2. Lēmumi par pieteikuma noraidīšanu jāpamato. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka pārvadātājiem tiek dota iespēja iesniegt protestu, ja to pieteikums ir noraidīts.

3. Šā pielikuma 4. pantu mutatis mutandis piemēro pieteikumiem par atļauju pagarināšanu vai par nosacījumu maiņu, ar kuriem jāveic pakalpojumi, par ko saņemta atļauja.

Ja darbības nosacījumos izdara maznozīmīgas izmaiņas, proti, koriģē intervālus, braukšanas maksu un kustības grafikus, atļaujas izsniedzējai iestādei pietiek paziņot par konkrētajām izmaiņām otras līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm.

6. pants

Atļaujas darbības pārtraukšana

Atļaujas darbības pārtraukšanas gadījumos ievēro procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1073/2009 10. pantā un OTV 46. pantā.

7. pants

Pārvadātāju pienākumi

1. Izņemot force majeure gadījumus, regulāro pārvadājumu veicējs līdz viņam piešķirtās atļaujas derīguma termiņa beigām veic visus pasākumus, lai garantētu transporta pakalpojumus, kas atbilst nepārtrauktības, regularitātes un kapacitātes standartiem, kā arī citiem noteikumiem, ko kompetentā iestāde nosaka saskaņā ar šā pielikuma 2. panta 3. punktu.

2. Pārvadātājs publisko pārvadājuma maršrutu, autobusu pieturvietas, kustības grafiku, braukšanas maksas un pārvadājuma noteikumus tādā veidā, lai nodrošinātu šīs informācijas brīvu pieejamību visiem lietotājiem.

3. Šveice un attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalstis, vienojoties savstarpēji un ar atļaujas turētāju, var izdarīt izmaiņas darbības noteikumos, kas attiecas uz regulāriem pārvadājumiem.

II iedaļa

NEREGULĀRI PĀRVADĀJUMI UN CITI PĀRVADĀJUMI, KURIEM NAV VAJADZĪGA ATĻAUJA

8. pants

Kontroles dokuments

1. Nolīguma 18. panta 1. punktā minētie pakalpojumi tiek veikti, izmantojot kontroles dokumentu (brauciena formulāru).

2. Pārvadātājs, kas veic neregulārus pārvadājumus, aizpilda brauciena formulāru pirms katra brauciena.

3. Brauciena formulāru grāmatiņas piegādā Šveices kompetentās iestādes un tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, kur pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, vai šo iestāžu izraudzītās struktūras.

4. Kontroles dokumenta paraugs un tā izmantošanas kārtība ir noteikti Regulā (ES) Nr. 361/2014.

5. Braucieniem, kas minēti nolīguma 18. panta 2. punktā, par kontroles dokumentu kalpo līgums vai tā apliecināta kopija.

9. pants

Sertifikāts

Nolīguma 18. panta 6. punktā paredzēto sertifikātu izsniedz Šveices vai tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts.

Sertifikāts atbilst Regulā (ES) Nr. 361/2014 noteiktajam paraugam.

III iedaļa

KONTROLES UN SANKCIJAS

10. pants

Transporta biļetes

1. Pārvadātāji, kas sniedz regulāru pārvadājumu pakalpojumus, izņemot speciālus regulārus pārvadājumus, izsniedz vai nu individuālas, vai kolektīvas transporta biļetes, kurās norāda:

—	izbraukšanas un iebraukšanas vietu, kā arī attiecīgā gadījumā tiesības uz atpakaļbraucienu,

—	biļetes derīguma termiņu,

—	maksu par braucienu.

2. Transporta biļeti, kas minēta 1. punktā, uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

11. pants

Pārbaudes ceļā un uzņēmumos

1. Komercpārvadājumu gadījumā transportlīdzeklī ir jābūt Kopienas atļaujas apliecinātai kopijai Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzvērtīgai Šveices atļaujai Šveices pārvadātājiem, kā arī – atkarībā no pakalpojuma – atļaujai (vai apliecinātai tās kopijai) vai brauciena formulāram, kas jāuzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

Pašpārvadājumu gadījumā transportlīdzeklī jāatrodas sertifikātam (vai apliecinātai tā kopijai), kas jāuzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

2. Pārvadātāji, kas veic starptautiskus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, dod iespēju veikt visas pārbaudes, kuru nolūks ir nodrošināt, ka transporta pakalpojumi tiek veikti pareizi, īpaši attiecībā uz autobusu vadītāju darba un atpūtas periodiem.

12. pants

Savstarpēja palīdzība un sankcijas

1. Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes palīdz viena otrai, lai nodrošinātu šajā pielikumā paredzēto noteikumu piemērošanu un kontroli. Tās apmainās ar informāciju, izmantojot atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1071/2009 (4) 18. pantam izveidotos valstu kontaktpunktus.

2. Tās līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, anulē Kopienas atļauju Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzīgu Šveices atļauju Šveices pārvadātājiem, ja atļaujas turētājs:

a)	vairs neatbilst nolīguma 17. panta 1. punkta nosacījumiem; vai

b)	ir sniedzis neprecīzu informāciju par datiem, kas nepieciešami Kopienas atļaujas izsniegšanai Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzīgas Šveices atļaujas izsniegšanai Šveices pārvadātājiem.

3. Atļaujas izsniedzēja iestāde anulē atļauju, ja tās turētājs vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata šī atļauja tika izsniegta saskaņā ar šo nolīgumu, īpaši, ja to pieprasa tās līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, kurā šis pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Iestāde tūlīt informē otras līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes.

4. Ja ir noticis autopārvadājumu un ceļu satiksmes drošības noteikumu nopietns pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas režīmam, kā arī, ja 1. panta 2.1. punktā minētos paralēlos vai pagaidu satiksmes pakalpojumus sniedz bez atļaujas, tās līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs, kas izdarījis pārkāpumu, veic uzņēmējdarbību, var anulēt Kopienas atļauju Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzīgu Šveices atļauju Šveices pārvadātājiem vai var uz laiku un/vai daļēji anulēt Kopienas atļaujas apliecinātās kopijas Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzīgas Šveices atļaujas apliecinātās kopijas Šveices pārvadātājiem.

Šīs sankcijas nosaka, ņemot vērā Kopienas atļaujas turētāja Eiropas Savienības pārvadātāja gadījumā vai līdzīgas Šveices atļaujas turētāja – Šveices pārvadātāja gadījumā – izdarītā pārkāpuma smagumu un atļaujas apliecināto kopiju kopskaitu, kas ir pārvadātāja rīcībā darbībai starptautiskajā transporta pakalpojumu tirgū.

Uzņēmējdarbības līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes pēc iespējas drīz un vēlākais sešu nedēļu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas paziņo tās līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm, kurā atklāti pārkāpumi, par paredzēto sankciju piemērošanu. Ja šīs sankcijas nav piemērotas, uzņēmējdarbības līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes norāda nepiemērošanas iemeslus.

5. Ja vienas līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes konstatējušas, ka tās teritorijā noticis šā pielikuma vai autopārvadājumu jomas tiesību aktu nopietns pārkāpums, ko izdarījis nerezidents pārvadātājs, tad līgumslēdzēja puse, kuras teritorijā pārkāpums atklāts, pēc iespējas drīz un vēlākais sešu nedēļu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas šajā lietā nosūta šādu informāciju tās līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību:

a)	pārkāpuma apraksts un datums un laiks, kad pārkāpums izdarīts,

b)	pārkāpuma kategorija, veids un smagums, un

c)	piemērotās un izpildītās sankcijas.

Uzņēmējas līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, uzliek administratīvos sodus saskaņā ar 4. punktu.

6. Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai pārvadātāji tiesā varētu pārsūdzēt jebkuru administratīvo sodu, kas tiem piemērots saskaņā ar šo pantu.

13. pants

Ierakstīšana valsts elektroniskajos reģistros

Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai valsts autopārvadātāju uzņēmumu elektroniskajā reģistrā būtu ievadīti autopārvadājumu tiesību aktu nopietni pārkāpumi, kas attiecināmi uz pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā, un kā rezultātā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Šveicē ir piemērotas sankcijas, kā arī to, lai minētajā reģistrā būtu ievadīta informācija par Kopienas atļauju Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzīgu Šveices atļauju Šveices pārvadātājiem, vai šādu atļauju apliecinātu kopiju pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu. Reģistrā ievadītie dati, kas attiecas uz Kopienas atļaujas Eiropas Savienības pārvadātājiem vai līdzīgas Šveices atļaujas Šveices pārvadātājiem pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, datu bāzē jāglabā vismaz divus gadus, sākot no Kopienas atļaujas anulēšanas perioda beigu datuma gadījumā, ja Kopienas atļauju anulē pagaidu kārtā, un no anulēšanas brīža gadījumā, ja Kopienas atļauju anulē pastāvīgi.”

(1) Komisijas 2014. gada 9. aprīļa Regula (ES) Nr. 361/2014, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/2009 attiecībā uz dokumentiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2121/98 (OV L 107, 10.4.2014., 39. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.).

(3) RS/SR/745.11.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (OV L 300, 14.11.2009., 51. lpp.).

Piezīmes: …
…
Šī atļauja ir derīga no …	līdz …
Izsniegta (vieta) …,	(datums) …
… (3)