PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ ES KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SASKAŅĀ AR PROTOKOLU, AR KURU NOSAKA ZVEJAS IESPĒJAS UN FINANSIĀLO IEGULDĪJUMU, KAS PAREDZĒTS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMĀ ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP EIROPAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN DĀNIJAS VALDĪBU UN GRENLANDES AUTONOMIJAS VALDĪBU, NO OTRAS PUSES

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Kompetentās iestādes norīkošana

Ja vien nav norādīts citādi, kompetentā iestāde šajā pielikumā ir:

—	Savienībai – Eiropas Komisija,

—	Grenlandei – Zivsaimniecības, medniecības un lauksaimniecības ministrija.

2.   Zvejas atļauja ir atļauja, kas izdota ES zvejas kuģim un noteiktā laikposmā dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības Grenlandes zvejas zonās, kas noteiktas 3. punktā.

3.   Zvejas zona

3.1.   Zveja notiek zvejas zonā, kas noteikta ar 2004. gada 20. oktobra Noteikumiem Nr. 1020 un saskaņā ar 2004. gada 15. oktobra Karalisko dekrētu Nr. 1005 par Grenlandes ekskluzīvo ekonomikas zonu likuma stāšanos spēkā, īstenojot 1996. gada 22. maija Likumu Nr. 411 par ekskluzīvajām ekonomikas zonām.

3.2.   Ja nav norādīts citādi, zveja notiek vismaz 12 jūras jūdzes no bāzes līnijas saskaņā ar 7. panta 2. punktu Grenlandes parlamenta jeb Landstinga 1996. gada 31. oktobra Likumā Nr. 18 par zvejniecību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Grenlandes parlamenta jeb Inatsisartuta 2012. gada 3. decembra Likumu Nr. 12.

3.3.   Bāzes līniju nosaka saskaņā ar 2004. gada 15. oktobra Karalisko dekrētu Nr. 1004 par grozījumiem Karaliskajā dekrētā par Grenlandes teritoriālo ūdeņu robežu noteikšanu.

II NODAĻA

PIETEIKUMU IESNIEGŠANA UN ZVEJAS ATĻAUJU (LICENČU) IZDOŠANA

1.   Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

1.1.   Zvejas atļauju, kas minēta nolīguma 6. pantā, kuģiem var piešķirt tikai tad, ja tie ir ES zvejas kuģu reģistrā, bet kuģiem, kas vēlas zvejot saskaņā ar pelaģisko sarkanasaru zvejniecībā piemērojamo elastīguma sistēmu, – tikai tad, ja tie ir paziņoti NEAFC saskaņā ar tās noteikumiem. Turklāt tie nedrīkst būt nevienas RZPO NNN zvejas kuģu sarakstā.

1.2.   Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Grenlandes zvejas zonā. Tiem jābūt izpildījušiem iepriekšējās saistības, kas izriet no šā nolīguma.

2.   Zvejas atļaujas pieteikums

2.1.   Līdz brīdim, kad Puses ir kopīgi ieviesušas elektronisku licenču sistēmu, pieteikumus un zvejas atļaujas paziņo šādā veidā.

2.2.   ES kompetentā iestāde par kuģi vai kuģiem, kas vēlas zvejot saskaņā ar šo nolīgumu, elektroniski iesniedz Grenlandes kompetentajai iestādei zvejas atļaujas vai atļauju pieteikumu vai kolektīvu pieteikumu. Pieteikumu iesniedz uz Grenlandes kompetentās iestādes izstrādātas veidlapas, kas pievienota 1. papildinājumā. ES kuģi, kuriem ir viens īpašnieks vai aģents, var iesniegt kolektīvu zvejas atļaujas pieteikumu, ja vien tie ir vienas un tās pašas dalībvalsts karoga kuģi.

2.3.   Katram zvejas atļaujas pieteikumam pievieno maksājuma apliecinājumu, kas pierāda, ka ir nokārtota maksa par pieprasītajām sugām un daudzumiem saskaņā ar šīs nodaļas 7. punkta noteikumiem.

2.4.   Kopā ar katru sākotnējo pieteikumu, kas ir saskaņā ar spēkā esošo protokolu, vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām iesniedz nesen (pirms 12 mēnešiem vai pirms neilgāka laika) uzņemtu digitālu krāsainu kuģa fotogrāfiju ar piemērotu izšķirtspēju (vismaz 15 × 10 cm), kurā redzams kuģis sānskatā, arī kuģa vārds un identifikācijas numurs uz korpusa.

2.5.   Ja Grenlandes kompetentā iestāde uzskata, ka pieteikums ir nepilnīgs vai kā citādi neatbilst 1., 2.2., 2.3. un 2.4. punkta nosacījumiem, iemesli tiek paziņoti ES kompetentajai iestādei pēc iespējas drīzāk un katrā ziņā ne vēlāk kā 7 darbdienas pēc tam, kad Grenlande saņēmusi pieteikumu.

3.   Zvejas atļaujas izdošana

3.1.   Grenlandes kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas elektroniski nosūta zvejas atļauju ES kompetentajai iestādei. Protokola un tā pielikuma piemērošanas vajadzībām šai elektroniski nosūtītajai zvejas atļaujai ir tāds pats spēks kā oriģinālam.

3.2.   Katrā zvejas atļaujā norāda daudzumu, kuru atļauts nozvejot. Zvejas atļaujā, kas izdota pēc kolektīva pieteikuma, norāda kopējo sugas īpatņu daudzumu, par kuru ir samaksāta zvejas atļaujas maksa, un ieraksta “atļautais kopējais daudzums, kuru drīkst nozvejot kuģi: … [norāda visu to kuģu vārdus, kas uzskaitīti kolektīvajā pieteikumā]”.

3.3.   Zvejas atļaujai vai tās kopijai vienmēr jāatrodas uz kuģa, un tā jāuzrāda pēc Grenlandes kompetentās iestādes pieprasījuma.

4.   Grozījumi zvejas atļaujā

4.1.   Zvejas atļaujā vai atļaujās norādītos atļautos daudzumus var grozīt, vienīgi iesniedzot jaunu pieteikumu.

4.2.   Neskarot 4.3. punktu, ja zvejas atļaujas grozījums attiecas uz daudzumiem, kas nozvejoti, pārsniedzot jau atļautu daudzumu, kuģis par atļautā daudzuma pārsniegumu maksā summu, kuras apmērs ir trīskārt lielāks par 7.1. punktā paredzēto summu. Minētajam kuģim jaunu zvejas atļauju neizdod tik ilgi, kamēr nav samaksāts par pārsniegto daudzumu.

4.3.   Izņēmuma gadījumos, kad ES attiecīgās sugas zvejas iespējas nav pilnībā izmantotas, un vienīgi tādēļ, lai nepieļautu tāda ES kuģa zvejas darbību pārtraukumu, kas zvejo Grenlandes zvejas zonā, izmantojot saskaņā ar šo protokolu izdotu zvejas atļauju, un tad, ja minētais kuģis, visticamāk, pārsniegs atļauto daudzumu, minētā kuģa karoga valsts nekavējoties paziņo Grenlandes kompetentajai iestādei (ar kopiju ES kompetentajai iestādei) par nodomu iesniegt oficiālu pieteikumu uz jaunu zvejas atļauju attiecībā uz tās pašas sugas papildu daudzumiem. Kuģim ir atļauts turpināt zveju ar nosacījumu, ka kuģa īpašnieks 24 stundu laikā pēc karoga valsts paziņojuma dara Grenlandes kompetentajai iestādei pieejamu maksājuma apliecinājumu, kas pierāda attiecīgo maksu nokārtošanu, un ar nosacījumu, ka attiecīgais pieteikums uz jaunu zvejas atļauju tiek pārsūtīts Grenlandes kompetentajai iestādei 5 darbdienu laikā pēc karoga valsts paziņojuma saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā uz kuģi tiek attiecināta 4.2. punktā paredzētā procedūra.

5.   Zvejas atļaujas nodošana

5.1.   Zvejas atļaujas izdod konkrētiem kuģiem, un tās nav nododamas citam kuģim.

5.2.   Tomēr dažos gadījumos pēc ES kompetentās iestādes pieprasījuma kuģa zvejas atļauju var aizstāt ar jaunu zvejas atļauju, ko izdod citam ES kuģim. Atļauju aizstāj, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts ar ES kompetentās iestādes starpniecību. Jaunajā zvejas atļaujā norāda daudzumu, ko atļauts nozvejot un kas atbilst sugas īpatņu daudzumam, par kuru jau ir nokārtota zvejas atļaujas maksa un no kura atskaitītas visas pirmā kuģa gūtās nozvejas.

5.3.   Aizstātā zvejas atļauja pārstāj būt spēkā dienā, kad Grenlandes kompetentā iestāde ir izdevusi jauno atļauju.

6.   Zvejas atļaujas derīguma termiņš

6.1.   Zvejas atļaujas ir derīgas no izdošanas dienas līdz tā kalendāra gada beigām, kurā izdota attiecīgā zvejas atļauja.

6.2.   Moivas zvejniecībā zvejas atļaujas izdod uz laiku no 20. jūnija līdz 31. decembrim un arī par nākamo gadu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

6.3.   Ja ES tiesību akti, ar kuriem konkrētam gadam nosaka ES kuģu zvejas iespējas ūdeņos, kuros nepieciešami nozvejas ierobežojumi, līdz zvejas gada sākumam vēl nav pieņemti un ja zinātniskie ieteikumi to ļauj, ES zvejas kuģi, kuriem ir atļauts zvejot iepriekšējā zvejas gada 31. decembrī, ar to pašu zvejas atļauju drīkst turpināt zvejas darbības arī gadā, kuram attiecīgie tiesību akti vēl nav pieņemti. Provizoriski mēnesī drīkst izmantot 1/12. daļu no iepriekšējā gada zvejas atļaujā norādītās kvotas ar nosacījumu, ka par šo kvotu ir nokārtota attiecīgā zvejas atļaujas maksa. Provizorisko kvotu var koriģēt atkarībā no zinātniskajiem ieteikumiem un stāvokļa attiecīgajā zvejniecībā.

6.4.   Ziemeļu garneles zvejas atļaujā norādītā daudzuma daļu, kas kārtējā gada 31. decembrī ir palikusi neizmantota, pēc ES kompetentās iestādes pieprasījuma var pārcelt uz nākamo gadu, nepārsniedzot 5 % no zvejas atļaujā sākotnēji norādītā daudzuma, ja zinātniskie ieteikumi ļauj veikt minēto pārcēlumu. Pārcelto daudzumu izmanto līdz nākamā gada 30. aprīlim.

7.   Zvejas atļaujas maksa, tās maksāšana un atlīdzināšana

7.1.   Zvejas atļaujas maksas, kas jāmaksā ES kuģiem, ir šādas.

Suga	EUR par tonnu (2016–2017)	EUR par tonnu (2018–2020)
Menca	132,63	142,11
Pelaģiskie sarkanasari	78,11	83,68
Bentiskie sarkanasari	78,11	83,68
Grenlandes paltuss	190,11	203,68
Ziemeļu garnele (austrumos)	73,68	78,95
Ziemeļu garnele (rietumos)	117,89	126,32
Moiva	7,00	7,50

7.2.   Pirms sākas šā protokola piemērošana, Grenlandes kompetentā iestāde paziņo ES ziņas par valdības bankas kontu vai kontiem, kas jāizmanto visiem maksājumiem, kurus kuģu īpašnieki veic protokola darbības laikā. Par visām izmaiņām Grenlandes kompetentā iestāde paziņo ES kompetentajai iestādei vismaz divus mēnešus iepriekš.

7.3.   Maksā ietilpst visas valsts un vietējās nodevas saistībā ar piekļuvi zvejas darbībām, kā arī komisijas maksas, ko bankas iekasē par naudas pārskaitījumiem. Ja kuģis nav samaksājis komisijas maksu par bankas pārskaitījumu, attiecīgā summa būs jāsamaksā tad, kad tiks iesniegts nākamais šā kuģa zvejas atļaujas pieteikums, un tas būs jaunas zvejas atļaujas izdošanas priekšnosacījums.

7.4.   Ja atļautais daudzums netiek nozvejots, maksas daļu, kas atbilst šim atļautajam daudzumam, kuģa īpašniekam neatlīdzina.

7.5.   Tomēr gadījumā, kad kļūst piemērojams protokola 9. pants vai 11. pants un tātad kuģis nevar nozvejot daļu no kalendāra gadā atļautās nozvejas, vai gadījumā, kad pēc pieteikuma iesniegšanas zvejas atļauja netiek piešķirta, Grenlandes kompetentā iestāde 60 kalendāra dienu laikā no atlīdzināšanas pieprasījuma saņemšanas pilnībā atlīdzina atļaujas maksu kuģa īpašniekam.

7.6.   Zvejas atļaujas maksu neiekasē par piezveju.

8.   Sugu atsauces cenas

Suga	Dzīvsvara cena EUR par tonnu
Menca	1 800
Pelaģiskie sarkanasari	1 700
Bentiskie sarkanasari	1 700
Grenlandes paltuss	4 375
Ziemeļu garnele	3 240
Moiva	190
Makrūrzivis	975
Piezveja	1 990

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

1.   Pirms sākas protokola provizoriska piemērošana, Grenlandes kompetentā iestāde dara ES kompetentajai iestādei angļu valodā pieejamus attiecīgos Grenlandes tiesību aktus par uzraudzību, kontroli un pārraudzību un tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN PĀRRAUDZĪBA

1. iedaļa

Nozvejas reģistrēšana un paziņošana

1.   Neskarot karoga valsts FMC prasības par ziņošanu, ES kuģiem, kuriem atļauts zvejot saskaņā ar nolīgumu, ir pienākums paziņot savas nozvejas Grenlandes kompetentajai iestādei turpmāk aprakstītajā veidā līdz brīdim, kad Puses būs kopīgi ieviesušas elektroniskās ziņošanas sistēmu (ERS). Pēc ERS stāšanās spēkā tā aizstās 1., 2. un 3. iedaļas noteikumus par elektronisko ziņošanu.

2.   To ES zvejas kuģu kapteiņi, kas zvejo saskaņā ar nolīgumu, par katru reisu Grenlandes zvejas zonā reģistrē zvejas žurnālā kuģa darbības, par katru sugu norādot daudzumus, kas nozvejoti, paturēti uz kuģa vai izmesti, ievērojot protokola 3. panta 4. punktu, un kas pārsniedz 50 kg dzīvsvara ekvivalentu. Attiecīgos zvejas žurnālus (atkarībā no mērķsugas un zvejas rīka) iesniedz pēc Grenlandes kompetentās iestādes pieprasījuma un nosūta kuģa pārstāvim (aģentam), kas norādīts 1. papildinājumā iekļautajā zvejas atļaujas pieteikuma veidlapā. Katra zvejas žurnāla veida paraugs tiek nodrošināts arī ES kompetentajai iestādei un attiecīgajam karoga valsts FMC. Ja žurnāla formāts tiek mainīts, ES kompetentā iestāde un attiecīgais karoga valsts FMC nekavējoties tiek informēti par izmaiņām, un tiem tiek nodrošinātas jaunās versijas.

3.   Zvejas žurnālu aizpilda kapteinis par katru dienu, kurā ES zvejas kuģis darbojas saskaņā ar Grenlandes zvejas atļauju, norādot visas nozvejas un izmetumus katrā atsevišķā zvejas rīku iemetienā.

4.   Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

5.   Kapteinis ir atbildīgs par reģistrēto un pārraidīto zvejas žurnāla datu pareizību.

6.   Pēc katra zvejas reisa beigām zvejas žurnāla kopija 10 dienu laikā pēc ierašanās ostā tiek nosūtīta Grenlandes kompetentajai iestādei pa pastu, e-pastu vai faksu. Kapteinis nosūta arī kopiju karoga valstij.

7.   Kapteinis, saņēmis Grenlandes kompetentās iestādes pieprasījumu, nosūta arī papildu datus par izkrāvumiem, ciktāl tas iespējams.

8.   Ja ES kuģis nav ievērojis noteikumus par nozvejas paziņošanu, Grenlandes kompetentā iestāde ir tiesīga apturēt spēkā esošu zvejas atļauju līdz brīdim, kad nozvejas paziņošanas noteikumi ir izpildīti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Grenlandes kompetentā iestāde var atteikt attiecīgā kuģa zvejas atļaujas atjaunošanu. ES kompetentā iestāde un karoga valsts tiek par to pienācīgi informētas.

9.   Puses cenšas pēc iespējas drīzāk ieviest elektroniskās ziņošanas sistēmu attiecībā uz ES kuģu zvejas darbībām Grenlandes zvejas zonā, pirms tam panākot kopīgu vienošanos par sistēmas pārvaldības un īstenošanas pamatnostādnēm. Šī elektroniskās ziņošanas sistēma dos iespēju apmainīties ar datiem, kas (cita starpā) saistīti ar kuģa atrašanās vietām, nozvejas datiem, zvejas darbībām un zvejas atļaujām.

10.   Grenlandes kompetentā iestāde reizi gadā un/vai pēc ES kompetentās iestādes pieprasījuma informēs ES kompetento iestādi par nozvejām, ko Grenlandes zvejas zonā guvuši trešo personu kuģi, kuri izmanto protokolā paredzētās zvejas iespējas.

2. iedaļa

Ieiešana zonā un iziešana no tās

1.   Ikviena tāda ES kuģa kapteinis, kas zvejo Grenlandes zvejas zonā vai plāno ieiet Grenlandes zvejas zonā, lai tur zvejotu, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgajos valsts zivsaimniecības tiesību aktos (1), elektroniski pa e-pastu vai faksu nosūta Grenlandes kompetentajai iestādei šādus ziņojumus un paziņojumus:

a)	“paziņojums par ierašanos”, ko nosūta Grenlandes kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 5 dienas pirms ierašanās. Visas turpmākās izmaiņas paziņojumā par ierašanos nekavējoties jāpaziņo Grenlandes kompetentajai iestādei;

b)	“paziņojums par darbību”, ko nosūta ne agrāk kā 24 stundas un ne vēlāk kā 12 stundas pirms ierašanās;

c)	“paziņojums par darbību” – pirms iziešanas no ostas, lai zvejotu Grenlandes zvejas zonā, kurā atrodas osta, vai no izkraušanas vietas minētajā teritorijā, lai turpinātu zveju, zvejas kuģis par to paziņo (paziņojums par darbību);

d)

“nedēļas ziņojums” – kamēr zvejas kuģis darbojas, t. i., no brīža, kad tas ir nosūtījis paziņojumu par darbību, līdz brīdim, kad tas ir nosūtījis paziņojumu par darbības beigām, ziņojumus (nedēļas ziņojumi) nosūta katru pirmdienu pirms plkst. 10.00 (UTC). Pirmais nedēļas ziņojums aptver laikposmu no ierašanās Grenlandes zvejas zonā vai iziešanas no ostas, kas atrodas Grenlandes zvejas zonā, līdz nākamās svētdienas plkst. 24.00 (UTC). Citi nedēļas ziņojumi aptver laikposmu no pirmdienas plkst. 00.00 (UTC) līdz svētdienas plkst. 24.00 (UTC). Kad zvejas iespējas, kuras atļauts izmantot kuģim, vai kopējā pieļaujamā nozveja, kas noteikta Grenlandes Izpildrīkojumā par kvotām, ir teju pilnībā apgūtas, GFLK ir tiesības pieprasīt, lai attiecīgie kuģi sūtītu dienas ziņojumus, kuros ir tāda pati informācija kā nedēļas ziņojumā. Šādos gadījumos nedēļas ziņojumus un atrašanās vietas ziņojumus nesūta;

e)	“paziņojums par iziešanu” – zvejas kuģi, kas plāno atstāt Grenlandes zvejas zonu, par to paziņo (paziņojums par iziešanu) ne vēlāk kā 48 stundas iepriekš;

f)	“paziņojums par darbības beigām” – pirms iziešanas no Grenlandes zvejas zonas zvejas kuģis par to paziņo (paziņojums par darbības beigām);

g)	“paziņojums par darbības beigām” – pirms ierašanās ostā vai izkraušanas vietā, kas atrodas Grenlandes zvejas zonā, zvejas kuģis par to paziņo (paziņojums par darbības beigām).

3. iedaļa

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

1.   ES kuģa kapteinis vai pārstāvis (aģents), kas vēlas Grenlandes ostā izkraut vai pārkraut citā kuģī Grenlandes zvejas zonā gūtas nozvejas, par to paziņo Grenlandes kompetentajai iestādei saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgajos zivsaimniecības tiesību aktos.

2.   Vismaz 72 stundas pirms pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas paziņo:

a)	pārkrāvēja zvejas kuģa identifikāciju;

b)	citā kuģī pārkraušanas vai izkraušanas ostu saskaņā ar FAO Ostu kodu sarakstu;

c)	datumu un laiku, kad plānota izkraušana vai pārkraušana citā kuģī;

d)	katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (norādot dzīvsvara kilogramus vai vajadzības gadījumā īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

e)	nozveju galamērķi pēc izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī (ja zināms), t. i., tirgus, privātais patēriņš, cits;

f)	ja veic pārkraušanu citā kuģī – saņēmēja zvejas kuģa identifikāciju un tipu.

3.   Citā kuģī pārkraušanas darbībai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja, ko Grenlande izsniedz kuģa kapteinim vai īpašniekam 24 stundu laikā pēc iepriekš minētā paziņojuma.

4.   Kapteinis un/vai viņa pārstāvis ir atbildīgs par reģistrēto un pārraidīto izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarāciju datu pareizību.

4. iedaļa

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.   Kuģu atrašanās vietas ziņojumi un VMS sistēma

1.1.   ES kuģiem, kam ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas atļauja un kas darbojas Grenlandes zvejas zonā vai zvejo no Grenlandes kvotas NEAFC ūdeņos (kā izklāstīts 4. papildinājumā), ir jābūt aprīkotiem ar pilnībā funkcionējošu satelītnovērošanas iekārtu (kuģu satelītnovērošanas sistēma, VMS), kas uzstādīta uz kuģa un var nepārtraukti, automātiski un ne retāk kā reizi stundā pārraidīt atrašanās vietas datus savas karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC), kurš atrodas uz sauszemes.

1.2.   Karoga valsts FMC attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus automātiski nosūta Grenlandes FMC.

1.3.   Ja konstatē, ka kuģis darbojas Grenlandes zvejas zonā bez pilnībā funkcionējošas VMS un šīs iedaļas 3. punkta noteikumi nav ievēroti, Grenlandes iestādei ir tiesības nekavējoties apturēt minētā zvejas kuģa zvejas atļauju. Grenlandes kompetentā iestāde par to nekavējoties paziņo attiecīgās karoga valsts FMC. ES kompetentajai iestādei un karoga valstij nekavējoties tiek paziņots par ikvienu zvejas atļaujas apturēšanu.

1.4.   Katrs atrašanās vietas ziņojums tiek formatēts saskaņā ar 3. papildinājumu un ietver:

a)	kuģa identifikācijas datus;

b)	pēdējo kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)	atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d)	kuģa pašreizējo ātrumu un kursu.

1.5.   Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Grenlandes zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Grenlandes zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

1.6.   Karoga valsts FMC nodrošina to, ka atrašanās vietas ziņojumi tiek pārraidīti automātiski un vajadzības gadījumā manuāli. Atrašanās vietas ziņojumus pārraida, reģistrē un glabā drošā veidā, un tos saglabā trīs gadus.

2.   VMS integritāte

2.1.   VMS aparatūras un programmatūras elementi ir nodrošināti pret atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespējām. Sistēma ir pilnīgi automatizēta un darbojas bez pārtraukuma neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas iekārtu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai citādi iejaukties tās darbībā. Jo īpaši kapteinis vienmēr nodrošina to, ka:

a)	kuģa VMS sistēma ir pilnībā funkcionējoša un atrašanās vietas ziņojumi tiek pareizi nosūtīti karoga valsts FMC;

b)	dati netiek sagrozīti;

c)	antena vai antenas un vadi, kas savienoti ar satelītnovērošanas iekārtām, nekādā veidā netiek bloķēti;

d)	elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas iekārtām ir nepārtraukta un

e)	satelītnovērošanas iekārtas netiek aizvāktas no kuģa.

2.2.   Zvejas atļaujas turētāja kuģa kapteini uzskata par atbildīgu par jebkādām pierādītām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru mērķis ir sistēmas darbības traucēšana vai atrašanās vietas ziņojumu viltošana. Par pārkāpumiem piemēro sankcijas, ko paredzējusi Puse, kuras ūdeņos pārkāpums noticis, saskaņā ar spēkā esošajiem šīs Puses tiesību aktiem.

3.   Kuģa datu pārraidīšana VMS sabojāšanās gadījumā

3.1.   Ja kuģa VMS sistēma sabojājas laikā, kad kuģis atrodas Grenlandes zonā, to salabo vai nomaina 30 kalendāra dienās pēc paziņošanas karoga valstij. ES iestādei par to paziņo, cik drīz vien iespējams.

3.2.   Iepriekš minētajā laikposmā kuģim pieprasa, lai tas sāktu manuāli sūtīt atrašanās vietas ziņojumus karoga valsts FMC saskaņā ar šīs iedaļas 1.4. punktu, izmantojot citus pieejamus saziņas līdzekļus, jo īpaši e-pastu, radio vai faksu. Šādā veidā manuāli pārraida vismaz vienu atrašanās vietas ziņojumu 4 stundās.

3.3.   Pēc 30 dienu laikposma kuģim vairs nav atļauts veikt zvejas darbības Grenlandes zvejas zonā.

4.   Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana starp FMC

4.1.   Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Grenlandes FMC.

4.2.   Abu Pušu FMC apmainās ar kontaktinformāciju, piemēram, ar e-pasta adresēm, faksa, teleksa un tālruņa numuriem, un nekavējoties informē viena otru par visām izmaiņām šajā informācijā.

4.3.   Neskarot turpmākus ieviešamus uzlabojumus, atrašanās vietas ziņojumus attiecīgo FMC un karoga valstu starpā pārraida elektroniski, izmantojot HTTPS protokolu. Grenlandes iestādes un attiecīgais karoga valsts FMC apmainās ar sertifikātiem.

4.4.   Satelītnovērošanas datus, kas Grenlandei paziņoti saskaņā ar šo nolīgumu, iestādēm, izņemot Grenlandes zvejas kontroles un uzraudzības iestādes, nekad neizpauž tādā veidā, kas ļauj identificēt konkrētus kuģus.

4.5.   Neskarot iepriekšējo punktu, VMS datus drīkst izmantot zinātnes un pētniecības nolūkiem ar nosacījumu, ka lietotāji nedrīkst šos datus publicēt tādā veidā, kas ļauj identificēt konkrētus kuģus.

5.   Sakaru sistēmas traucējumi

5.1.   Grenlandes kompetentā iestāde un ES karoga valstu FMC nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju un nekavējoties informē cits citu par traucējumiem saistībā ar atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu.

5.2.   Sakaru pārtrūkšana starp FMC nedrīkst ietekmēt kuģu darbību.

5.3.   Visus sakaru traucējumu laikā nepārraidītos ziņojumus nosūta, tiklīdz sakari starp attiecīgajiem FMC ir atjaunoti.

6.   FMC apkope

6.1.   Par plānotu FMC apkopi (apkopes programma), kas varētu ietekmēt VMS datu apmaiņu, otram FMC jāpaziņo vismaz septiņdesmit divas (72) stundas iepriekš, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotu apkopi šādu informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

6.2.   Apkopes laikā VMS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos VMS datus nosūta uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

6.3.   Ja apkope ilgst vairāk nekā divdesmit četras (24) stundas, VMS datus nosūta citam FMC, izmantojot alternatīvus elektronisko sakaru līdzekļus, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās.

6.4.   Grenlande attiecīgi informē savas kompetentās iestādes, kas atbild par uzraudzību, kontroli un pārraudzību (MCS), lai Grenlandes FMC ar FMC apkopi saistītu iemeslu dēļ neuzskatītu, ka ES kuģi nepilda savus pienākumus pārraidīt VMS datus.

5. iedaļa

Inspekcija jūrā vai ostā

1.   ES kuģus, kam ir zvejas atļauja, Grenlandes zvejas zonā vai ostās inspicē Grenlandes kuģi un inspektori, kas ir skaidri identificēti saskaņā ar starptautiskajām normām.

2.   Pirms uzkāpšanas uz kuģa pilnvarotais inspektors informē ES kuģi par lēmumu veikt inspekciju. Zvejas inspektoriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

3.   Inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs ar inspekciju saistīto pienākumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

4.   Inspekcijas ostā veic saskaņā ar FAO pasākumiem un visiem attiecīgajiem ostas valsts pasākumiem, ko noteikusi RZPO.

5.   Grenlandes kompetentā iestāde var atļaut ES novērot inspekciju.

6.   ES kuģa kapteinis atļauj inspektoriem uzkāpt uz kuģa un veikt viņu darbu un atvieglo to.

7.   Inspektori neiejaucas saziņā starp ES kuģa kapteini un karoga valsti un/vai kuģa īpašnieku. Nedrīkst prasīt, lai kapteiņi pa atklātiem radio kanāliem ziņotu komerciāli svarīgu informāciju.

8.   Katras inspekcijas beigās inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas sagatavojis ziņojumu, un ES kuģa kapteinis. Ja kapteinis atsakās to parakstīt, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors ziņojumā pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

9.   Pirms nokāpšanas no kuģa inspektori izsniedz ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Neskarot 7. iedaļas 1. punktā minētos noteikumus, Grenlandes kompetentā iestāde astoņās kalendāra dienās pēc inspekcijas nosūta ES kompetentajai iestādei un karoga dalībvalstij inspekcijas ziņojuma elektronisku kopiju. Vajadzības gadījumā šo informāciju dara pieejamu attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO).

6. iedaļa

Novērotāju programma

1.   Zvejas darbības Grenlandes zvejas zonā veic saskaņā ar Grenlandes tiesību aktos paredzēto novērotāju programmu. To ES zvejas kuģu kapteiņi, kam ir atļauja zvejot Grenlandes zvejas zonā, sadarbojas ar Grenlandes kompetentajām iestādēm, uzņemot uz kuģa novērotājus.

2.   Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Grenlandes kompetentās iestādes.

3.   Novērotājs uz kuģa uzkāpj ostā, par kuru savstarpēji vienojušies Grenlandes kompetentā iestāde un kuģa īpašnieks. Ja novērotājs neierodas 3 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un sākt zvejas darbības.

4.   Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

a)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

b)	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un

c)	ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

5.   Atrodoties uz kuģa, novērotāji pilda tikai šādus pienākumus:

a)	verificē ierakstus zvejas žurnālā, arī nozvejas sastāvu (pa sugām), daudzumus, dzīvsvaru un apstrādātu produktu svaru, un pieteikšanās ziņojumus un VMS ziņojumus;

b)	kārto detalizētu uzskaiti par kuģa ikdienas darbību neatkarīgi no tā, vai kuģis zvejo;

c)	par katru zvejas rīku iemetienu reģistrē zvejas rīka veidu, linuma acs izmēru, piestiprinājumus, nozvejas un zvejas piepūles datus, koordinātas, dziļumu, laiku, kādu zvejas rīks atradies uz grunts, nozvejas sastāvu, izmetumus un paturētās mazizmēra zivis, un

d)	uzrauga satelītnovērošanas sistēmas darbību un ziņo par visiem darbības pārtraukumiem vai traucējumiem.

6.   Uz katra kuģa novērotājam tiek nodrošināta tāda ēdināšana un izmitināšana kā kuģa virsniekiem.

7.   Kapteinis izvērš tādu sadarbību un palīdzību, kas varētu būt vajadzīga, lai novērotājs varētu pildīt novērotāja pienākumus. Šāda sadarbība ietver to, ka novērotājam tiek nodrošināta vajadzīgā piekļuve uz kuģa paturētajai nozvejai, tostarp tādai nozvejai, ko kuģis varētu plānot izmest.

8.   Ikviena zvejas novērotāju pārvietošana jūrā jāveic pieredzējušai apkalpei dienasgaismā un drošos apstākļos, ar zvejas novērotāja pilnīgu piekrišanu un kopumā optimālos drošības apstākļos.

9.   Ja pārvietošana notiek jūrā, kuģa kapteinis pilnībā sadarbojas, lai garantētu novērotāja drošību.

10.   Novērotāja ziņojums

10.1.   Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

10.2.   Pēc ES kompetentās iestādes vai karoga dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas Grenlandes kompetentā iestāde 8 darbdienu laikā nosūta novērotāja ziņojuma kopiju.

7. iedaļa

Pārkāpumi

1.   Pārkāpumu noformēšana

1.1.   Ikviens pārkāpums, ko Grenlandes zvejas zonā izdarījis ES zvejas kuģis, kuram ir saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem izdota zvejas atļauja, tiek norādīts inspekcijas ziņojumā.

1.2.   Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kapteiņa un/vai kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

1.3.   Attiecībā uz ikvienu pārkāpumu, ko Grenlandes zvejas zonā izdarījis ES kuģis, kuram ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas atļauja, paziņojumu par konstatēto pārkāpumu un attiecīgajām sankcijām, kas noteiktas kapteinim vai zvejas uzņēmumam, tieši nosūta kuģa īpašniekiem, ievērojot spēkā esošajos Grenlandes tiesību aktos noteiktās procedūras.

1.4.   Grenlandes kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk pa e-pastu nosūta ES kompetentajai iestādei un karoga dalībvalstij inspekcijas ziņojuma un pārkāpuma paziņojuma kopiju.

1.5.   Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedība, tad pirms tās uzsākšanas un ar nosacījumu, ka pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, potenciālā pārkāpuma situāciju risina, mēģinot panākt izlīgumu 4 dienu laikā pēc pārkāpuma paziņošanas. Ja šādu izlīgumu panākt neizdodas, tiek uzsākta tiesvedība.

2.   Kuģa aizturēšana

2.1.   Par tāda ES zvejas kuģa aizturēšanu, kam ir saskaņā ar nolīgumu izdota zvejas atļauja, Grenlande tūlīt paziņo ES kompetentajai iestādei un karoga valstij. Paziņojumā norāda aizturēšanas iemeslus, un tam pievieno dokumentārus pierādījumus par pārkāpumu.

2.2.   Pirms tiek veikti jebkādi citi pasākumi pret aizturēto ES kuģi, tā kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai paredzētos pasākumus, Grenlande norīko izmeklētāju un pēc ES iestādes pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanas iemesliem organizē informatīvu sanāksmi. Sanāksmē var piedalīties karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

3.   Sankcijas par pārkāpumiem

3.1.   Sankcijas par pārkāpumu nosaka Grenlande saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

3.2.   Izlīguma gadījumā maksājamo naudassodu nosaka, atsaucoties uz Grenlandes valsts tiesību aktiem.

4.   Tiesvedība un drošības nauda

4.1.   Ja izlīgumu panākt nav iespējams un pārkāpums tiek iesniegts izskatīšanai kompetentajā tiesā, pārkāpumu izdarījušā ES zvejas kuģa īpašnieks Grenlandes kompetentās iestādes norādītā bankā iemaksā drošības naudu, kuru Grenlandes kompetentā iestāde nosaka tādā apmērā, lai segtu izmaksas par ES zvejas kuģa aizturēšanu, paredzamo naudassodu un jebkādas kompensācijas. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. Tomēr tad, ja tiesvedība turpinās ilgāk nekā 4 gadus, Grenlandes kompetentā iestāde regulāri informē ES kompetento iestādi un attiecīgo karoga valsti par to, kādi pasākumi tiek veikti, lai pabeigtu tiesvedību.

4.2.   Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

a)	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par bankā iemaksātās drošības naudas summu.

4.3.   Tiesvedību uzsāk pēc iespējas drīzāk saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.4.   Grenlande 14 dienās pēc sprieduma pasludināšanas informē ES par tiesvedības rezultātiem.

5.   Kuģa un apkalpes atbrīvošana

5.1.   ES zvejas kuģim tiek atļauts atstāt ostu un turpināt zveju, tiklīdz bankā ir iemaksāta drošības nauda vai samaksāts naudassods, vai izpildīti no izlīguma izrietošie pienākumi.

V NODAĻA

PAGAIDU KOPUZŅĒMUMI

1. iedaļa

Pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektu novērtēšanas metode un kritēriji

1.   Grenlande nekavējoties informē ES kompetento iestādi, kad vien rodas iespēja veidot pagaidu kopuzņēmumus vai kopuzņēmumus ar Grenlandes uzņēmumiem. ES kompetentā iestāde attiecīgi informē visas ES dalībvalstis. Kad tiek veidots kopuzņēmums, projektus iesniedz un novērtē saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2.   Piemērojot nolīguma 10. panta f) punktu, ES pēc iespējas drīzāk un katrā ziņā ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms Apvienotās komitejas sanāksmes iesniedz Grenlandei tāda projekta vai projektu tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz pagaidu kopuzņēmumiem un kopuzņēmumiem, kuros iesaistīti ES operatori. Projektus iesniedz ES kompetentajai iestādei ar attiecīgās ES dalībvalsts vai dalībvalstu iestāžu starpniecību.

3.   Apvienotās komitejas prioritāte ir rosināt ES kuģus pilnībā izmantot indikatīvās kvotas, kas noteiktas protokola 3. panta 1. punktā norādītajām sugām. Ja Apvienotā komiteja bez zinātniskā ieteikuma pamatojuma ir vienojusies par ikgadējām zvejas iespējām, kas ir mazākas nekā protokola 3. panta 1. punktā norādītās, pagaidu kopuzņēmumu vai kopuzņēmumu projektus, kas attiecas uz to pašu sugu un to pašu kalendāro gadu, neizskata.

4.   Apvienotā komiteja projektus novērtē pēc šādiem kritērijiem:

a)	mērķsuga vai mērķsugas un zvejas zona vai zonas;

b)	krājuma vai krājumu stāvoklis, kas noteikts, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un piesardzīgu pieeju;

c)	ziņas par kuģi vai kuģiem un tehnoloģijas piemērotība ierosinātajām zvejas darbībām;

d)	attiecībā uz pagaidu kopuzņēmumiem – uzņēmuma pastāvēšanas un zvejas darbību ilgums, un

e)	ES kuģa īpašnieka un tā Grenlandes partnera iepriekšējā pieredze zvejniecībā.

5.   Apvienotā komiteja sniedz atzinumu par projektiem, vadoties pēc to novērtējuma saskaņā ar 3. punktu.

6.   Attiecībā uz protokola 3. panta 1. punktā norādītajām sugām nozvejas, ko ES kuģi guvuši pagaidu kopuzņēmumu vai kopuzņēmumu satvarā, neskar pastāvošo sadales kārtību starp ES dalībvalstīm.

2. iedaļa

Nosacījumi par piekļuvi pagaidu kopuzņēmumu satvarā

1.   Zvejas atļaujas

1.1.   Pagaidu kopuzņēmumu gadījumā attiecīgais ES kuģis vai kuģi iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu saskaņā ar II nodaļas noteikumiem, tiklīdz projekts ir saņēmis labvēlīgu Apvienotās komitejas atzinumu. Šādā pieteikumā skaidri norāda, ka tas attiecas uz pagaidu kopuzņēmumu.

1.2.   Zvejas atļauju izdod uz pagaidu kopuzņēmuma darbības laiku, taču šis laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par kalendāra gadu.

1.3.   Zvejas atļaujā skaidri norāda, ka nozvejas tiks gūtas, izmantojot zvejas iespējas, ko Grenlandes iestādes iedalījušas no Grenlandes attiecīgās KPN, bet neizmantojot zvejas iespējas, kas noteiktas protokola 3. panta 1. punktā.

2.   Kuģu aizstāšana

2.1.   ES kuģi, kurš darbojas pagaidu kopuzņēmumā, aizstāt ar citu ES kuģi, kuram ir līdzīga zvejas kapacitāte un tehniskās specifikācijas, drīkst tikai tad, ja tam ir pienācīgs pamatojums un abu Pušu piekrišana.

VI NODAĻA

EKSPERIMENTĀLĀ ZVEJA

1.   Piemērojot nolīguma 9. pantu un 10. panta g) punktu, ja ES kompetentā iestāde ir paziņojusi Grenlandei ieinteresētību piedalīties protokola 3. panta 1. punktā nenorādītu sugu un krājumu eksperimentālā zvejā:

1.1.   ES kompetentā iestāde ne vēlāk kā 15 dienas pirms Apvienotās komitejas sanāksmes iesniedz Grenlandei tehnisko dokumentāciju, kurā norādītas:

a)	mērķsuga vai mērķsugas;

b)	priekšlikums par kampaņas tehniskajiem parametriem (darbībā izmantojamā tehnoloģija, ilgums, zvejas zonas utt.) un

c)	paredzamais ieguvums zvejas nozares zinātniskajai pētniecībai un attīstībai, ko dotu ES dalība eksperimentālajā kampaņā.

1.2.   Grenlande informē Apvienoto komiteju par:

a)	vietējo un trešo valstu kuģu veikto eksperimentālās zvejas kampaņu parametriem un nosacījumiem;

b)	rezultātiem, kas gūti iepriekšējās eksperimentālās kampaņās attiecībā uz to pašu sugu, un

c)	esošo zinātnisko un citu informāciju.

2.   Apvienotā komiteja novērtē tehnisko dokumentāciju, pienācīgi ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un piesardzīgo pieeju.

3.   Ja Apvienotā komiteja sniedz pozitīvu atzinumu par ES dalību, tās līmeni un eksperimentālās zvejas kampaņas tehniskajiem parametriem, ES kuģi iesniedz zvejas atļauju pieteikumus saskaņā ar II nodaļas noteikumiem. Zvejas atļaujas termiņš nepārsniedz kalendāra gada beigas.

4.   ES kuģiem, kas iesaistās eksperimentālajā zvejā, piemēro visus IV nodaļas noteikumus.

5.   Neskarot 4. punktu, eksperimentālās kampaņas laikā jūrā attiecīgie ES kuģi:

a)	paziņo Grenlandes kompetentajai iestādei par kampaņas sākumu un iesniedz deklarāciju par visām nozvejām, kas paturētas uz kuģa pirms eksperimentālās zvejas sākuma;

b)

ik nedēļu sniedz Grenlandes Dabas resursu institūtam, Grenlandes kompetentajai iestādei un Eiropas Komisijai ziņojumu par katru dienu un katrā zvejas rīku iemetienā gūtajām nozvejām, norādot arī kampaņas tehniskos parametrus (atrašanās vieta, dziļums, datums un laiks, nozveja un citi novērojumi vai piezīmes);

c)

nodrošina viena Grenlandes novērotāja vai Grenlandes kompetentās iestādes izraudzīta novērotāja atrašanos uz kuģa. Novērotāja uzdevums ir vākt zinātnisku informāciju par nozvejām, kā arī ņemt nozveju paraugus. Novērotāja statuss ir tāds pats kā kuģa virsniekam, un kuģa īpašnieks sedz novērotāja uzturēšanās izmaksas laikā, kamēr novērotājs ir uz kuģa. Lēmumu par novērotāja uzkāpšanu uz kuģa, viņa uzturēšanās ilgumu un uzkāpšanas un nokāpšanas ostu pieņem Grenlandes iestādes, un

d)	paziņo Grenlandes kompetentajai iestādei par eksperimentālās kampaņas beigām un ļauj inspicēt kuģi pirms iziešanas no Grenlandes zvejas zonas, ja to pieprasa Grenlandes kompetentā iestāde.

6.   Nozveja, kas atbilst eksperimentālās kampaņas mērķim un ir gūta tās laikā, pieder kuģa īpašniekam.

7.   Grenlandes kompetentā iestāde norīko kontaktpersonu, kura atbild par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kas var kavēt eksperimentālās zvejas norisi.

8.   Pamatojoties uz attiecīgo zinātnisko padomdevēju struktūru ieteikumiem, Grenlande var pieprasīt, lai eksperimentālajā zvejā tiktu īstenoti saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, tostarp zvejas aizlieguma laiki un apgabali.

---

(1)  Grenlandes Pašpārvaldes 2010. gada 9. decembra Izpildrīkojums Nr. 18 par atkrastes zvejniecību pārraudzību.