|
23.12.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 367/119 |
ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2014
(2014. gada 17. decembris),
ar ko aizstāj Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
(2014/946/ES)
ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,
ņemot vērā 2008. gada 29. aprīlī Luksemburgā parakstīto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši tā 44. pantu,
ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm,
tā kā:
|
(1) |
Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) 44. pants atsaucas uz 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”), kurā noteikti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes kumulācija starp Savienību, Serbiju, Turciju un jebkuru valsti vai teritoriju, kas piedalās Savienības Stabilizācijas un asociācijas procesā. |
|
(2) |
3. protokola 39. pants nosaka, ka Stabilizācijas un asociācijas padome, kas izveidota ar nolīguma 119. pantu, var pieņemt lēmumu grozīt minētā protokola noteikumus. |
|
(3) |
Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (2) (“konvencija”) nolūks ir protokolus par izcelsmes noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs, aizstāt ar vienu tiesību aktu. Eiropadomes 2003. gada jūnijā apstiprinātajā Saloniku darba kārtībā Serbija un citi Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībnieki no Rietumbalkāniem tika aicināti pievienoties Eiropas izcelsmes diagonālās kumulācijas sistēmai. Pievienoties konvencijai tie tika aicināti ar 2007. gada oktobra Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konferences lēmumu. |
|
(4) |
Konvenciju attiecīgi 2011. gada 15. jūnijā un 2012. gada 12. novembrī parakstīja Savienība un Serbija. |
|
(5) |
Savienība un Serbija savus pieņemšanas dokumentus konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2013. gada 1. jūlijā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz Savienību un Serbiju konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2013. gada 1. septembrī. |
|
(6) |
Ja pāreja uz konvenciju visām kumulācijas zonā esošajām Līgumslēdzējām pusēm nenotiek vienlaikus, nebūtu jārodas situācijai, kas ir nelabvēlīgāka par iepriekšējo situāciju, kura atbilda 3. protokolam. |
|
(7) |
3. protokols tādēļ būtu jāaizstāj ar jaunu protokolu, kas atsaucas uz konvenciju, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā lēmuma pielikumā izklāstīto tekstu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro no 2015. gada 1. februāra.
Briselē, 2014. gada 17. decembrī
Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā –
priekšsēdētāja
J. JOKSIMOVIĆ
(1) OV L 278, 18.10.2013., 16. lpp.
(2) OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.
PIELIKUMS
3. protokols
par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
1. pants
Piemērojamie izcelsmes noteikumi
Šā nolīguma īstenošanas nolūkā piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1) (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus.
Konvencijas I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo nolīgumu” saprot atsauces uz šo nolīgumu.
2. pants
Strīdu izšķiršana
Ja strīdus, kas radušies saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas iestādēm, kuras pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajām muitas iestādēm, tos nodod Stabilizācijas un asociācijas padomei.
Visos gadījumos strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas iestādēm notiek saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.
3. pants
Protokola grozījumi
Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumu grozīt šā protokola noteikumus.
4. pants
Izstāšanās no konvencijas
1. Ja Eiropas Savienība vai Serbija konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, Eiropas Savienība un Serbija nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.
2. Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam turpina piemērot konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusēja kumulācija tiek pieļauta tikai starp Eiropas Savienību un Serbiju.
5. pants
Pārejas noteikumi – kumulācija
1. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 3. panta starp šā nolīguma Pusēm turpina piemērot šā nolīguma 3. protokola 3. un 4. pantā paredzētos kumulācijas noteikumus, kurus Eiropas Savienība un Serbija pieņēma, slēdzot nolīgumu (2), līdz brīdim, kad konvencija kļūst piemērojama visām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, kas uzskaitītas minētajos pantos.
2. Neatkarīgi no konvencijas I papildinājuma 16. panta 5. punkta un 21. panta 3. punkta, ja kumulācija attiecas tikai uz EBTA valstīm, Fēru salām, Eiropas Savienību, Turciju un Stabilizācijas un asociācijas procesa dalībniekiem, izcelsmes apliecinājums var būt preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija.