starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

1. Zvejas iespējas, kas piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. pantu, uz trīs gadu ilgu laikposmu, kas sākas 2014. gada 1. janvārī, tiek noteiktas šādi:

tālu migrējošajām sugām (sugām, kas uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot Alopiidae dzimtu, Sphyrnidae dzimtu, kā arī šādas sugas: Cetorhinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharhinus falciformis, Carcharhinus longimanus –

2. Šā panta 1. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 5., 6., 7. un 8. pantu.

3. Zvejas kuģi ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu (turpmāk “Eiropas Savienības kuģi”) Komoru Salu Savienības zvejas zonā notiekošās zvejas darbībās drīkst iesaistīties tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, kuru Komoru Salu Savienība izdevusi saskaņā ar šo protokolu.

1. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 1 800 000.

3. Šā panta 1. punktu piemēro, ņemot vērā šā protokola 5., 6., 7. un 8. pantu un nolīguma 12. un 13. pantu.

4. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu Eiropas Savienība sniedz, katrā šā protokola piemērošanas laikposma gadā izmaksājot EUR 600 000, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ikgadējo summu kopsummai.

5. Eiropas Savienība 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par Eiropas Savienības kuģu piekļuvi Komoru Salu Savienības zvejas zonai pirmajā gadā veic ne vēlāk kā 90 dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet nākamajos gados — ne vēlāk kā 60 dienas pēc šā protokola piemērošanas sākuma gadadienas.

6. Puses regulāri uzrauga nozvejas, ko Eiropas Savienības kuģi gūst Komoru Salu Savienības zvejas zonā. Tālab Puses Apvienotajā komitejā regulāri analizē datus par nozveju un zvejas piepūli saistībā ar Eiropas Savienības kuģiem, kuri atrodas Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

7. Ja Eiropas Savienības kuģu gada kopējās nozvejas daudzums, kas gūts Komoru Salu Savienības zvejas zonā, pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā norādīto atskaites daudzumu, papildus finansiālā ieguldījuma ikgadējai summai tiek maksāti vēl EUR 50 par katru papildu tonnu, kas nozvejota attiecīgajā gadā. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk kā divreiz lielāka par 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu (EUR 600 000). Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā.

8. Komoru salu iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

9. Finansiālo ieguldījumu, kas norādīts šā protokola 2. panta 2. punktā, iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Komoru Salu Centrālajā bankā. Šā konta rekvizītus Komoru salu Savienība ik gadu paziņo Eiropas Savienībai.

10. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma summu no īpašā konta pārskaitīs TR 5006 kontā, ko par zivsaimniecību atbildīgā ministrija atvērusi Komoru Salu Centrālajā bankā.

Atbildīgas zvejas un zvejniecību ilgtspējības veicināšana Komoru Salu ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Puses zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem konkrēti šādos jautājumos:

2. Nozares daudzgadu programmā ierosinātie grozījumi Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Puses katru gadu Apvienotajā komitejā veic nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu novērtējumu. Vajadzības gadījumā Puses turpina šādu uzraudzību arī pēc šā protokola darbības beigām tik ilgi, līdz 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma īpašā summa ir pilnībā izmantota.

4. Papildus 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam finansiālajam ieguldījumam Komoru Salu Savienība vajadzības gadījumā drīkst ik gadu iedalīt papildu summu daudzgadu programmas īstenošanai. Par šādu iedalīšanu paziņo Eiropas Savienībai.

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Komoru Salu Savienības zvejas zonā, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajā zonā, un apkarojot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

2. Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Komoru Salu Savienība cenšas uzraudzīt resursu stāvokli Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

3. Puses ievēro Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) rezolūcijas un ieteikumus un apņemas apakšreģiona līmenī veicināt sadarbību zvejas darbību atbildīgas pārvaldības jomā.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz IOTC ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem Puses konsultējas nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā pēc zinātniskas sanāksmes un savstarpējas vienošanās pieņemtu tehniskus saglabāšanas pasākumus, kuri jāievēro Eiropas Savienības kuģiem un kuru mērķis ir zvejas resursu ilgtspējīga pārvaldība.

Zvejas iespēju pielāgošana un tehnisko noteikumu pārskatīšana, savstarpēji vienojoties Apvienotajā komitejā

1. Kā paredzēts zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā, Apvienotā komiteja var no jauna novērtēt 1. pantā minētās zvejas iespējas, un pēc savstarpējas vienošanās tās var tikt pielāgotas, kamēr vien saglabājas to atbilstība zinātniskajiem atzinumiem un ieteikumiem, kā arī IOTC rezolūcijām.

2. Šādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu. Tomēr Eiropas Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk kā divreiz lielāka par 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu.

3. Apvienotā komiteja turklāt drīkst vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pārskatīt zvejas nosacījumus un šā protokola un tā pielikuma piemērošanas noteikumus.

1. Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi ieinteresējas par zvejniecībām, kas nav paredzētas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 1. pantā, un lai novērtētu šo jauno zvejniecību izmantošanas tehnisko lietderīgumu un ekonomisko atdevi, var tikt piešķirtas izpētes zvejas atļaujas, ko izdod saskaņā ar Komoru Salu tiesību aktiem. Iespēju robežās šo izpētes zveju veic, izmantojot vietējā līmenī pieejamos zinātniskos un tehniskos resursus.

2. Tālab Eiropas Savienība paziņo Komoru Salu iestādēm par izpētes zvejas licenču pieprasījumiem, pamatojoties uz tehnisku dokumentāciju un norādot:

3. Izpētes zvejas atļaujas izdod ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem. Par tām jāsamaksā Komoru Salu iestāžu noteikta maksa.

4. Nozveja, kas gūta saskaņā ar izpētes zvejas noteikumiem un tās reisa laikā, pieder kuģa īpašniekam.

5. Sīki izklāstītus reisa rezultātus analizēšanas nolūkā paziņo Apvienotajai komitejai.

6. Ja Puses uzskata, ka izpētes zvejas rezultāti ir labvēlīgi, Komoru Salu iestādes Apvienotās komitejas sanāksmē var Eiropas Savienības flotei iedalīt jauno sugu zvejas iespējas uz laiku līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina. Attiecīgi groza pielikumā paredzētās maksas un nosacījumus, kas piemērojami kuģu īpašniekiem.

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pārskatīt vai apturēt, ja ir konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

2. Eiropas Savienība var pilnībā vai daļēji pārskatīt vai apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja pēc apspriešanās Puses vienojas par maksājumu atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētie īstenošanas finansiālie aspekti to ļauj.

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var apturēt, ja ir konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

2. Ja protokola piemērošanu aptur 1. punkta c) apakšpunktā neparedzētu iemeslu dēļ, apturēšanā ieinteresētā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā šādai apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par šo nodomu. Protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ piemēro tūlīt pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

3. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstoši laikposmam, kurā protokola piemērošana bijusi apturēta.

1. Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Komoru Salu Savienības zvejas zonā regulē Komoru Salu Savienības normatīvie akti, ja vien zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā protokolā nav noteikts citādi.

2. Puses rakstiski paziņo viena otrai par visām izmaiņām to zivsaimniecības politikā un tiesību aktos.

1. Komoru Salu Savienība un Eiropas Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Komoru Salu Savienība un Eiropas Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Šādā gadījumā ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

Komoru Salu Savienība un Eiropas Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos datus attiecībā uz Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar datu konfidencialitātes un aizsardzības principiem.

1. Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās.

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBĀM

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Kompetentās iestādes izraudzīšana

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Komoru Salu Savienību kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

—	Eiropas Savienības gadījumā – atsauces uz Eiropas Komisiju, kuras starpniece vajadzības gadījumā ir ES delegācija Maurīcijā,

—	Komoru Salu Savienības gadījumā – par zivsaimniecību atbildīgā Komoru Salu ministrija.

2. Zvejas zona

Lai neapdraudētu nerūpniecisko zveju, ES kuģi nedrīkst darboties tuvāk nekā 10 jūras jūdžu attālumā no katras salas.

Turklāt ES kuģiem aizliegts atrasties vai zvejot tuvāk nekā 3 jūras jūdžu attālumā no zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI), kuras nostiprinātas pie grunts un kuras uzstādījusi par zivsaimniecību atbildīgā Komoru Salu Savienības ministrija. Zvejas atļaujas izdošanas laikā šī ministrija paziņo kuģu īpašniekiem pie grunts nostiprināto ZPI atrašanās vietas koordinātas.

Informatīvā nolūkā ziņas par kuģošanas un zvejas aizlieguma zonām un visus attiecīgos grozījumus, kuri jāpaziņo vismaz divus mēnešus pirms to piemērošanas, nosūta arī Eiropas Savienībai.

3. Bankas konts

Pirms protokola provizoriskās piemērošanas Komoru Salu Savienība paziņo Eiropas Savienībai Komoru Salu Centrālajā bankā atvērta konta rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita no ES kuģiem pienācīgās naudas summas. Ar šiem pārskaitījumiem saistītās komisijas maksas sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām “zvejas atļauja” ir zvejas darbību veikšanas tiesības, kas piešķirtas uz noteiktu laiku, noteiktā apgabalā vai noteiktā zvejniecībā.

1. Tunzivju zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

1.1.

Nolīguma 7. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir iekļauts ES zvejas kuģu reģistrā un ir minēts IOTC atļauju saņēmušo zvejas kuģu sarakstā, un ka ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras izriet no tādām zvejas darbībām Komoru Salu Savienības zvejas zonā, kas veiktas saskaņā ar nolīgumu un Komoru Salu tiesību aktiem zivsaimniecības jomā.

1.2.

Zvejas atļauju pieprasījušos ES kuģus var pārstāvēt Komoru Salās rezidējošs aģents.

2. Zvejas atļauju pieprasīšana

2.1.

ES kompetentās iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasītā atļaujas derīguma termiņa sākuma nosūta Komoru Salu Savienības kompetentajām iestādēm zvejas atļaujas pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

2.2.

Katram pirmreizējam zvejas atļaujas pieprasījumam, ko iesniedz saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām, pievieno:

i.	pierādījumu par avansa maksājuma nokārtošanu uz pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

ii.

šādu personu vārdu/nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju:

—	zvejas kuģa īpašnieks,

—	zvejas kuģa operators,

—	kuģa vietējais aģents;

iii.	nesen uzņemtu krāsu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā un kura minimālais izmērs ir 15 × 10 cm;

iv.	kuģa jūrasspējas apliecību;

v.	kuģa reģistrācijas numuru;

vi.	VMS automātiskās dislocēšanas ierīces dati;

vii.	zvejas kuģa kontaktinformāciju (fakss, e-pasts u. c.).

2.3.

Zvejas atļaujas atjaunošanas pieprasījumam, ko iesniedz saskaņā ar spēkā esošo protokolu un par kuģi, kura tehniskie parametri nav mainījušies, pievieno tikai pierādījumu par attiecīgās maksas nokārtošanu.

3. Prasītās maksas

3.1.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—	EUR 4 235 gadā par tunzivju seineri; šī summa ir līdzvērtīga maksai par 77 tonnām nozvejas, kas gūta Komoru Salu Savienības zvejas zonā,

—	EUR 2 475 gadā par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām; šī summa ir līdzvērtīga maksai par 45 tonnām nozvejas, kas gūta Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

3.2.

Maksa par Komoru Salu Savienības zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu ir EUR 55.

4. Provizorisks zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi un paziņojums par attiecīgās maksas nokārtošanu, Komoru Salu Savienība katrā kuģu kategorijā nekavējoties izveido provizorisku sarakstu, kurā iekļauj pieprasījumu iesniegušos kuģus. Šo sarakstu tūlīt nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai kompetentajai Komoru Salu Savienības iestādei un ES.

ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim. Ja ES pārstāvniecības ir slēgtas, Komoru Salu Savienība provizorisko sarakstu var nosūtīt tieši kuģa īpašniekam vai viņa aģentam, bet saraksta kopiju – ES.

Laikā, kamēr zvejas atļauja vēl nav izdota, kuģi drīkst zvejot no dienas, kurā tie ir iekļauti provizoriskajā sarakstā. Līdz zvejas atļaujas izdošanai uz šādiem kuģiem vienmēr jābūt provizoriskā saraksta kopijai.

5. Zvejas atļaujas izdošana

Kuģa zvejas atļauju izdod kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim 15 darbdienu laikā no dienas, kurā kompetentā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieprasījumu.

Minētās zvejas atļaujas kopiju kompetentā iestāde tūlīt nosūta ES delegācijai Maurīcijā.

Kad zvejas atļauja ir izdota un saņemta, tai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

6. Zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, par zvejas darbību uzraudzību atbildīgā valsts struktūra katrā kuģu kategorijā tūlīt izveido galīgo sarakstu, kurā iekļauj kuģus, kam ir atļauts zvejot Komoru Salu Savienības zvejas zonā. Šo sarakstu tūlīt nosūta ES, un tas aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7. Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

8. Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim. Tomēr, ja ir pierādīti nepārvaramas varas apstākļi, pēc ES lūguma kuģa zvejas atļauju var aizstāt ar jaunu atļauju, kura izdota citam tāda paša tipa kuģim kā aizstājamais kuģis, neveicot jaunu avansa maksājumu.

9. Apgādes kuģi

9.1.

Apgādes kuģiem atļaujas izdod saskaņā ar Komoru Salu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

9.2.

Par apgādes kuģiem izdotajām atļaujām nav jāmaksā. Apgādes kuģiem jābūt ES dalībvalsts karoga kuģiem vai ES uzņēmējsabiedrības kuģiem.

9.3.

Šo atļauju sarakstu Komoru Salu kompetentās iestādes ar Maurīcijā atrodošās ES delegācijas starpniecību regulāri nosūta Komisijai.

III NODAĻA

NOZVEJAS DEKLARĒŠANA

1. Zvejas žurnāls

1.1.

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto IOTC zvejas žurnālu, kuram jāatbilst piemērojamajām IOTC rezolūcijām, kas regulē ar zvejas darbībām saistīto datu vākšanu un pārraidīšanu.

1.2.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

1.3.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

1.4.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2. Nozvejas deklarēšana

2.1.

Kapteinis deklarē kuģa gūto nozveju, iesniedzot Komoru Salu Savienībai zvejas žurnālu par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

2.2.

Zvejas žurnālu iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

i.	ieejot Komoru Salu Savienības ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod Komoru Salu Savienības vietējam pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu; zvejas žurnāla kopiju nodod Komoru Salu Savienības inspekcijas grupai;

ii.

izejot no Komoru Salu Savienības zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Komoru Salu Savienības ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu 7 darbdienu laikā pēc ierašanās jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc iziešanas no Komoru Salu Savienības zvejas zonas nosūta:

—	pa e-pastu uz tās valsts struktūras norādīto e-pasta adresi, kura ir atbildīga par zvejas darbību uzraudzību,

—	vai pa faksu uz tās valsts struktūras norādīto numuru, kura ir atbildīga par zvejas darbību uzraudzību,

—	vai vēstulē, kuru adresē par zvejas darbību uzraudzību atbildīgajai valsts struktūrai.

2.3.

Ja kuģis zvejas atļaujas derīguma laikā atgriežas Komoru Salu Savienības zvejas zonā, jāsniedz jauna nozvejas deklarācija.

2.4.

Kapteinis katra zvejas žurnāla kopiju nosūta ES delegācijai Maurīcijā, Komoru Salu Savienības FMC, kā arī šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i.	IRD (Institut de recherche pour le développement);

ii.	IEO (Instituto Español de Oceanografía);

iii.	IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosféra).

2.5.

Ja netiek ievēroti nozvejas deklarēšanas noteikumi, Komoru Salu Savienība var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Komoru Salu Savienība var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Komoru Salu Savienība nekavējoties informē ES par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

3. Pāreja uz elektronisku sistēmu

Puses vienojas ieviest elektronisku zvejas žurnālu un nozvejas datu elektroniskas deklarēšanas sistēmu (ERS) saskaņā ar 3. papildinājuma vadlīnijām. Puses nosaka šīs sistēmas ieviešanas kārtību tā, lai no 2015. gada 1. jūlija sistēma būtu darbspējīga.

4. Galīgais paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

4.1.

Kamēr 3. punktā minētā elektroniskā sistēma vēl nav ieviesta, saskaņā ar iepriekš norādīto zinātnisko institūtu apstiprinātajām nozvejas deklarācijām ES par katru tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu.

4.2.

ES līdz kārtējā gada 31. jūlijam šo galīgo paziņojumu nosūta Komoru Salu Savienībai un kuģa īpašniekam.

4.3.

No dienas, kurā faktiski ieviesta 3. punktā minētā elektroniskā sistēma, saskaņā ar karoga valsts zvejas uzraudzības centrā (FMC) arhivēto zvejas žurnālu datiem ES par katru tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu.

4.4.

ES līdz kārtējā gada 31. martam šo galīgo paziņojumu nosūta Komoru Salu Savienībai un kuģa īpašniekam.

4.5.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par nokārtoto vienotas likmes maksu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

4.6.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotas likmes maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, kuģa īpašnieks trūkstošo summu pārskaita Komoru Salu Savienības kompetentajām iestādēm, un šo maksājumu veic līdz kārtējā gada 30. septembrim kontā, kas minēts šā pielikuma I nodaļas 3. punktā.

IV NODAĻA

PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ UN IZKRAUŠANA

Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts. ES kuģim, kurš vēlas pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju Komoru Salu Savienības zvejas zonā, šīs darbības jāveic Komoru Salu Savienības ostās.

ES kuģa kapteinim, kas vēlas nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī, vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī vienlaikus gan Komoru Salu Savienības FMC, gan attiecīgajai ostas pārvaldes iestādei jāpaziņo šāda informācija:

—	pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

—	kravas kuģa vārds,

—	pārkraujamie vai izkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

—	pārkraušanas vai izkraušanas diena,

—	izkrautās nozvejas saņēmējs.

Pārkraušanu citā kuģī un izkraušanu uzskata par iziešanu no Komoru Salu Savienības zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām Komoru Salu iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Komoru Salu Savienības zvejas zonā vai iziet no tās.

Tāda nozvejas pārkraušana citā kuģī vai izkraušana, kas nav minēta iepriekšējos punktos, Komoru Salu Savienības zvejas zonā ir aizliegta. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro Komoru Salās spēkā esošo tiesību aktu paredzētās sankcijas.

V NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

Uz katra ES kuģa tā zvejas reisā Komoru Salu Savienības zvejas zonā nodarbina vismaz vienu kvalificētu Komoru Salu Savienības jūrnieku.

Nodarbināmos jūrniekus kuģu īpašnieki brīvi izvēlas no saraksta, kuru iesniegusi Komoru Salu Savienības kompetentā iestāde.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis paziņo Komoru Salu Savienības kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

Uz ES kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības regulē Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

Jūrnieku darba līgumus, kuru eksemplāru saņem katrs parakstītājs, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu vai aģentiem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, konsultējoties ar Komoru Salu Savienības kompetento iestādi. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par viņu valsts kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

Uz ES kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

Ja 1. punktā noteiktais pienākums nav izpildīts iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgā kuģa īpašniekam ir pienākums samaksāt vienotas likmes summu, ko aprēķina, pamatojoties uz dienu skaitu, kad kuģis atradies Komoru Salu Savienības zvejas zonā, kas reizināts ar noteiktu dienas summu EUR 20 apmērā. Šī summa jāsamaksā vēlākais šā pielikuma III nodaļas 4. iedaļas 6. punktā noteiktā termiņa pēdējā dienā.

Minēto summu izmanto vietējo jūrnieku-zvejnieku apmācībai, un to iemaksā Komoru Salu iestāžu norādītā kontā.

VI NODAĻA

NOVĒROTĀJI

Kuģi, kas ir tiesīgi zvejot saskaņā ar nolīgumu, uzņem novērotājus, kuriem vēlams būt akreditētiem reģionālā līmenī un kurus norīkojušas Komoru Salu Savienības iestādes, kas atbild par zivsaimniecību; novērotāju uzņemšanas nosacījumi ir tādi, kā noteikts turpmāk.

1.1.

Pēc tās Komoru Salu Savienības ministrijas pieprasījuma, kas atbild par zivsaimniecību, tunzivju zvejas kuģi uzņem šīs ministrijas norīkotu novērotāju, kura uzdevums ir verificēt Komoru Salu ūdeņos gūtās nozvejas.

1.2.

Komoru Salu Savienības kompetentā iestāde sagatavo to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotājs, kā arī šim darbam norīkoto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Sarakstus nosūta ES, tiklīdz tie ir sagatavoti un turpmāk ik pēc trim mēnešiem, ja tie šajā laikā tikuši atjaunināti.

1.3.

Komoru Salu Savienības kompetentā iestāde licences izsniegšanas laikā vai ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja ierašanās attiecīgajiem kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem paziņo tā izraudzītā novērotāja vārdu, kas jāuzņem uz kuģa. Minētā iestāde norāda arī to, cik ilgu laiku novērotājs pavadīs uz kuģa.

Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un Komoru Salu iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

Ostu, kurā novērotājs uzkāpj uz kuģa, izraugās kuģa īpašnieks. Attiecīgie kuģu īpašnieki vismaz desmit dienas iepriekš paziņo kompetentajām iestādēm to, kurā dienā un kurā ostā plānota novērotāja uzņemšana uz kuģa.

Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalstu ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas Komoru Salu novērotājs, iziet no Komoru Salu Savienības zvejas zonas, jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Viņa uzdevumi ir šādi:

—	novērot kuģu zvejas darbības,

—	verificēt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas,

—	atzīmēt, kādi zvejas rīki tiek izmantoti,

—	verificēt zvejas žurnālā reģistrētos datus par Komoru Salu Savienības zvejas zonā gūto nozveju,

—	verificēt piezvejas procentuālo īpatsvaru un novērtēt tirdzniecībai derīgo zivju, vēžveidīgo un galvkāju izmetumu apjomu,

—	pa radio paziņot zvejas datus, tostarp uz kuģa esošo nozvejas un piezvejas apjomu.

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, tostarp zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

—	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

—	saudzē iekārtas un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

10.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbu, ko nosūta Komoru Salu Savienības kompetentajām iestādēm un kopiju – ES delegācijai Maurīcijā. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

11.

Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja ēdināšanu un izmitināšanu uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos kā kuģa virsniekiem, ņemot vērā uz kuģa pieejamās iespējas.

12.

Novērotāju algu un sociālās iemaksas sedz Komoru Salu Savienības kompetentās iestādes.

VII NODAĻA

KONTROLE UN INSPEKCIJA

1. Kuģa ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

1.1.

Eiropas kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas kontroli atbildīgajām Komoru Salu iestādēm savu nodomu ieiet Komoru Salu Savienības zvejas zonā vai iziet no tās.

1.2.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis konkrēti norāda:

i.	plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii.	uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sugu sastāvu, sugu apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

iii.	produkciju un tās sagatavošanas veidu.

1.3.

Sniedzot šos paziņojumus, priekšroka dodama e-pastam, bet ja tādas iespējas nav – faksam. Komoru Salu Savienība nekavējoties apstiprina paziņojuma saņemšanu, nosūtot atbildi pa e-pastu vai faksu.

1.4.

Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas Komoru Salu Savienības kompetentajai iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpējiem.

2. Sadarbība nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā

Lai pastiprinātu zvejas uzraudzību un NNN zvejas apkarošanu, ES zvejas kuģu kapteiņi ziņo par visiem citiem Komoru Salu Savienības zvejas zonā esošajiem zvejas kuģiem, kuri nav iekļauti Komoru Salu Savienībā zvejottiesīgo kuģu sarakstā.

Ja ES zvejas kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju, viņš drīkst savākt iespējami vairāk informācijas par pamanīto kuģi. Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta tā kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurš kuģi pamanījis, un šī iestāde ziņojumu pārsūta ES vai tās norīkotajai organizācijai. ES šo informāciju paziņo Komoru Salu Savienībai.

Tiklīdz iespējams, Komoru Salu Savienība nosūta ES visus tās rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem zvejas kuģiem, kas Komoru Salu Savienības zvejas zonā iesaistījušies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju.

3. Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

3.1. Kuģu atrašanās vietas ziņojumi VMS sistēmā

Zvejas atļauju saņēmušajiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu kuģa atrašanās vietas paziņošanu (reizi stundā) kuģa karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC).

Atrašanās vietas ziņojums satur:

a.	kuģa identifikācijas datus;

b.	jaunākās ziņas par kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums): noteikšanas kļūda mazāka par 500 m, ticamības intervāls 99 %;

c.	atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d.	kuģa ātrumu un kursu.

Atrašanās vietas ziņojums jāsagatavo šā pielikuma 2. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo ziņojumu par atrašanās vietu, kuru nosūta pēc ieiešanas Komoru Salu Savienības zvejas zonā, apzīmē ar kodu “ENT”. Visus turpmākos ziņojumus par atrašanās vietu apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo ziņojumu par atrašanās vietu pēc iziešanas no Komoru Salu Savienības zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”. Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku nosūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

3.2. Kuģa datu nosūtīšana gadījumā, ja nedarbojas VMS sistēma

Kapteinis vienmēr nodrošina viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

ES kuģiem, kuru VMS sistēma ir bojāta, nav atļauts ieiet Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

Ja kuģis jau veic zvejas darbības Komoru Salu Savienības zvejas zonā, bet VMS sistēma pārstāj darboties, kuģa VMS sistēmu iespējami drīz un ne ilgāk kā 15 dienu laikā salabo vai nomaina pret jaunu. Pretējā gadījumā pēc minētā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

Kuģiem, kuri zvejo Komoru Salu Savienības zvejas zonā un kuru VMS sistēma nedarbojas, atrašanās vietas ziņojumi pa elektronisko pastu vai pa faksu vismaz ik pēc 6 stundām jānosūta karoga valsts FMC un no turienes jāsūta Komoru Salu Savienības FMC, un tajos jānorāda visa obligātā informācija.

3.3. Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Komoru Salu Savienībai

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Komoru Salu Savienības FMC. Karoga valsts FMC un Komoru Salu Savienības FMC apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viena otru par izmaiņām šajās adresēs.

Atrašanās vietas ziņojumu pārraidīšanai starp karoga valsts FMC un Komoru Salu Savienības FMC izmanto drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Komoru Salu Savienības FMC informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmušā kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par iziešanu no zvejas zonas.

3.4. Sakaru sistēmas traucējumi

Komoru Salu Savienība nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC elektronisko aprīkojumu un tūlīt informē ES par visiem traucējumiem saistībā ar atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību risināšana notiek Apvienotajā komitejā.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro Komoru Salās spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

3.5. Atrašanās vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem par pārkāpumu, Komoru Salu Savienības FMC var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Komoru Salu Savienībai šie dokumentārie pierādījumi ir jānosūta karoga valsts FMC un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties uzsāk sūtīt atrašanās vietas ziņojumus Komoru Salu Savienības FMC, ievērojot jauno sūtīšanas biežumu.

Komoru Salu Savienības FMC tūlīt paziņo karoga valsts FMC un ES par izmeklēšanas pabeigšanu.

Noteiktā izmeklēšanas laika beigās Komoru Salu Savienības FMC informē karoga valsts FMC un ES par potenciāliem turpinājuma pasākumiem.

4. Inspekcija jūrā

Komoru Salu Savienības zvejas zonā zvejottiesīgo ES kuģu inspekciju jūrā veic Komoru Salu Savienības inspektori, kas ir skaidri identificējami kā par zvejas kontroli atbildīgas amatpersonas.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa pilnvarotie inspektori informē ES kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Šo darbu veic zvejas inspektori, kuri pirms inspekcijas uzsākšanas uzrāda personu apliecinošu dokumentu, inspektora apliecību un inspekcijas norīkojumu.

Pilnvarotie inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu izpildei. Inspekciju veic tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Katras inspekcijas noslēgumā pilnvarotie inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors ziņojumā pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

Pirms nokāpšanas no kuģa pilnvarotie inspektori nodod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

Pārkāpuma gadījumā attiecīgā paziņojuma kopija jānosūta arī ES, kā paredzēts VIII nodaļā.

5. Inspekcija ostā

Nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu ES kuģu inspekciju Komoru Salu ostā veic Komoru Salu inspektori, kas ir skaidri identificējami kā par zvejas kontroli atbildīgas amatpersonas.

Inspektori pirms inspekcijas uzsākšanas uzrāda personu apliecinošu dokumentu, inspektora apliecību un inspekcijas norīkojumu. Komoru Salu inspektori neuzturas uz ES kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu izpildei, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

Katras inspekcijas noslēgumā Komoru Salu inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES kuģa kapteinis.

Pēc inspekcijas Komoru Salu inspektors nodod ES kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju.

Pārkāpuma gadījumā attiecīgā paziņojuma kopija jānosūta arī ES, kā paredzēts VIII nodaļā.

VIII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1. Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visus pārkāpumus, ko zvejas atļauju saņēmis ES kuģis izdarījis Komoru Salu Savienības zvejas zonā, norāda inspekcijas ziņojumā.

2. Kuģa aizturēšana

Ja konstatēts pārkāpums, saskaņā ar Komoru Salās spēkā esošajiem tiesību aktiem ikvienam pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Komoru Salu Savienības ostā.

Komoru Salu Savienība ne vēlāk kā 24 stundu laikā, izmantojot elektronisko sakaru sistēmu, paziņo ES par zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Paziņojumā norāda kuģa aizturēšanas iemeslus.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Komoru Salu Savienības FMC vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai precizētu kuģa aizturēšanas apstākļus un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē piedalās kuģa karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Komoru Salu Savienība saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

Pirms tiesvedības procesa sākšanas Komoru Salu iestādes un ES kuģa īpašnieks mēģina lietu atrisināt izlīgstot un tālab uzsāk izlīguma procedūru. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4. Tiesvedība un bankas garantija

Ja iepriekš minēto izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā bankas garantiju, kuras apjomu nosaka Komoru Salu Savienība un kura sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo naudassodu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Bankas garantija nav atgūstama līdz tiesvedības beigām.

Pēc sprieduma pasludināšanas bankas garantiju atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam:

a.	pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b.	daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas nepārsniedz bankas garantijas summu.

Komoru Salu Savienība 8 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē ES par tiesvedības procesa iznākumu.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta bankas garantija.

Papildinājumi

1.	Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2.	VMS ziņojumi Komoru Salām – ziņojums “Atrašanās vieta”

3.	Pārvaldības un īstenošanas vadlīnijas par zvejas darbību datu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu (ERS sistēma)

1. papildinājums

ĀRVALSTU KUĢA ZVEJAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS

2. papildinājums

VMS ZIŅOJUMI KOMORU SALĀM

ZIŅOJUMS “ATRAŠANĀS VIETA”

Datu elements	Lauka kods	Obligāti/fakultatīvi dati	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati: saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods
Sūtītājs	FS	O	Ziņojuma dati: sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods
Ziņojuma tips	TM	O	Ziņojuma dati: ziņojuma tips “POS”
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls
Iekšējais atsauces numurs	IR	F	Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs (karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati: kuģa borta numurs
Karoga valsts	FS	F	Karoga valsts dati
Ģeogrāfiskais platums	LA	O	Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LO	O	Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDMM (WGS-84)
Datums	DA	O	Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	ieraksta sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”,

—	datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu,

—	lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/),

—	datu pārus atdala ar tukšumzīmi,

—	ieraksta beigas apzīmē ar kodu “ER” un divām slīpsvītrām (//).

Fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

3. papildinājums

Pārvaldības un īstenošanas vadlīnijas par zvejas darbību datu elektroniskās reģistrēšanas un pārraidīšanas sistēmu (ERS sistēma)

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Visiem ES zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk “ERS sistēma”), kas spēj reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītos datus (turpmāk “ERS dati”) visu to laiku, kamēr kuģis darbojas Komoru Salu Savienības zvejas zonā.

ES kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai uz kura uzstādītā ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Komoru Salu Savienības zvejas zonā, lai tajā veiktu zvejas darbības.

ERS datus pārraida saskaņā ar šīm vadlīnijām, un tos adresē karoga valsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk “FMC”), kas nodrošina datu automātisku pārsūtīšanu Komoru Salu Savienības FMC.

Karoga valsts un Komoru Salu Savienība nodrošina, ka to FMC ir aprīkoti ar aparatūru un programmatūru, kas vajadzīga ERS datu automātiskai pārraidīšanai XML formātā, kurš pieejams (http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm), un nodrošina dublējumprocedūras, kas spēj reģistrēt un saglabāt ERS datus datorlasāmā formā vismaz 3 gadus.

Iepriekš 3. punktā minētā formāta modifikācijas un atjauninājumus identificē un datē, un tie ir operacionāli sešus mēnešus pēc implementēšanas.

ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

Karoga valsts un Komoru Salu Savienība katra norīko kontaktpunktu ERS jautājumos:

a)	attiecīgos ERS kontaktpunktus norīko vismaz uz sešiem mēnešiem;

b)	karoga valsts FMC un Komoru Salu Savienības FMC paziņo viena otrai attiecīgo ERS kontaktpunktu datus (nosaukums, adrese, tālrunis, telekss, e-pasts);

c)	ja šajā kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

ERS DATU REĢISTRĒŠANA UN PĀRRAIDĪŠANA

ES zvejas kuģi:

a)	ERS datus pārraida ik dienas un par katru dienu, ko tie pavadījuši Komoru Salu Savienības zvejas zonā;

b)	par katru zvejas rīku iemetienu reģistrē, kādi daudzumi no katras sugas nozvejoti un paturēti uz kuģa kā mērķsuga vai kā piezveja un/vai izmesti;

c)	par katru sugu, kas norādīta Komoru Salu Savienības izdotajā zvejas atļaujā, obligāti paziņo arī nulles apjoma nozveju;

d)	katru sugu identificē ar FAO trīsburtu kodu;

e)	daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja ir tāda prasība, ar īpatņu skaitu;

f)	par katru sugu, kas norādīta Komoru Salu Savienības izdotajā zvejas atļaujā, ERS datos reģistrē daudzumus, kas pārkrauti citā kuģī un/vai izkrauti;

par katru sugu, kas norādīta Komoru Salu Savienības izdotajā zvejas atļaujā, ar ERS datiem ieiešanas ziņojumā (COE) un iziešanas ziņojumā (COX), kuri attiecas uz Komoru Salu Savienības zvejas zonu, reģistrē nozvejas daudzumus, kas atrodas uz kuģa laikā, kad tas ieiet minētajā zvejas zonā vai iziet no tās;

h)	katru dienu ne vēlāk kā pl. 23.59 (UTC) pārraida ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot 3. punktā minēto formātu.

Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

Karoga valsts FMC automātiski un bez kavēšanās pārsūta ERS datus Komoru Salu Savienības FMC.

Komoru Salu Savienības FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

KUĢA ERS SISTĒMAS TRAUCĒJUMI UN/VAI KUĢA UN KAROGA VALSTS FMC NESPĒJA APMAINĪTIES AR ERS DATIEM

Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa pārstāvi par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

Karoga valsts paziņo Komoru Salu Savienībai par problēmu un pasākumiem, kas veikti tās novēršanai.

Ja ERS sistēmas darbībā radušies traucējumi, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums tiek nomainīts. Ja kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, atsākt zvejas darbības Komoru Salu Savienības zvejas zonā tas drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Komoru Salu Savienība atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

Zvejas kuģis nedrīkst atstāt ostu, ja ERS sistēmas darbībā ir traucējumi, izņemot:

a)	kad ERS sistēma atkal pilnībā darbojas un to apliecina karoga valsts un Komoru Salu Savienība; vai

b)	ja kuģim nav nodoma atsākt zvejas darbības Komoru Salu Savienības zvejas zonā, un tas saņem karoga valsts atļauju iziet no ostas. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts par savu lēmumu informē Komoru Salu Savienību.

ES kuģis, kas darbojas Komoru Salu Savienības zvejas zonā un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā pl. 23.59 (UTC) nosūta visus ERS datus kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami Komoru Salu Savienībai un kuriem tā var piekļūt.

ERS datus, ko 12. punktā minēto darbības traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt Komoru Salu Savienībai pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC pārraida Komoru Salu Savienības FMC, izmantojot alternatīvu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais nosūtīšanas termiņš var tikt neievērots.

Ja Komoru Salu Savienības FMC 3 dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Komoru Salu Savienība var likt šim kuģim tūlīt doties uz tās norādītu ostu.

FMC DARBĪBAS TRAUCĒJUMI UN ERS DATU NESAŅEMŠANA KOMORU SALU SAVIENĪBAS FMC

Ja viens no FMC nesaņem ERS datus, tā ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

Karoga valsts FMC un Komoru Salu Savienības FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

Ja Komoru Salu Savienības FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC informē Komoru Salu Savienības FMC un ES par rezultātiem un pasākumiem, kas veikti 24 stundu laikā no darbības traucējumu konstatēšanas.

Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, karoga valsts FMC pārsūta trūkstošos ERS datus Komoru Salu Savienības FMC, izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos sakaru līdzekļus.

Komoru Salu Savienība attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Komoru Salu Savienības FMC.

FMC UZTURĒŠANA

Par plānotu FMC apkopi (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotu apkopi otram FMC paziņo pēc iespējas drīzāk.

Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

Ja apkope ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus otram FMC pārraida, izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos elektronisko sakaru līdzekļus.