Protokols

starp Eiropas Kopienu un Libānas Republiku, ar ko izveido domstarpību izšķiršanas mehānismu, kurš jāpiemēro domstarpībām atbilstīgi tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk "Kopiena",

no vienas puses, un

LIBĀNAS REPUBLIKA,

turpmāk "Libāna",

no otras puses,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠĀDU LĒMUMU.

I NODAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir novērst un atrisināt visas domstarpības starp pusēm tirdzniecības jomā, lai, ja iespējams, panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. pants

Protokola piemērošana

Šā protokola noteikumi attiecas uz jebkurām domstarpībām, kas rodas, interpretējot un piemērojot noteikumus, kas izklāstīti II sadaļā (izņemot 23., 24. un 25. pantu) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses (turpmāk "Asociācijas nolīgums"), izņemot gadījumus, kad skaidri noteikts citādi [1]. Asociācijas nolīguma 82. pants attiecas uz domstarpībām par to, kā jāpiemēro un jāinterpretē citi minētā nolīguma noteikumi.

II NODAĻA

APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA

3. pants

Apspriešanās

1. Puses cenšas atrisināt domstarpības, kas rodas, interpretējot un piemērojot 2. pantā minētos noteikumus, labā ticībā Asociācijas padomes aizgādnībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt tūlītēju, objektīvu un savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija jāiesniedz Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un Asociācijas nolīguma noteikumus, kas pēc tās uzskata ir jāpiemēro.

3. Apspriešanos rīko trīsdesmit dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētāja teritorijā, ja vien puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu sešdesmit dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, jo īpaši visa izpaustā informācija un nostāja, ko šajā procesā ieņem puses, ir slepena un neskar nevienas puses tiesības turpmākajos procesos.

4. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriešanos rīko piecpadsmit dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un to uzskata par pabeigtu trīsdesmit dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

5. Ja puse, kurai pieprasījums adresēts, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu desmit darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā minētajos termiņos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītājs saskaņā ar 5. pantu var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

4. pants

Mediācija

1. Ja apspriežoties nav izdevies panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu, puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot mediatora palīdzību. Mediācijas pieprasījums jāiesniedz rakstiski Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, un tajā jānorāda pasākums, kas ir bijis apspriešanās priekšmets, kā arī savstarpēji saskaņotie mediācijas noteikumi. Katra puse apņemas ar izpratni izturēties pret mediācijas pieprasījumiem.

2. Ja vien puses nevienojas par mediatoru piecu darba dienu laikā no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas, Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izlozē mediatoru no 19. panta sarakstos minēto personu loka, kuras nav nevienas puses valstspiederīgie. To veic desmit darba dienu laikā no mediācijas pieprasījuma saņemšanas dienas. Mediators ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc viņa izraudzīšanas sasauc sanāksmi ar pusēm. Mediators ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sanāksmes saņem katras puses iesniegtos dokumentus, un viņš pēc vajadzības var pieprasīt papildu informāciju pusēm, ekspertiem vai tehniskajiem konsultantiem. Šādā veidā iegūta informācija jādara zināma katrai pusei, un tām jādod iespēja izteikt apsvērumus. Mediators ne vēlāk kā četrdesmit piecu dienu laikā pēc viņa izraudzīšanās sniedz atzinumu.

3. Mediatora atzinumā var būt ieteikums par to, kā atrisināt domstarpības atbilstīgi 2. pantā minētajiem noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.

4. Puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Turklāt mediators pēc jebkuras puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt grozīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5. Procesos, kuros izmanto mediāciju, īpaši mediatora atzinums un visa izpaustā informācija un viedokļi, kurus šajos procesos ieņem puses, ir slepeni un neskar nevienas puses tiesības turpmākajos procesos.

6. Ja puses vienojas, mediāciju var turpināt arī tad, ja noris šķīrējtiesas process.

7. Mediatora nomaiņa notiek vienīgi tādu iemeslu dēļ un atbilstīgi kārtībai, kas sīki izklāstīta reglamenta 17. līdz 20. punktā.

III NODAĻA

DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

I IEDAĻA

Šķīrējtiesas process

5. pants

Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

1. Ja pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības, izmantojot apspriešanos atbilstīgi 3. pantā paredzētajam, vai izmantojot mediāciju atbilstīgi 4. pantā paredzētajam, prasītājs var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

2. Pieprasījums izveidot šķīrējtiesas kolēģiju tiek rakstiski iesniegts atbildētājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Prasītājs savā pieprasījumā norāda aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums ir 2. panta noteikumu pārkāpums. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanu pieprasa ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus no apspriešanās pieprasījuma saņemšanas dienas, neskarot prasītāja tiesības nākotnē pieprasīt jaunu apspriešanos par šo pašu jautājumu.

6. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

1. Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs šķīrējtiesneši.

2. Desmit darba dienu laikā pēc tam, kad atbildētājs ir saņēmis pieprasījumu izveidot šķīrējtiesas kolēģiju, puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.

3. Ja puses 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj vienoties par tās sastāvu, jebkura no pusēm var pieprasīt Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotai personai ar izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 19. pantu: vienu personu – no to personu loka, ko ir ierosinājis prasītājs, vienu personu – no to personu loka, ko ir ierosinājis atbildētājs, un vienu personu – no to personu loka, ko puses ir izvēlējušās par priekšsēdētāju. Ja puses vienojas par vienu vai diviem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos dalībniekus izraugās tādā pašā kārtībā.

4. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai viņu pilnvarota persona izraugās šķīrējtiesnešus piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir iesniegts 3. punktā minētais pieprasījums.

5. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir visu triju šķīrējtiesnešu izraudzīšanās diena.

6. Šķīrējtiesnešu nomaiņa notiek vienīgi tādu iemeslu dēļ un atbilstīgi kārtībai, kas sīki izklāstīti reglamenta 17. līdz 20. punktā.

7. pants

Šķīrējtiesas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesas kolēģija pusēm ne vēlāk kā simt divdesmit dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas izsniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Jebkura puse piecpadsmit dienu laikā no paziņošanas var iesniegt rakstisku lūgumu šķīrējtiesas kolēģijai, lai tā pārskatītu starpposma ziņojumā precizētos aspektus. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgā nolēmuma secinājumi ietver starpposma pārskata posmā izvirzīto argumentu apspriešanu.

8. pants

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1. Šķīrējtiesas kolēģija simt piecdesmit dienu laikā no tās izveidošanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstiski jāpaziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādos apstākļos nevar paziņot vēlāk kā simt astoņdesmit dienu no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.

2. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai paziņotu nolēmumu septiņdesmit piecu dienu laikā no tās izveidošanas dienas. Tas nekādos apstākļos nedrīkst būt vairāk kā deviņdesmit dienu no šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Šķīrējtiesas kolēģija desmit dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas sniedz prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata šo lietu par steidzamu.

3. Šķīrējtiesas kolēģija pēc abu pušu lūguma jebkurā brīdī aptur savu darbību uz laikposmu, par kuru puses ir vienojušās, bet kas nav ilgāks par divpadsmit mēnešiem, un pēc prasītājas puses lūguma šā saskaņotā laikposma beigās atjauno savu darbību. Ja prasītāja puse pirms saskaņotā apturēšanas laikposma beigām nelūdz atjaunot šķīrējtiesas kolēģijas darbu, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar neviena puses tiesības piedalīties citā procesā par šo pašu jautājumu.

II IEDAĻA

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

9. pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Katra puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, un puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde.

10. pants

Pieņemamais termiņš nolēmuma izpildei

1. Atbildētājs ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc tam, kad šķīrējtiesas kolēģija ir paziņojusi nolēmumu pusēm, paziņo prasītājam un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, cik daudz laika tam būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (pieņemamais termiņš), ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama.

2. Ja pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītājs divdesmit dienu laikā pēc tam, kad atbildētājs ir paziņojis saskaņā ar 1. punktu, rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija trīsdesmit dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai.

3. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

11. pants

Visu to pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas nolēmuma izpildei

1. Atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2. Ja pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst 2. panta noteikumiem, prasītājs var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā šāds pasākums nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu deviņdesmit dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu četrdesmit piecu dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

12. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1. Ja atbildētājs līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 11. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās puses saistībām atbilstīgi 2. panta noteikumiem, atbildētājs iesniedz pagaidu kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītājs.

2. Ja trīsdesmit dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām nav panākta vienošanās par kompensāciju vai ja pasākums, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu atbilstīgi 11. pantam, nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem, prasītājs pēc tam, kad tas paziņojis otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, ir tiesīgs apturēt saistību izpildi, kuras izriet no jebkura 2. panta noteikuma, ciktāl tas atbilst pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Prasītājs var apturēt saistību izpildi uz desmit darba dienām pēc tam, kad atbildētājs ir paziņojis par pieprasījuma saņemšanu, ja vien atbildētājs nav pieprasījis domstarpību izšķiršanu saskaņā ar 3. punktu.

3. Ja atbildētājs uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tas var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu pirms 2. punktā minētā desmit darba dienu laikposma beigām paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas kolēģija, vajadzības gadījumā uzklausot ekspertu atzinumu, trīsdesmit dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai savu nolēmumu par saistību izpildes apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesas kolēģija nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4. Saistību izpilde tiek apturēta uz laiku, un šo noteikumu piemēro tikai tik ilgi, kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 2. panta noteikumiem, nav atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu šiem noteikumiem atbilstīgi 13. pantam, vai tik ilgi, kamēr puses nav vienojušās atrisināt domstarpības.

13. pants

Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti, lai izpildītu nolēmumu pēc saistību izpildes apturēšanas

1. Atbildētājs paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai par visiem pasākumiem, ko tas veicis, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par savu pieprasījumu pārtraukt saistību izpildes apturēšanu, ko piemēro prasītājs.

2. Ja puses trīsdesmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību 2. panta noteikumiem, prasītājs rakstiski pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai pusei un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Šķīrējtiesas nolēmumu četrdesmit piecu dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai. Ja šķīrējtiesa kolēģija nolemj, ka jebkurš pasākums, kas veikts, lai izpildītu nolēmumu, atbilst 2. panta noteikumiem, saistību izpildes apturēšanu izbeidz.

III IEDAĻA

Kopīgi noteikumi

14. pants

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā atbilstīgi šim protokolam var panākt savstarpēji saskaņotu domstarpību risinājumu. Tās par šādu risinājumu paziņo Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai un šķīrējtiesas kolēģijai. Pēc tam, kad ir paziņots par savstarpēji saskaņotu risinājumu, šķīrējtiesas kolēģija beidz savu darbību, un procedūra tiek izbeigta.

15. pants

Reglaments

1. Šā protokola III nodaļā noteikto domstarpību izšķiršanas kārtību reglamentē šim protokolam pievienotais reglaments.

2. Šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien puses nevienojas citādi.

16. pants

Informācija un tehniskās konsultācijas

1. Šķīrējtiesas kolēģija pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses pieprasījuma var iegūt informāciju no jebkura avota, kuru tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas procesam, tostarp no pusēm. Turklāt šķīrējtiesas kolēģijai ir tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās šķīrējtiesas kolēģija apspriežas ar pusēm. Kolēģijai nav saistošs par ekspertiem izteiktais pušu viedoklis. Šādi iegūtā informācija ir jādara zināma katrai no pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes.

2. Ieinteresētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību pušu teritorijā, saskaņā ar reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesā amicus curiae atzinumus. Šādos atzinumos ir aplūkoti tikai domstarpību faktiskie aspekti, bet netiek aplūkoti tiesiskie jautājumi.

17. pants

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē 2. panta noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām izklāstītajām normām. Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt 2. pantā paredzētās tiesības un pienākumus.

18. pants

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1. Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu.

2. Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir saistoši pusēm, un tie neuzliek tiesības vai pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā ir izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo Asociācijas nolīguma noteikumu piemērojamība un galvenais pamatojums šķīrējtiesas konstatējumam un secinājumiem. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja dara šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publiski pieejamu, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu ar uzņēmējdarbību saistītās informācijas konfidencialitāti.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

19. pants

Šķīrējtiesnešu saraksts

1. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad šis protokols ir stājies spēkā, izveido sarakstu ar vismaz piecpadsmit personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Katra puse ierosina vismaz piecas personas, lai tās darbotos par šķīrējtiesnešiem. Turklāt abas puses izraugās vismaz piecas personas, kas nav nevienas puses valstspiederīgie un kuras būs šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāji. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu saglabāts šis skaits.

2. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, strādā savā kompetencē un nepieņem norādījumus ne no vienas organizācijas vai valdības, nav saistīti ne ar vienu no pušu valdībām un ievēro šim protokolam pievienoto ētikas kodeksu.

3. Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteja var izveidot papildu sarakstus ar vismaz piecpadsmit personām, kam ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos Asociācijas nolīguma jautājumos vai pieredze mediācijā. Izmantojot 6. panta 2. punktā izklāstīto izraudzīšanās kārtību, Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji pēc abu pušu vienošanās var izmantot nozaru ekspertu sarakstu.

20. pants

Saistība ar PTO pienākumiem

1. Tiesības izmantot šā protokola noteikumus par domstarpību izšķiršanu neskar nevienu darbību, kas veicama PTO, tostarp domstarpību izšķiršanas darbību.

2. Ja kāda no pusēm tomēr ir sākusi domstarpību izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu atbilstīgi šim protokolam vai PTO nolīgumam, tā nevar sākt domstarpību izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā tiesā, pirms nav beidzies pirmais process. Turklāt puse nevar vērsties abās tiesās jautājumā par tādas saistības neizpildi, kura atbilstīgi Asociācijas nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienāda. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts domstarpību izšķiršanas process, puse otrai tiesai neiesniedz prasību par tādas pašas saistības izpildi atbilstīgi otram nolīgumam, ja vien izvēlētajā tiesā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētās saistības neizpilde.

3. Šā panta 2. punktā:

- par domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO nolīgumu uzskata procesu, kas uzsākts, vienai pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstīgi PTO vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka domstarpību izšķiršanu (VSI), 6. pantam, un ir pabeigts tad, kad Domstarpību izšķiršanas iestāde attiecīgi pieņem kolēģijas ziņojumu un Apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi VSI 16. pantam un 17. panta 14. punktam,

- par domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šo protokolu uzskata procesu, kas uzsākts, vienai pusei pieprasot izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstīgi 5. panta 1. punktam, un ir pabeigts tad, kad šķīrējtiesas kolēģija paziņo savu nolēmumu pusēm un Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai saskaņā ar 8. pantu.

4. Šā protokola noteikumi neliedz pusei īstenot saistību apturēšanu, ko atļauj PTO Domstarpību izšķiršanas iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no pusēm apturēt šajā protokolā paredzēto saistību izpildi.

21. pants

Termiņi

1. Visus šajā protokolā noteiktos termiņus, tostarp termiņus, kuros šķīrējtiesas kolēģijām ir jāpaziņo savi nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2. Jebkuru šajā protokolā minēto termiņu var mainīt, pusēm savstarpēji vienojoties. Puses apņemas labvēlīgi izskatīt pieprasījumus par termiņa pagarināšanu, ja kāda no pusēm nevar ievērot šajā protokolā paredzēto kārtību. Šķīrējtiesas kolēģija pēc puses pieprasījuma var mainīt procesā piemērojamos termiņus, ievērojot pušu dažādo attīstības pakāpi.

22. pants

Protokola pārskatīšana un grozīšana

1. Asociācijas padome var pārskatīt šā protokola un tā pielikumu īstenošanu, lai lemtu par to darbības turpināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

2. Asociācijas padome var lemt par šā protokola un tā pielikumu grozīšanu. Jebkuru šādu grozījumu var veikt pēc tam, kad katra puse ir izpildījusi iekšējās juridiskās prasības.

23. pants

Stāšanās spēkā

Puses apstiprinās šo protokolu saskaņā ar savām procedūrām. Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad puses ir paziņojušas viena otrai, ka šajā pantā minētās procedūras ir pabeigtas.

Briselē, 2010. gada 11. novembrī, divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un arābu valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā

Europos Sajungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

За Релублика Ливан

Por la República Libanesa

Za Libanonskou republiku

For Den Libanesiske Republik

Für die Libanesische Republik

Liibanoni Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία του Λιβάνου

For the Republic of Lebanon

Pour la République libanaise

Per la Repubblica libanese

Libānas Republikas vārdā

Libano Respublikos vardu

A Libanoni Köztársaság részéről

Għar-repubblika tal-Libanu

Voor de Republiek Libanon

W imieniu Republiki Libańskiej

Pela República do Líbano

Pentru Republica Libaneză

Za Libanonskú republiku

Za Republiko Libanon

Libanonin tasavallan puolesta

För Republiken Libanon

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

[1] Šā protokola noteikumi neskar 33. pantu Protokolā par jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm.

--------------------------------------------------

PIELIKUMI

I PIELIKUMS ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

II PIELIKUMS ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJAS LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

Vispārīgi noteikumi

1. Protokolā un šajos noteikumos:

a) "konsultants" ir persona, kuru puse ir nolīgusi, lai attiecīgo pusi konsultētu vai tai palīdzētu saistībā ar šķīrējtiesas procesu;

b) "prasītājs" ir jebkura puse, kas pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju saskaņā ar šā protokola 5. pantu;

c) "atbildētājs" ir puse, par kuru tiek apgalvots, ka tā pārkāpj šā protokola 2. panta noteikumus;

d) "šķīrējtiesas kolēģija" ir atbilstīgi šā protokola 6. pantam izveidota kolēģija;

e) "puses pārstāvis" ir puses valdības departamenta vai aģentūras, vai citas publiskas iestādes nodarbināta vai iecelta persona;

f) "diena" ir kalendārā diena, ja vien nav norādīts citādi.

2. Ja vien nav saskaņots citādi, atbildētājs atbild par domstarpību izšķiršanas procesa loģistikas vadību, jo īpaši par uzklausīšanas organizēšanu. Tomēr Kopiena sedz izdevumus, kas radušies visos organizatoriskos jautājumos, izņemot mediatoriem un šķīrējtiesnešiem maksājamo atalgojumu un izdevumus, kas tiek segti kopīgi.

Paziņojumi

3. Puses un šķīrējtiesas kolēģija nosūta visus pieprasījumus, paziņojumus, rakstiskus iesniegumus vai citus dokumentus pa faksu, tai pašā dienā nosūtot pa e-pastu elektronisku kopiju. Ja vien netiek pierādīts citādi, vēstījums ir uzskatāms par saņemtu tā nosūtīšanas dienā.

4. Puses vēlākais šā protokola stāšanās dienā attiecībā uz visiem paziņojumiem informē viena otru par izraudzītajām kontaktpersonām.

5. Sīkas pārrakstīšanās kļūdas pieprasījumos, paziņojumos, rakstiskajos iesniegumos vai citos dokumentos saistībā ar šķīrējtiesas kolēģijas procesu var izlabot, iesniedzot jaunu dokumentu, kurā skaidri norādītas izmaiņas.

6. Ja dokumenta iesniegšanai paredzētā termiņa pēdējā diena ir diena, kas Libānā vai Kopienā noteikta par valsts svētu dienu vai atpūtas dienu, dokumentu var iesniegt nākamajā darba dienā. Puses ik gadu decembra pirmajā pirmdienā apmainās ar sarakstiem, kuros norādītas to valsts svētku dienas un atpūtas dienas nākamajā gadā. Neviens dokuments, paziņojums vai jebkāda veida pieprasījums netiek uzskatīts par saņemtu valsts svētku dienā vai atpūtas dienā.

7. Atkarībā no strīdīgo noteikumu priekšmeta visu to pieprasījumu un paziņojumu kopijas, kas adresēti Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, saskaņā ar šo protokolu nosūta arī pārējām ar Asociācijas nolīgumu izveidotajām attiecīgajām apakškomitejām.

Šķīrējtiesas procesa sākšana

8. a) Ja atbilstīgi šā protokola 6. pantam vai šā reglamenta 18., 19. vai 48. punktam šķīrējtiesas kolēģijas locekļus izvēlas lozējot, abu pušu pārstāvji piedalās lozēšanā.

b) Ja vien puses nevienojas citādi, tās tiekas ar šķīrējtiesas kolēģiju septiņu darba dienu laikā no tās izveidošanas dienas, lai vienotos par jautājumiem, ko puses vai šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgiem, to skaitā par šķīrējtiesnešu atalgojumu un izdevumiem, kam jāatbilst PTO normām. Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi un pušu pārstāvji var piedalīties šajā sanāksmē telefoniski vai videokonferences veidā.

9. a) Ja vien puses nevienojas citādi, piecu darba dienu laikā no šķīrējtiesnešu izraudzīšanās dienas šķīrējtiesas kolēģijas pienākums ir:

"ņemot vērā attiecīgos Asociācijas nolīguma noteikumus, izskatīt šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas pieprasījumā minēto jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar protokola 2. panta noteikumiem un sagatavot nolēmumu saskaņā ar domstarpību izšķiršanas protokola 8. pantu".

b) Pusēm trīs darba dienu laikā no vienošanās dienas jāpaziņo šķīrējtiesas kolēģijai saskaņotie pienākumi.

Sākotnējie iesniegumi

10. Prasītājs iesniedz sākotnējos rakstiskos iesniegumus ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Atbildētājs rakstiskos paskaidrojumu iesniedz ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā pēc sākotnējā rakstiskā iesnieguma iesniegšanas dienas.

Šķīrējtiesas kolēģiju darbība

11. Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs vada visu sanāksmju darbu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pilnvarot priekšsēdētāju pieņemt administratīvus un procesuālus lēmumus.

12. Ja vien šajā protokolā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas kolēģija var veikt savu darbu, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp tālruni, faksu vai datorsakarus.

13. Šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēs drīkst piedalīties vienīgi šķīrējtiesneši, tomēr šķīrējtiesas kolēģija drīkst atļaut šādās apspriedēs piedalīties saviem palīgiem.

14. Vienīgi šķīrējtiesas kolēģija veic lēmumu un nolēmumu sastādīšanu.

15. Ja rodas procesuāls jautājums, uz kuru neattiecas šā protokola un tā pielikumu noteikumi, apspriedusies ar pusēm, šķīrējtiesas kolēģija drīkst pieņemt šiem noteikumiem atbilstīgu procedūru.

16. Ja šķīrējtiesas kolēģija atzīst par vajadzīgu mainīt kādu procesā ievērojamu termiņu vai procesa laikā veikt citus procesuālus vai administratīvus pielāgojumus, tā rakstiski informē puses par šādu izmaiņu vai pielāgojumu iemesliem, norādot vajadzīgo termiņu vai pielāgojumu. Šķīrējtiesas kolēģija drīkst pieņemt šādas izmaiņas vai grozījumus pēc apspriešanās ar pusēm. Netiek mainīti šā protokola 8. panta 2. punktā paredzētie termiņi.

Aizstāšana

17. Ja šķīrējtiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, tiek atcelts no amata vai viņš ir jānomaina, personu, kas viņu nomaina, izvēlas saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

18. Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām un ka šā iemesla dēļ viņš ir jānomaina, šai pusei jāpaziņo otrai pusei piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad kļuva zināmi apstākļi, kas ir pamatā šķīrējtiesneša izdarītajam ētikas kodeksa būtiskajam pārkāpumam.

Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesnesis, kurš nav priekšsēdētājs, neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, nomaina priekšsēdētāju, un izraugās viņa aizstājēju, ievērojot šā protokola 6. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.

Ja puses nespēj vienoties par šķīrējtiesneša nomaiņas nepieciešamību, jebkura no pusēm var pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.

Ja priekšsēdētājs nolemj, ka šķīrējtiesnesis neatbilst ētikas kodeksa prasībām, viņš izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no to personu kopuma, kas minētas šā protokola 19. panta 1. punktā un kā loceklis bija sākotnējais priekšsēdētājs. Ja sākotnējo priekšsēdētāju puses izvēlējās atbilstīgi protokola 6. panta 2. punktam, viņa aizstājēju izvēlas, lozējot no to personu kopuma, ko prasītājs un atbildētājs ir ierosinājuši atbilstīgi šā protokola 19. panta 1. punktam. Jauno priekšsēdētāju izraugās piecu darba dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam adresētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

19. Ja puse uzskata, ka šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, puses apspriežas un, ja tās par to vienojas, nomaina priekšsēdētāju un izraugās viņa aizstājēju, ievērojot šā protokola 6. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.

Ja puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja nomaiņas nepieciešamību, jebkura no pusēm drīkst pieprasīt, lai šāds jautājums tiktu nodots izskatīšanai kādam no atlikušajos locekļiem, kuri izraudzīti par priekšsēdētājiem atbilstīgi šā protokola 19. panta 1. punktam. Viņa vārdu, uzvārdu izlozē Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejas priekšsēdētāji vai priekšsēdētāju pilnvarota persona. Šīs personas lēmums par vajadzību nomainīt priekšsēdētāju ir galīgs.

Ja šī persona nolemj, ka sākotnējais priekšsēdētājs neatbilst ētikas kodeksa prasībām, viņš izvēlas jaunu priekšsēdētāju, lozējot no to pārējo personu kopuma, kas minētas šā protokola 19. panta 1. punktā un kuras var būt par priekšsēdētājiem. Jauno priekšsēdētāju izraugās piecu darba dienu laikā no šajā punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

20. Šķīrējtiesas kolēģijas process tiek apturēts uz laikposmu, kāds vajadzīgs, lai veiktu 17., 18. un 19. punktā paredzētās procedūras.

Uzklausīšana

21. Priekšsēdētājs, apspriežoties ar pusēm un pārējiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, nosaka uzklausīšanas dienu un laiku un to rakstiski apstiprina pusēm. Turklāt šo informāciju dara publiski pieejamu puse, kura atbild par procesa loģistikas vadību, ja uzklausīšana ir atklāta. Ja vien kāda no pusēm pret to neiebilst, šķīrējtiesas kolēģija drīkst izlemt uzklausīšanu nesasaukt.

22. Ja vien puses nevienojas citādi, uzklausīšana notiek Briselē, ja prasītājs ir Libāna, un Beirutā – ja prasītājs ir Kopiena.

23. Vienīgi ārkārtas apstākļos šķīrējtiesas kolēģija var sasaukt papildu uzklausīšanu. Papildu uzklausīšana netiek sasaukta attiecībā uz procedūrām, kas noteiktas atbilstīgi šā protokola 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam.

24. Visi šķīrējtiesneši ir klāt visās uzklausīšanās.

25. Neatkarīgi no tā, vai lietas izskatīšana ir atklāta vai slēgta, uzklausīšanā drīkst piedalīties šādas personas:

a) pušu pārstāvji;

b) pušu konsultanti;

c) administratīvais personāls, tulki, tulkotāji un tiesu referenti; un

d) šķīrējtiesnešu palīgi.

Šķīrējtiesas kolēģiju drīkst uzrunāt vienīgi pušu pārstāvji un konsultanti.

26. Katra puse ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms uzklausīšanas dienas šķīrējtiesas kolēģijai iesniedz to personu sarakstu, kuras attiecīgās Puses vārdā uzklausīšanā sniegs mutisku izklāstu, un to citu pārstāvju vai konsultantu sarakstu, kuri tajā piedalīsies.

27. Šķīrējtiesas kolēģijas uzklausīšana ir atklāta, ja vien puses nenolemj citādi. Ja puses nolemj, ka uzklausīšanai jābūt slēgtai, daļa no tās tomēr var būt atklāta, ja uz pušu iesnieguma pamata tā nolemj šķīrējtiesas kolēģija. Tomēr šķīrējtiesas kolēģija organizē slēgtas sanāksmes, ja kādas puses iesniegtā informācija un izklāsts ietver konfidenciālu komercinformāciju.

28. Šķīrējtiesas kolēģija notur uzklausīšanu šādā veidā.

Izklāsts:

a) prasītāja izklāsts;

b) atbildētāja izklāsts.

Argumentu atspēkošana:

a) prasītāja izklāsts;

b) atbildētāja replika.

29. Uzklausīšanas laikā šķīrējtiesas kolēģija drīkst jebkurai pusei jebkurā laikā uzdot jautājumus.

30. Šķīrējtiesas kolēģija organizē katras uzklausīšanas protokolēšanu un protokola nodošanu pusēm pēc iespējas īsākā laikā.

31. Katra puse desmit darba dienu laikā no uzklausīšanas dienas drīkst iesniegt papildu rakstisku paskaidrojumu par jebkuru uzklausīšanas laikā radušos jautājumu.

Rakstiskie jautājumi

32. Šķīrējtiesas kolēģija jebkurā lietas izskatīšanas posmā drīkst rakstiski uzdot jautājumus jebkurai no pusēm vai abām pusēm. Abas puses saņem šķīrējtiesas uzdoto jautājumu kopijas.

33. Turklāt puse iesniedz otrai pusei uz šķīrējtiesas kolēģijas jautājumiem sniegto atbilžu kopiju. Katrai pusei dod iespēju sniegt rakstisku atsauksmi par otras puses atbildi piecu darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas.

Konfidencialitāte

34. Puses nodrošina šķīrējtiesas uzklausīšanas konfidencialitāti, ciktāl uzklausīšana tiek noturēta slēgtā sēdē saskaņā ar 27. punktu. Katra puse uzskata par slepenu informāciju, kuru otra puse ir iesniegusi šķīrējtiesas kolēģijai un uz kuras konfidenciālo raksturu minētā otra puse ir norādījusi. Ja puse iesniedz šķīrējtiesas kolēģijai rakstiskus iesniegumus konfidenciālā redakcijā, tai pēc otras puses lūguma ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no lūguma vai iesnieguma dienas, atkarībā no tā, kas ir vēlāk, nodrošina arī iesniegumos ietvertās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuru var izpaust plašākai sabiedrībai. Šie noteikumi neliedz pusei izpaust plašākai sabiedrībai savas nostādnes pamatā esošos apgalvojumus.

Ex parte sakari

35. Šķīrējtiesas kolēģija netiekas un nesazinās ar kādu no pusēm otras puses prombūtnē.

36. Šķīrējtiesas kolēģijas locekļi nedrīkst apspriest izskatāmās lietas priekšmeta aspektus nedz ar vienu, nedz abām pusēm pārējo šķīrējtiesnešu prombūtnē.

Amicus curiae iesniegumi

37. Ja vien puses piecu dienu laikā no šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas nevienojas citādi, šķīrējtiesas kolēģija var pieņemt brīvprātīgus rakstiskus iesniegumus ar noteikumu, ka tie ir iesniegti desmit dienu laikā pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas un ka tie ir īsi un nekādā gadījumā nepārsniedz piecpadsmit lapas mašīnrakstā, ietverot pielikumus, un ka tie tieši attiecas uz šķīrējtiesā izskatāmo faktisko jautājumu.

38. Iesniegumā sniedz informāciju par tā iesniedzēju – fizisku vai juridisku personu, tostarp iesniedzēja darbības veidu un tā finansējuma avotu, un precizē, kā to skar konkrētais šķīrējtiesas process. Iesniegumu sagatavo kādā no valodām, ko puses izvēlas saskaņā ar šā reglamenta 42. un 43. noteikumu.

39. Šķīrējtiesas kolēģija savā nolēmumā norāda visus iesniegumus, kurus tā ir saņēmusi un kuri atbilst iepriekšminētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģijai nav pienākuma savā nolēmumā iztirzāt šādos iesniegumos izvirzītos argumentus. Katru iesniegumu, ko šķīrējtiesas kolēģija saņēmusi saskaņā ar šo punktu, nodod pusēm atsauksmju izteikšanai.

Steidzami gadījumi

40. Šajā protokolā minētajos steidzamajos gadījumos šķīrējtiesas kolēģija, apspriedusies ar pusēm, pēc vajadzības groza šajos noteikumos minētos termiņus un par šādiem grozījumiem paziņo pusēm.

Tulkošana un interpretēšana

41. Šā protokola 6. panta 2. punktā minēto apspriežu laikā un ne vēlāk kā šā reglamenta 8. punkta b) apakšpunktā minētajā sēdē puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu lietas izskatīšanai šķīrējtiesas kolēģijā.

42. Ja puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra puse organizē un sedz izmaksas saistībā ar savu rakstisko iesniegumu tulkošanu otras puses izvēlētajā valodā.

43. Atbildētājs organizē mutisku iesniegumu tulkošanu pušu izvēlētajās valodās.

44. Šķīrējtiesas nolēmumus paziņo pušu izvēlētajā valodā vai izvēlētajās valodās.

45. Jebkura puse drīkst iesniegt piezīmes par saskaņā ar šo reglamentu sagatavota dokumenta tulkojumu.

Termiņu aprēķināšana

46. Ja, piemērojot šā reglamenta 6. punktu, kāda no pusēm saņem dokumentu citā dienā, nekā šo dokumentu ir saņēmusi otra puse, jebkuru termiņu, kura aprēķināšana ir atkarīga no šādas saņemšanas dienas, skaita no attiecīgā dokumenta vēlākās saņemšanas dienas.

Citas procedūras

47. Šo reglamentu piemēro arī procedūrām, kas noteiktas atbilstīgi šā protokola 10. panta 2. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 3. punktam un 13. panta 2. punktam. Tomēr šajā reglamentā noteiktos termiņus koriģē atbilstīgi īpašiem termiņiem, kurus šķīrējtiesas kolēģija minētajos noteikumos paredzējusi nolēmuma pieņemšanai.

48. Ja sākotnējās šķīrējtiesas kolēģija vai daži tās locekļi nevar piedalīties šā protokola 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā un 13. panta 2. punktā noteiktajās procedūrās, piemēro šā protokola 6. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņu pagarina par piecpasmit dienām.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS KOLĒĢIJAS LOCEKĻU UN MEDIATORU ĒTIKAS KODEKSS

Definīcijas

1. Šajā ētikas kodeksā:

a) "loceklis" jeb "šķīrējtiesnesis" ir šā protokola 6. pantā paredzētajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas loceklis;

b) "mediators" ir persona, kas veic mediāciju saskaņā ar šā protokola 4. pantu;

c) "kandidāts" ir fiziska persona, kuras vārds un uzvārds iekļauts šā protokola 19. pantā minētajā šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta iecelšanai par šķīrējtiesas kolēģijas locekli saskaņā ar 6. pantu;

d) "palīgs" ir persona, kas saskaņā ar locekļa iecelšanas kārtību virza lietu, veic tās izpēti vai palīdz loceklim;

e) "process", ja vien nav noteikts citādi, ir lietas izskatīšana šķīrējtiesā saskaņā ar šo protokolu;

f) locekļa "personāls" ir personas, kas strādā locekļa vadībā un pakļautībā un kuras nav locekļa palīgi.

Procesuālie pienākumi

2. Katrs kandidāts un loceklis atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstīgi augstām uzvedības kultūras normām tā, lai tiktu nodrošināts domstarpību izšķiršanas mehānisma godprātīgums un objektivitāte. Agrākajiem locekļiem ir jāievēro šā ētikas kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie pienākumi.

Izpaušanas pienākumi

3. Līdz apstiprinājuma saņemšanai par savas kandidatūras izvēli šķīrējtiesas kolēģijā šajā protokolā noteiktajā kārtībā kandidāts informē par jebkādu ieinteresētību, attiecībām vai jautājumu, kas varētu ietekmēt viņa objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu, ka tiesvedība ir nepienācīga vai neobjektīva. Tādēļ kandidāts dara visu iespējamo, lai uzzinātu par šādas ieinteresētības, attiecību un jautājumu iespējamību.

4. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā ētikas kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai loceklis dara zināmus vienīgi Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomitejai, lai puses tos izskatītu.

5. Pēc iecelšanas loceklis turpina darīt visu iespējamo, lai uzzinātu par šā ētikas kodeksa 3. punktā minētās ieinteresētības, attiecību vai jautājumu iespējamību, un informē par to esību. Izpaušanas pienākums ir ilgstoša saistība, kas uzliek loceklim par pienākumu informēt par šādas ieinteresētības, attiecību un jautājumu rašanos jebkurā procesa posmā. Par šādas ieinteresētības, attiecību un jautājumu rašanos loceklis informē Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomiteju, lai puses tos izskatītu.

Locekļu pienākumi

6. Līdz ar iecelšanu loceklis godprātīgi un centīgi pilda savus pienākums rūpīgi un bez kavēšanās visā procesā gaitā.

7. Loceklis izskata tikai tos jautājumus, kas nodoti izšķiršanai tiesvedībā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un neuztic šo pienākumu nevienam citam.

8. Loceklis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka locekļa palīgs un personāls zina ētikas kodeksa 2., 3., 4., 5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

9. Loceklis neiesaistās ex parte sakaros saistībā ar tiesvedību.

Locekļu neatkarība un godprātīgums

10. Loceklim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam un jāatturas no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai neobjektīva, un viņu neietekmē savtīgas intereses, ārējs spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte pret kādu pusi vai bailes no kritikas.

11. Loceklis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē attiecīgā locekļa pienākumu pienācīgu izpildi.

12. Loceklis neizmanto savu atrašanos šķīrējtiesas kolēģijā, lai apmierinātu kādas personiskās vai privātās intereses, un atturas no tādu darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka citu īpašais stāvoklis ļauj šīm personām attiecīgo locekli ietekmēt.

13. Loceklis nepieļauj, ka finanšu, darījumu, profesionālās, ģimenes vai sociālās attiecības vai pienākumi varētu iespaidot viņa rīcību vai vērtējumu.

14. Loceklim jāatturas no stāšanās tādās attiecībās vai jebkādas finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo locekļu saistības

15. Visiem bijušajiem locekļiem ir jāizvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu liecināt par to, ka viņi savu pienākumu izpildē ir bijuši neobjektīvi vai ieinteresēti šķīrējtiesas lēmumā vai nolēmumā.

Konfidencialitāte

16. Loceklis vai bijušais loceklis nekad neizpauž un neizmanto slepeno informāciju, kas saistīta ar tiesvedību vai iegūta lietas izskatīšanas gaitā, citādi, kā tikai attiecīgās tiesvedības vajadzībām, un nekādā gadījumā šādu informāciju neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu labumu sev vai citām personām, vai kaitētu citu personu interesēm.

17. Loceklis neizpauž šķīrējtiesas nolēmumu vai tā daļas, pirms tas nav publicēts saskaņā ar šo protokolu.

18. Loceklis vai bijušais loceklis nekad neizpauž informāciju nedz par šķīrējtiesas apspriedēm, nedz kāda locekļa viedokli.

Izdevumi

19. Ikviens loceklis ved uzskaiti un iesniedz galīgo atskaiti par laiku, ko viņš veltījis šai procedūrai, un par saviem izdevumiem.

Mediatori

20. Šajā ētikas kodeksā izklāstītā disciplīna, kas piemērojama locekļiem vai bijušajiem locekļiem, mutatis mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

--------------------------------------------------

TULKOJUMS

Eiropas Savienības un Libānas Republikas

kopīga deklarācija

saistībā ar nolīguma noslēgšanu protokola veidā, ar kuru izveido strīdu izšķiršanas mehānismu, kas ir jāpiemēro strīdiem atbilstīgi tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses

Tā kā 2009. gada 1. decembrī spēkā ir stājies Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas Eiropas Savienība īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un pilda visus tās pienākumus.

Tālab minētajā nolīgumā, kas parakstīts šodien, atsauces uz "Eiropas Kopienu" attiecīgajos gadījumos jālasa kā atsauces uz "Eiropas Savienību".

Briselē, 2010. gada 11. novembrī

Eiropas Savienības vārdā –

Libānas Republikas vārdā –

--------------------------------------------------