NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par atpakaļuzņemšanu
PUSES,
EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,
un
KRIEVIJAS FEDERĀCIJA
APŅĒMUŠĀS veicināt savu sadarbību, lai efektīvāk apkarotu nelikumīgu imigrāciju,
ATSAUCOTIES uz Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kas tika noslēgts 1994. gada 24. jūnijā Korfu, un jo īpaši uz tā 84. pantu, un uz kopīgo paziņojumu attiecībā uz Nobeiguma akta 26., 32. un 37. pantu.
ŅEMOT VĒRĀ2003. gada 31. maijā Sanktpēterburgas galotņu sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu, kurā ir teikts, ka Eiropas Savienība un Krievijas Federācija vienojas savlaicīgi pabeigt sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu.
VĒLOTIES ar šo nolīgumu, pamatojoties uz savstarpīguma principu, izveidot ātras un efektīvas procedūras tādu personu identifikācijai un izraidīšanai, kuras neatbilst vai vairs neatbilst iebraukšanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem Krievijas Federācijas teritorijā vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, un sadarbības garā atvieglot šādu personu tranzītu.
UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar Kopienas, Eiropas Savienības dalībvalstu un Krievijas Federācijas tiesības, saistības un atbildību atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, ieskaitot starptautiskā cilvēktiesību likuma noteikumus, kā apstiprināts, jo īpaši, ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju 1948. gada 10. decembrī, Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām 1966. gada 16. decembrī, Konvenciju par bēgļu statusu 1951. gada 28. jūlijā un Protokolu par bēgļu statusu 1967. gada 31. janvārī, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju 1950. gada 4. novembrī un tās Protokolu Nr. 4 1963. gada 16. septembrī, un Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu 1984. gada 10. decembrī.
IEVĒROJOT Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots 1992. gada 7. februāra Līgumam par Eiropas Savienību un 1957. gada 25. marta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
|
a) |
“Atpakaļuzņemšana” ir process, kad pieprasījuma iesniedzēja valsts nodod un pieprasījuma saņēmēja valsts saņem personas (pieprasījuma saņēmēja valsts pilsoņi, trešo valstu pilsoņi vai bezvalstnieki), kuras ir nelikumīgi ieradušās, atrodas vai uzturas pieprasījuma iesniedzēja valstī, saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem. |
|
b) |
“Dalībvalsts” ir jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts, izņemot Dānijas Karalisti. |
|
c) |
“Dalībvalsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība, kā noteikts Kopienā. |
|
d) |
“Krievijas Federācijas pilsonis” vai “Krievijas pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Krievijas Federācijas pilsonība saskaņā ar tās tiesību aktiem. |
|
e) |
“Trešās valsts pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir tādas valsts pilsonība, kas nav Krievijas Federācija vai kāda dalībvalsts. |
|
f) |
“Bezvalstnieks” ir jebkura persona, kurai nav Krievijas Federācijas pilsonības vai kādas dalībvalsts pilsonība, un kurai nav pierādījumu par kādas citas valsts pilsonību. |
|
g) |
“Uzturēšanās atļauja” ir Krievijas Federācijas vai kādas dalībvalsts izsniegta jebkura veida oficiāla atļauja, kas personai dod tiesības uzturēties Krievijas Federācijas vai kādas dalībvalsts teritorijā. Tas neietver pagaidu atļaujas, ar ko atļauj uzturēties minēto valstu teritorijā saistībā ar patvēruma pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu. |
|
h) |
“Vīza” ir Krievijas Federācijas vai kādas dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas ir nepieciešams, lai ieceļotu Krievijas Federācijas vai kādas dalībvalsts teritorijā vai šķērsotu to. Tas neietver lidostas tranzīta vīzu. |
|
i) |
“Pieprasījuma iesniedzēja valsts” ir valsts (Krievijas Federācija vai kāda dalībvalsts), kura iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar nolīguma III iedaļu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar nolīguma IV iedaļu. |
|
j) |
“Pieprasījuma saņēmēja valsts” ir valsts (Krievijas Federācija vai kāda dalībvalsts), kurai iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar nolīguma III iedaļu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar nolīguma IV iedaļu. |
|
k) |
“Kompetentā iestāde” ir Krievijas Federācijas vai kādas dalībvalsts valsts iestāde, kurai ir uzticēta nolīguma īstenošana, kā ir noteikts abpusējā īstenošanas protokolā, kas saskaņā ar nolīguma 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noslēgts starp Krievijas Federāciju un katru dalībvalsti. |
|
l) |
“Pierobežas apgabals” ir 30 km josla no kopīgās sauszemes robežas starp dalībvalsti un Krievijas Federāciju, kā arī jūras ostu teritorijas, ieskaitot muitas zonas, un dalībvalstu un Krievijas Federācijas starptautiskās lidostas. |
|
m) |
“Robežšķērsošanas vieta” ir vietas, kur dalībvalsts vai Krievijas Federācija ir atļāvusi šķērsot savas attiecīgās sauszemes un jūras robežas, ieskaitot starptautiskās lidostas un jūras ostas. |
|
n) |
“Tranzīts” ir pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas šķērsošana, ko veic trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kad viņš dodas no pieprasījuma iesniedzējas valsts uz galamērķa valsti. |
I IEDAĻA
KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI
2. pants
Krievijas pilsoņu atpakaļuzņemšana
1. Dalībvalstij iesniedzot pieprasījumu, Krievijas Federācija saskaņā ar šajā nolīgumā noteiktām procedūrām uzņem atpakaļ jebkuru personu, kura neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, ja ir pierādīts saskaņā ar šā nolīguma 9. pantu, ka šī persona ir Krievijas Federācijas pilsonis.
Tas pats attiecas uz personām, kuras nelikumīgi atrodas vai uzturas dalībvalstī, kurām bija Krievijas Federācijas pilsonība, kad tās ieradās dalībvalsts teritorijā, bet pēc tam atteicās no Krievijas Federācijas pilsonības saskaņā ar tās tiesību aktiem, neiegūstot attiecīgās dalībvalsts vai citas valsts pilsonību vai uzturēšanās atļauju.
2. Pēc tam, kad Krievijas Federācija ir devusi pozitīvu atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, Krievijas Federācijas kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais birojs, neatkarīgi no personas, kura ir jāuzņem atpakaļ, vēlmēm, nekavējoties izsniedz ceļošanas dokumentu, kas ir derīgs 30 kalendārās dienas, kas ir vajadzīgs, lai šo personu varētu nosūtīt atpakaļ. Ja kādu iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārvietot sākotnēji izsniegtā ceļošanas dokumenta derīguma termiņa laikā, Krievijas Federācijas kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais birojs nekavējoties izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu.
3. pants
Trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana
1. Dalībvalstij iesniedzot pieprasījumu, Krievijas Federācija saskaņā ar šajā nolīgumā noteiktām procedūrām uzņem atpakaļ jebkuru trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku, kurš neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, ja ir pierādīts saskaņā ar šā nolīguma 10. pantu, ka:
|
a) |
atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā attiecīgajai personai ir derīga vīza, ko izsniegusi Krievijas Federācija, un tā ieceļojusi dalībvalsts teritorijā tieši no Krievijas Federācijas teritorijas; vai, |
|
b) |
atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā attiecīgajai personai ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi Krievijas Federācija; vai |
|
c) |
attiecīgā persona ieceļojusi dalībvalsts teritorijā tieši no Krievijas Federācijas teritorijas. |
2. Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļuzņemšanas pienākumu nepiemēro, ja:
|
a) |
trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur Krievijas Federācijas starptautisko lidostu; vai |
|
b) |
pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts vai cita dalībvalsts trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju, izņemot gadījumus, kad šai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi Krievijas Federācija un kam ir garāks derīguma termiņš; |
|
c) |
trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir varējis ieceļot pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts teritorijā bez vīzas. |
3. Pēc tam, kad Krievijas Federācija ir devusi pozitīvu atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts attiecīgajai personai izsniedz Krievijas Federācijas atzītu ceļošanas dokumentu (ES standarta ceļošanas dokuments saistībā ar izraidīšanu saskaņā ar ES Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumos noteikto formu).
II IEDAĻA
KOPIENAS ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI
4. pants
Dalībvalstu pilsoņu atpakaļuzņemšana
1. Krievijas Federācijai iesniedzot pieprasījumu, dalībvalsts saskaņā ar šajā nolīgumā noteiktām procedūrām uzņem atpakaļ jebkuru personu, kura neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Krievijas Federācijas teritoriju, ja ir pierādīts saskaņā ar šā nolīguma 9. pantu, ka šī persona ir konkrētās dalībvalsts pilsonis.
Tas pats attiecas uz personām, kuras nelikumīgi atrodas vai uzturas Krievijas Federācijā, kurām bija dalībvalsts pilsonība, kad tās ieradās Krievijas Federācijas teritorijā, bet pēc tam atteicās no dalībvalsts pilsonības saskaņā ar tās tiesību aktiem, neiegūstot Krievijas Federācijas vai citas valsts pilsonību vai uzturēšanās atļauju.
2. Pēc tam, kad dalībvalsts ir devusi pozitīvu atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais birojs, neatkarīgi no personas, kura ir jāuzņem atpakaļ, vēlmēm, nekavējoties izsniedz ceļošanas dokumentu, kas ir derīgs 30 kalendārās dienas, kas ir vajadzīgs, lai šo personu varētu nosūtīt atpakaļ. Ja kādu iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārvietot sākotnēji izsniegtā ceļošanas dokumenta derīguma termiņa laikā, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu.
5. pants
Trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana
1. Krievijas Federācijai iesniedzot pieprasījumu, dalībvalsts saskaņā ar šajā nolīgumā noteiktām procedūrām uzņem atpakaļ jebkuru trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku, kurš neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Krievijas Federācijas teritoriju, ja ir pierādīts saskaņā ar šā nolīguma 10. pantu, ka:
|
a) |
atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā attiecīgajai personai ir derīga vīza, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, un tā ieceļojusi Krievijas Federācijas teritorijā tieši no dalībvalsts teritorijas; vai |
|
b) |
atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšanas laikā attiecīgajai personai ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai |
|
c) |
attiecīgā persona ieceļojusi Krievijas Federācijas teritorijā tieši no pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijas. |
2. Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļuzņemšanas pienākumu nepiemēro, ja:
|
a) |
trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur starptautisko lidostu dalībvalstī, kas saņēmusi pieprasījumu; |
|
b) |
Krievijas Federācija trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju, izņemot gadījumus, kad šai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts un kam ir garāks derīguma termiņš; |
|
c) |
trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir varējis ieceļot Krievijas Federācijas teritorijā bez vīzas. |
3. Šā panta 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kas izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ja divas vai vairākas dalībvalstis izsniegušas vīzu vai uzturēšanās atļauju, šā panta 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kas izsniegusi dokumentu, kuram ir garāks derīguma laikposms, vai, ja vienam vai vairākiem no tiem jau beidzies derīguma termiņš, dokumentu, kas ir joprojām derīgs. Ja visiem dokumentiem beidzies derīguma termiņš, šā panta 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kas izsniegusi dokumentu, kuram ir nesenākais derīguma termiņš.
4. Pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir devusi pozitīvu atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, Krievijas Federācija personai, kas jāuzņem atpakaļ, izsniedz attiecīgās dalībvalsts atzītu ceļošanas dokumentu.
III IEDAĻA
ATPAKAĻUZŅEMŠANAS KĀRTĪBA
6. pants
Atpakaļuzņemšanas pieprasījums
1. Ievērojot 2. punktu, pārsūtot personu, kas jāuzņem atpakaļ, balstoties uz vienu no šā nolīguma 2. līdz 5. pantā minētajiem pienākumiem, atpakaļuzņemšanas pieprasījums jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei.
2. Atkāpjoties no šā nolīguma 2. līdz 5. panta, atpakaļuzņemšanas pieprasījums nav vajadzīgs, ja personai, kas jāuzņem atpakaļ, ir derīga pilsoņa pase un arī ja šādai personai, kas ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, ir tās valsts izdota derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, kurai šī persona ir jāuzņem atpakaļ.
3. Ja persona ir aizturēta pieprasījuma iesniedzējas valsts pierobežas apgabalā pēc nelikumīgi šķērsotas robežas, personai ierodoties tieši no pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijas, pieprasījuma iesniedzēja valsts var iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu 2 darbadienu laikā pēc šīs personas aizturēšanas (paātrinātā procedūra).
7. pants
Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma saturs
1. Visos atpakaļuzņemšanas pieprasījumos jāiekļauj šādas ziņas:
|
a) |
attiecīgās personas dati (piemēram, vārdi, uzvārdi, dzimšanas datums un, ja iespējams, dzimšanas vieta un pēdējā dzīvesvieta); |
|
b) |
norādījums par pierādījumiem attiecībā uz pilsonību, nelikumīgu ieceļošanu un uzturēšanos un pamatojums trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka atpakaļuzņemšanai, kā noteikts šā nolīguma 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā. |
2. Ciktāl tas ir iespējams, atpakaļuzņemšanas pieprasījumā iekļauj arī šādu informāciju:
|
a) |
norāde par to, ka pārvietojamai personai var būt vajadzīga palīdzība vai aprūpe, ja attiecīgā persona ir skaidri izteikusi piekrišanu šādai norādei; |
|
b) |
jebkurš cits aizsardzības vai drošības pasākums, kas varētu būt vajadzīgs atsevišķā pārsūtīšanas gadījumā. |
3. Kopēja veidlapa, kas izmantojama atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, ir pievienota šim nolīgumam kā 1. pielikums.
8. pants
Atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu
Atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu sniedz rakstiski.
9. pants
Pierādījumi attiecībā uz pilsonību
1. Saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 1. punktu un 4. panta 1. punktu pilsonību var noteikt, izmantojot vismaz vienu no šā nolīguma 2. pielikumā minētajiem dokumentiem, pat ja to derīguma termiņš ir beidzies. Ja tādus dokumentus uzrāda, dalībvalstis un Krievijas Federācija savstarpēji atzīst attiecīgo pilsonību, neprasot papildu pārbaudi.
2. Ja nevar uzrādīt nevienu no šā nolīguma 2. pielikumā minētajiem dokumentiem, tad saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 1. punktu un 4. panta 1. punktu pilsonību var noteikt, izmantojot vismaz vienu no šā nolīguma 3. pielikumā minētajiem dokumentiem, pat ja to derīguma termiņš ir beidzies.
|
— |
Ja uzrāda šā nolīguma 3. A pielikumā minētos dokumentus, dalībvalstis un Krievijas Federācija savstarpēji atzīst attiecīgo pilsonību par noteiktu, ja vien tās nevar pierādīt citādi. |
|
— |
Ja uzrāda šā nolīguma 3. B pielikumā minētos dokumentus, dalībvalstis un Krievijas Federācija savstarpēji atzīst attiecīgo pilsonību kā pamatu atbilstošas pārbaudes uzsākšanai. |
3. Pilsonību nevar noteikt, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem.
4. Ja nevar uzrādīt nevienu no šā nolīguma 2. vai 3. pielikumā minētajiem dokumentiem, Krievijas Federācijas vai attiecīgās dalībvalsts kompetentā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests, pēc pieprasījuma vienojas ar pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetento iestādi, lai bez liekas kavēšanās intervētu personu, kura jāuzņem atpakaļ, lai konstatētu viņa vai viņas pilsonību. Intervēšanas kārtība tiks noteikta īstenošanas protokolos, kā noteikts šā nolīguma 20. pantā.
10. pants
Pierādījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem
1. Šā nolīguma 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā norādītos pierādījumus par to, ka ir pamatojums trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai, var nodrošināt ar vismaz vienu no dokumentiem, kas minēti šā nolīguma 4. pielikumā. Dalībvalstis un Krievijas Federācija savstarpēji atzīst jebkuru tādu pierādījumu, neprasot papildu pārbaudi.
2. Šā nolīguma 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā norādītos netiešos pierādījumus par to, ka ir pamatojums trešās valsts pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai, var nodrošināt ar vismaz vienu no dokumentiem, kas minēti šā nolīguma 5. pielikumā.
|
— |
Ja uzrāda šā nolīguma 5. A pielikumā minētos pierādīšanas līdzekļus, dalībvalstis un Krievijas Federācija savstarpēji atzīst, ka nosacījumi ir izpildīti, ja vien tās nevar pierādīt citādi. |
|
— |
Ja uzrāda šā nolīguma 5. B pielikumā minētos pierādīšanas līdzekļus, dalībvalstis un Krievijas Federācija savstarpēji atzīst to par pamatu atbilstošas pārbaudes uzsākšanai. |
3. Pamatojumu trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem.
4. Ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nelikumību konstatē pēc attiecīgās personas ceļošanas dokumentiem, kuros trūkst vajadzīgās vīzas vai uzturēšanās atļaujas attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējas valsts teritoriju. Pieprasījuma iesniedzējas valsts attiecīgi pamatots paziņojums, ka attiecīgajai personai nav vajadzīgu ceļošanas dokumentu, vīzas vai uzturēšanas atļaujas, tāpat ir nelikumīgas ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās prima facie pierādījums.
11. pants
Termiņi
1. Atpakaļuzņemšanas pieprasījums ir jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 180 kalendāro dienu laikā no dienas, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde ir ieguvusi informāciju par to, ka trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās spēkā esošajiem nosacījumiem.
2. Uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu ir jāatbild ne vēlāk kā 25 kalendāro dienu laikā no atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinātā saņemšanas datuma. Neierobežojot īpašus pasākumus, par kuriem saskaņā ar 20. pantu ir jāvienojas īstenošanas protokolos, ja juridiski vai faktiski šķēršļi traucē termiņā iesniegt atbildi uz pieprasījumu, termiņu pēc pamatota lūguma var pagarināt līdz 60 kalendārām dienām.
3. Ja atpakaļuzņemšanas pieprasījumu iesniedz, piemērojot paātrināto procedūru saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 3. punktu, atbilde ir jāsniedz 2 darbadienu laikā (noteikts saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem) no atpakaļuzņemšanas pieprasījuma apstiprinātā saņemšanas datuma.
4. Pēc šā panta 2. un 3. punktā noteikto termiņu beigām uzskata, ka atpakaļuzņemšana ir akceptēta.
5. Attiecīgo personu pārvieto 90 kalendāro dienu laikā. Ja personu pārvieto, piemērojot paātrināto procedūru saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 3. punktu, attiecīgo personu pārvieto 2 darbadienu laikā. Pēc pamatota lūguma šo termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams juridisko vai praktisko šķēršļu novēršanai. Šajā punktā minētos termiņus sāk skaitīt no pozitīvas atbildes uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saņemšanas dienas.
12. pants
Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma noraidījums
Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma noraidījums ir jāpamato.
13. pants
Pārsūtīšanas kārtība un transportēšanas veidi
1. Pirms personu pārsūta, Krievijas Federācijas un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekš rakstveidā vienojas par pārvietošanas dienu, robežšķērsošanas vietu un iespējamo eskortu.
2. Ir pieļaujami visi transportēšanas veidi – pa gaisu, sauszemi vai jūru. Atpakaļnosūtīšanai ar gaisa transportu nav obligāti jāizmanto pieprasījuma iesniedzējas valsts aviopārvadātāji vai darbinieki un šim nolūkam var tikt izmantoti gan regulārie reisi, gan līgumreisi.
IV IEDAĻA
TRANZĪTA OPERĀCIJAS
14. pants
Vispārēji principi
1. Dalībvalstīm un Krievijas Federācijai ir jācenšas trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītu veikt tikai tajos gadījumos, kad šādas personas nevar pārvietot tieši uz galamērķa valsti.
2. Krievijas Federācija atļauj trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītu, ja to lūdz dalībvalsts, un dalībvalsts dod atļauju trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku tranzītam, ja to lūdz Krievijas Federācija, ja ir nodrošināts turpmākais ceļojums iespējamās citās tranzītvalstīs un atpakaļuzņemšana galamērķa valstī.
3. Krievijas Federācija vai dalībvalsts var atteikt tranzītu:
|
a) |
ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam galamērķa valstī vai citā tranzītvalstī draud spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās vai sods, vai nāves sods, vai vajāšana dēļ viņa rases, reliģijas, pilsonības, piederības kādai sociālai grupai vai dēļ viņa politiskās pārliecības; vai |
|
b) |
ja trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam galamērķa valstī vai citā tranzītvalstī draud kriminālvajāšana vai sankcijas; vai |
|
c) |
sabiedrības veselības, iekšējās drošības, sabiedriskās kārtības un citu pieprasījuma saņēmējas valsts interešu dēļ. |
4. Krievijas Federācija vai dalībvalsts var atcelt jebkādu izsniegtu atļauju, ja šā panta 3. punktā minētie apstākļi rodas vai atklājas vēlāk, izraisot šķēršļus tranzīta operācijai, vai ja turpmākais ceļojums iespējamās tranzītvalstīs vai atpakaļuzņemšana galamērķa valstī vairs nav nodrošināta. Šādā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja valsts nekavējoties pieņem atpakaļ šo trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku.
15. pants
Tranzīta procedūra
1. Pieprasījums par tranzīta operāciju jāiesniedz kompetentajai iestādei rakstiskā veidā, un tajā jābūt šādai informācijai:
|
a) |
tranzīta veids (pa gaisu, sauszemi vai jūru), citas iespējamās tranzītvalstis un paredzētais galamērķis; |
|
b) |
attiecīgās personas dati (piemēram, vārds, uzvārds, dzimšanas datums un, ja iespējams, dzimšanas vieta, pilsonība, ceļošanas dokumenta veids un numurs); |
|
c) |
plānotā robežšķērsošanas vieta, pārvietošanas laiks un iespējamā eskorta izmantošana; |
|
d) |
apliecinājums, ka pēc pieprasījuma iesniedzēja valsts domām nosacījumi saskaņā ar šā nolīguma 14. panta 2. punktu ir izpildīti un ka nav zināmi nekādi noraidīšanas iemesli saskaņā ar šā nolīguma 14. panta 3. punktu. |
Kopēja veidlapa, kas izmantojama tranzīta pieprasījumiem, ir pievienota šim nolīgumam kā 6. pielikums.
2. Pieprasījuma saņēmēja valsts rakstiski informē pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentās iestādes par piekrišanu uzņemšanai, apstiprinot robežšķērsošanas vietu un paredzēto uzņemšanas laiku, vai arī informē to par uzņemšanas atteikumu un šāda atteikuma iemesliem.
3. Ja tranzīta operācija notiek pa gaisu, personu, kas ir jāuzņem atpakaļ, un iespējamos konvojus atbrīvo no pienākuma saņemt lidostas tranzītvīzu.
4. Pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentas iestādes pēc abpusējām apspriedēm palīdz veikt tranzīta operācijas, jo īpaši sniedzot palīdzību attiecīgo personu novērošanā un nodrošinot šim nolūkam piemērotus līdzekļus.
V IEDAĻA
IZMAKSAS
16. pants
Transporta un tranzīta izmaksas
Neskarot kompetento iestāžu tiesības atgūt ar atpakaļuzņemšanu saistītās izmaksas no personas, kas ir jāuzņem atpakaļ, vai trešām personām, visas tās transporta izmaksas līdz pieprasījuma saņēmējas valsts robežšķērsošanas vietai, kas radušās saistībā ar atpakaļuzņemšanu un tranzītu, sedz pieprasījuma iesniedzēja valsts.
VI IEDAĻA
DATU AIZSARDZĪBA
17. pants
Datu aizsardzība
Personas datu paziņošana notiek tikai tad, ja šāda paziņošana ir vajadzīga Krievijas Federācijas vai dalībvalsts kompetentajām iestādēm šā nolīgumā īstenošanai. Pārsūtot, apstrādājot vai izmantojot personas datus konkrētā gadījumā, Krievijas Federācijas kompetentās iestādes ievēro attiecīgus Krievijas Federācijas tiesību aktus un dalībvalsts kompetentās iestādes ievēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus un dalībvalsts tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. Papildus piemēro šādus principus:
|
a) |
personas dati jāapstrādā godīgi un likumīgi; |
|
b) |
personas dati jāvāc konkrētam, skaidri izteiktam un likumīgam nolūkam, lai īstenotu šo nolīgumu, un tos nedrīkst apstrādāt tālāk šiem nolūkiem neatbilstošā veidā; |
|
c) |
personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un samērīgiem apjoma ziņā ar nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti; jo īpaši, paziņotie personas dati var skart tikai:
|
|
d) |
personas datiem jābūt precīziem un nepieciešamības gadījumā atjauninātiem; |
|
e) |
personas datiem jābūt saglabātiem veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem dati ir savākti vai kuriem tos turpmāk apstrādā; |
|
f) |
gan kompetentā iestāde, kas izplata personas datus, gan kompetentā iestāde, kas saņem personas datus, veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu personas datu izlabošanu, izdzēšanu vai bloķēšanu, ja apstrāde neatbilst šā panta c) un d) apakšpunktos minētiem noteikumiem, jo īpaši, ja dati nav adekvāti, atbilstīgi, precīzi vai ja tie ir pārlieku apjomīgi apstrādes nolūkam. Šis pienākums ietver arī paziņošanu otrai pusei par jebkuru veikto šādu datu izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu; |
|
g) |
kompetentā iestāde, kas saņem personas datus, pēc pieprasījuma informē kompetento iestādi, kas izplata personas datus, par izplatīto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezultātiem; |
|
h) |
personas dati var tikt izplatīti tikai kompetentām iestādēm, kurām ir uzticēta šā nolīguma īstenošana. Tālāka izplatīšana citām struktūrām notiek tikai ar kompetentās iestādes, kas izplatīja personas datus, iepriekšēju piekrišanu; |
|
i) |
kompetentās iestādes, kas izplata personas datus, un kompetentās iestādes, kas saņem personas datus, pienākums ir veikt personas datu izplatīšanas un saņemšanas rakstisku reģistrāciju. |
VII IEDAĻA
ĪSTENOŠANA UN PIEMĒROŠANA
18. pants
Saistība ar citiem starptautiskiem pienākumiem
1. Šis nolīgums neierobežo tiesības, pienākumus un atbildību, kas izriet no starptautiskiem tiesību aktiem, kuri ir piemērojami attiecībā uz Kopienu, dalībvalstīm un Krievijas Federāciju, un jo īpaši no:
|
a) |
1951. gada 28. jūlija konvencijas un 1967. gada 31. janvāra protokola par bēgļu statusu; |
|
b) |
1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas; |
|
c) |
1984. gada 10. decembra konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu; |
|
d) |
starptautiskiem līgumiem par izdošanu un tranzītu; |
|
e) |
daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem, kuros ir ietverti noteikumi par citu valstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu, kā 1944. gada 7. decembra konvencija par starptautisko civilo aviāciju. |
2. Šā nolīguma noteikumi ir prioritāri attiecībā pret jebkuru divpusēju nolīgumu vai vienošanos par atpakaļuzņemšanu, kas saskaņā ar šā nolīguma 20. pantu ir noslēgta vai var būt noslēgta starp atsevišķu dalībvalsti un Krievijas Federāciju, ciktāl šādu divpusēju nolīgumu vai vienošanās noteikumi aptver jautājumus, kas ir noteikti šajā nolīgumā.
3. Nekas šajā nolīgumā neaizkavē personas atgriešanos saskaņā ar citiem formāliem vai neformāliem pasākumiem.
19. pants
Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja
1. Puses izveido apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju (še turpmāk “komiteja”), kas jo īpaši:
|
a) |
uzraudzīs šā nolīguma piemērošanu; |
|
b) |
lems par pasākumiem, kas vajadzīgi šā nolīguma vienādai piemērošanai; |
|
c) |
nodrošinās regulāro informācijas apmaiņu par īstenošanas protokoliem, kurus noslēdz atsevišķas dalībvalstis un Krievijas Federācija saskaņā ar šā nolīguma 20. pantu; |
|
d) |
lems par šā nolīguma pielikumu grozījumiem; |
|
e) |
ierosinās grozījumus šim nolīgumam; |
|
f) |
pārbaudīs un, ja izrādīsies vajadzīgs, ierosinās grozījumus šim nolīgumam saistībā ar jaunu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. |
2. Komitejas lēmumi ir saistoši Pusēm.
3. Komiteju veido Kopienas un Krievijas Federācijas pārstāvji. Kopienu pārstāv Eiropas Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti.
4. Komiteju sasauc vajadzības gadījumā, ja to lūdz viena no pusēm.
5. Komiteja pieņem savu reglamentu.
20. pants
Īstenošanas protokoli
1. Krievijas Federācija un dalībvalstis noslēdz īstenošanas protokolus, kuros ietverti noteikumi par:
|
a) |
kompetentām iestādēm, robežšķērsošanas vietām, informācijas apmaiņu par kontaktpunktiem un sazināšanās valodām; |
|
b) |
atpakaļuzņemšanas kārtību paātrinātās procedūras gadījumā; |
|
c) |
nosacījumiem nosūtīšanai ar konvoju, tostarp trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku tranzītam konvoja pavadībā; |
|
d) |
pierādījumiem papildus tiem, kas ietverti šā nolīguma 2. līdz 5. pielikumā; |
|
e) |
intervēšanas kārtību, kas noteikta šā nolīguma 9. pantā; |
|
f) |
ja vajadzīgs, īpašiem pasākumiem attiecībā uz termiņiem atbildei uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 11. panta 2. punktu. |
2. Īstenošanas protokoli, kas minēti šā panta 1. punktā, stājas spēkā tikai pēc tam, kad par tiem ir paziņots komitejai.
3. Krievijas Federācija piekrīt piemērot jebkuru noteikumu, kas ietverts īstenošanas protokolā ar vienu dalībvalsti, arī attiecībās ar jebkuru citu dalībvalsti, ja šī dalībvalsts to lūdz, un, ņemot vērā praktisko iespējamību šo noteikumu piemērošanai attiecībā uz Krievijas Federāciju. Dalībvalstis piekrīt piemērot jebkuru noteikumu, kas ietverts īstenošanas protokolā, kas noslēgts ar vienu dalībvalsti, arī attiecībās ar Krievijas Federāciju, ja Krievijas Federācija to lūdz, un, ņemot vērā praktisko iespējamību šo noteikumu piemērošanai attiecībā uz citam dalībvalstīm.
Šo nepiemēro noteikumiem par īpašiem pasākumiem, kas minēti šā panta 1. punkta f) apakšpunktā.
VIII IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
21. pants
Piemērošanas teritorija
1. Ievērojot šā panta 2. punktu, šo nolīgumu piemēro attiecībā uz Krievijas Federācijas teritoriju un teritoriju, kurā ir piemērojams Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.
2. Šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijā.
22. pants
Pielikumi
Šā nolīguma 1. līdz 6. pielikums ir tā sastāvdaļa.
23. pants
Spēkā stāšanās, ilgums un izbeigšanās
1. Šo nolīgumu ratificē vai apstiprina puses saskaņā ar to iekšējām procedūrām.
2. Ievērojot šā panta 3. punktu, šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad puses paziņojušas viena otrai, ka šā panta 1. punktā minētās procedūras ir pabeigtas. Ja šis datums ir pirms nolīguma starp Krievijas Federāciju un Eiropas Kopienu par atvieglotu vīzu izsniegšanu Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības pilsoņiem stāšanās spēkā, tad šis nolīgums stājas spēkā tikai tajā dienā, kad stājas spēkā minētais otrais nolīgums.
3. Šā nolīguma 3. un 5. pantā minētās saistības sāk piemērot pēc 3 gadiem no datuma, kas minēts šā panta 2. punktā. Šā 3 gadu perioda laikā saistības sāk piemērot tikai attiecībā uz bezvalstniekiem un to trešo valstu pilsoņiem, ar kurām Krievijas Federācija ir noslēgusi divpusējus atpakaļuzņemšanas līgumus vai režīmus.
4. Šis nolīgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.
5. Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, oficiāli paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.
Sočos, divtūkstoš sestā gada divdesmit piektajā maijā dienā divos oriģināleksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un krievu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
Hecho en Sochi, el veinticinco de mayo del dos mil seis.
V Soči dne dvacátého pátého května dva tisíce šest.
Udfærdiget i Sotji den femogtyvende maj to tusind og seks.
Geschehen zu Sotschi am fünfundzwanzigsten Mai zweitausendsechs.
Kahe tuhande kuuenda aasta maikuu kahekümne viiendal päeval Sotšis.
'Εγινε στο Σότσι, στις είκοσι πέντε Μαΐου δύο χιλιάδες έξι.
Done at Sochi on the twenty fifth day of May in the year two thousand and six.
Fait à Sotchi, le vingt cinq mai deux mille six.
Fatto a Soci, addì venticinque maggio duemilasei.
Sočos, divtūkstoš sestā gada divdesmit piektajā maijā.
Priimta du tūkstančiai šeštų metų gegužės dvidešimt penktą dieną Sočyje.
Kelt Szocsiban, a kettőezer hatodik év május huszonötödik napján.
Magħmul f'Sochi, fil-ħamsa u għoxrin jum ta' Mejju tas-sena elfejn u sitta.
Gedaan te Sotsji, de vijfentwintigste mei tweeduizend zes.
Sporządzono w Soczi dnia dwudziestego piątego maja roku dwutysięcznego szóstego.
Feito em Sotchi, em vinte e cinco de Maio de dois mil e seis.
V Soči dňa dvadsiateho piateho mája dvetisícšesť.
V Soči, petindvajsetega maja leta dva tisoč šest.
Tehty Sotšissa kahdentenakymmenentenäviidentenä päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattakuusi.
Som skedde i Sotji den tjugofemte maj tjugohundrasex.
Adoptată la Sochi, la douăzeci și cinci mai două mii șase.
Совершено в г. Сочи двадцать пятого мая две тысячи шестого года.
Por la Comunidad Europea
Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā
Europos bendrijos vardu
Az Európai Közösség részéről
Għall-Komunità Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej
Pela Comunidade Europeia
Za Európske spoločenstvo
Za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
Pentru Comunitatea Europeană
За Европейское сообщество
Por la Federación de Rusia
Za Ruskou federaci
For Den Russiske Føderation
Für die Russische Föderation
Venemaa Föderatsiooni nimel
Για τη Ρωσική Ομοσπονδία
For the Russian Federation
Pour la Fédération de Russie
Per la Federazione russa
Krievijas Federācijas vārdā
Rusijos Federacijos vardu
Az Orosz Föderáció részéről
Għall-Federazzjoni Russa
Voor de Russische Federatie
W imieniu Federacji Rosyjskiej
Pela Federação da Rússia
Za Ruskú federáciu
Za Rusko federacijo
Venäjän federaation puolesta
På ryska federationen vägnar
Pentru Federația Rusă
За Российскую Федерацию
