Konvencija par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu

VALSTIS, KAS IR ŠĪS KONVENCIJAS PUSES,

APZINOTIES, ka daudzās valstīs veic ar kodolenerģijas izmantošanu saistītas darbības,

ATZĪMĒJOT, ka, veicot ar kodolenerģijas izmantošanu saistītas darbības, augsta līmeņa drošības garantēšanai ir tikuši un tiek īstenoti visaptveroši pasākumi, kas vērsti uz kodolkatastrofu novēršanu un šādu katastrofu seku iespējamu samazināšanu situācijā, ja tāda notiktu,

VĒLOTIES nostiprināt ciešāku starptautisko sadarbību ar kodolenerģētikas attīstības un kodolenerģijas izmantošanas drošību saistītajos jautājumos,

APZINOTIES valstu vajadzību operatīvi sniegt informāciju par kodolnegadījumiem, lai iespējami mazinātu to radīto radioloģisko seku pārrobežu izplatīšanos,

ATZĪMĒJOT, cik lietderīgi šajā jomā ir divpusēji un daudzpusēji nolīgumi par informācijas apmaiņu,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko:

1. pants

Piemērošanas joma

1. Šo konvenciju piemēro, notiekot negadījumam, kas saistīts ar turpmāk šā panta 2. punktā norādītajām iekārtām un darbībām valstī, kura ir konvencijas puse, tās jurisdikcijā vai kontrolē esošām fiziskām vai juridiskām personām, ja tajā notiek vai var notikt radioaktīvo vielu izplūde, kas izraisījusi vai var izraisīt tādu starptautiska mēroga pārrobežu izplūdi, kura radioloģiskās drošības aspektā var apdraudēt citas valstis.

2. Šā panta 1. punktā minētās iekārtas un darbības ir šādas:

a) visi kodolreaktori neatkarīgi no to atrašanās vietas;

b) visas citas kodoldegvielas cikla iekārtas;

c) visi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi;

d) kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu pārvadāšana un glabāšana;

e) izmantošanai lauksaimniecībā, rūpniecībā vai medicīnā un zinātniskiem pētījumiem minētajās jomās paredzētu radioizotopu ražošana, izmantošana, glabāšana, apglabāšana un pārvadāšana; un

f) radioizotopu izmantošana elektroenerģijas ražošanai kosmiskajos objektos.

2. pants

Izziņošana un informācija

Notiekot 1. pantā norādītajam negadījumam, (turpmāk tekstā "kodolnegadījums"), tajā minētā valsts, kas ir konvencijas puse:

a) par kodolnegadījumu, tā raksturu, laiku, un attiecīgos gadījumos arī notikuma vietu nekavējoties informē Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru (turpmāk tekstā "Aģentūra"), kā arī tieši vai ar Aģentūras starpniecību valstis, kas pakļautas vai var tikt pakļautas 1. pantā norādītajai kaitīgajai fizikālajai iedarbībai; un

b) valstīm, kas minētas a) apakšpunktā, tieši vai ar Aģentūras starpniecību, kā arī pašai Aģentūrai nekavējoties sniedz tās rīcībā esošo informāciju, kas noteikta 5. pantā, un ir nepieciešama radioloģisko seku samazināšanai šajās valstīs.

3. pants

Citi kodolnegadījumi

Lai iespējami samazinātu radioloģiskās sekas, valstis, kas ir konvencijas puses, var ziņot arī par citiem 1. pantā neminētiem kodolnegadījumiem.

4. pants

Aģentūras funkcijas

Aģentūra:

a) nekavējoties informē valstis, kas ir konvencijas puses, dalības valstis un visas citas valstis, kuras pakļautas vai var tikt pakļautas 1. pantā norādītajai kaitīgajai fizikālajai iedarbībai, kā arī attiecīgās starptautiskās starpvaldību organizācijas (turpmāk tekstā "starptautiskās organizācijas") par saskaņā ar 2. panta a) apakšpunktu saņemto paziņojumu; un

b) pēc pieprasījuma valstīm, kas ir konvencijas puses, dalības valstīm un attiecīgām starptautiskajām organizācijām nekavējoties sniedz saskaņā ar 2. panta b) apakšpunktu saņemto informāciju.

5. pants

Sniedzamā informācija

1. Saskaņā ar 2. panta b) apakšpunktu sniedzamajā informācijā jāiekļauj šādas ziņas, ja tās ir informāciju sniedzējas valsts, kas ir konvencijas puse, rīcībā:

a) kodolnegadījuma laiks, ja vajadzīgs, precīzi norādot tā vietu un raksturu;

b) konkrētā iekārta vai darbība;

c) kodolnegadījuma iespējamais vai konstatētais iemesls un ar radioaktīvo vielu pārrobežu izplūdi saistīto norišu paredzamā attīstība;

d) radioaktīvās izplūdes vispārīgs raksturojums, ciktāl tas iespējams un vajadzīgs, norādot tās raksturu, iespējamo fizikālo un ķīmisko formu, kā arī vidē nonākušo radioaktīvo vielu daudzumu, sastāvu un efektīvo augstumu;

e) ziņas par esošajiem meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem un to prognozi, kas nepieciešama radioaktīvo vielu pārrobežu izplatīšanās prognozēšanai;

f) vides monitoringa rezultāti, kas attiecas uz radioaktīvo vielu izplūdes pārrobežu izplatīšanos;

g) zonas ārpusē veiktie vai plānotie aizsardzības pasākumi;

h) radioaktīvās izplūdes rakstura izmaiņu prognoze noteiktā laikā.

2. Šādu informāciju vajadzīgajos starplaikos papildina, sniedzot sīkākas ziņas par bīstamās situācijas attīstību un tās paredzamajām vai faktiskajām beigām.

3. Saskaņā ar 2. panta b) apakšpunktu saņemto informāciju var izmantot bez ierobežojumiem, izņemot gadījumus, kad valsts, kas ir konvencijas puse, to sniegusi konfidenciāli.

6. pants

Konsultācijas

Valsts, kas ir konvencijas puse, kura sniedz informāciju saskaņā ar 2. panta b) apakšpunktu, ciktāl tas iespējams, nekavējoties atbild uz papildu informācijas pieprasījumiem vai konsultācijām, ko pieprasa skartā valsts, kas ir konvencijas puse, lai tajā samazinātu radioloģiskās sekas.

7. pants

Kompetentās iestādes un kontaktiestādes

1. Visas valstis, kas ir konvencijas puses, informē Aģentūru, kā arī pārējās konvencijas valstis tieši vai ar Aģentūras starpniecību par kompetentajām institūcijām un kontaktiestādēm, kas pilnvarotas sniegt un saņemt 2. pantā minēto paziņojumu un informāciju. Šīm kontaktiestādēm un Aģentūras kontaktpunktam jābūt pieejamiem nepārtraukti.

2. Valstis, kas ir konvencijas puses, visas 1. punktā minētās informācijas izmaiņas nekavējoties paziņo Aģentūrai.

3. Aģentūra uztur aktualizētu šādu valstu iestāžu un kontaktiestāžu, kā arī attiecīgo starptautisko organizāciju kontaktpunktu sarakstu, ko nodod valstīm, kas ir konvencijas puses, dalības valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

8. pants

Palīdzība valstīm, kas ir konvencijas puses

Ievērojot savus statūtus un lūgumu no valsts, kas ir konvencijas puse, kura pati neveic ar kodolenerģijas izmantošanu saistītas darbības, un kurai ir kopīga robeža ar tādu valsti, kas nav konvencijas puse, bet kurai ir aktīva kodolprogramma, Aģentūra veic pētījumus, vai iespējams un ir lietderīgi izveidot radiācijas monitoringa sistēmu, lai sekmētu šīs konvencijas mērķu sasniegšanu.

9. pants

Divpusēji un daudzpusēji nolīgumi

Lai sekmētu savstarpējo interešu realizāciju, valstis, kas ir konvencijas puses, jautājumos, uz ko attiecas šī konvencija, vajadzības gadījumā var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus.

10. pants

Saistība ar citiem starptautiskiem nolīgumiem

Šī konvencija neietekmē valstu, kas ir tās puses, savstarpējās tiesības un saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem nolīgumiem jautājumos, uz kuriem attiecas šī konvencija, vai arī saskaņā ar nākotnē noslēdzamajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kas atbilst šīs konvencijas mērķim un nolūkam.

11. pants

Domstarpību izšķiršana

1. Domstarpību gadījumos starp valstīm, kas ir konvencijas puses, vai starp konvencijas valsti un Aģentūru par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, puses, kurām ir domstarpības, apspriežas, lai domstarpības izšķirtu sarunās vai citiem tām pieņemamiem miermīlīgiem līdzekļiem.

2. Ja šādas domstarpības valstu starpā, kas ir konvencijas puses, nevar izšķirt viena gada laikā no dienas, kad izteikts priekšlikums veikt savstarpējas konsultācijas saskaņā ar šā panta 1. punktu, pēc jebkuras strīda puses pieprasījuma iesniedz arbitrāžas prasību, vai prasību lēmuma pieņemšanai Starptautiskajā Tiesā. Ja domstarpību izšķiršanai iesniegta arbitrāžas prasība, un strīda puses sešu mēnešu laikā nevar panākt vienošanos par arbitrāžas organizāciju, puse var lūgt Starptautiskās Tiesas priekšsēdētāju vai Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru papildus izraudzīties vienu vai vairākus arbitrus. Gadījumos, kad strīda puses izsaka pretrunīgas prasības, prioritāte ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram iesniegtais pieprasījums.

3. Šo konvenciju parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai tai pievienojoties, valsts var deklarēt, ka tā pilnībā vai daļēji neuzņemas saistības attiecībā uz kādu no šā panta 2. punktā paredzētajām domstarpību izšķiršanas procedūrām, vai tām abām. Pārējām valstīm, kas ir konvencijas puses, nav jāievēro 2. punktā noteiktās domstarpību izšķiršanas procedūras attiecībā uz valsti – šīs konvencijas pusi, par kuru ir spēkā šāda deklarācija.

4. Valstis – konvencijas puses, kas sniegušas deklarāciju saskaņā ar šā panta 3. punktu, to vienmēr var atsaukt ar paziņojumu depozitāram.

12. pants

Stāšanās spēkā

1. Visas valstis un Namībija, ko pārstāv Apvienoto Nāciju Organizācijas Padome Namībijas jautājumā, šo konvenciju var parakstīt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras galvenajā mītnē Vīnē un Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā attiecīgi sākot no 1986. gada 26. septembra un 1986. gada 6. oktobra līdz tās spēkā stāšanās dienai vai divpadsmit mēnešu laikā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem pienāk vēlāk.

2. Valstis un Namībija, ko pārstāv Apvienoto Nāciju Organizācijas Padome Namībijas jautājumā, var izteikt piekrišanu uzņemties šajā konvencijā paredzētās saistības, to parakstot vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu pēc konvencijas parakstīšanas, kas pēc tam jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina, vai arī deponējot pievienošanās instrumentu. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus deponē depozitāram.

3. Šī konvencija stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad piekrišanu uzņemties tajā paredzētās saistības izteikušas trīs valstis.

4. Valstīm, kas izteikušas piekrišanu uzņemties šajā konvencijā paredzētās saistības pēc tās spēkā stāšanās, tā attiecībā uz konkrēto valsti stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām no dienas, kad izteikta šāda piekrišana.

5. a) Ievērojot šā panta noteikumus, konvencijai var pievienoties suverēnu valstu starptautiskas organizācijas un reģionālās integrācijas organizācijas, kas ir kompetentas pārrunāt, noslēgt un piemērot starptautiskus nolīgumus jautājumos, uz kuriem attiecas šī konvencija;

b) jautājumos, kas ir to kompetencē, šādas organizācijas pašas savā vārdā var izmantot tiesības un uzņemties saistības, kādas šajā konvencijā attiecinātas uz valstīm, kuras ir tās puses;

c) deponējot pievienošanās instrumentu, šādas organizācijas sniedz deklarāciju depozitārijam, kurā norādītas to kompetences robežas jautājumos, uz kuriem attiecas šī konvencija;

d) šādām organizācijām pašām savu balsu nav, kas papildinātu to dalībvalstu balsu skaitu.

13. pants

Pagaidu piemērošana

Konvenciju parakstot vai jebkurā laikā līdz tās spēkā stāšanās dienai attiecībā uz konkrēto valsti, tā var paziņot par šīs konvencijas pagaidu piemērošanu.

14. pants

Grozījumi

1. Jebkura valsts, kas ir konvencijas puse, var ierosināt šīs konvencijas grozījumus. Ierosinātos grozījumus iesniedz depozitāram, kas tos nekavējoties izplata pārējām konvencijas valstīm.

2. Ja valstu – konvencijas pušu vairākums depozitāram pieprasa sasaukt konferenci grozījumu izskatīšanai, depozitārs uzaicina visas valstis, kas ir konvencijas puses, uz šādu konferenci, kurai jāsākas ne drīzāk par trīsdesmit dienām pēc ielūgumu nosūtīšanas. Grozījumus, ko konferencē pieņem ar divu trešdaļu valstu – konvencijas pušu vairākumu, nosaka protokolā, ko visas konvencijas valstis var parakstīt Vīnē un Ņujorkā.

3. Šāds protokols stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad piekrišanu uzņemties tajā paredzētās saistības izteikušas trīs valstis. Valstīm, kas izteikušas piekrišanu uzņemties protokolā paredzētās saistības pēc tā spēkā stāšanās, protokols attiecībā uz konkrēto valsti stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām no dienas, kad izteikta šāda piekrišana.

15. pants

Denonsēšana

1. Valstis – konvencijas puses var denonsēt šo konvenciju ar rakstisku paziņojumu depozitāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada no dienas, kurā depozitārs paziņojumu saņēmis.

16. pants

Depozitārs

1. Šīs konvencijas depozitārs ir Aģentūras ģenerāldirektors.

2. Aģentūras ģenerāldirektors nekavējoties informē valstis, kas ir konvencijas puses, kā arī visas pārējās valstis par:

a) katru šīs konvencijas vai tās grozījumu protokolu parakstīšanas gadījumu;

b) katru šīs konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta vai grozījumu protokola deponēšanu;

c) deklarācijām saskaņā ar 11. pantu vai to atsaukšanu;

d) šīs konvencijas pagaidu piemērošanu saskaņā ar 13. pantu;

e) šīs konvencijas un to grozījumu stāšanos spēkā; un

f) par denonsēšanas gadījumiem saskaņā ar 15. pantu.

17. pants

Autentiskie teksti un apliecinātie noraksti

Šīs konvencijas oriģinālu, kuras teksts arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors un nosūta tās apliecinātus norakstus dalības valstīm un visām pārējām valstīm.

TO APLIECINOT attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju, kuru var parakstīt, kā noteikts tās 12. panta 1. punktā.

PIEŅEMTA Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Ģenerālkonferences īpašajā sesijā Vīnē, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit sestā gada divdesmit sestajā septembrī.

--------------------------------------------------