I PIELIKUMS

2003. gada Protokols 1992. gada Starptautiskajai konvencijai par Starptautiskā fonda izveidošanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai

ŠĀ PROTOKOLA LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTIS,

PATUROT PRĀTĀ 1992. gada Starptautisko konvenciju par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (še turpmāk 1992. gada Atbildības konvencija),

IEVĒROJOT 1992. gada Starptautisko konvenciju par Starptautiskā fonda izveidošanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (še turpmāk 1992. gada Fonda konvencija)

APSTIPRINOT starptautiskās naftas piesārņojuma atbildības un kompensācijas sistēmas pieejamības saglabāšanas nozīmīgumu,

ATZĪMĒJOT, ka maksimālā kompensācija, ko piešķir atbilstīgi 1992. gada Fonda konvencijai, var būt nepietiekama, lai dažos apstākļos apmierinātu kompensācijas vajadzības dažās minētās konvencijas Līgumslēdzējās valstīs,

ATZĪSTOT, ka vairākās 1992. gada Atbildības konvencijas un 1992. gada Fonda konvencijas Līgumslēdzējās valstīs uzskata par nepieciešamu steidzamības kārtā darīt pieejamus kompensācijas papildu līdzekļus, radot papildu shēmu, kurai valstis varētu pievienoties, ja tās vēlas,

UZSKATOT, ka ar papildu shēmu jācenšas nodrošināt, lai naftas piesārņojuma radītos zaudējumus cietušajiem pilnībā kompensētu zaudējumus vai kaitējumu, un arī jāatvieglo grūtības, ar ko saskaras cietušie gadījumos, kad pastāv risks, ka saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvenciju un 1992. gada Fonda konvenciju pieejamā kompensācijas summa nebūs pietiekama, lai pilnībā samaksātu par pamatotajām prasībām, un ka tādēļ 1992. gada Starptautiskais naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonds ir pagaidām nolēmis, ka tas maksās tikai daļu no katras pamatotās prasības,

ŅEMOT VĒRĀ, ka pievienošanās papildu shēmai būs pieejama tikai 1992. gada Fonda konvencijas Līgumslēdzējām valstīm,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Šajā protokolā:

1. "1992. gada Atbildības konvencija" ir Starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 1992;

2. "1992. gada Fonda konvencija" ir 1992. gada Starptautiskā konvencija par Starptautiskā fonda izveidošanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai;

3. "1992. gada Fonds" ir 1992. gada Starptautiskais naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonds, kas izveidots saskaņā ar 1992. gada Fonda konvenciju;

4. "Līgumslēdzēja valsts" ir šā Protokola Līgumslēdzēja valsts, ja nav minēts citādi;

5. Ja šajā Protokolā atsaucoties ir iekļauti 1992. gada Fonda konvencijas noteikumi, "fonds" minētajā konvencijā nozīmē "Papildu fonds", ja nav minēts citādi;

6. "Kuģis", "persona", "īpašnieks", "nafta", "piesārņojuma radītie zaudējumi", "aizsargpasākumi" un "negadījums" ir ar to pašu nozīmi kā 1992. gada Atbildības konvencijas I pantā;

7. "Apmaksātā nafta", "norēķinu vienība", "tonna", "garantētājs" un "termināļa iekārta" ir ar to pašu nozīmi kā 1992. gada Fonda konvencijas I pantā, ja nav minēts citādi;

8. "Pamatota prasība" ir prasība, ko ir atzinis 1992. gada Fonds vai kas ir atzīta par pieņemamu ar kompetentas tiesas lēmumu, kurš ir saistošs saskaņā ar 1992. gada Fondu un nav pakļauts parastajiem pārskatīšanas veidiem, un kas būtu pilnībā kompensēta, ja attiecīgajam negadījumam nebūtu piemērots 1992. gada Fonda konvencijas 4. panta 4. punktā noteiktais ierobežojums;

9. "Sapulce" ir 2003. gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas Papildu fonda sapulce, ja nav norādīts citādi;

10. "Organizācija" ir Starptautiskā jūrniecības organizācija;

11. "Ģenerālsekretārs" ir Organizācijas ģenerālsekretārs.

2. pants

1. Ar šo ir izveidots starptautisks naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas papildu fonds, saukts "2003. gada Starptautiskais naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas papildu fonds", še turpmāk "Papildu fonds".

2. Papildu fondu katrā Līgumslēdzējā valstī atzīst par juridisku personu, kas saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem var iegūt tiesības un pienākumus un būt par pusi tās valsts tiesu procesos. Katra Līgumslēdzēja valsts atzīst Papildu fonda direktoru par Papildu fonda likumīgu pārstāvi.

3. pants

Šo protokolu piemēro vienīgi:

a) piesārņojuma izraisītiem postījumiem:

i) Līgumslēdzējas valsts teritorijā, tai skaitā teritoriālajos ūdeņos;

ii) Līgumslēdzējas valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas noteikta saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem vai, ja Līgumslēdzēja valsts nav noteikusi tādu zonu, šīs valsts teritoriālajai jūrai pieguļošā un aiz tās esošā teritorijā, ko noteikusi šī valsts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kas nesniedzas tālāk par 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, no kurām ir mērīts tās teritoriālo ūdeņu platums;

b) preventīvajiem pasākumiem vietās, kur tos veic, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu šādus postījumus.

PAPILDU KOMPENSĀCIJA

4. pants

1. Papildu fonds maksā kompensāciju katrai personai, kam ir piesārņojuma radīti zaudējumi, ja tāda persona nav varējusi saņemt pilnīgu un atbilstošu kompensāciju par pamatotu prasību attiecībā uz tādiem zaudējumiem saskaņā ar 1992. gada Fonda konvenciju, jo kopējie zaudējumi pārsniedz — vai pastāv risks, ka varētu pārsniegt — piemērojamo kompensācijas ierobežojumu, kas noteikts 1992. gada Fonda konvencijas 4. panta 4. punktā attiecībā uz jebkuru vienu negadījumu.

2. a) Kompensācijas kopsumma, ko saskaņā ar šo pantu maksā Papildu fonds attiecībā uz katru atsevišķu negadījumu ir ierobežota tā, lai kopējā summa, ko veido minētā summa kopā ar kompensācijas summu, kura faktiski samaksāta saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvenciju un 1992. gada Fonda konvenciju šā Protokola piemērošanas jomā, nepārsniegtu 750 miljonus norēķinu vienību.

b) Summu 750 miljonu norēķinu vienību, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, konvertē valsts valūtā, pamatojoties uz attiecīgās valūtas vērtību attiecībā pret speciālajām aizņēmuma tiesībām datumā, ko nosaka 1992. gada Fonda sapulce tās maksimālās summas konvertēšanai, kas maksājama saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvenciju un 1992. gada Fonda konvenciju.

3. Ja pret Papildu fondu pamatoto prasību apjoms pārsniedz saskaņā ar 2. punktu maksājamās kompensācijas kopējo summu, tad pieejamo summu sadala tā, lai attiecība starp pamatoto prasību un kompensāciju, ko faktiski atguvis prasītājs saskaņā ar šo Protokolu, būtu vienāda visiem prasītājiem.

4. Papildu fonds maksā kompensāciju attiecībā uz pamatotajām prasībām, kas definētas 1. panta 8. punktā, un tikai attiecībā uz tādām prasībām.

5. pants

Papildu fonds maksā kompensāciju, ja 1992. gada Fonda sapulce ir uzskatījusi, ka pamatoto prasību kopējā summa pārsniedz — vai pastāv risks, ka pārsniegs — kompensāciju kopsummu, kas pieejama saskaņā ar 1992. gada Fonda konvencijas 4. panta 4. punktu, un ka tādēļ 1992. gada Fonda sapulce ir pagaidām vai galīgi nolēmusi, ka maksās tikai daļu no katras pamatotās prasības. Papildu fonda sapulce pēc tam nolemj vai un kādā mērā Papildu fonds maksā daļu par katru pamatoto prasību, par ko nav samaksāts saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvenciju un 1992. gada Fonda konvenciju.

6. pants

1. Saskaņā ar 15. panta 2. un 3. punktu tiesības uz kompensāciju no Papildu fonda zaudē tikai tad, ja tās ir zaudētas attiecībā uz 1992. gada Fondu saskaņā ar 1992. gada Fonda konvencijas 6. pantu.

2. Prasību pret 1992. gada Fondu uzskata par prasību, ko tas pats prasītājs sniedzis pret Papildu fondu.

7. pants

1. 1992. gada fonda konvencijas 7. panta 1., 2., 4., 5. un 6. vpunkta noteikumus piemēro kompensāciju prasībām, ko izvirza Papildu fondam saskaņā ar šā Protokola 4. vpanta 1. vpunktu.

2. Ja kompensācijas prasība pret kuģa īpašnieku vai tā garantētāju par piesārņojuma radītu kaitējumu ir ierosināta tiesā, kas ir kompetenta saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvencijas IX pantu, tādai tiesai ir ekskluzīva juridiskā kompetence par jebkuru prasību pret Papildu fondu attiecībā uz kompensāciju saskaņā ar šā Protokola 4. pantu par to pašu kaitējumu. Tomēr ja kompensācijas prasība par piesārņojuma radītu kaitējumu saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvenciju ir ierosināta tiesā valstī, kas ir 1992. gada Atbildības konvencijas Līgumslēdzēja, bet ne šā Protokola Līgumslēdzēja, prasību pret Papildu fondu saskaņā ar šā Protokola 4. pantu pēc prasītāja izvēles iesniedz valsts tiesā, kur atrodas Papildu fonda mītne, vai jebkurā šā Protokola Līgumslēdzējas valsts tiesā, kas ir kompetenta saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvencijas IX pantu.

3. Neatkarīgi no 1. punkta, ja kompensācijas prasība par piesārņojuma radītu kaitējumu pret 1992. gada Fondu ir ierosināta tiesā valstī, kas ir 1992. gada Fonda konvencijas Līgumslēdzēja, bet ne šā Protokola Līgumslēdzēja, ikvienu saistītu prasību pret Papildu fondu pēc prasītāja izvēles iesniedz valsts tiesā, kur atrodas Papildu fonda mītne, vai jebkurā Līgumslēdzējas valsts tiesā, kas ir kompetenta saskaņā ar 1. punktu.

8. pants

1. Atkarībā no lēmuma, kas attiecas uz šā Protokola 4. panta 3. punktā minēto sadalījumu, katrs spriedums, ko pret Papildu fondu ir nolēmusi tiesa, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar šā Protokola 7. pantu, kad tas ir kļuvis izpildāms izcelsmes valstī un minētajā valstī uz to vairs nav attiecināmi parastie pārskatīšanas veidi, ir atzīstams un izpildāms katrā Līgumslēdzējā valstī ar tiem pašiem nosacījumiem, kas noteikti 1992. gada Atbildības konvencijas X pantā.

2. Līgumslēdzēja valsts var piemērot citus spriedumu atzīšanas un izpildes noteikumus ar nosacījumu, ka tie nodrošina, ka spriedumi ir atzīti un izpildīti vismaz tādā pašā mērā, kā noteikts 1. punktā.

9. pants

1. Papildu fonds attiecībā uz jebkuru piesārņojuma kaitējuma kompensācijas summu, ko Papildu fonds maksā saskaņā ar šā Protokola 4. panta 1. punktu, ar subrogāciju iegūst tiesības, ko kompensāciju tādā veidā saņēmusī persona var baudīt saskaņā ar 1992. gada Atbildības konvenciju pret īpašnieku vai viņa garantētāju.

2. Papildu fonds subrogācijas kārtā iegūst tiesības, ko no tā kompensāciju saņēmusī persona var baudīt saskaņā ar 1992. gada Fonda konvenciju pret 1992. gada Fondu.

3. Nekas šajā Protokolā nekavē Papildu fonda regresa vai subrogācijas tiesības pret personām, kas nav iepriekšējos punktos minētās personas. Katrā gadījumā Papildu fonda subrogācijas tiesības pret šādām personām nav mazāk labvēlīgas par tādas personas apdrošinātāja tiesībām, kurai samaksāta kompensācija.

4. Neierobežojot jebkuras citas subrogācijas vai regresa tiesības pret Papildu fondu, kas varētu pastāvēt, Līgumslēdzēja valsts vai tās pārstāvniecība, kas maksājusi kompensāciju par kaitējumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, subrogācijas kārtībā iegūst tiesības, kādas saskaņā ar šo Protokolu iegūtu persona, kurai piešķirta kompensācija.

IEMAKSAS

10. pants

1. Ikgadējās iemaksas Papildu fondam veic attiecībā uz katru Līgumslēdzēju valsti jebkura persona, kas 11. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā kalendāra gadā ir saņēmusi daudzumus, kas kopā pārsniedz 150000 tonnas:

a) ostās vai termināļu iekārtās tās valsts teritorijā, apmaksātās naftas, kas pārvesta pa jūru uz tādām ostām vai termināļu iekārtām;

b) iekārtās, kas atrodas attiecīgās Līgumslēdzējas valsts teritorijā, apmaksātās naftas, kura pārvesta pa jūru un izkrauta valsts, kas nav Līgumslēdzēja valsts, ostā vai termināļu iekārtā, ar nosacījumu, ka apmaksāto naftu ņem vērā tikai saskaņā ar šo apakšpunktu pirmoreiz saņemot Līgumslēdzējā valstī pēc tās izkraušanas minētajā valstī, kura nav Līgumslēdzēja valsts.

2. 1992. gada Fonda konvencijas 10. panta 2. punkta noteikumus piemēro attiecībā uz pienākumu veikt iemaksas Papildu fondā.

11. pants

1. Lai novērtētu ikgadējo iemaksu summu, ja tāda ir, un ņemot vērā vajadzību uzturēt pietiekamus likvīdus līdzekļus, sapulce katram kalendāra gadam sagatavo tāmi budžeta veidā, kurā iekļauti:

i) izdevumi

a) izmaksas un izdevumi saistībā ar Papildu fonda pārvaldību kārtējā gada laikā un jebkurš iztrūkums no iepriekšējo gadu darbībām;

b) maksājumi, kas jāveic Papildu fondam kārtējā gadā, lai izpildītu prasības pret Papildu fondu saskaņā ar 4. pantu, tostarp aizņēmumu atmaksājumus, ko papildu fonds iepriekš aizņēmies tādu prasību izpildei;

ii) ieņēmumi

a) fonda pārpalikumi no iepriekšējo gadu darbībām, iekļaujot procentus;

b) gada iemaksas, ja tādas vajadzīgas budžeta sabalansēšanai;

c) citi attiecīgie ieņēmumi.

2. Sapulce nolemj, kāda kopējā iemaksu summa ir jāiemaksā. Pamatojoties uz tādu lēmumu, Papildu fonda direktors attiecībā uz katru Līgumslēdzēju valsti aprēķina katrai 10. pantā minētajai personai tādas personas ikgadējo iemaksu summu:

a) ciktāl iemaksa ir 1. punkta i) apakšpunkta a) punktā minēto maksājumu veikšanai, pamatojoties uz fiksētu summu par katru tonnu apmaksātas naftas, ko tāda persona saņēmusi attiecīgajā valstī iepriekšējā kalendāra gadā;

b) ciktāl iemaksa ir 1. punkta i) apakšpunkta b) punktā minēto maksājumu veikšanai, pamatojoties uz fiksētu summu par katru tonnu apmaksātas naftas, ko tāda persona saņēmusi kalendāra gadā, kas ir pirms gada, kurā noticis attiecīgais negadījums, ar nosacījumu, ka valsts ir bijusi šā Protokola Līgumslēdzēja valsts negadījuma dienā.

3. Panta 2. punktā minētās summas aprēķina, dalot attiecīgo vajadzīgo iemaksu kopsummu ar visās Līgumslēdzējās valstīs saņemto apmaksātās naftas kopsummu attiecīgajā gadā.

4. Ikgadējo iemaksu termiņš ir datums, kas jānosaka Papildu fonda iekšējos noteikumos. Sapulce var pieņemt lēmumu par atšķirīgu maksāšanas datumu.

5. Sapulce saskaņā ar nosacījumiem, kas jāparedz Papildu fonda iekšējos noteikumos, var pieņemt lēmumu veikt pārvedumus starp līdzekļiem, kas saņemti saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, un līdzekļiem, kas saņemti saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

12. pants

1. Papildu fondam piemēro 1992. gada Fonda konvencijas 13. panta noteikumus.

2. Līgumslēdzēja valsts pati var uzņemties pienākumu veikt iemaksas Papildu fondam saskaņā ar 1992. gada Fonda konvencijas 14. pantā izklāstīto procedūru.

13. pants

1. Līgumslēdzējas valstis paziņo Papildu fonda direktoram informāciju par naftas saņemšanu saskaņā ar 1992. gada Fonda konvencijas 15. pantu ar nosacījumu tomēr, ka informāciju, kas paziņota 1992. gada Fonda direktoram saskaņā ar 1992. gada Fonda konvencijas 15. panta 2. punktu, uzskata par paziņotu arī saskaņā ar šo Protokolu.

2. Ja Līgumslēdzēja valsts nepilda pienākumu sniegt 1. punktā minēto informāciju un tas Papildu fondam rada finanšu zaudējumus, attiecīgajai Līgumslēdzējai valstij ir jākompensē Papildu fondam šādi zaudējumi. Sapulce pēc Papildu fonda direktora ieteikuma izlemj, vai attiecīgā Līgumslēdzēja valsts maksā tādu kompensāciju.

14. pants

1. Neatkarīgi no 10. panta šā Protokola mērķiem uzskata, ka katrā Līgumslēdzējā valstī minimālais saņemtais apmaksātās naftas daudzums ir 1 miljons tonnu.

2. Ja Līgumslēdzējā valstī saņemtais apmaksātās naftas kopējais daudzums ir mazāks par 1 miljonu tonnu, Līgumslēdzēja valsts uzņemas pienākumus, kas saskaņā ar šo Protokolu būtu uzliekami kādai personai, kurai būtu jāveic iemaksas Papildu fondā attiecībā uz minētās valsts teritorijā saņemto naftu, ciktāl nepastāv persona, kas atbildīga par saņemtās naftas kopējo daudzumu.

15. pants

1. Ja Līgumslēdzējā valstī nav personas, kas atbilst 10. panta noteikumiem, šā Protokola mērķiem attiecīgā Līgumslēdzēja valsts par to informē Papildu fonda direktoru.

2. Papildu fonds nemaksā kompensāciju par piesārņojuma radīto kaitējumu Līgumslēdzējas valsts teritorijā, teritoriālajos ūdeņos vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai teritorijā, kas noteikta saskaņā ar šā Protokola 3. panta a) apakšpunkta ii) punktu, attiecībā uz konkrētu negadījumu vai par preventīvajiem pasākumiem, ja tie veikti, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu tādu kaitējumu, līdz nav izpildīts pienākums sniegt informāciju Papildu fonda direktoram saskaņā ar 13. panta 1. punktu un šā panta 1. punktu par attiecīgo Līgumslēdzēju valsti par visiem gadiem pirms minētā negadījuma notikšanas. Sapulce iekšējos noteikumos paredz noteikumus, atbilstoši kuriem ir uzskatāms, ka Līgumslēdzēja valsts nav izpildījusi pienākumus.

3. Ja saskaņā ar 2. punktu kompensācija ir pagaidām liegta, kompensācija ir liegta pastāvīgi attiecībā uz konkrēto negadījumu, ja pienākums sniegt informāciju Papildu fonda direktoram saskaņā ar 13. panta 1. punktu un šā panta 1. punktu nav izpildīts viena gada laikā pēc tam, kad Papildu fonda direktors ir informējis Līgumslēdzēju valsti, ka tā nav sniegusi ziņojumu.

4. Papildu fondam pienākošos iemaksu maksājumus savstarpēji pārrēķina pret kompensācijām, kas jāsaņem debitoram vai debitora pārstāvjiem.

ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDE

16. pants

1. Papildu fondam ir sapulce un sekretariāts, ko vada direktors.

2. Papildu fonda sapulcei, sekretariātam un direktoram piemēro 1992. gada Fonda konvencijas 17. līdz 20. un 28. līdz 33. pantu.

3. Papildu fondam piemēro 1992. gada Fonda konvencijas 34. pantu.

17. pants

1. 1992. gada Fonda sekretariāts ar 1992. gada Fonda direktoru var darboties arī kā Papildu fonda sekretariāts un direktors.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu 1992. gada Fonda sekretariāts un direktors veic arī Papildu fonda sekretariāta un direktora funkcijas, interešu konflikta gadījumā starp 1992. gada Fondu un Papildu fondu sapulces priekšsēdētājs pārstāv Papildu fondu.

3. Papildu fonda direktoru un viņa iecelto personālu un ekspertus, kas veic savus pienākumus saskaņa ar šo Protokolu un 1992. gada Fonda konvenciju, neuzskata par esošiem pretrunā ar 1992. gada Fonda konvencijas 30. pantu, ko piemēro saskaņā ar šā Protokola 16. panta 2. punktu, ciktāl viņi veic savus pienākumus atbilstoši šim pantam.

4. Sapulce cenšas nepieņemt lēmumus, kas nav saderīgi ar 1992. gada Fonda sapulces pieņemtajiem lēmumiem. Ja rodas viedokļu atšķirības attiecībā uz kopīgiem administratīviem jautājumiem, sapulce mēģina atrast konsensu ar 1992. gada Fonda sapulci savstarpējās sadarbības garā un paturot prātā abu organizāciju kopīgos mērķus.

5. Papildu fonds atmaksā 1992. gada Fondam visas izmaksas un izdevumus, kas rodas 1992. gada Fondam veicot administratīvos pakalpojumus Papildu fonda vārdā.

PĀREJAS NOTEIKUMI

18. pants

1. Saskaņā ar 4. punktu gada iemaksu kopsumma, kas maksājama attiecībā uz atsevišķā Līgumslēdzējā valstī saņemto apmaksājamo naftu kalendāra gadā, nepārsniedz 20 % no ikgadējo iemaksu kopsummas par attiecīgo kalendāra gadu.

2. Ja, piemērojot 11. panta 2. un 3. punktu, iemaksu, ko izdara personas no vienas Līgumslēdzējas valsts par konkrētu kalendāra gadu, kopsumma pārsniegtu 20 % no kopējām gada iemaksām, katra iemaksu izdarītāja iemaksājamā summa jāsamazina proporcionāli tā, lai šo summu kopējais apjoms būtu vienāds ar 20 % no Papildu fondā izdarāmo iemaksu kopsummas par attiecīgo gadu.

3. Ja konkrētās Līgumslēdzējas valsts personu izdarāmo iemaksu apjoms ir samazināms saskaņā ar šā panta 2. punktu, visu citu Līgumslēdzēju valstu personu izdarāmo iemaksu apjomu attiecīgi proporcionāli paaugstina tā, lai nodrošinātu, ka kopējais visu personu, kuru pienākums ir izdarīt iemaksas Papildu fondā, iemaksu apjoms par attiecīgo kalendāra gadu būtu vienāds ar sapulces noteikto iemaksu kopsummu.

4. Šā panta 1. - 3. punkta noteikumi tiek piemēroti līdz kopējais Līgumslēdzēju valstu kalendāra gadā saņemtais apmaksātās naftas apjoms, ieskaitot 14. panta 1. punktā minētos daudzumus, sasniedzis 1000 miljonus tonnu vai līdz datumam, kad pagājuši 10 gadi, kopš stājies spēkā šis Protokols, atkarībā no tā, kurš no minētajiem notikumiem iestājas pirmais.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai Londonā no 2003. gada 31. jūlija līdz 2004. gada 30. jūlijam.

2. Valstis var izteikt savu piekrišanu uzņemties saistības saskaņā ar šo Protokolu:

a) ar parakstīšanu bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai arī

b) ar parakstu, kas ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina un kam seko tā ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana; vai arī

c) ar pievienošanos.

3. Par šā Protokola Līgumslēdzējām valstīm var kļūt tikai 1992. gada Fonda konvencijas Līgumslēdzējas valstis.

4. Ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās notiek, šajā nolūkā deponējot oficiālo instrumentu pie ģenerālsekretāra.

20. pants

Informācija par apmaksāto naftu

Pirms šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz kādu valsti, attiecīgā valsts, parakstot šo Protokolu saskaņā ar 19. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai deponējot šā Protokola 19. panta 4. punktā minēto instrumentu, un ik gadu pēc tam, Ģenerālsekretāra noteiktā datumā iesniedz viņam ikvienas personas, kurai attiecībā uz minēto valsti būtu pienākums izdarīt iemaksas Papildu fondā saskaņā ar 10. pantu, vārdu vai nosaukumu un adresi, kā arī ziņas par ikvienas šādas personas iepriekšējā kalendārā gada laikā minētās valsts teritorijā saņemtās apmaksātās naftas attiecīgajiem apjomiem.

21. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad izpildītas šādas prasības:

a) vismaz astoņas valstis ir parakstījušas Protokolu bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus ģenerālsekretāram;

b) ģenerālsekretārs no 1992. gada Fonda direktora ir saņēmis informāciju, ka personas, kurām būtu pienākums veikt iemaksas saskaņā ar 10. pantu, ir iepriekšējā kalendāra gadā saņēmušas kopējo apmaksātās naftas daudzumu vismaz 450 miljonus tonnu, ieskaitot 14. panta 1. punktā minētos daudzumus.

2. Attiecībā uz katru valsti, kas paraksta šo Protokolu bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai kas šo Protokolu ratificē, pieņem, apstiprina vai tam pievienojas pēc tam, kad ir izpildīti 1. punkta nosacījumi par spēkā stāšanos, Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tāda valsts ir deponējusi atbilstīgo instrumentu.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta, šis Protokols attiecībā uz kādu valsti nestājas spēkā, līdz attiecībā uz šo valsti nav stājusies spēkā 1992. gada Fonda konvencija.

22. pants

Sapulces pirmā sesija

Ģenerālsekretārs sasauc sapulces pirmo sesiju. Sesija notiek pēc iespējas drīz pēc šā Protokola stāšanās spēkā, bet ne vēlāk kā 30 dienu pēc tā stāšanās spēkā.

23. pants

Pārskatīšana un grozījumi

1. Organizācija var sasaukt konferenci, lai pārskatītu vai grozītu šo Protokolu.

2. Lai pārskatītu vai grozītu šo Protokolu, organizācija sasauc Līgumslēdzēju valstu konferenci pēc vismaz vienas trešdaļas visu Līgumslēdzēju valstu pieprasījuma.

24. pants

Kompensācijas ierobežojuma grozījumi

1. Pēc vismaz vienas ceturtdaļas Līgumslēdzēju valstu pieprasījuma ģenerālsekretārs visiem organizācijas biedriem un visām Līgumslēdzējām valstīm izplata jebkuru priekšlikumu grozīt 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto kompensācijas summas ierobežojumu.

2. Jebkurus grozījumus, ko piedāvā un izplata, kā minēts iepriekš, iesniedz organizācijas juridiskajai komitejai izskatīšanai vismaz sešus mēnešus pēc izplatīšanas dienas.

3. Visām šā Protokola Līgumslēdzējām valstīm, neatkarīgi, vai tās ir vai nav organizācijas locekles, ir tiesības piedalīties juridiskās komitejas procesos, lai izskatītu un pieņemtu grozījumus.

4. Grozījumus pieņem ar to Līgumslēdzēju valstu divu trešdaļu balsu vairākumu, kuras piedalās un balso juridiskajā komitejā, kas paplašināta saskaņā ar 3. punktu, ar nosacījumu, ka vismaz puse no Līgumslēdzējām valstīm ir klāt balsošanas laikā.

5. Darbodamās sakarā ar priekšlikumu grozīt ierobežojumu, juridiskā komiteja ņem vērā negadījumu pieredzi un jo īpaši kaitējumu daudzumu, kas tajos radies, un naudas vērtības izmaiņas.

6. a) Atbilstīgi šim pantam veicamos ierobežojuma grozījumus nevar izskatīt pirms šā Protokola spēkā stāšanās dienas, kā arī ne mazāk kā trīs gadus pēc iepriekšējā atbilstīgi šim pantam veiktā grozījuma spēkā stāšanās dienas.

b) Ierobežojumu nevar palielināt tā, lai tas pārsniegtu summu, kas atbilst šajā Protokolā noteiktajam ierobežojumam, palielinātam par 6 % gadā, ko aprēķina pēc salikto procentu principa no dienas, kad šis Protokols ir atvērts parakstīšanai, līdz dienai, kad spēkā stājas juridiskās komitejas lēmums.

c) Ierobežojumu nedrīkst palielināt virs summas, kas atbilst šajā Protokolā noteiktajam ierobežojumam reizinātam ar trīs.

7. Organizācija ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm par visiem grozījumiem, ko pieņem saskaņā ar 4. punktu. Grozījumu uzskata par pieņemtu pēc 12 mēnešiem no izziņošanas dienas, ja vien šajā periodā ne mazāk par vienu ceturtdaļu no valstīm, kas ir bijušas Līgumslēdzējas valstis grozījuma pieņemšanas laikā, nav ziņojušas organizācijai, ka tās nepieņem grozījumu, un šādā gadījumā grozījumu noraida un tas nav spēkā.

8. Grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 7. punktu, stājas spēkā 12 mēnešus pēc tā pieņemšanas.

9. Grozījums uzliek saistības visām Līgumslēdzējām valstīm, ja vien tās nedenonsē Protokolu saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu vismaz sešus mēnešus pirms grozījuma stāšanās spēkā. Šāda denonsēšana stājas spēkā līdz ar grozījuma stāšanos spēkā.

10. Ja grozījumu juridiskā komiteja ir pieņēmusi, bet vēl nav pagājis 12 mēnešu akceptēšanas laika posms, tad valstij, kas kļūst par Līgumslēdzēju valsti šajā laika posmā, grozījums uzliek saistības, ja tas stājas spēkā. Valstij, kas kļūst par Līgumslēdzēju valsti pēc šā laika posma, grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 7. punktu, uzliek saistības. Šajā punktā minētajos gadījumos grozījums valstij uzliek saistības, kad minētais grozījums stājas spēkā vai kad attiecībā uz šo valsti stājas spēkā Protokols, ja tas notiek vēlāk.

25. pants

1992. gada Fonda konvencijas protokoli

1. Ja ar 1992. gada Fonda konvenciju noteiktie ierobežojumi ir palielināti ar tās protokolu, 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto ierobežojumu var palielināt par to pašu summu, izmantojot 24. pantā izklāstīto procedūru. Tādos gadījumos 24. panta 6. punkta noteikumus nepiemēro.

2. Ja ir piemērota 1. punktā minētā procedūra, 4. panta 2. punktā noteiktā ierobežojuma turpmākos grozījumus, piemērojot 24. pantā minēto procedūru, 24. panta 6. punkta b) un c) apakšpunkta nolūkos aprēķina, pamatojoties uz jauno ierobežojumu, ko palielina saskaņā ar 1. punktu.

26. pants

Denonsēšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var šo Protokolu denonsēt jebkurā laikā pēc dienas, kad tas stājies spēkā attiecībā uz šo Līgumslēdzēju valsti.

2. Denonsēšanu īsteno, deponējot ģenerālsekretāram attiecīgu instrumentu.

3. Denonsēšana stājas spēkā 12 mēnešus pēc datuma, kad ģenerālsekretāram deponēts denonsēšanas instruments, vai pēc ilgāka laika, kas var būt precizēts denonsēšanas instrumentā.

4. 1992. gada Fonda konvencijas denonsēšanu uzskata par šā Protokola denonsēšanu. Tāda denonsēšana stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā 1992. gada Protokola, ar ko groza 1971. gada Fonda konvenciju, denonsēšana saskaņā ar minētā protokola 34. pantu.

5. Neatkarīgi no tā, vai Līgumslēdzēja valsts saskaņā ar šo pantu denonsē šo Protokolu, pirms denonsēšanas stāšanās spēkā turpina piemērot visus šā Protokola noteikumus par pienākumu veikt iemaksas Papildu fondā attiecībā uz 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto negadījumu.

27. pants

Sapulces ārkārtas sesijas

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts 90 dienu laikā pēc denonsēšanas instrumenta deponēšanas, kuras dēļ, domājams, būtiski pieaugs iemaksu apjoms no pārējām Līgumslēdzējām valstīm, var pieprasīt Papildu fonda direktoram sasaukt sapulces ārkārtas sesiju. Papildu fonda direktors sasauc sapulci ne vēlāk par 60 dienām pēc pieprasījuma saņemšanas.

2. Papildu fonda direktors var uzņemties iniciatīvu sasaukt sapulces ārkārtas sesiju 60 dienu laikā pēc denonsēšnas instrumenta deponēšanas, ja Papildu fonda direktors uzskata, ka tādas deponēšanas dēļ būtiski pieaugs iemaksu apjoms no pārējām Līgumslēdzējām valstīm.

3. Ja sapulces ārkārtas sesija, kas sasaukta saskaņā ar 1. vai 2. punktu, nolemj, ka denonsēšanas dēļ būtiski pieaugs iemaksu apjoms no pārējām Līgumslēdzējām valstīm, tad jebkura valsts ne vēlāk kā 120 dienu laikā, pirms minētā denonsēšana stājas spēkā, var denonsēt šo Protokolu, un šī denonsēšana stājas spēkā ar to pašu dienu.

28. pants

Darbības izbeigšanās

1. Šis Protokols izbeidz būt spēkā dienā, kad Līgumslēdzēju valstu skaits kļūst mazāks par septiņi vai atlikušajās Līgumslēdzējās valstīs saņemtais apmaksātās naftas kopējais daudzums, iekļaujot 14. panta 1. punktā minētos daudzumus, samazinās zem 350000000 tonnām, atkarībā no tā, kurš no minētajiem notikumiem iestājas pirmais.

2. Valstis, kurām uzliek saistības šis Protokols, dienā, pirms tas vairs nav spēkā, ļauj Papildu fondam pildīt tā funkcijas, kā aprakstīts 29. pantā, un šis Protokols tām joprojām ir saistošs tikai šajā nolūkā.

29. pants

Papildu fonda likvidācija

1. Ja šis Protokols vairs nav spēkā, Papildu fonds tomēr:

a) pilda pienākumus attiecībā uz jebkuru negadījumu, kas noticis, kamēr šis Protokols vēl bijis spēkā;

b) joprojām īsteno tiesības attiecībā uz iemaksām, ciktāl šīs iemaksas nepieciešamas 1. punkta a) apakšpunktā minēto pienākumu izpildei, ietverot šim mērķim nepieciešamos izdevumus par Papildu fonda pārvaldību.

2. Sapulce veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pabeigtu Papildu fonda likvidāciju, ieskaitot taisnīgu atlikušo aktīvu sadali starp personām, kas veikušas iemaksas Papildu fondā.

3. Šī panta mērķiem Papildu fonds joprojām paliek juridiska persona.

30. pants

Depozitārijs

1. Šo Protokolu un jebkuru saskaņā ar 24. pantu pieņemto grozījumu deponē pie ģenerālsekretāra.

2. Ģenerālsekretārs:

a) informē visas valstis, kas parakstījušas šo Protokolu vai tam pievienojušās:

i) par katru jaunu parakstīšanu vai instrumenta deponēšanu kā arī par tās dienu;

ii) par šā Protokola spēkā stāšanās dienu;

iii) par jebkuru ierosinājumu saskaņā ar 24. panta 1. punktu grozīt kompensācijas ierobežojumu;

iv) par jebkuru grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 24. panta 4. punktu;

v) par jebkuru grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 24. panta 7. punktu, kā arī dienu, kad grozījums stājas spēkā saskaņā ar minētā panta 8 un 9. punktu;

vi) par jebkura šā Protokola denonsēšanas instrumenta deponēšanu un šāda instrumenta deponēšanas dienu un denonsēšanas spēkā stāšanās dienu;

vii) par jebkuru informācijas apmaiņu saskaņā ar kādu šā Protokola pantu;

b) nosūta apstiprinātus šā Protokola norakstus visām parakstītājvalstīm un visām valstīm, kuras pievienojas Protokolam.

3. Tiklīdz šis Protokols ir stājies spēkā, ģenerālsekretārs nosūta tā tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu.

31. pants

Valodas

Šis Protokols ir sagatavots vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti ir autentiski.

PARAKSTĪTS LONDONĀ divi tūkstoši trešā gada sešpadsmitajā maijā.

TO APLIECINOT, savu atbilstošo valdību attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Protokolu.

--------------------------------------------------