Oficiālais Vēstnesis L 341 , 22/12/2001 Lpp. 0128 - 0159
Protokols, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta Eiropas Kopienas un Mauritānijas Islāma Republikas Nolīgumā par sadarbību jūras zivsaimniecības nozarē, attiecība uz laika posmu no 2001. gada 1. augusta līdz 2006. gada 31. jūlijam 1. pants No 2001. gada 1. augusta piecus gadus zvejas iespējas, kas ir piešķirtas saskaņā ar Nolīguma 5. pantu, atbilst tām, kas ir noteiktas šajā Protokolā iekļautajās zvejas datu tabulās. 2. pants 1. Šī protokola piemērošanas laikā Nolīguma 7. pantā minētās kopējās finanšu iemaksas ir 86 miljoni eiro gadā (ko veido finansiālās kompensācijas 82 miljonu eiro apmērā un šā protokola 5. pantā izklāstītās finanšu iemaksas 4 miljonu eiro apmērā). 2. Mauritānijas Republikas valdībai ir visas izvēles tiesības attiecībā uz finansiālo kompensāciju izmantošanu. 3. pants 1. Finansiālo kompensāciju iemaksā kontā, kas atvērts Mauritānijas Centrālajā bankā finanšu iestādei, ko izraudzījušās Mauritānijas iestādes. 2. Finansiālo kompensāciju pirmajam gadam saskaņā ar 2. panta 1. punktu izmaksā ne vēlāk kā 2001. gada 31. decembrī. Kompensācijas par turpmākajiem gadiem izmaksā ne vēlāk kā katra gada 1. augustā. 4. pants Līdzekļu stāvokli regulāri pārskata Apvienotā komiteja, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem datiem. No 2004. gada 1. janvāra ar abu pušu piekrišanu 1. pantā minētās zvejas iespējas var precizēt, ņemot vērā zivsaimniecības resursu stāvokli. Tādā gadījumā 2. pantā minēto kopējo finansiālo kompensāciju precizē proporcionāli ar kopēju līgumu. Protokola darbības laikā Komisija un Mauritānijas iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai izvērtētu galvkāju krājumu stāvokli Mauritānijas zvejas zonā. Šim mērķim izveido kopīgu zinātnisku darba grupu, kas regulāri vismaz vienu reizi gadā tiekas Mauritānijas nacionālajā okeanogrāfijas un zvejniecības centrā (MNOZC). Darba grupu veido zinātnieki, ko pēc savstarpējas vienošanās ir izraudzījušās abas puses. Balstoties uz zinātniskās darba grupas slēdzieniem un ņemot vērā labāko no pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem, 2003. gada otrajā pusē Puses konsultējas Sadarbības nolīguma 10. pantā minētajā apvienotajā komitejā, lai pēc savstarpējas vienošanās nepieciešamības gadījumā precizētu galvkāju zvejas iespējas un nosacījumus. Lēmumu par pārskatu pieņem ne vēlāk kā 2003. gada 31. decembrī. Puses apņemas iecelt zinātniskās darba grupas dalībniekus līdz 2001. gada 31. decembrim. Tās arī ieplāno apvienotās komitejas tikšanās laiku pēc iespējas ātrāk, lai noteiktu nepieciešamo pārskata kārtību un sīki izstrādātu grafiku. 5. pants Tālāk izklāstītos pasākumus finansē no finansiālās kompensācijas, kas ir minēta 2. panta 1. punktā, un sadalīta šādi: a) EUR 800000 gadā izpētes atbalstam, lai uzlabotu informāciju par zvejas resursiem, uzraudzītu minēto resursu stāvokļa izmaiņas Mauritānijas zvejas zonā, vadītu MNOZC un uzlabotu higiēnas prasības zivsaimniecības nozarē; b) EUR 1,5 miljoni gadā zvejas uzraudzības pasākumu atbalstam, kas ir domāti DSPCM saimnieciskās darbības izmaksu finansēšanai un, iespējams, jaunu uzraudzības veidu ieviešanai; c) EUR 300000 gadā jūrniecības mācību institucionālajam atbalstam, lai attīstītu un stiprinātu cilvēkresursus; d) EUR 50000 gadā zvejas statistikas attīstības institucionālajam atbalstam; e) EUR 50000 gadā jūras glābšanas dienestu institucionālajam atbalstam; f) EUR 50000 gadā institucionālajam atbalstam zvejas licenču vadības sistēmai. g) EUR 50000 gadā jūrnieku vadīšanas institucionālajam atbalstam; h) EUR 40000 gadā, lai segtu starptautisko semināru un sanāksmju organizēšanas un dalības izmaksas; i) EUR 800000 gadā sīkzvejas attīstības atbalstam. Par šiem pasākumiem un tiem piešķiramajiem ikgadējiem līdzekļiem lemj ministrija, kas par to informē Komisiju. Ikgadējos līdzekļus iemaksā Mauritānijas Centrālās bankas kontā, kas ir atvērts Mauritānijas iestāžu izraudzītai finanšu institūcijai, ne vēlāk kā 2001. gada 31. decembrī pirmajā gadā, bet turpmākajos gados — protokola gadadienā. 6. pants Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šī protokola spēkā stāšanās gadadienas Mauritānijas ministrija nodod Komisijas delegācijai gada ziņojumu par minēto pasākumu ieviešanu un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī par grūtībām, kas ir radušās. Komisija patur tiesības pieprasīt papildu informāciju par minētajiem rezultātiem no kompetentām valsts iestādēm un vajadzības gadījumā pārskatīt attiecīgos maksājumus, ņemot vērā pasākumu faktisko ieviešanu, pēc apspriedēm ar Mauritānijas iestādēm Sadarbības nolīguma 10. pantā minētajā apvienotajā komitejā. 7. pants Ja Komisija neveic šā protokola 2. pantā minētos maksājumus, Mauritānija patur tiesības apturēt Sadarbības nolīguma piemērošanu. 8. pants Līgumslēdzējas puses savstarpēji veicina sadarbību zivsaimniecības nozarē. Tās veicina interešu konverģenci starp Kopienas un Mauritānijas privātā sektora koncerniem ar uzņēmumu asociāciju, kopuzņēmumu un citu partnerības veidu starpniecību, lai izmantotu zvejas resursus un procesus un realizētu zvejniecības produktus. 9. pants Kopienas kuģu īpašniekiem pieder ar tiem piederošiem kuģiem veiktā visa atļautā nozveja un tie brīvi lemj par tās pārdošanu. Taču Līgumslēdzējas puses mudina savus uzņēmējus, kas ir iesaistīti zvejniecības produktu realizācijā, izveidot pastāvīgu kopēju konsultāciju iestādi, lai novērstu jebkādu konkurenci, kas var destabilizēt tirgu. Kuģu īpašnieki pēc iespējas izmanto ostu pakalpojumus un citus Mauritānijas piedāvātos pakalpojumus. 10. pants Kopienas kuģu īpašnieki brīvi izvēlas kuģiem vietējos aģentus, lai gan tiem ir jābūt Mauritānijas pilsoņiem. Šādu aģentu vārdus un adreses nosūta ministrijai. 11. pants Šis protokols un tā pielikumi stājas spēkā dienā, kad Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par to, ka ir pabeigti ieviešanai nepieciešamie pasākumi. To piemēro no 2001. gada 1. augusta. ZVEJAS DATU TABULA Nr. 1 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: ZVEJAS KUĢI, KAS SPECIALIZĒJAS TĀDU VĒŽVEIDĪGO ZVEJOŠANĀ, KAS NAV LANGUSTI 1. Zvejniecības kategorija: 1.1. Ziemeļos no 19 o 21' N, ārpus zonas, kas apzīmēta ar šādiem punktiem: 20o 46,3' N | 17o 03' W | 20o 40' N | 17o 07,5' W | 20o 05' N | 17o 07,5' W | 19o 35,5' N | 16o 47' W | 19o 28' N | 16o 45' W | 19o 21' N | 16o 45' W | 1.2. Dienvidos no 19o 21' N: uz rietumiem no sešu jūdžu joslas no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautie zvejas piederumi: grunts garneļu tralis Aizliegta mencu āmju dubultošana. Aizliegts izmantot mencu āmjus, kas pagatavoti no divauklu linuma. 3. Minimālais atļautais linuma acu izmērs: 50 mm 4. Bioloģiskā atjaunošanās: divi mēneši: septembris un oktobris Līgumslēdzējas puses ar savstarpēju vienošanos apvienotajā komitejā var izlemt pielāgot, palielināt vai samazināt iepriekšminēto bioloģiskās atjaunošanās periodu. 5. Piezveja: 20 % zivju un 15 % galvkāju 6. Atļautā tonnāža/cenas: | 1.8.2001.— 31.7.2002. | 1.8.2002.— 31.7.2003. | 1.8.2003.— 31.7.2004. | 1.8.2004.— 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | Atļautā tonnāža (CRT) gadā | 6000 | 6000 | 6000 | 6000 | 6000 | Cenas EUR/GRT gadā | 355 | 358 | 361 | 364 | 367 | 7. Piezīmes: -/- ZVEJAS DATU TABULA Nr. 2 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: JŪRAS HEKA TRALERI (1) UN GRUNTS ĀĶU ZVEJAS KUĢI 1. Zvejas zona: 1.1. Ziemeļos no 19 o 15,6' N, ārpus zonas, kas apzīmēta ar šādiem punktiem: 20o 46,3' N | 17o 03 ' W | 20o 36 ' N | 17o 11 ' W | 20o 36 ' N | 17o 36 ' W | 20o 03' N | 17o 36' W | 19o 45,7' N | 17o 03' W | 19o 29' N | 16o 51,5' W | 19o 15,6 N' | 16o 51,5 ' W | 19o 15,6' N | 16o 49,6 ' W | 1.2. Dienvidos no 19o 15,6 N līdz 17o 50' N, uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas no bēguma līnijas punkta. 1.3. Dienvidos no 17o 50 ' N: uz rietumiem no 12 jūdžu joslas no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautās zvejas ierīces: - grunts tralis, - grunts tralis heku zvejošanai. Aizliegta mencu āmju dubultošana. Aizliegts izmantot mencu āmjus, kas pagatavoti no divauklu linuma. 3. Minimālais atļautais linuma acu izmērs: 70 mm traļa tīklam. 4. Bioloģiskā atjaunošanās: septembris un oktobris Līgumslēdzējas puses ar savstarpēju vienošanos apvienotajā komitejā var izlemt pielāgot, palielināt vai samazināt iepriekšminēto bioloģiskās atjaunošanās periodu. 5. Piezveja: 25 % zivju traļiem un 50 % zivju grunts āķu zvejas kuģiem; 0 % galvkāju un 0 % vēžveidīgo 6. Atļautā tonnāža/cenas: | 1.8.2001. — 31.7.2002. | 1.8.2002.— 31.7.2003. | 1.8.2003.— 31.7.2004. | 1.8.2004.— 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | Atļautā tonnāža (CRT) gadā | 8500 | 8500 | 8500 | 8500 | 8500 | Cenas EUR/GRT gadā | 154 | 159 | 163 | 167 | 172 | 7. Piezīmes: () Šajā kategorijā nav iekļauti saldētājtraleri. ZVEJAS DATU TABULA Nr. 3 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: KUĢI, KAS ZVEJO BENTĀLO ZIVJU SUGAS, IZŅEMOT JŪRAS HEKUS, AR RĪKIEM, KAS NAV TRAĻI 1. Zvejas zona: 1.1. Ziemeļos no 19o 48,5' N: 3 jūras jūdzes no Cap Blanc — Cap Timiris bāzes līnijas; 1.2. Dienvidos no 19o 48,5' N līdz 19o 21 N garumam, rietumos no 16o 45' W garuma 1.3. Dienvidos no 19o 21' N garuma: no 3 jūras jūdzēm no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautie zvejas piederumi (1) - āķu jeda, - nostiprināti žaunu tīkli ar maksimālo platumu 7 metri un maksimālo garumu 100 metri. Ir atļauti žaunu tīkli, kas izgatavoti no poliamīda monopavediena, - gruntsmakšķeres, - grozi, - zvejas vadi dzīvās ēsmas zvejošanai. 3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs: 120 mm žaunu tīklam. 4. Bioloģiskā atjaunošanās: divi mēneši: septembris un oktobris Līgumslēdzējas puses ar savstarpēju vienošanos apvienotajā komitejā var izlemt pielāgot, palielināt vai samazināt iepriekšminēto bioloģiskās atjaunošanās periodu. 5. Piezveja: 0 % galvkāju un 0 % vēžveidīgo 6. Atļautā tonnāža/cenas: | 1.8.2001.— 31.7.2002. | 1.8.2002. — 31.7.2003. | 1.8.2003. — 31.7.2004. | 1.8.2004. — 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | Atļautā tonnāža (CRT) gadā.. | 3300 | 3300 | 3300 | 3300 | 3300 | Cenas EUR/GRT gadā | 174 | 178 | 182 | 186 | 190 | Cenas EUR/GRT gadā | 259 | 263 | 267 | 271 | 275 | 7. Piezīmes: (1) Par zvejas rīkiem, kas tiks izmantoti, paziņo, piesakoties uz licenci. Žaunu tīkli, kas ir izgatavoti no poliamīda monopavediena, ir atļauti, ja tie nav aizliegti Kopienas tiesību aktos vai kādas dalībvalsts tiesību aktos. Zvejas vadus drīkst izmantot tikai dzīvas ēsmas zvejošanai ar āķiem un zvejošanai ar groziem. Izmantot grozus atļauj ne vairāk kā septiņiem kuģiem ar bruto tilpību zem 80 BRT katram. ZVEJAS DATU TABULA Nr. 4 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: PELAĢISKO ZIVJU SALDĒTAVAS TRALERI, KAS ZVEJO BENETISKAS SUGAS 1. Zvejas zona: 1.1. Ziemeļos no 19 o 15,6' N, ārpus zonas, kas apzīmēta ar šādiem punktiem: 20o 46,3 ' N | 17o 03 ' W | 20o 36 ' N | 17o 11' W | 20o 36 ' N | 17o 36 ' W | 20o 03 ' N | 17o 36 ' W | 19o 45,7' N | 17o 03 ' W | 19o 29 ' N | 16o 51,5 ' W | 19o 15,6' N | 16o 51,5 ' W | 19o 15,6' N | 16o 49,6 ' W | 1.2. Dienvidos no 19o 15,6 ' N līdz garumam 17o 50' N, uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas no bēguma līnijas punkta. 1.3. Dienvidos no 17o 50 ' N: uz rietumiem no 12 jūdžu joslas no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautie zvejas piederumi: traļa tīkls Aizliegta mencu āmju dubultošana. Aizliegts izmantot mencu āmjus, kas pagatavoti no divauklu linuma. 3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs: 70 mm 4. Bioloģiskā atjaunošanās: divi mēneši: septembris un oktobris Līgumslēdzējas puses ar savstarpēju vienošanos apvienotajā komitejā var izlemt pielāgot, palielināt vai samazināt iepriekšminēto bioloģiskās atjaunošanās periodu. 5. Piezveja: 10 %, no kuriem ne vairāk kā 5 % garneļu un 5 % parasto kalmāru un tinteszivju (0 % astoņkāju) 6. Atļautā tonnāža/cenas: | 1.8.2001.— 31.7.2002. | 1.8.2002.— 31.7.2003. | 1.8.2003.— 31.7.2004. | 1.8.2004. — 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | Atļautā tonnāža (CRT) gadā | 4000 | 4000 | 4000 | 4000 | 4000 | Cenas EUR/GRT gadā | 203 | 207 | 211 | 215 | 219 | 7. Piezīmes: -/- ZVEJAS DATU TABULA Nr. 5 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: GALVKĀJI 1. Zvejas zona: tā pati, kas noteikta Mauritānijas likumos, ko piemēro šīs valsts kuģiem. 1.1. Ziemeļos no 19o 15,6 ' N, ārpus zonas, kas apzīmēta ar šādiem punktiem: 20o 46,3 ' N | 17o 03 ' W | 20o 40 ' N | 17o 07,5 ' W | 19o 57 ' N | 17o 07,5 ' W | 19o 28,2' N | 16o 48 ' W | 19o 18,5 ' N | 16o 48 ' W | 19o 18,5 N' | 16o 40,5' W | 19o 15,6 ' N | 16o 38 ' W | 1.2. Dienvidos no 19o 15,6' N līdz garumam 17o 50' N, uz rietumiem no 9 jūdžu līnijas no bēguma līnijas punkta. 1.3. Dienvidos no 17o 50 ' N: uz rietumiem no 6 jūdžu joslas no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautie zvejas piederumi: — grunts tralis Aizliegta mencu āmju dubultošana. Aizliegts izmantot mencu āmjus, kas pagatavoti no divauklu linuma. 3. Minimālais atļautais linums acs izmērs: 70 mm 4. Bioloģiskā atjaunošanās: divi mēneši: septembris un oktobris Līgumslēdzējas puses ar savstarpēju vienošanos apvienotajā komitejā var izlemt pielāgot, palielināt vai samazināt iepriekšminēto bioloģiskās atjaunošanās periodu. 5. Piezveja: -/- 6. Atļautā tonnāža/cenas: | 1.8.2001.— 31.7.2002. | 1.8.2002.— 31.7.2003. | 1.8.2003.— 31.7.2004. | 1.8.2004.— 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | Atļautā tonnāža (CRT) gadā (1) | 16500 | 16500 | 16500 | 16500 | 16500 | Kuģu skaits | 55 | 55 | 55 | 55 | 55 | Cenas EUR/GRT gadā | 447 | 450 | 453 | 456 | 459 | 7. Piezīmes: () Atļautais tilpums (BRT) var mainīties par ne vairāk kā 2 %. ZVEJAS DATU TABULA Nr. 6 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: LANGUSTI 1. Zvejas zona: 1.1. Ziemeļos no 19o 21 N' 20 jūras jūdzes no Cap Blanc — Cap Timiris bāzes līnijas; 1.2. Dienvidos no 19o 21 ' N: 15 jūras jūdzes no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautie zvejas piederumi: krabju murdi 3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs: -/- 4. Bioloģiskā atjaunošanās: divi mēneši: septembris un oktobris Līgumslēdzējas puses ar savstarpēju vienošanos apvienotajā komitejā var izlemt pielāgot, palielināt vai samazināt iepriekšminēto bioloģiskās atjaunošanās periodu. 5. Piezveja: 0 % 6. Atļautā tonnāža/cenas: | 1.8.2001.— 31.7.2002. | 1.8.2002.— 31.7.2003. | 1.8.2003.— 31.7.2004. | 1.8.2004.— 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | Atļautā tonnāža (CRT) gadā | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | Cenas EUR/GRT gadā | 315 | 321 | 327 | 333 | 339 | 7. Piezīmes: -/- ZVEJAS DATU TABULA Nr. 7 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: TUNZIVJU SALDĒTĀJTRALERI 1. Zvejas zona: 1.1. Ziemeļos no 19o 21 ' N: 30 jūras jūdzes no Cap Blanc — Cap Timiris bāzes līnijas; 1.2. Dienvidos no 19o 21' N: 30 jūras jūdzes no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautie zvejas piederumi: zvejas vads 3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs: ieteicamais ICCAT standarts 4. Bioloģiskā atjaunošanās: -/- 5. Piezveja: 0 % 6. Kuģu skaits/cenas: | 1.8.2001.— 31.7.2002. | 1.8.2002.— 31.7.2003. | 1.8.2003.— 31.7.2004. | 1.8.2004.— 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | kuģu skaits, kuriem ir atļauts zvejot | 36 | 36 | 36 | 36 | 36 | Cenas EUR/GRT gadā | 1250 | 1250 | 1250 | 1250 | 1250 | 7. Piezīmes: -/- ZVEJAS DATU TABULA Nr. 8 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: KUĢI TUNČU ZVEJAI AR ĀĶIEM NO BORTA UN JEDĀM UN ĀĶU ZVEJAS KUĢI PELAĢISKAI ZVEJAI 1. Zvejas zona: 1.1. Ziemeļos no 19o 21 ' N: 15 jūras jūdzes no Cap Blanc — Cap Timiris bāzes līnijas; 1.2. Dienvidos no 19o 21 ' N: 12 jūras jūdzes no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautie zvejas piederumi: kuģi tunzivju zvejai ar āķiem no borta un jedām un āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai 3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs: -/- 4. Bioloģiskā atjaunošanās: -/- 5. Piezveja: 0 % 6. Kuģu skaits/cenas: | 1.8.2001.— 31.7.2002. | 1.8.2002.— 31.7.2003. | 1.8.2003.— 31.7.2004. | 1.8.2004.— 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | kuģu skaits kuriem ir atļauts zvejot | 31 | 31 | 31 | 31 | 31 | Avanss EUR/kuģis/gadā | 2500 | 2500 | 2500 | 2500 | 2500 | 7. Piezīmes: Zveja ar dzīvu ēsmu 7.1. Zvejas zona, kurā atļauta zveja ar dzīvu ēsmu: Ziemeļos no 19o 48,5' N: 3 jūras jūdzes no Cap Blanc — Cap Timiris bāzes līnijas; Dienvidos no 19o 48,5 ' N līdz garumam 19o 21 N, rietumos no 16o 45' W Dienvidos no 19o 21' N: pēc 3 jūras jūdzēm no bēguma līnijas punkta. 7.2. Minimālais atļautais linuma acs izmērs zvejai ar dzīvu ēsmu: 8 mm 7.3. Saskaņā ar attiecīgajām ICCAT un FAO rekomendācijām, milzu haizivju (Cetorhinus maximus), balto haizivju (Carcharodon carcharias), Atlantijas smilšu haizivju (Carcharias taurus) un zāģastes (Galeorhinus galeus) zveja ir aizliegta. ZVEJAS DATU TABULA Nr. 9 ZVEJNIECĪBAS KATEGORIJA: PELAĢISKIE SALDĒTĀJTRALERI 1. Zvejas zona: 1.1. Ziemeļos no 19 o 21' N, ārpus zonas, kas apzīmēta ar šādiem punktiem: 20o 46,3 ' N | 17o 03 ' W | 20o 36' N | 17o 11 ' W | 20o 36 ' N | 17o 24,1 ' W | 19o 57 ' N | 17o 24,1 ' W | 19o 45,7 ' N | 17o 03 ' W | 19o 29 ' N | 16o 51,5 ' W | 19o 21 ' N | 16o 45 ' W | 1.2. Dienvidos no 19o 21 ' N līdz 17o 50 N: pēc 13 jūras jūdzēm no bēguma līnijas punkta. 1.3. Dienvidos no 17o 50 ' N līdz 16o 04 N: pēc 12 jūras jūdzēm no bēguma līnijas punkta. 2. Atļautie zvejas piederumi: Pelaģiskais tralis 3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs: 40 mm 4. Bioloģiskā atjaunošanās: -/- 5. Piezveja: 3 % zivju, 0 % galvkāju un 0 % vēžveidīgo 6. Atļautā tonnāža/kuģu skaits/cenas: | 1.8.2001.— 31.7.2002. | 1.8.2002.— 31.7.2003. | 1.8.2003.— 31.7.2004. | 1.8.2004.— 31.7.2005. | 1.8.2005.— 31.7.2006. | Kuģu skaits, kam ir atļauts zvejot vienlaicīgi | 15 | 15 | 15 | 15 | 15 | Cenas EUR/GRT mēnesī | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 7. Piezīmes: Kuģus iedala 3 kategorijās: - 1. kategorija: bruto tonnāža ir mazāka vai vienāda ar 3000 bruto tonnām; lielākais: 12500 T/kuģis/gadā. - 2. kategorija: kopējā tonnāža lielāka par 5000 bruto tonnām, bet mazāka vai vienāda ar 8000 bruto tonnām; lielākais: 17500 T/kuģis/gadā. - 3. kategorija: kopējā tonnāža lielāka par 5000 bruto tonnām, bet mazāka vai vienāda ar 9500 bruto tonnām; lielākais: 22500 T/kuģis/gadā. Šī protokola piemērošanas pirmajā gadā Līgumslēdzējas puses izskata iespēju iekļaut šajā sadarbības nolīgumā zveju ar kuģiem, kuru tonnāža ir lielāka nekā 9500 bruto tonnas, kas jau ir zvejojuši Mauritānijas EEZ pirms 2001. gada 31. jūlija. Lēmumu pieņems, pamatojoties uz krājumu stāvokli, to racionālu izmantošanu, kuģu tehniskajām īpašībām, šo kuģu zvejas vēsturi Mauritānijas EEZ, kā arī ņemot vērā Mauritānijas guvumu, ja tā atļaus šādus kuģus savā zonā. -------------------------------------------------- I PIELIKUMS ZVEJAS NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONĀ I nodaļa DOKUMENTI, KAS NEPIECIEŠAMI, LAI PIETEIKTOS LICENCEI 1. Par katru kuģi, kas piesakās uz licenci pirmo reizi, Komisija iesniedz ministrijai pareizi aizpildītu iesniegumu par licenci par katru kuģi, kuram tiek prasīta licence saskaņā ar šī pielikuma 1. papildinājumu. Ziņām, kas attiecas uz kuģa nosaukumu, tā tonnāžu BRT izteiksmē, ārējo reģistrācijas numuru, radiosignālu, dzinēja efektīvo jaudu, kopējo garumu un piederības ostu, ir jāatbilst Kopienu zvejas kuģu reģistra ziņām. 2. Pieprasot pirmo licenci, kuģa īpašniekam kopā ar pieteikumu jāiekļauj: - dalībvalsts apliecināta tonnāžas sertifikāta kopija, kurā ir norādīta kuģa tonnāža BRT izteiksmē, - jauna, apliecināta krāsu fotogrāfija ar sānskatā attēlotu kuģi tā pašreizējā stāvoklī. Fotogrāfijas izmēri jābūt vismaz 15 cm reiz 10 cm. 3. Par jebkurām kuģa tonnāžas izmaiņām attiecīgā kuģa īpašnieks iesniedz dalībvalsts apliecinātu jaunā tonnāžas sertifikāta kopiju un visus apstiprinošus dokumentus, kas attiecas uz izmaiņām un, jo īpaši kuģa, īpašnieka pieteikuma kopiju kompetentām iestādēm, minēto iestāžu apstiprinājumu un detaļas par veiktajām izmaiņām. Ja ir mainījusies kuģa struktūra vai ārējais izskats, jāiesniedz arī jauna fotogrāfija. 4. Pieteikumus zvejas licencēm iesniedz tiem kuģiem, par kuriem ir iesniegti 1., 2. un 3. punktā minētie dokumenti. 5. Līdz 2003. gada beigām Līgumslēdzējas puses, darbojoties apvienotajā komitejā, uzņemas aizvietot visas atsauces uz BRT šajā protokolā ar BT un attiecīgi pielāgot visus noteikumus. Pirms aizvietošanas pušu starpā notiek attiecīgas tehniskās konsultācijas. II nodaļa LICENCES — PIETEIKŠANĀS, IZSNIEGŠANA UN SPĒKĀ ESAMĪBA 1. Tiesības zvejot 1.1. Katram kuģim, kas saskaņā ar šo nolīgumu vēlas zvejot, jābūt tiesībām zvejot Mauritānijas zvejas zonā. 1.2. Lai kuģis būtu tiesīgs zvejot, gan tā īpašniekam, gan kapteinim, gan arī pašam kuģim jābūt atļaujai zvejot Mauritānijā. Tiem jāatbilst Mauritānijas iestāžu prasībām — jābūt izpildītām visām iepriekšējām saistībām, kas izriet no to zvejošanas darbībām Mauritānijā saskaņā ar zvejas nolīgumiem, kas ir noslēgti ar Kopienu. 2. Licenču pieteikumi 2.1. Okeāna saldētājtraleru licencēm Komisija iesniedz pieteikumu Zivsaimniecības ministrijā vismaz astoņas dienas pirms zvejas uzsākšanas, pievienojot tehniskās īpašības apliecinošus dokumentus. Citiem licenču veidiem Komisija ik ceturksni vismaz 30 dienas pirms pieprasīto licenču spēkā stāšanās iesniedz ministrijai to kuģu sarakstus, kas vēlas zvejot, ņemot vērā ierobežojumus, kuri ir noteikti katrai zvejas kategorijai šajā protokolā iekļautajās zvejas datu tabulās. Šiem sarakstiem pievieno maksājumu apliecinošu dokumentu; Pieteikumus licencēm, kas iesniegti pēc termiņa, neizskatīs. 2.2. Sarakstā pēc zvejas kategorijas skaidri norāda tonnāžu, kuģu skaitu un katra kuģa galvenos raksturlielumus, ieskaitot tā zvejas rīkus, nodevu summu un zinātnisko novērotāju izmaksas par attiecīgo periodu, un Mauritānijas zvejnieku skaitu. Izmaiņas kuģa datos, kas ir notikušas vai nu pirms licences pieteikuma veidlapas iesniegšanas vai pēc pēdējā pieteikuma licencei šādiem kuģiem, jānorāda papildu sarakstā. Grozījumus, kas attiecas uz Kopienas kuģu reģistrā esošo kuģu datiem, nedrīkst veikt pirms paša reģistra atjaunināšanas. 2.3. Datni ar visiem nepieciešamajiem datiem zvejas licences izstrādāšanai, ieskaitot kuģa datu izmaiņas, pievieno licences pieteikumam ministrijā izmantotajai programmatūrai atbilstošā formātā. 2.4. Pieteikumus licencei apstiprina tikai attiecībā uz tiesīgiem kuģiem, kas ir izpildījuši visas 2. panta 1. punktā, 2. panta 2. punktā un 2. panta 3. punktā norādītās formalitātes. 2.5. Lai atvieglotu pārbaudes iebraucot zvejas zonā vai izbraucot no tās, kuģi ar kaimiņvalstu zvejas licencēm var licenču pieteikumos norādīt šo valsti, attiecīgās sugas un šādu licenču spēkā esamības laiku. 3. Licenču izsniegšana 3.1. Ministrija izsniedz licences kuģiem pēc tam, ja vismaz 10 dienas pirms spēkā esamības laika sākuma ir saņemti attiecīgi 4. nodaļā minētie maksājumi. Okeāna kuģiem termiņš ir piecas dienas. Licences var saņemt ministrijas birojos Nuadibu vai Nuakčotā. 3.2. Licences sagatavo saskaņā ar šajā protokolā iekļauto zvejas datu tabulu datiem. Tajās uzrāda arī spēkā esamības laiku, kuģa tehniskos raksturlielumus, Mauritānijas zvejnieku skaitu un atsauces par nodevu nomaksu. 3.3. Zvejas licences var izsniegt tikai tiem kuģiem, kas ir izpildījuši visas administratīvās formalitātes šādu licenču izsniegšanai. 3.4. Komisijas delegācijai paziņo par licenču pieteikumiem, ko Mauritānijas iestādes ir noraidījušas. Attiecīgā gadījumā ministrija izsniedz kredītzīmi pret maksājumiem, kas ir saistīti ar šiem pieteikumiem, atskaitot no bilances nesamaksātās soda naudas. 4. Licenču spēkā esamība un izmantošana 4.1. Licences ir spēkā tikai laika posmā, par kuru ir samaksātas nodevas, un attiecībā uz konkrētajā licencē norādīto zvejas zonu, zvejas rīkiem un zvejas kategorijām. Licences izsniedz uz trijiem, sešiem vai divpadsmit mēnešiem. Tās ir pagarināmas. Okeāna kuģiem licences var izsniegt vienam mēnesim. Licenču spēkā esamības laiku nosaka, pamatojoties uz šādiem gadskārtējiem laika posmiem: pirmais periods: no 2001. gada 1. augusta līdz 2001. gada 31. decembrim otrais periods: no 2002. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim trešais periods: no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim ceturtais periods: no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim piektais periods: no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim sestais periods: no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. jūlijam Licences nedrīkst stāties spēkā vienā gadskārtējā laika posmā un beigties citā. 4.2. Licences izsniedz konkrētam kuģim un tās nav nododamas tālāk. Taču force majeure gadījumā, ko ir attiecīgi konstatējušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes, un pēc Komisijas pieprasījuma, vienam kuģim izsniegtu licenci pēc iespējas ātrāk aizvieto ar licenci, kas izsniegta citam tās pašas kategorijas kuģim, ar noteikumu, ka netiek pārsniegta attiecīgajai kategorijai atļautā tonnāža. 4.3. Nomaināmo licenci atdod ministrijai, kas pēc tam izsniedz jaunu licenci. 4.4. Precizējumi maksājumos, kas ir samaksāti atsaukšanas dēļ pirms licences spēkā stāšanās pirmās dienas vai pirms licences aizvietošanas, jāveic pirms aizvietojošās licences izsniegšanas. 4.5. Licencēm visu laiku jāatrodas uz tiesīga kuģa klāja un katras pārbaudes gadījumā tās jāuzrāda pārbaudes iestādēm. III nodaļa NODEVAS 1. Nodevas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gadskārtējām likmēm, kas ir norādītas šajā protokolā iekļautajās zvejas datu tabulās. Licencēm, kas izsniegtas uz trim un sešiem mēnešiem, nodevas aprēķina proporcionāli atbilstoši to ilgumam, pieskaitot attiecīgi 3 % un 2 %. 2. Nodevas maksā ik ceturksni; izņemot līgumā noteiktus vai ar piemērošanu saistītus īsākus laika posmus, kad tās maksā proporcionāli licences faktiskajam darbības laikam. 3. Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laika posmiem, kas sākas 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā, izņemot protokola pirmo periodu, kas sākas 2001. gada 1. augustā. IV nodaļa MAKSĀJUMU VEIDI 1. Maksājumus eiro veic šādi: a) nodevas: - veic pārskaitījumu Mauritānijas Valsts kasei (Trésor de la Mauritanie) uz vienu no Mauritānijas centrālās bankas ārvalsts kontiem; b) zinātnisko novērotāju izmaksas: - ar pārskaitījumu ministrijai uz vienu no Mauritānijas centrālās bankas ārvalsts kontiem; c) naudassodi: - ar pārskaitījumu Mauritānijas Valsts kasei (Trésor de la Mauritanie) uz vienu no Mauritānijas centrālās bankas ārvalsts kontiem; 2. 1. punktā norādītās summas uzskata par faktiski saņemtām pēc ministrijas kases apstiprinājuma saņemšanas, kas veikts pēc Mauritānijas centrālās bankas paziņojuma. V nodaļa NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA 1. Kopienas kuģa brauciena ilgumu nosaka šādi: - tas ir laika posms starp iebraukšanu Mauritānijas zvejas zonā un izbraukšanu no tās; - vai laika posms starp iebraukšanu Mauritānijas zvejas zonā un pārkraušanu; - vai arī laika posms starp iebraukšanu Mauritānijas zvejas zonā un izkraušanu Mauritānijas krastā. 2. Zvejas žurnāls 2.1. Kuģu kapteiņi katru dienu reģistrē visas darbības kuģa žurnālā, kā norādīts šā pielikuma 2. papildinājumā pievienotajā paraugā. Veidlapām jābūt aizpildītām salasāmi un tās paraksta kuģa kapteinis. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošas sugas, piemēro šā pielikuma XIV nodaļu. 2.2. Zvejas žurnālus, kuros nav veikti ieraksti vai kas satur nepareizu informāciju, uzskata par nepareizi aizpildītiem. 2.3. Pēc katra reisa kuģa kapteinis nosūta zvejas žurnālu tieši uzraudzības iestādēm. Kuģa īpašnieks pārsūta zvejas žurnāla kopiju delegācijai. 2.4. Par 2. panta 1. punkta, 2. panta 2. punkta vai 2. panta 3. punkta neievērošanu, neskatoties uz Mauritānijas likumos minētajām sankcijām, automātiski tiek anulēta zvejas licence, kamēr kuģu īpašnieks izpilda minētās saistības. 3. Zvejas žurnāla pielikums 3.1. Kuģu kapteiņi veido zvejas žurnāla pielikumu atbilstoši paraugam, kas pievienots šā pielikuma 3. papildinājumā. Par katru izkraušanu krastā vai pārkraušanu zvejas žurnālā salasāmi veic ierakstu un to paraksta kuģa kapteinis. 3.2. Pēc katras izkraušanas krastā kuģa īpašnieks ne ilgāk kā 30 dienu laikā nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu pa pastu uzraudzības iestādēm. 3.3. Pēc katras atļautas pārkraušanas kuģa īpašnieks nekavējoties nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm. 3.4. Par 3. panta 1. punkta, 3. panta 2. punkta vai 3. panta 3. punkta neievērošanu automātiski anulē zvejas licenci, kamēr kuģu īpašnieks izpilda minētās saistības. 4. Ceturkšņa nozvejas deklarācijas 4.1. Katra ceturkšņa trešā mēneša beigās Komisija paziņo ministrijai par visu Kopienas kuģu nozvejas apmēriem iepriekšējā ceturksnī. 4.2. Informāciju sadala pa mēnešiem, zvejas veidiem, kuģiem un sugām. 5. Datu ticamība Informācijai, kas izklāstīta 1., 2., 3. un 4. punktā minētajos dokumentos, jāatspoguļo patiesā zvejas situācija, lai veidotu vienu no pamatiem jūras resursu izmaiņu uzraudzīšanai. VI nodaļa PIEZVEJA 1. Saskaņā ar Mauritānijas likumiem, protokola datu tabulās noteiktos piezvejas procentus aprēķina jebkurā zvejas brīdī saskaņā ar kopējo nozvejas svaru. 2. Ja minētie procenti pārsniedz atļauto piezveju, piemēro sankcijas saskaņā ar Mauritānijas likumiem, kā rezultātā pārkāpējiem — gan kapteiņiem, gan kuģiem — var pilnīgi aizliegt veikt zvejas darbības Mauritānijā. 3. Langustu turēšana uz kuģiem, kas nav langustu murdu kuģi, ir aizliegta. Pārkāpējus soda saskaņā ar Mauritānijas likumiem. VII nodaļa IZKRAUŠANA MAURITĀNIJĀ KUģu pienākums nav izkraut krastā zvejniecības produktus, izņemot šādus obligātus izkraušanas gadījumus: 4. kategorijas kuģu, piemēram, grunts traļu pienākums ir šādi izkraut nozveju: Protokola 1. gadā: 8 izkraušanas Protokola 2. gadā: 11 izkraušanas Protokola 3. gadā: 14 izkraušanas Protokola 4. gadā: 17 izkraušanas Protokola 5. gadā: 20 izkraušanas Vispārēji nosacījumi un finansiālie stimuli 1. Izkraušanas jāveic Mauritānijas Nuadibu ostā. Kuģu īpašnieki izvēlas izkraušanas datumus. Viņi informē Mauritānijas ostu iestādes par izvēlēto datumu pa faksu 72 stundas pirms paredzētās ierašanās ostā, norādot kopējo paredzēto izkraujamās nozvejas daudzumu. Ostas iestādes 24 stundu laikā pa faksa nosūta kuģu īpašniekam vai aģentam apstiprinājumu, ka izkraušana varētu notikt 24 stundu laikā pēc kuģa ierašanās ostā. Ja ostas iestādes neapstiprina izkraušanas paziņojumu noteiktajā termiņā, kuģa izkraušanas saistības uzskata par izpildītām. 2. Izkraušana jāpabeidz 24 stundu laikā pēc kuģa ierašanās ostā; nosacījuma neizpildīšanas gadījumā kuģis var atstāt ostu un tā izkraušanas saistības uzskata par izpildītām. Kuģa kapteinim izsniedz sertifikātu, kas ir līdzvērtīgs 3. punktā minētajam sertifikātam. 3. Pēc izkraušanas kompetentās ostas iestādes izsniedz kuģa kapteinim izkraušanas sertifikātu. 4. Ja protokolā minēto izkraušanu skaits netiek sasniegts līdz attiecīgā gada trešā ceturkšņa beigām, Komisija paziņo ministrijai to kuģu sarakstu, kuriem jāveic izkraušana ceturtā ceturkšņa laikā, iesniedzot licences pieprasījumu šim ceturksnim. 5. Ja 4. punktā minētajā sarakstā iekļautais kuģis nevar veikt izkraušanu, tas var vai nu atlikt izkraušanu līdz nākošajam reisam, vai vienoties, ka to aizvietos cits tādas pašas kategorijas kuģis. Par to nekavējoties informē Komisiju, kas tālāk informē ministriju. 6. Kuģi, kas neievēro izvešanas vietu un izkraušanas saistības, soda saskaņā ar šī protokola II pielikuma I nodaļu. 7. Tāljūras zvejniekiem ir tiesības uz brīvu tranzītu ar jūrnieka grāmatiņu. 8. Kopienas kuģiem, kas veic izkraušanu Nuadibu, samazina maksu par licencēm par laika posmu, kurā tiek veiktas izkraušanas. Samazinājums ir 25 % no pašreizējās licences cenas. 9. Sīki izstrādāti noteikumi: Izkraušanas apstiprinājuma(-u) kopijas par izkraušanām, ko veicis attiecīgais kuģis, nosūta delegācijai. Nosūtot jaunu licences pieteikumu šim kuģim, delegācija nosūta ministrijai sertifikātu kopijas kopā ar pieprasījumu samazināt nodevas. Ja ministrija nelemj citādi, samazinājumu automātiski piemēro nodevai par jaunu licenci. Līdz šī protokola piemērošanas pirmo trīs mēnešu beigām ministrija nosūta delegācijai šādu informāciju: - vispārējus noteikumus par izkraušanu, ieskaitot ostu nodevas, - uzņēmumu, kas apstiprināti saskaņā ar Kopienas regulām, sarakstu, - muitas noliktavu sarakstu, - kuģu maksimālo izmēru un skaitu, kas var tām piekļūt, - uzglabāšanas noteikumus un jaudu svaigiem, dzesinātiem un sasaldētiem (- 22o C) produktiem, - transporta veidu un biežumu, ar ko svaigus zivsaimniecības produktus nogādā ārējos tirgos, - vidējās piegādes cenas un noteikumus (degviela, noteikumi u.c.), - radiosignālu, telefona un faksa numuru, teleksa adreses, ostas iestāžu darba laiku, - jebkuru citu informāciju, kas var veicināt izkraušanu. Nodokļu un finanšu nosacījumi Kopienas kuģi, kas veic izkraušanu Nuadibu, ir atbrīvoti no visiem nodokļiem vai nodevām, kam ir līdzīga iedarbība, izņemot ostas maksas un nodevas, ko ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem. Uz izkrautajiem zvejniecības produktiem attiecas muitas kontroles pasākumi saskaņā ar Mauritānijas likumdošanu. Tādēļ tie ir atbrīvoti no visām muitas procedūrām un nodokļiem vai citiem maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību, kad tos ieved Mauritānijas ostā vai eksportē, un tos uzskata par uz laiku ievestām precēm (pagaidu glabāšanā). Kuģu īpašnieki lemj par to kuģos esošo produktu galamērķi. Tos var pārstrādāt, uzglabāt muitas uzraudzībā, pārdot Mauritānijā vai eksportēt (ārvalstu valūtā). Uz precēm, kas ir domātas realizācijai Mauritānijas tirgum, attiecas tie paši maksājumi un nodevas kā uz Mauritānijas zvejniecības produktiem. Peļņu var eksportēt bez papildu maksājumiem (atbrīvojums no muitas nodokļiem un līdzīgiem maksājumiem). Kuģiem, uz kuriem neattiecas izkraušanas saistības saskaņā ar šo protokolu, bet kuri tomēr izvēlas izkraut nozveju Mauritānijā, piemēro labvēlīgu attieksmi. VIII nodaļa MAURITĀNIJAS JŪRNIEKU PIEŅEMŠANA DARBĀ 1. Katrs Kopienas kuģis uz brauciena laiku uzņem uz klāja Mauritānijas jūrniekus, ieskaitot oficierus, oficierus — stažierus un zinātnisko novērotāju. Darbā pieņem vismaz: 1.1. - 4 jūrniekus uz kuģiem, kas ir mazāki par 200 BRT, - 5 jūrniekus uz kuģiem, kas ir vismaz 200 BRT un mazāki par 250 BRT, - 6 jūrniekus uz kuģiem, kas ir vismaz 250 BRT un mazāki par 300 BRT, - 7 jūrniekus uz kuģiem, kas ir vismaz 300 BRT un mazāki par 350 BRT, - kuģi, kas ir 350 BRT vai lielāki, uzņem jūrnieku skaitu, kas ir vienāds ar 35 % no apkalpes skaita, bet ne mazāk kā 7. 1.2. Kuģu īpašniekiem jācenšas uzņemt uz kuģa vairāk Mauritānijas jūrnieku. 1.3. Kuģu īpašnieki var brīvi izvēlēties Mauritānijas jūrniekus, oficierus un oficierus — stažierus uzņemšanai uz saviem kuģiem. 2. Jūrnieku darba līgumus starp kuģu īpašniekiem vai to pārstāvjiem un jūrniekiem sastāda Mauritānijā. Līgumos ietver zvejniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu, tai skaitā dzīvības apdrošināšanu, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un veselības apdrošināšanu. 3. Samaksa nedrīkst būt mazāka kā tā, ko piemēro Mauritānijas kuģu apkalpēm. Lai novērstu diskrimināciju, pieņemto atalgojumu izmaksā saskaņā ar darba līguma noteikumiem. 4. Kopienas kuģu īpašnieki nodrošina Mauritānijas jūrniekiem, oficieriem un oficieriem — stažieriem tādus pašus darbā pieņemšanas nosacījumus un uztic līdzvērtīgus uzdevumus kā jūrniekiem, oficieriem un oficieriem — stažieriem no citām valstīm. 5. Jūrnieki piesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienā pirms tā iecerētā atiešanas datuma. Ja jūrnieks nepiesakās kuģa atiešanai paredzētajā laikā, kuģim ir atļauts atstāt Mauritānijas ostu, tiklīdz tas ir saņēmis uzraudzības iestādes izsniegtu sertifikātu par jūrnieka neierašanos. Kuģa īpašnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajā protokolā noteiktais jūrnieku skaits tiek pieņemts darbā uz viņa kuģa, vēlākais, līdz nākamajam braucienam. 6. Divas reizes gadā, 1. janvārī un 1. jūlijā, kuģu īpašnieki nosūta ministrijai uz katra kuģa darbā pieņemto Mauritānijas jūrnieku sarakstu. Kamēr saraksts nav saņemts, aptur licences izsniegšanu. 7. Par 1. punktā minēto noteikumu neievērošanu piemēro sankcijas saskaņā ar Mauritānijas likumiem, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā licenci var apturēt vai anulēt. IX nodaļa TEHNISKĀ APSKATE 1. Reizi gadā, kā arī pēc tonnāžas izmaiņām vai zvejas kategorijas izmaiņām, kuru rezultātā jāizmanto citi zvejas piederumi, visi Kopienas kuģi piesakās Nuadibu ostā pārbaudēm, ko pieprasa spēkā esošā likumdošana. Pārbaudi veic 48 stundu laikā pēc kuģa novietošanas ostā. Kā iepriekšējā punkta izņēmumu tunzivju zvejas kuģiem, āķu zvejas kuģiem un saldētājtraleriem pelaģiskai zvejai piemēro šī pielikuma XIV un XV nodaļā izklāstīto tehniskās apskates kārtību. 2. Pēc sekmīgi pabeigtas tehniskās apskates kuģa kapteinim izsniedz sertifikātu ar tādu pašu derīguma termiņu kā licencei un to automātiski pagarina, ja gada laikā atjauno kuģu licences. Tomēr maksimālais derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Minētajam sertifikātam visu laiku jāatrodas uz kuģa. 3. Tehniskajā apskatē pārbauda kuģa tehnisko raksturlielumu un zvejas piederumu atbilstību, kā arī pārliecinās par noteikumu ievērošanu attiecībā uz Mauritānijas jūrniekiem. 4. Apskates izdevumus sedz kuģa īpašnieks pēc Mauritānijas likumos noteiktajām likmēm. Tie nedrīkst būt lielāki par summu, ko par tādiem pašiem pakalpojumiem parasti maksā citi kuģi. 5. Ja kuģa īpašnieks neievēro 1. un 2. punktu, līdz minēto saistību izpildei zvejas licenci automātiski atceļ. X nodaļa KUĢU IDENTIFICĒŠANA 1. Kopienas kuģu identifikācijas zīmēm jāatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem. Par šādiem tiesību aktiem jāpaziņo Ministrijai pirms protokola spēkā stāšanās. Turpmāk ministrijai paziņo par jebkuriem tiesību aktu grozījumiem 30 dienas pirms to stāšanās spēkā. 2. Jebkuram kuģim, kas mēģina noslēpt tā ārējās identifikācijas zīmes, piemēro spēkā esošajos tiesību aktos noteiktās sankcijas. XI nodaļa LICENCES APTURĒŠANA VAI ANULĒŠANA JA MAURITĀnijas iestādes nolemj apturēt vai anulēt Kopienas kuģa licenci, piemērojot šo protokolu vai Mauritānijas likumus, tā kuģa kapteinim jāpārtrauc zvejas darbības un jādodas uz Nuadibu ostu. Pēc ierašanās Nuadibu viņš nosūta licences oriģinālu kompetentajām iestādēm. Pēc noteikto saistību pienācīgas izpildīšanas ministrija paziņo Komisijai par apturēšanas atcelšanu un atdod licenci. XII nodaļa CITI PĀRKĀPUMI 1. Izņemot šajā protokolā īpaši noteiktus gadījumus, par visiem citiem pārkāpumiem piemēro sankcijas saskaņā ar Mauritānijas likumiem. 2. Mauritānijas likumos noteiktu smagu vai ļoti smagu zvejniecības pārkāpumu izdarīšanas gadījumā ministrija patur tiesības aizliegt veikt visas zvejas darbības Mauritānijas ūdeņos kuģiem, kapteiņiem un, vajadzības gadījumā, attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, uz laiku vai galīgi. XIII nodaļa NAUDAS SODI Kopienas kuģiem piemērotos naudas sodus aprēķina Mauritānijas likumos minimāli un maksimāli pieļaujamajās robežās. Par summu lemj saskaņā ar II pielikuma VII nodaļas 3. punktā izklāstīto procedūru. XIV nodaļa NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ KUĢIEM, KURI ZVEJO TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVJU SUGAS (TUNZIVJU ZVEJAS KUĢI UN ĀĶU ZVEJAS KUĢI PELAĢISKAI ZVEJAI) 1. Atkāpjoties no I pielikuma I un II nodaļas noteikumiem, licences tunzivju seineriem izsniedz uz laiku līdz 12 mēnešiem. Licences oriģināls visu laiku atrodas uz kuģa un to uzrāda pēc kompetentu Mauritānijas iestāžu pieprasījuma. Tomēr, saņemot paziņojumu par avansa maksājumu, ko Eiropas Komisija nosūta Mauritānijas iestādēm, zvejas kuģus ieraksta to kuģu sarakstā, kuri drīkst zvejot, savukārt šo sarakstu nosūta tām Mauritānijas iestādēm, kas ir atbildīgas par zvejas pārbaudēm. Kamēr licence nav saņemta, tās kopiju var nosūtīt pa faksu; minētajai kopijai jāatrodas uz kuģa. 2. Pirms licences saņemšanas katru kuģi jāuzrāda pārbaudēm, kas ir noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos. Atkāpjoties no šī pielikuma IX nodaļas, šādas pārbaudes pēc vienošanās var veikt ārzemju ostā. Visus izdevumus, kas ir saistīti ar šādu pārbaudi, sedz kuģa īpašnieks. 3. Nodeva, kas jāsamaksā kuģa īpašniekam, ir 25 EUR par Mauritānijas zvejas zonā nozvejoto tonnu. 4. Licences izsniedz pēc vienreizējas iemaksas vienā no Mauritānijas centrālās bankas kontiem, kas adresēta Mauritānijas Valsts kasei (Trésor de la Mauritanie) un atbilst protokola zvejas datu tabulās noteiktajam avansa maksājumam. 5. Par katru Mauritānijas ūdeņos pavadīto zvejas laikposmu veic ierakstus kuģa žurnālā, kas atbilst šī pielikuma 4. papildinājumā sniegtajam ICCAT paraugam. To aizpilda pat tad, ja netiek gūts loms. Par laiku, kad kuģis neatrodas Mauritānijas ūdeņos, iepriekšminētajā kuģa žurnālā ieraksta "Ārpus Mauritānijas EEZ". Šajā punktā minētos kuģa žurnālus nosūta Mauritānijas iestādēm 15 dienu laikā pēc kuģu ierašanās ostā. Minēto dokumentu kopijas nosūta zinātniskajiem institūtiem, kas ir minēti turpmāk 6. punkta 3. apakšpunktā. 6. Mauritānijas iestādes sastāda to nodevu sarakstu, kas jāsamaksā par iepriekšējo kalendāro gadu, pamatojoties uz katra Kopienas kuģa nozvejas deklarācijām un jebkuru citu to rīcībā esošu informāciju. Aprēķinu par iepriekšējo gadu Komisija saņem pirms 31. marta un līdz 15. aprīlim to vienlaicīgi pārsūta kuģu īpašniekiem un attiecīgās dalībvalsts iestādēm. Ja kuģu īpašnieki apstrīd Mauritānijas iesniegto aprēķinu, tie lūdz attiecīgajiem zinātniskajiem institūtiem, piemēram, Francijas Institut de Recherche pour le Développement (IRD), Instituto Español de Oceanografía (IEO) un Insituto Português de Investigacão Marítima (IPIMAR) pārbaudīt nozvejas datus, pirms tam konsultējoties ar Mauritānijas iestādēm, lai sastādītu galīgo aprēķinu līdz kārtējā gada 15. maijam. Ja līdz noteiktajam datumam kuģu īpašnieki nav snieguši komentārus, Mauritānijas iestāžu sastādīto aprēķinu uzskata par galīgu. Dalībvalstis pārsūta Komisijai galīgos aprēķinus par savu floti. Maksājumus, kas jāveic papildus avansa maksājumiem, kuģu īpašnieki pārskaita Mauritānijas iestādēm vēlākais līdz attiecīgā gada 31. maijam. Ja tomēr galīgā aprēķina summa ir mazāka par 4. punktā minēto avansa maksājumu, summas atlikumu kuģa īpašniekam neatmaksā. 7. Atkāpjoties no II pielikuma I nodaļas, kuģim trīs stundu laikā pēc iebraukšanas zonā vai izbraukšanas no zonas jāpaziņo tieši Mauritānijas iestādēm, vēlams pa faksu vai, ja tā nav, pa radio, par tā stāvokli un uz klāja esošās nozvejas apmēru. Faksa numuru un radio frekvenci paziņo uzraudzības iestādes. Mauritānijas iestādes un kuģu īpašnieki uzglabā faksa ziņojuma kopiju vai radiosakaru ierakstu līdz abas puses ir apstiprinājušas 6. punktā minēto nodevu gala aprēķinu. 8. Atkāpjoties no šī pielikuma VIII nodaļas, uz katra tunzivju seinera jācenšas pieņemt darbā vismaz viens Mauritānijas jūrnieks, bet uz kuģiem tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām jāpieņem darbā vismaz trīs Mauritānijas jūrnieki uz visu reisa laiku. Tas attiecas uz oficieriem, oficieriem — stažieriem un zinātniskajiem novērotājiem. 9. Atkāpjoties no II pielikuma V nodaļas I punkta, uz katra tunzivs seinera var pieņemt darbā vienu zinātnisko novērotāju uz noteiktu laiku pēc Mauritānijas iestāžu pieprasījuma un pēc kopējas vienošanās ar attiecīgā kuģu īpašnieku. XV nodaļa NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ OKEĀNA SALDĒTĀJTRALERIEM 1. Zvejas licence jāglabā uz katra kuģa. Ja praktisku apsvērumu dēļ licences oriģinālu nevar nogādāt uz kuģa, uz kuģa var turēt arī tās kopiju vai faksu. 2. Atkāpjoties no šī pielikuma IX nodaļas, kuģu iepriekšējās apskates veic Eiropā. Ceļa un uzturēšanās izdevumus divām ministrijas nozīmētām personām, kas veic minētās pārbaudes, sedz kuģu īpašnieki. 3. Nodevas, kas ietver visus valsts un vietējos maksājumus un nodokļus, un maksimālā nozveja katram kuģu veidam ir izklāstīta šajā protokolā esošajās zvejas datu tabulās. Kuģu īpašnieki maksā Mauritānijas valsts kasei 19 EUR par katru nozvejoto tonnu, kas pārsniedz kuģa veidam noteikto maksimālo daudzumu. Nozvejas deklarāciju sastāda pēc kopējas vienošanās ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc katra gada beigām. Nodevas un citus papildu maksājumus iemaksā vienā no Mauritānijas centrālās bankas ārzemju kontiem un adresē Mauritānijas Valsts kasei (Trésor de la Mauritanie). 4. Atkāpjoties no II pielikuma I nodaļas, visiem kuģiem ik reizi 12 stundas pirms iebraukšanas Mauritānijas zvejas zonā vai 24 stundas pēc izbraukšanas no tās ir jāpaziņo uzraudzības iestādēm diena, laiks un kuģa atrašanās vieta. 5. Atkāpjoties no šī pielikuma VIII nodaļas, pirmajos trīs protokola darbības gados uz kuģiem jāpieņem darbā vismaz šāds Mauritānijas jūrnieku skaits: - 5, ieskaitot vienu zinātnisko novērotāju, uz katra kuģa, kura kopējais apkalpes skaits ir 30 vai mazāk cilvēku, - 6, ieskaitot vienu zinātnisko novērotāju, uz katra kuģa, kura kopējais apkalpes skaits ir 30 vai vairāk cilvēku. Pēdējos divos protokola darbības gados minētie skaitļi jāpalielina par vienu. 6. Kuģu īpašniekiem jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai uz sava rēķina transportētu Mauritānijas jūrniekus un zinātniskos novērotājus. 7. Mauritānijas teritoriālajos ūdeņos katru gadu jāveic vismaz 15 pārkraušanas saskaņā ar protokola II pielikuma III nodaļā noteikto procedūru. 8. Ja pārbaudes laikā konstatē pārkāpumu, kapteinim par to jāparaksta paziņojums. Atkāpjoties no II pielikuma VII nodaļas, kuģim tādējādi ir atļauts turpināt zveju. Kuģu īpašnieki nekavējoties sazinās ar ministriju, lai rastu risinājumu. Ja risinājumu nevar rast 72 stundu laikā, īpašniekiem jāsniedz bankas garantija, kas sedz visu uzlikto naudas sodu summu. -------------------------------------------------- II PIELIKUMS SADARBĪBA, UZRAUGOT KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONĀ I nodaļa IEBRAUKŠANA APZVEJAS ZONĀ UN IZBRAUKŠANA NO TĀS 1. Izņemot tunzivs zvejas kuģus un āķu zvejas kuģus un saldētājtralerus pelaģiskai zvejai, Kopienas kuģi, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, iebrauc un izbrauc no Mauritānijas zvejas zonas, izmantojot vienu no divām caurbrauktuvēm uzraudzības iestāžu klātbūtnē: - ziemeļu caurbrauktuvi, kuras koordinātes ir 20o 40′ N - 17o 04 W, - dienvidu caurbrauktuvi, kuras koordinātes ir 16o 20′ N - 16o 40 W. 2. Kuģu īpašnieki paziņo uzraudzības iestādēm par iebraukšanu un izbraukšanu no Mauritānijas zvejas zonas pa šī pielikuma 1. papildinājumā norādītajiem teleksa un faksa numuriem vai uz tur norādītajām pasta adresēm. 15 dienas pirms numuru vai adrešu maiņas par to paziņo Komisijai. 3. 2. punktā minēto paziņojumu sniedz šādi: a) Iebraukšana: Paziņojums jāsniedz vismaz 24 stundas iepriekš un tajā jābūt šādām ziņām: - kuģa atrašanās vietai paziņojuma brīdī; - iebraukšanas dienai; - izbraukšanas dienai, datumam un laiku; - nozvejas daudzumam un zivju sugām, kas atrodas uz klāja tajā laikā; ja kuģi ir iepriekš paziņojuši, ka tiem ir zvejas licence citā apakšreģiona zvejas zonā, uzraudzības iestādēm ir piekļuve zvejas žurnālam par minēto zonu un pārbaude var būt ilgāka par šīs nodaļas 5. punktā noteikto laiku. b) Izbraukšana Izmantojot ziemeļu caurbrauktuvi, paziņojums jāsniedz vismaz 48 stundas iepriekš, izmantojot dienvidu caurbrauktuvi — vismaz 72 stundas iepriekš. Jāsniedz šādas ziņas: - kuģa atrašanās vieta paziņojuma brīdī, - iebraukšanas vieta, - izbraukšanas diena, datums un laiks, - nozvejas daudzums un zivju sugas, kas atrodas uz klāja tajā laikā. 4. Katrā iebraukšanas vai izbraukšanas reizē kuģi uzstāda savus radio uzraudzības iestāžu frekvencē vismaz sešas stundas pirms paziņojumā norādītā laika. 5. Pārbaude parasti nepārsniedz vienu stundu kuģim iebraucot un trīs stundas — kuģim izbraucot. 6. Ja uzraudzības iestādes kavē vai neierodas, kuģis var turpināt ceļu, tiklīdz ir pagājis 5. punktā norādītais laiks. Ja kuģis kavē vai neierodas, uzraudzības iestādes var uzskatīt paziņojumu par iebraukšanu vai izbraukšanu par nederīgu, tiklīdz ir pagājis 5. punktā norādītais laiks. 7. Ja iebrauc vai izbrauc vairāki kuģi, pārbaudes darbības paātrina. 8. 1. un 6. punkta neievērošanas gadījumā piemēro šādas sankcijas: a) pirmajā reizē: - kuģim maina kursu, - Valsts kases vārdā uz kuģa esošo nozveju izkrauj un konfiscē, - kuģis maksā Mauritānijas likumos noteikto minimālo soda naudu; b) otrajā reizē: - kuģim maina kursu, - Valsts kases vārdā uz kuģa esošo nozveju izkrauj un konfiscē, - kuģis maksā soda naudu saskaņā ar Mauritānijas likumiem, - licenci atceļ uz atlikušo licences darbības laiku; c) trešajā reizē: - kuģim maina kursu, - Valsts kases vārdā uz kuģa esošo nozveju izkrauj un konfiscē, - licenci galīgi atceļ, - kapteinim un kuģim aizliedz veikt zvejas darbības Mauritānijā. II nodaļa MIERMĪLĪGA CAURBRAUKŠANA Ja Kopienas zvejas kuģi izmanto savas miermīlīgas caurbraukšanas un navigācijas tiesības Mauritānijas zvejas zonā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un attiecīgo valsts un starptautisko likumdošanu, tie nostiprina savus zvejas rīkus uz kuģa tā, lai tos nevarētu nekavējoties izmantot. III nodaļa PĀRKRAUŠANA 1. Kopienas kuģu nozveju pārkrauj Mauritānijas ostās. 2. Katram Kopienas kuģim, kas vēlas pārkraut nozveju, piemēro turpmāk 3. un 4. punktā izklāstīto procedūru. 3. Šādu kuģu īpašnieki paziņo uzraudzības iestādēm vismaz 24 stundas iepriekš, izmantojot šī pielikuma I nodaļas 2. punktā noteiktos saziņas līdzekļus, šādus datus: - pārkraujošo zvejas kuģu nosaukumus, - kravas kuģu nosaukumu, - pārkraujamo zivju sugu tonnāžu, - pārkraušanas dienu, datumu un laiku. 4. Pārkraušanu uzskata par izbraukšanu no Mauritānijas zvejas zonas. Tādējādi kuģiem jāiesniedz uzraudzības iestādēm kuģa žurnāla oriģināls un kuģa žurnāla pielikums un jānorāda, vai tie turpinās zvejot vai atstās Mauritānijas zvejas zonu. 5. Mauritānijas zvejas zonā ir aizliegta nozvejas pārkraušana, uz ko neattiecas 1. līdz 4. punkts. Katrai personai, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro Mauritānijas likumos noteiktās sankcijas. IV nodaļa PĀRBAUDE UN UZRAUDZĪBA 1. Kopienas kuģu kapteiņi atļauj par zvejas darbību pārbaudi un kontroli atbildīgajām Mauritānijas amatpersonām nokļūt uz klāja un veicina viņu pienākumu veikšanu. Minās amatpersonas neuzturas uz kuģa ilgāk nekā nepieciešams pienākumu veikšanai. Pēc pārbaudes beigām kuģa kapteinim izsniedz sertifikātu. 2. Ar šo Kopiena apņemas uzturēt īpašu uzraudzības programmu Kopienas ostās. Ziņojumu kopsavilkumus par veikto pārbaudi regulāri nosūta ministrijai. V nodaļa MAURITĀNIJAS ZINĀTNISKIE NOVĒROTĀJI UZ KOPIENAS KUĢU KLĀJA Ar šo izveido novērošanas sistēmu uz Kopienas kuģiem. 1. Katrs Kopienas kuģis, kuram ir licence Mauritānijas zvejas zonai, izņemot tunzivju seinerus, uzņem uz klāja Mauritānijas zinātnisko novērotāju. Uz katra kuģa vienlaicīgi atrodas tikai viens novērotājs. Katru ceturksni pirms licenču izsniegšanas ministrija iesniedz Komisijai to kuģu sarakstu, kuriem jāuzņem uz klāja novērotājs. 2. Laika posms, ko zinātniskais novērotājs pavada uz kuģa, atbilst brauciena ilgumam. Tomēr, pamatojoties uz ministrijas skaidru pieprasījumu, šo laika posmu var sadalīt pa vairākiem braucieniem, kas kopā atbilst noteiktā kuģa vidējam brauciena ilgumam. Ministrija izsaka šo pieprasījumu, kad ir paziņots uz konkrētā kuģa nozīmētā novērotāja vārds. Tāpat, ja brauciena ilgumu samazina, novērotājam var nākties veikt vēl vienu braucienu ar to pašu kuģi. 3. Ministrija informē Komisiju par nozīmēto novērotāju vārdiem un iesniedz visus vajadzīgos dokumentus vismaz septiņas darba dienas pirms noteiktā datuma to uzņemšanai uz klāja. 4. Izdevumus par novērotāju darbībām, ieskaitot viņu atalgojumu un pabalstus, sedz ministrija. Ja novērotāju uzņem uz klāja vai izceļ krastā ārzemju ostā, ceļa izdevumus un dienasnaudu sedz kuģu īpašnieks, līdz novērotājs uzkāpj uz klāja vai ierodas Mauritānijas ostā. 5. Kuģu kapteiņi, kuriem jāuzņem uz klāja zinātniskais novērotājs, veic nepieciešamos pasākumus novērotāja uzņemšanai uz klāja un izcelšanas krastā. Pret novērotājiem uz klāja izturas tāpat kā pret kuģa oficieriem. Novērotājiem piedāvā visas iekārtas, kas tiem nepieciešamas pienākumu veikšanai. Kapteinis nodrošina viņiem piekļuvi pienākumu veikšanai nepieciešamajiem saziņas līdzekļiem, dokumentiem, kas ir tieši saistīti ar kuģa zvejas darbībām, piemēram, kuģa žurnālam, kuģa žurnāla pielikumam un navigācijas žurnālam, un tām kuģa daļām, kas ir nepieciešamas, lai veicinātu novērotāja uzdevumu izpildi. 6. Parasti novērotāji kāpj uz klāja (vai izceļas krastā) Mauritānijas ostā pirmā brauciena sākumā pēc par izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas, ko sniedz vismaz 20 dienas pirms brauciena sākuma. 15 dienās kopš paziņojuma attiecīgie kuģu īpašnieki ziņo, izmantojot saziņas līdzekļus, kas noteikti šī pielikuma I nodaļā, par novērotāja uzņemšanas dienu un ostu. 7. Novērotājiem jāpiesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienu pirms piedāvātās uzņemšanas uz klāja. Ja novērotājs nepiesakās noteiktajā laikā, kuģis var atstāt Mauritānijas ostu ar uzraudzības iestāžu izsniegtu apliecību, kas apstiprina novērotāja neierašanos. 8. Kuģu īpašnieki par katru kuģi iemaksā EUR 3,5 par BRT ceturksnī par kuģa zinātniskās novērošanas izmaksām. Ziedojumu veic vienlaicīgi un papildus nodevai, kas jāsamaksā kuģu īpašniekiem. Okeāna kuģu īpašnieki iemaksā EUR 350 mēnesī par kuģi zinātnisko novērotāju izdevumiem, neatkarīgi no tā, vai uz to klāja atrodas novērotājs. 9. Ja kuģu īpašnieks nepilda nosacījumus, kas attiecas uz novērotājiem, zvejas licenci automātiski pārtrauc, līdz kuģu īpašnieks ir izpildījis minētās saistības. 10. Zinātniskajiem novērotājiem ir: - profesionālā kvalifikācija, - atbilstoša pieredze zivsaimniecībā, - pilnīga izpratne par šo protokolu un piemērojamajiem Mauritānijas likumiem. 11. Zinātniskie novērotāji nodrošina to, ka Kopienas kuģi, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonā, ievēro protokola nosacījumus. Viņi izstrādā ziņojumu par šo jautājumu. Jo īpaši, viņi: - novēro kuģu zvejas darbības, - pārbauda to zvejas kuģu atrašanās vietu, kas piedalās zvejā, - kā daļu no to zinātniskajām programmām ņem bioloģiskos paraugus, - reģistrē zvejas piederumu sastāvdaļas un izmantoto tīklu linuma acs lielumu, - pārbauda ierakstus kuģa žurnālā. 12. Novērošana attiecas uz zvejas darbībām un ar to saistītām darbībām, kas ir ietvertas šajā protokolā. 13. Zinātniskie novērotāji: - veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kāpšana uz klāja un atrašanās uz kuģa nepārtrauc un neaizkavē zvejas darbības, - izmanto instrumentus un apstiprinātās procedūras, lai izmērītu tīkla acs lielumu, ko izmanto saskaņā ar šo Nolīgumu, - ar pienācīgu saudzību izturas pret īpašumu un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa klāja, un ievēro kuģa dokumentu konfidencialitāti. 14. Pēc novērošanas laika beigām un pirms kuģa atstāšanas, novērotāji sastāda ziņojumu saskaņā ar šī pielikuma 2. papildinājumā sniegto paraugu. Šādus ziņojumus paraksta kapteiņa klātbūtnē, kurš var pievienot vai likt pievienot jebkurus novērojumus, ko viņš uzskata par būtiskiem, un tos parakstīt. Ziņojuma kopiju nodod kapteinim pēc novērotāja izcelšanas krastā. 15. Kompetentajām iestādēm, kas saņem zinātnisko novērotāju ziņojumus, pēc iespējas ātrāk jāpārbauda to saturs un secinājumi. Ja kompetentās iestādes atklāj, ka ir notikuši pārkāpumi, tās veic nepieciešamās darbības, ieskaitot, saskaņā ar to valsts likumiem, uzsākt administratīvu lietu pret atbildīgo fizisko vai juridisko personu. Saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem, uzsāktajai lietai jābūt tādai, lai efektīvi liegtu iespēju atbildīgajām personām saņemt materiālu labumu no pārkāpuma, vai radītu nodarītā pārkāpuma smagumam atbilstošas sekas, lai efektīvi apkarotu citus līdzīgus pārkāpumus. Ja izcelšanas krastā osta atrodas dalībvalstī, kas nav karoga dalībvalsts, pēdējā informē karoga dalībvalsti par veiktajiem pasākumiem. VI nodaļa SAVSTARPĒJĀ NOVĒROŠANAS SISTĒMA KONTROLEI NO KRASTA Līgumslēdzējas puses piekrīt izveidot savstarpēju novērošanas sistēmu kontrolei no krasta, lai uzlabotu tās efektivitāti. 1. Mērķi Novērot valsts pārbaudes dienestu veiktās kontroles un pārbaudes, lai nodrošinātu šī protokola ievērošanu. 2. Novērotāju statuss Katras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes nozīmē novērotāju un paziņo viņa vārdu citai Līgumslēdzējai pusei. Novērotājam ir: - profesionālā kvalifikācija, - atbilstoša pieredze zivsaimniecībā, - pilnīga izpratne par nolīguma un šī protokola nosacījumiem. Pārbaudes veic valsts pārbaudes dienests un novērotājs, kas piedalās, pēc savas iniciatīvas nevar īstenot valsts amatpersonām piešķirtās pilnvaras veikt pārbaudi. Valsts amatpersonas pavadībā novērotājam ir piekļuve kuģiem, telpām un dokumentiem, kas ir pakļauti minētās amatpersonas pārbaudei. 3. Novērotāju pienākumi Novērotājs pavada valsts pārbaudes dienestus to vizītēs uz ostām, dokos esošajiem kuģiem, publisko izsoļu namiem, zivju vairumtirdzniecības veikaliem, saldētavām un citām telpām, kas domātas zivju izkraušanai un uzglabāšanai pirms to laišanas tirgū. Ik pēc četriem mēnešiem novērotājs sastāda un iesniedz ziņojumu, kurā ir sniegta detalizēta informācija par apmeklētajām pārbaudēm. Ziņojumu adresē kompetentām iestādēm, kas nosūta tā kopiju otrai Līgumslēdzējai pusei. 4. Īstenošana Katras Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde 10 dienas iepriekš rakstiski paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par krasta apskatēm, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ko tā plāno veikt. Otra Līgumslēdzēja puse piecas dienas iepriekš paziņo par tās nodomu nosūtīt novērotāju. Novērotāju misija nav ilgāka par 15 dienām. 5. Konfidencialitāte Novērotājs respektē mašīnas un iekārtas, kas atrodas uz kuģa, un jebkuras citas iekārtas, kā arī visu to dokumentu konfidencialitāti, kuriem viņam ir piekļuve. Novērotājs atklāj informāciju par darba rezultātiem tikai kompetentajām iestādēm. 6. Atrašanās vieta Šo programmu ievieš Kopienas izkraušanas ostās un Mauritānijas ostās. 7. Finansējums Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava novērotāja izdevumus, ieskaitot izdevumus par ceļu un uzturu. VII nodaļa PĀRMEKLĒŠANA UN SANKCIJU PIEMĒROŠANA 1. Informācijas pārsūtīšana Ministrija 48 stundu laikā informē delegāciju par jebkuru pārmeklēšanu vai sankciju piemērošanu Kopienas zvejas kuģiem, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonā un sniedz īsu ziņojumu par minētās pārmeklēšanas iemesliem un apstāk? iem. 2. Paziņojums par pārmeklēšanu Pēc tam, kad Mauritānijas uzraudzības iestādes ir sastādījušas paziņojumu, kuģa kapteinis to paraksta. Minētais paraksts neierobežo kapteiņa tiesības vai jebkurus aizsardzības pasākumus, ko tas var veikt saistībā ar iespējamo pārkāpumu. Viņš vada kuģi uz Nuadibu ostu. Nelielu pārkāpumu gadījumā, uzraudzības iestādes var atļaut kuģim turpināt tā zvejas darbības. 3. Vienošanās par pārmeklēšanu 3.1. Saskaņā ar šo protokolu un Mauritānijas likumiem, pārkāpumus var risināt administratīvi vai ar tiesas prāvas palīdzību. 3.2. Administratīva izlīguma gadījumā soda naudas lielumu nosaka saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, kas nosaka minimālās un maksimālās likmes. 3.3. Ja administratīvs izlīgums nav panākts un jautājums ir iesniegts izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks iemaksā ministrijas norādītā bankā nodrošinājumu, kas vienāds ar Mauritānijas likumos noteikto maksimālo soda naudu eiro. 3.4. Kamēr tiesu darbi turpinās, bankas nodrošinājums ir neatceļams. Ministrija to atlaiž pēc tam, kad tiesu darbi ir beigušies bez notiesāšanas. Līdzīgi, notiesāšanas gadījumā, kā rezultātā jāsamaksā soda nauda, kas ir mazāka par iemaksāto nodrošinājumu, ministrija atmaksā atlikumu. 3.5. Kuģi atbrīvo un tā apkalpei atļauj atstāt ostu: - vai nu tiklīdz ir izpildītas administratīvā izlīguma uzliktās saistības pēc apstiprinājuma par izlīgumu uzrādīšanas, vai - kad 3. punkta 3. apakšpunktā minētais bankas nodrošinājums ir iemaksāts un to ir akceptējusi ministrija, kamēr tiesvedība nav pabeigta. VIII nodaļa LOMA PALAIŠANA ATPAKAĻ JŪRĀ Līgumslēdzējas puses izskata problēmu par loma palaišanu atpakaļ jūrā no zvejas kuģiem un izskata tā izmantošanas veidus. IX nodaļa NELEGĀLAS ZVEJAS APKAROŠANA Lai samazinātu nelegālas zvejas darbības Mauritānijas zvejas zonā, kas apdraud zvejas pārvaldības politiku, Līgumslēdzējas puses vienojas regulāri apmainīties ar informāciju par šīm aktivitātēm. Papildus pasākumiem, ko Līgumslēdzējas puses jau piemēro saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, tās konsultē viena otru par iespējām veikt papildu kopēju vai individuālu rīcību. Tādēļ tās uzlabo sadarbību, jo īpaši nelegālas zvejas apkarošanā. --------------------------------------------------