Nolīgums

starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā

EIROPAS KOPIENA

un

ISLANDES REPUBLIKA,

un

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

še turpmāk "Līgumslēdzējas Puses",

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Savienības dalībvalstis noslēgušas Dublinas Konvenciju, kas parakstīta Dublinā 1990. gada 15. jūnijā, par attiecīgas valsts noteikšanu, kura ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīti patvēruma pieprasījumi, kas iesniegti kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm [1] (še turpmāk "Dublinas Konvencija"),

ATCEROTIES, ka 7. pants 1999. gada 18. maija Nolīgumā, kuru noslēdza Eiropas Savienības Padome (še turpmāk "Padome") un Islandes Republika, un Norvēģijas Karaliste, par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē [2], prasa noslēgt atbilstīgu vienošanos par kritērijiem un mehānismiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu valsti, kura ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīts patvēruma pieprasījums, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, Islandē vai Norvēģijā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka tādēļ ir svarīgi, ka šajā nolīgumā iekļauj Dublinas Konvencijas noteikumus un tos attiecīgos noteikumus, kurus jau ir pieņēmusi komiteja, kas izveidota atbilstoši minētās konvencijas 18. pantam, neskarot attiecības, kuras izveidotas ar Dublinas Konvenciju starp šīs konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Islande un Norvēģija piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [3] (še turpmāk "Datu aizsardzības direktīvu") tā, kā to dara Eiropas Kopienas dalībvalstis, kad apstrādā datus nolūkos, uz kuriem attiecas šis nolīgums,

ATZĪSTOT, ka noteikumi, kas iekļauti šajā nolīgumā, ja vajadzīgs, tomēr jāpielāgo, lai ņemtu vērā Islandes un Norvēģijas kā trešo valstu nostāju,

PĀRLIECĪBĀ, ka šajā nolīgumā jāiekļauj mehānisms, kas nodrošina konsekvenci ar Kopienas normu attīstību, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kuri minēti Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā,

PĀRLIECĪBĀ, ka jāorganizē sadarbība visos līmeņos starp Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti attiecībā uz Dublinas Konvencijas ieviešanu, praktisko piemērošanu un turpmāko attīstīšanu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šajā nolūkā jāizveido organizatoriskā struktūra, kas nodrošina Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes asociēšanu ar darbībām minētajās jomās un ļauj šīm valstīm piedalīties minētajās darbībās ar komitejas starpniecību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka 2000. gada 11. decembrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju [4], lai palīdzētu noteikt, kurai no Līgumslēdzējām Pusēm ir jābūt atbildīgai par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbilstoši Dublinas Konvencijai (še turpmāk "Eurodac regulu"),

ŅEMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums jāpaplašina līdz priekšmetam, uz kuru attiecas Eurodac regula, ar mērķi paralēli ieviest šo regulu Islandē, Norvēģijā un Eiropas Kopienā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas noteikumi un tiesību akti, kas pieņemti pamatojoties uz šo sadaļu, neattiecas uz Dānijas Karalisti, bet Dānijai jādod iespēja piedalīties šajā nolīgumā, ja tā to vēlas,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Islande un Norvēģija ievieš Dublinas Konvencijas noteikumus, kas uzskaitīti šā nolīguma pielikuma 1. daļā, un ar Dublinas Konvencijas 18. pantu izveidotās komitejas lēmumus, kuri uzskaitīti minētā pielikuma 2. daļā, un piemēro tos savstarpējās attiecībās un attiecībās ar dalībvalstīm atbilstoši 4. punktam.

2. Atbilstoši 4. punktam dalībvalstis piemēro 1. punktā minētos noteikumus attiecībā uz Islandi un Norvēģiju.

3. Islande un Norvēģija mutatis mutandis ievieš un piemēro Datu aizsardzības direktīvas noteikumus tā, kā tos piemēro dalībvalstīm attiecībā uz datiem, kurus apstrādā pielikumā minēto noteikumu ieviešanas un piemērošanas nolūkā.

4. Saskaņā ar 1. un 2. punktu norādes uz "dalībvalstīm" noteikumos, uz kuriem attiecas pielikums, uzskata par tādām, kas attiecas uz Islandi un Norvēģiju.

5. Šis nolīgums attiecas uz Eurodac regulu, ņemot vērā konkrēto situāciju Norvēģijā un Islandē, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, lai minēto regulu paralēli ieviestu Islandē, Norvēģijā un Eiropas Kopienā.

2. pants

1. Izstrādājot jaunus tiesību aktus, kuru pamatā ir Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 63. panta 1. punkta a) apakšpunkts, jomā, uz ko attiecas šā nolīguma pielikums vai 1. panta 5. punkts, Eiropas Kopienu Komisija (še turpmāk "Komisija") neoficiāli lūdz padomu Islandes un Norvēģijas ekspertiem tādā pat veidā, kā tad, kad tā lūdz padomu dalībvalstu ekspertiem, izstrādājot priekšlikumus.

2. Nosūtot Eiropas Parlamentam un Padomei savus priekšlikumus, kuri attiecas uz šo nolīgumu, Komisija nosūta to kopijas arī Islandei un Norvēģijai.

Pēc vienas no Līgumslēdzējām Pusēm pieprasījuma, iepriekšēja apmaiņa ar viedokļiem var notikt apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 3. pantu.

3. Līgumslēdzējas Puses, pēc vienas no tām pieprasījuma, svarīgākajos posmos pirms tiesību aktu pieņemšanas atkal apspriežas savā starpā nepārtrauktā informēšanas un apspriežu procesā, kas notiek apvienotajā komitejā. Pēc tiesību aktu pieņemšanas piemēro procedūru, kas noteikta 4. panta 2. līdz 7. punktā.

4. Līgumslēdzējas Puses godprātīgi sadarbojas informēšanas un apspriežu posmā, lai šī procesa beigās atvieglinātu apvienotās komitejas darbību atbilstoši šim nolīgumam.

5. Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvjiem ir tiesības iesniegt ierosinājumus apvienotajai komitejai attiecībā uz 1. punktā minētajiem jautājumiem.

6. Komisija atbilstīgi konkrētajiem jautājumiem nodrošina Norvēģijas un Islandes ekspertiem iespējami plašāku dalību to pasākumu projektu sagatavošanas posmā, kuri vēlāk ir iesniedzami komitejām, kas palīdz Komisijai īstenot tās izpildvaru. Šajā sakarībā Komisija, izstrādājot pasākumus, atsaucas uz Islandes un Norvēģijas ekspertiem tieši tāpat, kā tā atsaucas uz dalībvalstu ekspertiem.

7. Gadījumos, kuros Padome ir iesaistīta atbilstoši procedūrai, kas piemērojama iesaistītās komitejas tipam, Komisija nosūta Padomei Islandes un Norvēģijas ekspertu viedokļus.

3. pants

1. Ar šo tiek izveidota apvienotā komiteja, ko veido Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji.

2. Apvienotā komiteja vienprātīgi pieņem savu reglamentu.

3. Apvienotā komiteja sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc ikviena tās locekļa pieprasījuma.

4. Apvienotā komiteja tiekas attiecīgā līmenī, kā to prasa apstākļi, lai pārskatītu pielikumā iekļauto noteikumu praktisko ieviešanu un piemērošanu, tostarp jaunus tiesību aktus vai pasākumus, kas minēti 1. pantā, ko pieņēmusi komiteja, kura izveidota ar Dublinas Konvencijas 18. pantu, un lai apmainītos ar viedokļiem par jaunu tiesību aktu izstrādi, kas pamatoti uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecas uz 1. panta 5. punkta vai pielikuma lietas būtību.

Visa informācijas apmaiņa, kas attiecas uz šo nolīgumu, uzskatāma par tādu, kas notiek apvienotās komitejas pārziņā.

5. Apvienotās komitejas priekšsēdētāja amatu pārmaiņus uz sešiem mēnešiem un alfabētiskā secībā ieņem Eiropas Kopienu pārstāvis un Islandes vai Norvēģijas valdības pārstāvis.

4. pants

1. Ja komiteja, kura izveidota ar Dublinas Konvencijas 18. pantu, atbilstoši 2. punktam pieņem jaunus tiesību aktus vai pasākumus, kas attiecas uz 1. pantā minētajiem jautājumiem, tos piemēro vienlaicīgi dalībvalstīs, no vienas puses, un Islandē un Norvēģijā, no otras puses, ja vien tajos nav skaidri norādīts citādi.

2. Komisija tūlīt paziņo Islandei un Norvēģijai par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu. Islande un Norvēģija neatkarīgi nolemj, vai pieņemt to saturu un ieviest tos savā iekšējā tiesiskajā regulējumā. Šos lēmumus paziņo Padomes ģenerālsekretāram un Komisijai 30 dienu laikā pēc konkrēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanas.

3. Ja šāda tiesību akta vai pasākuma saturs var būt saistošs Islandei tikai pēc konstitucionālo prasību izpildes, tad Islande par to informē Padomes ģenerālsekretariātu un Komisiju tā izziņošanas laikā. Islande rakstiskā veidā tūlīt informē Padomes ģenerālsekretariātu un Komisiju par visu konstitucionālo prasību izpildi, un tiklīdz iespējams iesniedz šādu informāciju pirms dienas, kurā stājas spēkā Islandei saistošais tiesību akts vai pasākums atbilstoši 1. punktam.

4. Ja šāda tiesību akta vai pasākuma saturs var būt saistošs Norvēģijai tikai pēc konstitucionālo prasību izpildes, tad Norvēģija par to informē Padomes ģenerālsekretariātu un Komisiju tā izziņošanas laikā. Norvēģija rakstiskā veidā tūlīt un vēlākais sešus mēnešus pēc Eiropas Savienības kompetentās iestādes paziņojuma informē Padomes ģenerālsekretariātu un Komisiju par visu konstitucionālo prasību izpildi. No dienas, kas noteikta kā Norvēģijai saistoša tiesību akta vai pasākuma spēkā stāšanās diena, līdz informēšanai par konstitucionālo prasību izpildi, Norvēģija, ja iespējams, uz laiku piemēro šāda tiesību akta vai pasākuma saturu.

5. Islandes un Norvēģijas apstiprinājums 1. punktā minētajiem tiesību aktiem un pasākumiem rada tiesības un pienākumus starp Islandi un Norvēģiju, un starp Islandi un Norvēģiju, no vienas puses, un Eiropas Savienības dalībvalstīm, no otras puses.

6. Ja:

a) Islande vai Norvēģija paziņo par savu lēmumu nepieņemt tiesību akta vai pasākuma saturu, kas minēts 1. punktā un kam ir tikušas piemērotas procedūras, kuras izklāstītas šajā nolīgumā; vai

b) Islande vai Norvēģija nenosūta paziņojumu 30 dienu termiņā, kas noteikts 2. punktā; vai

c) Islande nepaziņo pirms dienas, kas noteikta kā tiesību akta vai pasākuma, kurš attiecas uz Islandi, spēkā stāšanās diena; vai

d) Norvēģija nepaziņo sešu mēnešu termiņā, kas noteikts 4. punktā, vai nenodrošina pagaidu piemērošanu, kā paredzēts tajā pašā punktā, no noteiktās dienas, kurā stājas spēkā tiesību akts vai pasākums, kas attiecas uz Norvēģiju;

šis nolīgums ir uzskatāms par apturētu attiecībā uz Islandi vai Norvēģiju.

7. Apvienotā komiteja izskata jautājumu, kas izraisīja šā nolīguma apturēšanu, un apņemas 90 dienu laikā novērst iemeslus, kuri neļāva veikt tā pieņemšanu vai ratificēšanu. Pēc visu citu šā nolīguma labas darbības saglabāšanas iespēju izpētes, tostarp iespēju ņemt vērā tiesību aktu līdzvērtību, tā var vienprātīgi nolemt par nolīguma atjaunošanu. Ja šo nolīgumu turpina atlikt pēc 90 dienām, tad tas uzskatāms par lauztu attiecībā uz Islandi vai Norvēģiju.

5. pants

Ja Līgumslēdzējai Pusei ir lielas grūtības sakarā ar būtiskajām izmaiņām apstākļos, ko nosaka šā nolīguma noslēgšana, tad šajā sakarā minētā Līgumslēdzēja Puse atbilstoši 4. panta 3. un 4. punkta noteikumiem var griezties apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 3. pantu, lai tā ierosinātu Līgumslēdzējām Pusēm pasākumus situācijas atrisināšanai, līdz stājas spēkā 2. panta 1. punktā minētie pasākumi un tiek aizstāti 1. panta 1. punktā minētie pasākumi. Apvienotā komiteja vienprātīgi lemj par šiem pasākumiem. Ja nevar panākt vienprātību, piemēro 8. pantu.

6. pants

1. Lai sasniegtu Līgumslēdzēju Pušu mērķi panākt cik vien iespējams vienotu 1. pantā minēto noteikumu piemērošanu un interpretāciju, apvienotā komiteja pastāvīgi pārskata Eiropas Kopienu Tiesas (še turpmāk "Tiesa") prakses attīstību, kā arī Islandes un Norvēģijas kompetento tiesu prakses attīstību attiecībā uz šādiem nosacījumiem. Šādā nolūkā Līgumslēdzējas Puses piekrīt tūlīt nodrošināt šādas prakses savstarpēju nodošanu.

2. Pieņemot, ka tiek ieviestas vajadzīgās izmaiņas Tiesas procesa noteikumos, Islande un Norvēģija ir tiesīgas iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus tad, ja dalībvalsts tiesa vai tribunāls tai jau ir uzdevis jautājumu par prejudiciālu nolēmumu attiecībā uz ikviena 1. panta 5. punktā un 2. panta 1. punktā minētā noteikuma interpretāciju.

7. pants

1. Katru gadu Islande un Norvēģija iesniedz apvienotajai komitejai ziņojumus par to, kā šo valstu administratīvās iestādes un tiesas ir piemērojušas un interpretējušas 1. pantā minētos noteikumus, kā tos attiecīgi interpretē Tiesa.

2. Ja apvienotā komiteja divu mēnešu laikā pēc tam, kad tai ir ticis norādīts uz būtisku atšķirību Tiesas un Islandes un Norvēģijas tiesu praksē, vai būtisku atšķirību piemērošanā starp attiecīgo dalībvalstu iestādēm un Islandes un Norvēģijas iestādēm attiecībā uz noteikumiem, kas minēti 1. pantā, nav spējusi nodrošināt vienotas piemērošanas un interpretācijas saglabāšanu, piemēro 8. pantā minēto procedūru.

8. pants

1. Strīdus gadījumā, kas attiecas uz šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju, vai, ja rodas 5. pantā vai 7. panta 2. punktā minētā situācija, jautājumu oficiāli iekļauj apvienotās komitejas darba kārtībā kā strīdus jautājumu.

2. Apvienotā komiteja atrisina šo strīdu 90 dienu laikā no dienas, kad tika pieņemta darba kārtība, kurā tika iekļauts strīdus jautājums.

3. Ja apvienotā komiteja nevar atrisināt strīdu 90 dienu laikā, kā paredzēts 2. punktā, lai pieņemtu galīgo risinājumu, šo periodu pagarina vēl par 90 dienām. Ja apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu minētā perioda beigās, tad šo nolīgumu uzskata par lauztu attiecībā uz Islandi vai Norvēģiju šī perioda pēdējās dienas beigās.

9. pants

1. Ciktāl tas attiecas uz administratīvajām un darbības izmaksām, kas saistītas ar Eurodac centrālās vienības izveidošanu un darbību, Islande un Norvēģija katru gadu Eiropas Savienības vispārējā budžetā iemaksā šādu summu:

- Islande – 0,1 %,

- Norvēģija – 4,995 %

no sākotnējās pamatsummas EUR 9575000 saistību apropriācijām un EUR 5000000 maksājumu apropriācijām un, sākot ar 2002. budžeta gadu, no attiecīgajiem budžeta apropriācijām konkrētajam budžeta gadam.

Ciktāl tas attiecas uz administratīvajām un darbības izmaksām, kas saistītas ar šā nolīguma piemērošanu, Islande un Norvēģija sadala šīs izmaksas, katru gadu ieskaitot Eiropas Savienības vispārējā budžetā summu atbilstoši šo valstu nacionālā kopprodukta procentuālajai daļai attiecībā pret visu iesaistīto valstu nacionālo kopproduktu.

2. Islandei un Norvēģijai ir tiesības saņemt dokumentus, kas attiecas uz šo nolīgumu, un apvienotās komitejas sanāksmēs pieprasīt tulkošanu viņu izvēlētajā Eiropas Kopienas iestāžu oficiālajā valodā. Tomēr visus izdevumus par rakstisko un mutisko tulkošanu no islandiešu vai norvēģu valodas vai uz tām sedz attiecīgi Islande vai Norvēģija.

10. pants

Islandes un Norvēģijas valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādes un neatkarīga uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 286. panta 2. punktu, sadarbojas tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šo iestāžu pienākumu izpildei un jo īpaši apmainoties ar visu derīgo informāciju. Par šādas sadarbības kārtību vienojas tūlīt pēc tam, kad šī iestāde ir izveidota.

11. pants

1. Šis nolīgums nekādā veidā neietekmē Eiropas Ekonomikas zonas līgumu vai visus citus līgumus, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un Islandi un/vai Norvēģiju vai Padomi un Islandi un/vai Norvēģiju.

2. Šis nolīgums nekādā veidā neietekmē līgumus, kurus Eiropas Kopiena nākotnē noslēgs ar Islandi un/vai Norvēģiju.

3. Šis nolīgums neietekmē sadarbību uz Ziemeļvalstu pasu ūnijas pamata tiktāl, ciktāl šāda sadarbība nav pretrunā ar un neierobežo šo nolīgumu un tiesību aktus un pasākumus, kuri pamatojas uz šo nolīgumu.

12. pants

Dānijas Karaliste var pieteikties dalībai šajā nolīgumā. Nosacījumus šādai dalībai minētā nolīguma protokolā nosaka Līgumslēdzējas Puses, kas rīkojas saskaņā ar Dānijas Karalistes piekrišanu.

13. pants

1. Ievērojot 2. līdz 5. punktu, šis nolīgums attiecas uz teritoriju, kurā ir piemērojams Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un uz Islandi un Norvēģiju.

2. Šis nolīgums neattiecas uz Svālbāru (Špicbergenu).

3. Šis nolīgums attiecas tikai uz Dānijas Karalistes teritoriju atbilstoši 12. panta noteikumiem un uz Farēru salām un Grenlandi tikai Dublinas Konvencijas paplašinājumā uz šīm teritorijām.

4. Šis nolīgums neattiecas uz Francijas aizjūras departamentiem.

5. Šis nolīgums stājas spēkā Gibraltārā tikai piemērojot Gibraltāram Dublinas Konvenciju vai jebkurus Kopienas pasākumus, kas aizstāj konvenciju.

14. pants

1. Šis nolīgums ir pakļauts Līgumslēdzēju Pušu ratifikācijai vai apstiprināšanai. Dokumentus par ratifikāciju vai apstiprināšanu deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurš ir depozitārs.

2. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko depozitāra paziņojumam dalībvalstīm par to, ka ir deponēts pēdējais dokuments par ratifikāciju vai apstiprināšanu.

15. pants

Katra Līgumslēdzēja Puse var lauzt šo nolīgumu ar rakstiskas deklarāciju depozitāram. Šāda deklarācija stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās deponēšanas. Nolīgums zaudē spēku, ja vai nu Eiropas Kopiena, vai arī Islande un Norvēģija denonsē to.

Briselē, divtūkstoš pirmā gada deviņpadsmitajā janvārī, vienam eksemplāram esot dāņu, nīderlandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, zviedru, islandiešu un norvēģu valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, oriģināls glabājas Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta arhīvā.

Por la Comunidad EuropeaPor Det Europæiske FællesskabFür die Europäische GemeinschaftΓια την Ευρωπαϊκή ΚοινότηταFor the European CommunityPour la Communauté européennePer la Comunità europeaVoor de Europese GemeenschapPela Comunidade EuropeiaEuroopan yhteisön puolestaPå Europeiska gemenskapens vägnarFyrir hönd EvrópubandalagsinsFor Det europeiske fellesskap

+++++ TIFF +++++

Por la República de IslandiaFor Republikken IslandFür die Republik IslandΓια τη Δημοκρατία της ΙσλανδίαςFor the Republic of IcelandPour la République d'IslandePer la Repubblica d'IslandaVoor de Republiek IJslandPela República da IslândiaIslannin tasavallan puolestaPå Republiken Islands vägnarFyrir hönd Lýðveldisins ÍslandsFor Republikken Island

+++++ TIFF +++++

Por el Reino de NoruegaFor Kongeriget NorgeFür das Königreich NorwegenΓια το Βασίλειο της ΝορβηγίαςFor the Kingdom of NorwayPour le Royaume de NorvègePer il Regno di NorvegiaVoor het Koninkrijk NoorwegenPelo Reino da NoruegaNorjan kuningaskunnan puolestaPå Konungariket Norges vägnarFyrir hönd Konungsríkisins NoregsFor Kongeriket Norge

+++++ TIFF +++++

[1] OV C 254, 19.8.1997., 1. lpp.

[2] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[3] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[4] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ DUBLINAS KONVENCIJU, UN TĀS KOMITEJAS LĒMUMI, KAS IZVEIDOTA AR DUBLINAS KONVENCIJAS 18. PANTU

1. daļa: Dublinas Konvencija

Konvencijas, kas parakstīta Dublinā 1990. gada 15. jūnijā, visi noteikumi, lai noteiktu valsti, kura ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīts patvēruma pieprasījums, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, izņemot 16. līdz 22. pantu.

2. daļa: Tādas Komitejas lēmumi, kas izveidota ar Dublinas Konvencijas 18. pantu

Komitejas, kas izveidota ar 18. pantu Dublinas Konvencijā, kura parakstīta 1990. gada 15. jūnijā, 1997. gada 9. septembra Lēmums Nr. 1/97 par noteikumiem, kas attiecas uz konvencijas ieviešanu.

Komitejas, kas izveidota ar 18. pantu Dublinas Konvencijā, kura parakstīta 1990. gada 15. jūnijā, 1998. gada 30. jūnija Lēmums Nr. 1/98 par noteikumiem, kas attiecas uz konvencijas ieviešanu.

--------------------------------------------------