Grozījumi protokolā par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem

A. Virsraksts

Protokola virsrakstu groza šādi:

"PROTOKOLS PAR VIDUSJŪRAS AIZSARDZĪBU PRET PIESĀRŅOJUMU NO SAUSZEMES AVOTIEM UN DARBĪBĀM UZ SAUSZEMES"

B. Preambulas punkti

Protokola pirmo preambulas punktu groza šādi:

"Būdamas dalībvalstis Konvencijā par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu, kas pieņemta 1976. gada 16. februārī Barselonā un kurā grozījumi izdarīti 1995. gada 10. jūnijā,"

Protokola trešo preambulas punktu groza šādi:

"Konstatējot Vidusjūras reģionā cilvēku darbību izraisīto pieaugošo ietekmi uz vidi, jo īpaši industrializācijas un urbanizācijas nozarēs, kā arī ar tūrisma sezonām saistīto piekrastes iedzīvotāju skaita pieaugumu,"

Protokola ceturto preambulas punktu groza šādi:

"Apzinoties draudus, kādiem pakļauta jūras vide, dzīvie resursi un cilvēku veselība piesārņojuma dēļ no sauszemes avotiem, darbībām uz sauszemes un no tām izrietošajām nopietnajām sekām Vidusjūras piekrastes ūdeņos un upes grīvās, galvenokārt, neapstrādātas, nepietiekami apstrādātas vai neatbilstoši apglabātas iekšzemes vai rūpnieciskās izplūdes dēļ, kas satur toksiskas, noturīgas un bioakumulēties spējīgas vielas,"

Kā preambulas piekto punktu pievieno šādu punktu:

"Piemērojot piesardzības principu un principu, ka maksā piesārņotājs, novērtējot vides ietekmi un izmantojot labāko pieejamo metodi un vislabāko ekoloģisko praksi, ieskaitot tīrās ražošanas tehnoloģijas, kā noteikts Konvencijas 4. pantā,"

Protokola sesto preambulas punktu groza šādi:

"Apņemoties, cieši sadarbojoties, noteikt vajadzīgos pasākumus, lai Vidusjūru aizsargātu pret piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes,"

Kā preambulas septīto punktu pievieno šādu punktu:

"Ņemot vērā 1995. gada 3. novembrī Vašingtonā pieņemto Vispārējo rīcības programmu jūras vides aizsardzībai no darbībām uz sauszemes,"

C. 1. pants

Pievieno virsrakstu un tekstu groza šādi:

"Vispārīgi noteikumi

Šā protokola Līgumslēdzējas puses (še turpmāk "Puses") īsteno attiecīgus pasākumus, lai cik vien iespējams nepieļautu, mazinātu, novērstu un likvidētu Vidusjūras rajona piesārņojumu, ko izraisa izplūdes no upēm, piekrastes uzņēmumiem vai izplūdes vietām, vai, izplūdēm rodoties no jebkādiem citiem sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes šajās teritorijās, dodot priekšroku toksisku, noturīgu un bioakumulēties spējīgu vielu izmantošanas pakāpeniskai izņemšanai no aprites."

D. 2. pants

Pievieno virsrakstu un a) un d) punktu groza šādi:

"Definīcijas

a) "Konvencija" ir 1976. gada 16. februārī Barselonā pieņemtā un 1995. gada 10. jūnijā grozītā Konvencija par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu;

d) "hidroloģiskais baseins" ir Līgumslēdzēju pušu valsts teritorijās esošais sateces baseins, kas ietek Vidusjūras rajonā, kā to nosaka Konvencijas 1. pants."

E. 3. pants

Pievieno virsrakstu un papildina ar šādu jaunu punktu:

"Protokola darbības joma"

(a bis (pārnumurēts par b))

"b) Vidusjūras rajona hidroloģiskais baseins;"

panta b) punktu pārnumurē par c) punktu. Panta c) punktu pārnumurē par d) punktu un groza šādi:

"d) iesāļš ūdens, piekrastes sālsūdens, ieskaitot purvus un piekrastes lagūnas, un gruntsūdeņus, kas ieplūst Vidusjūrā."

F. 4. pants

Pievieno virsrakstu un 1. a) un b) punktu groza šādi:

"Protokola piemērošana

1. Šo protokolu piemēro:

a) izplūdēm no sauszemes stacionāriem avotiem vai difūziem avotiem un darbībām uz sauszemes Līgumslēdzēju pušu valsts teritorijās, kas tieši vai netieši var skart Vidusjūru. Šādas izplūdes ir tās, kas sasniedz Vidusjūras rajonu ar piekrastes izplūžu, upju, izteku, kanālu vai citu ūdens tilpņu starpniecību, tai skaitā ar gruntsūdens plūsmu vai ar virszemes noteces ūdeņiem un izplūdēm zem jūras dibena ar piekļuvi no sauszemes, kā noteikts šā protokola 3. panta a), c) un d) punktā;

b) piesārņojošām vielām, kas Vidusjūras rajonā nokļūst ar atmosfēras starpniecību no sauszemes avotiem vai darbībām uz sauszemes Līgumslēdzēju pušu valsts teritorijās saskaņā ar šā protokola III pielikumā paredzētajiem nosacījumiem."

Papildina ar šādu jaunu punktu:

"3. Lai īstenotu šo protokolu, Puses aicina sadarboties tās valstis, kas nav protokola dalībvalstis un kuru teritorijās atrodas daļa no Vidusjūras rajona hidroloģiskā baseina."

G. 5. pants

Pievieno virsrakstu un 1., 2. un 4. punktu groza šādi:

"Vispārīgi pienākumi

1. Puses apņemas samazināt sauszemes avotu un uz sauszemes veikto darbību izraisīto piesārņojumu, jo īpaši pakāpeniski aizstājot I pielikumā minētās vielas, kas ir toksiskas, noturīgas un bioakumulēties spējīgas.

2. Šim nolūkam tās pēc vajadzības atsevišķi vai kopā nosaka un īsteno valsts un reģionālos rīcības plānus un programmas, kurās iekļauti to īstenošanas pasākumi un grafiki."

Svītro 3. punktu.

Panta 4. punktu pārnumurē par 3. punktu.

"3. Rīcības plānu, programmu un pasākumu īstenošanas prioritātes un grafikus pieņem Puses, ņemot vērā I pielikumā norādītos faktorus, un tos regulāri pārskata."

Pievieno šādus jaunus punktus:

"4. Puses, pieņemot rīcības plānus, programmas un pasākumus, atsevišķi vai kopā ņem vērā labāko pieejamo metodi un vislabāko ekoloģisko praksi attiecīgā gadījumā, ieskaitot tīrās ražošanas tehnoloģiju, ņemot vērā IV pielikumā norādītos kritērijus.

5. Puses īsteno aizsargpasākumus, lai līdz minimumam samazinātu avāriju radīto piesārņojuma risku."

H. 6. pants

Pievieno virsrakstu un tekstu aizstāj ar šādu:

"Pilnvarojuma vai regulējuma sistēma

1. Stacionāro avotu izplūdi protokola darbības zonā un to nokļūšanu ūdenī vai atmosfērā, kas sasniedz Vidusjūras rajonu un var to ietekmēt, kā definēts šā protokola 3. panta a), c) un d) punktā, stingri nosaka Pušu kompetento iestāžu pilnvarojums vai regulējums, pienācīgi ņemot vērā šā protokola nosacījumus un tā II pielikumu, kā arī Līgumslēdzēju pušu sanāksmju attiecīgos lēmumus vai ieteikumus.

2. Šim nolūkam Puses nodrošina savu kompetento iestāžu pārbaudes sistēmas, lai novērtētu atbilstību pilnvarojumam un regulējumam.

3. Pēc Pušu lūguma un nolūkā izveidot jaunas vai stiprināt esošās kompetentās struktūras, kuras veic pilnvarojuma un regulējuma atbilstības pārbaudi, Pusēm var palīdzēt Organizācija. Šāda palīdzība paredz īpašas darbinieku mācības.

4. Puses nosaka attiecīgas sankcijas, ja tiek konstatēta neatbilstība pilnvarojumam un regulējumam, un nodrošina sankciju piemērošanu."

I. 7. pants

Pievieno virsrakstu. Panta 1. punkta e) apakšpunkta un 3. punkta tekstu groza šādi:

"Kopīgas pamatnostādnes, standarti un kritēriji

1. …

e) Īpašas prasības attiecībā uz izplūdušo vielu daudzumu (minētas I pielikumā), to koncentrācija notekūdeņos un to izplūdes veids.

3. Šā protokola 5. un 15. pantā minētos rīcības plānus, programmas un pasākumus to pakāpeniskai īstenošanai pieņem, ņemot vērā pielāgojamo kompetenci un pārveidojamās esošās iekārtas, pušu ekonomiskās spējas un to attīstības vajadzību."

J. 8. pants

Pievieno virsrakstu un tekstu groza šādi:

"Monitorings

Konvencijas 12. pantā paredzēto noteikumu un monitoringa programmu robežās un, vajadzības gadījumā, sadarbojoties ar kompetentām starptautiskām organizācijām, Puses iespējami drīz īsteno uzraudzības pasākumus un sabiedrībai dara pieejamus atzinumus, lai:

a) iespējami labāk regulāri novērtētu piesārņojuma līmeni to piekrastēs, jo īpaši attiecībā uz I pielikumā minētām darbības nozarēm un vielu kategorijām, un šajā sakarā regulāri sniegtu informāciju;

b) saskaņā ar šo protokolu novērtētu īstenoto rīcības plānu, programmu un pasākumu efektivitāti, lai iespējami pilnīgāk novērstu jūras vides piesārņojumu."

K. 9. pants

Pievieno virsrakstu un tekstu groza šādi:

"Zinātniskā un tehniskā sadarbība

Atbilstīgi Konvencijas 13. pantam, Puses šim nolūkam sadarbojas zinātnes un tehnoloģijas jomās, kas saistītas ar piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes, īpaši izpētē par piesārņotāju saturu, izplatīšanās ceļiem un iedarbību un par to jaunām apstrādes, samazināšanas vai novēršanas metodēm, kā arī tīras ražošanas procesa attīstību. Šajā nolūkā Puses veic īpašus centienus."

Papildina ar šādu jaunu punktu:

"c) veicināt videi draudzīgu tehnoloģiju, tai skaitā tīrās ražošanas tehnoloģiju pieejamību un to tālāknodošanu."

L. 10. pants

Pievieno virsrakstu un tekstu groza šādi:

"Tehniskā palīdzība

1. Puses sadarbojas tieši vai ar kompetento reģionālo vai citu starptautisko organizāciju palīdzību divpusēji vai daudzpusēji, lai izstrādātu un iespējami pilnīgāk īstenotu palīdzības programmas jaunattīstības valstīm, īpaši zinātnes, izglītības un tehnoloģijas nozarē, ar nolūku novērst, samazināt vai vajadzības gadījumā pakāpeniski novērst piesārņojumu no sauszemes avotiem, darbības uz sauszemes un to kaitīgo iedarbību uz jūras vidi.

2. Tehniskā palīdzība paredz, jo īpaši zinātnes un tehnisko darbinieku, mācības, kā arī attiecīgā aprīkojuma apgūšanu, izmantošanu un ražošanu, ko veic šīs valstis un, vajadzības gadījumā, tīrās ražošanas tehnoloģijas ar izdevīgiem noteikumiem, par kādiem vienojas iesaistītās Puses."

M. 11. pants

Pievieno šādu virsrakstu:

"Pārrobežu piesārņojums"

N. 12. pants

Pievieno virsrakstu un 1. punkta tekstu groza šādi:

"Strīdu izšķiršana

1. Ņemot vērā Konvencijas 28. panta 1. punktu, ja piesārņojums no sauszemes avotiem, kas rodas vienas Puses valsts teritorijā, var tieši traucēt vienas Puses vai vairāku Pušu intereses, iesaistītās Puses pēc kādas no Pušu lūguma apņemas konsultēties, lai rastu apmierinošu risinājumu."

O. 13. pants

Pievieno virsrakstu. Panta 1. punkta tekstu, 2. punkta pirmo teikumu un 2. punkta d) apakšpunktu groza šādi:

"Ziņojumi

1. Līgumslēdzēju pušu sanāksmēs ar organizācijas starpniecību Puses iesniedz ziņojumus katru otro gadu, ja vien Līgumslēdzēju pušu sanāksmē nav nolemts citādi, par īstenotajiem pasākumiem, sasniegtajiem rezultātiem un attiecīgajā gadījumā par grūtībām, ar kurām tās saskārušās, īstenojot šo protokolu. Kārtību, kādā iesniedz šādus ziņojumus, nosaka Pušu sanāksmēs.

2. Šādi ziņojumi, tai skaitā, ietver:

d) saskaņā ar šā protokola 5., 7. un 15. pantu īstenotos rīcības plānus, programmas un pasākumus."

P. 14. pants

Pievieno virsrakstu. Panta 1. punkta un 2. punkta a), c) un f) apakšpunktu groza šādi:

"Sanāksmes

1. Pušu parastās sanāksmes notiek sadarbībā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu parastām sanāksmēm, kas notiek atbilstoši Konvencijas 18. pantam. Puses var sasaukt ārkārtas sanāksmes saskaņā ar Konvencijas 18. pantu.

2. …

a) pastāvīgi uzraudzīt šā protokola īstenošanu un ņemt vērā pieņemto rīcības plānu, programmu un pasākumu efektivitāti;

c) formulēt un pieņemt rīcības plānus, programmas un pasākumus saskaņā ar šā protokola 5., 7. un 15. pantu;

f) ņemt vērā pušu iesniegtos ziņojumus saskaņā ar šā protokola 13. pantu."

Q. 15. pants

Pievieno virsrakstu, un 1. punkta tekstu groza šādi:

"Rīcības plānu, programmu un pasākumu pieņemšana

1. Pušu sanāksmē ar divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem īstermiņa un vidēja termiņa reģionālos rīcības plānus un programmas, kurās ietverti to īstenošanas pasākumi un grafiki, kā to nosaka šā protokola 5. pants."

Panta 2. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

"2. Pirmajā punktā minētos reģionālos rīcības plānus un programmas formulē Organizācija, un vēlākais viena gada laikā pēc šā protokola grozījumu stāšanās spēkā to apsver un apstiprina Līgumslēdzēju pušu attiecīgā tehniskā iestāde. Šādus reģionālos rīcības plānus un programmas pieņemšanai iekļauj nākamās Pušu sanāksmes dienas kārtībā. Tādu pašu kārtību ievēro jebkādiem papildu rīcības plāniem un programmām."

Pievieno šādus jaunus punktus:

"3. Saskaņā ar šā panta 1. punktu sekretariāts paziņo visām Pusēm par pieņemtajiem pasākumiem un grafikiem. Šādi pasākumi un grafiki simts astoņdesmitajā dienā pēc paziņošanas dienas kļūst saistoši tām Pusēm, kuras simts septiņdesmit deviņu dienu laikā pēc paziņošanas dienas nav nosūtījušas sekretariātam savus iebildumus.

4. Puses, kuras saskaņā ar iepriekšējo punktu ir nosūtījušas savus iebildumus, Pušu sanāksmē informē par noteikumiem, ko tās paredz īstenot, ņemot vērā to, ka šīs Puses jebkurā laikā var piekrist šādiem pasākumiem vai grafikiem."

R. 16. pants

Pievieno virsrakstu un 2. punkta tekstu groza šādi:

"Nobeiguma noteikumi

2. Atbilstoši Konvencijas 24. pantam, pieņemto reglamentu un finanšu noteikumus piemēro, ņemot vērā šo protokolu, ja vien šā protokola dalībvalstis nav vienojušās citādi."

Pēdējā punkta tekstu groza šādi:

"Protokols sastādīts Atēnās 1980. gada 17. maijā un grozīts Sirakūzās 1996. gada 7. martā vienā eksemplārā arābu, angļu, franču un spāņu valodā; šie četri teksti ir vienādi nozīmīgi."

I PIELIKUMS

I pielikumu aizstāj ar šādu jaunu I pielikumu:

"

I PIELIKUMS

FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ, GATAVOJOT RĪCĪBAS PLĀNUS, PROGRAMMAS UN PASĀKUMUS, LAI NOVĒRSTU PIESĀRŅOJUMU NO SAUSZEMES AVOTIEM UN DARBĪBĀM UZ SAUSZEMES

Šajā pielikumā ir iekļauti faktori, kas jāņem vērā, gatavojot rīcības plānus, programmas un pasākumus, lai novērstu piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes, kā noteikts šā protokola 5., 7. un 15. pantā.

Šādu rīcības plānu, programmu un pasākumu mērķis ir aptvert A iedaļā minētās darbības nozares un arī C iedaļā uzskaitītās vielu grupas, kas izraudzītas, pamatojoties uz šā pielikuma B iedaļā minētajiem rādītājiem.

Pusēm jānosaka rīcības prioritātes, ņemot vērā to relatīvo ietekmi uz sabiedrības veselības aizsardzību, vidi un sociālekonomiskajiem un kultūras apstākļiem. Šādas programmas jāattiecina uz stacionāriem avotiem, difūziem avotiem un atmosfēras nokrišņiem.

Saskaņā ar Vašingtonā 1995. gadā pieņemto Vispārējo rīcības programmu jūras vides aizsardzībai no darbības uz sauszemes Puses par prioritārām atzīst vielas, kas ir toksiskas, noturīgas un bioakumulēties spējīgas, jo īpaši noturīgi organiskie piesārņotāji (POPs), kā arī piešķir prioritāti notekūdeņu attīrīšanai un apsaimniekošanai.

A. DARBĪBAS NOZARES

Nosakot prioritātes rīcības plānu, programmu un pasākumu izstrādei, kuru mērķis ir novērst piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām uz sauszemes, vispirms izvērtē turpmāk minētās darbības nozares (nav minētas secībā pēc to prioritātes):

1) enerģijas ražošana;

2) mēslošanas līdzekļu ražošana;

3) biocīdu ražošana un formulējums;

4) farmācijas rūpniecība;

5) naftas pārstrāde;

6) celulozes un papīrrūpniecība;

7) cementa ražošana;

8) miecvielu ražošana;

9) metālrūpniecība;

10) ieguves rūpniecība;

11) kuģu būves un remonta nozare;

12) ostu darbības;

13) tekstilrūpniecība;

14) elektroniskā rūpniecība;

15) otrreizējās pārstrādes rūpniecība;

16) organiskās ķīmijas rūpniecības citas nozares;

17) neorganiskās ķīmijas rūpniecības citas nozares;

18) tūrisms;

19) lauksaimniecība;

20) lopkopība;

21) pārtikas pārstrāde;

22) akvakultūra;

23) bīstamo atkritumu pārstrāde un apglabāšana;

24) komunālo notekūdeņu attīrīšana un novadīšana;

25) cieto sadzīves atkritumu pārstrāde;

26) notekūdeņu dūņu apglabāšana;

27) atkritumu apsaimniekošanas nozare;

28) atkritumu sadedzināšana un to atlieku pārstrāde;

29) darbības, kas izraisa piekrastes nemainītā stāvokļa fizikālas izmaiņas;

30) transports.

B. VIDĒ ESOŠO VIELU RĀDĪTĀJI

Rīcības plānu, programmu un pasākumu izstrādei Pusēm jāņem vērā turpmāk minētie rādītāji:

1) noturība;

2) toksicitāte vai citas kaitīgas īpašības (piem., kancerogenitāte, mutagenitāte, teratogenitāte);

3) bioakumulācija;

4) radioaktivitāte;

5) attiecība starp konstatēto koncentrāciju un koncentrāciju, kurā nav novērojama iedarbība (NOEC);

6) antropogēnas izcelsmes eitrofikācijas risks;

7) ietekme uz veselību un veselības apdraudējums;

8) pārrobežu nozīmīgums;

9) jūras ekosistēmas nevēlamu pārmaiņu draudi un iedarbības neatgriezeniskums vai izturīgums;

10) mijiedarbība ar ilgstošu dzīvo resursu ekspluatāciju vai ar citādu jūras likumīgu izmantošanu;

11) ietekme uz lietošanai pārtikā paredzēto jūras produktu garšu un/vai smaržu;

12) ietekme uz jūras ūdens smaržu, krāsu, caurspīdību vai citiem rādītājiem;

13) izplatīšanās veids (t.i., iesaistītais daudzums, pielietošanas veidi un jūras vides sasniegšanas varbūtība).

C. VIELU KATEGORIJAS

Turpmāk minētās vielu un piesārņojuma avotu kategorijas būs noteicošās, izstrādājot rīcības plānus, programmas un pasākumus:

1) halogēnorganiski savienojumi un vielas, kuras šādus savienojumus var veidot jūras vidē. Par prioritāriem atzīst aldrīnu, hlordānu, DDT, dieldrīnu, dioksīnus un furānu, endrīnu, heptahloru, heksahlorbenzolu, mireksu, polihlorbifenilus (PCBs) un toksafenu;

2) fosfororganiskie savienojumi un vielas, kuras šādus savienojumus var veidot jūras vidē;

3) alvorganiskie savienojumi un vielas, kuras šādus savienojumus var veidot jūras vidē;

4) policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži;

5) smagie metāli un to savienojumi;

6) izlietotās ziežeļļas;

7) radioaktīvās vielas, ieskaitot to atkritumus, ja to izmete neatbilst principiem par aizsardzību pret radiāciju, ņemot vērā atbilstīgos kompetento starptautisko organizāciju noteikumus, kas piemērojami jūras vides aizsardzībai;

8) biocīdi un to atvasinājumi;

9) patogēnie mikroorganismi;

10) jēlnafta un naftas izcelsmes ogļūdeņraži;

11) cianīdi un fluorīdi;

12) bioloģiski nenoārdāmi mazgāšanas līdzekļi un citas bioloģiski nenoārdāmas virsmaktīvās vielas;

13) nitrogēna un fosfora savienojumi un citas vielas, kas var izraisīt eitrofikāciju;

14) piegružotība (jebkāda noturīga izgatavota vai apstrādāta cieta materiāla izmešana, izvietošana vai atstāšana jūras un piekrastes vidē);

15) termiskās noplūdes;

16) skābju vai sārmu savienojumi, kas var bojāt ūdens kvalitāti;

17) netoksiskas vielas, kurām ir kaitīga ietekme uz skābekļa saturu jūras vidē;

18) netoksiskas vielas, kuras var traucēt jūras likumīgu izmantošanu;

19) netoksiskas vielas, kurām var būt kaitīga ietekme uz jūras ūdens fiziskajiem vai ķīmiskajiem rādītājiem.

"

II PIELIKUMS

Svītro II pielikumu.

III PIELIKUMS

III pielikumu pārnumurē par II pielikumu. Pievieno virsrakstu un ievada punktu groza šādi:

"II PIELIKUMS

FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ, IZSNIEDZOT ATKRITUMU IZKRAUŠANAS PILNVARAS

Lai saņemtu pilnvaru tādu atkritumu izkraušanai, kuri ietver šā protokola 6. pantā minētās vielas, atkarībā no gadījuma īpaši ņem vērā turpmāk minētos faktorus."

A iedaļas virsrakstu un 1., 2., 3., 6. un 7. punktu groza šādi:

"A. IZPLŪDES RĀDĪTĀJI UN SASTĀVS

1. Stacionārā vai difūzā avota veids un izmērs (piem., rūpnieciskais piesārņojums).

2. Izplūdes veids (piem., izcelsme, sastāva raksturojums).

3. Atkritumu agregātstāvoklis (piem., ciets, šķidrs, sabiezināts).

6. Koncentrācijas attiecībā uz I pielikumā minētajām vielu attiecīgajām sastāvdaļām un, pēc vajadzības, attiecībā uz citām vielām.

7. Atkritumu izmetes fiziskās, ķīmiskās un bioķīmiskās īpašības."

B iedaļas virsrakstu groza šādi un pievienoto jaunu punktu:

"B. IZPLŪDES KOMPONENTU RĀDĪTĀJI, ŅEMOT VĒRĀ TO KAITĪGUMU

7. Pārējie rādītāji minēti I pielikuma B iedaļā."

C iedaļas virsrakstu un 3. punktu groza šādi:

"C. IZPLŪDES ATRAŠANĀS VIETAS UN UZTVĒRĒJVIDES RĀDĪTĀJI

3. Sākotnējā atšķaidīšana, kas notikusi izplūdes avotā uztvērējvidē."

IV PIELIKUMS

IV pielikumu pārnumurē par III pielikumu. Pievieno virsrakstu un 1., 2., 3. un 5. punktu groza šādi:

"III PIELIKUMS

PIEMĒROŠANAS NOSACĪJUMI PIESĀRŅOJUMAM, KURU PĀRNĒSĀ AR ATMOSFĒRAS STARPNIECĪBU

1. Šo protokolu piemēro piesārņojošu vielu izplūdei atmosfērā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) izplūdusī viela ir vai var būt pārnēsāta uz Vidusjūras rajonu dominējošos meteoroloģiskos apstākļos;

b) vielu izplūde Vidusjūras rajonā ir bīstama videi attiecībā uz tādas pašas vielas daudzumu, kas sasniedz jūras rajonu citādā veidā.

2. Šo protokolu arī piemēro attiecībā uz piesārņojošu vielu izplūdi atmosfērā, kas ietekmē Vidusjūras rajonu no sauszemes avotiem, kas atrodas Pušu valsts teritorijās un no fiksētām mākslīgām iekārtām atklātā jūrā, kam piemērojams šā protokola 4. panta 2. punkts.

3. Ja Vidusjūras rajonā piesārņojums no sauszemes avotiem nonāk ar atmosfēras starpniecību, šā protokola 5. un 6. panta noteikumus piemēro augošā secībā attiecībā uz šā protokola I pielikumā minētajām attiecīgajām vielām un avotiem tā, kā Puses būs vienojušās:

5. Vajadzības gadījumā attiecībā uz piesārņojumu ar atmosfēras starpniecību piemēro šā protokola II pielikuma noteikumus. Gaisa piesārņojuma monitoringu un modelēšanu, izmantojot pieļaujamos kopējos emisijas faktorus un metodoloģiju, īsteno, veicot atmosfēras nokrišņos esošo vielu novērtējumu, kā arī apkopojot uzskaiti par piesārņojošu vielu emisijas līmeņiem un daudzumu, tiem nonākot atmosfērā no sauszemes avotiem."

IV PIELIKUMS

Protokolu papildina ar šādu jaunu IV pielikumu:

"

IV PIELIKUMS

KRITĒRIJI LABĀKĀS PIEEJAMĀS METODES UN VISLABĀKĀS EKOLOĢISKĀS PRAKSES NOTEIKŠANAI

A. LABĀKĀS PIEEJAMĀS METODES

1. No labākajām pieejamajām metodēm ieteicams izmantot bezatkritumu tehnoloģiju, ja tā ir pieejama.

2. Jēdziens "labākās pieejamās metodes" ir darbības procesu, iekārtu vai metožu jaunākā attīstības stadija (jaunākie sasniegumi), kas liecina par attiecīga pasākuma praktisko piemērotību, lai samazinātu izplūdi, emisiju un atkritumus. Nosakot, vai darbības procesu kopums, iekārtas un metodes ir labākās pieejamās metodes vispārējos vai atsevišķos gadījumos, īpaši izvērtē:

a) salīdzināmus darbības procesus, ierīces vai metodes, kas nesen veiksmīgi izmēģināti;

b) tehnoloģisko attīstību un zinātnes atziņu un vienošanās pārmaiņas;

c) šādu metožu ekonomisko pamatojumu;

d) ierīkošanas termiņu gan jaunās, gan esošās rūpnīcās;

e) attiecīgo izplūdes un emisijas veidu un daudzumu.

3. No tā izriet, ka tas, kas ir "labākā pieejamā metode" attiecīgam procesam laika gaitā mainīsies, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī zinātnes atziņu un to izpratnes pārmaiņas.

4. Papildu pasākumi īstenojami, ja izplūdes un emisijas samazināšana, izmantojot labākās pieejamās metodes, nav ļāvusi sasniegt videi pieņemamus rezultātus.

5. "Metodes" nozīmē gan izmantoto tehnoloģiju, gan veidu, kā ierīce ir projektēta, izgatavota, uzturēta, darbināta un demontēta.

B. VISLABĀKĀ EKOLOĢISKĀ PRAKSE

6. Jēdziens "vislabākā ekoloģiskā prakse" nozīmē vispiemērotāko vides aizsardzības pasākumu un stratēģiju apvienojuma piemērošanu. Izraugoties to atsevišķiem gadījumiem, jāapsver šāds pakāpeniski veicamo pasākumu klāsts:

a) informācijas un izglītības sniegšana sabiedrībai un lietotājiem par ekoloģiskajām sekām, izvēloties īpašas darbības un produktus, to izmatošanu un galīgo atkritumu apglabāšanu;

b) vides prakses noteikumu attīstība un piemērošana, kas ietver visus darbības aspektus produkta aprites ciklā;

c) etiķešu obligātā piemērošana, lai informētu lietotāju par vides apdraudējumu, kas saistīts ar produktu, tā izmantošanu un galīgo atkritumu apglabāšanu;

d) resursu taupīšana, ieskaitot enerģijas taupīšanu;

e) atkritumu savākšanas un apglabāšanas sistēmu pieejamības nodrošināšana sabiedrībai;

f) izvairīšanās no bīstamu vielu vai produktu izmantošanas un bīstamo atkritumu ražošanas;

g) otrreizēja pārstrāde, utilizācija un otrreizēja izmantošana;

h) ekonomisko līdzekļu piemērošana darbībām, produktiem vai produktu grupām;

i) licences sistēmas izveidošana, izmantojot ierobežojumus vai aizliegumu.

7. Nosakot, kāds pasākumu apvienojums veido vislabāko ekoloģisko praksi vispārējos vai atsevišķos gadījumos, īpaši jāapsver:

a) produkta un tā ražošanas, izmantošanas un galīgās atkritumu apglabāšanas bīstamība videi;

b) aizstāšana ar mazāk piesārņojošām darbībām vai vielām;

c) izmantošanas mērogs;

d) aizstājošo materiālu vai darbību iespējamā labvēlīgā vai negatīvā ietekme uz vidi,

e) attīstība un pārmaiņas zinātnes atziņās un vienošanās;

f) īstenošanas termiņi;

g) sociālās un ekonomiskās saistības.

8. No tā izriet, ka "labākā pieejamā metode" attiecīgam avotam laika gaitā mainīsies, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī zinātnes atziņu un izpratnes pārmaiņas.

9. Papildu pasākumi īstenojami un vislabākā ekoloģiskā prakse definējama atkārtoti, ja avotu samazināšana, izmantojot vislabāko ekoloģisko praksi, nav ļāvusi sasniegt videi pieņemamus rezultātus.

"

--------------------------------------------------