1.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra nav izpildījusi pienākumu saskaņā ar šo Nolīgumu, tad tā var veikt atbilstošus pasākumus.

2.   Pirms to darīt, tā 30 dienās iesniedz otrai Pusei visu būtisko informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas izpētei, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu.

3.   Īpašas steidzamības apstākļos atbilstošos pasākumus var veikt bez iepriekšējām apspriedēm. Par tādiem pasākumiem tūlīt paziņo otrai Pusei, un tie ir apspriežu priekšmets, ja otra Puse to pieprasa. Tādas apspriedes sasauc 30 dienās pēc paziņošanas par pasākumiem. Ja nerod apmierinošu risinājumu, tad attiecīgā Puse var pati izmantot procedūru, kas attiecas uz strīdu izšķiršanu.

4.   Šā Nolīguma pareizas interpretācijas un praktiskas piemērošanas nolūkā Puses vienojas, ka 3. punktā minētais termins “īpašas steidzamības apstākļi” attiecas uz gadījumu, kad viena Puse ir būtiski pārkāpusi Nolīgumu. Būtisks Nolīguma pārkāpums sastāv no:

5.   Puses vienojas, ka atbilstošie pasākumi, kas minēti šā panta 1. punktā, ir tie, kas pieņemti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, un tādu pasākumu atlasē priekšroka jādod tiem, kas vismazāk traucē šā Nolīguma darbību.

1.   Starp Pusēm izveido regulāru politisku dialogu. Tas papildina un palīdz nostiprināt sadarbību, kā arī veicina ilgstošu solidaritātes saikņu un jaunu sadarbības veidu ieviešanu.

2.   Politiskais dialogs un sadarbība ir jo īpaši domāti tam, lai:

3.   Politiskais dialogs ietver visus jautājumus, kas ir Pušu kopīgās interesēs.

4.   Politiskais dialogs notiek pēc vajadzības, jo sevišķi:

5.   Papildus divpusējam politiskajam dialogam, kas paredzēts iepriekšējos punktos, Puses pilnībā izmanto un aktīvi veicina reģionālo politisko dialogu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas valstīm, jo īpaši, lai veicinātu ilgstošu mieru un stabilitāti reģionā.

Puses arī piedalās politiskajā dialogā lielākajā ĀKK un ES satvarā, kā paredzēts un noteikts attiecīgajos ĀKK un EK līgumos.

1.   Kopiena un Dienvidāfrika vienojas izveidot brīvās tirdzniecības zonu (BTZ) saskaņā ar šā Nolīguma un PTO noteikumiem.

2.   BTZ izveido pārejas posmā, kas Dienvidāfrikā ilgst maksimāli 12 gadus un Kopienā – maksimāli 10 gadus, sākot no Nolīguma stāšanās spēkā.

3.   BTZ attiecas uz brīvu preču kustību visos sektoros. Šis Nolīgums attiecas arī uz pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju un kapitāla brīvu kustību.

1.   Par katru ražojumu pamatnodoklis, kam jāpiemēro Nolīgumā izklāstītie secīgie samazinājumi, ir tas, ko faktiski piemēro Nolīguma spēkā stāšanās dienā.

2.   Kopiena un Dienvidāfrika paziņo viena otrai savus attiecīgos pamatnodokļus, saskaņā ar tarifu nemainīšanas un tarifu samazināšanas saistībām, par ko Puses vienojušās, un saskaņotās atkāpes no minētajiem principiem, kā izklāstīts I pielikumā.

3.   Gadījumos, kad tarifu atcelšanas process nesākas līdz ar Nolīguma stāšanos spēkā (sevišķi ražojumiem, kas minēti II pielikuma 3., 4. un 5. sarakstā, III pielikuma 2., 3., 4. un 6. sarakstā, IV pielikuma 3., 4., 7. un 8. sarakstā, V pielikumā, VI pielikuma 2., 3. un 5. sarakstā, VII pielikumā), nodoklis, kam jāpiemēro turpmākie Nolīgumā izklāstītie samazinājumi, ir vai nu pamatnodoklis, kas minēts šā panta 1. punktā, vai nodoklis, ko piemēro uz erga omnes pamata attiecīgā tarifu atcelšanas grafika pirmajā dienā, atkarībā no tā, kurš ir zemāks.

1.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes rūpniecības ražojumu importam Kopienā, kuri nav minēti II pielikumā, atceļ līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā.

2.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 1. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

3.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 2. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

4.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 3. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Virknei šajā sarakstā norādīto ražojumu tarifu atcelšana sāksies četrus gadus pēc šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas. Tarifu atcelšana par minētajiem ražojumiem notiks trīs vienādos ikgadējos samazinājumos un beigsies sešus gadus pēc Nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Virknei šajā sarakstā norādīto tērauda ražojumu tarifu samazinājumu izdara uz MFN (vislielākās labvēlības) pamata, sasniedzot nulles nodokli 2004. gadā.

5.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 4. sarakstā, atceļ maksimāli desmit gados pēc Nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Motorvagonu sastāvdaļām, kas norādītas šajā sarakstā, piemēroto tarifu samazinās par 50 % no Nolīguma spēkā stāšanās dienas.

Precīzu Kopienas pamatnodokļu un tarifu atcelšanas grafiku par ražojumiem šajā sarakstā noteiks 2000. gada otrajā pugadā pēc tam, kad abas Puses būs izskatījušas perspektīvas turpmākai liberalizācijai attiecībā uz tādu Dienvidāfrikas autotransporta nozares ražojumu importu no Kopienas, kas minēti III pielikuma 5. un 6. sarakstā, cita starpā ņemot vērā Dienvidāfrikas autotransporta nozares attīstības programmas pārskatīšanas rezultātu.

6.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti II pielikuma 5. sarakstā, pārskata šā Nolīguma piektajā gadā, lai, iespējams, atceltu tarifus.

1.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri nav minēti III pielikumā, atceļ līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā.

2.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 1. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

3.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 2. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

4.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 3. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

5.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 4. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

6.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 5. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar grafiku, kas iekļauts tajā pielikumā.

7.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti III pielikuma 6. sarakstā, regulāri pārskata Nolīguma darbības laikā, lai turpmāk liberalizētu tirdzniecību.

Dienvidāfrika informēs Kopienu par Dienvidāfrikas autotransporta nozares attīstības programmas pārskatīšanas rezultātu. Tā iesniegs priekšlikumus turpmākai liberalizācijai attiecībā uz Dienvidāfrikas autotransporta nozares ražojumu, kas minēti III pielikuma 5. un 6. sarakstā, importu no Kopienas. Puses kopīgi izskatīs minētos priekšlikumus 2000. gada otrajā pusgadā.

1.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes lauksaimniecības produktu importam Kopienā, kuri nav minēti IV pielikumā, atceļ līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā.

2.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 1. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

3.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 2. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

4.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 3. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Dažiem ražojumiem, kas minēti šajā pielikumā, beznodokļa kvotu piemēro saskaņā ar tur minētajiem nosacījumiem no Nolīguma spēkā stāšanās dienas, līdz beidzas tarifu pakāpeniskās samazināšanas posms par minētajiem ražojumiem.

5.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 4. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Dažiem ražojumiem, kas minēti šajā pielikumā, beznodokļa kvotu piemēro saskaņā ar tur minētajiem nosacījumiem no Nolīguma spēkā stāšanās dienas, līdz beidzas tarifu pakāpeniskās samazināšanas posms par minētajiem ražojumiem.

6.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Dienvidāfrikā un kas importēti Kopienā un minēti IV pielikuma 5. sarakstā, piemēro saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.

Sadarbības padome var nolemt par:

7.   Samazinātos muitas nodokļus, kas piemērojami dažiem lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Dienvidāfrikā un kas importēti Kopienā un minēti IV pielikuma 6. sarakstā, piemēro no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas un saskaņā ar šajā pielikumā minētajiem nosacījumiem.

8.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Eiropas Kopienā, kuri minēti IV pielikuma 7. sarakstā, regulāri pārskata Nolīguma darbības laikā, pamatojoties uz kopējās lauksaimniecības politikas attīstību nākotnē.

9.   Tarifu koncesijas nav piemērojamas ražojumiem, kas minēti IV pielikuma 8. sarakstā, jo uz minētajiem ražojumiem attiecas aizsargātie ES nosaukumi.

10.   Tarifu koncesijas, kas piemērojamas tādu Dienvidāfrikas izcelsmes ražojumu importam Kopienā, kuri minēti V pielikumā, piemēro saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem.

1.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importam Dienvidāfrikā, kuri nav minēti VI pielikumā, atceļ līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā.

2.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti VI pielikuma 1. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

3.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti VI pielikuma 2. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

4.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti VI pielikuma 3. sarakstā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

Dažiem ražojumiem, kas norādīti šajā pielikumā, beznodokļa kvotu piemēro saskaņā ar tur minētajiem nosacījumiem no Nolīguma spēkā stāšanās dienas, līdz beidzas tarifu pakāpeniskās samazināšanas posms par minētajiem ražojumiem.

5.   Muitas nodokļus, kas piemērojami tādu Kopienas izcelsmes ražojumu importam Dienvidāfrikā, kuri minēti VI pielikuma 4. sarakstā, periodiski pārskata Nolīguma darbības laikā.

6.   Muitas nodokļus, kas piemērojami VII pielikumā minēto Kopienas izcelsmes zvejniecības produktu importam Dienvidāfrikā, pakāpeniski atceļ, Kopienai vienlaicīgi likvidējot atbilstošo tarifu pozīciju muitas nodokļus.

1.   Ja Dienvidāfrika to pieprasa, tad Kopiena izskata priekšlikumus par tarifu atcelšanas paātrinātu grafiku attiecībā uz lauksaimniecības produktu importu Dienvidāfrikā, ko apvieno ar visu eksporta kompensāciju atcelšanu tādu pašu Eiropas Kopienas ražojumu eksportam uz Dienvidāfriku.

2.   Ja Kopiena uz tādu pieprasījumu atbild apstiprinoši, tad vienlaikus no dienas, par kuru abām Pusēm jāvienojas, piemēro jaunus tarifu atcelšanas un eksporta kompensāciju atcelšanas grafikus.

3.   Ja Kopiena atbild noraidoši, tad turpina piemērot šā Nolīguma noteikumus par tarifu atcelšanu.

1.   Līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā tirdzniecībā starp Dienvidāfriku un Kopienu importam vai eksportam atceļ kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

2.   Tirdzniecībā starp Kopienu un Dienvidāfriku importam vai eksportam neievieš nekādus jaunus kvantitatīvos ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

3.   No šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Kopienu un Dienvidāfriku neievieš jaunus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepalielina spēkā esošos.

1.   Puses var Sadarbības padomē regulāri apspriesties par savu attiecīgo lauksaimniecības politiku stratēģiju un praktiskajām modalitātēm.

2.   Ja kāda Puse saskaņā ar savu attiecīgo lauksaimniecības politiku uzskata par vajadzīgu izdarīt grozījumus šajā Nolīgumā noteiktajā režīmā, tad tā paziņos Sadarbības padomei, kura izlems par pieprasīto grozījumu.

3.   Ja Kopiena vai Dienvidāfrika, piemērojot 2. punktu, groza šajā Nolīgumā paredzēto režīmu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, tad tā saskaņo grozījumus ar Sadarbības padomi, lai saglabātu koncesijas otras Puses izcelsmes importam līmenī, kas līdzvērtīgs šajā Nolīgumā paredzētajam.

1.   Puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas prakses, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp vienas Puses ražojumiem un ražojumiem, kuru izcelsmes vieta ir otras Puses teritorijā.

2.   Par ražojumiem, kurus eksportē uz vienas Puses teritoriju, nevar gūt labumu no iekšējo netiešo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz tieši vai netieši uzliktā netiešā nodokļa summu.

1.   Nolīgums neizslēdz muitas savienību, brīvās tirdzniecības zonu vai citu režīmu saglabāšanu vai izveidi starp jebkuru no Pusēm un trešām valstīm, izņemot tiktāl, cik tie groza šajā Nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus.

2.   Sadarbības padomē starp Kopienu un Dienvidāfriku notiek apspriedes par nolīgumiem, ar ko izveido vai pielīdzina muitas savienības vai brīvās tirdzniecības zonas un, ja vajadzīgs, par citiem svarīgiem jautājumiem, kuri attiecas uz to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Jo īpaši gadījumā, ja trešā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, tad šāda apspriede notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā Kopienas un Dienvidāfrikas savstarpējās intereses.

1.   Nekas šajā Nolīgumā nekādi neierobežo un neskar antidempinga vai kompensācijas pasākumu pieņemšanu, ko veic jebkura Puse saskaņā ar 1994. gada VVTT VI pantu, 1994. gada Nolīgumu par VVTT VI panta piemērošanu, Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas pievienots Marrākešas Nolīgumam par PTO dibināšanu.

2.   Pirms ražojumiem, kas importēti no Dienvidāfrikas, uzliek galīgos antidempinga un kompensācijas nodokļus, Puses var apsvērt konstruktīvu aizsardzības līdzekļu iespēju, kā paredzēts 1994. gada Nolīgumā par VVTT VI panta piemērošanu un Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

1.   Ja jebkuru ražojumu importē tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai var radīt nopietnu kaitē jumu vietējiem tamlīdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, tad attiecīgi Kopiena vai Dienvidāfrika var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti PTO Nolīgumā par aizsargpasākumiem vai Lauksaimniecības nolīgumā, kas pievienots Marrākešas Nolīgumam par PTO dibināšanu, un saskaņā ar 26. pantā noteiktajām procedūrām.

2.   Ja jebkuru ražojumu importē tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai var radīt nopietnu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos Eiropas Savienības attālākajos reģionos, tad Eiropas Savienība pēc alternatīvu risinājumu izskatīšanas var izņēmuma kārtā veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas ierobežoti līdz attiecīgajam(-iem) reģionam(-iem), saskaņā ar 26. pantā noteiktajām procedūrām.

3.   Ja jebkuru ražojumu importē tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai var radīt nopietnu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos vienā vai vairākās citās Dienvidāfrikas muitas ūnijas dalībvalstīs, tad Dienvidāfrika pēc attiecīgās valsts vai valstu pieprasījuma un pēc alternatīvu risinājumu izskatīšanas var izņēmuma kārtā veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas ierobežoti līdz attiecīgajam(-iem) reģionam(-iem), saskaņā ar 26. pantā noteiktajām procedūrām.

1.   Neatkarīgi no 24. panta noteikumiem Dienvidāfrika, atkāpjoties no 12. un 15. panta noteikumiem, var pieņemt ierobežota laika ārkārtas pasākumus muitas nodokļu palielināšanas vai atkārtotas ieviešanas veidā.

2.   Tādi pasākumi var attiekties tikai uz jaunajām rūpniecības nozarēm vai sektoriem, kuriem jāsaskaras ar nopietnām grūtībām, ko radījis Kopienas izcelsmes importa pieaugums nodokļu samazinājuma rezultātā, kā paredzēts 12. un 15. pantā, jo īpaši, ja tādas grūtības rada nozīmīgas sociālās problēmas.

3.   Ievedmuitas nodokļi, kas Dienvidāfrikā piemērojami Kopienas izcelsmes ražojumiem un kas ieviesti ar minētajiem pasākumiem, nevar pārsniegt pamatnodokļa līmeni vai piemērotās vislielākās labvēlības nodokļu likmes vai 20 % procentuālo nodokli, atkarībā no tā, kurš ir zemāks, un saglabā atvieglojumu Kopienas izcelsmes ražojumiem. Visu ražojumu importu, uz ko attiecas tādi pasākumi, kopējā vērtība nevar pārsniegt 10 % kopējā rūpniecības ražojumu importa no Kopienas pēdējā gadā, par kuru pieejama statistika.

4.   Tādus pasākumus var piemērot uz laika posmu, kurš nepārsniedz četrus gadus. Tos pārtrauc piemērot vēlākais līdz ar maksimālā 12 gadu pārejas posma beigām. Minētos termiņus var izņēmuma kārtā pagarināt ar Sadarbības padomes lēmumu.

5.   Tādus pasākumus nevar ieviest attiecībā uz ražojumu, ja ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi kopš visu nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu vai maksājumu vai pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību atcelšanas attiecībā uz minēto ražojumu.

6.   Dienvidāfrika paziņo Sadarbības padomei par ārkārtas pasākumiem, ko tā gatavojas pieņemt, un pēc Kopienas pieprasījuma notiek apspriedes par tādiem pasākumiem, pirms tos piemēro, lai panāktu apmierinošu risinājumu. Tās paziņojumā ietver paredzamo grafiku uzliekamo muitas nodokļu ieviešanai un turpmākai atcelšanai.

7.   Ja 30 dienās pēc tāda paziņojuma nav panākta vienošanās par 6. punktā ierosinātajiem pasākumiem, tad Dienvidāfrika var veikt atbilstošus pasākumus, lai risinātu šo problēmu, un iesniedz Sadarbības padomei noteiktu grafiku muitas nodokļu atcelšanai, kas ieviesti ar šo pantu. Tāds grafiks paredz minēto nodokļu pakāpenisku samazināšanu vienādās gada likmēs, sākot vēlākais vienu gadu pēc to ieviešanas. Sadarbības padome var izlemt par atšķirīgu grafiku.

1.   Gadījumā, ja Kopiena vai Dienvidāfrika sāk uzraudzības mehānismu attiecībā uz grūtībām, kas minētas 24. pantā, kura nolūks ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tad tā informē par to otru Pusi un, ja vajadzīgs, sāk ar to apspriedes.

2.   Gadījumos, kas precizēti 24. pantā, pirms tajā paredzēto pasākumu veikšanas vai gadījumos, uz ko attiecas šā panta 5. punkta b) apakšpunkts, attiecīgi Kopiena vai Dienvidāfrika pēc iespējas drīzāk sniedz Sadarbības padomei visu būtisko informāciju, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

3.   Pasākumu atlasē prioritāte jādod tiem, kuri vismazāk traucē šā Nolīguma darbību, un tos ierobežo līdz pakāpei, kas vajadzīga, lai nepieļautu vai novērstu kaitējumu un atvieglotu korekciju.

4.   Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo Sadarbības padomei, un par tiem regulāri apspriežas minētajā iestādē, jo īpaši, lai izveidotu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to pieļauj.

5.   Iepriekšējo punktu izpildei piemēro šādus noteikumus:

1.   Atzīstot savas ekonomikas attīstības pakalpojumu pieaugošo nozīmi, Puses uzsver, cik nozīmīgi ir stingri ievērot Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT), jo īpaši tās principu par vislielākās labvēlības režīmu, un ieskaitot tās piemērojamos protokolus ar pievienotajām saistībām.

2.   Saskaņā ar VVPT šo režīmu nepiemēro:

3.   Puses atkārtoti apstiprina savas attiecīgās saistības, kas pievienotas VVPT ceturtajam protokolam par pamata telekomunikācijām un Piektajam protokolam par finanšu pakalpojumiem.

1.   Puses centīsies paplašināt Nolīguma jomu, lai turpmāk liberalizētu pakalpojumu tirdzniecību starp Pusēm. Šādas paplašināšanas gadījumā liberalizācijas process nodrošina jebkādas diskriminācijas neesamību vai likvidāciju starp Pusēm attiecīgajā pakalpojumu nozarē un aptver visus piegādes veidus, ieskaitot pakalpojuma piegādi:

2.   Sadarbības padome sniedz vajadzīgos ieteikumus 1. punktā izklāstītā mērķa izpildei.

3.   Formulējot šādus ieteikumus, Sadarbības padome ņem vērā pieredzi, kas gūta, izpildot katras Puses pienākumus saskaņā ar VVPT, ar īpašu atsauci uz V pantu vispārīgi, un jo īpaši uz tā 3. punkta a) apakšpunktu par jaunattīstības valstu dalību liberalizācijas nolīgumos.

4.   Mērķi, kas izklāstīts 1. punktā, pirmo reizi izskata Sadarbības padome vēlākais piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

1.   Puses cenšas efektīvi piemērot neierobežotas pieejas principu starptautiskajam jūras transporta tirgum un starptautiskajam jūras transportam, kas pamatojas uz godīgu konkurenci uz komerciāla pamata.

2.   Puses vienojas attiecināt viena uz otras pilsoņiem un kuģiem, kas reģistrēti jebkuras Puses teritorijā, ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts vislielākās labvēlības režīmā attiecībā uz preču vai pasažieru vai abu jūras pārvadājumiem, pieeju ostām, tādu ostu infrastruktūras un jūras palīgpakalpojumu izmantošanu un saistītajām maksām un maksājumiem, muitas pakalpojumiem un piestātņu un iekraušanas un izkraušanas iekārtu piešķiršanu, pamatojoties uz godīgu konkurenci un uz komercnoteikumiem.

3.   Puses vienojas aplūkot jūras transportu 30. panta sakarā, ieskaitot kombinētās satiksmes darbības, neskarot valsts piederības ierobežojumus vai jebkuras Puses noslēgtos nolīgumus, kas pastāv tajā laikā un kas atbilst Pušu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar VVPT nolīgumu.

1.   Ievērojot 34. panta noteikumus, Puses apņemas atļaut veikt brīvi konvertējamā valūtā visus maksājumus par kārtējiem darījumiem starp Kopienas un Dienvidāfrikas rezidentiem.

2.   Dienvidāfrika veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta noteikumus, kas liberalizē kārtējos maksājumus, tās rezidenti neizmanto neatļautām kapitāla aizplūdēm.

1.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, Kopiena un Dienvidāfrika no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas nodrošina tāda kapitāla brīvu kustību, kas attiecas uz tiešajiem ieguldījumiem Dienvidāfrikā uzņēmumos, kuri izveidoti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, un lai šādus ieguldījumus un no tiem radušos peļņu varētu pārvērst skaidrā naudā un repatriēt.

2.   Puses apspriežas viena ar otru, lai veicinātu un visbeidzot sasniegtu pilnu kapitāla aprites liberalizāciju starp Kopienu un Dienvidāfriku.

1.   Puses vienojas, ka ikreiz, kad Komisijai vai Dienvidāfrikas Konkurences iestādei ir pamats uzskatīt, ka pret konkurenci vērstā prakse, kas definēta 35. pantā, notiek otras iestādes teritorijā un būtiski ietekmē svarīgas Pušu intereses, tad tā var lūgt otras Puses Konkurences iestādei veikt atbilstošas koriģējošas darbības attiecībā uz minētās iestādes noteikumiem, kuri reglamentē konkurenci.

2.   Šāds lūgums neierobežo nekādu darbību saskaņā ar prasījuma iesniedzējas iestādes konkurences tiesībām, ko var uzskatīt par vajadzīgu, un nekādā veidā neapgrūtina pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai tās patstāvību.

3.   Neierobežojot savas attiecīgās funkcijas, tiesības, pienākumus vai patstāvību, pieprasījuma saņēmēja Konkurences iestāde rūpīgi apsver un izskata prasījuma iesniedzējas iestādes izteiktos viedokļus un iesniegtos dokumentus un jo īpaši pievērš uzmanību attiecīgo pret konkurenci vērsto darbību raksturam, iesaistītajam uzņēmumam vai uzņēmumiem un iespējamajai kaitīgajai ietekmei uz cietušās Puses svarīgajām interesēm.

4.   Ja Komisijas vai Dienvidāfrikas Konkurences iestāde nolemj veikt izmeklēšanu vai paredz veikt jebkuru darbību, kam var būt svarīga ietekme uz otras Puses interesēm, tad Puses var apspriesties pēc jebkuras Puses lūguma, un abas cenšas rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, ņemot vērā savas attiecīgās svarīgās intereses, pienācīgi ievērojot viena otras tiesību aktus, suverenitāti, attiecīgo konkurences iestāžu patstāvību un pieklājības apsvērumus.

1.   Ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Dienvidāfriku, valsts atbalsts, kas atbalsta dažus uzņēmumus vai dažu preču ražošanu un kas traucē vai draud traucēt konkurenci, un kas neatbalsta noteiktu kādas Puses sabiedriskās kārtības mērķi vai mērķus, nav savietojams ar šā Nolīguma pareizu darbību.

2.   Puses vienojas, ka to interesēs ir nodrošināt, lai valsts atbalstu sniegtu godīgi, taisnīgi un pārredzami.

1.   Ja Kopiena vai Dienvidāfrika uzskata, ka kāda noteikta prakse nav savietojama ar 41. panta noteikumiem, un ka šāda prakse rada vai draud radīt būtisku kaitējumu otras Puses interesēm vai tās vietējai ražošanai, un ja tas nav pienācīgi paredzēts esošajos noteikumos un procedūrās, tad Puses vienojas sākt apspriedes, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Šādas apspriedes neierobežos Pušu tiesības un pienākumus to attiecīgo tiesību aktu un starptautisko saistību izteiksmē.

2.   Jebkura Puse var uzaicināt Sadarbības padomi šādas apspriedes sakarā izskatīt Pušu sabiedriskās kārtības mērķus, kas pamato 41. pantā minētā valsts atbalsta piešķiršanu.

1.   Ja nav nekādu 41. panta izpildes noteikumu vai procedūru, tad valsts atbalstam vai subsīdijām piemēro 1994. gada Vispārējās tarifu un tirdzniecības vienošanās VI un XVI pantu, kā arī PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.

2.   Sadarbības padome regulāri pārskata šajos jautājumos panākto progresu. Jo īpaši tā turpina attīstīt sadarbību un sapratni par pasākumiem, ko veikusi katra Puse attiecībā uz 41. panta darbību.

1.   Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu, ka pieeju Pušu iepirkuma līgumiem reglamentē godīga, taisnīga un pārredzama sistēma.

2.   Sadarbības padome regulāri pārskata šajā jautājumā panākto progresu.

1.   Puses nodrošina pienācīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Puses piemēro PTO Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIP) no 1996. gada 1. janvāra un apņemas attiecīgā gadījumā uzlabot aizsardzību, kas paredzēta saskaņā ar minēto līgumu.

2.   Ja intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā rodas sarežģījumi, kas ietekmē tirdzniecības nosacījumus, tad pēc jebkuras Puses lūguma nekavējoties uzsāk apspriedes, lai sasniegtu savstarpēji apmierinošus risinājumus.

3.   Kopiena un tās dalībvalstis apstiprina nozīmi, kādu tās piešķir pienākumiem, kuri izriet no:

4.   Neierobežojot pienākumus, kas izriet no PTO Līguma par TRIP, Dienvidāfrika var labvēlīgi apsvērt pievienošanos daudzpusējām konvencijām, kuras minētas 3. punktā.

5.   Puses apstiprina nozīmi, kādu tās piešķir šādiem instrumentiem:

6.   Lai atvieglotu šā panta izpildi, Kopiena pēc lūguma un savstarpēji saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem var sniegt Dienvidāfrikai tehnisko palīdzību, cita starpā, tiesību aktu un noteikumu sagatavošanā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un izpildei, tādu tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, vietējo biroju un citu šādu aģentūru izveidei un izpildei, kas nodarbojas ar izpildi un aizsardzību, ieskaitot personāla apmācību.

7.   Puses vienojas, ka šā Nolīguma nolūkā intelektuālais īpašums jo īpaši ietver autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām un blakustiesībām, funkcionālos modeļus, patentus, ieskaitot biotehnoloģiskos izgudrojumus, rūpnieciskos dizainus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot izcelsmes apzīmējumus vai nosaukumus, preču zīmes un pakalpojumu zīmes, integrālo shēmu topogrāfijas, kā arī datu bāžu aizsardzību un aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta 10.a pantā Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un nepieejamas informācijas aizsardzību attiecībā uz speciālo profesionālo informāciju.

1.   Puses veicina un atvieglo sadarbību starp to muitas dienestiem, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tirdzniecības noteikumi, un garantētu godīgu tirdzniecību. Sadarbība cita starpā rada informācijas un apmācības shēmu apmaiņu.

2.   Neierobežojot citus sadarbības veidus, kas paredzēti šajā Nolīgumā, jo īpaši 90. pantā, Līgumslēdzēju pušu administratīvās iestādes sniedz savstarpēju palīdzību saskaņā ar šā Nolīguma 2. protokola noteikumiem.

1.   Puses apņemas attīstīt, dažādot un paplašināt tirdzniecību starp tām un uzlabot Dienvidāfrikas ražošanas konkurētspēju vietējā, reģionālajā un starptautiskajā tirgū.

2.   Sadarbība tirdzniecības attīstības jomā ir jo īpaši vērsta uz šādām darbībām:

1.   Puses vienojas sadarboties informācijas un sakaru tehnoloģijas (ICT) jomā, ko tās uzskata par mūsdienu sabiedrības galvenajām nozarēm un kas ir ļoti svarīgi ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un informācijas sabiedrības attīstībai. Sakari šajā kontekstā ietver pastu, apraidi, telekomunikācijas, informācijas tehnoloģijas. Sadarbības mērķis ir:

2.   Sadarbība cita starpā ietver:

1.   Sadarbība šajā jomā ietver šādu mērķi:

2.   Sadarbības īpašais mērķis ir:

1.   Sadarbības mērķis šajā jomā, cita starpā, ir:

2.   Sadarbība ietvers Dienvidāfrikas darbības, ko veic Dienvidāfrikas attīstības kopienas (SADC) Kalnrūpniecības koordinācijas vienības ietvaros.

1.   Sadarbības mērķis šajā jomā ir:

2.   Sadarbība ir jo īpaši vērsta uz:

1.   Puses sadarbosies, lai stiprinātu konkurētspējīgas tūrisma nozares attīstību. Šajā sakarā Puses jo īpaši vienojas:

2.   Puses vienojas, ka sadarbība tūrisma jomā tiks pamatota cita starpā uz šādām pamatnostādnēm:

1.   Sadarbība šajā jomā tiks vērsta uz integrētas, saskaņotas un pastāvīgas lauku apvidu attīstības veicināšanu Dienvidāfrikā. Sadarbība jo īpaši tiks vērsta uz to, lai:

2.   Sadarbība notiks cita starpā ar speciālās profesionālās informācijas nodošanas, kopuzņēmumu izveides un kvalifikācijas paaugstināšanas programmu starpniecību.

1.   Sadarbību attīstības jomā starp Kopienu un Dienvidāfriku veic politiskā dialoga un partnerattiecību kontekstā, un tā atbalsta valsts iestāžu politiku un reformas.

2.   Jo īpaši sadarbība attīstības jomā veicina saskaņotu un noturīgu Dienvidāfrikas ekonomikas un sociālo attīstību un tās iekļaušanos pasaules ekonomikā, un to pamatu nostiprināšanu, kas radīti demokrātiskai sabiedrībai un valstij, ko pārvalda tiesiskums un kurā ievēro gan cilvēktiesības to politiskajos, sociālajos un kultūras aspektos, gan pamatbrīvības.

3.   Šajā sakarā priekšroku dod atbalsta darbībām, kas palīdz cīnīties pret nabadzību.

1.   Sadarbība attīstības jomā attieksies galvenokārt uz:

2.   Tiks veicināts dialogs un partnerattiecības starp valsts iestādēm un nevalstiskajiem attīstības partneriem un dalībniekiem.

3.   Programmas ir vērstas uz iepriekš mazāk attīstīto kopienu pamatvajadzībām un atspoguļo dzimumu līdztiesības, kā arī vides jautājumus, kas saistīti ar attīstību.

1.   Līdzekļi, kurus var attīstīt veicot sadarbības pasākumus, kas minēti 66. pantā, jo īpaši ietver pētījumus, tehnisko palīdzību, apmācības vai citus pakalpojumus, piegādes un būvdarbus, kā arī novērtēšanu, revīzijas uzraudzību un misijas.

2.   Kopienas finansējumu ārvalstu vai vietējā valūtā, atkarībā no pasākuma vajadzībām un veida, var piešķirt:

3.   Par katru sadarbības pasākumam parasti pieprasa ieguldījumu no 67. pantā minētajiem partneriem. Šāda ieguldījuma veidu un apjomu pielāgo partnera iespējām un pasākuma veidam.

4.   Var tikt pieprasīta vienotība un komplementaritāte ar citiem līdzekļu piešķīrējiem, jo īpaši Eiropas Savienības dalībvalstīm.

5.   Abas Puses veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka plašākai sabiedrībai dara zināmu par Kopienas sadarbību, kas notiek attīstības jomā saskaņā ar šo Nolīgumu.

1.   Daudzgadu indikatīvo programmas izstrādi, kas pamatota uz īpašiem mērķiem, pārņemta no 66. pantā minētajām prioritātēm un norāda modalitātes, lai sagatavotu, izpildītu un uzraudzītu sadarbību attīstības jomā un no tām izrietošās darbības pārskata periodā, veic saistībā ar ciešu kontaktu starp Kopienu un Dienvidāfrikas valdību, ar Eiropas Investīciju bankas līdzdalību. Programmas izstrādes apspriežu rezultātus izklāsta daudzgadu indikatīvā programmā, ko parakstījušas abas Puses.

2.   Sīki izstrādātas darbības programmas un noteikumus, lai izpildītu un uzraudzītu sadarbību attīstības jomā, pievieno daudzgadu indikatīvajai programmai.

1.   Par attīstības darbību identificēšanu un sagatavošanu atbild Dienvidāfrikas valdības valsts kredītrīkotājs, kā noteikts 80. pantā, vai jebkurš cits tiesīgs labuma guvējs, kā noteikts 67. pantā.

2.   Projekta vai programmas dokumentācijā, kas iesniegta finansēšanai Kopienai, jāietver visa informācija, kas vajadzīga tā(-s) novērtēšanai. Šādu dokumentāciju delegācijas vadītājam oficiāli pārsūta valsts kredītrīkotājs vai citi tiesīgi labuma guvēji.

3.   Attīstības darbību novērtēšanu kopīgi veic valsts kredītrīkotājs un/vai citi tiesīgi labuma guvēji un Kopiena.

1.   Novērtēšanas slēdzienus apkopo delegācijas vadītājs finansēšanas priekšlikumā, kas sagatavots ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju un/vai partneri, kurš iesniedzis lūgumu.

2.   Komisija noformē finansēšanas priekšlikumu un iesniedz to Kopienas lēmējiestādei.

1.   Uz jebkuru projektu vai programmu, ko apstiprinājusi Kopiena, attiecas:

2.   Visi finansēšanas līgumi vai nolīgumi paredz Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas pārbaudes klātienē.

1.   Dalība konkursos un nolīgumu slēgšanā ar vienlīdzīgiem noteikumiem tiek piedāvāta visām fiziskām un juridiskām personām Eiropas Savienības dalībvalstīs, Dienvidāfrikā un ĀKK valstīs. Lai nodrošinātu labāko izmaksu lietderības koeficientu uz dalību attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos var pretendēt arī citas jaunattīstības valstis.

2.   Piegādes izcelsmes valstis ir dalībvalstis, Dienvidāfrika vai citas ĀKK valstis. Attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piegādes izcelsmes valstis var būt citas valstis.

1.   Darba, piegādes un pakalpojuma līgumus sagatavo, apspriež un noslēdz tiesīgais labuma guvējs, vienojoties un sadarbībā ar Komisiju.

2.   Tiesīgais labuma guvējs var lūgt Komisijai sagatavot, apspriest un noslēgt pakalpojumu līgumus tā vārdā, tieši vai ar attiecīgās aģentūras starpniecību.

1.   Dienvidāfrikas valdība visus līgumus, ko finansē Kopiena, pilnībā atbrīvo no fiskālajām un muitas nodevām un/vai nodokļiem vai maksājumiem ar līdzvērtīgu iedarbību.

2.   Sīku informāciju par pasākumiem un procedūrām, kā noteikts 1. punktā, nosaka, izmantojot vēstuļu apmaiņu starp Dienvidāfrikas valdību un Komisiju.

1.   Dienvidāfrikas valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, kas to pārstāvētu visās darbībās saistībā ar Komisijas finansētiem projektiem, kuri ir finansēšanas līguma starp Dienvidāfriku un Kopienu priekšmets. Ieceļ arī pilnvaroto maksātāju.

2.   Galvenā kredītrīkotāja un valsts kredītrīkotāja, kā arī pilnvarotā maksātāja pienākumus un uzdevumus nosaka, izmantojot dokumentu apmaiņu starp Dienvidāfrikas valdību un Komisiju saskaņā ar Komisijas finanšu regulu noteikumiem, ko piemēro preferenču nolīgumiem.

1.   Komisiju Dienvidāfrikā pārstāv delegācijas vadītājs, kurš kopā ar valsts kredītrīkotāju nodrošina finansiālās un tehniskās sadarbības izpildi, uzraudzību un kontroli saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un šā Nolīguma noteikumiem. Jo īpaši delegācijas vadītājam piešķir pilnvaras atvieglot un veicināt projektu un programmu sagatavošanu, novērtēšanu un izpildi.

2.   Dienvidāfrikas valdība piešķir delegācijas vadītājam un Komisijas amatpersonām, kas ieceltas Dienvidāfrikā, privilēģijas un neaizskaramību saskaņā ar 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām.

3.   Nosakot valsts kredītrīkotāja un delegācijas vadītāja uzdevumus un pienākumus, Puses cenšas nodrošināt projektu un programmu lielāko [iespējamo] vietējās vadības pakāpi, kā arī savietojamību un vienotību ar praksēm, ko piemēro pārējās ĀKK valstīs.

1.   Uzraudzības un novērtēšanas mērķis ir attīstības darbību (sagatavošanas, izpildes un turpmāko darbību) ārējais novērtējums, lai uzlabotu pašreizējo un turpmāko darbību attīstības efektivitāti. Minēto darbu kopīgi veic Dienvidāfrika un Kopiena.

2.   Sadarbības uzraudzību un novērošanu kopīgi veic Dienvidāfrika un Kopiena. Var rīkot ikgadējās apspriedes, lai novērtētu progresu un vienotos par pasākumiem, kas jāveic, lai koriģētu un uzlabotu daudzgadu indikatīvās programmas izpildi un sagatavotos turpmākajām darbībām.

1.   Puses sadarbosies, lai sasniegtu noturīgu attīstību, racionāli izmantojot neatjaunojamos dabas resursus un noturīgi izmantojot atjaunojamos dabas resursus, tādējādi veicinot vides aizsardzību, tās piesārņojuma novēršanu un piesārņojuma kontroli. Puses centīsies uzlabot vides kvalitāti un strādās kopā, lai apkarotu globālas vides problēmas.

2.   Puses īpaši izskatīs kvalifikācijas paaugstināšanas attīstību vides apsaimniekošanā. Risināsies dialogs par vides prioritāšu identifikāciju. Tiks pārskatīta Dienvidāfrikas agrākās politikas ietekme uz vides stāvokli, ja iespējams, pieņemot pasākumus stāvokļa labošanai.

3.   Sadarbība cita starpā ietvers jautājumus, kuri attiecas uz pilsētu attīstību un zemes izmantošanu lauksaimniecības un nelauksaimniecības nolūkos, pārtuksnešošanos, atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot bīstamos un kodolatkritumus, bīstamo ķimikāliju apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu, mežu resursu noturīgu apsaimniekošanu, ūdens kvalitātes kontroli, piesārņojuma no rūpnieciskajiem un citiem avotiem kontroli, piekrastes un jūras piesārņojuma kontroli un jūras resursu apsaimniekošanu, integrētās ūdens sateces apsaimniekošana, ieskaitot starptautisko upju baseinu apsaimniekošanu, ūdens pieprasījuma apsaimniekošanu un jautājumiem, kas saistīti ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu.

1.   Puses apņemas sadarboties kultūras jomā, lai veicinātu padziļinātas zināšanas un izpratni par kultūras daudzveidību Dienvidāfrikā un Eiropas Savienībā. Puses likvidēs šķēršļus starpkultūru komunikācijai un sadarbībai un sekmēs izpratni par dažādu kultūru tautu savstarpēju atkarību. Tās veicinās Dienvidāfrikas un Eiropas Savienības iedzīvotāju dalību abpusējas kultūras bagātināšanās procesā.

2.   Kultūras kontaktu mērķis ir saglabāt un stiprināt kultūras mantojumu un ražot un izplatīt kultūras preces un pakalpojumus. Pēc iespējas plašāk izmanto nacionālos, reģionālos un starpreģionu sakaru līdzekļus un infrastruktūru, lai veicinātu kultūras kontaktus, vienlaikus veicinot autortiesību un saistīto tiesību ievērošanu.

3.   Puses sadarbosies kultūras pasākumos un apmaiņās starp Dienvidāfrikas un Eiropas Savienības iestādēm un asociācijām.

1.   Puses iesaistās dialogā par sociālo sadarbību. Tajā iekļauj jautājumus (saraksts nav izsmeļošs), kuri attiecas uz pēcaparteīda sabiedrības sociālajām problēmām, cīņu pret nabadzību, bezdarbu, dzimumu līdztiesību, vardarbību pret sievietēm, bērnu tiesībām, darba attiecībām, veselības aizsardzību, darba drošību un iedzīvotājiem.

2.   Puses uzskata, ka ekonomikas attīstībai jānotiek vienlaicīgi ar sociālo progresu. Tās uzņemas atbildību garantēt sociālās pamattiesības, kas jo īpaši vērstas uz darba ņēmēju biedrošanās brīvību, tiesībām uz koplīguma slēgšanu, piespiedu darba likvidēšanu, diskriminācijas likvidēšanu nodarbinātības un amatu jomā un efektīvu bērnu darba likvidēšanu. Starptautiskās darba organizācijas atbilstošie standarti ir atskaites punkts minēto tiesību attīstībai.

1.   Puses sadarbojas, lai celtu cilvēkresursu vērtību Dienvidāfrikā visās jomās, uz ko attiecas Nolīgums. Sadarbības mērķis ir stiprināt institucionālo spēju valdības galvenajās cilvēkresursu attīstības jomās, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām.

2.   Lai attīstītu vadošā personāla zināšanu līmeni valsts un privātajos sektoros, Puses pastiprina savu sadarbību izglītības un arodmācību jomā un sadarbību starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai veicinātu pastāvīgu saikņu izveidi starp Eiropas Savienības un Dienvidāfrikas specializētajām iestādēm nolūkā veicināt pieredzes un tehnisko resursu apkopošanu un apmaiņu.

3.   Puses veicina informācijas apmaiņu, lai veicinātu sadarbību par [zinātnisko] grādu un diplomu atzīšanu no attiecīgo iestāžu puses.

4.   Puses veicina saikni un sadarbību starp augstākās izglītības mācību iestādēm, piemēram, universitātēm.

1.   Puses sadarbojas, lai uzlabotu personas datu apstrādes aizsardzības līmeni, ņemot vērā starptautiskos standartus.

2.   Sadarbība personas datu aizsardzības jomā var ietvert tehnisko palīdzību informācijas un ekspertu apmaiņas veidā, kā arī kopīgu programmu un projektu izveidi.

3.   Sadarbības padome regulāri pārskata šajā sakarā panākto progresu.

1.   Puses sadarbojas, lai uzlabotu iedzīvotāju garīgo un fizisko veselību, veicinot veselību un novēršot slimības.

2.   Sabiedrības veselības aizsardzības jomā Puses sadarbojas, daloties zināšanās un pieredzē par programmām, kas cita starpā izplata informāciju, uzlabo sabiedrības veselības aizsardzības profesionāļu izglītību un apmācību, uzrauga slimības un attīsta veselības informācijas sistēmas, samazina to slimību risku, kas saistītas ar dzīvesveidu, novērš un kontrolē HIV/AIDS un citas infekcijas slimības.

3.   Sadarbība darba drošības un veselības jomā ietver informācijas apmaiņu gan par tiesību aktos paredzētiem, gan tiesību aktos neparedzētiem pasākumiem, lai novērstu nelaimes gadījumus, arodslimības un ar darbu saistītus veselības apdraudējumus.

4.   Sadarbība farmācijā var ietvert atbalstu medikamentu novērtēšanai un reģistrācijai.

1.   Puses vienojas izveidot Sadarbības padomi, kura veiks šādas funkcijas:

2.   Par Sadarbības padomes sanāksmju sastāvu, biežumu, dienas kārtību un norises vietu nolemj, Pusēm apspriežoties.

3.   Iepriekš minētajai Sadarbības padomei ir pilnvaras pieņemt lēmumus visos jautājumos, uz ko attiecas šis Nolīgums.

4.   Puses vienojas veicināt regulārus kontaktus starp attiecīgajiem parlamentiem par dažādajām sadarbības jomām, uz ko attiecas Nolīgums.

5.   Puses arī veicinās kontaktus starp citām tādām līdzīgām iestādēm Dienvidāfrikā un Eiropas Savienībā, kā Eiropas Kopienas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Dienvidāfrikas Nacionālā ekonomikas attīstības un darba padome (NEDLAC).

1.   Vislielākās labvēlības režīmu, kas piešķirts saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem, vai jebkuru režīmu, kas pieņemts saskaņā ar šo Nolīgumu, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, ko Dienvidāfrika un Eiropas Savienības dalībvalstis sniedz vai var sniegt nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu režīmiem, vai vietējiem nodokļu tiesību aktiem.

2.   Neko šajā Nolīgumā vai jebkuros režīmos, kas pieņemti saskaņā ar šo Nolīgumu, nevar uzskatīt par tādu, kas kavē jebkura pasākuma pieņemšanu vai izpildi, kura mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļiem, ievērojot nodokļu noteikumus, kuri ietverti nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu režīmos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos.

3.   Neko šajā Nolīgumā vai jebkuros režīmos, kas pieņemti saskaņā ar šo Nolīgumu, nevar uzskatīt par tādu, kas kavē Eiropas Savienības dalībvalstis vai Dienvidāfriku, tām piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, atšķirt starp nodokļu maksātājiem, kuri nav vienādā situācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu pastāvīgo dzīvesvietu vai attiecībā uz vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

1.   Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu, kas attiecas uz šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

2.   Sadarbības padome var atrisināt jebkuru strīdu, pieņemot lēmumu.

3.   Katrai Pusei uzliek par pienākumu veikt attiecīgos pasākumus, lai izpildītu 2. punktā minēto lēmumu.

4.   Gadījumā, ja nav iespējams atrisināt strīdu saskaņā ar 2. punktu, katra Puse var paziņot otrai par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei tad divos mēnešos pēc pirmā šķīrējtiesneša iecelšanas jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis.

5.   Sadarbības padome ieceļ trešo šķīrējtiesnesi sešos mēnešos pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas.

6.   Šķīrējtiesneši lēmumus pieņem ar balsu vairākumu 12 mēnešos.

7.   Katrai strīdā iesaistītajai Pusei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu šķīrējtiesnešu lēmumu.

8.   Sadarbības padome nosaka šķīrējtiesas darba procedūras.

9.   Strīdu gadījumā, kas rodas saskaņā ar šā Nolīguma II un III sadaļu, piemēro šādas procedūras:

10.   Neierobežojot savas tiesības izmantot PTO strīdu izšķiršanas procedūras, Kopiena un Dienvidāfrika cenšas atrisināt strīdus par īpašajiem pienākumiem, kas rodas saskaņā ar šā Nolīguma II un III sadaļu, izmantojot šā Nolīguma īpašos strīdu izšķiršanas noteikumus. Šķīrējtiesas procesos, kas izveidoti ar šo Nolīgumu, neizskatīs jautājumus par katras Puses PTO tiesībām un pienākumiem, ja vien Puses nevienojas nodot jebkuru tādu jautājumu izskatīšanai šķīrējtiesā.

1.   Jebkura Puse, kas vēlas grozīt šo Nolīgumu, var iesniegt Sadarbības padomei izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai savu grozījuma priekšlikumu kopā ar ierosinātā grozījuma motivāciju.

2.   Gadījumā, ja otra Puse uzskata, ka ierosinātais grozījums var kaitīgi ietekmēt tās tiesības Nolīguma izteiksmē, tad tā var iesniegt Sadarbības padomei izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Nolīguma kompensācijas korekciju priekšlikumu.