Nolīgums

starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ISLANDES REPUBLIKA UN

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

TĀ KĀ kopš 1996. gada 19. decembra Luksemburgas nolīguma parakstīšanas, kas noslēgts starp trīspadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīm, Šengenas nolīgumu parakstītājvalstis un Islandes Republika, un Norvēģijas Karaliste piedalās apspriedēs, kas attiecas uz Šengenas nolīgumiem un ar tiem saistīto noteikumu piemērošanu, īstenošanu un to pilnveidošanā;

TĀ KĀ sakarā ar Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, pievienojot Protokolu Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam ar Amsterdamas līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus (še turpmāk – "Šengenas protokols"), Šengenas nolīgumu un ar tiem saistīto noteikumu darbības jomā, sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir Šengenas nolīgumu parakstītājvalstis, tiks īstenota Eiropas Savienības organizatoriskajā un juridiskajā sistēmā, ievērojot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā;

TĀ KĀ saskaņā ar Šengenas protokola 6. panta pirmo daļu, Eiropas Savienība, ietverot Eiropas Kopienu, vēlas respektēt un rīkoties saskaņā ar Luksemburgas nolīguma priekšmetu un mērķi, īstenojot un tālāk pilnveidojot Šengenas acquis, saskaņā ar Luksemburgas nolīgumu, līdz Amsterdamas Līguma spēkā stāšanās brīdim, rīcībai par pamatu izmantojot Nolīgumu par Islandes Republikas un Norvēģijas karalistes asociēšanu, tādējādi līdz ar šo valstu nepārtrauktu iesaistīšanu izpildot kopējo mērķi;

PĀRLIECINĀTAS par vajadzību sarunās visos līmeņos par Šengenas acquis noteikumu praktisku piemērošanu, to īstenošanu un to tālāku sagatavošanu pilnveidošanai, pienācīgā veidā iesaistīt visas puses, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus un tās, kurām šādi noteikumi un to tālāki papildinājumi būs jāpiemēro, ietverot Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti;

IEVĒROJOT, ka šim nolūkam ir jāizveido organizatoriska struktūru, kas neietilpst Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā, nodrošinot Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, kas attiecas uz šo jomu, padarot iespējamu šo valstu dalību šajās aktivitātēs izmantojot Jaukto komiteju,

ATCEROTIES Luksemburgas nolīguma priekšmetu un mērķi saglabāt pastāvošo režīmu starp piecām Ziemeļvalstīm saskaņā ar 1957. gada 12. jūlijā Kopenhāgenā parakstīto Konvenciju par pasu kontroles atcelšanu pie Ziemeļvalstu iekšējām robežām, ar ko tiek izveidota Ziemeļvalstu pasu ūnija, un tā kā tajās Ziemeļvalstīs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēro režīmu, ar kuru atceļ personu kontroli pie iekšējām robežām, kas paredzēts Šengenas nolīgumos;

PATUROT PRĀTĀ Luksemburgas nolīguma noteikumus;

ATZĪSTOT, ka sakarā ar Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, lēmumu pieņemšana attiecībā uz Šengenas acquis tālāku izstrādi ir kļuvusi par Eiropas Savienības, to skaitā Eiropas Kopienas lietu;

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, turpmāk tekstā "Islande" un "Norvēģija", iesaistās Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības darbībās jautājumos, uz kuriem attiecas šā nolīguma A un B pielikumā minētie noteikumi un to turpmākie papildinājumi.

Šis nolīgums rada savstarpējās tiesības un saistības saskaņā ar šeit minētajām procedūrām.

2. pants

1. Islande un Norvēģija īsteno un piemēro šā nolīguma A pielikumā minētos Šengenas acquis noteikumus tādā pašā veidā, kādā tie tiek piemēroti Eiropas Savienības dalībvalstīs, turpmāk tekstā "dalībvalstis", kuras saskaņā ar Šengenas protokolu pilnvarojumu īsteno ciešāku sadarbību.

2. Islande un Norvēģija ievieš un piemēro šā nolīguma B pielikumā minētos Eiropas Kopienas tiesību aktu noteikumus ciktāl tie aizvieto atbilstīgos noteikumus vai kas ir pieņemti saskaņā ar Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Nolīgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

3. Neskarot 8. pantu, Islande un Norvēģija pieņem, īsteno un piemēro Eiropas Savienības pieņemtos tiesību aktus un pasākumus, ar kuriem groza vai paplašina A un B pielikumā minētos noteikumus un kuriem ir piemērotas šajā nolīgumā izklāstītās procedūras.

3. pants

1. Ar šo tiek izveidota Jauktā komiteja, kas sastāv no Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvjiem, Eiropas Savienības Padomes, turpmāk tekstā "Padome", un Eiropas Kopienu Komisijas, turpmāk tekstā "Komisija" locekļiem.

2. Savu reglamentu Jauktā komiteja apstiprina vienbalsīgi.

3. Jauktā komiteja sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas vai jebkura tās locekļa lūguma.

4. Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, atkarībā no apstākļiem, Jauktā komiteja sanāk ministru, vecāko ierēdņu vai ekspertu līmenī.

5. Jauktās komitejas priekšsēdētāja amatu pilda šādas personas:

- ekspertu līmenī: Eiropas Savienības pārstāvis,

- vecāko ierēdņu un ministru līmenī: pārmaiņus sešus mēnešu pēc kārtas Eiropas Savienības pārstāvis un Islandes vai Norvēģijas valdības pārstāvis.

4. pants

1. Jauktā komiteja saskaņā ar šo nolīgumu izskata visus 2. pantā minētos jautājumus un nodrošina, ka visas Islandes un Norvēģijas bažas tiek pienācīgi apsvērtas.

2. Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem Jauktajā komitejā ministru līmenī ir iespēja:

- izskaidrot problēmas, ar kurām tie saskaras sakarā ar konkrētu tiesību aktu vai pasākumu, vai reaģēt uz problēmām, ar kurām saskārušās citas delegācijas,

- izteikt savu viedokli par jebkuru uz tiem attiecināmu jautājumu, sakarā ar noteikumu izstrādi vai īstenošanu.

3. Jauktās komitejas sēdes ministru līmenī sagatavo Jauktā komiteja vecāko ierēdņu līmenī.

4. Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvjiem ir tiesības Jauktajā komitejā izteikt ierosinājumus attiecībā uz 1. pantā minētajiem jautājumiem. Pēc apspriedes Komisija vai jebkura dalībvalsts var izskatīt šādus ierosinājumus ar mērķi tos izteikt kā priekšlikumu vai uzņemties iniciatīvu saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem par Eiropas Kopienas vai Eiropas Savienības tiesību akta vai pasākuma pieņemšanu.

5. pants

Neskarot 4. pantu, Jaukto komiteju informē par jebkuru Padomē sagatavošanā esošu tiesību aktu vai pasākumu, kas attiecas uz šo nolīgumu.

6. pants

Izstrādājot jaunus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, Komisija neoficiāli konsultējas ar ekspertiem no Islandes un Norvēģijas tādā pašā veidā kā tā konsultējas ar ekspertiem no dalībvalstīm, izstrādājot tās priekšlikumus.

7. pants

Līgumslēdzējas puses ir vienisprātis, ka ir jānoslēdz atbilstīga vienošanās par kritērijiem un mehānismiem, pamatojoties uz kuriem valstij tiek noteikta atbildība izskatīt jebkurā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā iesniegto patvēruma lūgumu. Šāda vienošanās jāpanāk līdz brīdim, kad A pielikuma un B pielikuma noteikumi, kā arī noteikumi, kas jau ir pieņemti atbilstīgi 2. panta 3. punktam, saskaņā ar 15. panta 4. punktu tiks ieviesti Islandē un Norvēģijā.

8. pants

1. Jaunus tiesību aktus un pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 2. pantā pieņem kompetentas Eiropas Savienības institūcijas. Saskaņā ar 2. punktu, šie tiesību akti vai pasākumi vienlaicīgi stājas spēkā Eiropas Savienībā un tās attiecīgajās dalībvalstis un Islandē un Norvēģijā, ja vien paši tiesību akti vai pasākumi nenosaka citu kārtību. Šajā sakarā ņem vērā Islandes un Norvēģijas Jauktajā komitejā norādīto laikposmu, kas šim valstīm ir nepieciešams, lai izpildīt savas konstitucionālās prasības.

2. a) Par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, attiecībā uz kuriem piemērojamas šajā nolīgumā izklāstītās procedūras, Padome nekavējoties paziņo Islandei un Norvēģijai. Islande un Norvēģija patstāvīgi izlemj, vai pieņemt to saturu un īstenot tos savā iekšējā tiesību sistēmā. Par šiem lēmumiem tās paziņo Padomei un Komisijai trīsdesmit dienu laikā pēc attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanas.

b) Ja šāda akta vai pasākuma saturs Islandei var kļūt saistošs tikai pēc konstitucionālo prasību izpildīšanas, Islande pēc to izziņošanas par to informē Padomi un Komisiju. Saskaņā ar 1. punktu Islande nekavējoties rakstiski informē Padomi un Komisiju par visu konstitucionālo prasību izpildi, un šo informāciju sniedz ne vēlāk kā četras nedēļas pirms noteiktās dienas, no kuras tiesību akts vai pasākums stājās spēkā Islandē.

c) Ja šāda akta vai pasākuma saturs Norvēģijai var kļūt saistošs tikai pēc konstitucionālo prasību izpildīšanas, Norvēģija pēc to izziņošanas par to informē Padomi un Komisiju. Norvēģija nekavējoties, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Padomes paziņojuma, informē Padomi un Komisiju par visu konstitucionālo prasību izpildi. No noteiktās dienas, no kuras tiesību akts vai pasākums stājās spēkā Norvēģijā līdz paziņošanai par konstitucionālo prasību izpildi, Norvēģija, kur tas iespējams, piemēro šo tiesību aktu vai pasākumu saturu uz pagaidu laiku.

3. Islandei un Norvēģijai pieņemot 2. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu saturu, tiek radītas tiesības un saistības starp Islandi un Norvēģiju un starp Islandi un Norvēģiju no vienas puses un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kuras saista šie tiesību akti un pasākumi, no otras puses.

4. Gadījumā ja:

a) Islande vai Norvēģija paziņo tās lēmumu nepieņemt 2. punktā minētā tiesību akta vai pasākuma, attiecībā uz kuru piemēro šajā nolīgumā izklāstītās procedūras, saturu;

b) Islande vai Norvēģija nesniedz paziņojumu 2. punkta a) apakšpunkta paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā;

c) Islande nesniedz paziņojumu pirms 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā četru nedēļu termiņa beigām, pirms noteiktās dienas, no kuras tiesību akts vai pasākums stājās spēkā Islandē;

d) Norvēģija nesniedz paziņojumu 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajā sešu mēnešu termiņā vai neveic šajā apakšpunktā paredzēto pagaidu piemērošanu no dienas, no kuras attiecīgais tiesību akts vai pasākums stājās spēkā;

šis nolīgums uzskatāms par lauztu attiecībā uz Islandi un Norvēģiju, ja vien Jauktā Komiteja deviņdesmit dienu laikā pēc rūpīgas to iespēju izpētes, kas ļautu turpināt nolīguma darbību, nenolemj pretēji. Nolīguma laušana stājas spēkā trīs mēnešus pēc deviņdesmit dienu termiņa izbeigšanās.

9. pants

1. Lai sasniegtu līgumslēdzēju pušu mērķi panākt cik vien iespējams vienveidīgu 2. pantā minēto noteikumu piemērošanu un iztulkošanu, Jauktā komiteja seko Eiropas Kopienu Tiesas, turpmāk tekstā "Tiesa", tiesu prakses attīstībai, kas attiecināma uz šādiem noteikumiem, kā arī seko atbilstīgai kompetentu Islandes un Norvēģijas tiesu prakses attīstībai. Šim nolūkam tiek izveidots mehānisms, lai nodrošinātu regulāru savstarpējo tiesu prakses apmaiņu.

2. Saskaņā ar pieņemtajām nepieciešamajām izmaiņām Tiesas Statūtos, Islande un Norvēģija ir tiesīga iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus, ja dalībvalsts tiesa vēršas pie Tiesas, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu jautājumā par jebkuru 2. pantā minēto noteikumu iztulkošanu.

10. pants

1. Islande un Norvēģija ik gadus iesniedz Jauktajai komitejai ziņojumus, par to kā šo valstu administratīvās institūcijas un tiesas saskaņā ar Tiesas tulkojumu ir piemērojušas un tulkojušas 2. pantā minētos noteikumus.

2. Ja Jauktā komiteja divu mēnešu laikā no dienas, kad tai ir ziņots par būtiskām tiesu prakses atšķirībām Tiesā un Islandes un Norvēģijas tiesās vai būtiskām atšķirībām 2. pantā minēto noteikumu piemērošanā attiecīgo dalībvalstu institūcijās un Islandes un Norvēģijas institūcijās, nav spējusi nodrošināt vienveidīgu šo noteikumu piemērošanu un iztulkošanu, tiek piemērota 11. pantā minētā procedūra.

11. pants

1. Strīdus gadījumā attiecībā par šā nolīguma piemērošanu vai gadījumos, kad iestājas 10. panta 2. punktā minētā situācija, attiecīgais jautājums kā strīdus jautājums oficiāli jāiekļauj Jauktās komitejas ministru līmenī darba kārtībā.

2. Jauktajai komitejai ir 90 dienas strīdus atrisināšanai, skaitot no dienas, kad tika pieņemta darba kārtība, kurā tika iekļauts šis strīdus jautājums.

3. Gadījumos, kad Jauktā komiteja 2. punktā minētajā deviņdesmit dienu termiņā nevar atrisināt strīdu, galīgā izlīguma panākšanai jāievēro nākamais trīsdesmit dienu termiņš.

Ja galīgais izlīgums netiek panākts, šis nolīgums uzskatāms par lauztu attiecībā uz Islandi vai Norvēģiju, atkarībā no tā, ar kuru no šim valstīm šis strīds ir saistīts. Šāda nolīguma laušana stājas spēkā sešus mēnešus pēc trīsdesmit dienu termiņa izbeigšanās.

12. pants

1. Attiecībā uz administratīvajām izmaksām sakarā ar šā nolīguma piemērošanu, Islande un Norvēģija veic ikgadēju ieguldījumu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā šādas summas apmērā:

- Islande 0,1 % apmērā,

- Norvēģija 4,995 % apmērā

no 300000000 BEF (vai līdzvērtīgas summas eiro) - summas, kas ikgadēji tiek koriģēta, ievērojot Eiropas Savienībā esošo inflācijas līmeni.

Gadījumos, kad saimnieciskās darbības izmaksas, kas saistās ar šā nolīguma piemērošanu, nav ieskaitītas Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, bet ir tiešs iesaistīto dalībvalstu, Islandes un Norvēģijas pienākums, šīs valstis sedz izmaksas saskaņā ar procentuālo attiecību starp šo valstu nacionālo kopproduktu un visu iesaistīto valstu nacionālo kopproduktu.

Gadījumos, kad saimnieciskās darbības izmaksas, kas saistās ar šā nolīguma piemērošanu, tiek ieskaitītas Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, Islande un Norvēģija kopīgi sedz izmaksas, minētajā budžetā veicot ikgadēju ieguldījumu, kas nosakāms saskaņā ar procentuālo attiecību starp šo valstu nacionālo kopproduktu un visu iesaistīto valstu nacionālo kopproduktu.

2. Islandei un Norvēģijai ir tiesības saņemt Komisijā vai Padomē sastādītos dokumentus, kas attiecas uz šo nolīgumu, kā arī prasīt Jauktās komitejas sēdēs tulkošanu pēc izvēles kādā no Eiropas Kopienu institūciju oficiālajām valodām. Taču jebkuras tulkošanas izmaksas uz un no islandiešu un norvēģu valodas, atkarībā no gadījuma, sedz Islande vai Norvēģija.

13. pants

1. Šis nolīgums nekādā veidā neietekmē Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu vai jebkuru citu nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Islandi un/vai Norvēģiju.

2. Šis nolīgums nekādā veidā neiespaido jebkuru nākotnē starp Islandi un/vai Norvēģiju un Eiropas Kopienu noslēgtu nolīgumu vai nolīgumu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu.

3. Šis nolīgums neietekmē sadarbību saskaņā ar Ziemeļvalstu pasu ūniju tad, ja šāda sadarbība nav pretrunā un nekavē šā nolīguma un ar šo nolīgumu saistīto tiesību aktu un pasākumu darbību.

14. pants

Šis nolīgums neattiecas uz Svālbārdu (Špicbergenu).

15. pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kurā Padomes ģenerālsekretārs, kas ir depozitārs, ir konstatējis, ka puses ir izpildījušas visas oficiālās prasības attiecībā uz apņemšanos uzņemties šā nolīguma saistības vai arī tās ir izpildītas pušu vārdā.

2. Šā nolīguma 1., 3., 4., 5. pantu un 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo teikumu piemēro uz pagaidu laiku no šā nolīguma parakstīšanas brīža.

3. Attiecībā uz tiesību aktiem vai pasākumiem, kas ir pieņemti pēc šā nolīguma parakstīšanas, bet pirms tā stāšanās spēkā 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta pēdējā teikumā minētais trīsdesmit dienu termiņš sākas no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

4. A pielikumā un B pielikumā minētie noteikumi, kā arī tie, kas jau ir pieņemti saskaņā ar 2. panta 3. punktu, Islandē un Norvēģijā stājās spēkā no dienas, kuru pēc konsultācijām Jauktajā komitejā saskaņā ar šā nolīguma 4. pantu un pārliecinoties, ka attiecīgo noteikumu īstenošanas priekšnoteikumus Islande un Norvēģija ir izpildījusi un ka robežu kontrole pie to ārējā robežām ir efektīva, nosaka Padome tās locekļiem, kuri pārstāv dalībvalstis, kas saskaņā ar Šengenas protokolu pilnvarojumu īsteno ciešāku sadarbību, lemjot vienbalsīgi.

5. Šā panta 4. punktā minēto noteikumu stāšanās spēkā rada tiesības un saistības starp Islandi un Norvēģiju un starp Islandi un Norvēģiju no vienas puses un Eiropas Kopienu un tām tās dalībvalstīm, attiecībā uz kurām šie noteikumi ir arī stājušies spēkā, no otras puses.

16. pants

Šo nolīgumu var denonsēt Islande vai Norvēģija, vai ar savu lēmumu Padome tās locekļiem, kuri pārstāv dalībvalstis, kuras saskaņā ar Šengenas protokolu pilnvarojumu īsteno ciešāku sadarbību, lemjot vienbalsīgi. Par šādu denonsēšanu jāziņo depozitāram. Tā stāsies spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas.

17. pants

Šā nolīguma denonsēšana vai tā darbības pārtraukšana attiecībā uz Islandi vai Norvēģiju nosaka nolīgums starp atlikušajām valstīm un valsti, kas denonsē šo nolīgumu vai attiecībā uz kuru attiecas šā nolīguma pārtraukšana. Ja vienošanos nevar panākt, Padome pēc konsultācijām ar atlikušajām asociētajām līgumslēdzējām pusēm lemj par nepieciešamajiem pasākumiem. Taču šie pasākumi ir saistoši pusei tikai tad, ja tā tos pieņem.

18. pants

Šis nolīgums aizvieto Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstīto Sadarbības nolīgumu starp Beļģijas Karalisti, Francijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Itālijas Republiku, Spānijas Karalisti, Portugāles Republiku, Grieķijas Republiku, Austrijas Republiku, Dānijas Karalisti, Somijas Republiku, Zviedrijas karalisti, Šengenas nolīguma un Šengenas konvencijas līgumslēdzējām pusēm, un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par personu kontroles atcelšanu pie šo valstu iekšējām robežām.

Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada astoņpadsmitajā maijā, vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, islandiešu, itāļu, īru, norvēģu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, oriģināls glabājas Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvos.

Por el Consejo de la Unión EuropeaFor Rådet for Den Europæiske UnionFür den Rat der Europäischen UnionΓια το Συμβούλιο της Ευρωπαϊκής ΈνωσηςFor the Council of the European UnionPour le Conseil de l'Union européennePer il Consiglio dell'Unione europeaVoor de Raad van de Europese UniePelo Conselho da União EuropeiaEuroopan unionin neuvoston puolestaFör Europeiska unionens rådFyrir hönd ráðs EvrópusambandsinsFor Rådet for Den europeiske union

+++++ TIFF +++++

Por la República de IslandiaFor Republikken IslandFür die Republik IslandΓια τη Δημοκρατία της ΙσλανδίαςFor the Republic of IcelandPour la République d'IslandePer la Repubblica d'IslandaVoor de Republiek IjslandPela República da IslândiaIslannin tasavallan puolestaPå Republiken Islands vägnarFyrir hönd Lyðveldisins ÍslandsFor Republikken Island

+++++ TIFF +++++

Por el Reino de NoruegaFor Kongeriget NorgeFür das Königreich NorwegenΓια το Βασίλειο της ΝορβηγίαςFor the Kingdom of NorwayPour le Royaume de NorvègePer il Regno di NorvegiaVoor het Koninkrijk NoorwegenPelo Reino da NoruegaNorjan kuningaskunnan puolestaPå Konungariket Norges vägnarFyrir hönd Konungsríkisins NoregsFor Kongeriket Norge

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

(2. panta 1. punkts)

Šā pielikuma 1. daļa attiecas uz 1985. gada Šengenas nolīgumu un 1990. gada Šengenas konvenciju, ar ko īsteno 1985. gada Šengenas nolīgumu. Šā pielikuma 2. daļa attiecas uz pievienošanās dokumentiem un 3. daļa uz attiecīgiem Šengenas sekundārajiem tiesību aktiem.

1. DAĻA

Noteikumi Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumā par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītās konvencijas, kas noslēgta starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu, noteikumi, izņemot:

2. panta 4. punktu;

4. pantu, ciktāl tas attiecas uz bagāžas kontroli;

10. panta 2. punktu;

19. panta 2. punktu;

28. līdz 38. pantu un saistītās definīcijas;

60. pantu;

70. pantu;

74. pantu;

77. līdz 91. pantu, ciktāl uz tiem attiecas Padomes Direktīva 91/477/EEK par šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas kontroli;

120. līdz 125. pantu;

131. līdz 133. pantu;

134. pantu;

139. līdz 142. pantu;

Nobeiguma akta 2. deklarāciju;

Nobeiguma akta 4., 5. un 6. deklarāciju;

Protokolu;

Kopīgo deklarāciju;

Ministru un valsts sekretāru deklarācijas.

2. DAĻA

Noteikumi pievienošanās nolīgumos un protokolos Šengenas nolīgumam un Šengenas konvencijai, kas noslēgti ar Itālijas Republiku (parakstīts Parīzē 1990. gada 27. novembrī), Spānijas Karalisti un Portugāles Republiku (parakstīts Bonnā 1991. gada 25. jūnijā), Grieķijas Republiku (parakstīts Madridē 1992. gada 6. novembrī), Austrijas Republiku (parakstīts Briselē 1995. gada 28. aprīlī) un Dānijas Karalisti, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti (parakstīts 1996. gada 19. decembrī), izņemot:

1. Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par kontroles pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām.

2. Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstītā Nolīguma par Itālijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, šādi noteikumi, tā nobeiguma akts un attiecīgās deklarācijas:

1. pants;

5. un 6. pants;

Nobeiguma akta I daļa;

II daļa, 2. un 3. deklarācija;

Ministru un valsts sekretāru deklarācijas.

3. Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstīto protokolu par Spānijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos, un tam pievienotās deklarācijas.

4. Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītā Nolīguma par Spānijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu, sekojošie noteikumi, tā nobeiguma akts un attiecīgās deklarācijas:

1. pants;

5. un 6. pants;

Nobeiguma akta I daļa;

II daļa, 2. un 3. deklarācija;

III daļa, 3. un 4. deklarācija;

Ministru un valsts sekretāru deklarācijas.

5. Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstīto protokolu par Portugāles Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos, un tam pievienotās deklarācijas.

6. Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītā Nolīguma par Portugāles Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu, sekojošie noteikumi, tā nobeiguma akts un attiecīgās deklarācijas:

1. pants;

7. un 8. pants;

Nobeiguma akta I daļa;

II daļa, 2. un 3. deklarācija;

III daļa, 2., 3., 4. un 5. deklarācija;

Ministru un valsts sekretāru deklarācijas.

7. Madridē 1992. gada 6. novembrī parakstīto protokolu par Grieķijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto Itālijas Republikas valdības pievienošanās protokolu un Bonnā 1991. gada 25. jūnijā novembrī parakstīto Spānijas Karalistes valdības un Portugāles Republikas valdības pievienošanās protokolu, un tam pievienotās deklarācijas.

8. Madridē 1992. gada 6. novembrī parakstītā Nolīguma par Grieķijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu un Spānijas Karaliste un Portugāles Republika pievienojusies ar Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstīto nolīgumu, sekojošie noteikumi, tā nobeiguma akts un attiecīgās deklarācijas:

1. pants;

6. un 7. pants;

Nobeiguma akta I daļa;

II daļa, 2., 3. un 4. deklarācija;

III daļa, 1. un 3. deklarācija;

Ministru un valsts sekretāru deklarācijas.

9. Briselē 1995. gada 28. aprīlī parakstīto protokolu par Austrijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Itālijas Republikas valdības, Spānijas Karalistes valdības, Portugāles Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības pievienošanās protokoliem, kas attiecīgi parakstīti 1990. gada 27. novembrī, 1991. gada 25. jūnijā, 1992. gada 6. novembrī.

10. Madridē Briselē 1995. gada 28. aprīlī parakstītā Nolīguma par Austrijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika, Spānijas Karaliste, Portugāles Republika, Grieķijas Republika ir pievienojusies ar nolīgumiem, kas attiecīgi parakstīti 1990. gada 27. novembrī, 1991. gada 25. jūnijā, 1992. gada 6. novembrī, sekojošie noteikumi un tā nobeiguma akts:

1. pants;

5. un 6. pants;

Nobeiguma akta I daļa;

II daļa, 2. deklarācija;

III daļa.

11. Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstīto protokolu par Dānijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Nolīgumam par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām un tā attiecīgās deklarācijas.

12. Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītā Nolīguma par Dānijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām, sekojošie noteikumi, tā nobeiguma akts un attiecīgās deklarācijas:

1. pants;

7. un 8. pants;

Nobeiguma akta I daļa;

II daļa, 2. deklarācija;

III daļa;

Ministru un valsts sekretāru deklarācijas.

13. Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstīto protokolu par Somijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Nolīgumam par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām un tā attiecīgās deklarācijas.

14. Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītā Nolīguma par Somijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, sekojošie noteikumi, tā nobeiguma akts un attiecīgās deklarācijas:

1. pants;

6. un 7. pants;

Nobeiguma akta I daļa;

II daļa, 2. deklarācija;

III daļa, izņemot deklarāciju par Ālandu salām;

Ministru un valsts sekretāru deklarācijas.

15. Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstīto protokolu par Zviedrijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Nolīgumam par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām un tā attiecīgās deklarācijas.

16. Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītā Nolīguma par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu par kontroļu pakāpenisku atcelšanu pie kopīgām robežām, sekojošie noteikumi, tā nobeiguma akts un attiecīgās deklarācijas:

1. pants;

6. un 7. pants;

Nobeiguma akta I daļa;

II daļa, 2. deklarācija;

III daļa;

Ministru un valsts sekretāru deklarācijas.

3. DAĻA

A. Sekojoši Izpildu komitejas lēmumi:

1993. gada 14. decembra SCH/Com-ex (93) 10 | Ministru un valsts sekretāru 1992. gada 19. jūnija un 1993. gada 30. jūnija deklarāciju apstiprinājums par to spēkā stāšanos |

1993. gada 14. decembra SCH/Com-ex (93) 14 | Praktiskās sadarbības uzlabošana starp tiesu iestādēm cīņā pret narkotiku apgrozību |

1993. gada 14. decembra SCH/Com-ex (93) 16 | Finanšu regulas par Centrālās Šengenas Informācijas sistēmas uzstādīšanas un pamatdarbības izmaksām |

1993. gada 14. decembra SCH/Com-ex (93) 21 | Vienotās vīzas pagarināšana |

1993. gada 14. decembra SCH/Com-ex (93) 22 Rev | Noteiktu dokumentu konfidenciālais raksturs |

1993. gada 14. decembra SCH/Com-ex (93) 24 | Kopīgās procedūras vienotās vīzas derīguma termiņa atsaukšanai, atcelšanai vai saīsināšanai |

1994. gada 26. aprīļa SCH/Com-ex (94) 1 Rev 2 | Koriģējošie pasākumi, kuru mērķis ir atcelt šķēršļus un ierobežojumus transporta plūsmām robežšķērsošanas vietās uz ceļiem pie iekšējām robežām |

1994. gada 26. aprīļa SCH/Com-ex (94) 2 | Vienotās vīzas izdošanu pie robežām |

1994. gada 21. novembra SCH/Com-ex (94)15 Rev | Datorizētās metodes ieviešana īstenošanas konvencijas 17. panta 2. punktā paredzētās centrālās amatpersonas konsultēšanai |

1994. gada 21. novembra SCH/Com-ex (94)16 Rev | Kopīgo iebraukšanas un izbraukšanas zīmogu iegūšana |

1994. gada 22. decembra SCH/Com-ex (94) 17 Rev 4 | Šengenas sistēmas ieviešana un piemērošana lidostās un lidlaukos |

1994. gada 22. decembra SCH/Com-ex (94) 25 | Statistiskās informācijas par vīzu izsniegšanu apmaiņa |

1994. gada 22. decembra SCH/Com-ex (94)28 Rev | 75. pantā paredzētā apliecība, kas nepieciešams narkotisko un/vai psihotropo vielu transportēšanai |

1994. gada 22. decembra SCH/Com-ex (94) 29 Rev 2 | 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, spēkā stāšanās |

SCH/Com-ex (95) PV 1 Rev (8. punkts) | Kopējā vīzu politika |

1995. gada 20. decembra SCH/Com-ex (95) 20 Rev 2 | Dokumenta SCH/I (95) 40 Rev 6 par procedūru, piemērojot Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu 2. panta 2. punktu, apstiprināšana |

1995. gada 20. decembra SCH/Com-ex (95) 21 | Ātra statistisko un reālo datu apmaiņa starp Šengenas valstīm par iespējamajām darbības kļūdām pie ārējām robežām |

1996. gada 27. jūnija SCH/Com-ex (96) 13 Rev | Šengenas vīzas izdošanas principi saskaņā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu |

1996. gada 19. decembra SCH/Com-ex (96) 27 | Vīzu izsniegšana pie robežām jūrniekiem, kas dodas tranzītā |

1997. gada 25. aprīļa SCH/Com-ex (97) 2 Rev 2 | Līguma piešķiršanu SIS II provizoriskam pētījumam |

1997. gada 24. jūnija SCH/Com-ex (97) 6 Rev 2 | Šengenas rokasgrāmata par policijas sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības jomā |

1997. gada 7. oktobrī SCH/Com-ex (97) 18 | Norvēģijas un Islandes iemaksas Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ierīkošanai un darbībai |

1997. gada 7. oktobrī SCH/Com-ex (97) 24 | SIS nākotne |

1997. gada 7. oktobrī SCH/Com-ex (97) 29 Rev 2 | Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, spēkā stāšanās Grieķijā |

1997. gada 15. decembra SCH/Com-ex (97) 32 | Vīzu politikas saskaņošana |

1997. gada 15. decembra SCH/Com-ex (97)34 Rev | Vienotās rīcības par vienotu uzturēšanās atļauju formu īstenošana |

1997. gada 15. decembra SCH/Com-ex (97) 35 | Grozījumi Centrālās Šengenas Informācijas sistēmas finanšu regulās |

1997. gada 15. decembra SCH/Com-ex (97)39 Rev | Pierādīšanas veidu un orientējošo pierādījumu pamatprincipi atpakaļuzņemšanas nolīgumos, kas noslēgti starp Šengenas valstīm |

1998. gada 21. aprīļa SCH/Com-ex (98) 1, 2 Rev | Ziņojums par darba grupas aktivitātēm |

1998. gada 21. aprīļa SCH/Com-ex (98) 10 | Sadarbība starp līgumslēdzējām pusēm ārvalstnieku atpakaļ nodošanā, izmantojot gaisa transportu |

1998. gada 21. aprīļa SCH/Com-ex (98) 11 | Centrālā Šengenas Informācijas sistēma ar 15/18 saiknēm |

1998. gada 21. aprīļa SCH/Com-ex (98) 12 | Apmaiņa ar vīzu statistikas datiem vietējā līmenī |

1998. gada 23. jūnija SCH/Com-ex (98) 17 | Noteiktu dokumentu konfidenciālais raksturs |

1998. gada 23. jūnija SCH/Com-ex (98) 18 Rev | Pasākumi, kas jāpieņem, attiecībā uz valstīm, kas rada problēmas sakarā ar to dokumentu izdošanu, kas nepieciešami, lai izvestu šo valstu pilsoņus no Šengenas teritorijas ATPAKAĻUZŅEMŠANAS VĪZAS |

1998. gada 23. jūnija SCH/Com-ex (98) 19 | Monako VĪZAS – ĀRĒJĀS ROBEŽAS – SIS |

1998. gada 23. jūnija SCH/Com-ex (98) 21 | Spiedoga iespiešana vīzas pieprasītāja pasē VĪZAS |

1998. gada 16. septembra SCH/Com-ex (98)26 def | Šengenas īstenošanas konvencijas Pastāvīgās komitejas izveidošana |

1998. gada 23. jūnija SCH/Com-ex (98) 29 Rev | Visaptveroša klauzula, kas attiecināma uz visām Šengenas tehniskajām normām |

1998. gada 16. septembra SCH/Com-ex (98) 35 Rev 2 | Kopīgās rokasgrāmatas nosūtīšana ES kandidātvalstīm |

1998. gada 16. septembra SCH/Com-ex (98) 37 def | Nelegālās imigrācijas apkarošanas plāns |

1998. gada 16. septembra SCH/Com-ex (98) 43 Rev | Ad hoc komiteja par Grieķiju |

1998. gada 16. decembra SCH/Com-ex (98) 49 Rev 3 | Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, spēkā stāšanās Grieķijā |

1998. gada 16. decembra SCH/Com-ex (98) 51 Rev 3 | Policijas pārrobežu sadarbība pēc pieprasījuma noziegumu profilakses un atklāšanas jomā |

1998. gada 16. decembra SCH/Com-ex (98) 52 | Rokasgrāmata par pārrobežu policijas sadarbību |

1998. gada 16. decembra SCH/Com-ex (98) 53 Rev 2 | Vīzu politikas saskaņošana – pelēkā saraksta likvidēšana |

1998. gada 16. decembra SCH/Com-ex (98) 56 | Rokasgrāmata par dokumentiem, kuros var ielīmēt vīzu |

1998. gada 16. decembra SCH/Com-ex (98) 57 | Saskaņotas ielūgumu, izmitināšanas apņemšanās un uzturēšanas palīdzības pienākuma pieņemšanas formas ieviešana |

1998. gada 16. decembra SCH/Com-ex (98) 59 Rev | Koordinēta dokumentu padomdevēju izvietošana |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 1 Rev 2 | Narkotiku situācija |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 3 | Palīdzības dienesta 1999. gada budžets |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 4 | Centrālā Šengenas Informācijas sistēmas ierīkošanas izmaksas |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 5 | SIRENE rokasgrāmata |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 6 | Telekomunikāciju stāvoklis |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 7 Rev 2 | Sadarbības koordinatori |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 8 Rev 2 | Maksājumi informatoriem |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 10 | Nelegālā ieroču tirdzniecība |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 11 Rev 2 | Lēmums par Nolīgumu par procesuālo sadarbību ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma gadījumā |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 13 | Vecā varianta Kopīgās rokasgrāmatas un Kopīgās konsulārās instrukcijas atsaukšana un jauna varianta pieņemšana |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 14 | Rokasgrāmatā par dokumentiem, kuros var ielīmēt vīzu |

1999. gada 28. aprīļa SCH/Com-ex (99) 18 | Par policijas sadarbības uzlabošanu attiecībā uz noziegumu profilaksi un atklāšanu. |

B. Sekojošas Izpildu komitejas deklarācijas

Deklarācija | Priekšmets |

1996. gada 18. aprīļa SCH/Com-ex (96) Decl 5 | Trešās valsts ārvalstnieka jēdziena noteikšana |

1996. gada 26. jūnija SCH/Com-ex (96) Decl 6 Rev 2 | Deklarācija par izdošanu |

1996. gada 18. aprīļa SCH/Com-ex (97) Decl 13 Rev | Nepilngadīgo nolaupīšana |

1999. gada 29. aprīļa SCH/Com-ex (99) Decl 2 Rev 2 | SIS struktūra |

C. Sekojoši Centrālās grupas lēmumi

Lēmums | Priekšmets |

1998. gada 27. oktobra SCH/C (98) 117 | Nelegālās imigrācijas apkarošanas plāns |

1999. gada 22. marta SCH/C (99) 25 | Informatoru un iefiltrējušos personu samaksas pamatprincipi |

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

(2. panta 2. punkts) [1]

Padomes 1999. gada 12. marta Regula (EK) Nr. 574/1999, ar ko nosaka tās trešās valstis, kuru pilsoņiem ir jābūt vīzai, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas (OV L 72, 18.3.1999., 2. lpp.) [2];

Padomes 1995. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.) un Komisijas 1996. gada 7. februāra Lēmums, ar ko nosaka sīkākus tehniskos aprakstus vienotās vīzas formai (nav publicēts).

Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīva 91/477/EEK par šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas kontroli (OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.) un Komisijas 1993. gada 23. februāra Ieteikums 93/216/EEK par Eiropas šaujamieroču izceļošanas dokumentiem (OV L 93, 17.4.1993., 39. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1996. gada 12. janvāra Ieteikumu 96/129/EK (OV L 30, 8.2.1996., 47. lpp.).

[1] Skat. arī Padomes un komisijas deklarāciju attiecībā uz Direktīvu 95/46/EK, kas pieņemta šā nolīguma noslēgšanas laikā.

[2] Neskarot tās saistību ar noteikumiem, kas pieņemti Šengenas sadarbības sakarā, par to, kuru trešo valstu pilsoņiem ir jābūt vīzai vai kuri no šā pienākuma ir atbrīvoti, un kuri tiks piemēroti līdz Šengenas acquis integrācijai Eiropas Savienības sistēmā un uz kuriem ir attiecināmi A pielikuma noteikumi.

--------------------------------------------------

NOBEIGUMA AKTS

Līgumslēdzēju puses ir pieņēmušas šo Nobeiguma aktu, kas satur sekojošas deklarācijas:

1. Islandes un Norvēģijas deklarācija par 4. panta 2. punktu

Attiecībā uz Jauktās komitejas sēdēm ministru līmenī, Islande un Norvēģija uzskata, ka tas ir to ziņā izlemt vai konkrētais jautājums ir vērtējams kā "problēmas, ar kurām tie saskaras" (noteikuma pirmais ievilkums) vai "attiecas uz tām" (noteikuma otrais ievilkums), un uzskata ka šādi jautājumi ir jāapspriež ministru līmenī. Pušu kopīgajās interesēs tiek paredzēts, ka šādi jautājumi attiecībā uz "problēmām" un "attiecināmību" parasti parādīsies saskaņā ar kārtējo sadarbību tādā veidā, kas novedīs pie to iekļaušanas Jauktās komitejas ministru līmenī darba kārtībā. Tomēr Islande un Norvēģija uzsver Jauktās komitejas locekļu tiesības pieprasīt sasaukt jauktās komitejas sēdes jebkurā līmenī saskaņā ar nolīguma 3. panta 3. punktu.

2. Islandes un Norvēģijas deklarācija par 8. panta 4. punktu

Gadījumos, kad rodas 8. panta 4. punkta a), b) un d) apakšpunktos izklāstītā situācija, Islande un Norvēģija izmantos 3. panta 3. punktā paredzēto iespēju prasīt sasaukt Komitejas sēdi ministru līmenī, lai rastu iespējas turpināt nolīguma darbību.

3. Islandes un Norvēģijas deklarācija par izdošanu

1. Atrunas, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu, kas atklāta parakstīšanai Strasbūrā 1977. gada 27. janvārī, 13. pantu, nepiemēro izdošanai attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras nodrošina līdzvērtīgu attieksmi.

2. Deklarācijas, kas sniegtas saskaņā ar Eiropas konvencijas par izdošanu, kas atklāta parakstīšanai Parīzē 1957. gada 13. decembrī, 6. panta 1. punktu, neizmantos par pamatu iedzīvotāju izdošanas atteikumam no valstīm, kas nav Skandināvijas valstis uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras nodrošina līdzvērtīgu attieksmi.

4. Kopīgā deklarācija par Parlamentu apspriedēm

Eiropas Savienība, Islande un Norvēģija uzskata par lietderīgu jautājumus, uz ko attiecas šis nolīgums, apspriest Eiropas Parlamenta – Islandes un Eiropas Parlamenta – Norvēģijas starpparlamentu sēdēs.

5. Eiropas Savienības Padomes deklarācija par lēmumiem, kas jāpieņem Jauktajai komitejai, kas pieņemta, Šengenas protokola 6. panta 1. punktā minētajiem Padomes locekļiem lemjot vienprātīgi

Tā ir Padomes izpratne, ka lēmumi, kas jāpieņem Jauktajai komitejai saskaņā ar nolīgumu, ir jāpieņem, Šengenas protokola 6. panta 1. punktā minētajiem Padomes pārstāvjiem un Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvjiem lemjot vienprātīgi, ja vien reglaments vai nolīgums, kas noslēgts saskaņā ar Šengenas protokola 6. panta 2. punktu neparedz citu kārtību.

6. Eiropas Komisijas deklarācija par priekšlikumu pieejamību

Nododot Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam priekšlikumus, kas attiecas uz šo nolīgumu, Eiropas Komisija nodod to kopijas Islandei un Norvēģijai.

Hecho en Bruselas, el dieciocho de mayo de mil novecientos noventa y nueve

Udfærdiget i Bruxelles den attende maj nitten hundrede og nioghalvfems

Geschehen zu Brüssel am achtzehnten Mai neunzehnhundertneunundneunzig

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα οκτώ Μαΐου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα

Done at Brussels on the eighteenth day of May in the year one thousand nine hundred and ninety-nine

Fait à Bruxelles, le dix-huit mai mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf

Fatto a Bruxelles, addì diciotto maggio millenovecentonovantanove

Gedaan te Brussel, de achttiende mei negentienhonderd negenennegentig

Feito em Bruxelas, em dezoito de Maio de mil novecentos e noventa e nove

Tehty Brysselissä kahdeksantenatoista päivänä toukokuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän

Som skedde i Bryssel den artonde maj nittonhundranittionio

Gjört í Brussel 18. maí 1999

Utferdiget i Brussel, attende mai nittenhundreognittini

+++++ TIFF +++++

Por la República de IslandiaFor Republikken IslandFür die Republik IslandΓια τη Δημοκρατία της ΙσλανδίαςFor the Republic of IcelandPour la République d'IslandePer la Repubblica d'IslandaVoor de Republiek IJslandPela República da IslândiaIslannin tasavallan puolestaPå Republiken Islands vägnarFyrir hönd Lyðveldisins ÍslandsFor Republikken Island

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

21999A0710(02)