Sadarbības pamatnolīgums

starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku

EIROPAS KOPIENU PADOME,

no vienas puses,

KOSTARIKAS, SALVADORAS, GVATEMALAS, HONDURASAS, NIKARAGVAS UN PANAMAS VALDĪBAS,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saiknes starp Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstīm (turpmāk tekstā — "Kopiena") un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku (turpmāk tekstā — "Centrālamerika"), kas pēdējo deviņu gadu laikā ir daudz ieguvušas no produktīvā politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības ieviešanas, ko ir svarīgi padziļināt,

ATCEROTIES Centrālamerikai veikto nozīmīgo ieguldījumu, īstenojot sadarbības nolīgumu, kas tika parakstīts Luksemburgā 1985. gada 12. novembrī, un nobeiguma paziņojumu, kas izdots ministru sanāksmē starp Kopienu un Centrālameriku,

NO JAUNA APSTIPRINOT savas saistības Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem, starptautisko tiesību norādījumiem, demokrātiskām vērtībām un cilvēktiesību ievērošanai un uzsverot Padomes un Kopienas dalībvalstu 1991. gada 28. novembrī pieņemtās Rezolūcijas par cilvēktiesībām, demokrātiju un attīstību nozīmību,

UZSVEROT Centrālamerikas valstīs sasniegto progresu attiecībā uz mieru un demokrātiju ar dialoga un nacionālā izlīguma, kas izraisījās reģionā, procesu un uzsverot arī ievērojamas pūles, kas veiktas attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu,

ATZĪSTOT, ka attīstība ir pamatpriekšnoteikums miera un demokrātijas konsolidēšanai un pamatprasība Centrālamerikas tautu ekonomisko un sociālo tiesību veicināšanai,

ATZĪSTOT Kopienas piešķirto nozīmību tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstībai ar jaunattīstības valstīm un rūpīgi īstenojot savas pamatnostādnes un rezolūcijas, kas attiecas uz sadarbību ar Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm,

NOVĒRTĒJOT Centrālamerikas valdību ieviesto modernizācijas procesa, ekonomiskās reformas un tirdzniecības liberalizācijas labvēlīgās sekas un vajadzību papildināt šīs reformas ar sociālo tiesību veicināšanu nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām un apzinoties, ka Kopienas sadarbībai ir nozīmīga loma galējas nabadzības, kas pārņēmusi reģionu, problēmu izskaušanā,

APZINOTIES, cik svarīgi ir palīdzēt Centrālamerikai kļūt pilnībā integrētai pasaules ekonomikā,

PĀRLIECĪBĀ par brīvas starptautiskās tirdzniecības, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas principu, lielāku ieguldījumu un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nozīmību,

UZSVEROT īpašo nozīmību, ko Puses piešķir labākai vides aizsardzībai un noturīgas attīstības mērķim,

NOVĒRTĒJOT steidzamo vajadzību stiprināt starptautisko sadarbību cīņā ar problēmām, ko rada narkotikas un kas attiecas uz tām,

APZINOTIES nepieciešamību no jauna apstiprināt sievietes lomu kā pamatelementu attīstības procesā,

UZSVEROT progresu, ko ir sasniegusi Sistema de la Integración Centroamericana (SICA — Centrālamerikas Integrācijas sistēma), sakarā ar izmaiņām Organización de Estados Centroamericanos (ODECA — Centrālamerikas valstu organizācija) hartā, kuru ieviesa ar Tegusigalpas protokolu, un atzīstot, ka Centrālamerika ir reģions, kas sastāv no jaunattīstības valstīm,

PĀRLIECĪBĀ par vajadzību uzsākt jaunu sadarbības fāzi starp diviem reģioniem saskaņā ar Sanhosē VIII ministru konferences secinājumiem un atzīstot, ka nolīguma pamatmērķis ir konsolidēt, padziļināt un paplašināt divu Pušu attiecības,

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo nolīgumu, tālab izraudzījušās šādus pilnvarotos.

EIROPAS KOPIENU PADOMEI:

Niels Helveg PETERSEN,

Dānijas ārlietu ministru,

Eiropas Kopienu Padomes pašreizējo priekšsēdētāju;

Manuel MARIN,

Eiropas Kopienu Komisijas locekli,

KOSTARIKAS REPUBLIKAS VALDĪBAI:

Bernd H. NIEHAUS QUESADA,

Ārlietu ministru;

SALVADORAS REPUBLIKAS VALDĪBAI:

Dr José M. PACAS CASTRO,

Ārlietu ministru;

GVATEMALAS REPUBLIKAS VALDĪBAI:

Gonzalo MENENDEZ PARK,

Ārlietu ministru;

HONDURASAS REPUBLIKAS VALDĪBAI:

Mario CARIAS ZAPATA,

Ārlietu ministru;

NIKARAGVAS REPUBLIKAS VALDĪBAI:

Ernesto LEAL,

Ārlietu ministru;

PANAMAS REPUBLIKAS VALDĪBAI:

Julio LINARES,

Ārlietu ministru,

KAS, iepazinušies ar pārējo pilnvarām, atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Sadarbības demokrātiskais pamats

Sadarbības saites starp Kopienu, Centrālameriku un šo nolīgumu kopumā balstās uz demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, kas iedvesmo Kopienas un Centrālamerikas iekšpolitiku un ārpolitiku un kas ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa

2. pants

Sadarbības stiprināšana

Līgumslēdzējas puses apņemas stiprināt un paplašināt savstarpējo sadarbību visās vispārēju interešu sfērās, īpaši ekonomikas, finanšu, tirdzniecības, sociālajā, zinātnes un tehnoloģijas, vides nozarē, ņemot vērā zemāku Centrālamerikas valstu attīstības līmeni. Tās apņemas arī veicināt Centrālamerikas Integrācijas sistēmas pastiprināšanu un konsolidāciju.

Paturot prātā Centrālamerikas valstu īpašo jaunattīstības valstu statusu, Kopiena īsteno šo sadarbību minētajām valstīm labvēlīgākajā veidā.

3. pants

Ekonomiskā sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā savstarpējās intereses un vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, apņemas izveidot iespējami plašu ekonomisku sadarbību, kurā principā nav neiekļautu darbības jomu. Šādas sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a) vispārīgi nostiprināt un paplašināt savas ekonomiskās saiknes;

b) sekmēt valstu ekonomikas noturīgu attīstību un paaugstināt to attiecīgo dzīves līmeni, pienācīgi attiecoties pret vides aizsardzību;

c) veicināt tirdzniecības paplašināšanos, lai sekmētu novirzīšanos, atklātu jaunus tirgus un uzlabotu piekļuvi pie tiem;

d) veicināt ieguldījumu plūsmu un pastiprināt ieguldījumu aizsardzību;

e) veicināt tehnoloģiju un sadarbību nodošanu starp uzņēmumiem, jo īpaši starp maziem uzņēmumiem, konsolidējot zinātnisko iestādi un simulējot abu Pušu inovatīvām spējām;

f) izveidot nosacījumus, kas veicinātu darba vietu rašanos un uzlabotu produktivitāti;

g) veicināt pasākumus, kas veicina lauku attīstību un uzlabo dzīves apstākļus pilsētā;

h) atbalstīt Centrālamerikas valstu pūles iesaistīties politikā, kas izveidota, lai modernizētu un attīstītu lauksaimniecības un rūpniecības nozares;

i) atbalstīt Centrālamerikas iekļaušanās procesu;

j) apmainīties ar informāciju par statistiku un metodēm.

2. Neizņemot nevienu sākuma darbības jomu, Līgumslēdzējas puses ar kopēju nolīgumu savstarpējās interesēs un attiecībā uz to atbilstīgu kompetenci un spējām nosaka sfēras, uz kurām attiecas ekonomiskā sadarbība. Sadarbībā īpašu uzmanību pievērš:

a) ražošanas nozaru modernizācijai (rūpniecība, agrorūpniecība, lauksaimniecība, lopkopība, zivsaimniecība, zivkopība, kalnrūpniecība, mežsaimniecība);

b) enerģētikas plānošanai un enerģijas efektīvai izmantošanai;

c) dabas resursu un vides apsaimniekošanai un aizsardzībai;

d) tehnoloģijas nodošanai;

e) zinātnei un tehnoloģijai;

f) intelektuālajam īpašumam, tai skaitā rūpnieciskajam īpašumam;

g) standartiem un kvalitātes kritērijiem;

h) pakalpojumiem, tai skaitā finanšu pakalpojumiem, tūrismam, transportam, telekomunikācijām, telemātikai un informācijas tehnoloģijai;

i) informācijas apmaiņai par monetāriem jautājumiem un makroekonomikas politikas saskaņošanai, lai stiprinātu reģionālo integrāciju;

j) tehniskiem noteikumiem par veselību, augu veselību un dzīvnieku veselību;

k) reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju un aģentūru konsolidācijai;

l) reģionu attīstībai un pierobežu integrācijai.

3. Lai sasniegtu ekonomiskās sadarbības mērķus, katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem cenšas veicināt arī šādas darbības:

a) palīgkonsultantu tehniskās palīdzības sniegšana un īpašu pētījumu veikšana noteiktās sadarbības jomās;

b) kopuzņēmumu, licences līgumu un apakšlīgumu izveidošana, tehnoloģisko zināšanu nodošana un citas šādas darbības;

c) ar konferenču, semināru, tirdzniecības un rūpniecības uzdevumu palīdzību, lai veicinātu tirdzniecības un investīcijas plūsmu, ar sarunām par tirdzniecību un ar vispārīgu un īpašu tirdzniecības gadatirgu palīdzību paplašināti saskari starp divu Pušu uzņēmējiem;

d) Kopienas uzņēmumu kopīga līdzdalība gadatirgos un izstādēs, kas notiek Centrālamerikas valstīs, un otrādi;

c) tehniskās un zinātniskās pētniecības projekti un ekspertu apmaiņa;

f) informācijas apmaiņa par šajā nolīgumā minētām sadarbības jomām, īpaši attiecībā uz piekļuvi esošām un turpmākām datubāzēm;

g) uzņēmumu tīkla izveide, īpaši rūpniecības nozarē.

4. pants

Vislabvēlīgākā tautas izturēšanās

Līgumslēdzējas puses nodrošina viena otrai vislabvēlīgāko tautas izturēšanos tirdzniecībai saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT).

5. pants

Sadarbības attīstība tirdzniecības jomā

1. Līgumslēdzējas puses apņemas pēc iespējas attīstīt un paplašināt tirdzniecību, ņemot vērā katras Puses ekonomikas stāvokli un cik iespējams starp tām veicinot tirdzniecības darījumus.

2. Tālab Puses cenšas atrast veidus, kā samazināt un likvidēt šķēršļus, kas kavē tirdzniecības attīstību, īpaši beztarifu šķēršļus, ņemot vērā starptautisko organizāciju jau paveikto darbu šajā jomā.

3. Ja nepieciešams, Līgumslēdzējas puses vērtē iespēju izveidot savstarpējas saskaņošanas procedūras.

6. pants

Līdzekļi sadarbības sasniegšanai tirdzniecības jomā

Lai izveidotu aktīvāku sadarbību tirdzniecības jomā, Līgumslēdzējas puses veic pasākumus, kuru mērķis ir:

- veicināt sanāksmes, apmaiņu un saskarus starp katras Puses uzņēmējiem, lai noteiktu, kādas preces ir piemērotas pārdošanai katras Puses tirgū,

- veicināt sadarbību starp Pušu muitas dienestiem, jo īpaši attiecībā uz arodmācību programmu, procedūru vienkāršošanu un muitas pārkāpumu atklāšanu,

- atbalstīt tādas tirdzniecības veicināšanas darbības kā seminārus, simpozijus, tirdzniecības un rūpniecības gadatirgus un izstādes, tirdzniecības un citas vizītes, uzņēmējdarbības nedēļas, tirgus pētījumus un citas darbības,

- nodrošināt atbalstu Pušu organizācijām un uzņēmumiem, lai tie varētu iesaistīties darbībās, kas ir izdevīgas abām Pusēm,

- ņemt vērā katras Puses intereses attiecībā uz preču, pusfabrikātu un gatavu preču pieeju tirgum un attiecībā uz pasaules preču tirgu stabilizāciju saskaņā ar mērķiem, par ko vienojušās attiecīgās starptautiskās organizācijās,

- izskatīt veidus un līdzekļus tirdzniecības veicināšanai un tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju darbu.

7. pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses veicina Centrālamerikas valstu ražošanas bāzes paplašināšanos un diversifikāciju rūpniecības un pakalpojumu nozarē un, iesaistot abu Pušu mazos un vidējos uzņēmumus, īpaši veicina sadarbību, kas paredz atbalstīt šādu uzņēmumu piekļuvi kapitālu avotiem, tirgiem un attiecīgai tehnoloģijai, kā arī atbalsta kopuzņēmumus.

2. Tālab, nepārsniedzot savus pienākumus, Puses atbalsta projektus un darbības, kas veicina:

- sadarbībai izveidoto tīklu konsolidāciju un paplašināšanu,

- tādu Kopienas veicinošu līdzekļu kā "Eiropas Kopienas ieguldījumu partneri"(ECIP) plašu izmantošanu, inter alia, plašāk izmantojot Centrālamerikas finanšu iestādes,

- tāda veida sadarbību starp uzņēmumiem kā kopuzņēmumi, apakšuzņēmuma līgumi, tehnoloģiju nodošana, licencēšana, lietišķie pētījumi un komercpilnvarošana.

8. pants

Ieguldījumi

1. Līgumslēdzējas puses vienojas:

- veicināt savstarpēji izdevīgu ieguldījumu pieaugumu, cik to atļauj Pušu pilnvaras, normas, noteikumi un politika,

- censties uzlabot šādu ieguldījumu nosacījumus, atbalstot ieguldījumu veicināšanu un aizsardzības nolīgumus starp Kopienas dalībvalstīm un Centrālamerikas valstīm.

2. Šo mērķu sasniegšanai Līgumslēdzējas puses vienojas veikt pasākumus, lai palīdzētu veicināt un piesaistīt ieguldījumus, ar nolūku noteikt jaunas iespējas šādiem ieguldījumiem un veicināt to īstenošanu.

Šādi pasākumi ietver:

a) seminārus, izstādes un biznesa komandējumus;

b) uzņēmēju apmācību, lai izveidotu ieguldījuma projektus;

c) tehnisku palīdzību kopējiem ieguldījumiem;

d) pasākumus, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienas ieguldījumu partneru (ECIP) programmu.

3. Šīs jomas sadarbībā var iesaistīties gan ar Centrālamerikas, gan Kopienas valsts, privātās vai daudzpusējās iestādes, tostarp reģionālās finanšu iestādes.

9. pants

Sadarbība starp finanšu iestādēm

Saskaņā ar savām vajadzībām un ievērojot attiecīgas programmas un tiesību aktus, Līgumslēdzējas puses cenšas šādi veicināt sadarbību starp finanšu iestādēm:

- informācijas un pieredzes apmaiņa savstarpējo interešu jomās (inter alia, ar semināru, konferenču un darba grupu palīdzību),

- konsultantu apmaiņa,

- tehniskā palīdzība,

- informācijas apmaiņa statistikas un metožu jomā.

10. pants

Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā

1. Saskaņā ar Pušu savstarpējām interesēm un to politikas mērķiem zinātnes jomā Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, kā mērķis jo īpaši ir:

- veicināt Kopienas un Centrālamerikas zinātnieku apmaiņu,

- izveidot ciešākas saites starp to zinātniskām un tehnoloģiskām kopienām, īpaši atsaucoties uz pastāvošiem pētniecības centriem abās Pusēs,

- veicināt savstarpēji izdevīgu tehnoloģijas nodošanu,

- īstenot pasākumus, lai sasniegtu pētniecības programmu mērķus, kurās ir ieinteresēti abi reģioni,

- palielināt Centrālamerikas valstu izpētes iespējas, veicinot zinātnisko un tehnisko centru iesaisti projektos un atbalstot tehniskos un lietišķos pētījumus,

- izveidot sadarbības iespējas ekonomikas, rūpniecības un tirdzniecības jomā.

2. No paša sākuma neizņemot nevienu nozari, Puses vienojas, ka tās kopīgi noteiks jomas zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības attīstībai, ņemot vērā Centrālamerikas ražošanas nozares attīstības vajadzības.

Šīs jomas ietver:

- politikas attīstību un pārvaldību zinātnes un tehnoloģijas jomā,

- vides aizsardzību un uzlabošanu, īpaši lietusmežu un lauksaimniecības robežapgabalu aizsardzību un atjaunošanu,

- atjaunīgo enerģiju un racionālu dabas resursu izmantošanu,

- tropu lauksaimniecību, lauksaimniecības rūpniecību un zivsaimniecību,

- veselību, uzturvērtību, sociālo labklājību vispār un jo īpaši tropu slimības,

- tādas jomas kā mājokļa politika, pilsētu attīstība, plānošana un attīstība, transports un saziņa,

- reģionālo integrāciju un sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā,

- biotehnoloģiju ko piemēro medicīnā un lauksaimniecībā,

- vietējās augu un dzīvnieku taksanomiskie pētījumi, kā rezultātā tiek radīts bioloģiskais indekss, ko piemēro medicīnā, lauksaimniecība un citās jomā.

3. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Līgumslēdzējas puses veicina tādus pasākumus:

- kopīgus zinātnisko un tehnoloģisko pētījumu projektus, iesaistot privātā un valsts sektora pētniecības centrus un citas abu Pušu kvalificētas iestādes,

- Centrālamerikas pētniecības un attīstības profesionāļu apmācība attiecīgā līmenī, īpaši rīkojot seminārus, kursus un konferences Eiropas centros, apmainoties ar ekspertiem un tehniķiem, piešķirot stipendijas speciālistu studijām un iekšējai apmācībai,

- zinātniskās informācijas apmaiņa, kopīgi organizējot seminārus darba grupas, darba tikšanās un konferences, ko apmeklētu abu Līgumslēdzēju pušu augstākā līmeņa speciālisti,

- zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas un zināšanu izplatīšana.

11. pants

Sadarbība standartu jomā

Neierobežojot savas starptautiskās saistības, ņemot vērā savus pienākumus un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, Līgumslēdzējas puses rīkojas, lai samazinātu atšķirības attiecībā uz svariem un mēriem, standartizāciju un sertifikāciju, veicinot saderīgu standartu un sertifikācijas sistēmu izmantošanu. Tālab Puses jo īpaši veicina:

- saikni starp ekspertiem un tehnisko palīdzību, lai atbalstītu informācijas apmaiņu un pētījumus par svariem un mēriem, standartiem, kvalitātes kontroli, veicināšanu un sertifikāciju un veicinātu tehniskās palīdzības attīstību šajā jomā,

- apmaiņu un saskari starp struktūrām un iestādēm, kas specializējas šajās jomās,

- pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt sistēmu un kvalitātes sertifikācijas savstarpēju atzīšanu,

- apspriedes par attiecīgajām jomām.

12. pants

Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums

1. Saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, noteikumiem un politiku Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību piemērotu un efektīvu aizsardzību, tostarp ģeogrāfiskās norādes un izcelsmes zīmes, ja vajadzīgs, uzlabojot minēto aizsardzību.

2. Centrālamerikas valstis pēc iespējas paraksta starptautiskās konvencijas par intelektuālo un rūpniecisko īpašumu.

13. pants

Sadarbība kalnrūpniecības jomā

Līgumslēdzējas puses vienojas veicināt sadarbību, lai attīstītu kalnrūpniecības nozari, pienācīgi ievērojot iesaistītos vides aizsardzības jautājumus.

Šī sadarbība paredz galvenokārt šādus pasākumus, kas paredz:

- atbalstīt abu Pušu uzņēmumu iesaistīšanos izrakteņu izpētē, iegūšanā un tirdzniecībā,

- izveidot darbības, lai vecinātu mazos un vidējos uzņēmumus darboties kalnrūpniecības nozarē,

- apmainīties ar pieredzi un tehnoloģiju attiecībā uz kalnrūpniecības ģeoloģisko izpēti un ieguvi un uzsākt kopīgu izpēti, lai palielinātu tehnoloģiskās attīstības iespējas.

14. pants

Sadarbība enerģētikas jomā

Līgumslēdzējas puses atzīst enerģētikas nozares nozīmību ekonomiskai un sociālai attīstībai un ir gatavas palielināt sadarbību šajā nozarē, īpaši attiecībā uz plānošanu, taupību, efektīvu enerģijas izmantošanu un jaunu enerģijas avotu meklēšanu. Šī uzlabotā sadarbība ņems vērā arī vides nozīmi.

Tālab Puses vienojas veicināt:

- kopīgus pētījumus un zinātnisko izpēti,

- novērtējumu par iespējamajiem alternatīvajiem enerģijas avotiem un energotaupības tehnoloģiju izmantošanu ražošanas procesos,

- esošos kontaktus starp enerģijas plānotājiem,

- kopīgu programmu un projektu izpildi šajā jomā.

15. pants

Sadarbība transporta jomā

Atzīstot transporta nozīmību ekonomiskai attīstībai un tirdzniecības intensifikācijai, Līgumslēdzējas puses pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu sadarbību attiecībā uz visiem transporta veidiem.

Sadarbības pamatā ir:

- informācijas apmaiņa par Pušu attiecīgo transporta politiku un vispārējas intereses jautājumiem,

- ekonomikas, juridiskā un tehniskā apmācība, kas paredzēta uzņēmējiem un tiem, kuru pārziņā ir valsts departamenti,

- palīdzība, īpaši saistībā ar infrastruktūras modernizācijas programmām.

16. pants

Sadarbība informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka informācijas tehnoloģija un telekomunikācijas ir īpaši svarīga ekonomikas un sabiedrības attīstībai, un paziņo, ka ir gatavas veicināt sadarbību vispārēju interešu jomā — galvenokārt attiecībā uz:

- ieguldījumu un kopēju ieguldījumu veicināšanu,

- standartizāciju, testēšanu un sertifikāciju,

- tālruņu sistēmām lauku rajonos un mobilo tālruņu sistēmām, tādām zemes un kosmosa telekomunikācijām kā transporta tīkli, satelīti, optiskās šķiedras, integrēto pakalpojumu cipartīkls (ISDN) un datu pārraide,

- elektroniku un mikroelektroniku,

- datorizāciju un automatizāciju,

- jaunu informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju izpēti un attīstību.

2. Sadarbība jo īpaši norit šādi:

- kopēju izpētes un attīstības projektu veicināšana, informācijas tīklu un datu banku izveidošana, piekļuves sekmēšanas pastāvošām datu bankām un informācijas tīkliem,

- ekspertu sadarbība,

- ekspertu novērtējumi, pētījumi un informācijas apmaiņa,

- zinātnieku un tehniķu apmācība,

- savstarpēji izdevīgu īpašu projektu izstrāde un īstenošana.

17. pants

Sadarbība tūrisma jomā

Savu tiesību aktu robežās Līgumslēdzējas puses sekmē sadarbību tūrisma jomā Centrālamerikas valstīs, ko var sasniegt, veicot īpašus pasākumus, tostarp:

- informācijas apmaiņa un tūrisma attīstības iespēju izpēte,

- palīdzība statistikā un datu apstrādē,

- apmācība,

- pasākumu organizēšana un piedalīšanās gadatirgos, reklamējot Centrālamerikas reģionu,

- ieguldījuma un kopējā ieguldījuma veicināšana, lai paplašinātu tūristu ceļošanu.

18. pants

Sadarbība vides jomā

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka tās vēlas cieši sadarboties tādās jomās kā vides aizsardzība, saglabāšana, uzlabošana un pārvaldība, koncentrējoties uz ūdens, augsnes un gaisa piesārņojumu, eroziju, pārtuksnešanos, atmežošanu, dabas resursu pārmērīgu izmantošanu, urbanizāciju un savvaļas un ūdens augu un dzīvnieku produktīvu saglabāšanu, aizsargājot tos no neracionālas izmantošanas un tirdzniecības, īpaši tas attiecas uz aizsargājamām sugām.

Tālab Puses cenšas kopā veikt pasākumus, kuru mērķis ir:

- izveidot un uzlabot valsts un privātā sektora vides aizsardzības struktūras Centrālamerikā,

- veicināt visu līmeņu izglītību vides jautājumos un plašu informācijas izplatīšanu par vides problēmām un to risinājumiem, lai uzlabotu sabiedrības informētību.

- īstenot pētījumus, projektus un tehnisko palīdzību,

- organizēt sanāksmes, seminārus, darba grupas, konferences un apmaiņu ar tehniķiem un ierēdņiem, kas specializējas šajā jomā,

- informācijas un pieredzes apmaiņa,

- zinātniskā izpēte un studijas, kas veido kopējas programmas un projektus dabas katastrofu kontrolei un novēršanai,

- veicināt aizsargāto platību attīstību un alternatīvu ekonomisku izmantošanu, pienācīgi ievērojot attiecīgo teritoriju īpatnības.

19. pants

Sadarbība bioloģiskās dažādības jomā

Līgumslēdzējas puses cenšas izveidot sadarbību, kuras mērķis ir saglabāt bioloģisko dažādību. Šādai sadarbībai jābalstās uz trim kritērijiem: sociālekonomisko lietderību, ekoloģijas saglabāšanu un pamatiedzīvotāju interesēm.

20. pants

Sadarbība attīstības jomā

Lai palielinātu sadarbības efektivitāti zemāk minētajās jomās, Puses tiecas izveidot daudzgadu programmu.

Turklāt Puses atzīst ka, lai veicinātu labāk pārvaldītu un noturīgu attīstību, priekšroka jādod attīstības projektiem, kas paredz apmierināt nabadzīgāko Centrālamerikas tautu īpaši svarīgās vajadzības, un sievietes lomai attīstības procesā. Puses arī atzīst, ka minētās attīstības un vides problēmas ir cieši saistītas.

Sadarbība šajā jomā ietver pasākumus, kas paredzēti, lai cīnītos ar galēju nabadzību, samazinātu strukturālu pielāgojumu programmu ietekmi un veicināt darba vietu radīšanu. Priekšroka jādod pasākumiem, kas ietekmē ekonomikas pārstrukturēšanu, ņemot vērā makroekonomikas un nozares problēmas, kā arī ar institucionālo attīstības procesu saistītās problēmas.

Šo sadarbību veic pēc iespējas plašākā mērogā, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

21. pants

Sadarbība lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku rajonu jomā

Līgumslēdzējas puses vienojas izveidot sadarbību tādās jomās kā kultūraugu audzēšana un lopkopība, mežsaimniecība, lauksaimniecības rūpniecība, lauksaimniecības pārtikas produkti un tropu produkti, lai paaugstinātu attīstības līmeņus.

Tālab sadarbības un labas gribas garā, ņemot vērā abu Pušu tiesību aktus šādos jautājumos, Līgumslēdzējas puses izskata:

- iespējas attīstīt kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku, mežsaimniecības, lauksaimniecības rūpniecības un tropu produktu tirdzniecību,

- ar veselību, augu veselību, dzīvnieku veselību un vidi saistītos pasākumus, lai likvidēti jebkādus šķēršļus tirdzniecībai šajā jomā.

Līdzīgi un pienācīgi ievērojot noturīgas attīstības principus, Līgumslēdzējas puses cenšas veicināt sadarbību attiecībā uz:

- lauksaimniecības attīstību,

- šādu resursu aizsardzību un noturīgu attīstību: augsne, ūdens, mežu zeme, augi un dzīvnieki,

- lauksaimniecības un lauku vidi,

- apmācību tādās jomās kā jaunas metodes kultūraugu audzēšanā un lopkopībā, kā arī mežsaimniecības un uzņēmumu apsaimniekošana,

- apmaiņu starp abu Pušu tehniķiem, ražotājiem un iestādēm, lai sekmētu un veicinātu tirdzniecību un ieguldījumu projektus,

- lauksaimniecības zinātnisko izpēti,

- lauksaimniecības un mežsaimniecības datu banku un statistikas modernizāciju un saskarni.

22. pants

Sadarbība zivsaimniecības jomā

Līgumslēdzējas puses vienojas pastiprināt un attīstīt sadarbību zivsaimniecības jomā, jo īpaši attiecībā uz resursu novērtējumu, amatniecības zveju un akvakultūru, inter alia,

- izstrādājot un uzņemoties īpašas ekonomiska, komerciāla, zinātniska vai tehniska veida programmas un projektus,

- veicinot privāto sektoru piedalīties šīs nozares attīstībā.

23. pants

Sadarbība veselības jomā

Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu sabiedrības veselības aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot visnelabvēlīgākās iedzīvotāju daļas vajadzībām, pirmkārt riska grupām.

Tālab tās meklē iespējas attīstīt kopīgu izpēti, tehnoloģijas nodošanu, pieredzes un tehniskas palīdzības apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz:

- veselības aprūpes pakalpojumu vadību un administrēšanu, īpaši primārās veselības aprūpes jomā,

- arodmācības un izglītības programmu attīstību veselības aprūpes sektorā,

- programmām un projektiem, kas paredzēti sanitāro apstākļu (jo īpaši attiecībā uz endēmisko slimību un infekciju profilaksi) un sociālās labklājības uzlabošanai pilsētas teritorijā un lauku rajonos,

- apmācību veselības aprūpes pamatdarbiniekiem,

- iegūta imūndeficīta sindroma (AIDS) ārstēšanu un profilaksi,

- mātes un bērna veselības aprūpi un ģimenes plānošanu,

- holēras ārstēšanu un profilaksi.

24. pants

Sadarbība sociālās attīstības jomā

1. Savu pilnvaru robežās un saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem Līgumslēdzējas puses izveido plaša mēroga sadarbību turpmākai sociālai attīstībai, īpaši uzlabojot Centrālamerikas valstu nabadzīgākas iedzīvotāju daļas dzīves apstākļus.

2. Pasākumi un darbības, ko jāveic saskaņā ar šiem mērķiem, ir atbalsts tieši tehniskās palīdzības veidā šādās jomās:

- bērnu aizsardzība,

- sieviešu lomas popularizēšana,

- abalsts neformālās ekonomikas ieviešanas procesam oficiālajā ekonomikā,

- izglītības un palīdzības programmas jauniem cilvēkiem jo īpaši sarežģītos apstākļos,

- pasākumi, lai samazinātu strukturālu pielāgojumu programmu sociālo ietekmi, īpaši ar tādu projektu palīdzību, kas spēj aktivizēt darbavietu izveidi,

- sociālo dienestu administrēšana,

- dzīves apstākļu un higiēnas uzlabošana pilsētas teritorijā un lauku rajonos.

25. pants

Sadarbība narkomānijas apkarošanas jomā

Atbilstoši to pilnvarām, Līgumslēdzējas puses apņemas koordinēt un stiprināt centienus, lai novērstu, samazinātu un apkarotu narkotiku, narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu ražošanu, izplatīšanu un lietošanu, ņemot vērā reģionālo un starptautisko organizāciju jau paveikto darbu šajā jomā.

Šī sadarbība ar aģentūru atbalstu, kas specializējas šajā jomā, ietver:

- apmācību, izglītību, ārstēšanu, detoksikācijas un rehabilitācijas projektus narkomāniem,

- narkotiku nelikumīgas izmantošanas novēršanas programmas,

- pētniecības programmas,

- pasākumus, kas paredzēti, lai veicinātu alternatīvu attīstību, tostarp citu kultūru audzēšana,

- būtiskas informācijas apmaiņu, tostarp informācijas par pasākumiem, kas attiecas uz naudas atmazgāšanu,

- programmas prekursoru, ķīmisku produktu un psihotropo vielu tirdzniecības uzraudzību.

Savstarpēji vienojoties, Līgumslēdzējas puses var paplašināt savu sadarbību uz citām jomām.

26. pants

Sadarbība palīdzības sniegšanas jomā bēgļiem, pārvietotām personām un repatirantiem

Puses atkārtoti pauž vēlēšanos turpināt plaša mēroga sadarbību, lai veicinātu Centrālamerikas bēgļu, pārvietoto personu un repatriantu reintegrāciju produktīvā sabiedrībā. Šī sadarbībā ir vērsta uz:

- sadarbības sagatavošanas atbalstu, sadarbojoties ar saņēmējvalstīm un Starptautisko konferenci par Centrālamerikas bēgļiem (Cirefca),

- īpašu projektu īstenošanu ar partneriem, kas speciālizējas šajā jomā: UNHCR, valdības iestādes saņēmējvalstī un abu Pušu nevalstiskas organizācijas (NVO) ar atzītu pieredzi.

27. pants

Sadarbība demokrātijas procesa nostiprināšanas jomā Centrālamerikā

Līgumslēdzējas puses vienojas atbalstīt demokrātiskas iestādes un demokrātisku procesu Centrālamerikā, īpaši attiecībā uz brīvu un pārredzamu vēlēšanu organizēšanu un uzraudzību, tiesiskuma nostiprināšanu, cilvēktiesību ievērošanu un visu iedzīvotāju līdzdalību politiskajā un sociālajā dzīvē, nevienu nediskriminējot.

Lai sasniegtu šos mērķus, Puses apņemas:

- īstenot daudzgadu programmu cilvēktiesību veicināšanai, kas apstiprināta Lisabonā 1992. gada februārī,

- sagatavot un īstenot citus īpašus projektus, kas izveidoti, lai atbalstītu Centrālamerikas demokrātiskas iestādes.

28. pants

Reģionālā integrācija un sadarbība

Līgumslēdzējas puses rīkojas, lai veicinātu Centrālamerikas valstu reģionālo integrāciju.

Priekšroku dod:

- tehniskai palīdzībai ar integrācijas tehniskiem un praktiskiem aspektiem,

- apakšreģionālas un iekšreģionālas tirdzniecības veicināšanai,

- reģionālās sadarbības attīstībai vides jomā,

- reģionālo iestāžu modernizācijai un kopējās politikas un darbību atbalstam,

- reģionālās komunikācijas attīstības veicināšanai.

29. pants

Sadarbība valsts pārvaldes jomā

Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties pārvaldes un institucionālos jautājumos, tostarp tiesību sistēmas organizācijā.

Tādēļ tās veic pasākumus, kas vērsti uz informācijas apmaiņas un valsts amatpersonu un darbinieku mācību kursu veicināšanu, lai palielinātu valsts pārvaldes efektivitāti.

Sadarbojoties šajā jomā izmanto, abos reģionos pastāvošās iestādes.

30. pants

Sadarbība informācijas, saziņas un kultūras jomā

Līgumslēdzējas puses vienojas darboties kopā informācijas un saziņas jomās, lai veicinātu izpratni par Eiropas Kopienas un Centrālamerikas būtību un mērķiem un iedrošinātu Kopienas dalībvalstis un Centrālamerikas valstis stiprināt savas kultūras saiknes.

Jo īpaši šie pasākumi izpaužas kā:

- informācijas apmaiņa par vispārējas intereses jautājumiem kultūras un informācijas jomā,

- kultūras pasākumu organizācija un apmaiņa, īpaši universitātes līmeņa apmaiņas,

- iepriekšēji pētījumi un tehniska palīdzība, lai saglabātu kultūras mantojumu.

31. pants

Sadarbība apmācības jomā

Lai uzlabotu apmācību Centrālamerikā, Puses nostiprina savu sadarbību savstarpēju interešu jautājumos, ņemot vērā jaunas tehnoloģijas šajā jomā.

Šāda sadarbībā varētu būt:

- pasākumi administratīvo darbinieku, tehniķu, profesionāļu un kvalificētu darbinieku apmācības uzlabošanai,

- pasākumi ar būtisku efektu, to instruktoru un tehnisku administratīvu darbinieku apmācību, kas ieņem atbildīgus amatus publiskos vai privāta sektora uzņēmumos, valsts pārvaldē, valsts dienesta sektorā vai ekonomikas pārvaldē,

- īpašas programmas konsultantu, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņai starp Eiropas un Centrālamerikas valstu apmācības iestādēm, īpašu uzmanību pievēršot tehniskai, zinātniskai nozarei un arodnozarei,

- lasīt un rakstīt prasmes programmas, kas saistītas ar veselības aizsardzības un sociālās attīstības projektiem.

32. pants

Resursi sadarbības īstenošanai

1. Savu spēju robežās un ar savu kanālu palīdzību Līgumslēdzējas puses apņemas darīt pieejamus vajadzīgos resursus, tostarp finanšu resursus, lai sasniegtu šajā nolīgumā paredzētos sadarbības mērķus. Iespējams, šajā sakarā veiks daudzgadu programmas un noteiks prioritātes, ņemot vērā vajadzības un Centrālamerikas valstu attīstības līmeni.

2. Lai veicinātu šajā nolīgumā paredzēto sadarbības pasākumu īstenošanu, Centrālamerikas valstis piešķir Kopienas ekspertiem garantijas un atvieglojumus, ko tie pieprasa, lai veiktu savus uzdevumus.

33. pants

Apvienotā komiteja

1. Līgumslēdzējas puses vienojas saglabāt Apvienoto komiteju, kas izveidota atbilstoši 1985. gada sadarbības nolīgumam. Apvienotā komiteja sastāv no Kopienas un Centrālamerikas valstu pārstāvjiem, kuriem palīdz Centrālamerikas integrācijas struktūru pārstāvji.

2. Apvienotā komiteja:

- nodrošina šā nolīguma pareizu darbību,

- koordinē un piešķir prioritāti darbībām, projektiem un īpašām darbībām saistībā ar šī nolīguma mērķiem un ierosina to īstenošanas veidus,

- pēta un seko līdzi Pušu tirdzniecības un sadarbības attīstībai,

- sniedz ieteikumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tirdzniecības paplašināšanu un pastiprinātu un paplašinātu sadarbību,

- meklē piemērotus veidus problēmu novēršanai, kas var rasties, interpretējot un piemērojot šo nolīgumu.

3. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka pēc savstarpējās vienošanās. Komiteja pati izveido noteikumus par savu sanāksmju biežumu un norises vietu, vadību un citiem jautājumiem, kas var rasties, un, ja vajadzīgs, izveido apakškomitejas.

34. pants

Citi nolīgumi

1. Neierobežojot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu noteikumus, ne šis nolīgums, ne kāda darbība, kas veikta saskaņā ar to nekādā veidā neietekmē Kopienu dalībvalstu pilnvaras veikt divpusējas darbības ar Centrālamerikas valstīm ekonomiskās sadarbības jomā vai, ja vajadzīgs, noslēgt jaunus ekonomiskās sadarbības nolīgumus ar Centrālamerikas valstīm.

2. Ievērojot 1. punkta noteikumus par ekonomisko sadarbību, šā nolīguma noteikumi aizvieto to nolīgumu noteikumus, kas noslēgti starp Kopienu dalībvalstīm un Centrālamerikas valstīm, ja šādi noteikumi nav saderīgi ar šā nolīguma noteikumiem vai ir tiem identiski.

35. pants

Nolīguma teritoriālās piemērošanas noteikums

Šo nolīgumu, no vienas puses, piemēro teritorijās, kurās piemēro Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti minētajā līgumā, un, no otras puses, sešu Centrālamerikas valstu teritorijā, kas ir šī nolīguma Puse.

36. pants

Pielikumi

Pielikumi ir šīs nolīguma būtiska sastāvdaļa.

37. pants

Stāšanā spēkā un pagarināšana klusuciešot

Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai, kurā Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Tas paliek spēkā piecus gadus. Tas atjaunojas klusējot uz vienu nākamo gadu, ja vien viena no Līgumslēdzēju pusēm to nedenonsē otrai rakstveidā sešus mēnešus pirms beigu datuma.

Vienas Centrālamerikas valsts denonsēšana neietekmē nolīguma derīgumu attiecībā uz pārējām Centrālamerikas valstīm.

38. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, spāņu un vācu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

39. pants

Attīstība nākotnē

1. Līgumslēdzējas puses, savstarpēji piekrītot, var attīstīt un uzlabot šo nolīgumu, lai paaugstinātu un papildinātu sadarbības līmeņus, noslēdzot vienošanās par konkrētām nozarēm vai darbībām.

2. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā iegūto pieredzi, piemērojot nolīgumu.

Por el Consejo de las Comunidades EuropeasFor Rådet for De Europæiske FællesskaberFür den Rat der Europäischen GemeinschaftenΓια το Συμβούλιο των Ευρωπαϊκών ΚοινοτήτωνFor the Council of the European CommunitiesPour le Conseil des Communautés européennesPer il Consiglio delle Comunità europeeVoor de Raad van de Europese GemeenschappenPelo Conselho das Comunidades Europeias

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de Costa Rica

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de El Salvador

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de Guatemala

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de Honduras

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de Nicaragua

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de Panamá

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

VĒSTUĻU APMAIŅA PAR JŪRAS TRANSPORTU

Vēstule Nr. 1

Godātais kungs!

Būsim pateicīgi, ja apstiprināsiet sekojošo:

Kad Sadarbības pamatnolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku tika parakstīts, Puses apņēmās atbilstošā veidā risināt jautājumus, kas saistīti ar kuģniecību, īpaši, kad var būt kavēta tirdzniecības attīstība. Tiks meklēti savstarpēji pieņemami risinājumi par kuģniecību, kamēr tiek ievērots brīvas un godīgas konkurences princips tirdzniecībā.

Turklāt ir nolemts, ka šādi jautājumi jāizskata apvienotajai komitejai.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienu Padomes vārdā —

Vēstule Nr. 2

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka esmu saņēmis Jūsu vēstuli un apstiprinu sekojošo:

"Kad Sadarbības pamatnolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku tika parakstīts, Puses apņēmās atbilstošā veidā risināt jautājumus, kas saistīti ar kuģniecību, īpaši, kad var būt kavēta tirdzniecības attīstība. Tiek meklēti savstarpēji pieņemami risinājumi par kuģniecību, kamēr tiek ievērots brīvas un godīgas konkurences princips tirdzniecībā.

Turklāt ir nolemts, ka šie jautājumi jāizskata apvienotajai komitejai."

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Centrālamerikas vārdā —

--------------------------------------------------

VIENPUSĒJA CENTRĀLAMERIKAS DEKLARĀCIJA PAR 8. PANTU

Ar šo Centrālamerikas valstis apliecina, ka pēc jebkuras Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalsts pieprasījuma tās ir gatavas uzsākt sarunas par divpusēju nolīgumu slēgšanu par ieguldījumu aizsardzību un veicināšanu.

--------------------------------------------------

VIENPUSĒJA KOPIENAS DEKLARĀCIJA PAR 32. PANTU

Kopiena apstiprina savu nodomu dot priekšroku reģionālu projektu atbalstam un paziņo, ka tā ir gatava pastiprināt šo sadarbību gan kvalitātes, gan daudzuma izteiksmē. Finanšu resursi, kas ir pieejami šim nolūkam, atspoguļos gan šī nolīguma lielāku darbības jomu, gan ievērojamu resursu pieaugumu attiecībā uz pamatnostādnēm sadarbībā ar Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm 90. gados. Šīs iemaksas sastādīs budžeta dotācijas daļu.

--------------------------------------------------

VIENPUSĒJA KOPIENAS DEKLARĀCIJA PAR ĪPAŠĀM KONCESIJĀM, KO PIEŠĶIR CENTRĀLAMERIKAI SASKAŅĀ AR PADOMES 1991. gada 16. DECEMBRA REGULU (EEK) Nr. 3900/91

Ar šo Kopiena apliecina, ka ir gatava:

a) pētīt īpašo koncesiju ietekmi uz Centrālamerikas valstīm un citām jaunattīstības valstīm, kas tika piešķirtas saistībā ar vispārējo preferenču sistēmu;

b) turpināt dialogu par šo jautājumu ar Centrālamerikas valstīm;

c) pilnvarot Komisiju novērtēt situāciju, kad beidzas derīguma termiņš (1994), kas paredzēts attiecīgo atvieglojumu piešķiršanai, īpaši ievērojot attīstību attiecībā uz nosacījumiem, kuri tika ņemti vērā, piešķirot minētos atvieglojumus.

--------------------------------------------------

VIENPUSĒJA CENTRĀLAMERIKAS DEKLARĀCIJA PAR ĪPAŠĀM KONCESIJĀM, KO PIEŠĶIR CENTRĀLAMERIKAI SASKAŅĀ AR PADOMES 1991. gada 16. DECEMBRA REGULU (EEK) Nr. 3900/91

Centrālamerika uzsver preferenciāla režīma priekšrocību, ko tai piešķir Eiropas Kopiena saistībā ar vispārējo preferenču sistēmu.

Centrālamerikai ir ļoti nozīmīgs šīs režīms, atbalstot miera procesus, demokrātijas un valsts atjaunošanas konsolidācija reģionā, kā arī pūles nodrošināt to, lai ar narkotikām saistītās problēmas neietekmē Vidusamerikas valstu trauslos ietaupījumus, sabiedrības un demokrātiskās iestādes.

--------------------------------------------------