Pamatnolīgums par sadarbību starp

Eiropas Ekonomikas Kopienu un Kartahenas Nolīgumu un tā dalībvalstīm, proti, Bolīvijas Republiku, Kolumbijas Republiku, Ekvadoras Republiku, Peru Republiku un Venecuēlas Republiku

EIROPAS KOPIENU PADOME,

no vienas puses,

KARTAHENAS NOLĪGUMA KOMISIJA UN BOLĪVIJAS REPUBLIKAS, KOLUMBIJAS REPUBLIKAS, EKVADORAS REPUBLIKAS, PERU REPUBLIKAS UN VENECUĒLAS REPUBLIKAS VALDĪBAS,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saites starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm (še turpmāk - "Kopiena") un Kartahenas Nolīgumu un tā dalībvalstīm (še turpmāk – "Andu pakts");

NO JAUNA APSTIPRINOT savas saistības attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem, demokrātijas vērtībām un cilvēktiesību ievērošanu;

APZINOTIES savu savstarpējo ieinteresētību sadarbības izveidošanā vairākās jomās, jo īpaši sadarbības izveidošanā ekonomikas, tirdzniecības un attīstības jomā;

ATZĪSTOT nolīguma galveno mērķi, kas ir konsolidēt, padziļināt un daudzveidot attiecības starp abām pusēm;

NO JAUNA APSTIPRINOT savu savstarpējo vēlmi veicināt tādu reģionālu organizāciju attīstību, kuru mērķis ir ekonomiskās attīstības un sociālās attīstības sekmēšana;

ATZĪSTOT, ka Kartahenas Nolīgums ir apakšreģiona integrācijas organizācija un ka abas puses piedod lielu nozīmi Andu integrācijas procesa veicināšanai;

ATCEROTIES abu pušu 1980. gada 5. maija Kopīgo Deklarāciju, 1983. gadā parakstīto Sadarbības nolīgumu, 1990. gada 20. decembra Romas deklarāciju, gala paziņojumu, ko 1991. gada 27. aprīlī Luksemburgā pieņēma Kopiena un tās dalībvalstis un Rio grupas valstis, un gala paziņojumu, ko pieņēma ministru konferencē, kura notika 1992. gada 29. maijā;

ATZĪSTOT pozitīvās atskaņas, kas sekoja modernizācijas un ekonomikas reformēšanas procesam un tirdzniecības liberalizācijai Andu valstīs;

ATZĪSTOT Kopienas piešķirto nozīmību tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstībai ar jaunattīstības valstīm un rūpīgi īstenojot savas pamatnostādnes un rezolūcijas, kas attiecas uz sadarbību ar Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm,

ATZĪSTOT, ka Andu pakts ir izveidots no jaunattīstības valstīm, kuras ir dažādās attīstības stadijās un ka tās ietver jo īpaši vienu valsti, kurai ir tikai sauszemes robeža, un vairākus reģionus, kuros ir īpaši pazemināta ekonomiskā aktivitāte;

PĀRLIECINĀTAS par VVTT principu un brīvas starptautiskās tirdzniecības, intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas un brīvas ieguldījumu veikšanas nozīmību;

ATZĪSTOT starptautiskas sadarbības nozīmību, lai palīdzētu valstīm, kuras ir skārušas ar narkotikām saistītās problēmas, un šajā sakarā — to lēmumu nozīmību, ko 1990. gada 29. oktobrī pieņēmusi Kopiena attiecībā uz Īpašo sadarbības programmu;

ATZĪSTOT abu pušu piešķirto īpašo nozīmi pastiprinātai vides aizsardzībai;

ATZĪSTOT vajadzību sekmēt sociālās tiesības un jo īpaši vismaznodrošinātāko iedzīvotāju tiesības;

IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo nolīgumu un tālab izraudzījušās šādus pilnvarotos:

EIROPAS KOPIENU PADOMES VĀRDĀ —

Niels Helveg PETERSEN,

Dānijas ārlietu ministrs,

Eiropas Kopienu Padomes pašreizējopriekšsēdētājs;

Manuel MARÍN,

Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāja vietnieks;

KARTAHENAS NOLĪGUMA KOMISIJAS VĀRDĀ —

Miguel RODRÍGUEZ MENDOZA,

Kartahenas Nolīguma Komisijas priekšsēdētājs;

BOLĪVIJAS REPUBLIKAS VADĪBAS VĀRDĀ —

Ronald MacLean Abaroa,

ārlietu un reliģijas lietu ministrs;

KOLUMBIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ —

Noemi Sanin De Rubio,

ārlietu ministrs;

EKVADORAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ —

Diego Paredes Pena,

ārlietu ministrs;

PERU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ —

Dr Oscar de la Puente Raydada,

premjerministrs un ārlietu ministrs;

VENECUĒLAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ —

Fernando OCHOA ANTICH,

ārlietu ministrs,

KURI, iepazinušies ar pārējo pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Sadarbības demokrātiskais pamats

Sadarbības saites starp Kopienu un Andu paktu, un šo nolīgumu kopumā balstās uz demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, kas virza gan Kopienas, gan Andu pakta iekšpolitiku un ārpolitiku un kas ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.

2. pants

Sadarbības pastiprināšana

1. Līgumslēdzējas puses ar šo apņemas reintensificēt savstarpējās attiecības. Lai sasniegtu šo mērķi, tās ir nolēmušas veicināt, jo īpaši, sadarbības attīstību saistībā ar tirdzniecību, ieguldījumiem, finansēm un tehnoloģiju, ņemot vērā Andu valstu īpašo jaunattīstības valstu statusu un veicināt integrācijas procesa pastiprināšanu un konsolidāciju Andu apakšreģionā.

2. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Puses apzinās vērtību, kāda ir savstarpējām apspriedēm par savstarpēji interesējošiem starptautiskiem jautājumiem.

3. pants

Ekonomiskā sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā savstarpējās intereses un vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, apņemas savā starpā izveidot iespējami plašu ekonomisku sadarbību, kurā principā nav neiekļautu darbības jomu. Šādas sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a) vispārīgi nostiprināt un paplašināt savas ekonomiskās saiknes;

b) veicināt abu pušu ekonomikas un dzīves līmeņa noturīgu attīstību;

c) veicināt tirdzniecības izaugsmi, lai sekmētu jaunu tirgu diversifikāciju un atvēršanos;

d) veicināt ieguldījumu plūsmu un tehnoloģijas nodošanu un pastiprināt ieguldījumu aizsardzību;

e) izveidot nosacījumus, lai palielinātu nodarbinātības līmeni un uzlabotu cilvēku produktivitāti darba sektorā;

f) veicināt pasākumus, kas sekmē lauku attīstību un uzlabo dzīves apstākļus pilsētā;

g) stimulēt zinātnisku un tehnoloģisku attīstību, veicināt tehnoloģijas nodošanu un uzlabot tehnoloģiskās iemaņas;

h) atbalstīt virzību uz reģionālu integrāciju;

j) apmainīties ar informāciju par statistiku un metodēm.

2. Tālab, ieskaitot visas sākuma darbības jomas, Līgumslēdzējas puses ar kopēju nolīgumu savstarpējās interesēs un attiecībā uz to atbilstīgām pilnvarām un spējām nosaka jomas, uz kurām attiecas ekonomiskā sadarbība. Sadarbībā īpašu uzmanību pievērš:

a) rūpniecībai;

b) lauksaimniecības rūpniecības un kalnrūpniecības nozarei;

c) lauksaimniecībai un zivsaimniecībai;

d) enerģētikas plānošanai un enerģijas efektīvai izmantošanai;

e) vides aizsardzībai un noturīgai dabas resursu apsaimniekošanai;

f) tehnoloģijas nodošanai;

g) zinātnei un tehnoloģijai;

h) intelektuālajam īpašumam, tai skaitā rūpnieciskajam īpašumam;

i) standartiem un kvalitātes kritērijiem;

j) pakalpojumiem, tai skaitā finanšu pakalpojumiem, tūrismam, transportam, telekomunikācijām un informācijas tehnoloģijai;

k) informācijai par monetārajiem jautājumiem;

l) tehniskajiem, veterinārsanitārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem;

m) ekonomiskās sadarbības iestāžu konsolidācijai;

n) reģionu attīstībai un pierobežu integrācijai.

3. Lai sasniegtu ekonomiskās sadarbības mērķus, katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem cenšas veicināt arī šādas darbības:

a) saskarsmes pastiprināšanu abu Pušu starpā, organizējot konferences, seminārus, tirdzniecības un rūpniecības misijas un uzņēmējdarbības nedēļas (uzņēmēju sanāksmes), vispārīgus, specializētus un darbu apakšuzņēmumu gadatirgus un skaidrojošas misijas, kas paredzētas, lai veicinātu tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas;

b) Kopienas uzņēmumu kopīgu līdzdalību gadatirgos un izstādēs, kas notiek Andu pakta valstīs, un otrādi;

c) tehniskas palīdzības sniegšanu, īpaši, norīkojot darbā padomdevējus un veicot īpašu pētījumus;

d) zinātniskus projektus un zinātnieku apmaiņu;

e) kopuzņēmumu, licences līgumu un apakšlīgumu sekmēšanu, tehnisko zināšanu nodošanu un citas darbības;

f) attiecīgās informācijas apmaiņu, īpaši attiecībā uz piekļuvi pašreizējām vai nākotnes datubāzēm;

g) uzņēmumu tīkla izveidi, īpaši rūpniecības nozarē.

4. pants

Vislielākās labvēlības režīms

Līgumslēdzējas puses ar šo garantē viena otrai vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībai saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT).

Abas Puses no jauna apstiprina savu gribu veikt tirdzniecību savā starpā saskaņā ar minēto vienošanos.

5. pants

Tirdzniecības sadarbības attīstība

1. Līgumslēdzējas puses apņemas pēc iespējas attīstīt un diversificēt tirdzniecību, ņemot vērā savus attiecīgos ekonomikas stāvokļus un cik iespējams savā starpā veicinot tirdzniecības darījumus.

2. Tālab Līgumslēdzējas puses cenšas atrast veidus un paņēmienus, kā samazināt un likvidēt šķēršļus, kas kavē tirdzniecības attīstību, īpaši beztarifu un paratarifu šķēršļus, ņemot vērā starptautisko organizāciju paveikto darbu šajā jomā.

3. Ja nepieciešams, Līgumslēdzējas puses vērtē iespēju izveidot savstarpējas saskaņošanas procedūras.

6. pants

Līdzekļi sadarbības sasniegšanai tirdzniecības jomā

Lai izveidotu aktīvāku sadarbību tirdzniecības jomā, Līgumslēdzējas puses veic pasākumus, kuru mērķis ir:

- veicināt sanāksmes, apmaiņu un sakarus starp katras Puses uzņēmējiem, lai noteiktu, kādas preces ir piemērotas pārdošanai katras Puses tirgū,

- veicināt sadarbību starp Pušu attiecīgajiem muitas dienestiem, jo īpaši attiecībā uz arodmācību programmu, procedūru vienkāršošanu un muitas pārkāpumu atklāšanu,

- veicināt un atbalstīt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus kā semināri, simpoziji, gadatirgi un tirdzniecības un rūpniecības izstādes, tirdzniecības vizītes, savstarpējas vizītes, uzņēmējdarbības nedēļas un citus pasākumus;

- nodrošināt atbalstu Pušu organizācijām un uzņēmumiem, lai tie varētu iesaistīties darbībās, kas ir izdevīgas abām Pusēm,

- ņemt vērā savstarpējās intereses attiecībā uz preču, pusfabrikātu un gatavu preču pieeju tirgum un attiecībā uz pasaules preču tirgu stabilizāciju saskaņā ar mērķiem, par ko vienojušās attiecīgās starptautiskās organizācijās,

- izskatīt veidus un līdzekļus tirdzniecības veicināšanai un tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju paveikto darbu.

7. pants

Preču pagaidu ievešana

Līgumslēdzējas puses apņemas savstarpēji garantēt atbrīvojumu no nodokļiem pagaidu preču importam saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, ja iespējams, ņemot vērā pašreizējos starptautiskos nolīgumus šajā jomā.

8. pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses veicina Andu valstu ražošanas bāzes paplašināšanos un diversifikāciju rūpniecības un pakalpojumu nozarē, vēršot savas sadarbības darbības, jo īpaši, uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un sekmējot pasākumus, kas veicina šādu uzņēmumu piekļuvi kapitālu avotiem, tirgiem un attiecīgai tehnoloģijai, kā arī atbalstot kopuzņēmumus.

2. Tālab, nepārsniedzot savus pienākumus, Puses atbalsta projektus un darbības, kas veicina:

- sadarbības nolūkiem izveidoto tīklu konsolidāciju un paplašināšanu,

- pastiprinātu finanšu instrumenta "EK ieguldījumu partneri" (EKIP) izmantošanu, cita starpā, vairāk izmantojot Andu pakta finanšu iestādes,

- tāda veida sadarbību starp tādām ekonomikas vienībām kā kopuzņēmumi, apakšuzņēmuma līgumi, tehnoloģijas nodošana, licencēšana, lietišķie pētījumi un komercpilnvarošana,

- EK Andu pakta uzņēmējdarbības padomes un citu tādu iestāžu izveidi, kas veicina saikņu paplašināšanu starp tām.

9. pants

Ieguldījumi

1. Līgumslēdzējas puses vienojas:

- veicināt savstarpēji izdevīgu ieguldījumu pieaugumu, cik to atļauj Pušu pilnvaras, normas, noteikumi un atbilstīgā politika,

- uzlabot klimatu šādiem ieguldījumiem, cenšoties Kopienas dalībvalstu un Andu pakta valstu starpā noslēgt, jo īpaši, tādus nolīgumus attiecībā uz ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kuru pamatā ir nediskriminācijas un savstarpības principi.

2. Cenšoties sasniegt šos mērķus, Līgumslēdzējas puses mēģina stimulēt ieguldījumu veicināšanu, cita starpā, ar šādiem līdzekļiem:

- semināriem, izstādēm un uzņēmumu direktoru vizītēm,

- uzņēmēju apmācību, lai izveidotu ieguldījumu projektus,

- tehnisko palīdzību, kas vajadzīga kopīgiem ieguldījumiem,

- pasākumiem, ko paredz EKIP programma.

3. Sadarbībā šajā jomā var būt iesaistītas sabiedriskas, privātas, valstu vai daudzpusējas organizācijas, ieskaitot tādas reģionālas finanšu iestādes kā Corporación Andina de Fomento (CAF) un Fondo Latinoamericano de Reservas (FLAR).

10. pants

Sadarbība starp finanšu iestādēm

Saskaņā ar savām vajadzībām, ievērojot attiecīgas programmas un tiesību aktus, Līgumslēdzējas puses sadarbību starp finanšu iestādēm cenšas veicināt šādi:

- apmainoties ar informāciju un pieredzi savstarpēji interesējošās jomās. Šāda sadarbība var būt, cita starpā, semināru, konferenču un darba grupu organizēšanas veidā,

- apmainoties ar ekspertiem,

- nodrošinot tehniskas palīdzības darbības,

- apmainoties ar informāciju statistikas un metožu jomā.

11. pants

Zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība

1. Saskaņā ar Pušu savstarpējām interesēm un to politikas mērķiem zinātnes jomā Līgumslēdzējas puses apņemas attīstīt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, kuras mērķis jo īpaši ir:

- veicināt Kopienas un Andu pakta zinātnieku apmaiņu,

- izveidot pastāvīgas saiknes starp savām zinātnieku un tehnoloģu aprindām,

- veicināt savstarpēji izdevīgu tehnoloģijas nodošanu,

- veicināt saiknes starp abu Pušu zinātniskās izpētes centriem, lai meklētu kopīgus risinājumus problēmām, kas skar abas Puses,

- īstenot pasākumus, lai sasniegtu abu Pušu pētniecības programmu mērķus,

- veidot pētniecības jaudu un stimulēt tehnoloģiju attīstību,

- izveidot sadarbības iespējas ekonomikas, rūpniecības un tirdzniecības jomā,

- veicināt attiecības starp abu Pušu akadēmiskām un pētniecības iestādēm un apstrādes rūpniecības nozarēm,

- veicināt informācijas apmaiņu un abpusēju pieeju informācijas tīkliem.

2. Sadarbības apmēru nosaka to Pušu vēlmes, kuras kopīgi izvēlas prioritārās jomas.

Tās ietver:

- progresīvu zinātnisku un tehnoloģisku pētniecību,

- politikas attīstību un pārvaldību zinātnes un tehnoloģijas jomā,

- vides aizsardzību un pilnveidošanu,

- racionālu dabas resursu lietošanu,

- integrāciju un reģionālo sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā,

- biotehnoloģiju,

- jaunus materiālus.

3. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Līgumslēdzējas puses veicina šādus pasākumus:

- kopīgu pētniecības projektu izpildi, iesaistot zinātniskās izpētes centrus un citas kvalificētas iestādes no abām pusēm,

- progresīvu zinātnieku apmācību, jo īpaši, ar zinātniskiem projektiem otras Līgumslēdzējas puses zinātniskās izpētes centros,

- zinātniskās informācijas apmaiņu, jo īpaši, kopīgi organizējot seminārus, darba grupas, darba tikšanās un konferences, ko apmeklē abu Līgumslēdzēju pušu augstākā līmeņa zinātnieki,

- zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas un zināšanu izplatīšanu.

12. pants

Sadarbība standartu jomā

Neierobežojot savas starptautiskās saistības, ņemot vērā savus pienākumus un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, Līgumslēdzējas puses rīkojas, lai samazinātu atšķirības attiecībā uz svariem un mēriem, standartizāciju un sertifikāciju, veicinot saderīgu standartu un sertifikācijas sistēmu izmantošanu. Tālab Puses jo īpaši veicina:

- saiknes izveidi starp ekspertiem, lai sekmētu informācijas apmaiņu un pētījumus par svariem un mēriem, standartiem, kvalitātes kontroli, kvalitātes veicināšanu un sertifikāciju un veicinātu tehniskās palīdzības attīstību šajā jomā,

- apmaiņas un saskaru veicināšanu starp struktūrām un iestādēm, kuras specializējas šajās jomās,

- tādu pasākumu veikšanu, kuru mērķis ir sasniegt sistēmu un kvalitātes sertifikācijas savstarpēju atzīšanu,

- apspriežu rīkošanu par attiecīgajām jomām.

13. pants

Tehnoloģiju attīstība un intelektuālais un rūpnieciskais īpašums

1. Lai sasniegtu efektīvu sadarbību starp Andu pakta valstīm un Kopienas uzņēmumiem tehnoloģijas nodošanas, licenzēšanas, kopīgu ieguldījumu un riska kapitāla finansēšanas jomā, Līgumslēdzējas puses, pienācīgi ievērojot intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības, apņemas:

- identificēt rūpniecības jomas vai nozares, uz kurām tiks vērsta sadarbība, un līdzekļus, lai veicinātu sadarbību ar progresīvu tehnoloģisku ievirzi,

- sadarboties finanšu resursu mobilizācijas sekmēšanā, lai atbalstītu Andu pakta un Kopienas uzņēmumu kopīgus projektus, kuru mērķis ir pielietot jaunās atziņas rūpniecības tehnoloģijā,

- atbalstīt kvalificēta tehnoloģiskā un pētniecības personālsastāva apmācību,

- veicināt jauninājumus, apmainoties ar informāciju par programmām, ko šim nolūkam rīko katra Puse, periodiski apmainoties ar pieredzi, kas rodas jauninājumu programmām, un iemantojot apmaiņas shēmas starp Andu pakta un Kopienas iestādēm attiecībā uz abu Pušu amatpersonām, kas atbildīgas par jauninājumu veicināšanu.

2. Līgumslēdzējas puses apņemas, cik vien atļauj to tiesību akti, noteikumi un politika, nodrošināt, ka atbilstīga un efektīva aizsardzība tiek nodrošināta saistībā ar intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesībām, ieskaitot izcelsmes ģeogrāfiskos nosaukumus un apzīmējumus, pastiprinot šo aizsardzību, ja vēlams. Tās arī apņemas pēc iespējas, cik vien atļauj to tiesību akti, noteikumi un politika, sekmēt piekļuvi datubāzēm šajā jomā.

14. pants

Sadarbība kalnrūpniecības nozarē

Līgumslēdzējas puses vienojas veicināt sadarbību kalnrūpniecības jomā, galvenokārt īstenojot darbības, kuru mērķis ir:

- atbalstīt abu Pušu uzņēmumu iesaistīšanos to izrakteņu izpētē, iegūšanā un tirdzniecībā,

- izveidot darbības, lai vecinātu mazos un vidējos uzņēmumus darboties kalnrūpniecības nozarē,

- apmainīties ar pieredzi un tehnoloģiju attiecībā uz kalnrūpniecības ģeoloģisko izpēti un izrakteņu izmantošanu un īstenot kopīgu izpēti, lai palielinātu tehnoloģiskās attīstības iespējas.

15. pants

Sadarbība enerģētikas nozarē

Līgumslēdzējas puses atzīst enerģētikas nozares nozīmību ekonomiskai un sociālai attīstībai un ir gatavas pastiprināt sadarbību šajā jomā, īpaši attiecībā uz plānošanu, saglabāšanu, efektīvu enerģijas izmantošanu un jaunu, komerciāli dzīvotspējīgu enerģijas avotu attīstību. Šajā uzlabotajā sadarbībā ņem vērā arī vides nozīmi.

Tālab Līgumslēdzējas puses vienojas veicināt:

- kopīgu pētījumu un pētniecības veikšanu, īpaši attiecībā uz prognozēm un novērtējumiem par enerģiju,

- esošos kontaktus starp enerģijas plānotājiem,

- kopīgu programmu un projektu īstenošanu šajā jomā.

16. pants

Sadarbība attiecībā uz transportu

Atzīstot transporta nozīmību ekonomiskai attīstībai un tirdzniecības intensifikācijai, Līgumslēdzējas puses pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu sadarbību attiecībā uz visiem transporta veidiem.

Sadarbības pamatā ir:

- informācijas apmaiņa par Pušu attiecīgo transporta politiku un kopējās intereses jautājumiem,

- ekonomikas, juridiskā un tehniskā apmācība, kas paredzēta uzņēmējiem un tiem, kuru pārziņā ir valsts departamenti,

- tehniska palīdzība, īpaši saistībā ar infrastruktūras modernizācijas programmām.

17. pants

Sadarbība informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka informācijas tehnoloģija un telekomunikācijas ir īpaši svarīga ekonomikas un sociālai attīstībai, un paziņo, ka ir gatavas veicināt sadarbību vispārēju interešu jomā, īpaši attiecībā uz:

- standartizāciju, atbilstības testēšanu un sertifikāciju,

- tādās zemes un kosmosa telekomunikācijām kā pārraides tīkli, satelīti, optiskās šķiedras, integrēts cipartīkls (ISDN), datu pārraide, tālruņu sistēmas lauku rajonos un mobilo tālruņu sistēmas,

- elektroniku un mikroelektroniku,

- informāciju un automatizāciju,

- augstas izšķirtspējas televīziju,

- jaunu informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju izpēti un attīstību,

- ieguldījumu un kopēju ieguldījumu veicināšanu.

2. Šāda sadarbība jo īpaši norit ar šādu pasākumu starpniecību:

- ekspertu sadarbību,

- ekspertu novērtējumiem, pētījumiem un informācijas apmaiņu,

- zinātnieku un tehniķu apmācību,

- īpašu savstarpēji izdevīgu projektu izstrādi un īstenošanu,

- kopēju izpētes un attīstības projektu veicināšanu, informācijas tīklu un datu banku izveidošanu, piekļuves sekmēšanu pastāvošām datubāzēm un informācijas tīkliem

18. pants

Sadarbība tūrisma jomā

Savu tiesību aktu robežās Līgumslēdzējas puses sekmē tādu sadarbību tūrisma jomā Andu pakta valstīs, ko var sasniegt, veicot īpašus pasākumus, to skaitā:

- informācijas apmaiņu un progresīvus pētījumus,

- palīdzību statistikā un datu apstrādē,

- mācības,

- pasākumu rīkošanu,

- ieguldījuma un kopēju ieguldījumu veicināšanu, lai paplašinātu tūristu ceļošanu

19 Pants

Sadarbība vides jautājumos

Uzsākot sadarbību vides jautājumos, Līgumslēdzējas puses apstiprina savu vēlmi sekmēt noturīgu attīstību; tās cenšas saskaņot ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzību ar vajadzību pēc pienācīgas dabas aizsardzības un velta īpašu uzmanību savā sadarbībā iedzīvotāju daļai, kas ir visnelabvēlīgākajā stāvoklī, pilsētas videi un tādu ekosistēmu aizsardzībai kā tropiskie meži.

Tālab Puses cenšas kopā strādāt pie pasākumiem, kuru mērķis ir jo īpaši:

- valsts un privātā sektora struktūru izveide un pilnveidošana,

- sabiedrības informēšana un izglītošana,

- pētījumu un projektu īstenošana un tehniskās palīdzības sniegšana;

- sanāksmju, semināru un citu pasākumu rīkošana,

- informācijas un pieredzes apmaiņa,

- zinātniski projekti par dabas katastrofām un to novēršanu,

- aizsargāto platību attīstība un alternatīva saimnieciska izmantošana,

- rūpnieciskā sadarbība attiecībā uz vidi.

20. pants

Sadarbība bioloģiskās dažādības jomā

Līgumslēdzējas puses, īpaši biotehnoloģiju jomā, cenšas izveidot sadarbību, kuras mērķis ir saglabāt bioloģisko dažādību. Sadarbībai jābalstās uz trim kritērijiem, proti: sociālekonomisko lietderību, ekoloģijas saglabāšanu un pamatiedzīvotāju interesēm.

21. pants

Sadarbība attīstības jomā

Lai palielinātu sadarbības efektivitāti turpmāk minētajās jomās, Puses tiecas izveidot daudzgadu programmu. Turklāt Puses atzīst, ka vēlme redzēt labāk vadītu attīstību iesaista, no vienas puses, prioritātes piešķiršanu nabadzīgākai iedzīvotāju daļai un vistrūcīgākajiem reģioniem un, no otras puses, nosaka to, ka jānodrošina, lai vides jautājumi ir cieši integrēti attīstības procesā.

22. pants

Sadarbība lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku rajonu jomā

Līgumslēdzējas puses izveido sadarbību lauksaimniecības, mežsaimniecības, lauksaimniecības rūpniecības, lauksaimniecības pārtikas produktu un tropu produktu jomās.

Tālab sadarbības un labas gribas garā, ņemot vērā abu Pušu tiesību aktus šādos jautājumos, Līgumslēdzējas puses izskata:

- iespējas attīstīt lauksaimniecības, mežsaimniecības, lauksaimniecības rūpniecības un tropu produktu tirdzniecību,

- pasākumus, kas regulē cilvēku un augu veselību un vidi un ietekmē jebkādus šķēršļus, kas varētu pastāvēt šajā jomā.

Līgumslēdzējas puses cenšas veicināt sadarbību attiecībā uz:

- lauksaimniecības attīstību,

- mežsaimniecības resursu aizsardzību un noturīgu attīstību,

- lauksaimniecības un lauku vidi,

- cilvēkresursu apmācību lauku attīstības jomā,

- sakariem starp Pušu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanas interesēs,

- agronomijas pētniecību,

- lauksaimniecības statistiku.

23. pants

Sadarbība veselības jomā

Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu sabiedrības veselības aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot visnelabvēlīgākās iedzīvotāju daļas vajadzībām.

Tālab tās meklē iespējas attīstīt kopīgu izpēti, tehnoloģijas nodošanu, pieredzes un tehniskas palīdzības apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz:

- attiecīgo pakalpojumu pārvaldīšanu un vadību,

- arodmācību programmu attīstību,

- sanitāro apstākļu uzlabošanu (ar īpašu uzmanību holēras apkarošanai) un labsajūtu pilsētu un lauku rajonos,

- iegūta imūndeficīta sindroma (AIDS) profilaksi un ārstēšanu.

24. pants

Sadarbība sociālās attīstības jomā

1. Līgumslēdzējas puses izveido sadarbību, lai padziļinātu Andu pakta sociālo attīstību ar īpašu mērķi — uzlabot Andu pakta valstu nabadzīgākās iedzīvotāju daļas dzīves apstākļus.

2. Pasākumos un programmas šo mērķu sasniegšanai ietver atbalstu tehniskas palīdzības veidā šādās jomās:

- sociālo dienestu administrēšana,

- arodmācības un darba vietu radīšana,

- dzīves apstākļu un higiēnas uzlabošana pilsētas teritorijā un lauku rajonos,

- profilaktiskā veselības aprūpe,

- bērnu aizsardzība,

- izglītības un palīdzības programmas jauniem cilvēkiem,

- sieviešu loma.

25. pants

Sadarbība narkomānijas apkarošanas jomā

Ievērojot savas pilnvaras, Līgumslēdzējas puses apņemas koordinēt un pastiprināt savus centienus, lai novērstu un samazinātu nelegālo narkotisko vielu ražošanu, izplatīšanu un patēriņu.

Šajā sadarbībā, kas ir atkarīga no šajā jomā kompetentām iestādēm, ietver šādus pasākumus:

- projektus, kas nes labumu Andu pakta valstu piederīgajiem, nodrošinot apmācību, izglītību, ārstēšanu un rehabilitāciju narkomāniem,

- pētniecības programmas,

- sadarbības pasākumus un projektus, kas paredzēti, lai veicinātu alternatīvas iespējas, to skaitā citu kultūru audzēšanu,

- visas būtiskās informācijas apmaiņu, to skaitā informācijas par pasākumiem, kas attiecas uz naudas atmazgāšanu,

- prekursoru un svarīgo ķīmisko vielu tirdzniecības kontroli,

- narkomānijas novēršanas programmas.

Savstarpēji vienojoties, Līgumslēdzējas puses var paplašināt savu sadarbību uz citām jomām.

26. pants

Reģionālā integrācija un sadarbība

Līgumslēdzējas puses rīkojas, lai veicinātu Andu valstu reģionālo integrāciju.

Priekšroku dod jo īpaši:

- tehniskas palīdzības sniegšanai saistībā ar integrācijas tehniskiem un praktiskiem aspektiem,

- apakšreģionālās, reģionālās un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai,

- reģionālās sadarbības attīstībai vides jomā,

- reģionālo iestāžu modernizācijai un kopējās politikas un darbību īstenošanas atbalstam,

- reģionālās komunikāciju attīstības veicināšanai.

27. pants

Sadarbība valsts pārvaldes jomā

Līgumslēdzējas puses sadarbojas administratīvos jautājumos institucionālā organizācijā un tiesvedībā valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī.

Tālab tās veic pasākumus, kuru mērķi ir:

- informācijas apmaiņas un valstu, reģionālo un pašvaldību amatpersonu un darbinieku mācību kursu sekmēšana,

- valdības efektivitātes paaugstināšana.

28. pants

Sadarbība informācijas, komunikāciju un kultūras jomās

Līgumslēdzējas puses vienojas kopā rīkoties informācijas un komunikāciju jomās, lai:

- veicinātu sapratni par Eiropas Kopienas un Andu pakta specifiku un mērķiem,

- veicinātu Kopienas un Andu pakta dalībvalstis stiprināt savas kultūras saiknes.

Jo īpaši šie pasākumi izpaužas kā:

- attiecīgās informācijas apmaiņa par vispārējas intereses jautājumiem kultūras un informācijas jomā,

- kultūras pasākumu un apmaiņas veicināšana,

- iepriekšēji pētījumi un tehniska palīdzība, lai saglabātu kultūras mantojumu.

29. pants

Sadarbība zivsaimniecības jomā

Līgumslēdzējas puses apzinās nozīmi, kāda ir konverģences panākšanai to interesēs zivsaimniecības jomā. Tās cenšas intensificēt un attīstīt sadarbību šajā ziņā:

- sagatavojot un īstenojot īpašas programmas,

- veicinot privāto sektoru piedalīties šīs nozares attīstībā.

30. pants

Sadarbība apmācības jomā

Kad ir skaidrs, ka uzlabota apmācība stiprinātu sadarbību, attiecīgu rīcību var veikt savstarpējo interešu jomās, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas jomā.

Šāda sadarbībā var būt:

- pasākumi, lai uzlabotu tehniķu un profesionāļu apmācību,

- pasākumi ar būtisku efektu, to instruktoru un tehnisku administratīvu darbinieku apmācību, kas ieņem atbildīgus amatus publiskos vai privāta sektora uzņēmumos, valsts pārvaldē, valsts dienestu sektorā vai ekonomikas pārvaldē,

- īpašas programmas konsultantu, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņai starp Eiropas un Andu valstu apmācības iestādēm, īpašu uzmanību pievēršot tehniskai, zinātniskai nozarei un arodnozarei,

- lasīt un rakstīt prasmes programmas, kas saistītas ar veselības aizsardzības un sociālās attīstības projektiem.

31. pants

Resursi sadarbības īstenošanai

1. Savu spēju robežās un ar savu kanālu palīdzību Līgumslēdzējas puses apņemas darīt pieejamus attiecīgos resursus, to skaitā finanšu resursus, lai sasniegtu šajā nolīgumā paredzētos sadarbības mērķus. Šajā sakarā, kad vien iespējams, veic daudzgadu programmas un nosaka prioritātes, ņemot vērā vajadzības un Andu pakta valstu attīstības līmeni.

2. Lai veicinātu sadarbību, kas noteikta šajā nolīgumā, Andu pakta valstis:

- sniedz Kopienas ekspertiem garantijas un iekārtas, ko tie pieprasa savu uzdevumu veikšanai,

- preces un pakalpojumus, ko importē EK/Andu pakta sadarbības projektu nolūkiem, atbrīvo no nodokļiem un citām iemaksām.

Šie principi tiek skaidri pausti turpmākajās vienošanās saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

32. pants

Apvienotā komiteja

1. Līgumslēdzējas puses vienojas saglabāt Apvienoto komiteju, kas izveidota atbilstoši 1983. gada sadarbības nolīgumam; līdzīgi tās vienojas saglabāt Zinātnes un tehnoloģijas apakškomiteju, Rūpnieciskās sadarbības apakškomiteju un Tirdzniecības sadarbības apakškomiteju.

2. Apvienotā komiteja:

- nodrošina nolīguma pareizu darbību,

- koordinē darbības, projektus un īpašas darbības saistībā ar šā nolīguma mērķiem un ierosina līdzekļus, kas vajadzīgi to īstenošanai,

- pēta Pušu tirdzniecības un sadarbības attīstību,

- sniedz ieteikumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tirdzniecības paplašināšanu un pastiprinātu un paplašinātu sadarbību,

- meklē piemērotus veidus problēmu novēršanai, kas var rasties jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

3. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka pēc savstarpējās vienošanās. Komiteja pati sev izveido noteikumus attiecībā uz savu sanāksmju biežumu un vietu, vadību, iespējamu apakškomiteju izveidi papildus tām, kas jau pastāv, un citiem jautājumiem.

33. pants

Pārējie nolīgumi

1. Neierobežojot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu noteikumus, ne šis nolīgums, ne kāda darbība, kas veikta saskaņā ar to, nekādā veidā neietekmē Kopienu dalībnieku pilnvaras veikt divpusējas darbības ar Andu pakta valstīm ekonomiskās sadarbības jomā vai, ja vajadzīgs, noslēgt jaunus ekonomiskās sadarbības nolīgumus ar Andu pakta valstīm.

2. Neskarot iepriekšējā punkta noteikumus par ekonomisko sadarbību, šā nolīguma noteikumi aizstāj to nolīgumu noteikumus, kas noslēgti starp Kopienu dalībvalstīm un Andu pakta valstīm, ja šādi noteikumi nav saderīgi ar šā nolīguma noteikumiem vai ir identiski tiem.

34. pants

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

Atsevišķu protokolu noslēdz starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kartahenas Nolīgumu un tās dalībvalstīm, no otras puses.

35. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu, no vienas puses, piemēro teritorijās, kurās piemēro Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, ievērojot nosacījumus, kuri noteikti minētajā līgumā, un, no otras puses, teritorijās, uz kurām attiecas Kartahenas Nolīgums.

36. pants

Pielikums

Pielikums ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.

37. pants

Stāšanā spēkā un pagarināšana klusējot

Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai, kurā Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums ir noslēgts uz pieciem gadiem. Tas klusējot pagarinās katru gadu, ja vien viena no Līgumslēdzēju pusēm to nedenonsē, otrai rakstveidā paziņojot par to sešus mēnešus pirms beigu datuma.

38. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, portugāļu, spāņu un vācu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

39. pants

Attīstība nākotnē

1. Līgumslēdzējas puses, savstarpēji piekrītot, var attīstīt un uzlabot šo nolīgumu, lai paaugstinātu sadarbības līmeņus un papildinātu to, noslēdzot vienošanās par konkrētām nozarēm vai darbībām.

2. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta tā piemērošanā.

Selle tõenduseks on nimetatud täievolilised esindajad käesolevale protokollile oma allkirja andnud.En fe de lo cual, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Protocolo.Til bekræftelse heraf har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne protokol.Zu Urkund dessen haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Protokoll gesetzt.Εις πίστωση των ανωτέρω, οι υπογεγραμμένοι πληρεξούσιοι έθεσαν τις υπογραφές τους στο παρόν πρωτόκολλο.In witness whereof the undersigned Plenipotentiaries have signed this Protocol.En foi de quoi, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent protocole.In fede di che, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce al presente protocollo.Ten blijke waarvan de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder dit protocol hebben gesteld.Em fé do que, os plenipotenciários abaixo-assinados apuseram as suas assinaturas no final do presente protocolo.

Kopenhaagenis tuhande üheksasaja üheksakümne kolmanda aasta kahekümne kolmandal aprillil.

Hecho en Copenhague, el veintitrés de abril de mil novecientos noventa y tres

.

Udfærdiget i København, dentreogtyvende april nitten hundrede og treoghalvfems

.

Geschehen zu Kopenhagen am dreiundzwanzigsten April neunzehnhundertdreiundneunzig

.

Έγινε στην Κοπεγχάγη, στις είκοσι τρεις Απριλίου χίλια εννιακόσια ενενήντα τρία

.

Done at Copenhagen on the twenty-third day of April in the year one thousand nine hundred and ninety-three

.

Fait à Copenhague, le vingt-trois avril mil neuf cent quatre-vingt-treize

.

Fatto a Copenaghen, addì ventitré aprile millenovecentonovantatré

.

Gedaan te Kopenhagen, de drieëntwintigste april negentienhonderd drieënnegentig

.

Feito em Copenhaga, em vinte e três de Abril de mil novecentos e noventa e três

.

Euroopa Ühenduste Nõukogu nimelPor el Consejo de las Comunidades EuropeasFor Rådet for De Europæiske FællesskaberFür den Rat der Europäischen GemeinschaftenΓια το Συμβούλιο των Ευρωπαϊκών ΚοινοτήτωνFor the Council of the European CommunitiesPour le Conseil des Communautés européennesPer il Consiglio delle Comunità europeeVoor de Raad van de Europese GemeenschappenPelo Conselho das Comunidades Europeias

+++++ TIFF +++++

Por la Comisión del Acuerdo de Cartagena

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de Bolivia

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de Colombia

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República del Ecuador

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República del Perú

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno de la República de Venezuela

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

VĒSTUĻU APMAIŅA PAR KUĢOŠANU

1. vēstule

Briselē,

Godātais kungs!

Būsim pateicīgi, ja apstiprināsiet sekojošo:

Parakstot Nolīgumu par sadarbību starp Eiropas Kopienu un Kartahenas Nolīgumu un tās dalībvalstīm, Puses apņēmās atbilstoši risināt jautājumus, kas saistīti ar kuģniecību, jo īpaši gadījumos, kad var būt kavēta tirdzniecības attīstība. Šajā ziņā tiks meklēti abpusēji apmierinoši risinājumi attiecībā uz kuģniecību, ņemot vērā brīvas un godīgas konkurences principu tirdzniecībā.

Turklāt ir nolemts, ka šādi jautājumi jāizskata apvienotajai komitejai.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Eiropas Kopienu Padomes vārdā —

2. vēstule

Briselē,

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka saņemta Jūsu vēstule ar šodienas datumu, un apstiprināt sekojošo:

"Parakstot Nolīgumu par sadarbību starp Eiropas Kopienu un Kartahenas Nolīgumu un tās dalībvalstīm, Puses apņēmās atbilstoši risināt jautājumus, kas saistīti ar kuģniecību, jo īpaši gadījumos, kad var būt kavēta tirdzniecības attīstība. Šajā ziņā tiks meklēti abpusēji apmierinoši risinājumi attiecībā uz kuģniecību, ņemot vērā brīvas un godīgas konkurences principu tirdzniecībā.

Turklāt ir nolemts, ka šie jautājumi jāizskata apvienotajai komitejai."

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus.

--------------------------------------------------

Informācija par Pamatnolīguma par sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Kartahenas Nolīgumu un tā dalībvalstīm, proti, Bolīvijas Republiku, Kolumbijas Republiku, Ekvadoras Republiku, Peru Republiku un Venecuēlas Republiku spēkā stāšanos

Tā kā 1998. gada 23. aprīlī notika apmaiņa ar paziņojuma aktiem par to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai stātos spēkā iepriekš izklāstītais nolīgums, kurš parakstīts 1993. gada 23. aprīlī Kopenhāgenā, tad šis nolīgums atbilstīgi tā 37. pantam stājas spēkā 1998. gada 1. maijā.

--------------------------------------------------