Nolīgums

starp Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Argentīnas Republikas valdību par sadarbību mierīgā kodolenerģijas izmantošanā

(97/738/Euratom)

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA (EURATOM),

še turpmāk — "Kopiena",

no vienas puses, un

ARGENTĪNAS REPUBLIKAS VALDĪBA,

še turpmāk — "Argentīna",

no otras puses,

še turpmāk abas pēc vajadzības vispārīgi sauktas arī par "Pusi" vai "Pusēm",

TĀ KĀ Eiropas Ekonomikas kopienas un Argentīnas Tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības nolīgums, kas parakstīts Luksemburgā 1990. gada 2. aprīlī, nosaka to, ka Puses apņemas sekmēt savstarpēju ekonomisko sadarbību, cita starpā, enerģētikas nozarē;

TĀ KĀ Kopienas un Argentīnas sadarbībai mierīgā kodolenerģijas izmantošanā vēl vairāk jāsekmē ekonomiskā sadarbība;

TĀ KĀ mierīgas kodolenerģijas iespējas un izmantošana, jo īpaši kodolenerģijas ražošana, tostarp ar to saistītās darbības, Kopienā un Argentīnā ir nostiprinājušās kā konkurētspējīga rūpniecības nozare;

TĀ KĀ Argentīna ir Līguma par kodolieroču neizplatīšanu un Līguma par kodolieroču aizliegšanu Latīņamerikā un Karību jūras valstīs (Tlatelolko Līgums) Puse un ievēro Vadlīnijas par kodolmateriālu pārvadājumiem (Nuclear Suppliers "Guidelines"); tā kā saskaņā ar Argentīnas, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Brazīlijas un Argentīnas kodolmateriālu uzskaites un kontroles aģentūras un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) četrpusējo nolīgumu Argentīnā tiek piemērotas drošības pārbaudes;

TĀ KĀ visas Kopienas dalībvalstis ir Līguma par kodolieroču neizplatīšanu Puses un ievēro Vadlīnijas par kodolmateriālu pārvadājumiem (Nuclear Suppliers "Guidelines"); tā kā Kopienā tiek piemērotas drošības pārbaudes gan saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma VII nodaļu, gan saskaņā ar Kopienas, tās dalībvalstu un IAEA nolīgumiem par drošības pārbaudēm;

TĀ KĀ ir lietderīgi noteikt tiesisko regulējumu, lai veicinātu sadarbību visu veidu potenciālai kodolenerģijas mierīgai izmantošanai, īpašu uzmanību veltot pašreizējām iespējām gūt abpusēju labumu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķi un principi

Šā nolīguma mērķis ir pēc vajadzības atsākt un attīstīt Pušu sadarbību mierīgā kodolenerģijas izmantošanā, lai stiprinātu kopējās sadarbības saites starp Kopienu un Argentīnu.

Sadarbība balstās uz šādiem principiem:

a) abpusējs labums un savstarpīgums;

b) efektīva intelektuālā īpašuma aizsardzība un intelektuālā īpašuma tiesību vienlīdzīga sadale, kas noteikta pielikumos, kuri ir šā nolīguma sastāvdaļa, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus.

2. pants

Sadarbības joma

1. Sadarbība saskaņā ar šo nolīgumu notiek, nepārsniedzot nevienas Puses attiecīgo kompetenci, un īpaši aptver šādus aspektus.

a) Reaktoru drošības zinātniskā izpēte

Drošības jautājumu pārskats un analīze, jo īpaši reaktoru drošības ietekme uz kodolenerģētikas attīstību; piemērotu metožu noteikšana reaktoru drošības uzlabošanai, nodrošinot funkcionējošu kodolreaktoru, jaunu kodolreaktoru veidu un kodoldegvielas ciklu zinātnisko izpēti, attīstību un novērtējumu.

b) Kodolatkritumu apsaimniekošana un apglabāšana

Atkritumu ģeoloģiskas apglabāšanas novērtēšana un optimizēšana un to atkritumu apsaimniekošanas zinātniskie aspekti, kuriem ir ilgs pussabrukšanas periods.

c) Aizsardzība pret radiāciju

Pētniecība, likumdošanas aspekti, drošības standartu izstrāde, mācības un izglītība, īpašu uzmanību veltot nelielas devas iedarbībai, rūpnieciskā starojuma iedarbībai un pasākumiem pēc avārijas.

d) Kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšana

Kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas un demontāžas stratēģijas, tostarp radioloģiskie aspekti.

e) Vadāma kodolsintēze

Eksperimentāla un teorētiska izpēte plazmas fizikā un kodolsintēzē.

f) Zinātniskā izpēte attiecībā uz kodolenerģijas izmantošanu lauksaimniecībā, medicīnā un rūpniecībā.

g) Kodolmateriālu drošības pārbaudes

Kodolmateriālu mērījumu metožu izstrāde un novērtēšana un standartmateriālu raksturojums aizsardzības pasākumiem, kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu izstrāde, kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības novēršana.

h) Kodolenerģijas un vides mijiedarbības zinātniskā izpēte

Izpēte attiecībā uz iespējām līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi.

i) Citi abpusējas intereses jautājumi, par ko Puses vienojas kopīgi.

2. Šajā pantā noteiktā Pušu sadarbība var būt arī Pušu teritorijā reģistrētu personu un uzņēmumu sadarbība.

3. pants

Sadarbības veidi

1. Sadarbību īpaši var īstenot šādi:

- Argentīnas pētniecības iestāžu dalība pētniecības projektos, ko veic saistībā ar attiecīgajām Kopienas pētniecības programmām, un līdzvērtīga Kopienas pētniecības iestāžu dalība Argentīnas projektos līdzīgās pētniecības jomās; uz Argentīnas dalību Kopienas pētniecības projektos attiecas noteikumi, kas piemērojami uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu dalībai pētniecības programmās un kas noteikti Eiropas Savienības Padomes 1994. gada 21. novembra Lēmumā par noteikumiem, kas attiecas uzņēmumu pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas veiktajos zinātniskās izpētes un izglītības pasākumos [1],

- tehniskās informācijas apmaiņa, cita starpā, ar ziņojumiem, vizītēs, semināros, speciālās konferencēs,

- abu Pušu laboratoriju un/vai attiecīgo struktūru personāla apmaiņa, tostarp saistībā ar apmācību,

- paraugu, materiālu, instrumentu un aparātu apmaiņa eksperimentu vajadzībām,

- līdzsvarota dalība kopējos pētījumos un pasākumos.

Kopējus pētniecības projektus var īstenot, ja dalībnieki pieņēmuši kopēju tehnoloģiju vadības plānu (KTVP), kas atbilst šā nolīguma pielikumiem.

2. Iesaistoties attiecīgām Pušu iestādēm, saistībā ar šo nolīgumu un saskaņā ar tā nosacījumiem Puses tiktāl, cik vajadzīgs, noslēdz īpašus nolīgumus, kas nosaka sadarbības īstenošanas jomu un noteikumus un ko var noslēgt Puses un/vai struktūras, kurām katra Puse to var attiecīgi uzticēt.

Šādi īpaši nolīgumi var attiekties, cita starpā, uz finansēšanas noteikumiem, atbildību par norisi un sīki izstrādātiem noteikumiem par informācijas izplatīšanu un intelektuālā īpašuma tiesībām.

3. Šajā nolīgumā attiecīgās iestādes Argentīnā ir Valsts Atomenerģijas komisija un Valsts kodolenerģētikas regulēšanas padome un Kopienā — Eiropas Komisija vai tāda cita iestāde, par ko attiecīgā Puse vienmēr var paziņot otrai Pusei.

4. Visi kodolmateriālu vai iekārtu pārvadājumi, ko veic saistībā ar 2. pantā minēto sadarbību, notiek saskaņā ar attiecīgajām Pušu un Kopienas dalībvalstu starptautiskajām un daudzpusējām saistībām attiecībā uz mierīgu kodolenerģijas izmantošanu. Veicot šādus pārvadājumus, Pusēm nav jāievieš un jāsaglabā īpaši mehānismi, kas ļauj izsekot šādu kodolmateriālu vai iekārtu pārvadājumiem vai citādai pārvietošanai.

5. Lai panāktu maksimālu sinerģismu, darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, Puses saskaņo ar citām starptautiskām darbībām, kas saistītas ar iepriekšminētajām sadarbības jomām, kurās tās iesaistījušās.

4. pants

Finansējums

1. Abu Pušu saistības, kas izriet no šā nolīguma, izpildāmas atbilstīgi vajadzīgo līdzekļu pieejamībai.

2. Sadarbības izmaksas sedz Puse, kurai tās radušās, ja vien Puses nav īpaši vienojušās citādi.

5. pants

Īstenošanas noteikumi

1. Kopienā šis nolīgums attiecas uz teritorijām, uz kurām attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

2. Katra Puse saistībā ar šo nolīgumu vai īpašajiem nolīgumiem, ko tās noslēdz saskaņā ar 3. panta 2. punkta noteikumiem, dara visu iespējamo, lai, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus, atvieglotu to formalitāšu kārtošanu, kas saistītas ar personu kustību, kā arī otras Puses instrumentu un materiālu nodošanu.

3. Šā nolīguma īstenošanā radušos zaudējumus atlīdzina saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

6. pants

Intelektuālā īpašuma tiesības

Attieksme pret informāciju, rūpniecisko īpašumu un autortiesībām, kas saistītas ar sadarbības pasākumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ir tāda, kā noteikts pielikumos.

7. pants

Domstarpību izšķiršana

1. Ievērojot piemērojamos normatīvos aktus, visus ar šo nolīgumu saistītos jautājumus Puses cenšas izšķirt savstarpēju sarunu ceļā.

2. Visas tās domstarpības par šā nolīguma, tostarp pielikumu, interpretāciju, ko nevar izšķirt Pušu sarunu ceļā, pēc jebkuras Puses pieprasījuma iesniedz šķīrējtiesas tribunālam, kurā ir trīs šķīrējtiesneši, ko ieceļ saskaņā ar šā panta noteikumiem.

3. Katra Puse izrauga vienu šķīrējtiesnesi, kas var būt vai nu Argentīnas, vai Kopienas dalībvalsts pilsonis. Šie divi šādi izraudzītie šķīrējtiesneši ievēl trešo, kas ir kādas citas valsts — ne Argentīnas, ne Kopienas dalībvalsts — pilsonis un kas ir šķīrējtiesas tribunāla priekšsēdētājs.

Ja trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad iesniegts šķīrējtiesas pieprasījums, Puse nav izraudzījusi šķīrējtiesnesi, otra Puse var pieprasīt, lai šķīrējtiesnesi ieceļ Starptautiskā Tiesa. Tādu pašu procedūru piemēro, ja trīsdesmit dienu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša izraudzīšanas nav izraudzīts trešais šķīrējtiesnesis.

4. Kvorumu nodrošina tribunāla locekļu vairākums. Visus lēmumus pieņem ar tribunāla locekļu vairākuma pozitīvu balsojumu. Visi tribunāla lēmumi, tostarp visi lēmumi, kas attiecas uz tā izveidi un uzbūvi, procedūrām, kompetenci un šķīrējtiesas izmaksu sadalījumu Pusēm, ir obligāti abām Pusēm, un tās šos lēmumus izpilda.

8. pants

Kopējas sanāksmes

Puses regulāri tiekas, lai

- pārskatītu un novērtētu sadarbību, uz ko attiecas šis nolīgums, un regulāri sagatavotu ziņojumus par to,

- savstarpēji vienojoties, noteiktu īpašos uzdevumus, kas veicami saskaņā ar šo nolīgumu, neierobežojot Pušu patstāvīgu lēmumu pieņemšanu par to attiecīgajām programmām,

- apspriestos par abpusējas intereses jautājumiem, kas saistīti ar kodolenerģētiku, un visiem svarīgajiem jautājumiem, kuri saistīti ar paredzēto sadarbību.

9. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, ko nosaka Puses, apmainoties ar diplomātiskām notām, un sākotnēji paliek spēkā desmit gadus [2].

2. Pēc tam šis nolīgums tiek automātiski atjaunots uz piecu gadu termiņiem, ja vien kāda Puse ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām ar rakstisku paziņojumu to nedenonsē vai neprasa noslēgt par jaunu.

3. Ja šo nolīgumu denonsē vai noslēdz par jaunu, tas paliek spēkā sākotnējā veidā attiecībā uz sadarbības pasākumiem, kas uzsākti pirms denonsēšanas vai pieprasījuma noslēgt to par jaunu, līdz minētie pasākumi un ar tiem saistītie izpildes pasākumi ir pabeigti vai arī vienu gadu pēc šā nolīguma (sākotnējā veidā) termiņa beigām atkarībā no tā, kurš no datumiem ir agrāks.

4. Šā nolīguma denonsēšana neietekmē tiesības un pienākumus, kas izriet no 6. panta.

10. pants

Valodas, kurās nolīguma teksts ir autentisks

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Sagatavots Briselē, 1996. gada 11. jūnijā divos eksemplāros spāņu valodā.

Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdāArgentīnas Republikas valdības vārdā

un Briselē 1997. gada divdesmit septītajā jūnijā divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, vācu un zviedru valodā, teksts visās vienpadsmit valodās ir vienlīdz autentisks.

Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā

+++++ TIFF +++++

Argentīnas Republikas valdības vārdā

+++++ TIFF +++++

[1] OV L 306, 30.11.1994., 8. lpp.

[2] Šis nolīgums stājas spēkā 1997. gada 29. oktobrī.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Pamatprincipi, pēc kādiem piešķir intelektuālā īpašuma tiesības, kas rodas kopējā zinātniskajā izpētē, uz kuru attiecas nolīgums par sadarbību kodolenerģijas jomā

I. ĪPAŠUMA TIESĪBAS, TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA UN IZMANTOŠANA

1. Visu veidu zinātniskā izpēte, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, ir "kopējā zinātniskā izpēte". Dalībnieki kopīgi izstrādā kopējus tehnoloģiju vadības plānus (TVP) attiecībā uz īpašuma tiesībām un informācijas, tostarp publikāciju, un intelektuālā īpašuma izmantošanu, tos sagatavo, veicot kopēju zinātnisko izpēti. Puses šos plānus apstiprina, pirms tiek noslēgti visi īpašie zinātniskās izpētes un attīstības sadarbības līgumi, kas uz tiem attiecas. TVP tiek izstrādāti, ņemot vērā kopējās zinātniskās izpētes mērķus, dalībnieku attiecīgo ieguldījumu, ieguvumus uz zaudējumus teritoriju vai izmantošanas jomu licencēšanas dēļ, prasības, kas noteiktas piemērojamajos tiesību aktos, un citus faktorus, ko dalībnieki uzskata par atbilstīgiem. Kopējos tehnoloģiju vadības plānos nosaka arī tiesības un pienākumus, kas saistīti ar zinātnisko izpēti, ko veic viespētnieki attiecībā uz intelektuālo īpašumu.

2. Informācija vai intelektuālais īpašums, kas tiek radīts kopējā zinātniskajā izpētē un uz ko neattiecas tehnoloģiju vadības plāns, Pusēm piekrītot, tiek sadalīts atbilstīgi tehnoloģiju vadības plānā noteiktajiem principiem. Ja rodas domstarpības, visi dalībnieki, kas iesaistīti kopējā zinātniskajā izpētē, kurā iegūta informācija vai intelektuālais īpašums, kļūst par šādas informācijas vai intelektuālā īpašuma līdzīpašniekiem. Visiem dalībniekiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem ir tiesības šādu informāciju vai intelektuālo īpašumu izmantot komerciāliem mērķiem.

3. Katra Puse nodrošina to, lai otra Puse un dalībnieki, kas to pārstāv, varētu iegūt tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tām piešķirts saskaņā ar šiem principiem.

4. Saglabājot konkurences apstākļus nozarēs, uz kurām attiecas šis nolīgums, katra Puse cenšas nodrošināt, lai saskaņā ar šo nolīgumu iegūtās tiesības tiktu izmantotas tā, lai konkrēti veicinātu:

i) saistībā ar šo nolīgumu radītās, atklātās vai citādi iegūtās informācijas izplatīšanu un izmantošanu;

ii) starptautisku standartu pieņemšanu un īstenošanu.

II. DARBI, UZ KURIEM ATTIECAS AUTORTIESĪBAS

Attieksme pret autortiesībām, kas pieder Pusēm vai dalībniekiem, kas tās pārstāv, ir saskaņā ar Bernes Konvenciju (1971. gada Parīzes Akts).

III. ZINĀTNISKAS PUBLIKĀCIJAS

Neskarot IV iedaļu, zinātniskās izpētes rezultātus Puses vai kopējās zinātniskās izpētes dalībnieki publicē kopā, ja TVP nav noteikts citādi. Ievērojot iepriekšējo vispārējo noteikumu, piemēro šādas procedūras.

1. Ja Puse vai šīs Puses valsts iestādes publicē zinātniskus un tehniskus žurnālus, rakstus, pārskatus, grāmatas, tostarp izplata video materiālus un programmatūru, kuru pamatā ir kopējā zinātniskā izpēte, uz ko attiecas šis nolīgums, tad otrai Pusei ir tiesības uz vispasaules neekskluzīvu, neatsaucamu bezmaksas licenci, kas atļauj tulkot, pavairot, adaptēt, pārraidīt un publiski izplatīt šādus darbus.

2. Puses nodrošina to, lai zinātniskās publikācijas, kuru pamatā ir kopējā zinātniskā izpēte, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, un kuras publicē neatkarīgi izdevēji, izplatītu pēc iespējas plašāk.

3. Visos saskaņā ar šo noteikumu publiski izplatāmā un sagatavotā darba eksemplāros, uz kuru attiecas autortiesības, norāda autora(–u) vārdu(–us), ja vien autors vai autori nepaziņo, ka nevēlas, lai viņu vārdu(–us) norādītu. Uz tiem ir arī skaidri redzama norāde par Pušu kopējo atbalstu.

IV. SLEPENA INFORMĀCIJA

A. Dokumentāra slepena informācija

1. Katra Puse un dalībnieki, kas to pārstāv, tiklīdz iespējams, vēlams, tehnoloģiju vadības plānā precizē informāciju, uz kuru attiecas šis nolīgums un kuru tā nevēlas atklāt, cita starpā, ņemot vērā šādus kritērijus:

- informācijas slepenība tādā ziņā, ka informācija kopumā vai konkrētajā salikumā vai izkārtojumā nav vispārzināma nozares speciālistiem vai ar likumīgiem līdzekļiem tiem nav viegli pieejama,

- informācijas faktiskā vai potenciālā tirgus vērtība tās slepenības dēļ,

- informācijas iepriekšēja aizsardzība tādā ziņā, ka persona, kam ir attiecīgas likumīgas tiesības, konkrētajos apstākļos veikusi pamatotus pasākumus, lai saglabātu to slepenību.

Puses un dalībnieki dažos gadījumos var vienoties, ka tad, ja nav norādīts citādi, nedrīkst atklāt daļu informācijas vai visu to informāciju, ko sniedz, ar ko apmainās vai ko rada kopējā zinātniskā izpētē atbilstīgi šim nolīgumam.

2. Katra Puse nodrošina, lai otra Puse varētu atšķirt slepeno informāciju, uz kuru attiecas šis nolīgums, un konstatēt, ka tā ir slepena, piemēram, pēc attiecīgiem marķējumiem vai ierobežojošiem paskaidrojumiem. Tas attiecas arī uz minētās informācijas pilnīgu vai daļēju pavairošanu.

Puse, kas saskaņā ar šo nolīgumu saņem slepeno informāciju, ievēro tās slepenību. Šie ierobežojumi vairs nav jāievēro, ja informācijas īpašnieks bez ierobežojuma to atklāj nozares speciālistiem.

3. Slepeno informāciju, ko nodod saskaņā ar šo nolīgumu, saņēmēja Puse var izplatīt personām, kas to pārstāv vai ko tā nodarbina, un citām saņēmējas Puses struktūrām vai aģentūrām, kuras tā pilnvarojusi attiecīgās kopējās zinātniskās izpētes īpašajiem mērķiem, ar noteikumu, ka uz visu slepeno informāciju, ko šādi izplata, attiecas vienošanās par slepenību un ka to var viegli atšķirt, kā noteikts iepriekš.

4. Ja Puse, kas saistībā ar šo nolīgumu sniedz slepenu informāciju, iepriekš rakstiski piekrīt, saņēmēja Puse šādu slepenu informāciju var izplatīt plašāk, nekā ļauj 3. punkts. Puses sadarbojas, izstrādājot procedūras, kas ievērojamas, lai pieprasītu un iegūtu iepriekšēju rakstisku piekrišanu šādai plašākai izplatīšanai, un katra Puse sniedz šādu rakstisku piekrišanu, ciktāl to pieļauj tās politika un normatīvie akti.

B. Nedokumentāra slepena informācija

Pušu vai attiecīgo dalībnieku attieksme pret nedokumentāru slepenu vai citādu slepenu vai īpašu informāciju, kuru sniedz semināros un citās sanāksmēs, kas notiek saskaņā ar šo nolīgumu, vai informāciju, kuru uzzina no personāla vai lietojot iekārtas, vai īstenojot kopējos projektus, atbilst principam, kas šajā nolīgumā noteikts attiecībā uz dokumentāro informāciju, tomēr ar noteikumu, ka šādas slepenas vai citas slepenas vai īpašas informācijas saņēmējs tās nodošanas laikā apzinās, ka tā ir slepena.

C. Aizsardzība

Katra Puse cenšas nodrošināt, lai slepenā informācija, ko tā saņem saskaņā ar šo nolīgumu, tiktu aizsargāta, kā paredzēts šajā nolīgumā. Ja viena Puse konstatē, ka tā nevarēs vai, pamatoti spriežot, iespējams, nevarēs ievērot A un B daļā iekļautos noteikumus par neizplatīšanu, tā tūlīt informē otru Pusi. Puses pēc tam apspriežas, lai noteiktu atbilstīgu rīcību.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1. Terminam "INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS" ir tāda nozīme, kāda noteikta Konvencijas par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu 2. pantā, kas pieņemta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā.

2. "DALĪBNIEKS": ikviena fiziska vai juridiska persona, tostarp pašas Puses, kas piedalās kādā projektā, uz kuru attiecas šis nolīgums.

3. "KOPĪGA ZINĀTNISKĀ IZPĒTE": zinātniskā izpēte, kuru kopā īsteno un/vai finansē Puses un kurā attiecīgā gadījumā sadarbojas abu pušu dalībnieki.

4. "INFORMĀCIJA": zinātniski vai tehniski dati, zinātniskās izpētes rezultāti vai paņēmieni un norises, kas izriet no kopējās zinātniskās izpētes, un visa cita informācija, kas, kā uzskata kopējā zinātniskajā izpētē iesaistītās Puses un/vai dalībnieki, jāsniedz vai ar ko jāapmainās saistībā ar šo nolīgumu vai zinātnisko izpēti, ko veic saskaņā ar to.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR TEHNOLOĢIJU VADĪBAS PLĀNU (TVP)

TVP ir īpaša dalībnieku noslēgta vienošanās par kopējās zinātniskās izpētes īstenošanu un attiecīgajām dalībnieku tiesībām un pienākumiem. Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām TVP, cita starpā, parasti nosaka: īpašuma tiesības, aizsardzību, tiesības to lietot izpētes un attīstības mērķiem, izmantošanu un izplatīšanu, tostarp noteikumus par kopīgām publikācijām, viespētnieku tiesības un pienākumus un domstarpību izšķiršanas procedūras. TVP var noteikt arī to, kāda informācija ir vispārēja un kāda speciāla, kā arī licenču izsniegšanu un rezultātus.

--------------------------------------------------