1. PIELIKUMS

Enerģētikas hartas nolīgums

Preambula

ŠĀ NOLĪGUMA LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ņemot vērā 1990. gada 21. novembra Parīzes Hartu Jaunajai Eiropai,

ņemot vērā Hāgas Eiropas Enerģētikas hartas konferences Noslēguma dokumentā pieņemto Eiropas Enerģētikas Hartu, kas parakstīta Hāgā 1991. gada 17. decembrī,

ņemot vērā, ka Hāgas Konferences Noslēguma dokumentu parakstītājas apņēmās īstenot Eiropas Enerģētikas Hartas mērķus un principus, kā arī pēc iespējas ātrāk ieviest un paplašināt savstarpējo sadarbību, labā ticībā vienojoties par Enerģētikas hartas nolīgumu un protokoliem un vēloties minētajā Hartā ietvertās saistības veidot uz droša un starptautiski saistoša juridiskā pamata;

kā arī vēloties izveidot strukturālu ietvaru, kas nepieciešams, lai ieviestu Eiropas Enerģētikas Hartā deklarētos principus;

vēloties īstenot Eiropas Enerģētikas Hartā izteiktās iniciatīvas pamatjēdzienu, saskaņā ar ko jāveicina ekonomiskā izaugsme, liberalizējot ieguldījumu un enerģijas tirdzniecību, apliecinot, ka Līgumslēdzējas Puses piešķir ārkārtīgi svarīgu nozīmi tam, lai efektīvi īstenotu pilnu valsts režīmu un vislielākās labvēlības režīmu, un ka šīs saistības tiks piemērotas, veicot ieguldījumus, saskaņā ar papildu līgumu;

ņemot vērā starptautiskās tirdzniecības pakāpeniskās liberalizācijas mērķi un izvairīšanās principu attiecībā uz diskrimināciju starptautiskajā tirdzniecībā, kas deklarēts ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību un ar to saistītajiem dokumentiem, un kā citādi paredzēts šajā Nolīgumā;

apņēmušās pakāpeniski novērst visus tehniskus, administratīvus un citus šķēršļus, kuri traucē tirdzniecībai ar energomateriāliem un energoprecēm, kā arī ar to saistītajām iekārtām, tehnoloģijām un pakalpojumiem;

rūpējoties par to Līgumslēdzēju Pušu iespējamo pievienošanos Vispārējam nolīgumam par tarifiem un tirdzniecību, kuras patlaban nav tā puses, un gādājot par pagaidu tirdzniecības režīmu nodrošināšanu, kas palīdzētu minētajām Līgumslēdzējām Pusēm un nekavētu to gatavošanos šādai dalībai;

apzinoties to konkrēto Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus, kuras ir parakstījušas arī Vispārējo nolīgumu par tarifiem un tirdzniecību un ar to saistītos dokumentus;

ņemot vērā konkurences noteikumus, kas attiecas uz apvienošanos, monopoliem, pret konkurenci vērstām darbībām un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;

kā arī ņemot vērā Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, Pamatnostādnes par kodolmateriālu eksportu un citas starptautiskās saistības un vienošanās par kodolieroču neizplatīšanu;

atzīstot vajadzību maksimāli efektīvi pētīt, ražot, pārveidot, glabāt, transportēt, sadalīt un izmantot enerģiju;

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos un tās protokolus, kā arī citas starptautiskās vienošanās par vides aizsardzību, kas attiecas uz aspektiem, kuri saistīti ar enerģētiku; un

atzīstot arvien augošo vajadzību steidzami veikt vidi aizsargājošos pasākumus, tostarp enerģētikas objektu apstādināšanu un atkritumu apglabāšanu, un šajā nolūka vajadzību steidzami ieviest starptautiski atzītus mērķus un kritērijus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA

DEFINĪCIJAS UN MĒRĶIS

1. pants

Definīcijas

Šajā Nolīgumā lietotie termini:

1. "Harta" ir Eiropas Enerģētikas Harta, kas pieņemta ar Hāgas Eiropas Enerģētikas hartas konferences Noslēguma dokumentu, kas parakstīts 1991. gada 17. decembrī Hāgā; šā Noslēguma dokumenta parakstīšanu uzskata par Hartas parakstīšanu.

2. "Līgumslēdzēja Puse" ir valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas piekritusi uzņemties saistības, kuras uzliek šis Nolīgums, un attiecībā uz ko šis Nolīgums ir spēkā.

3. "Reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija" ir organizācija, kuru izveidojušas valstis un kam šīs valstis ir nodevušas kompetenci atsevišķos jautājumos, daļu no kuriem reglamentē ar šo Nolīgumu, ietverot pilnvarojumu pieņemt tām saistošus lēmumus minētajos jautājumos.

4. "Energomateriāli un energoprodukti", balstoties uz Muitas sadarbības padomes harmonizēto sistēmu un Eiropas Kopienu kombinēto nomenklatūru, ir EM pielikumā iekļautie elementi.

5. "Saimnieciskā darbība enerģētikas nozarē" ir saimnieciskā darbība, kas attiecas uz energomateriālu un energoproduktu izpēti, ieguvi, attīrīšanu, ražošanu, uzglabāšanu, sauszemes transportēšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību, tirgvedību vai pārdošanu, izņemot NI pielikumā minētos materiālus un produktus, vai saimnieciskā darbība, kas attiecas uz siltuma sadali vairākām telpām.

6. "Ieguldījumi" ir jebkuri aktīvi, kuri tieši vai netieši pieder ieguldītājam vai kurus tas kontrolē, un kuri ietver:

a) materiālo un nemateriālo, un kustamo un nekustamo īpašumu, un jebkādas īpašumtiesības, tādas kā noma, hipotēkas, aizturējuma tiesības un ieķīlājumus;

b) sabiedrību vai komercuzņēmumu, vai sabiedrības vai komercuzņēmuma akcijas, vērtspapīrus vai cita veida līdzdalību to kapitālā, kā arī obligācijas un citus sabiedrības vai komercuzņēmuma parādus;

c) prasījumus skaidrā naudā un atlīdzību prasības par darbību saskaņā ar līgumu, kam ir ekonomiska vērtība un kas ir saistītas ar ieguldījumu;

d) intelektuālo īpašumu;

e) peļņu;

f) jebkādas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu, vai atbilstīgi jebkādai licencei vai atļaujai, kas izsniegta likuma paredzētā kārtībā un ļauj veikt saimnieciskās darbības enerģētikas nozarē.

Izmaiņas aktīvu ieguldīšanas veidā neietekmē to raksturu, jo ieguldījumi un termins "ieguldījumi" iekļauj visus ieguldījumus, gan esošus šā Nolīguma spēkā stāšanās dienā, gan tos, ka veikti pēc tās dienas, kad šis Nolīgums stājas spēkā attiecībā uz ieguldītāja Līgumslēdzēju Pusi, kas veic ieguldījumus, un attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi, kuras teritorijā šie ieguldījumi ir veikti, (še turpmāk "piemērošanas diena"), ar nosacījumu, ka šis Nolīgums attiecas tikai uz tiem jautājumiem, kuri skar šādus ieguldījumus, kas veikti pēc piemērošanas dienas.

Termins "ieguldījumi" attiecas uz jebkuriem ieguldījumiem, kas saistīti ar kādu saimniecisko darbību enerģētikas nozarē, kā arī uz ieguldījumiem vai ieguldījumu kategorijām, ko Līgumslēdzēja Puse apzīmējusi savā teritorijā kā "Hartas efektivitātes projektus" un par to paziņojusi sekretariātam.

7. "Ieguldītājs" ir:

a) attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi:

i) fiziska persona, kam ir Līgumslēdzējas Puses pilsonība vai valstspiederība, vai kam ir dzīvesvieta šajā Līgumslēdzējā Pusē saskaņā ar tās piemērojamajiem tiesību aktiem;

ii) sabiedrība vai cita organizācija, kas tiek organizēta saskaņā ar minētajā Līgumslēdzējā Pusē piemērojamajiem tiesību aktiem;

b) attiecībā uz "trešo valsti" – fiziska persona, sabiedrība vai cita organizācija, kas, ar attiecīgajām izmaiņām, atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi.

8. "Veikt ieguldījumus" vai "ieguldījumu veikšana" ir jaunu ieguldījumu veikšana, pārņemot visus vai daļu no esošajiem ieguldījumiem vai pārvietojot ieguldījumus citās ieguldījumu darbības jomās.

9. "Peļņa" ir summas, kas iegūtas no ieguldījumiem vai saistītas ar tiem, neatkarīgi no to samaksas veida, ietverot ienākumus, dividendes, procentus, kapitāla pieaugumu, honorārus, pārvaldīšanas maksu, tehniskās palīdzības maksu vai cita veida maksu un maksājumus natūrā.

10. "Teritorija" attiecībā uz Līgumslēdzējas Puses valsti, ir:

a) suverēna teritorija, ņemot vērā, ka minētā teritorija iekļauj zemi, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus, un

b) pakļaujoties un saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām: jūra, jūras gultne un jūras grunts, uz ko Līgumslēdzējai Pusei ir suverēnās tiesības un kas ir tās jurisdikcijā.

Attiecībā uz reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju, kas ir Līgumslēdzēja Puse, – teritorija ir šādas organizācijas dalībvalstu teritorijas saskaņā ar minētās organizācijas dibināšanas līguma noteikumiem.

11. a) "VVTT" ir "VVTT 1947" vai "VVTT 1994", vai arī abas, ja tās ir piemērojamas.

b) "VVTT 1947" ir 1947. gada 30. oktobra Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kura pievienota Nobeiguma aktam, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un nodarbinātības konferences Sagatavošanas komitejas otrās sesijas noslēgumā, kā turpmāk ir labots, grozīts vai pārlabots.

c) "VVTT 1994" ir Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kura noteikta 1.A pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kā turpmāk ir labots, grozīts vai pārlabots.

Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas pusi uzskata par VVTT 1994 pusi.

d) "Saistītie dokumenti" attiecīgā gadījumā ir:

i) nolīgumi, vienošanās vai citi juridiski akti, ietverot lēmumus, deklarācijas un vienošanās, kas noslēgtas VVTT 1947 aizgādībā, kā turpmāk ir labots, grozīts vai pārlabots; vai

ii) Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, ietverot tā 1. pielikumu (izņemot VVTT 1994), tā 2., 3. un 4. pielikumu, un ar to saistītos lēmumus, deklarācijas un vienošanās, kā turpmāk ir labots, grozīts vai pārlabots.

12. "Intelektuālais īpašums" iekļauj autortiesības un blakustiesības, preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, rūpniecisko dizainu, patentus, integrālo shēmu skices un nepieejamās informācijas aizsardzību.

13. a) "Enerģētikas hartas protokols" jeb "Protokols" ir līgums, kura izstrāde ir pilnvarota un kura teksts ir pieņemts Hartas konferencē, kurā ir iestājušās divas vai vairākas Līgumslēdzējas Puses, lai papildinātu, pilnveidotu, paplašinātu vai precizētu šā Nolīguma noteikumus attiecībā uz jebkuru konkrētu nozari vai darbības jomu saistībā ar šo Nolīgumu, vai attiecībā uz sadarbības nozarēm atbilstīgi Hartas III sadaļai.

b) "Enerģētikas hartas deklarācija" vai "Deklarācija" ir nesaistošs dokuments, kura izstrāde ir pilnvarota un kura teksts ir pieņemts Hartas konferencē, kurā ir iestājušās divas vai vairākas Līgumslēdzējas Puses, lai papildinātu un pilnveidotu šā Nolīguma noteikumus.

14. "Brīvi konvertējama valūta" ir valūta, ko brīvi maina starptautiskajos ārvalstu valūtas tirgos un ko plaši izmanto starptautiskajos darījumos.

2. pants

Nolīguma mērķis

Ar šo Nolīgumu izveido tiesisku regulējumu, lai veicinātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas nozarē, balstoties uz komplementaritāti un abpusēju izdevīgumu saskaņā ar Hartas mērķiem un principiem.

II DAĻA

TIRDZNIECĪBA

3. pants

Starptautiskie tirgi

Līgumslēdzējas Puses sadarbojas, lai veicinātu pieeju starptautiskajiem tirgiem saskaņā ar komercnoteikumiem un lai kopumā attīstītu energomateriālu un energoproduktu brīvo un konkurences tirgu.

4. pants

VVTT un ar to saistīto dokumentu ievērošana

Šajā Nolīgumā attiecībā uz atsevišķām Līgumslēdzējām Pusēm, kas ir VVTT puses, nav nekādu atkāpju no VVTT un ar to saistītajiem dokumentiem, kā tos piemēro starp minētajām Līgumslēdzējām Pusēm.

5. pants

Ieguldījumu pasākumi, kas saistīti ar tirdzniecību

1. Līgumslēdzēja Puse nepiemēro nekādus ieguldījumu pasākumus, kas saistīti ar tirdzniecību, kuri ir pretrunā ar VVTT III vai XI panta noteikumiem; tas neierobežo Līgumslēdzējas Puses tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT un ar to saistītajiem dokumentiem, kā arī saskaņā ar 29. pantu.

2. Šādi pasākumi ietver jebkādus ieguldījumu pasākumus, kuri ir obligāti un izpildāmi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai saskaņā ar jebkādiem administratīvajiem noteikumiem, vai kuriem ir jāatbilst, lai saņemtu atvieglojumus, un attiecībā uz kuriem ir nepieciešams, lai:

a) uzņēmums pirktu vai izmantotu vietējās izcelsmes vai no jebkāda vietējā avota iegūtos produktus, kas izteikti konkrētajos produktos, vai produktu apjomā vai vērtībā, vai vietējās ražošanas apjoma vai vērtības proporcijā; vai

b) būtu ierobežota ievesto produktu pirkšana vai izmantošana, ko veic uzņēmums, līdz tādam apjomam, kas atbilst tā eksportējamo vietējo produktu apjomam vai vērtībai;

vai attiecībā uz kuriem uzņēmumam ir ierobežojumi:

c) to produktu ievešanā, kas tiek izmantoti uzņēmuma vietējā ražošanā vai saistīti ar to, – pilnībā vai tādā apjomā, kas atbilst tā izvedamo vietējo produktu apjomam vai vērtībai;

d) to produktu ievešanā, kas tiek izmantoti uzņēmuma vietējā ražošanā vai saistīti ar to, ierobežojot tā pieeju ārvalstu valūtai tādā apjomā, kas atbilst uzņēmumam pienākošās ārvalstu valūtas ieplūdei; vai

e) produktu izvešanā vai to pārdošanā izvešanai, kas izteikta konkrētajos produktos, vai produktu apjomā vai vērtībā, vai vietējās ražošanas apjoma vai vērtības proporcijā.

3. Panta 1. punktu nedrīkst iztulkot kā nosacījumu tiesībām pretendēt uz eksporta veicināšanu, ārvalstu atbalstu, valsts iepirkumu, vai atvieglotu tarifu vai kvotu programmām, kas liegtu Līgumslēdzējai Pusei realizēt ieguldījumu pasākumus, kas saistīti ar tirdzniecību, kuri aprakstīti 2. punkta a) un c) apakšpunktā.

4. Neskarot 1. punktu, Līgumslēdzēja Puse var uz laiku turpināt veikt ieguldījumu pasākumus, kas saistīti ar tirdzniecību, ja tie bija ieviesti vairāk nekā 180 dienas pirms tā ir parakstījusi šo Nolīgumu, saskaņā ar TRM pielikumā paredzēto paziņošanas kārtību un pakāpeniskas nomaiņas noteikumiem.

6. pants

Konkurence

1. Katra Līgumslēdzēja Puse rīkojas tā, lai mazinātu traucējumus tirgū un šķēršļus saimnieciskās darbības konkurencei enerģētikas nozarē.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai tās jurisdikcijā pastāv un tiek izpildīti tie tiesību akti, kas ir nepieciešami un atbilst tam, lai novērstu vienpusēju un saskaņotu, pret konkurenci vērstu rīcību saimnieciskajā darbībā enerģētikas nozarē.

3. Līgumslēdzējas Puses, kam ir pieredze konkurences noteikumu piemērošanā, pēc pieprasījuma un iespēju robežās sniedz citām Līgumslēdzējām Pusēm tehnisko palīdzību konkurences noteikumu izveidē un ieviešanā.

4. Līgumslēdzējas Puses var sadarboties to konkurences noteikumu izpildes jomā, apspriežoties un apmainoties ar informāciju.

5. Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka kāda konkrēta, pret konkurenci vērsta rīcība, kas veikta kādas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, negatīvi ietekmē svarīgas intereses, kas atbilst šajā pantā noteiktajiem mērķiem, Līgumslēdzēja Puse var to paziņot otrai Līgumslēdzējai Pusei un pieprasīt, lai tās konkurences institūcijas uzsāktu atbilstīgus izpildes pasākumus. Ziņotāja Līgumslēdzēja Puse šādā paziņojumā iekļauj pietiekamu informāciju, lai informētā Līgumslēdzēja Puse varētu noteikt paziņojumā izklāstīto, pret konkurenci vērsto rīcību, kā arī iekļauj piedāvājumu arī turpmāk sniegt šādu informāciju un sadarboties ziņotājas Līgumslēdzējas Puses iespēju robežās. Informētā Līgumslēdzēja Puse vai, attiecīgi, atbilstīgās konkurences institūcijas var apspriesties ar ziņotājas Līgumslēdzējas Puses konkurences institūcijām, kā arī tās pilnībā izskata ziņotājas Līgumslēdzējas Puses pieprasījumu, izlemjot, vai ir jāuzsāk izpildes pasākumi attiecībā uz paziņojumā minēto, pret konkurenci vērsto rīcību. Informētā Līgumslēdzēja Puse informē ziņotāju Līgumslēdzēju Pusi par savu lēmumu vai par attiecīgo konkurences institūciju lēmumu un pēc savas vēlēšanās var informēt ziņotāju Līgumslēdzēju Pusi arī par šā lēmuma pamatojumu. Ja tiek uzsākti izpildes pasākumi, informētā Līgumslēdzēja Puse ziņo ziņotājai Līgumslēdzējai Pusei par šo pasākumu rezultātiem un, ciktāl iespējams, arī par visiem būtiskiem pagaidu pasākumiem.

6. Šajā pantā nekādā ziņā nav paredzēts, ka Līgumslēdzējai Pusei jāsniedz informācija, ja tas ir pretrunā ar tās tiesību aktiem, kas attiecas uz datu izpaušanu, konfidencialitāti vai komercnoslēpumu.

7. Šā panta 5. punktā un 27. panta 1. punktā izklāstītās procedūras ir īpašie līdzekļi, kas minēti Līgumā, kuri paredzēti, lai izšķirtu ar šā panta ieviešanu vai iztulkošanu radītos strīdus.

7. pants

Tranzīts

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu energomateriālu un energoproduktu tranzītu, kas atbilst tranzīta brīvības principam, neatkarīgi no atšķirībām šādu energomateriālu un energoproduktu izcelsmē, galamērķī vai piederībā, un nediskriminējot cenu noteikšanu, balstoties uz šīm atšķirībām, un neuzliekot nekādus nepamatotus termiņus, ierobežojumus vai maksājumus.

2. Līgumslēdzējas Puses sekmē attiecīgo iestāžu sadarbību:

a) to enerģijas transporta iekārtu modernizācijā, kas nepieciešamas energomateriālu un energoproduktu tranzītā;

b) to enerģijas transporta iekārtu pilnveidošanā un ekspluatācijā, kas darbojas vairāk nekā vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

c) pasākumos, kas mazina energomateriālu un energoproduktu piegādes pārtraukumu sekas;

d) enerģijas transporta iekārtu savienošanas veicināšanā.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas, ka tās noteikumos, kas attiecas uz energomateriālu un energoproduktu transportēšanu, un enerģijas transporta iekārtu izmantošanu attiecībā uz pārvadājamajiem energomateriāliem un energoproduktiem, ir paredzēts tikpat labvēlīgs režīms kā attiecībā uz šādiem materiāliem un produktiem, ja to izcelsme vai galamērķis ir šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ja vien esošajos starptautiskajos nolīgumos nav paredzēts citādāk.

4. Gadījumā, ja energomateriālu un energoproduktu tranzītu nav iespējams panākt saskaņā ar komercnoteikumiem un izmantojot enerģijas transporta iekārtas, Līgumslēdzējas Puses nerada nekādus šķēršļus jaunu iespēju izveidei, ja vien tas nav citādi paredzēts tajos spēkā esošajos tiesību aktos, kas atbilst 1. punktam.

5. Līgumslēdzējai Pusei, caur kuras teritoriju var notikt energomateriālu un energoproduktu tranzīts, nav pienākums:

a) atļaut enerģijas transporta iekārtu būvi vai pārveidošanu; vai

b) atļaut jaunu vai papildu tranzītu, izmantojot esošās enerģijas transporta iekārtas,

ja šī Puse pierāda citām attiecīgajām Līgumslēdzējām Pusēm, ka tas apdraudētu tās enerģētikas sistēmu drošību vai efektivitāti, tostarp arī piegādes drošību.

Saskaņā ar 6. un 7. punktu Līgumslēdzējas Puses nodrošina izveidotās energomateriālu un energoproduktu plūsmas uz, no vai starp pārējo Līgumslēdzēju Pušu teritorijām.

6. Līgumslēdzēja Puse, caur kuras teritoriju notiek energomateriālu un energoproduktu tranzīts, nedrīkst jebkādu ar minēto tranzītu saistītu strīdu gadījumā pārtraukt vai samazināt energomateriālu un energoproduktu esošo plūsmu, vai atļaut kādai tās kontrolei pakļautai vienībai pārtraukt vai samazināt minēto plūsmu, vai pieprasīt jebkādai tās jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai samazināt minēto plūsmu, pirms nav gūts slēdziens saskaņā ar 7. punktā paredzētajām strīdu izšķiršanas procedūrām, izņemot gadījumus, kad to paredz kāds līgums vai cita vienošanās, ar ko reglamentē šādu tranzītu, vai ja tas atļauts saskaņā ar samierinātāja lēmumu.

7. Šādi noteikumi attiecas uz 6. punktā aprakstītajiem strīdiem, taču tikai tādā gadījumā, ja ir izsmelti visi līguma vai citi strīdu izšķiršanas aizsardzības līdzekļi, par kuriem ir iepriekš vienojušās strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses vai jebkura 6. punktā minētā vienība un citas Līgumslēdzējas Puses vienība, kas ir šā strīda puse:

a) Līgumslēdzēja Puse, kas ir šā strīda puse, var griezties pie ģenerālsekretāra ar paziņojumu, kurā apkopoti strīda jautājumi. Ģenerālsekretārs ziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par jebkuru šādu lietas nodošanu izskatīšanai;

b) ģenerālsekretārs, apspriežoties ar strīdā iesaistītajām pusēm un citām attiecīgajām Līgumslēdzējām Pusēm, 30 dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas, ieceļ samierinātāju. Šādam samierinātājam ir pieredze jautājumos attiecībā uz strīdiem, un tas nedrīkst būt nevienas no strīdā iesaistīto pušu vai attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu piederīgais vai pilsonis, vai iedzīvotājs;

c) samierinātājs mēģina panākt strīdā iesaistīto pušu vienošanos līdz šā strīda izšķiršanai vai izmantojot tādu metodi, ar ko var sasniegt šādu izšķiršanu. Ja 90 dienu laikā pēc tā iecelšanas samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas piedāvā strīdu izšķiršanu vai metodi, ar ko var sasniegt šādu izšķiršanu, un pieņem lēmumu par pagaidu tarifiem un citiem noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz tranzītu no viņa noteiktās dienas līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts;

d) Līgumslēdzējas Puses apņemas ievērot un nodrošināt, ka to uzraudzībā vai jurisdikcijā esošās vienības 12 mēnešus pēc samierinātāja lēmuma vai līdz strīda atrisinājumam – ņemot vērā, kas notiek ātrāk – izpilda visus pagaidu lēmumus saskaņā ar c) apakšpunktu par tarifiem un noteikumiem;

e) neatkarīgi no b) apakšpunkta ģenerālsekretārs var izlemt neiecelt samierinātāju tad, ja tas uzskata, ka strīds attiecas uz tranzītu, kas ir vai ir bijis a) līdz d) apakšpunktā paredzēto strīda izšķiršanas procedūru priekšmets, un ka minētās procedūras nav novedušas pie strīda atrisinājuma;

f) Hartas konferencē pieņem standartnoteikumus attiecībā uz pušu samierināšanu un samierinātāju atalgojumu.

8. Šajā pantā nekādā ziņā nav paredzētas atkāpes no Līgumslēdzēju Pušu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ietverot starptautiskās paražu tiesības, esošos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumus, ietverot noteikumus par zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem.

9. Šo pantu nedrīkst iztulkot kā kādas Līgumslēdzējas Puses pienākumu, kurai nav zināma veida tranzītā izmantojamo enerģijas transporta iekārtu, veikt jebkādus pasākumus saskaņā ar šo pantu attiecībā uz minēto enerģijas transporta iekārtu veidu. Tomēr šādas Līgumslēdzējas Puses pienākums ir ievērot 4. punkta noteikumus.

10. Šajā pantā:

a) "Tranzīts" ir:

i) to energomateriālu un energoproduktu pārvadāšana iekraušanas vai izkraušanas nolūkos caur Līgumslēdzējas Puses teritoriju, vai no vai uz tās teritorijā esošajām ostas iekārtām, kuru izcelsme ir citas valsts teritorijā un kuru galamērķis ir trešās valsts teritorija, ja vien cita valsts vai trešā valsts ir Līgumslēdzēja Puse; vai

ii) to energomateriālu un energoproduktu pārvadāšana caur Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kuru izcelsme ir citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā un kuru galamērķis ir šī minētā cita Līgumslēdzēja Puse, ja vien abas attiecīgās Līgumslēdzējas Puses neizlemj citādi un nereģistrē savu lēmumu kā kopīgu ierakstu N pielikumā. Abas Līgumslēdzējas Puses var svītrot savu ierakstu N pielikumā, iesniedzot kopīgu rakstisku savu nodomu paziņojumu sekretariātā, kas nodod minēto paziņojumu visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. Ieraksta svītrojums stājas spēkā pēc četrām nedēļām pēc šāda iepriekšēja paziņojuma;

b) "Enerģijas transporta iekārtas" iekļauj augstspiediena gāzes sadales cauruļvadus, augstsprieguma elektroenerģijas pārvades tīklus un līnijas, jēlnaftas pārvadus, akmeņogļu masas cauruļvadus, naftas produktu cauruļvadus un citas stacionāras iekārtas, kas īpaši paredzētas manipulācijām ar energomateriāliem un energoproduktiem.

8. pants

Tehnoloģijas nodošana

1. Līgumslēdzējas Puses vienojas veicināt pieeju energotehnoloģijām un šo tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz komercijas un nediskriminācijas noteikumiem, lai veicinātu efektīvu tirdzniecību ar energomateriāliem un energoproduktiem, kā arī ieguldījumus, un īstenotu Hartas mērķus saskaņā ar to normatīvajiem aktiem, un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības noteikumiem.

2. Līgumslēdzējas Puses tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai stātos spēkā 1. punkts, novērš esošus šķēršļus un nerada jaunus šķēršļus tehnoloģiju nodošanai energomateriālu un energoproduktu nozarē, un ar to saistīto iekārtu un pakalpojumu nozarē, ievērojot kodolieroču neizplatīšanu un pildot citas starptautiskās saistības.

9. pants

Pieeja kapitālam

1. Līgumslēdzējas Puses atzīst brīvo kapitāla tirgu nozīmīgumu, veicinot kapitāla plūsmu, lai finansētu energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību, un veicot ieguldījumus, kā arī palīdzot saistībā ar ieguldījumiem saimnieciskajā darbībā enerģētikas nozarē citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, jo īpaši tajās, kur ekonomika atrodas pārejas posmā. Katra Līgumslēdzēja Puse attiecīgi cenšas sekmēt sava kapitāla tirgus pieejamības noteikumus citu Līgumslēdzēju Pušu sabiedrībām un valsts piederīgiem, lai finansētu energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību, un veicinātu ieguldījumus saimnieciskajā darbībā enerģētikas nozarē citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, pamatojoties uz ne mazāk labvēlīgiem noteikumiem, kādi līdzīgos apstākļos ir paredzēti savām sabiedrībām un pilsoņiem vai jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses, vai trešās valsts sabiedrībām un pilsoņiem, ņemot vērā tos, kuri ir labvēlīgāki.

2. Līgumslēdzēja Puse var pieņemt un īstenot programmas, kas paredz pieeju valsts aizdevumiem, dotācijām, garantijām vai apdrošināšanai, lai veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus ārvalstīs. Tā dara pieejamus šos atvieglojumus saskaņā ar šādu programmu mērķiem, ierobežojumiem un kritērijiem (ietverot jebkādus mērķus, ierobežojumus un kritērijus, kas attiecas uz tā pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības vietu, kurš pieprasa jebkurus šādus atvieglojumus, vai to produktu vai pakalpojumu piegādes vai sniegšanas vietu, kas piegādāti vai sniegti ar jebkuru šādu atvieglojumu atbalstu) attiecībā uz ieguldījumiem saimnieciskajā darbībā enerģētikas nozarē citās Līgumslēdzējās Pusēs vai attiecībā uz energomateriālu un energoproduktu tirdzniecības finansēšanu citās Līgumslēdzējās Pusēs.

3. Līgumslēdzējas Puses, ieviešot saimnieciskās darbības programmas enerģētikas nozarē, kas paredzētas, lai uzlabotu Līgumslēdzēju Pušu ekonomisko stabilitāti un ieguldījumu klimatu, cenšas pēc vajadzības veicināt attiecīgo starptautisko finanšu iestāžu darbību un izmantot to pieredzi.

4. Šajā pantā nekas neliedz:

a) finanšu iestādēm veikt savas aizdevuma operācijas vai riska parakstīšanas darbības, pamatojoties uz tirgus principiem un piesardzības apsvērumiem, vai

b) kādai Līgumslēdzējai Pusei veikt pasākumus:

i) piesardzības nolūkos, ietverot ieguldītāju, patērētāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un to personu aizsardzības nolūkos, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums kā uzticības personai, vai

ii) lai nodrošinātu savas finanšu sistēmas un savu kapitāla tirgu viengabalainību un stabilitāti.

III DAĻA

IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANA UN AIZSARDZĪBA

10. pants

Ieguldījumu veicināšana, aizsardzība un režīms

1. Saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem katra Līgumslēdzēja Puse veicina un veido stabilus, vienlīdzīgus, labvēlīgus un pārredzamus nosacījumus citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājiem, kas veic ieguldījumus tās teritorijā. Šādos nosacījumos iekļauj saistības vienmēr piešķirt taisnīgu un vienlīdzīgu režīmu attiecībā uz citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumiem. Šādus ieguldījumus arī pastāvīgi aizsargā un nodrošina, un neviena Līgumslē dzēja Puse nekādā veidā nedrīkst vājināt vai traucēt to pārvaldīša nu, uzturēšanu, izmantošanu, esību vai realizāciju, veicot nepamatotus un diskriminējošus pasākumus. Nekādā gadījumā attiecībā uz šiem ieguldījumiem nedrīkst piešķirt mazāk labvēlīgu režīmu, kā tas ir paredzēts starptautiskajās tiesībās, ietverot līgumasaistības. Katra Līgumslēdzēja Puse pilda visas saistības, ko tā ir uzņēmusies attiecībā pret jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju vai šāda ieguldītāja ieguldījumu.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse cenšas piešķirt 3. punktā aprakstīto režīmu citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājiem attiecībā uz ieguldījumu veikšanu tās teritorijā.

3. Šajā pantā "režīms" ir Līgumslēdzējas Puses piešķirtais režīms, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir saviem ieguldītājiem vai jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses, vai trešās valsts ieguldītājiem, ņemot vērā to, kas ir labvēlīgāks.

4. Papildu nolīgumā paredz, ka saskaņā ar tajā izklāstītajiem noteikumiem katras tā puses pienākums ir piešķirt 3. punktā aprakstīto režīmu citu pušu ieguldītājiem attiecībā uz ieguldījumu veikšanu tās teritorijā. Minēto nolīgumu var parakstīt tās valstis un reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas ir parakstījušas šo Nolīgumu vai pievienojušās tam. Sarunas par papildu nolīgumu sākas ne vēlāk kā 1995. gada 1. janvārī, lai to noslēgtu līdz 1998. gada 1. janvārim.

5. Katra Līgumslēdzēja Puse cenšas attiecībā uz ieguldījumu veikšanu tās teritorijā:

a) līdz minimumam ierobežot izņēmumus 3. punktā aprakstītajā režīmā;

b) pakāpeniski atcelt esošos ierobežojumus, kas skar citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājus.

6. a) Līgumslēdzēja Puse, jebkurā laikā un brīvprātīgi, ar sekretariāta starpniecību ziņo Hartas konferencei par tās nodomu neieviest jaunus izņēmumus 3. punktā aprakstītajā režīmā attiecībā uz ieguldījumu veikšanu tās teritorijā.

b) Turklāt Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā uzņemties brīvprātīgas saistības piešķirt citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājiem 3. punktā aprakstīto režīmu attiecībā uz ieguldījumu veikšanu atsevišķās vai visās saimnieciskajās darbībās enerģētikas nozarē tās teritorijā. Par šādām saistībām ziņo sekretariātam un tās iekļauj VC pielikumā, un tās ir saistošas saskaņā ar šo Nolīgumu.

7. Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumiem tās teritorijā, kā arī ar to saistītajām darbībām, ietverot ieguldījumu pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu, esību vai realizāciju, tādu režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir savu ieguldītāju ieguldījumiem, vai jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses vai trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, kā arī ar to saistītajām darbībām, ietverot pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu, esību vai realizāciju, ņemot vērā to, kas ir labvēlīgāks.

8. Papildu nolīgumā, kas aprakstīts 4. punktā, iekļauj šā panta 7. punkta piemērošanas kārtību attiecībā uz tām programmām, saskaņā ar kurām Līgumslēdzēja Puse piešķir subsīdijas vai cita veida finansiālu palīdzību, vai slēdz līgumus, lai pētītu un attīstītu energotehnoloģiju. Katra Līgumslēdzēja Puse ar sekretariāta starpniecību informē Hartas konferenci par kārtību, ko tā piemēro attiecībā uz šajā punktā aprakstītajām programmām.

9. Katra valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas ir parakstījusi vai pievienojusies šim Nolīgumam, šā Nolīguma parakstīšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dienā iesniedz sekretariātā ziņojumu, kurā apkopoti visi tiesību akti, noteikumi un citi pasākumi, kas attiecas uz:

a) izņēmumiem attiecībā uz 2. punktu, vai

b) programmām, kas minētas 8. punktā.

Līgumslēdzēja Puse pastāvīgi atjaunina savu ziņojumu, nekavējoties iesniedzot grozījumus sekretariātā. Hartas konference regulāri pārskata šos ziņojumus.

Attiecībā uz a) apakšpunktu šajā ziņojumā var norādīt tos enerģētikas nozares sektorus, kuros Līgumslēdzēja Puse piešķir citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājiem 3. punktā aprakstīto režīmu.

Attiecībā uz b) apakšpunktu Hartas konference var pārskatīt šādu programmu ietekmi uz konkurenci un ieguldījumiem.

10. Neatkarīgi no visiem citiem šā panta noteikumiem 3. un 7. punktā aprakstītais režīms neattiecas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību; tā vietā režīms ir tāds, kāds paredzēts to starptautisko intelektuālā īpašuma aizsardzības nolīgumu attiecīgajos noteikumos, kuru puses ir attiecīgās Līgumslēdzējas Puses.

11. Šā pielikuma 26. pantā Līgumslēdzējas Puses pieteikums par 5. panta 1. un 2. punktā aprakstīto ieguldījumu pasākumu, kas saistīts ar tirdzniecību, attiecībā uz citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja ieguldījumiem, kuri pastāv šāda pieteikuma laikā, saskaņā ar 5. panta 3. un 4. punktu tiek uzskatīts par pirmās Līgumslēdzējas Puses saistību nepildīšanu saskaņā ar šo daļu.

12. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai tās valsts tiesību aktos ir paredzēti efektīvi līdzekļi prasījumu aizstāvēšanā un tiesību izpildē attiecībā uz ieguldījumiem, ieguldījumu līgumiem un ieguldījumu atļaujām.

11. pants

Galvenais personālsastāvs

1. Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz fizisko personu iebraukšanu, uzturēšanos un darbu, labā ticībā izskata citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju pieprasījumus un tā galvenā personālsastāva, ko nodarbina šādi ieguldītāji vai kas nodarbināts saistībā ar šādu ieguldītāju ieguldījumiem, pieprasījumus iebraukt un uz laiku palikt tās teritorijā, lai veiktu darbības, kas saistītas ar attiecīgo ieguldījumu veikšanu vai attīstību, to pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu, esību vai realizāciju, ietverot konsultāciju vai galveno tehnisko pakalpojumu sniegšanu.

2. Līgumslēdzēja Puse atļauj tiem citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kam ir ieguldījumi tās teritorijā, un saistībā ar šādu ieguldītāju ieguldījumiem, nodarbināt pēc ieguldītāja vai ieguldījumu izvēles galveno personālsastāvu, neatkarīgi no tā valsts piederības un pilsonības, ja vien šādam galvenajam personālsastāvam ir atļauts iebraukt, uzturēties un strādāt pirmās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, un attiecīgā nodarbinātība atbilst noteikumiem un termiņiem, kas paredzēti šādam galvenajam personālam piešķirtajā atļaujā.

12. pants

Zaudējumu atlīdzināšana

1. Izņemot tos gadījumus, uz kuriem attiecas 13. panta noteikumi, jebkuram Līgumslēdzējas Puses ieguldītājam, kas cieš zaudējumus attiecībā uz jebkuriem ieguldījumiem citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā kara vai cita bruņota konflikta dēļ, valsts ārkārtas stāvokļa dēļ, to nekārtību dēļ, kas vērstas pret sabiedrisko kārtību, vai citos līdzīgos gadījumos minētajā teritorijā, otrā Līgumslēdzēja Puse attiecībā uz restitūciju, atlīdzināšanu, kompensāciju vai cita veida nolīdzinājumu piešķir vislielākās labvēlības režīmu no iespējamiem režīmiem, ko minētā Līgumslēdzēja Puse piemēro attiecībā uz jebkuru citu ieguldītāju – pašas Līgumslēdzējas Puses, kādas citas Līgumslēdzējas Puses vai kādas trešās valsts ieguldītāju.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, jebkuram Līgumslēdzējas Puses ieguldītājam, kas jebkurā no minētajā punktā paredzētajiem gadījumiem cieš zaudējumus citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, un šo zaudējumu iemesls ir:

a) otrās puses spēku vai institūciju veiktā pilnīga vai daļēja tā ieguldījumu rekvizīcija, vai

b) otrās puses spēku vai institūciju veiktā pilnīga vai daļēja tā ieguldījumu iznīcināšana, ja tas nav bijis nepieciešams šādā situācijā,

piešķir restitūciju vai kompensāciju, kas abos gadījumos ir tūlītēja, atbilstīga un efektīva.

13. pants

Ekspropriācija

1. Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā nedrīkst nacionalizēt, ekspropriēt vai pakļaut tādam pasākumam vai pasākumiem, kuru sekas ir līdzīgas nacionalizācijai vai ekspropriācijai (še turpmāk "ekspropriācija"), izņemot tos gadījumus, kad šāda ekspropriācija:

a) veikta sabiedrības interešu nolūkos;

b) nav diskriminējoša;

c) veikta likumā paredzētajā kārtībā, un

d) tai seko tūlītēja, atbilstīga un efektīva kompensācijas izmaksa.

Šādas kompensācijas apjoms ir ekspropriēto ieguldījumu patiesā tirgus vērtība, pirms tika uzzināts par ekspropriācijas vai gaidāmās ekspropriācijas ietekmi uz ieguldījumu vērtību (še turpmāk "novērtēšanas diena").

Pēc ieguldītāja pieprasījuma šādu patiesu tirgus vērtību izsaka brīvi konvertējamā valūtā, pamatojoties uz minētās valūtas maiņas tirgus kursu novērtēšanas dienā. Kompensācijā ietver arī procentus, pamatojoties uz tirgū noteiktajām komerclikmēm no ekspropriācijas dienas līdz maksāšanas dienai.

2. Cietušajam ieguldītājam saskaņā ar ekspropriētājas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem ir tiesības uz to, ka minētās Līgumslēdzējas Puses tiesu vai cita kompetenta un neatkarīga iestāde tūlīt izskata tā lietu, tā ieguldījumu vērtību un kompensācijas izmaksu saskaņā ar 1. punktā minētajiem principiem.

3. Lai novērstu šaubas, ekspropriācijā paredz situācijas, kad Līgumslēdzēja Puse ekspropriē uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma aktīvus tās teritorijā, kur kādas citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājam ir ieguldījumi, ietverot īpašumtiesības uz akcijām.

14. pants

Ar ieguldījumiem saistītie pārskaitījumi

1. Katra Līgumslēdzēja Puse attiecībā uz tās teritorijā veiktajiem jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem garantē pārskaitījumu brīvību uz savu teritoriju un no tās, ietverot šādu pārskaitījumu brīvību:

a) sākotnējais kapitāls un jebkāds papildu kapitāls ieguldījumu uzturēšanai un attīstībai;

b) peļņa;

c) saskaņā ar līgumu veiktie maksājumi, tostarp pamatsummas un uzkrāto procentu maksājumu amortizācija atbilstīgi aizdevuma līgumam;

d) saistībā ar minētajiem ieguldījumiem no ārvalstīm piesaistītā personālsastāva neizmantotie ienākumi un cita veida atalgojums;

e) ieņēmumi no visu ieguldījumu vai jebkuras to daļas pārdošanas vai likvidācijas;

f) ar strīdu izšķiršanu saistītie maksājumi;

g) saskaņā ar 12. un 13. pantu veiktie kompensācijas maksājumi.

2. Saskaņā ar 1. punktu pārskaitījumi tiek veikti nekavējoties un (izņemot peļņu natūrā) brīvi konvertējamā valūtā.

3. Pārskaitījumi tiek veikti, pamatojoties uz maiņas tirgus kursu pārskaitījuma dienā attiecībā uz tūlītējiem darījumiem pārskaitījuma valūtā. Gadījumā, ja ārvalstu valūtas tirgus nepastāv, izmanto pēdējo kursu, kas piemērots attiecībā uz iekšējiem ieguldījumiem, vai pēdējo maiņas kursu, kas izmantots, pārrēķinot valūtu īpašajās aizņēmumtiesībās, ņemot vērā to, kas ir izdevīgāks ieguldītājam.

4. Neatkarīgi no 1. līdz 3. punkta Līgumslēdzēja Puse var aizsargāt kreditoru tiesības vai nodrošināt atbilstību tiesību aktiem par vērtspapīru emisiju, tirdzniecību un darījumiem, un spriedumu izpildi civilās, administratīvās vai kriminālās iztiesāšanas procedūrās, piemērojot tās tiesību aktus un noteikumus vienlīdzīgi, nediskriminējošā veidā un labā ticībā.

5. Neatkarīgi no 2. punkta tās Līgumslēdzējas Puses no valstīm, kas agrāk ietilpa bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, savstarpēji noslēgtajos nolīgumos var paredzēt to, lai maksājumu pārskaitījumi notiktu šādu Līgumslēdzēju Pušu valūtās, ar nosacījumu, ka šādos nolīgumos nav paredzēts mazāk labvēlīgs režīms citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumiem to teritorijās, kā šo nolīgumu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem.

6. Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta Līgumslēdzēja Puse var ierobežot peļņas natūrā pārvedumu gadījumos, kad saskaņā ar 29. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai VVTT un ar to saistītajiem dokumentiem Līgumslēdzēja Puse var ierobežot vai aizliegt peļņu natūrā veidojošā produkta izvešanu vai pārdošanu izvešanai ar nosacījumu, ka Līgumslēdzēja Puse atļauj veikt peļņas pārskaitījumus natūrā, kā atļauts vai noteikts ieguldījumu līgumā, ieguldījumu veikšanas atļaujā vai citā rakstveida nolīgumā starp Līgumslēdzēju Pusi un citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju vai tā ieguldījumiem.

15. pants

Subrogācija

1. Ja Līgumslēdzēja Puse vai tās atbildīgā pārstāvniecība (še turpmāk "Atlīdzinātāja Puse") citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā (še turpmāk "Uzņēmēja Puse") veic maksājumu saskaņā ar atlīdzību vai garantiju, kas sniegta attiecībā uz ieguldītāja ieguldījumu (še turpmāk "Atlīdzināmā Puse"), Uzņēmēja Puse atzīst:

a) visu tiesību un prasījumu cesiju Atlīdzinātājai Pusei attiecībā uz šādiem ieguldījumiem; un

b) Atlīdzinātājas Puses tiesības izmantot visas šādas tiesības un izpildīt šādus prasījumus atbilstīgi subrogācijai.

2. Visos gadījumos Atlīdzinātājai Pusei ir tiesības uz:

a) tādu pašu attieksmi pret tās saņemtajām tiesībām un prasījumiem atbilstīgi 1. punktā minētajai cesijai; un

b) tādiem pašiem maksājumiem atbilstīgi minētajām tiesībām un prasījumiem;

uz kādiem bija tiesības Uzņēmējai Pusei atbilstīgi šim Nolīgumam attiecībā uz atbilstīgiem ieguldījumiem.

3. Jebkādos tiesas procesos saskaņā ar 26. pantu Līgumslēdzēja Puse aizstāvībā, pretprasībā, tiesībās uz kompensāciju vai jebkādā citā nolūkā nedrīkst apgalvot, ka minētā pilnīga vai daļēja iespējamo zaudējumu atlīdzība vai cita veida kompensācija ir vai būs saņemta saskaņā ar apdrošināšanas vai garantijas līgumu.

16. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem

Ja divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu starpā ir noslēgts iepriekšējs starptautisks nolīgums vai ja tās noslēdz turpmāku starptautisku nolīgumu, kura noteikumi attiecas uz šā Nolīguma III vai V daļu:

1. šā Nolīguma III vai V daļā neko netulko kā atkāpi no jebkuriem šādiem cita nolīguma noteikumiem vai no jebkurām tajā paredzētajām strīdu izšķiršanas tiesībām, kas attiecas uz šiem noteikumiem, un

2. šādos citu nolīgumu noteikumos neko netulko kā atkāpi no jebkuriem šā Nolīguma III vai V daļas noteikumiem vai no jebkurām tajā paredzētajām strīdu izšķiršanas tiesībām, kas attiecas uz šiem noteikumiem,

ja jebkuri šādi noteikumi ir vairāk labvēlīgi attiecībā uz ieguldītāju vai ieguldījumiem.

17. pants

Daži III daļas nepiemērošanas gadījumi

Katra Līgumslēdzēja Puse patur tiesības liegt šīs daļas atvieglojumus:

1. juridiskai personai, ja šāda persona ir trešās valsts pilsonis vai valsts piederīgais vai atrodas to uzraudzībā, un ja minētai personai nav ievērojamas uzņēmējdarbības tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā tā ir organizēta, vai

2. attiecībā uz ieguldījumiem, ja aizliedzošā Līgumslēdzēja Puse konstatē, ka šādi ieguldījumi ir trešās valsts ieguldītāja ieguldījumi, ar ko vai attiecībā uz ko aizliedzošā Līgumslēdzēja Puse:

a) neuztur diplomātiskās attiecības, vai

b) nosaka vai veic pasākumus:

i) kas aizliedz darījumus ar minētās valsts ieguldītājiem, vai

ii) notiktu šo pasākumu pārkāpšana vai apiešana, ja šīs puses atvieglojumi būtu piešķirti minētās valsts ieguldītājiem vai to ieguldījumiem.

IV DAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

18. pants

Enerģijas resursu suverenitāte

1. Līgumslēdzējas Puses atzīst valsts suverenitāti un suverēnās tiesības attiecībā uz enerģijas resursiem. Līgumslēdzējas Puses atkārtoti apstiprina, kas tās jāizpilda, pakļaujoties un saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

2. Neskarot enerģijas resursu pieejamības veicināšanas mērķus un to komerciālas izpētes un attīstības mērķus, šajā Nolīgumā nekādā ziņā nav liegti Līgumslēdzēju Pušu noteikumi, ar kuriem reglamentē enerģijas resursu īpašumtiesību sistēmu.

3. Katrai valstij ir tiesības izlemt, kuri ģeogrāfiski apgabali tās teritorijā būs pieejami savu enerģijas resursu izpētei un attīstībai, to reģenerācijas optimizācijas principus, optimālo reģenerācijas apjomu, līdz kuram tos var izsmelt vai citādi izmantot, kā arī noteikt un saņemt jebkādus nodokļus, honorārus vai citus finanšu maksājumus, kurus maksā saistībā ar šādu izpēti un izmantošanu, un regulēt vides aizsardzības un drošības aspektus šādas izpētes, attīstības un reģenerācijas pasākumos tās teritorijā, un piedalīties šādas izpētes un izmantošanas pasākumos, cita starpā, ar tiešu valdības piedalīšanos vai ar valsts uzņēmumu starpniecību.

4. Līgumslēdzējas Puses apņemas veicināt pieeju enerģijas resursiem, cita starpā, sadalot tos nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz publicētiem kritēriju apstiprinājumiem, licencēm, koncesijām un līgumiem enerģijas resursu ģeoloģiskajai izpētei un pētīšanai, vai iegūšanai un izmantošanai.

19. pants

Vides aspekti

1. Lai nodrošinātu noturīgu attīstību un ņemot vērā savas saistības saskaņā ar minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem attiecībā uz vidi, katra Līgumslēdzēja Puse, kas ir minēto nolīgumu puse, dara visu iespējamo, lai ekonomiski efektīvā veidā mazinātu kaitīgo ietekmi uz vidi tās teritorijā vai ārpus tās, kas rodas visu to darbību dēļ, kuras saistītas ar enerģijas ciklu tās teritorijā, pienācīgi ievērojot drošības aspektus. Lai to panāktu, Līgumslēdzēja Puse darbojas, vērtējot izmaksu lietderību. Savā politikā un darbībās katra Līgumslēdzēja Puse cenšas veikt drošības pasākumus, lai novērstu vai mazinātu postošu ietekmi uz vidi. Līgumslēdzējas Puses piekrīt, ka to teritoriju piesārņotājs uzņemas piesārņojuma izmaksas, tostarp pārrobežu piesārņojuma izmaksas, attiecīgi ņemot vērā sabiedrības intereses un netraucējot ieguldījumus enerģijas ciklā vai starptautiskajā tirdzniecībā. Līgumslēdzējas Puses attiecīgi:

a) ievēro ekoloģiskos apsvērumus savas enerģētikas politikas izstrādes un īstenošanas laikā;

b) sekmē tirgus orientētu cenu veidošanu un vides izmaksu un pabalstu pilnīgāku atspoguļošanu enerģijas cikla laikā;

c) ņemot vērā 34. panta 4. punktu, veicina sadarbību Hartas mērķu sasniegšanā vides aizsardzības jomā un sadarbību starptautisko vides standartu jomā attiecībā uz enerģijas ciklu, ievērojot atšķirības attiecībā uz kaitīgo ietekmi un kaitīgās ietekmes mazināšanas izmaksām Līgumslēdzēju Pušu starpā;

d) pievērš īpašu uzmanību energoefektivitātes uzlabošanai, neizsīkstošo enerģijas avotu attīstībai un izmantošanai, tīrākas degvielas izmantošanas veicināšanai un piesārņojumu mazinošu tehnoloģiju un tehnoloģisko līdzekļu pielietošanai;

e) veicina tādas informācijas vākšanu un tās sadali Līgumslēdzēju Pušu starpā, kas attiecas uz videi draudzīgu un ekonomiski efektīvu enerģētikas politiku, kā arī izmaksu lietderību ievērojošām darbībām un tehnoloģijām;

f) veicina sabiedrības informētību par enerģijas sistēmu ietekmi uz vidi, par enerģijas sistēmu kaitīgās ietekmes uz vidi novēršanas vai mazināšanas apjomu, kā arī par izmaksām, kas saistītas ar dažādiem kaitīgās ietekmes novēršanas un mazināšanas pasākumiem;

g) sadarbojas un veicina to energoefektīvo un videi draudzīgo tehnoloģiju, darbību un procesu izpēti, attīstību un pielietošanu, kas ekonomiski efektīvā veidā mazinās kaitīgo ietekmi uz vidi visos ar enerģijas ciklu saistītajos aspektos;

h) veicina labvēlīgus apstākļus šādu tehnoloģiju pārņemšanā un izplatīšanā, ievērojot intelektuālā īpašuma tiesību atbilstīgu un efektīvu aizsardzību;

i) sekmē, lai sākumposmā un pirms lēmuma pieņemšanas atklāti novērtē un pēc tam veic monitoringu to enerģētikas ieguldījumu projektu ietekmei uz vidi, kas ir būtiski attiecībā uz vidi;

j) veicina starptautisku informētību un informācijas apmaiņu par attiecīgām Līgumslēdzējas Puses vides programmām un standartiem un par minēto programmu un standartu īstenošanu;

k) pēc pieprasījuma un pieejamo resursu robežās piedalās atbilstīgu vides aizsardzības programmu izstrādē un īstenošanā Līgumslēdzējās Pusēs.

2. Pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu pieprasījuma strīdus par šā panta noteikumu piemērošanu vai iztulkošanu izskata un cenšas izšķirt Hartas konferencē tiktāl, cik šo strīdu izšķiršanas metodes nepastāv citos atbilstīgajos starptautiskajos forumos.

3. Šajā pantā:

a) "enerģijas cikls" ir pilns enerģijas cikls, kas iekļauj darbības, kuras attiecas uz dažādu enerģijas formu ģeoloģisko izpēti, pētīšanu, ražošanu, pārveidi, uzglabāšanu, transportēšanu, sadali un patēriņu, un atkritumu apstrādi un apglabāšanu, kā arī šo darbību pārtraukšanu, izbeigšanu vai slēgšanu, mazinot kaitīgo ietekmi uz vidi;

b) "ietekme uz vidi" ir jebkāda ietekme uz vidi, ko izraisījusi noteikta darbība, ietverot ietekmi uz cilvēku veselību un drošību, floru, faunu, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu un vēstures pieminekļiem, kā arī citām konstrukcijām vai šo faktoru mijiedarbību; tā iekļauj arī ietekmi uz kultūras mantojumu vai sociālekonomiskajiem apstākļiem, ko izraisa izmaiņas minētajos faktoros;

c) "energoefektivitātes paaugstināšana" ir tāda veida darbība, lai saglabātu tādu pašu (preces vai pakalpojuma) produkcijas vienību, nesamazinot produkcijas kvalitāti vai efektivitāti, bet samazinot enerģijas apjomu, kas nepieciešams šīs produkcijas ražošanai;

d) "izmaksu lietderība" ir noteikta mērķa sasniegšana ar viszemākajām izmaksām vai vislielākā labuma sasniegšana ar dotajām izmaksām.

20. pants

Pārredzamība

1. Tie tiesību akti, noteikumi, tiesas lēmumi un vispārējas piemērošanas administratīvie noteikumi, kas skar tirdzniecību ar energomateriāliem un energoproduktiem, saskaņā ar 29. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir pasākumi, kas pakļauti VVTT un attiecīgo ar to saistīto dokumentu pārredzamības noteikumiem.

2. Tos tiesību aktus, noteikumus, tiesas lēmumus un vispārējas piemērošanas administratīvos noteikumus, kas stājās spēkā jebkurā Līgumslēdzējā Pusē, un tos spēkā esošos Līgumslēdzēju Pušu nolīgumus, kas skar citus šajā Nolīgumā iekļautos jautājumus, nekavējoties publicē tā, lai Līgumslēdzējas Puses un ieguldītāji varētu ar tiem iepazīties. Šā punkta noteikumi neprasa, lai kāda Līgumslēdzēja Puse atklātu konfidenciālu informāciju, kas varētu traucēt tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kas kaitētu jebkura ieguldītāja likumīgajām komerciālajām interesēm.

3. Katrā Līgumslēdzējā Pusē izraugās vienu vai vairākus informācijas centrus, kuros var griezties ar pieprasījumiem pēc informācijas par iepriekšminētajiem tiesību aktiem, noteikumiem, tiesas lēmumiem un administratīvajiem noteikumiem, un par šādu izraudzīšanos tūlīt paziņo sekretariātam, kas to sniedz pēc pieprasījuma.

21. pants

Nodokļu uzlikšana

1. Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, nekas šajā Nolīgumā nerada tiesības un neuzliek saistības attiecībā uz Līgumslēdzēju Pušu nodokļu uzlikšanas pasākumiem. Jebkādu pretrunu gadījumā starp šo pantu un jebkuru citu šā Nolīguma noteikumu, šis pants ir noteicošs tiktāl, cik tas attiecas uz pretrunām.

2. Šā pielikuma 7. panta 3. punkts attiecas uz nodokļu uzlikšanas pasākumiem, kas nav saistīti ar ienākumu vai kapitālu, bet šāds noteikums neattiecas uz:

a) Līgumslēdzējas Puses piešķirto atvieglojumu saskaņā ar jebkuras konvencijas, nolīguma vai vienošanās nodokļu noteikumiem, kas aprakstīti 7. punkta a) apakšpunkta ii) iedaļā, vai

b) jebkādiem nodokļu uzlikšanas pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu nodokļu iekasēšanu, izņemot gadījumus, kad Līgumslēdzējas Puses pasākumi patvaļīgi diskriminē energomateriālus un energoproduktus, kuru izcelsme vai galamērķis ir citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vai patvaļīgi ierobežo atvieglojumus, kas piešķirti saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

3. Šā pielikuma 10. panta 2. un 7. punkts attiecas uz Līgumslēdzēju Pušu nodokļu uzlikšanas pasākumiem, kas nav saistīti ar ienākumu vai kapitālu, bet šādi noteikumi neattiecas uz:

a) vislielākās labvēlības režīma saistību uzlikšanu attiecībā uz atvieglojumiem, kurus Līgumslēdzēja Puse piešķīrusi saskaņā ar jebkuras konvencijas, nolīguma vai vienošanās nodokļu noteikumiem, kas aprakstīti 7. punkta a) apakšpunkta ii) daļā vai kas izriet no jebkuras reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas dalības, vai

b) jebkādiem nodokļu uzlikšanas pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu nodokļu iekasēšanu, izņemot gadījumus, kad pasākums patvaļīgi diskriminē citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju vai patvaļīgi ierobežo atvieglojumus, kas piešķirti saskaņā ar šā Nolīguma ieguldījumu noteikumiem.

4. Šā Nolīguma 29. panta 2. līdz 6. punkts attiecas uz nodokļu uzlikšanas pasākumiem, kas nav saistīti ar ienākumu vai kapitālu.

5. a) Šā Nolīguma 13. pants attiecas uz nodokļiem.

b) Turpmāk norādītos noteikumus piemēro, ja saskaņā ar 13. pantu rodas jautājums, kas attiecas uz to, vai nodoklis iekļauj ekspropriāciju un vai nodoklis, kas iespējams iekļauj ekspropriāciju, ir diskriminējošs:

i) ieguldītājs vai Līgumslēdzēja Puse, kas atsaucas uz ekspropriāciju, griežas attiecīgajā kompetentajā nodokļu administrācijā ar jautājumu par to, vai nodoklis iekļauj ekspropriāciju un vai nodoklis ir diskriminējošs. Ja ieguldītājs vai Līgumslēdzēja Puse nenodod šādu lietu izskatīšanai, saskaņā ar 26. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai 27. panta 2. punktu strīdu izšķiršanai pieaicinātās institūcijas nodod lietu izskatīšanai attiecīgajās kompetentajās nodokļu administrācijās;

ii) kompetentās nodokļu administrācijas sešu mēnešu laikā pēc šādas lietas nodošanas izskatīšanai cenšas atrisināt tajā minētos jautājumus. Ja jautājums ir saistīts ar nediskriminācijas aspektiem, kompetentās nodokļu administrācijas piemēro attiecīgās nodokļu konvencijas nediskriminācijas noteikumus, bet ja tādi noteikumi attiecīgajā, šim nodoklim piemērojamā nodokļu konvencijā nepastāv, vai ja šāda nodokļu konvencija nav spēkā attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu starpā, kompetentās nodokļu administrācijas piemēro nediskriminācijas principus saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Parauga konvenciju par nodokļu uzlikšanu attiecībā uz ienākumu un kapitālu;

iii) saskaņā ar 26. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai 27. panta 2. punktu strīdu izšķiršanai pieaicinātās institūcijas var ņemt vērā jebkādus kompetento nodokļu administrāciju pieņemtos slēdzienus par to, vai nodoklis iekļauj ekspropriāciju. Šīs institūcijas ņem vērā jebkurus slēdzienus, kurus kompetentās nodokļu administrācijas pieņēmušas b) apakšpunkta ii) daļā paredzēto sešu mēnešu laikā attiecībā uz to, vai nodoklis ir diskriminējošs. Šīs institūcijas var ņemt vērā arī jebkurus slēdzienus, kurus kompetentās nodokļu administrācijas pieņēmušas pēc sešu mēnešu termiņa beigām;

iv) kompetento nodokļu administrāciju iesaistīšana pēc b) apakšpunkta ii) daļā paredzēto sešu mēnešu termiņa beigām, nekādā gadījumā nenoved pie tiesas procesu kavējumiem, ievērojot 26. un 27. pantu.

6. Lai novērstu šaubas, 14. pantā nav paredzēts ierobežot Līgumslēdzējas Puses tiesības uzlikt vai iekasēt nodokli, to ieturot vai citā veidā.

7. Šajā pantā:

a) Termins "nodokļu uzlikšanas pasākums" iekļauj:

i) jebkuru noteikumu, kas attiecas uz nodokļiem Līgumslēdzējas Puses vai tās politiskā sadalījuma, vai tās pašvaldības tiesību aktos, un

ii) jebkuru noteikumu, kas attiecas uz nodokļiem jebkurā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai attiecībā uz jebkuru citu starptautisko nolīgumu vai vienošanos, kas ir saistoša Līgumslēdzējai Pusei.

b) Ienākuma un kapitāla nodokļi ir visi nodokļi, kurus uzliek attiecībā uz kopējiem ienākumiem, kopējo kapitālu, vai ienākumu vai kapitāla elementiem, ietverot nodokļus, ko uzliek kapitāla pieaugumam no īpašuma atsavināšanas, kā arī nodošanas mantojumā, mantojuma un dāvinājuma nodokļi vai līdzīgi nodokļi, nodokļi no uzņēmumu maksāto mēnešalgu un algu kopsummas, un nodokļi no kapitāla vērtības pieauguma.

c) "Kompetenta nodokļu administrācija" ir kompetentā iestāde atbilstīgi nolīgumam par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas ir spēkā Līgumslēdzēju Pušu starpā, vai – ja šāda nolīguma nav – par nodokļiem atbildīgais ministrs vai ministrija, vai to pilnvarotie pārstāvji.

d) Lai novērstu šaubas, termini "nodokļu noteikumi" un "nodokļi" neiekļauj muitas nodokļus.

22. pants

Valsts uzņēmumi un priviliģētie uzņēmumi

1. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai jebkurš valsts uzņēmums, ko tā uztur vai izveido, veic savas darbības tās teritorijā preču un pakalpojumu pārdošanas vai sniegšanas jomā tā, lai tas atbilstu Līgumslēdzējas Puses saistībām saskaņā ar šā Nolīguma III daļu.

2. Līgumslēdzējas Puses nedrīkst veicināt vai pieprasīt, lai šāds valsts uzņēmums veiktu savas darbības tās teritorijā veidā, kas neatbilst Līgumslēdzējas Puses saistībām atbilstīgi citiem šā Nolīguma noteikumiem.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, ka gadījumā, ja tā izveido vai uztur šo vienību un uztic tai pārvaldes, administratīvas vai citas pārvaldes pilnvaras, šāda vienība īsteno minētās pilnvaras saskaņā ar šajā Nolīgumā paredzētajām Līgumslēdzēju Pušu saistībām.

4. Neviena Līgumslēdzēja Puse neveicina un nepieprasa, lai jebkura tāda vienība, kurai tā piešķir ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas, veic savas darbības veidā, kas neatbilst Līgumslēdzējas Puses saistībām atbilstīgi šim Nolīgumam.

5. Šajā pantā "vienība" iekļauj jebkuru uzņēmumu, aģentūru vai citu organizāciju, vai privātpersonu.

23. pants

Noteikumu ievērošana vietējās iestādēs

1. Katra Līgumslēdzēja Puses atbilstīgi šim Nolīgumam ir pilnīgi atbildīga par visu šā Nolīguma noteikumu ievērošanu un veic tādus tai pieejamus attiecīgos pasākumus, kas nodrošina to izpildi arī reģionālajās un vietējās pašvaldībās un iestādēs tās teritorijā.

2. Šā Nolīguma II, IV un V daļas strīda izšķiršanas noteikumus var izmantot attiecībā uz pasākumiem, kas attiecas uz Līgumslēdzējas Puses šā Nolīguma ievērošanu, ko veic reģiona vai vietējās pašvaldības un iestādes šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

24. pants

Izņēmumi

1. Šā panta noteikumi neattiecas uz 12., 13. un 29. pantu.

2. Šā Nolīguma noteikumi, izņemot tos, kas:

a) minēti 1. punktā, un

b) attiecas uz šā Nolīguma III daļas i) apakšpunktu,

neliedz jebkurai Līgumslēdzējai Pusei pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kas ir:

i) vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

ii) būtiski energomateriālu un energoproduktu ieguvei un sadalei piedāvājuma deficīta apstākļos, kura iemeslus minētā Līgumslēdzēja Puse nevar kontrolēt, ar noteikumu, ka jebkuri šādi pasākumi atbilst šādiem principiem:

A) visām citām Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības uz vienlīdzīgu daļu šādu energomateriālu un energoproduktu starptautiskajā piedāvājumā, un

B) jebkuri šādi pasākumi, kas ir pretrunā ar šo Nolīgumu, tiek pārtraukti, tiklīdz vairs nav apstākļi, kuri tos izraisīja, vai

iii) radīti, lai palīdzētu tiem sekretariātā paziņotajiem ieguldījumiem vai ieguldītājiem, kas ir iezemieši vai sociāli vai ekonomiski nelabvēlīgas personas vai grupas, ar noteikumu, ka šādi pasākumi:

A) būtiski neietekmē minētās Līgumslēdzējas Puses ekonomiku, un

B) nediskriminē un neizšķir jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājus no minētās Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kas nav iekļauti to personu skaitā, attiecībā uz kuriem šie pasākumi ir paredzēti,

ar nosacījumu, ka šādi pasākumi neietver slēptus saimnieciskās darbības ierobežojumus enerģētikas nozarē, vai patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp Līgumslēdzējām Pusēm vai starp Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājiem, vai citām Līgumslēdzēju Pušu ieinteresētām personām. Šādi pasākumi ir attiecīgi pamatoti, un tie neanulē un nevājina jebkādas priekšrocības, kuras viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses var pamatoti sagaidīt atbilstīgi šim Nolīgumam apjomā, kas ir lielāks par to, kas noteikti vajadzīgs minētajā nolūkā.

3. Tos Nolīguma noteikumus, kas nav minēti 1. punktā, neiztulko tā, lai tie liedz kādai Līgumslēdzējai Pusei veikt jebkādus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem:

a) savu būtisku drošības interešu aizsardzībai, ietverot pasākumus:

i) kas attiecas uz energomateriālu un energoproduktu piegādi militārām iestādēm; vai

ii) kas veikti kara, bruņota konflikta vai citu ārkārtēju situāciju laikā, kas skar starptautiskās attiecības;

b) kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču neizplatīšanas valsts politikas īstenošanai, vai kas vajadzīgi, lai tā izpildītu savas saistības atbilstīgi Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pamatnostādnēm par kodolmateriālu eksportu un citām starptautiskajām saistībām un vienošanām par kodolieroču neizplatīšanu, vai

c) sabiedriskās kārtības uzturēšanas nolūkos.

Šādi pasākumi neiekļauj slēptus tranzīta ierobežojumus.

4. Nolīguma noteikumi, kas piešķir vislielākās labvēlības režīmu, neuzliek nevienai Līgumslēdzējai Pusei pienākumu attiecināt jebkādu atvieglojumu režīmu uz jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem:

a) ja atvieglojumu režīms izriet no tās dalības brīvās tirdzniecības zonā vai muitas savienībā, vai

b) ja tas ir piešķirts ar divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu par ekonomisko sadarbību to valstu starpā, kas agrāk ietilpa bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, līdz tiks noteikti un pilnīgi nodibināti to savstarpējie ekonomikas sakari.

25. pants

Ekonomikas integrācijas nolīgumi

1. Šā Nolīguma noteikumus nedrīkst iztulkot kā kādas Līgumslēdzējas Puses, kas ir kāda ekonomikas integrācijas nolīguma (še turpmāk "EIA") puse, pienākumu vislielākās labvēlības režīma veidā attiecināt tādu atvieglojumu režīmu, kāds tiek piemērots starp minētā EIA pusēm šo pušu dalības rezultātā minētajā EIA, uz otru Līgumslēdzēju Pusi, kura nav šā EIA puse.

2. Šā panta 1. punktā "EIA" ir tāds nolīgums, ar ko būtiski liberalizē, inter alia, tirdzniecību un ieguldījumus, paredzot, ka tā pušu starpā nav vai tiek likvidēta būtībā jebkāda veida diskriminācija, atceļot esošos diskriminējošos pasākumus un/vai aizliedzot jaunus vai papildu diskriminējošus pasākumus, sākot ar minētā nolīguma spēkā stāšanās brīdi vai pēc pamatota termiņa.

3. Šā panta noteikumi neietekmē VVTT un ar to saistīto dokumentu piemērošanu atbilstīgi 29. pantam.

V DAĻA

PUŠU STRĪDU IZŠĶIRŠANA

26. pants

Strīdu izšķiršana starp ieguldītāju un Līgumslēdzēju Pusi

1. Strīdi starp Līgumslēdzēju Pusi un citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, kas attiecas uz tā ieguldījumiem pirmās Līgumslēdzējas Puses teritorijā un kas saistīti ar pirmās Līgumslēdzējas Puses III daļā noteikto saistību iespējamo nepildīšanu, pēc iespējas tiek atrisināti ar izlīgumu.

2. Ja šādus strīdus nav iespējams izšķirt atbilstīgi 1. punkta noteikumiem trīs mēnešu laikā no dienas, kad kāda no strīda pusēm ir pieprasījusi izlīgumu, ieguldītājs, kas ir šā strīda puse, var izvēlēties to izšķiršanu:

a) Līgumslēdzējas Puses, kas ir šā strīda puse, tiesās vai administratīvajās tiesās,

b) saskaņā ar jebkuru piemērojamu, iepriekšēji saskaņotu strīdu izšķiršanas procedūru vai

c) saskaņā ar šādiem šā panta punktiem.

3. a) Saskaņā tikai ar b) un c) apakšpunktu katra Līgumslēdzēja Puse līdz ar šo dod savu beznosacījuma piekrišanu nodot strīdus izskatīšanai starptautiskajā šķīrējtiesā vai panākt samierināšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem.

b) i) Nolīguma ID pielikumā minētās Līgumslēdzējas Puses nedod šādu beznosacījuma piekrišanu tad, ja ieguldītājs iepriekš ir iesniedzis šo strīdu izskatīšanai saskaņā ar 2. punkta a) vai b) apakšpunktu.

ii) Pārredzamības labad katra ID pielikumā minētā Līgumslēdzēja Puse sniedz sekretariātam rakstisku ziņojumu par savu politiku, metodēm un nosacījumiem šajā sakarā un ne vēlāk kā tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas dienā saskaņā ar 39. pantu vai tās pievienošanās dokumenta deponēšanas dienā saskaņā ar 41. pantu.

c) Nolīguma IA pielikumā minētā Līgumslēdzēja Puse nedod šādu beznosacījuma piekrišanu attiecībā uz tiem strīdiem, kas izriet no 10. panta 1. punkta pēdējā teikuma.

4. Gadījumā, ja ieguldītājs izvēlas nodot strīdu izšķiršanai atbilstīgi 2. punkta c) apakšpunktam, šis ieguldītājs turpmāk dod savu rakstveida piekrišanu attiecībā uz strīda nodošanu:

a) i) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izšķiršanas centram, kas nodibināts saskaņā ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu piederīgajiem, kas atklāta parakstīšanai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (še turpmāk "ICSID Konvencija"), ja gan ieguldītāja Līgumslēdzēja Puse, gan Līgumslēdzēja Puse, kas ir šā strīda puse, ir šīs ICSID Konvencijas puses; vai

ii) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izšķiršanas centram, kas izveidots saskaņā ar a) apakšpunkta i) daļā minēto konvenciju, saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem reglamentē centra sekretariāta tiesas procesu pārvaldes papildu pasākumus (še turpmāk "papildu pasākumu noteikumi"), ja šīs ICSID Konvencijas puse ir vai nu ieguldītāja Līgumslēdzēja Puse, vai nu Līgumslēdzēja Puse, kas ir šā strīda puse, bet ne abas;

b) vienīgajam šķīrējtiesnesim vai īpašajai ad hoc šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (še turpmāk "UNCITRAL") šķīrējtiesas reglamentu; vai

c) Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūta šķīrējtiesai.

5. a) Šā panta 3. punktā minēto piekrišanu līdz ar rakstveida ieguldītāja piekrišanu, kas sniedzama saskaņā ar 4. punktu, uzskata par tādu, kas atbilst prasībām attiecībā uz:

i) strīda pušu rakstveida piekrišanu – ICSID Konvencijas II nodaļā un papildu pasākumu noteikumos;

ii) "rakstveida vienošanos" – 1958. gada 10. jūnijā Ņujorkā parakstītās Konvencijas par ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi II pantā (še turpmāk "Ņujorkas Konvencija"); un

iii) "līguma puses ir rakstveidā vienojušās" – UNCITRAL šķīrējtiesas reglamenta 1. pantā;

b) jebkādu izskatīšanu šķīrējtiesā atbilstīgi šim pantam veic pēc jebkuras strīda puses pieprasījuma valstī, kas ir Ņujorkas Konvencijas puse. Minētās Konvencijas I panta vajadzībām tās prasības, kas iesniegtas izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šo, uzskata par tādām, kam pamatā ir komercattiecības vai tirdzniecības darījums.

6. Atbilstīgi 4. punktam izveidotā šķīrējtiesa izskata strīdu jautājumus saskaņā ar šo Nolīgumu un spēkā esošajām starptautisko tiesību normām un principiem.

7. Tā ieguldītāja tiesiskais statuss, kas nav fiziska persona un 4. punktā minētās rakstveida piekrišanas dienā nav tās Līgumslēdzējas Puses piederīgais, kas ir strīda puse, un ko, pirms radās strīds starp šo ieguldītāju un minēto Līgumslēdzēju Pusi, kontrolēja kādas citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, ir pielīdzināts "citas Līgumslēdzējas Puses piederīgā" tiesiskajam statusam ICSID Konvencijas 25. panta 2. punkta b) apakšpunktā un "citas valsts piederīgā" tiesiskajam statusam papildu pasākumu noteikumu 1. panta 6. punktā.

8. Šķīrējtiesas nolēmums, kas var iekļaut procentu piešķiršanu, ir galīgs un saistošs visām strīda pusēm. Šķīrējtiesas nolēmumā par strīda Līgumslēdzējas Puses vietējo pašvaldību vai iestāžu pasākumiem paredz, ka Līgumslēdzēja Puse var atmaksāt zaudējumus naudas izteiksmē jebkuru citu piešķirto aizsardzības līdzekļu vietā. Katra Līgumslēdzēja Puse nekavējoties izpilda jebkuru šādu nolēmumu un paredz šādu nolēmumu efektīvu izpildi tās teritorijā.

27. pants

Strīdu izšķiršana Līgumslēdzēju Pušu starpā

1. Līgumslēdzējas Puses cenšas atrisināt ar šā Nolīguma piemērošanu vai iztulkošanu saistītos strīdus diplomātiskā ceļā.

2. Ja strīdu saskaņā ar 1. punktu nav bijis iespējams atrisināt pieņemama termiņa laikā, jebkura strīda puse, to rakstveidā paziņojot otrai strīda pusei, var nodot lietu izšķiršanai īpašajā ad hoc šķīrējtiesā atbilstīgi šim pantam, izņemot gadījumus, kad tas ir citādi paredzēts šajā Nolīgumā vai Līgumslēdzēju Pušu rakstveida vienošanās, un izņemot gadījumus, kad tas attiecas uz 6. vai 19. panta piemērošanu vai iztulkošanu, vai – attiecībā uz LA pielikumā minētajām Līgumslēdzējām Pusēm – 10. panta 1. punkta pēdējā teikuma piemērošanu vai interpretāciju.

3. Šāda ad hoc šķīrējtiesa ir izveidota šādi:

a) lietu ierosinātāja Līgumslēdzēja Puse ieceļ vienu šķīrējtiesas locekli un 30 dienu laikā no brīža, kad otrā Līgumslēdzēja Puse ir saņēmusi 2. punktā minēto paziņojumu, par tā iecelšanu ziņo otrai strīdā iesaistītajai Līgumslēdzējai Pusei;

b) otra strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse ieceļ vienu šķīrējtiesas locekli 60 dienu laikā no 2. punktā minētā rakstveida paziņojuma saņemšanas. Ja šķīrējtiesas loceklis netiek iecelts paredzētajā laikā, lietu ierosinātāja Līgumslēdzēja Puse 90 dienu laikā no 2. punktā minētā rakstveida paziņojuma saņemšanas var pieprasīt, lai šāda norīkošana tiek veikta saskaņā ar d) apakšpunktu;

c) strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses ieceļ trešo šķīrējtiesas locekli, kas nedrīkst būt strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses piederīgais vai pilsonis. Minētais šķīrējtiesas loceklis ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja 150 dienu laikā no 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Līgumslēdzējām Pusēm nav izdevies vienoties par trešā locekļa iecelšanu, to ieceļ saskaņā ar d) apakšpunktu pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, kas iesniegts 180 dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas;

d) saskaņā ar šo punktu pieprasīto šķīrējtiesas locekļu iecelšanu veic Pastāvīgās starptautiskās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs 30 dienu laikā no attiecīgā pieprasījuma saņemšanas. Ja kādu iemeslu dēļ ģenerālsekretārs nevar veikt šo uzdevumu, šos šķīrējtiesas locekļus ieceļ biroja pirmais sekretārs. Ja, savukārt, kādu iemeslu dēļ biroja pirmais sekretārs nevar veikt šo uzdevumu, šos šķīrējtiesas locekļus ieceļ vecākais vietnieks;

e) saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktu veikto iecelšanu īsteno, pamatojoties uz ieceļamo locekļu kvalifikāciju un pieredzi jo īpaši tādos jautājumos, uz kuriem attiecas šis Nolīgums;

f) ja Līgumslēdzēju Pušu starpā nav vienošanās par pretējo, UNCITRAL šķīrējtiesas reglaments ir noteicošs, ciktāl to nav pārlabojušas strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses vai šķīrējtiesneši. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus ar locekļu balsu vairākumu;

g) šķīrējtiesa izšķir strīdus saskaņā ar šo Nolīgumu un spēkā esošajām starptautisko tiesību normām un principiem;

h) šķīrējtiesas nolēmums ir galīgs un saistošs strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm;

i) ja šķīrējtiesa, taisot nolēmumu, konstatē, ka kādas reģionālās vai vietējās pašvaldības vai iestādes pasākumi P pielikuma I daļā minētās Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir pretrunā ar šā Nolīguma noteikumiem, jebkura strīdā iesaistītā puse var piemērot P pielikuma II daļas noteikumus;

j) šķīrējtiesas izmaksas, tostarp tās locekļu atalgojumu, strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses sedz vienādās daļās. Tomēr šķīrējtiesa pēc sava ieskata var likt vienai no strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm segt lielāku izmaksu daļu;

k) ja strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesa notur sēdi Hāgā un izmanto Pastāvīgās šķīrējtiesas telpas un iekārtas;

l) nolēmuma kopiju deponē sekretariātam, kas nodrošina tās vispārēju pieejamību.

28. pants

Nolīguma 27. panta nepiemērošana attiecībā uz dažiem strīdiem

Līgumslēdzēju Pušu strīdi, kas attiecas uz 5. vai 29. panta piemērošanu vai iztulkošanu, netiek izšķirti atbilstīgi 27. panta noteikumiem, ja strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses nav šādi vienojušās.

VI DAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

29. pants

Pagaidu noteikumi par jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību

1. Šā panta noteikumi attiecas uz tirdzniecību ar energomateriāliem un energoproduktiem gadījumā, ja kāda Līgumslēdzēja Puse nav VVTT un ar to saistīto dokumentu puse.

2. a) Līgumslēdzēju Pušu tirdzniecība ar energomateriāliem un energoproduktiem, ja vismaz viena no tām nav VVTT vai ar to saistītā dokumenta puse, saskaņā ar b) un c) apakšpunktu un G pielikumā paredzētajiem izņēmumiem un noteikumiem tiek reglamentēta ar VVTT 1947 un ar to saistīto dokumentu noteikumiem, kurus piemēroja 1994. gada 1. martā un ko VVTT puses piemēroja savā starpā attiecībā uz energomateriāliem un energoproduktiem, tā, it kā visas Līgumslēdzējas Puses būtu VVTT 1947 un ar to saistīto dokumentu puses.

b) Ja Līgumslēdzēja Puse ir valsts, kas agrāk ietilpa bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, saskaņā ar TFU pielikumu tās tirdzniecību līdz 1999. gada 1. decembrim var reglamentēt ar nolīgumu starp divām vai vairākām šādām valstīm, vai arī vēlāk uzņemot minēto Līgumslēdzēju Pusi VVTT, ņemot vērā to, kas notiek agrāk.

c) Attiecībā uz jebkuru divu VVTT pušu tirdzniecību, a) apakšpunkts netiek piemērots tad, ja kāda no minētajām pusēm nav VVTT 1947 puse.

3. Katra šā Nolīguma parakstītāja un katra tā valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas pievienojas šim Nolīgumam, tā parakstīšanas vai tā pievienošanās dokumenta deponēšanas dienā iesniedz sekretariātā visu to tarifu likmju un citu maksājumu uzskaitījumu, kas tiek uzlikti energomateriāliem un energoproduktiem ievešanas vai izvešanas laikā, norādot šo likmju un maksājumu apmēru šādā parakstīšanas vai deponēšanas dienā. Par jebkādām šādu tarifu likmju vai citu maksājumu izmaiņām ziņo sekretariātam, kas par šādām izmaiņām informē Līgumslēdzējas Puses.

4. Katra Līgumslēdzēja Puse cenšas nepaaugstināt tarifu likmes vai citus iekasētos maksājumus ievešanas vai izvešanas laikā:

a) to energomateriālu un energoproduktu ievešanas gadījumā, kas aprakstīti saraksta I daļā attiecībā uz VVTT II pantā minēto Līgumslēdzēju Pusi, un ja Līgumslēdzēja Puse ir VVTT puse, – virs minētajā sarakstā paredzētā līmeņa;

b) energomateriālu un energoproduktu izvešanas gadījumā un – ja Līgumslēdzēja Puse nav VVTT puse – arī to ievešanas gadījumā, virs tā līmeņa, par kādu pēdējoreiz tika paziņots sekretariātam, izņemot, ja tas ir atļauts ar noteikumiem, kādus piemēro saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu.

5. Līgumslēdzēja Puse var paaugstināt šādas tarifu likmes vai citus maksājumus virs 4. punktā minētā līmeņa tikai:

a) ievešanas laikā uzliekamā tarifa vai cita maksājuma gadījumā, ja šāda darbība nav pretrunā ar piemērojamajiem VVTT noteikumiem, izņemot G pielikumā minētos VVTT 1947 un ar to saistīto dokumentu noteikumus, un attiecīgajiem VVTT 1994 un ar to saistīto dokumentu noteikumiem; vai

b) ja tā tiktāl, cik iespējams saskaņā ar tiesību aktos noteikto kārtību ziņojusi sekretariātam par šāda paaugstinājuma priekšlikumu, dodot citām ieinteresētām Līgumslēdzējām Pusēm iespēju apspriesties šāda priekšlikuma sakarā, un ir ņēmusi vērā visus šādu Līgumslēdzēju Pušu iebildumus.

6. Parakstītājas apņemas sākt sarunas ne vēlāk kā 1995. gada 1. janvārī, lai līdz 1998. gada 1. janvārim, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jebkādas izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā, pabeigtu šā Nolīguma grozījuma tekstu, ar ko saskaņā ar tajā paredzamajiem nosacījumiem, uzliktu katrai Līgumslēdzējai Pusei saistības nepaaugstināt šādus tarifus vai maksājumus virs minētajā grozījumā paredzētā līmeņa.

7. Šā Nolīguma D pielikums attiecas uz strīdiem par atbilstību tiem noteikumiem, kas piemērojami attiecībā uz tirdzniecību atbilstīgi šim pantam, un, ja vien abas Līgumslēdzējas Puses nav vienojušās citādi, uz strīdiem, kas saistīti par atbilstību 5. pantam to Līgumslēdzēju Pušu starpā, vismaz viena no kurām nav VVTT puse, tomēr D pielikums neattiecas uz jebkuru tādu strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm, kura satura būtība izriet no nolīguma:

a) par ko tika ziņots saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu un TFU pielikumu un kas atbilst citām tajos izklāstītajām prasībām vai

b) ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, kā aprakstīts VVTT XXIV pantā.

30. pants

Izmaiņas starptautiskajā tirdzniecības režīmā

Līgumslēdzējas Puses, ņemot vērā daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultātus, kas būtībā iekļauti 1994. gada 15. aprīlī Marakešā pieņemtajā Nobeiguma aktā, apņemas, ka ne vēlāk kā 1995. gada 1. jūlijā vai šā Nolīguma stāšanās spēkā dienā, ņemot vērā to, kas ir vēlāk, sāks izskatīt attiecīgos šā Nolīguma grozījumus, lai Hartas konferencē pieņemtu jebkurus šādus grozījumus.

31. pants

Ar enerģētikas nozari saistītās iekārtas

Pagaidu Hartas konference savā pirmajā sanāksmē sāks izskatīt ar enerģētikas nozari saistīto iekārtu iekļaušanu šā Nolīguma tirdzniecības noteikumos.

32. pants

Pārejas režīms

1. Atzīstot to, ka ir vajadzīgs laiks, lai pielāgotos tirgus ekonomikas prasībām, katra T pielikumā minētā Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar 3. līdz 6. punktā minētajiem nosacījumiem drīkst uz laiku pārtraukt pilnīgu savu saistību pildīšanu, kas paredzētas vienā vai vairākos turpmāk norādītajos Nolīguma noteikumos:

6. panta 2. un 5. punktā,

7. panta 4. punktā,

9. panta 1. punktā,

10. panta 7. punktā – īpaši pasākumi,

14. panta 1. punkta d) apakšpunktā – tikai attiecībā uz neizmantoto ieņēmumu pārskaitījumiem,

20. panta 3. punktā,

22. panta 1. un 3. punktā.

2. Citas Līgumslēdzējas Puses palīdz jebkurai Līgumslēdzējai Pusei, kas saskaņā ar 1. punktu ir pārtraukusi pilnībā pildīt savas saistības, panākt atbilstību tiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā var atsākt šo savu saistību pildīšanu. Šo palīdzību var sniegt veidā, ko citas Līgumslēdzējas Puses uzskata par visefektīvāko, lai apmierinātu saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu paziņotās vajadzības, tostarp, attiecīgā gadījumā, ar divpusējo vai daudzpusējo vienošanos starpniecību.

3. Katrai pārejas režīmu pieprasošai Līgumslēdzējai Pusei T pielikumā ir uzskaitīti piemērojamie noteikumi, posmi, kas vajadzīgi katra noteikuma pilnīgai īstenošanai, veicamie pasākumi un datumi vai, izņēmuma gadījumos, nosacīts gadījums, līdz kuram tiks pabeigts katrs posms un veikts attiecīgais pasākums. Katra šāda Līgumslēdzēja Puse veic minētos pasākumus līdz datumam, kas norādīts attiecīgajam noteikumam un posmam, kā noteikts T pielikumā. Līgumslēdzējas Puses, kas atbilstīgi 1. punktam ir uz laiku pārtraukušas savu saistību pilnīgu pildīšanu, apņemas līdz 2001. gada 1. jūlijam pilnībā izpildīt attiecīgās saistības. Ja Līgumslēdzēja Puse ārkārtēju apstākļu dēļ uzskata par vajadzīgu pieprasīt šāda savu saistību pagaidu nepildīšanas laika posma pagarināšanu vai pieprasīt turpmāk paredzēt tādu saistību pagaidu nepildīšanu, kas nebija iepriekš paredzētas T pielikumā, lēmumu par šādu T pielikuma grozījuma pieprasījumu pieņem Hartas konference.

4. Pārejas režīmu pieprasījusī Līgumslēdzēja Puse ne retāk kā reizi 12 mēnešos nosūta sekretariātam paziņojumu:

a) par jebkuru T pielikumā minēto pasākumu īstenošanu un to izpildes gaitu līdz pilnai saistību izpildei;

b) par pasākumu izpildes gaitu, ko tā plāno veikt nākamo 12 mēnešu laikā, lai pilnībā izpildītu savas saistības, par jebkurām paredzamajām problēmām un par minēto problēmu risinājumu priekšlikumiem;

c) par vajadzību pēc tehniskas palīdzības, lai veicinātu T pielikumā paredzēto posmu izpildi, kā tas ir vajadzīgs pilnīgai šā Nolīguma īstenošanai, vai lai risinātu jebkuru saskaņā ar b) apakšpunktu paziņoto problēmu, kā arī veicinātu citas vajadzīgās tirgus orientētās reformas un enerģētikas nozares modernizāciju;

d) par jebkādu iespējamo vajadzību veikt 3. punktā minētā veida pieprasījumus.

5. Sekretariāts:

a) izplata visām Līgumslēdzējām Pusēm 4. punktā minētos paziņojumus;

b) izplata un aktīvi veicina, pēc vajadzības pamatojoties uz esošajām vienošanām citās starptautiskajās organizācijās, 2. punktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto tehniskās palīdzības prasību un attiecīgo piedāvājumu saskaņošanu;

c) katra sešu mēnešu laikposma beigās izplata visām Līgumslēdzējām Pusēm jebkuru saskaņā ar 4. punkta a) vai d) apakšpunktu veikto paziņojumu kopsavilkumu.

6. Hartas konference ik gadus pārskata Līgumslēdzēju Pušu sasniegtos panākumus šā panta noteikumu īstenošanā, kā arī 2. punktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto tehniskās palīdzības prasību un piedāvājumu saskaņošanu. Minētās pārskatīšanas laikā konferencē var pieņemt lēmumu par attiecīgas rīcības veikšanu.

VII DAĻA

STRUKTŪRA UN IESTĀDES

33. pants

Enerģētikas hartas protokoli un deklarācijas

1. Lai īstenotu Hartas mērķus un principus, Hartas konference var atļaut vairāku Enerģētikas hartas protokolu un deklarāciju izstrādi.

2. Jebkurš Hartas parakstītājs var piedalīties šādā izstrādē.

3. Valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija var kļūt par protokola vai deklarācijas pusi tikai tad, ja tā ir Hartas parakstītāja puse un šā Nolīguma Līgumslēdzēja Puse vai tajā pašā laikā kļūst par tādu.

4. Saskaņā ar 3. punktu un 6. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz protokolu piemērojamie nobeiguma noteikumi ir noteikti minētajā protokolā.

5. Protokols attiecas tikai uz tām Līgumslēdzējām Pusēm, kas piekrīt, ka šis protokols ir tām saistošs, un tajā nav paredzētas atkāpes no to Līgumslēdzēju Pušu tiesībām un pienākumiem, kas nav šā protokola puses.

6. a) Ar protokolu Hartas konferencei var uzlikt pienākumus un sekretariātam piešķirt funkcijas, ar noteikumu, ka šādus pienākumus vai funkcijas nevar piešķirt ar protokola grozījumu, ja minētais grozījums nav apstiprināts Hartas konferencē, un konferences apstiprinājums nepakļaujas nevienam šā protokola noteikumam, kas ir atļauts ar b) apakšpunktu.

b) Protokolā, kurā paredzēti lēmumi, ko atbilstīgi tam pieņem Hartas konferencē, attiecībā uz šādiem lēmumiem saskaņā ar a) apakšpunktu var paredzēt:

i) citus balsošanas noteikumus nekā tie, kas ietverti 36. pantā;

ii) to, ka tikai šā protokola puses tiek uzskatītas par Līgumslēdzējām Pusēm 36. pantā vai par tām, kam ir balsstiesības saskaņā ar šajā protokolā paredzētajiem noteikumiem.

34. pants

Enerģētikas hartas konference

1. Līgumslēdzējas Puses regulāri sanāk Enerģētikas Hartas konferencē (še turpmāk "Hartas konference"), kurā katrai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības deleģēt vienu pārstāvi. Parasto sanāksmju biežumu nosaka Hartas konferencē.

2. Ārkārtas Hartas konferences sanāksmes var sasaukt tad, kad to ir noteikusi Hartas konference, vai pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses rakstveida pieprasījuma, ar noteikumu, ka sešu nedēļu laikā no tā brīža, kas sekretariāts iepazīstina ar šo pieprasījumu Līgumslēdzējas Puses, to atbalsta vismaz viena trešdaļa no Līgumslēdzējām Pusēm.

3. Hartas konferences funkcijas ir:

a) pildīt ar šo Nolīgumu un jebkuriem protokoliem tai uzliktos pienākumus;

b) regulāri pārskatīt un veicināt Hartas principu un šā Nolīguma un protokolu noteikumu īstenošanu;

c) atbilstīgi šim Nolīgumam un protokoliem veicināt attiecīgo vispārējo pasākumu koordināciju, lai īstenotu Hartas principus;

d) izskatīt un pieņemt darba programmas, ko veiks sekretariāts;

e) izskatīt un apstiprināt sekretariāta gada pārskatus un budžetu;

f) izskatīt un apstiprināt vai pieņemt noteikumus par jebkuru vadību vai citu nolīgumu, tostarp Hartas konferences un sekretariāta privilēģijas un imunitāti, ko tā uzskata par nepieciešamām;

g) nodrošināt sadarbības intensitāti, kuras mērķis ir veicināt un sekmēt tirgus orientētās reformas un enerģētikas nozares modernizāciju Viduseiropas un Austrumeiropas un bijušās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valstīs ar pārejas posma ekonomiku;

h) pilnvarot un apstiprināt protokolu izstrādes kompetenci, kā arī izskatīt un pieņemt to tekstus un attiecīgos to grozījumus;

i) pilnvarot deklarāciju izstrādi un apstiprināt to izsniegšanu;

j) pieņemt lēmumus par pievienošanos šim Nolīgumam;

k) pilnvarot asociācijas līgumu izstrādi, kā arī izskatīt un apstiprināt vai pieņemt tos;

l) izskatīt un pieņemt šā Nolīguma grozījumu tekstus;

m) izskatīt un apstiprināt šā Nolīguma pielikumu pārlabojumus un tehniskos grozījumus;

n) iecelt ģenerālsekretāru un pieņemt lēmumus, kas vajadzīgi sekretariāta izveidei un darbībai, tostarp par tā struktūru, personāla līmeņiem, amatpersonu un darbinieku nodarbinātības standartnoteikumiem.

4. Hartas konference, veicot savus pienākumus, ar sekretariāta starpniecību sadarbojas ar citām iestādēm un organizācijām, kurām ir noteikta kompetence ar šā Nolīguma mērķiem saistītajos jautājumos, un pēc iespējas pilnīgāk un atbilstīgi ekonomikas un efektivitātes principiem izmanto to pakalpojumus un programmas.

5. Hartas konference var izveidot palīgstruktūras, kādas tā uzskata par vajadzīgām savu pienākumu pildīšanai.

6. Hartas konference izskata un pieņem reglamentu un finanšu noteikumus.

7. Hartas konference – 1999. gadā un turpmāk tik bieži, kā tas ir noteikts Hartas konferencē (bet ne retāk kā reizi piecos gados) – rūpīgi pārskata šajā Nolīguma paredzētās funkcijas, ņemot vērā apmēru, kādā ir īstenoti šā Nolīguma un protokolu noteikumi. Katra pārskata beigās Hartas konference var grozīt vai atcelt 3. punktā paredzētās funkcijas un atlaist sekretariātu.

35. pants

Sekretariāts

1. Veicot savus pienākumus Hartas konferencei ir sekretariāts, ko veido ģenerālsekretārs un tāds personāls, kāds ir obligāti vajadzīgs, lai veiktu efektīvu darbību.

2. Ģenerālsekretāru ieceļ Hartas konference. Pirmā šāda iecelšana amatā ir uz laikposmu ne ilgāku par pieciem gadiem.

3. Pildot savus pienākumus, sekretariāts ir pakļauts un sniedz pārskatu Hartas konferencei.

4. Sekretariāts sniedz Hartas konferencei visu vajadzīgo palīdzību, kas saistīta ar tās pienākumu veikšanu, un veic visas šajā Nolīgumā vai jebkurā protokolā tam paredzētās funkcijas un jebkuras citas funkcijas, ko tam uzliek Hartas konference.

5. Sekretariāts var pievienoties tādām administratīvajām vienošanām un tādiem līguma noteikumiem, kas var būt nepieciešami efektīvai tā funkciju veikšanai.

36. pants

Balsošana

1. Ir nepieciešama visu klātesošo Līgumslēdzēju Pušu vienprātība, kas balso tajā Hartas konferences sanāksmē, kurā šie jautājumi tiek nolemti, lai Hartas konference pieņemtu lēmumus par šādiem jautājumiem:

a) pieņemt šā Nolīguma grozījumus, izņemot 34. un 35. panta, kā arī T pielikuma grozījumus;

b) apstiprināt tādu valstu vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju pievienošanos šim Nolīgumam, ievērojot 41. pantu, kas 1995. gada 16. jūnijā nebija šīs Hartas parakstītājas;

c) pilnvarot asociācijas līgumu izstrādi un apstiprināt vai pieņemt to tekstu;

d) apstiprināt EM, NI, G un B pielikumu pārlabojumus;

e) apstiprināt šā Nolīguma pielikumu tehniskos grozījumus; un

f) apstiprināt apakškomisijas locekļus, kurus ieceļ ģenerālsekretārs, atbilstīgi D pielikuma 7. punktam.

Līgumslēdzējas Puses apņemas darīt visu iespējamo, lai panāktu vienprātīgu vienošanos visos citos jautājumos, kas prasa to lēmuma pieņemšanu atbilstīgi šim Nolīgumam. Ja nav iespējams panākt vienprātīgu vienošanos, piemēro 2. līdz 5. punktu.

2. Lēmumus par 34. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajiem budžeta jautājumiem pieņem ar to Līgumslēdzēju Pušu kvalificētu balsu vairākumu, kuru likmētie ieguldījumi, kā paredzēts B pielikumā, kopā veido vismaz trīs ceturtdaļas no tajā paredzētajiem kopējiem likmētajiem ieguldījumiem.

3. Lēmumus par 34. panta 7. punktā minētajiem jautājumiem pieņem ar trijām ceturtdaļām Līgumslēdzēju Pušu balsu vairākumu.

4. Izņemot gadījumos, kas minēti 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, 2. un 3. punktā, un saskaņā ar 6. punktu, šajā Nolīgumā paredzētos lēmumus pieņem ar trijām ceturtdaļām klātesošo Līgumslēdzēju Pušu balsu vairākumu, kas balso Hartas konferences sanāksmē, kurā šie jautājumi tiek nolemti.

5. Šajā pantā "klātesošās Līgumslēdzējas Puses, kas balso" ir klātesošās Līgumslēdzējas Puses, kas balso par vai pret, ar noteikumu, ka Hartas konference var pieņemt lēmumu par reglamentu, saskaņā ar ko Līgumslēdzējas Puses var pieņemt šādus lēmumus, izmantojot saraksti.

6. Izņemot 2. punktā minētajos gadījumos, tikai tāds šajā pantā minētais lēmums ir spēkā, kas ir saņēmis Līgumslēdzēju Pušu vienkāršo balsu vairākumu.

7. Reģionālai ekonomikas integrācijas organizācijai, balsojot, balsu skaits atbilst tajā esošo dalībvalstu skaitam, kas ir šā Nolīguma Līgumslēdzējas Puses, ar nosacījumu, ka šāda organizācija neizmanto savas balsstiesības tad, ja tās dalībvalstis izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

8. Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Puse pastāvīgi atpaliek savu finansiālo saistību izpildē atbilstīgi šim Nolīgumam, Hartas konference var daļēji vai pilnībā atcelt balsstiesības minētajai Līgumslēdzējai Pusei.

37. pants

Finansēšanas principi

1. Katra Līgumslēdzēja Puse pati sedz savas pārstāvības izmaksas Hartas konferences un jebkuru palīgstruktūru sanāksmēs.

2. Hartas konferences un jebkuru palīgstruktūru sanāksmju izmaksas uzskata par sekretariāta izmaksām.

3. Sekretariāta izmaksas sedz tās Līgumslēdzējas Puses, kuru maksātspēja tiek novērtēta, kā noteikts B pielikumā, kura noteikumus var pārlabot atbilstīgi 36. panta 1. punkta d) apakšpunktam.

4. Protokolā paredz noteikumus, kas nodrošina, ka visas sekretariāta izmaksas, kas saistītas ar minēto protokolu, sedz šā protokola puses.

5. Turklāt Hartas konference var pieņemt arī brīvprātīgus ieguldījumus no vienas vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm vai citiem avotiem. Izmaksas, kas izriet no šādiem ieguldījumiem, neuzskata par sekretariāta izmaksām 3. punktā.

VIII DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Parakstīšana

Šo Nolīgumu no 1994. gada 17. decembra līdz 1995. gada 16. jūnijam Lisabonā var parakstīt tās valstis un reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas ir parakstījušas Hartu.

39. pants

Ratificēšana, pieņemšana un apstiprināšana

Šo Nolīgumu ratificē, pieņem vai apstiprina parakstītājas. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē depozitāram.

40. pants

Piemērošana teritorijās

1. Jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, deponējot depozitāram attiecīgo deklarāciju parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī, var paziņot, ka šis Nolīgums tai ir saistošs attiecībā uz visām tām teritorijām, vai uz vienu vai vairākām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga. Šāda deklarācija stājas spēkā līdz ar šā Nolīguma stāšanos spēkā minētajā Līgumslēdzējā Pusē.

2. Arī vēlāk, deponējot depozitāram attiecīgo deklarāciju, jebkura Līgumslēdzēja Puse var padarīt sev saistošu šo Nolīgumu attiecībā uz citu deklarācijā paredzētu teritoriju. Attiecībā uz šādu teritoriju Nolīgums stājas spēkā 90. dienā pēc tam, kad depozitārs saņem šādu deklarāciju.

3. Jebkuru saskaņā ar diviem iepriekšējiem punktiem deponēto deklarāciju attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas paredzēta šādā deklarācijā, var atsaukt, par to paziņojot depozitāram. Saskaņā ar 47. panta 3. punkta piemērojamību, šī atsaukšana stājas spēkā gadu pēc tās dienas, kad depozitārs saņem šādu paziņojumu.

4. Nolīguma 1. panta 10. punktā definīciju "teritorija" iztulko, ņemot vērā jebkuru atbilstīgi šim pantam deponēto deklarāciju.

41. pants

Pievienošanās

Tās valstis un reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kas parakstījušas Hartu, var pievienoties šim Nolīgumam, sākot ar dienu, kad ir beigusies Nolīguma parakstīšana, saskaņā ar Hartas konferencē apstiprinātajiem noteikumiem. Pievienošanās dokumentus deponē depozitāram.

42. pants

Grozījumi

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var ierosināt Nolīguma grozījumus.

2. Jebkāda ierosinātā šā Nolīguma grozījuma tekstu sekretariāts paziņo Līgumslēdzējām Pusēm vismaz trīs mēnešus pirms tās dienas, kurā iecerēts to pieņemt Hartas konferencē.

3. Šā Nolīguma grozījumus, kuru tekstus ir pieņēmusi Hartas konference, sekretariāts paziņo depozitāram, kas tos nodod visām Līgumslēdzējām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

4. Šā Nolīguma grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē depozitāram. Grozījumi stājas spēkā tos ratificējušo, pieņēmušo vai apstiprinājušo Līgumslēdzēju Pušu starpā 90. dienā pēc tās dienas, kad depozitāram ir deponēti vismaz ar trīs ceturtdaļām Līgumslēdzēju Pušu balsu apstiprinātie ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti. Turpmāk attiecībā uz jebkuru citu Līgumslēdzēju Pusi grozījumi stājas spēkā 90. dienā pēc tās dienas, kad minētā Līgumslēdzēja Puse deponē tās grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

43. pants

Asociācijas līgumi

1. Hartas konference var pilnvarot sarunas par asociāciju līgumu izstrādi ar valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, vai starptautiskajām organizācijām, lai īstenotu Hartas mērķus un principus, šā Nolīguma vai viena vai vairāku protokolu noteikumus.

2. Ar jebkuru asociācijas kandidātvalsti, reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju vai starptautisko organizāciju nodibinātās attiecības, un tās tiesības un pienākumi atbilst konkrētiem asociācijas apstākļiem un tos nosaka katrā atsevišķā gadījuma asociācijas līgumā.

44. pants

Stāšanās spēkā

1. Nolīgums stājas spēkā 90. dienā pēc tās dienas, kad tāda valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kas 1995. gada 16. jūnijā ir Hartas parakstītāja, deponē trīsdesmito tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

2. Jebkāda ierosinātā šā Nolīguma grozījuma tekstu sekretariāts paziņo Līgumslēdzējām Pusēm vismaz trīs mēnešus pirms tās dienas, kurā iecerēts to pieņemt Hartas konferencē.

3. Šā Nolīguma grozījumus, kuru tekstus ir pieņēmusi Hartas konference, sekretariāts paziņo depozitāram, kas tos nodod visām Līgumslēdzējām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

45. pants

Pagaidu piemērošana

1. Katra parakstītāja piekrīt šā Nolīguma pagaidu piemērošanai līdz dienai, kamēr tas stājas spēkā attiecībā uz šādu parakstītāju atbilstīgi 44. pantam, ciktāl šāda pagaidu piemērošana nav pretrunā ar tās konstitūciju, tiesību aktiem vai noteikumiem.

2. a) Neatkarīgi no 1. punkta, jebkura parakstītāja, parakstot, var iesniegt depozitāram deklarāciju par to, ka tā nevar pieņemt pagaidu piemērošanu. Līdz ar to 1. punktā minētās saistības neattiecas uz to parakstītāju, kas iesniedz šādu deklarāciju. Jebkura šāda parakstītāja var atsaukt minēto deklarāciju jebkurā laikā, par to rakstveidā paziņojot depozitāram.

b) Nedz atbilstīgi a) apakšpunktam deklarāciju iesniedzošā parakstītāja, nedz minētās parakstītājas ieguldītāji nevar pretendēt uz priekšrocībām, ko dod pagaidu piemērošana atbilstīgi 1. punktam.

c) Neatkarīgi no a) apakšpunkta, jebkura parakstītāja, kas iesniedz a) apakšpunktā minēto deklarāciju, uz laiku piemēro VII daļu līdz dienai, kamēr šis Nolīgums stājas spēkā attiecībā uz šādu parakstītāju atbilstīgi 44. pantam, ciktāl šāda pagaidu piemērošana nav pretrunā ar tās tiesību aktiem vai normatīvajiem aktiem.

3. a) Jebkura parakstītāja var izbeigt šā Nolīguma pagaidu piemērošanu, rakstveidā paziņojot depozitāram par savu nodomu nekļūt par Nolīguma Līgumslēdzēju Pusi. Pagaidu piemērošanas izbeigšana jebkurai parakstītājai stājas spēkā pēc 60 dienām no tās dienas, kurā depozitārs ir saņēmis šādas parakstītājas rakstveida paziņojumu.

b) Gadījumā, ja kāda parakstītāja atbilstīgi a) apakšpunktam izbeidz pagaidu piemērošanu, šīs parakstītājas III un V daļas piemērošanas saistība atbilstīgi 1. punktam attiecībā uz jebkuriem ieguldījumiem, kurus veikuši citu parakstītāju ieguldītāji tās teritorijā šādas pagaidu piemērošanas laikā, tomēr paliek spēkā attiecībā uz minētajiem ieguldījumiem 20 gadus pēc šādas izbeigšanas piemērošanas dienas, ja c) apakšpunktā nav paredzēts citādi.

c) Šā panta b) apakšpunkts neattiecas uz visām PA pielikumā minētajām parakstītājām. Parakstītāju svītro no PA pielikuma saraksta, līdz depozitāram ir iesniegts šāds pieprasījums.

4. Līdz šā Nolīguma stāšanās spēkā brīdim, parakstītājas regulāri sanāk pagaidu Hartas konferencē, kuras pirmo sanāksmi sasauc 5. punktā minētais pagaidu sekretariāts ne vēlāk kā 180 dienu laikā pēc tās dienas, kad šo Nolīgumu ir iespējams parakstīt, kā paredzēts 38. pantā.

5. Sekretariāta funkcijas uz laiku veic pagaidu sekretariāts, līdz šis Nolīgums stājas spēkā atbilstīgi 44. pantam un līdz ir izveidots sekretariāts.

6. Parakstītājas piedalās pagaidu sekretariāta izmaksu segšanā atbilstīgi un saskaņā ar 1. punkta vai 2. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, it kā šīs parakstītājas būtu Līgumslēdzējas Puses atbilstīgi 37. panta 3. punktam. Jebkādi parakstītāju pārlabojumi B pielikumā vairs nav saistoši pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

7. Jebkurai valstij vai reģionālai ekonomikas integrācijas organizācijai, kas pirms šā Nolīguma stāšanās spēkā pievienojas Nolīgumam atbilstīgi 41. pantam, līdz šā Nolīguma stāšanās spēkā brīdim ir parakstītājas tiesības un saistības atbilstīgi šim pantam.

46. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo Nolīgumu nedrīkst pieņemt nekādas atrunas.

47. pants

Izstāšanās

1. Jebkurā laikā pēc pieciem gadiem no šā Nolīguma spēkā stāšanās dienas attiecībā uz kādu Līgumslēdzēju Pusi, minētā Līgumslēdzēja Puse var izstāties no šā Nolīguma, par to rakstveidā paziņojot depozitāram.

2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai vēlāk, kā attiecīgi var būt norādīts paziņojumā par izstāšanos.

3. Šā Nolīguma noteikumus attiecībā uz ieguldījumiem, kurus veikuši kādas Līgumslēdzējas Puses teritorijā citas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji vai citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā minētās Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji uz dienu, kad stājas spēkā minētās Līgumslēdzējas Puses izstāšanās no Nolīguma, turpina piemērot 20 gadus no šādas dienas.

4. Visi tie protokoli, kuru puse ir šī Līgumslēdzēja Puse, zaudē spēku attiecībā uz minēto Līgumslēdzēju Pusi dienā, kad stājas spēkā tās puses izstāšanās no šā Nolīguma.

48. pants

Pielikumu un lēmumu statuss

Šā Nolīguma pielikumi un lēmumi, kas izklāstīti 1994. gada 17. decembrī Lisabonā parakstītajā Eiropas Enerģētikas Hartas konferences Nobeiguma akta 2. pielikumā, ir šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

49. pants

Depozitārs

Portugāles Republikas valdība ir šā Nolīguma depozitārs.

50. pants

Autentiskie teksti

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas parakstījušas šo Nolīgumu vienā oriģināleksemplārā angļu, franču, vācu, itāļu, krievu un spāņu valodā; katrs teksts ir vienlīdz autentisks un to deponēs Portugāles Republikas valdībai.

Done at Lisbon on the seventeenth day of December in the year one thousand nine hundred and ninety-four.

Fait à Lisbonne, le dix-sept décembre mil neuf cent quatre-vingt-quatorze.

Geschehen zu Lissabon am siebzehnten Dezember neunzehnhundertvierundneunzig.

Fatto a Lisbona il diciassettesimo giorno del mese di dicembre dell'anno millenovecentonovantaquattro.

Совершено в Лиссабоне в семнадцатый день декабря одна тысяча девятьсот девяносто четвертого года.

Hecho en Lisboa, el diecisiete de diciembre de mil novecientos noventa y cuatro.

Udfærdiget i Lissabon, den syttende december nittenhundrede og fireoghalvfems.

Έγινε στη Λισαβόνα, στις δέκα επτά Δεκεμβρίου του έτους χίλια ενιακόσια ενενήντα τέσσερα.

Gedaan te Lissabon, de zeventiende december negentienhonderd vierennegentig.

Feito em Lisboa, aos dezassete de Dezembro de mil novecentos e noventa e quatro.

Për Republikën e Shqipërisë

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

For Australia

+++++ TIFF +++++

Für die Republik Österreich

+++++ TIFF +++++

Азербайдан ачынчан

+++++ TIFF +++++

Pour le royaume de BelgiqueVoor het Koninkrijk BelgiëFür das Königreich Belgien

+++++ TIFF +++++

Cette signature engage également la Communauté française de Belgique, la Communauté flamande, la Communauté germanophone de Belgique, la Région wallonne, la Région flamande et la région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening bindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap van België, de Duitstalige Gemeenschap van België, het Waals Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Diese Unterschrift bindet ebenso die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft Belgiens, die Deutschsprachige Gemeinschaft Belgiens, die Flämische Region, die Wallonische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

Ад імя Рэспублікі Беларусь

+++++ TIFF +++++

За Република България

+++++ TIFF +++++

For CanadaPour le Canada

za Republiku Hrvatsku

+++++ TIFF +++++

For the Republic of Cyprus

+++++ TIFF +++++

Za Českou Republiku

+++++ TIFF +++++

For Kongeriget Danmark

+++++ TIFF +++++

Eesti Vabariigi nimel

+++++ TIFF +++++

Por las Comunidades EuropeasFor De Europæiske FællesskaberFür die Europäischen GemeinschaftenΓια τις Ευρωπαϊκές ΚοινότητεςFor the European CommunitiesPour les Communautés européennesPer le Comunità europeeVoor de Europese GemeenschappenPelas Comunidades Europeias

+++++ TIFF +++++

Suomen tasavallan puolesta

+++++ TIFF +++++

Pour la République française

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Für die Bundesrepublik Deutschland

+++++ TIFF +++++

Για την Ελληνική Δημοκρατία

+++++ TIFF +++++

A Magyar Köztársaság nevében

Fyrir hönd Lyöveldisins íslands

+++++ TIFF +++++

Thar cheann na hÉireannFor Ireland

+++++ TIFF +++++

Per la Repubblica italiana

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

Казахстан Республикасынын атынан

+++++ TIFF +++++

Киргиз Республикасы Учун

+++++ TIFF +++++

Latvijas Republikas varda

+++++ TIFF +++++

Für das Fürstentum Liechtenstein

+++++ TIFF +++++

Lietuvos Respublikos vardu

+++++ TIFF +++++

Pour le grand-duché de Luxembourg

+++++ TIFF +++++

For the Republic of Malta

+++++ TIFF +++++

Pentru Republica Moldova

+++++ TIFF +++++

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

+++++ TIFF +++++

For Kongeriket Norge

+++++ TIFF +++++

Za Rzeczpospolitą Polską

+++++ TIFF +++++

Pela República Portuguesa

+++++ TIFF +++++

Pentru Rômania

+++++ TIFF +++++

За Российскую Федерацию

+++++ TIFF +++++

Za Slovenskú republiku

+++++ TIFF +++++

Za Republiko Slovenijo

+++++ TIFF +++++

Por el Reino de España

+++++ TIFF +++++

För Konungariket Sverige

+++++ TIFF +++++

Für die Schweizerische EidgenossenschaftPour la Confédération suissePer la Confederazione svizzera

+++++ TIFF +++++

Лз поми Тауикистои

+++++ TIFF +++++

Türkiye Cumhuriyeti adina

+++++ TIFF +++++

Туркменистан Хекуметинин адындан

За Укpaїну

+++++ TIFF +++++

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

+++++ TIFF +++++

For the United States of America

Узбекистои Республикаси Хукумати иомидан

--------------------------------------------------

ENERĢĒTIKAS HARTAS NOLĪGUMA PIELIKUMI

SATURA RĀDĪTĀJS

| Lappuse |

1.EM pielikums

Energomateriāli un energoprodukti (atbilstīgi 1. panta 4. punktam) | 240 |

2.NI pielikums

Energomateriāli un energoprodukti, kas nav attiecināmi uz definīciju "saimnieciskā darbība enerģētikas nozarē" (atbilstīgi 1. panta 5. punktam) | 242 |

3.TRM pielikums

Paziņošana un pakāpeniska nomaiņa (TRIM) (atbilstīgi 5. panta 4. punktam) | 243 |

4.N pielikums

Līgumslēdzēju Pušu saraksts, kas pieprasa iesaistīt tranzītā vismaz trīs atsevišķas teritorijas (atbilstīgi 7. panta 10. punkta a) apakšpunktam) | 244 |

5.VC pielikums

Līgumslēdzēju Pušu saraksts, kas uzņēmušās brīvprātīgas saistības attiecībā uz 10. panta 3. punktu (atbilstīgi 10. panta 6. punktam) | 245 |

6.ID pielikums

Līgumslēdzēju Pušu saraksts, kas neļauj ieguldītājiem atkārtoti nodot tādu pašu strīdu izskatīšanai starptautiskajā šķīrējtiesā vēlākā posmā atbilstīgi 26. pantam (atbilstīgi 26. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) daļai) | 246 |

7.IA pielikums

Līgumslēdzēju Pušu saraksts, kas neļauj ieguldītājiem vai Līgumslēdzējai Pusei nodot izskatīšanai starptautiskajā šķīrējtiesā strīdu, kas attiecas uz 10. panta 1. punkta pēdējo teikumu (atbilstīgi 26. panta 3. punkta c) apakšpunktam un 27. panta 2. punktam) | 247 |

8.P pielikums

Īpašā procedūra iekšējā strīda izšķiršanai (atbilstīgi 27. panta 3. punkta i) apakšpunktam) | 247 |

9.G pielikums

Izņēmumi un noteikumi, ar kuriem reglamentē VVTT noteikumu un ar to saistīto dokumentu piemērošanu (atbilstīgi 29. panta 2. punkta a) apakšpunktam) | 248 |

10.TFU pielikums

Noteikumi, kas attiecas uz tirdzniecības nolīgumiem starp valstīm, kas agrāk ietilpa bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (atbilstīgi 29. panta 2. punkta b) apakšpunktam) | 253 |

11.D pielikums

Tirdzniecības strīdu izšķiršanas pagaidu noteikumi (atbilstīgi 29. panta 7. punktam) | 254 |

12.B pielikums

Princips Hartas izmaksu sadalīšanai (atbilstīgi 37. panta 3. punktam) | 258 |

13.PA pielikums

Parakstītāju saraksts, kas nepieņem 45. panta 3. punkta b) apakšpunkta saistības par pagaidu piemērošanu (atbilstīgi 45. panta 3. punkta c) apakšpunktam) | 259 |

14.T pielikums

Līgumslēdzēju Pušu pārejas laika pasākumi (atbilstīgi 32. panta 1. punktam) | 260 |

--------------------------------------------------

2. PIELIKUMS

LĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ ENERĢĒTIKAS HARTAS NOLĪGUMU

Eiropas Enerģētikas Hartas konference ir pieņēmusi šādus lēmumus:

1. Attiecībā uz Nolīgumu kopumā

Jebkādas neatbilstības gadījumā starp 1920. gada 9. februāra Nolīgumu par Špicbergenu (Svalbāras nolīgums) un Enerģētikas hartas nolīgumu, Nolīgums par Špicbergenu ir noteicošais, ciktāl tas attiecas uz šo neatbilstību, neatkarīgi no Līgumslēdzēju Pušu nostājām attiecībā uz Svalbāras nolīgumu. Šādas neatbilstības gadījumā vai strīda gadījumā par šādas neatbilstības esamību vai par tās apjomu netiek piemēroti Enerģētikas hartas nolīguma 16. pants un V daļa.

2. Attiecībā uz 10. panta 7. punktu

Krievijas Federācija var pieprasīt, lai sabiedrības ar ārvalstu līdzdalību tiesiskā ceļā iegūtu federālā īpašuma nomas atļauju, ar nosacījumu, ka Krievijas Federācija bez jebkādiem izņēmumiem nodrošina to, ka šī procedūra netiek piemērota tādā veidā, kas diskriminē citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumus.

3. Attiecībā uz 14. pantu [1]

1. Termins "pārskaitījumu brīvība", kas minēts 14. panta 1. punktā, neliedz nevienai Līgumslēdzējai Pusei (še turpmāk "Ierobežojošā Puse") ieviest ierobežojumus savu ieguldītāju kapitāla apritē, ar noteikumu, ka:

a) šādi ierobežojumi netraucē citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju tiesības, kas piešķirtas attiecībā uz to ieguldījumiem atbilstīgi 14. panta 1. punktam,

b) šādi ierobežojumi neskar kārtējos darījumus, un

c) Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai visu citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumiem tās teritorijā, attiecībā uz to pārskaitījumiem, tiktu piešķirts ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, kas piešķirts jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, ņemot vērā to, kas ir vairāk labvēlīgs.

2. Šīs lēmums ir pakļauts pārskatīšanai Hartas konferencē piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, bet ne vēlāk, kā 32. panta 3. punktā paredzētajā dienā.

3. Neviena Līgumslēdzēja Puse nedrīkst piemērot šādus ierobežojumus, ja vien tā nav Līgumslēdzēja Puse, kas agrāk ietilpa bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un līdz 1995. gada 1. jūlijam ir rakstiski ziņojusi pagaidu sekretariātam par savu izvēli būt tiesīgai piemērot ierobežojumus atbilstīgi šim lēmumam.

4. Lai novērstu šaubas, šajā lēmumā attiecībā uz 16. pantu nav paredzētas nekādas atkāpes no jebkuras Līgumslēdzējas Puses, tās ieguldītāju vai to ieguldījumu tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar to, vai no jebkuras Līgumslēdzējas Puses saistībām.

5. Šajā lēmumā:"kārtējie darījumi" ir kārtējie maksājumi, kas saistīti ar preču, pakalpojumu un personu kustību un kas veikti saskaņā ar parasto starptautisko praksi, un tie neietver vienošanos, kas būtībā veido kārtējā maksājuma un kapitāla pārveduma kombināciju, tādu kā maksājumu atlikšana un tie avansa maksājumi, kuru mērķis ir apiet attiecīgos Ierobežojošās Puses tiesību aktus.

4. Attiecībā uz 14. panta 2. punktu

Rumānija, neatkarīgi no 14. panta prasībām un citām tās starptautiskajām saistībām, pārejas laikā uz pilnīgu tās valsts valūtas konvertējamību cenšas spert attiecīgus soļus, lai uzlabotu efektivitāti attiecībā uz ieguldījumu ienākumu pārvedumu procedūrām, un, jebkurā gadījumā, nodrošina šādus pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā bez jebkādiem ierobežojumiem vai aizkavēšanās, kas pārsniedz sešus mēnešus. Rumānija nodrošina, lai visu citu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumiem tās teritorijā, attiecībā uz to pārvedumiem, tiktu piešķirts ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, kas piešķirts jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, ņemot vērā to, kas ir vairāk labvēlīgs.

5. Attiecībā uz 24. panta 4. punkta a) apakšpunktu un 25. pantu

Nolīguma 1. panta 7. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētā tās Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja ieguldījumi, kura nav kāda ekonomikas integrācijas nolīguma (EIA) puse vai brīvās tirdzniecības zonas vai muitas ūnijas locekle, ir tiesīgi uz tādu režīmu, kas piešķirts atbilstīgi šādam EIA, brīvās tirdzniecības zonas vai muitas ūnijas noteikumiem, ja vien:

a) šādu ieguldījumu reģistrācijas vieta, centrālā administrācija vai galvenā darījuma vieta atrodas minētā ekonomikas integrācijas nolīguma puses vai minētās brīvās tirdzniecības zonas vai muitas ūnijas locekles teritorijā, vai

b) gadījumā, ja minētajā teritorijā atrodas tikai šādu ieguldījumu reģistrācijas vieta, – ja šiem ieguldījumiem ir efektīva un pastāvīga saikne ar kādas minētā ekonomikas integrācijas nolīguma puses ekonomiku vai ar minētās brīvās tirdzniecības zonas vai muitas ūnijas locekles ekonomiku.

[1] Šā lēmuma projekts ir sagatavots ar sapratni, ka tās Līgumslēdzējas Puses, kas paredz to izmantot un kas ir noslēgušas tādus Partnerības un sadarbības nolīgumus ar Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, kuros ir pants par atbrīvošanu no minēto nolīgumu piemērošanas Nolīguma labā, apmainās ar sapratnes vēstulēm, kurām ir juridisks spēks padarīt šā Nolīguma 16. pantu piemērojamu savā starpā attiecībā uz šo lēmumu. Vēstuļu apmaiņa tiek pabeigta pirms parakstīšanas.

--------------------------------------------------