1.   Līgumslēdzējas puses palīdz cita citai tādā veidā un saskaņā ar šajā protokolā izklāstītajiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka muitas tiesību akti tiek īstenoti pareizi, it īpaši novēršot un atklājot šo tiesību aktu pārkāpumus un veicot izmeklēšanu saistībā ar tiem.

2.   Palīdzība ar muitu saistītos jautājumos, kā paredzēts šajā protokolā, attiecas uz jebkuru līgumslēdzēju pušu administratīvu iestādi, kas ir atbildīga par šā protokola īstenošanu. Tā neskar noteikumus, ar ko reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Turklāt to nepiemēro informācijai, kuru apkopo saskaņā ar pilnvarām, kas iestādēm piešķirtas saskaņā ar tiesu iestāžu lūgumu, ja vien minētās tiesu iestādes nedod piekrišanu.

1.   Saņēmēja iestāde pēc iesniedzējas iestādes lūguma sniedz tai visu informāciju, kas varētu tai palīdzēt nodrošināt, ka muitas tiesību akti tiek piemēroti pareizi. Tas it īpaši attiecas uz informāciju, kas saistīta ar atklātām vai plānotām operācijām, par kurām zināms vai ir aizdomas, ka tās ir minēto tiesību aktu pārkāpums.

2.   Saņēmēja iestāde pēc iesniedzējas iestādes lūguma sniedz tai informāciju par to, vai preces, ko eksportē no vienas līgumslēdzējas puses teritorijas, regulāri ieved otras līgumslēdzējas puses teritorijā, un vajadzības gadījumā sniedz detalizētas ziņas par muitas procedūru, ko piemēro šādām precēm.

3.   Pēc iesniedzējas iestādes lūguma saņēmēja iestāde veic pasākumus, lai noteiktu pārraudzību:

1.   Saskaņā ar šo protokolu lūgumus sagatavo rakstveidā. Lūgumam pievieno dokumentus, kas vajadzīgi atbildes sniegšanai. Ja situācija ir steidzama, lūgumu drīkst nodot mutiski, bet tas nekavējoties jāapstiprina rakstveidā.

2.   Lūgumiem, ko iesniedz saskaņā ar 1. punkta noteikumiem, pievieno šādu informāciju:

3.   Lūgumus sagatavo vienā vai vairākās iesniedzējas iestādes oficiālajās valodās vai valodā, kas piemērota minētajai iestādei.

4.   Ja lūgums neatbilst oficiālajām prasībām, drīkst zvanīt, lai veiktu lūguma labojumus vai papildinājumus. Tomēr var likt veikt drošības pasākumus.

1.   Atbildot uz palīdzības lūgumu, saņēmēja iestāde vai – gadījumos, ja minētā iestāde nevar rīkoties viena pati – administratīvais departaments, kam saņēmēja iestāde nodevusi lūgumu, sniedz informāciju, kas jau ir tās rīcībā, un veic attiecīgu izmeklēšanu vai izdod rīkojumu attiecīgas izmeklēšanas veikšanai tā, it kā tā rīkotos savā vārdā vai citas tai pašai līgumslēdzējai pusei piederīgas iestādes vārdā.

2.   Uz palīdzības lūgumiem atbild saskaņā ar saņēmējas līgumslēdzējas puses normatīvajiem, administratīvajiem aktiem un citiem juridiskajiem dokumentiem.

3.   Panākot vienošanos starp līgumslēdzēju pusi un citām atbilstīgām līgumslēdzējām pusēm, otras līgumslēdzējas puses amatpersonas veidā, kādu noteikusi otra līgumslēdzēja puse, saņēmējas iestādes vai citas tās atbildībā esošas iestādes birojā drīkst ievākt informāciju par muitas tiesību aktu pārkāpumiem, kas vajadzīga iesniedzējai iestādei šajā protokolā izklāstītajiem mērķiem.

4.   Līgumslēdzējas puses amatpersonas, vienojoties ar otru līgumslēdzēju pusi, drīkst būt klāt izmeklēšanā, kas tiek veikta otras līgumslēdzējas puses teritorijā.

1.   Saņēmēja iestāde pārsūta iesniedzējai iestādei izmeklēšanas rezultātus dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu un citu līdzīgu rakstisku materiālu veidā.

2.   Šā lēmuma 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar jebkura veida šim pašam mērķim sagatavotu datorizētu informāciju.

1.   Līgumslēdzējas puses drīkst atteikties sniegt palīdzību atbilstīgi šim protokolam, ja:

2.   Ja iesniedzēja iestāde lūdz tāda veida informāciju, kādu tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tā savā lūgumā vērš uzmanību uz šo apstākli. Tādā gadījumā saņēmēja iestāde lemj, kā atbildēt uz šādu lūgumu.

3.   Ja palīdzību atsaka, par šādu lēmumu, kā arī par šāda lēmuma pamatojumu nekavējoties jāinformē iesniedzēja iestāde.

1.   Informācija, ko sniedz saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla neatkarīgi no veida, kādā to sniedz. Tai piemēro noteikumus par profesionālo konfidencialitāti, un to aizsargā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā tajā līgumslēdzējā pusē, kura saņem informāciju, kā arī ar atbilstīgiem tiesību aktiem, ko piemēro Kopienas struktūrām.

2.   Personas datus neizpauž gadījumos, kad ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šādas informācijas sniegšana būtu pretrunā ar kādas puses juridiskajiem pamatprincipiem, it īpaši, ja attiecīgajai personai varētu tikt nodarīts neattaisnojams kaitējums. Ja tai lūdz, informācijas saņēmēja puse informācijas sniedzējai pusei sniedz ziņas par to, kādam nolūkam minētā informācija izmantota, kā arī par iegūtajiem rezultātiem.

3.   Personas datus drīkst paziņot vienīgi administratīvām iestādēm un gadījumos, ja tie nepieciešami tiesas procesiem – valsts tieslietu ministrijai un tiesu iestādēm. Citas privātpersonas vai iestādes nedrīkst vākt šādu informāciju, ja tās iepriekš nav saņēmušas atļauju no iestādes, kas sniedz minēto informāciju.

4.   Puse, kura sniedz informāciju, pārbauda tās precizitāti. Ja noskaidrojas, ka sniegtā informācija ir neprecīza vai tā ir jāiznīcina, par to nekavējoties ziņo saņēmējai pusei, no kuras sagaida, ka tā minēto informāciju izlabos vai iznīcinās.

5.   Attiecīgā persona drīkst lūgt informāciju par pieejamajiem datiem un par nolūkiem, kam tos izmanto. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad sevišķi svarīgs ir apsvērums par sabiedrības interesēm.

1.   Savākto informāciju drīkst izmantot tikai šī protokola mērķiem. Līgumslēdzējas puses drīkst to izmantot citiem mērķiem vienīgi tad, ja iepriekš saņemta rakstiska atļauja no administratīvās iestādes, kas attiecīgo informāciju sniegusi, turklāt jāievēro minētās iestādes noteiktie ierobežojumi. Šos noteikumus nepiemēro informācijai, kas attiecas uz noziegumiem, kuri saistīti ar narkotikām un psihotropām vielām; šāda veida informāciju, ievērojot 3. pantā izklāstītos noteikumus, drīkst nodot iestādēm, kas tieši iesaistītas narkotiku kontrabandas apkarošanā.

2.   Panta 1. punktā izklāstītie noteikumi neaizliedz izmantot informāciju administratīvos vai juridiskos procesos, kas saistībā ar muitas tiesību aktu pārkāpumiem ierosināti vēlāk.

3.   Savākto informāciju un tās ieguvei izmantotos dokumentus saskaņā ar šā protokola noteikumiem drīkst minēt kā pierādījumu līgumslēdzējas puses paziņojumos, atskaitēs un liecībās, kā arī tiesvedībā un juridiskos procesos.

1.   Par šā protokola īstenošanu ir atbildīgas Sanmarīno Republikas valsts administratīvās iestādes un attiecīgās Komisijas struktūrvienības. Tās pieņem lēmumus par visiem praktiskajiem pasākumiem, kas vajadzīgi šajā sakarībā, ņemot vērā spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus. Tās drīkst ierosināt attiecīgajām struktūrām tādus šā protokola grozījumus, kādus tās uzskata par vajadzīgiem.

2.   Līgumslēdzējas puses savstarpēji konsultējas un pēc tam informē viena otru par īstenošanas noteikumiem, kurus pieņem saskaņā ar šajā pantā izklāstītajām procedūrām.

1.   Ar šo protokolu papildina esošos vai iespējamos savstarpējas palīdzības nolīgumus starp vienu vai vairākām Kopienas dalībvalstīm un Sanmarīno, un tas nekavē minēto nolīgumu īstenošanu. Tāpat tas nekādā ziņā nekavē sniegt plašāku savstarpēju palīdzību saskaņā ar minētajiem nolīgumiem.

2.   Neskarot 12. panta noteikumus, nolīgumi neietekmē Kopienas noteikumus, ar ko reglamentē informācijas apmaiņu starp attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām un dalībvalstu muitas iestādēm saistībā ar jebkādiem muitas darba jautājumiem, kas Kopienai varētu būt saistoši.