6. TRANSPORTA POLITIKA

31993 R 3118: Padomes Regula (EEK) Nr. 3118/93 ( 1993. gada 25. oktobris), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus (OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp.), un kurā jaunākos grozījumus izdara:

- 32002 R 0484: Eiropas Parlamenta un Padomes 1.3.2002. Regula (EK) Nr. 484/2002 (OV L 76, 19.3.2002., 1. lpp.).

a) Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 3118/93 1. panta un līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas, Slovākijas pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus citās dalībvalstīs, un citu dalībvalstu pārvadātāji nesniedz kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus Slovākijā.

b) Līdz otrā gada beigām pēc pievienošanās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, diviem gadiem, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

c) Ja kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgū pastāv nozīmīgi traucējumi vai šādu traucējumu risks, dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) punktam neattiecas regulas 1. pants, līdz ceturtā gada beigām pēc pievienošanās dienas paziņo Komisijai par to, vai tās pagarinās minēto laikposmu par, ilgākais, vienu gadu, vai arī pēc minētā laikposma beigām tās pilnībā piemēros regulas 1. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro regulas 1. pantu. Vienīgi tie pārvadātāji, kas reģistrēti dalībvalstīs, uz kurām attiecas regulas 1. pants, drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus pārējās dalībvalstīs, uz kurām attiecas 1. pants.

d) Kamēr regulas 1. pants pilnībā neattiecas uz visām dalībvalstīm, tās dalībvalstis, uz kurām atbilstīgi šā dokumenta b) vai c) punktam attiecas regulas 1. pants, var izmantot turpmāk izklāstīto procedūru.

Ja kādā no šā punkta iepriekšējā daļā minētajām dalībvalstīm pastāv nozīmīgi tirgus vai tā daļas traucējumi, ko izraisa vai pastiprina kabotāža, piemēram, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu, vai arī ir apdraudēta daudzu kravu autopārvadājumu uzņēmumu finansiālā stabilitāte vai pastāvēšana, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šo stāvokli un sniedz tām visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisiju pilnīgi vai daļēji apturēt regulas 1. panta piemērošanu, lai atjaunotu parasto stāvokli.

Pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts sniegtajām ziņām, Komisija pārbauda stāvokli un viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas lemj par vajadzību paredzēt aizsardzības pasākumus. Piemēro procedūru, kas paredzēta regulas 7. panta 3. punkta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī minētā panta 4., 5. un 6. punktā.

Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt regulas 1. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu paziņojumu.

e) Kamēr atbilstīgi šā dokumenta a) līdz c) punktam nepiemēro regulas 1. pantu, dalībvalstis var regulēt piekļuvi kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum, pakāpeniski palielinot savstarpēji izsniegto kabotāžas atļauju skaitu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem. Minētie pasākumi var paredzēt arī pilnīgas liberalizācijas iespēju.

f) Šā dokumenta a) līdz d) punkta piemērošanas iznākumā piekļuve kravu iekšzemes autopārvadājumu tirgum nedrīkst būt vairāk ierobežojoša kā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.

--------------------------------------------------