uzņēmumu pienākumiem saistībā ar faktisku un iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi uzņēmumu pašu darbībās, to meitasuzņēmumu darbībās un tādās darbībās šādu uzņēmumu darbību ķēdē, ko veic to darījuma partneri; un

atbildību, kas paredzēta par a) apakšpunktā minēto pienākumu pārkāpumiem.

uzņēmumam iepriekšējā finanšu gadā, par kuru ir pieņemti vai par kuru būtu bijis jāpieņem gada finanšu pārskati, vidēji bija vairāk nekā 5 000  darbinieku un tā neto apgrozījums pasaulē pārsniedza 1 500 000 000 EUR;

uzņēmums nesasniedza a) apakšpunktā noteiktās robežvērtības, bet tas ir galvenais tādas grupas mātesuzņēmums, kura ir sasniegusi šādas robežvērtības iepriekšējā finanšu gadā, par kuru ir pieņemti vai par kuru būtu bijis jāpieņem konsolidētie gada finanšu pārskati;

uzņēmums Savienībā ar neatkarīgiem trešo personu uzņēmumiem ir noslēdzis franšīzes vai licences līgumus par autoratlīdzību vai ir galvenais tādas grupas mātesuzņēmums, kura ir noslēgusi minētos līgumus, ja šie līgumi nodrošina kopēju identitāti, kopēju uzņēmējdarbības koncepciju un vienveidīgu uzņēmējdarbības metožu piemērošanu un ja šī autoratlīdzība pēdējā finanšu gadā, par kuru ir pieņemti gada finanšu pārskati vai tos būtu bijis jāpieņem, pārsniedz 75 000 000  EUR, un ar noteikumu, ka uzņēmuma neto apgrozījums pasaulē pēdējā finanšu gadā, par kuru ir pieņemti gada finanšu pārskati vai tos būtu bijis jāpieņem, pārsniedz 275 000 000  EUR, vai ka uzņēmums ir galvenais tādas grupas mātesuzņēmums, kurai attiecīgi bija minētais neto apgrozījums.

uzņēmums finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada Savienībā sasniedzis neto apgrozījumu, kas pārsniedz 1 500 000 000 EUR;

uzņēmums nesasniedza a) apakšpunktā minēto robežvērtību, bet ir galvenais tādas grupas mātesuzņēmums, kas konsolidēti sasniedza šādu robežvērtību pirmspēdējā finanšu gadā;

uzņēmums Savienībā ar neatkarīgām trešām personām ir noslēdzis franšīzes vai licencēšanas līgumus par autoratlīdzību vai ir galvenais tādas grupas mātesuzņēmums, kura ir noslēgusi minētos līgumus, ja šie līgumi nodrošina kopīgu identitāti, kopēju uzņēmējdarbības koncepciju un vienotu uzņēmējdarbības metožu piemērošanu un ja šī autoratlīdzība pirmspēdējā finanšu gadā Savienībā ir pārsniegusi 75 000 000  EUR; un ar noteikumu, ka uzņēmuma neto apgrozījums pirmspēdējā finanšu gadā Savienībā pārsniedza 275 000 000  EUR vai ka uzņēmums ir galvenais tādas grupas mātesuzņēmums, kurai attiecīgi bija minētais apgrozījums.

“uzņēmums” ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

“nelabvēlīga ietekme uz vidi” ir tāda nelabvēlīga ietekme uz vidi, kas rodas, pārkāpjot šīs direktīvas pielikuma I daļas 1. iedaļas 15. un 16. punktā un II daļā uzskaitītos aizliegumus un pienākumus, ņemot vērā valsts tiesību aktus, kas saistīti ar tajā uzskaitīto instrumentu noteikumiem;

“nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām” ir tāda ietekme uz personām, kas rodas:

“nelabvēlīga ietekme” ir nelabvēlīga ietekme uz vidi vai nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām;

“meitasuzņēmums” ir juridiska persona, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10) punktā, un juridiska persona, ar kuras starpniecību tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK ( 16 ) 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā definētā “kontrolēta uzņēmuma” darbība;

“darījuma partneris” ir vienība:

“darbību ķēde” ir:

“neatkarīgas trešās personas veikta pārbaude” ir tāda pārbaude par uzņēmuma vai tā darbību ķēdes daļu atbilstību no šīs direktīvas izrietošajām cilvēktiesību un vides prasībām, kuru veic objektīvs, no uzņēmuma pilnīgi neatkarīgs eksperts, kam nav nekādu interešu konfliktu, kas ir brīvs no ārējas ietekmes, kam ir pieredze un kompetence vides vai cilvēktiesību jautājumos, atkarībā no nelabvēlīgās ietekmes rakstura, un kas ir atbildīgs par pārbaudes kvalitāti un uzticamību;

“MVU” ir mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums neatkarīgi no tā juridiskās formas, kas nav daļa no lielākas grupas, tādā nozīmē, kā šie termini definēti saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1., 2., 3. un 7. punktu;

“nozares vai daudzu ieinteresēto personu iniciatīva” ir brīvprātīgu pienācīgas rūpības procedūru, rīku un mehānismu sakopojums, ko izstrādā un pārrauga valdības, nozares apvienības, ieinteresētās organizācijas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vai to grupas vai sakopojumi, un kurā uzņēmumi var piedalīties, lai atbalstītu pienācīgas rūpības pienākumu īstenošanu;

“pilnvarotais pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir rezidents vai ir iedibināta Savienībā un kurai ir a) punkta ii) apakšpunkta nozīmē uzņēmuma izdota pilnvara rīkoties tā vārdā saistībā ar minētā uzņēmuma pienākumu izpildi, ievērojot šo direktīvu;

“būtiska nelabvēlīga ietekme” ir tāda nelabvēlīga ietekme, kas ir īpaši nozīmīga tās būtības dēļ, piemēram, ietekme, kas rada kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai un brīvībai, vai pēc sava mēroga, apmēra vai neatgriezeniskuma, ņemot vērā tās smagumu, tostarp to personu skaitu, kuras ir skartas vai varētu būt skartas, apmēru, kādā ir nodarīts vai varētu būt nodarīts kaitējums videi vai kādā vide skarta citādi, ietekmes neatgriezeniskumu un ierobežojumus attiecībā uz spēju saprātīgā termiņā atjaunot skarto personu vai vides stāvokli līdz tādam, kas ir līdzvērtīgs to stāvoklim pirms ietekmes;

“neto apgrozījums” ir:

“ieinteresētās personas” ir uzņēmuma darbinieki, tā meitasuzņēmumu darbinieki un tā darījumu partneru darbinieki, arodbiedrības un darba ņēmēju pārstāvji, personas vai kopienas, kuru tiesības vai intereses skar vai varētu tieši skart minētā uzņēmuma, tā meitasuzņēmumu un tā darījuma partneru produkti, pakalpojumi un darbības, un to darījuma partneru darbinieki un minēto personu vai kopienu likumīgie pārstāvji;

“attiecīgi pasākumi” ir pasākumi, ar kuriem var sasniegt pienācīgas rūpības mērķus, efektīvi novēršot nelabvēlīgu ietekmi tādā veidā, kas ir samērīgs ar nelabvēlīgās ietekmes būtiskuma pakāpi un iespējamību, un kas ir pamatoti pieejami uzņēmumam, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp nelabvēlīgās ietekmes raksturu un apjomu un attiecīgos riska faktorus;

“darījuma attiecības” ir uzņēmuma attiecības ar darījuma partneri;

“mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kas kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus;

“galvenais mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1.–5. punktā noteiktajiem kritērijiem tieši vai netieši kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus un kuru nekontrolē cits uzņēmums;

“uzņēmumu grupa” jeb “grupa” ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;

“remediācija” ir skartās personas vai personu tiesību, kopienu vai vides atjaunošana līdz tādam stāvoklim, kas ir līdzvērtīgs vai iespējami tuvs stāvoklim, kādā tās būtu, ja nebūtu notikusi faktiskā nelabvēlīgā ietekme, un samērīgi uzņēmuma ietekmei nelabvēlīgās ietekmes izraisīšanā, tostarp finansiāla vai nefinansiāla kompensācija, ko uzņēmums sniedz faktiskās nelabvēlīgās ietekmes skartajai personai vai personām, un attiecīgā gadījumā izmaksu kompensācija valsts iestādēm par jebkādiem nepieciešamajiem stāvokļa uzlabošanas pasākumiem;

“riska faktori” ir fakti, situācijas vai apstākļi, kas saistīti ar nelabvēlīgās ietekmes smagumu un iespējamību, tostarp fakti, situācijas vai apstākļi darījuma partnera līmenī, piemēram, tas, ka darījuma partneris nav uzņēmums, uz kuru attiecas šī direktīva vai citi salīdzināmi obligātie tiesību akti par pienācīgu rūpību ilgtspējas jomā; ģeogrāfiskajā un konteksta līmenī, piemēram, tiesībaizsardzības līmenī attiecībā uz nelabvēlīgās ietekmes veidu; un nozaru, uzņēmējdarbības, kā arī produktu un pakalpojumu līmenī;

“nelabvēlīgas ietekmes būtiskums” ir nelabvēlīgās ietekmes mērogs, apmērs un neatgriezeniskums, ņemot vērā nelabvēlīgās ietekmes smagumu, tostarp to personu skaitu, kuras ir skartas vai varētu būt skartas, apmēru, kādā ir nodarīts vai varētu būt nodarīts kaitējums videi vai kādā vide skarta citādi, ietekmes neatgriezeniskumu un ierobežojumus attiecībā uz spēju saprātīgā termiņā atjaunot skarto personu vai vides stāvokli līdz tādam, kas ir līdzvērtīgs to stāvoklim pirms ietekmes.

pievienojot atsauces uz to starptautisko instrumentu pantiem, kurus ratificējušas visas dalībvalstis un uz kuriem attiecas īpašas tiesības, aizliegums vai pienākums saistībā ar šīs direktīvas pielikumā uzskaitīto cilvēktiesību, pamatbrīvību un vides aizsardzību;

attiecīgā gadījumā grozot atsauces uz šīs direktīvas pielikumā minētajiem starptautiskajiem instrumentiem, lai šos instrumentus grozītu, aizstātu vai atceltu;

saskaņā ar norisēm attiecīgajos starptautiskajos forumos saistībā ar šīs direktīvas pielikuma 1. daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem instrumentiem:

integrējot pienācīgu rūpību savā politikā un riska pārvaldības sistēmās saskaņā ar 7. pantu;

identificējot un izvērtējot faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi saskaņā ar 8. pantu un vajadzības gadījumā piešķirot prioritāti faktiskai un iespējamai nelabvēlīgai ietekmei saskaņā ar 9. pantu;

novēršot un mazinot iespējamo nelabvēlīgo ietekmi un izbeidzot faktisko nelabvēlīgo ietekmi un līdz minimumam samazinot tās apjomu saskaņā ar 10. un 11. pantu;

nodrošinot faktiskas nelabvēlīgas ietekmes remediāciju saskaņā ar 12. pantu;

jēgpilni sadarbojoties ar ieinteresētajām personām saskaņā ar 13. pantu;

izveidojot un uzturot paziņošanas mehānismu un sūdzību procedūru saskaņā ar 14. pantu;

uzraugot savas pienācīgas rūpības politikas un pasākumu efektivitāti saskaņā ar 15. pantu;

publiski informējot par pienācīgu rūpību saskaņā ar 16. pantu.

meitasuzņēmums un mātesuzņēmums viens otram sniedz visu nepieciešamo informāciju un sadarbojas, lai izpildītu pienākumus, kas izriet no šīs direktīvas;

meitasuzņēmums ievēro mātesuzņēmuma pienācīgas rūpības politiku, kas attiecīgi pielāgota, lai nodrošinātu 7. panta 1. punktā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz meitasuzņēmumu;

meitasuzņēmums pienācīgu rūpību integrē visā savā politikā un riska pārvaldības sistēmās saskaņā ar 7. pantu, skaidri aprakstot, kādi pienākumi jāpilda mātesuzņēmumam, un vajadzības gadījumā par to informējot attiecīgās ieinteresētās personas;

vajadzības gadījumā meitasuzņēmums turpina veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 10. un 11. pantu un turpina pildīt savus pienākumus saskaņā ar 12. un 13. pantu;

attiecīgā gadījumā meitasuzņēmums prasa līgumiskas garantijas saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu vai 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu, prasa līgumiskas garantijas no netiešā darījuma partnera saskaņā ar 10. panta 4. punktu vai 11. panta 5. punktu un aptur darījuma attiecības saskaņā ar 10. panta 6. punktu vai 11. panta 7. punktu.

aprakstu par uzņēmuma pieeju attiecībā uz pienācīgu rūpību, tostarp ilgtermiņā;

rīcības kodeksu, kurā aprakstīti noteikumi un principi, kas jāievēro visā uzņēmumā un tā meitasuzņēmumos, kā arī uzņēmuma tiešajiem vai netiešajiem darījuma partneriem saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 10. panta 4. punktu, 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu vai 11. panta 5. punktu; un

aprakstu par procesiem, kas ieviesti pienācīgas rūpības integrēšanai uzņēmuma attiecīgajā politikā un pienācīgas rūpības īstenošanai, tostarp pasākumiem, kuri veikti, lai pārbaudītu atbilstību b) punktā minētajam rīcības kodeksam un piemērotu kodeksu arī darījuma partneriem.

īstenotu darbības jomas izpēti, balstoties vienīgi uz saprātīgi pieejamu informāciju, lai noteiktu savas paša darbības vispārējās jomas, savu meitasuzņēmumu darbības jomas un, ja tas ir saistīts ar to darbību ķēdi, to darījuma partneru darbības jomas, kurās nelabvēlīga ietekme ir visiespējamākā un varētu būt visbūtiskākā;

balstoties uz a) apakšpunktā minētās darbības jomas izpētes rezultātiem, veiktu padziļinātu izvērtējumu attiecībā uz jomām, kurās identificēta visiespējamākā vai visbūtiskākā nelabvēlīgā ietekme.

uzņēmumi var pieprasīt informāciju no darījuma partneriem tikai tad, ja šī informācija ir nepieciešama, un tādu darījuma partneru gadījumā, kuriem ir mazāk nekā 5 000  darbinieku, tikai tad, ja informāciju nevar pamatoti iegūt ar citiem līdzekļiem;

ja nepieciešamo informāciju var iegūt no dažādiem darījumu partneriem, uzņēmumi dod priekšroku šādas informācijas pieprasīšanai, ja tas ir saprātīgi, tieši no darījuma partnera vai darījuma partneriem, saistībā ar kuriem nelabvēlīgā ietekme ir visiespējamākā;

ja nelabvēlīgā ietekme ir atzīta par vienlīdz iespējamu vai tikpat nopietnu vairākās jomās, uzņēmumi var noteikt par prioritāti šādu jomu novērtēšanu, kurās ir iesaistīti tiešie darījuma partneri.

ja tas nepieciešams novēršanai nepieciešamo pasākumu rakstura vai sarežģītības dēļ, bez liekas kavēšanās izstrādāt un īstenot preventīvas rīcības plānu ar saprātīgiem un skaidri noteiktiem attiecīgo pasākumu īstenošanas termiņiem un kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem uzlabojumu mērīšanai; uzņēmumi var izstrādāt savus rīcības plānus sadarbībā ar nozares vai daudzu ieinteresēto personu iniciatīvām; preventīvas rīcības plānu pielāgo uzņēmumu darbībai un darbību ķēdēm;

prasīt līgumiskas garantijas no tiešā darījuma partnera par to, ka tas nodrošinās atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam un vajadzības gadījumā preventīvas rīcības plānam, tostarp, iegūstot atbilstošas līgumiskas garantijas no saviem partneriem, ciktāl to darbības ir daļa no uzņēmuma darbību ķēdes; ja minētās līgumiskās garantijas tiek iegūtas, piemēro 5. punktu;

veikt nepieciešamos finansiālos vai nefinansiālos ieguldījumus, piemēram, iekārtu, ražošanas vai citu darbības procesu un infrastruktūru, pielāgojumos vai atjauninājumos;

veikt vajadzīgās izmaiņas vai uzlabojumus savā uzņēmuma uzņēmējdarbības plānā, vispārējās stratēģijās un darbībās, tostarp iepirkuma praksē, projektēšanas un izplatīšanas praksē;

nodrošināt mērķorientētu un samērīgu atbalstu MVU, kas ir uzņēmuma darījuma partneris, vajadzības gadījumā ņemot vērā MVU resursus, zināšanas un ierobežojumus, tostarp, sniedzot vai padarot iespējamu piekļuvi spēju veidošanai, apmācībām vai pārvaldības sistēmu modernizācijai, un, ja atbilstība rīcības kodeksam vai preventīvas rīcības plānam apdraudētu MVU dzīvotspēju, sniedzot mērķorientētu un samērīgu finansiālo atbalstu, piemēram, tiešo finansējumu, aizdevumus ar zemu procentu likmi, nepārtrauktas iegādes garantijas vai palīdzību finansējuma nodrošināšanā;

atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tostarp konkurences tiesībām, sadarboties ar citām struktūrām, ja nepieciešams, arī tādēļ, lai palielinātu uzņēmuma spēju novērst vai mazināt nelabvēlīgo ietekmi, jo īpaši tad, ja neviens cits pasākums nav piemērots vai efektīvs.

atturas sākt jaunas vai paplašināt esošās attiecības ar darījumu partneri, saistībā ar kuru vai kura darbību ķēdē ietekme ir radusies;

ja tiesību akti, kas reglamentē tā attiecības ar attiecīgo darījuma partneri, dod šādas tiesības, aptur darījuma attiecības saistībā ar attiecīgajām darbībām, tostarp nolūkā izmantot vai palielināt savas ietekmēšanas iespējas; un

bez liekas kavēšanās pieņem un īsteno uzlabotu preventīvas rīcības plānu attiecībā uz konkrēto nelabvēlīgo ietekmi, ja vien ir pamatotas cerības, ka šādi centieni būs sekmīgi.

neitralizēt nelabvēlīgo ietekmi vai līdz minimumam samazināt tās apjomu; šādi pasākumi ir samērīgi ar nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu, kā arī ar uzņēmuma ietekmi nelabvēlīgās ietekmes izraisīšanā;

ja tas nepieciešams sakarā ar to, ka nelabvēlīgo ietekmi nevar nekavējoties izbeigt, – bez liekas kavēšanās izstrādāt un īstenot korektīvas rīcības plānu ar saprātīgiem un skaidri noteiktiem rīcības termiņiem attiecīgu pasākumu īstenošanai un kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem uzlabojumu mērīšanai; uzņēmumi var izstrādāt savus rīcības plānus sadarbībā ar nozares vai daudzu ieinteresēto personu iniciatīvām; korektīvas rīcības plānu pielāgo uzņēmumu darbībām un darbību ķēdēm;

prasīt līgumiskas garantijas no tiešā darījuma partnera par to, ka tas nodrošinās atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam un vajadzības gadījumā korektīvas rīcības plānam, tostarp, iegūstot atbilstošas līgumiskas garantijas no saviem partneriem, ciktāl to darbības ir daļa no uzņēmuma darbību ķēdes; ja šādas līgumiskas garantijas tiek iegūtas, piemēro 6. punktu;

veikt nepieciešamos finansiālos vai nefinansiālos ieguldījumus, piemēram, iekārtās, ražošanas vai citos darbības procesos un infrastruktūrās, un to pielāgojumus vai atjauninājumus;

veikt vajadzīgās izmaiņas vai uzlabojumus savā uzņēmuma uzņēmējdarbības plānā, vispārējās stratēģijās un darbībās, tostarp iepirkuma praksē, projektēšanas un izplatīšanas praksē;

nodrošināt mērķorientētu un samērīgu atbalstu MVU, kas ir uzņēmuma darījuma partneris, vajadzības gadījumā ņemot vērā MVU resursus, zināšanas un ierobežojumus, tostarp, sniedzot vai padarot iespējamu piekļuvi spēju veidošanai, apmācībām vai pārvaldības sistēmu modernizācijai, un, ja atbilstība rīcības kodeksam vai korektīvas rīcības plānam apdraudētu MVU dzīvotspēju, sniedzot mērķorientētu un samērīgu finansiālo atbalstu, piemēram, tiešo finansējumu, aizdevumus ar zemu procentu likmi, nepārtrauktas iegādes garantijas vai palīdzību finansējuma nodrošināšanā;

atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tostarp konkurences tiesībām, sadarboties ar citām struktūrām, ja nepieciešams, arī tādēļ, lai palielinātu uzņēmuma spēju izbeigt nelabvēlīgo ietekmi vai līdz minimumam samazinātu šādas ietekmes apjomu, jo īpaši tad, ja neviens cits pasākums nav piemērots vai efektīvs;

nodrošināt remediāciju saskaņā ar 12. pantu.

atturas sākt jaunas vai paplašināt esošās attiecības ar darījumu partneri, saistībā ar kuru vai kura darbību ķēdē ietekme ir radusies;

ja tiesību akti, kas reglamentē tā attiecības ar attiecīgo darījuma partneri, dod šādas tiesības, aptur darījuma attiecības saistībā ar attiecīgajām darbībām, tostarp nolūkā izmantot vai palielināt savas ietekmēšanas iespējas; un

bez liekas kavēšanās pieņem un īsteno uzlabotu korektīvās rīcības plānu attiecībā uz konkrēto nelabvēlīgo ietekmi, ja vien ir pamatotas cerības, ka šādi centieni būs sekmīgi.

vajadzīgās informācijas vākšana par faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, lai identificētu, izvērtētu un sakārtotu prioritārā secībā nelabvēlīgo ietekmi, ievērojot 8. un 9. pantu;

preventīvas un korektīvas rīcības plānu izstrāde, ievērojot 10. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu, un uzlabotu preventīvas un korektīvas rīcības plānu izstrāde, ievērojot 10. panta 6. punktu un 11. panta 7. punktu;

attiecīgu pasākumu pieņemšana nolūkā remediēt nelabvēlīgu ietekmi, ievērojot 12. pantu.

fiziskas vai juridiskas personas, ko ir skārusi nelabvēlīga ietekme vai kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka nelabvēlīga ietekme varētu tās skart, un šādu personu vārdā – to likumīgie pārstāvji, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji;

arodbiedrības un citi darba ņēmēju pārstāvji, kas pārstāv attiecīgajā darbību ķēdē strādājošās fiziskās personas; un

pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas un kam ir pieredze jomās, kuras ir saistītas ar tādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kas ir attiecīgās sūdzības priekšmets.

prasīt uzņēmumam, kuram viņi ir iesnieguši sūdzību, ievērojot 1. punktu, veikt attiecīgus turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzību;

tikties ar uzņēmuma pārstāvjiem attiecīgā līmenī, lai apspriestu faktisko vai iespējamo būtisko nelabvēlīgo ietekmi, kas ir sūdzības priekšmets, un iespējamo remediāciju saskaņā ar 12. pantu;

saņemt no uzņēmuma iemeslus tam, kāpēc sūdzība atzīta par pamatotu vai nepamatotu, un, ja sūdzība atzīta par pamatotu, informāciju par veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem un darbībām.

vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām, ko izmanto dalībvalstī, kurā atrodas uzraudzības iestāde, kas izraudzīta, ievērojot 24. pantu, un, ja tās atšķiras, valodā, kuru ierasts izmantot starptautiskajā uzņēmējdarbības vidē;

saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru sagatavots pārskats, vai – attiecībā uz uzņēmumiem, kas brīvprātīgi sniedz ziņas saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, – līdz gada finanšu pārskatu publicēšanas dienai.

jebkādus citus metadatus, ko prasīts pievienot informācijai;

datu strukturēšanu informācijā; un

kāda informācija ir jāiesniedz mašīnlasāmā formāta un kāds mašīnlasāmais formāts šādos gadījumos ir jāizmanto.

norādījumus un paraugpraksi attiecībā uz to, kā īstenot pienācīgu rūpību saskaņā ar 5.–16. pantā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši identificēšanas procesu, ievērojot 8. pantu, prioritātes piešķiršanu ietekmei, ievērojot 9. pantu, attiecīgus pasākumus iegādes prakses pielāgošanai, ievērojot 10. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu, atbildīgu atteikšanos, ievērojot 10. panta 6. punktu un 11. panta 7. punktu, attiecīgus remediācijas pasākumus, ievērojot 12. pantu, un attiecībā uz to, kā identificēt ieinteresētās personas un sadarboties ar tām, ievērojot 13. pantu, tostarp, izmantojot 14. pantā noteikto paziņošanas mehānismu un sūdzību procedūru;

nozares pamatnostādnes;

norādījumus par to, kā novērtēt uzņēmuma līmeņa, ar saimniecisko darbību saistītus, ģeogrāfiskus un kontekstuālus, produktu un pakalpojumu, kā arī nozaru riska faktorus, tostarp tādus, kas saistīti ar konfliktu skartām un augsta riska teritorijām;

norādes uz datiem un informācijas avotiem, kas pieejami, lai izpildītu šajā direktīvā paredzētos pienākumus, un uz digitālajiem rīkiem un tehnoloģijām, kas varētu veicināt un atbalstīt šo izpildi;

informāciju par to, kā uzņēmumiem un citām juridiskām personām apmainīties ar resursiem un informāciju, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti valsts tiesību aktu noteikumi, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, tā, lai nodrošinātu atbilstību komercnoslēpumu aizsardzībai, ievērojot 5. panta 3. punktu, un paredzētajai aizsardzībai pret iespējamām represijām un atriebību, kā noteikts 13. panta 5. punktā;

informācijai ieinteresētajām personām un to pārstāvjiem par to, kā iesaistīties visā pienācīgas rūpības procesā.

ziņošanas saturam un kritērijiem, ko Komisija noteikusi deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot 16. panta 3. punktu;

Komisijas norādījumiem par brīvprātīgām līguma paraugklauzulām, kas paredzētas 18. pantā, un pamatnostādnēm, kuras tā izdod, ievērojot 19. pantu;

vienotajam palīdzības dienestam, kas noteikts 21. pantā; un

informācijai ieinteresētajām personām un to pārstāvjiem par to, kā iesaistīties visā pienācīgas rūpības procesā.

likt uzņēmumam:

piemērot sodus saskaņā ar 27. pantu; un

pieņemt pagaidu pasākumus, ja pastāv tūlītējs būtiska un neatgriezeniska kaitējuma risks.

tieši;

sadarbībā ar citām iestādēm; vai

iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesu iestādēm, kas nodrošina, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un to ietekme ir līdzvērtīga sodiem, kurus tieši piemēro uzraudzības iestādes.

pārkāpuma veidu, smagumu un ilgumu, kā arī no minētā pārkāpuma izrietošās ietekmes būtiskumu;

jebkādas veiktās investīcijas un jebkādu mērķorientētu atbalstu, kas sniegts, ievērojot 10. un 11. pantu;

jebkādu sadarbību ar citām struktūrām attiecīgās ietekmes novēršanai;

attiecīgā gadījumā to, ciktāl ir pieņemti lēmumi par prioritātes piešķiršanu saskaņā ar 9. pantu;

jebkādus attiecīgus iepriekšējos pārkāpumus, kurus uzņēmums ir izdarījis attiecībā uz valsts tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un kuri ir konstatēti ar galīgo nolēmumu;

to, ciktāl uzņēmums attiecīgajā lietā ir veicis korektīvus pasākumus;

finansiālos labumus, ko uzņēmums pārkāpuma rezultātā guvis, vai zaudējumus, no kuriem tas pārkāpuma rezultātā izvairījies;

jebkādus citus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus faktorus, kas piemērojami attiecīgās lietas apstākļiem.

naudas sodi;

ja uzņēmums noteiktajā laikposmā neizpilda lēmumu, ar ko tiek piemērots naudas sods, – publisks paziņojums, kurā norāda par pārkāpumu atbildīgo uzņēmumu un pārkāpuma veidu.

uzraudzības iestāžu lēmumus par sodiem, kā minēts 27. panta 5. punktā; un

indikatīvu sarakstu ar trešo valstu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

valsts tiesību aktu noteikumi par noilguma periodu sākumu, ilgumu, apturēšanu vai pārtraukšanu lieki nekavē kaitējumu atlīdzināšanas prasību celšanu un jebkurā gadījumā nav stingrāki kā noteikumi vispārējā valsts regulējumā par civiltiesisko atbildību;

noilguma periods kaitējumu atlīdzināšanas prasību celšanai atbilstīgi šai direktīvai ir vismaz pieci gadi, un jebkurā gadījumā tas nav īsāks par noilguma periodu, kas noteikts vispārējā valsts regulējumā par civiltiesisko atbildību;

noilguma periodus nesāk skaitīt, pirms tiek izbeigts pārkāpums un prasītājs zina, vai var pamatoti uzskatīt, ka zina:

tiesāšanās izmaksas nav pārmērīgi lielas, lai prasītāji varētu vērsties tiesā;

prasītāji var lūgt īstenot aizlieguma pasākumus, tostarp, saīsinot tiesāšanās procedūru; šādi aizlieguma pasākumi ir galīgi vai pagaidu pasākumi, ar ko panāk, ka, veicot kādu darbību vai pārtraucot rīcību, tiek izbeigti to valsts tiesību aktu noteikumu pārkāpumi, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu;

ja tiek celta prasība un prasītājs sniedz saprātīgu pamatojumu, kurā ietverti saprātīgi pieejami fakti un pierādījumi, kas ir pietiekami, lai apliecinātu, ka par kaitējumu celtā prasība ir ticama, un ir norādījis, ka papildu pierādījumi ir uzņēmuma kontrolē, tiesas var likt uzņēmumam šādus pierādījumus atklāt saskaņā ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem;

valsts tiesas meklēto pierādījumu atklāšanu attiecina tikai uz to, kas ir nepieciešams un samērīgi, lai pamatotu iespējamu prasību vai prasību par kaitējumu atlīdzināšanu, un pierādījumu saglabāšanu – tikai uz to, kas ir nepieciešams un samērīgi, lai pamatotu šādu prasību par kaitējumu atlīdzināšanu; nosakot, vai rīkojums par pierādījumu atklāšanu vai saglabāšanu ir samērīgs, valsts tiesas ņem vērā to, cik lielā mērā prasība vai aizstāvība ir pamatota ar pieejamiem faktiem un pierādījumiem, kas pamato pierādījumu atklāšanas pieprasījumu; atklāšanas apmēru un izmaksas, kā arī visu pušu, tostarp jebkādu attiecīgo trešo personu, likumīgās intereses, tostarp, novēršot vispārēju tādas informācijas meklēšanu, kas procedūrā iesaistītajām pusēm, iespējams, nebūs svarīga; to, vai pierādījumi, kurus prasa atklāt, ietver konfidenciālu informāciju, jo īpaši par trešām personām, un kāda kārtība ir paredzēta šādas konfidenciālas informācijas aizsardzībai;

dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesām ir pilnvaras likt atklāt pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju, ja tās uzskata, ka tie ir svarīgi prasībai par kaitējumu atlīdzināšanu; dalībvalstis nodrošina, ka, liekot atklāt šādu informāciju, valsts tiesu rīcībā ir efektīvi pasākumi šādas informācijas aizsardzībai.

šīs direktīvas ietekmi uz MVU, izvērtējot arī to, cik efektīvi ir dažādie pasākumi un atbalsta instrumenti, ko Komisija un dalībvalstis nodrošina MVU;

šīs direktīvas piemērošanas jomu attiecībā uz aptvertajiem uzņēmumiem – vai tā nodrošina šīs direktīvas efektivitāti, ņemot vērā tās mērķus, vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp aptvertajām struktūrām un to, lai uzņēmumi nevarētu apiet šīs direktīvas piemērošanu, tostarp:

▼M2

▼B

vai ir jāpārskata termina “darbību ķēde” definīcija;

vai ir jāmaina šīs direktīvas pielikums, tostarp, ņemot vērā starptautiskās norises, un vai tas būtu jāpaplašina, lai iekļautu papildu nelabvēlīgas ietekmes veidus, jo īpaši nelabvēlīgu ietekmi uz labu pārvaldību;

cik efektīvi ir valsts līmenī ieviestie izpildes panākšanas mehānismi, tostarp to aizsargājošā ietekme uz tiesību subjektiem;

vai ir nepieciešamas izmaiņas šajā direktīvā paredzētajā saskaņošanas līmenī, lai uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, ietverot konverģenci un atšķirības starp valsts tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu.