02023R2623 — LV — 01.01.2024 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/2623

(2023. gada 22. augusts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 papildina, attiecībā uz 2024.–2027. gada periodu precizējot noteikumus par izkraušanas pienākumu dažās rietumu ūdeņu zvejniecībās

(OV L 2623, 22.11.2023., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/1388 (2024. gada 11. marts),

  L 1388

1

22.5.2024



▼B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/2623

(2023. gada 22. augusts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 papildina, attiecībā uz 2024.–2027. gada periodu precizējot noteikumus par izkraušanas pienākumu dažās rietumu ūdeņu zvejniecībās



I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“Flāmu plātne” ir pēdējais rāmja traļa linuma konusveida segments:

— 
kura aizmugurējā daļa ir piestiprināta tieši pie āmja,
— 
kura augšējais un apakšējais segments ir izgatavots no linuma, kam acu izmērs, mērīts starp mezgliem, ir vismaz 120 mm, un
— 
kura garums (nostieptā veidā) ir vismaz 3 m.
2) 

“Seltra tipa plātne” ir selektivitātes ierīce:

— 
ko veido augšējā plātne, kuras (rombveida) linuma acu izmērs ir vismaz 270 mm, vai augšējā plātne, kuras (kvadrātveida) linuma acu izmērs ir vismaz 300 mm, un kas novietota paralēlskaldņa formas segmentā, kurš izgatavots no četrām plātnēm un atrodas āmja taisnajā posmā,
— 
kuras garums ir vismaz 3 metri,
— 
kas ir novietota ne vairāk kā 4 metru atstatumā no āmja savelkamās stropes, un
— 
ir visā traļa paralēlskaldņa formas segmenta augšējās plātnes platumā (no šuves līdz šuvei).
3) 

“Selektīvais linumrežģis Netgrid” ir selektivitātes ierīce, kuru veido no četrām linuma plātnēm izgatavots segments, kas ievietots no divām linuma plātnēm izgatavotā tralī un aprīkots ar slīpi savērstu rombveida linuma acu plātni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 200 mm un kura ved uz izejas atvērumu traļa augšpusē.

4) 

“CEFAS linumrežģis” ir Netgrid tipa selektivitātes ierīce, ko Vides, zvejniecības un akvakultūras zinātnes centrs (CEFAS) izstrādājis Norvēģijas omāra zvejošanai Īrijas jūrā.

5) 

“Tralis ar vārstuli” (flip-flap trawl) ir tralis, kas aprīkots ar linumrežģi, kurš paredzēts, lai mazinātu mencas, pikšas un merlanga nozvejošanu Norvēģijas omāra zvejniecībās.

6) 

“Pretakmeņu aizsargvirve” (flip-up rope) ir zvejas rīka modifikācija, ko demersālajos rāmja traļos izmanto, lai palīdzētu novērst to, ka akmeņi un iežu atlūzas nonāk tralī un nodara bojājumus zvejas rīkam un nozvejai.

7) 

“Bentiskā izvadplātne” ir lielāka izmēra acu vai kvadrātveida acu linuma plātne, kas ievietota traļa – parasti rāmja traļa – apakšējā plātnē, lai atbrīvotos no bentiskā materiāla un jūras gultnes drazām, pirms tās nonāk āmī.

8) 

“Ķeltu jūras aizsardzības zona” ir ūdeņi ICES 7.f, 7.g rajonā un tajā 7.j rajona daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no 50° ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma.

9) 

“Voracera” ir vietēji konstruēta un izgatavota mehanizēta āķu rinda, kuru izmanto nerūpnieciskās zvejas flote, kas zvejo sarkanspuru pageli ICES 9.a rajonā Spānijas dienvidos.

2. pants

Izkraušanas pienākuma īstenošana

Šajā regulā noteikts, kā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzētais izkraušanas pienākums 2024.–2027. gadā piemērojams demersālajās un pelaģiskajās zvejniecībās, kuras darbojas ziemeļrietumu ūdeņos (ICES 5. apakšapgabals (izņemot 5.a rajonu un Savienības ūdeņus 5.b rajonā), 6. un 7. apakšapgabals) un dienvidrietumu ūdeņos (ICES 8., 9. un 10. apakšapgabals (ūdeņi ap Azoru salām) un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zona (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām)).

II NODAĻA

Izdzīvotības atbrīvojumi ziemeļrietumu ūdeņos

3. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru

1.  

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro:

a) 

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ICES 6. un 7. apakšapgabalā nozvejots ar ķeramajiem groziem, krātiņveida lamatām vai venteriem (zvejas rīka kods ( 1 ) FPO, FIX, FYK);

b) 

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ICES 7. apakšapgabalā nozvejots ar grunts traļiem (OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks;

c) 

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ICES 7. apakšapgabalā nozvejots ar grunts traļiem (OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm un kuros līdztekus izmantoti augstas zvejas rīku selektivitātes risinājumi, kas noteikti 2. un 3. punktā;

d) 

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ICES 6.a rajonā ne vairāk kā 12 jūras jūdžu attālumā no krasta nozvejots ar traļiem ar traļa durvīm (OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru linuma acs izmērs ir 80–110 mm.

2.  
Šo atbrīvojumu piemēro saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 VI pielikuma B daļas noteikumiem.
3.  
Kad tiek izmesti 1. punktā minētajos apstākļos nozvejoti Norvēģijas omāri, tos neskartus tūlīt atbrīvo apgabalā, kurā tie nozvejoti.

4. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parasto jūrasmēli

1.  

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākām parastās jūrasmēles (Solea solea) nozvejām, kas ne vairāk kā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta, bet ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem:

a) 

ICES 7.d rajonā nozvejotas ar traļiem ar traļu durvīm (OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm, un

— 
kuru garums nepārsniedz 10 metrus un dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW, un
— 
kuri zvejo ūdeņos, kas nav dziļāki par 30 metriem, un kuru tralējuma ilgums nepārsniedz 90 min;
b) 

ICES 7.e rajonā ar traļiem ar traļu durvīm (OTB), kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm, nozvejotas ar kuģiem, kas īsāki par 12 metriem.

2.  
Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas parastās jūrasmēles, tās atbrīvo nekavējoties.

5. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm

1.  
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro rajveidīgajām zivīm (Rajiformes), kas ziemeļrietumu ūdeņos (ICES 6. un 7. apakšapgabals) nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem.
2.  
Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, līdz 2027. gada 1. maijam iesniedz izdzīvotības metaanalīzi, kurā novērtēta atbrīvojuma ietekme. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) minēto zinātnisko informāciju novērtē līdz 2027. gada 31. jūlijam.
3.  
Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas rajveidīgās zivis, tās atbrīvo nekavējoties.

6. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti

1.  

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro jūras zeltplekstei (Pleuronectes platessa), kas nozvejota:

a) 

ICES 7.d–7.g rajonā ar vairāksienu tīkliem (GTR, GTN, GEN, GN);

b) 

ICES 7.d–7.g rajonā ar traļiem ar traļu durvīm (OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX);

c) 

ICES 7.a–7.g rajonā ar kuģiem, kuru dzinēja maksimālā jauda ir lielāka par 221 kW un kuri izmanto rāmja traļus (TBB), kas aprīkoti pretakmeņu aizsargvirvi vai bentisko izvadplātni;

d) 

ICES 7.a–7.g rajonā ar kuģiem, kas izmanto rāmja traļus (TBB), kuru dzinēja maksimālā jauda nepārsniedz 221 kW vai garums nepārsniedz 24 metrus, un kuri konstruēti zvejai ne vairāk kā 12 jūras jūdžu attālumā no krasta, un kuru tralējuma vidējais ilgums nepārsniedz 90 min;

e) 

ICES 7.d rajonā ar dāņu vadiem (zvejas rīka kods: SDN);

▼M1

f) 

ICES 7.b–7.k rajonā ar zvejas vadiem (SSC).

▼B

2.  
Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas jūras zeltplekstes, tās atbrīvo nekavējoties.

7. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz sugām, kas nozvejotas ar ķeramajiem groziem, krātiņveida lamatām vai venteriem

1.  
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro sugām, kas ar ķeramajiem groziem, krātiņveida lamatām un venteriem (FPO, FIX, FYK) nozvejotas ICES 5. apakšapgabalā (izņemot 5.a rajonu; 5.b rajonā – tikai Savienības ūdeņos), 6. un 7. apakšapgabalā.
2.  
Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas zivis, tās atbrīvo nekavējoties.

8. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz pelaģiskajām sugām

1.  

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto izdzīvotības atbrīvojumu attiecībā uz makreles (Scomber scombrus) un siļķes (Clupea harengus) nozvejām riņķvadu zvejniecībās ICES 6. apakšapgabalā piemēro tad, ja ir pilnībā izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

nozvejotās zivis tiek atbrīvotas, pirms riņķvada savilkums ir sasniedzis noteiktu pakāpi, kas izteikta procentuāli un precizēta šā panta 2. un 3. punktā (“izcelšanas punkts”);

b) 

riņķvads ir aprīkots ar redzamām stoderēm, kuras skaidri norāda izcelšanas punkta robežu;

c) 

kuģis un riņķvads ir aprīkots ar elektronisku reģistrēšanas un dokumentēšanas sistēmu, kas visās zvejas operācijās dokumentē riņķvada savilkšanas laiku, vietu un pakāpi.

2.  
Izcelšanas punkts ir riņķvada savilkums līdz 80 % makreles zvejā un līdz 90 % siļķes zvejā.
3.  
Ja aplenktais bars sastāv no abu sugu zivīm, izcelšanas punkts ir riņķvada savilkums līdz 80 %.
4.  
Pēc izcelšanas punkta sasniegšanas atbrīvot nozvejotās makreles un siļķes ir aizliegts.
5.  
Lai novērtētu sugu sastāvu, zivju izmēru un daudzumu, pirms atbrīvošanas ņem paraugus no aplenktā zivju bara.
6.  
Izdzīvotības atbrīvojumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā, attiecībā uz makreles un siļķes nozveju riņķvadu zvejniecībās, kurās ICES 7.e un 7.f rajonā mērķsugas ir pelaģiskās sugas, kam kvotas nav noteiktas, piemēro tad, ja ir izpildītas šā panta 1.–5. punkta un šīs regulas 15. panta prasības.

III NODAĻA

Izdzīvotības atbrīvojumi dienvidrietumu ūdeņos

9. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru

1.  
Izdzīvotības atbrīvojumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā, piemēro Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejots ar grunts traļiem ar reņu sistēmu (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, TBB, OT, PT un TX).
2.  
Kad tiek izmesti 1. punktā minētajos apstākļos nozvejoti Norvēģijas omāri, tos nekavējoties atbrīvo apgabalā, kurā tie nozvejoti.

10. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm

1.  
Izdzīvotības atbrīvojumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā, piemēro rajveidīgajām zivīm (Rajiformes), kas nav dzegužrajas un kas ir ICES 8. un 9. apakšapgabalā nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem.
2.  
Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas rajveidīgās zivis, tās atbrīvo nekavējoties.

11. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz sarkanspuru pageli

1.  
Izdzīvotības atbrīvojumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā, piemēro attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), kas ar pašdarinātu zvejas rīku voracera nozvejota ICES 9.a rajonā, un sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), kas ar āķiem un āķu rindām (LHP, LHM, LLS, LLD) nozvejota ICES 8. un 10. apakšapgabalā un 9.a rajonā.
2.  
Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas sarkanspuru pageles, tās atbrīvo nekavējoties.

12. pants

Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz anšovu, stavridām un makreli

Izdzīvotības atbrīvojumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā, attiecībā uz anšova (Engraulis encrasicolus), stavridu (Trachurus spp.) un makreles (Scomber scombrus) nozvejām riņķvadu (PS) zvejniecībās piemēro ar nosacījumu, ka zvejas rīks netiek pilnībā pacelts uz kuģa.

IV NODAĻA

De minimis atbrīvojumi ziemeļrietumu ūdeņos

13. pants

De minimis atbrīvojumi ziemeļrietumu ūdeņos

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, atbilstīgi minētās regulas 15. panta 5. punkta c) apakšpunktam un ja ir ievērotas šā panta 2.–7. punkta prasības, ziemeļrietumu ūdeņos drīkst izmest šādus daudzumus:

1) 

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – ne vairāk kā 3 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, kuras ICES 7.d un 7.e rajonā guvuši kuģi, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus (OTB, OTT, OT, PTB, PT, SSC, SDN, SPR, SX, SV, TBN, TBS, TB, TX), kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, pelaģiskos traļus (OTM, PTM) un rāmja traļus (BT2), kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm;

2) 

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – ne vairāk kā 3 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, kuras ICES 7.d–7.g rajonā guvuši kuģi, kas parastās jūrasmēles zvejā izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF);

3) 

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – ne vairāk kā 3 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, kuras ICES 7.d–7.h rajonā un 7.j–7.k rajonā guvuši kuģi, kas parastās jūrasmēles zvejā izmanto rāmja traļus (TBB), kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm un kuri aprīkoti ar flāmu plātni;

4) 

attiecībā uz pikšu (Melanogrammus aeglefinus) – ne vairāk kā 5 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām ICES 7.b, 7.c un 7.e–7.k rajonā:

a) 

kuras guvuši kuģi, kas izmanto kādu no grunts traļiem un zvejas vadiem (OTB, OTT, OT, PTB, PT, SSC, SDN SPR, SX, SV, TBN, TBS, TB, TX), kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks, un ja nozvejā ne vairāk kā 30 % ir Norvēģijas omāra un netiek izmantoti rāmja traļi;

b) 

kuras guvuši kuģi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, ja nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs;

c) 

kuras guvuši kuģi, kas darbojas ar rāmja traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un kas līdztekus izmanto flāmu plātni.

Šo atbrīvojumu piemēro ar nosacījumu, ka tiek piemēroti Regulas (ES) 2019/1241 VI pielikuma B daļas 1.3.2. punktā noteiktie pasākumi;

5) 

attiecībā uz kaproīdām (Caproidae) – ne vairāk kā 0,5 % no šīs dzimtas sugu gada kopējām nozvejām, kuras ar jebkāda tipa zvejas rīkiem ICES 7.b, 7.c un 7.f–7.k rajonā guvuši kuģi, kas izmanto grunts traļus (OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB);

6) 

attiecībā uz megrimiem (Lepidorhombus spp.), kas mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, – ne vairāk kā 4 % no šo sugu gada kopējām nozvejām, kuras ICES 7. apakšapgabalā guvuši kuģi, kas izmanto rāmja traļus (TBB), kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm (BT2), un kas izmanto grunts traļus (OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), ar šādiem nosacījumiem:

a) 

ICES 7.f, 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma – TR2 kuģi, kuru nozvejās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai 55 % makšķerniekzivju, heku vai megrimu kopā;

b) 

ICES 7. apakšapgabalā ārpus iepriekš minētā apgabala – TR2 kuģi;

7) 

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – ne vairāk kā 3 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, kuras ICES 7.a rajonā guvuši kuģi, kas izmanto rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm (BT2) un kuri nodrošina paaugstinātu selektivitāti (flāmu plātne);

8) 

attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnu (Argentina silus), kuru nozvejojuši kuģi, kas ICES 5.b rajonā (Savienības ūdeņos) un 6. apakšapgabalā izmanto grunts traļus (OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks (TR1), – ne vairāk kā 0,6 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, kuras minētajos apgabalos gūtas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem;

9) 

attiecībā uz stavridām (Trachurus spp.) – ne vairāk kā 3 % no šo sugu gada kopējām nozvejām, kuras jauktu sugu demersālajās zvejniecībās ICES 6. apakšapgabalā un 7.b–7.k rajonā guvuši kuģi, kuri izmanto grunts traļus, zvejas vadus un rāmja traļus (OTB, OTT, OT, PTB, PT, SSC, SDN, SPR, SX, SV, TBB, TBN, TBS, TB, TX);

10) 

attiecībā uz makreli (Scomber scombrus) – ne vairāk kā 3 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, kuras jauktu sugu demersālajās zvejniecībās ICES 6. apakšapgabalā un 7.b–7.k rajonā guvuši kuģi, kuri izmanto grunts traļus, zvejas vadus un rāmja traļus (OTB, OTT, OT, PTB, PT, SSC, SDN, SPR, SX, SV, TBB, TBN, TBS, TB, TX);

11) 

attiecībā uz putasu (Micromesistius poutassou) – ne vairāk kā 5 % no gada kopējām nozvejām, kuras gūtas rūpnieciskajā zvejniecībā, kurā darbojas pelaģiskie traleri, kas ICES 6. un 7. apakšapgabalā un 5.b rajonā kā mērķsugu zvejo šīs sugas zivis un tās uz kuģa apstrādā, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu;

12) 

attiecībā uz makreli (Scomber scombrus), stavridām (Trachurus spp.) un merlangu (Merlangius merlangus) – ne vairāk kā 1 % no gada kopējām nozvejām, kuras pelaģiskajā zvejniecībā guvuši pelaģiskie traleri, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri ICES 7.d rajonā ar pelaģiskajiem traļiem (OTM un PTM) kā mērķsugu zvejo makreli, stavridas un siļķi.

V NODAĻA

De minimis atbrīvojumi dienvidrietumu ūdeņos

14. pants

De minimis atbrīvojumi dienvidrietumu ūdeņos

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, atbilstīgi minētās regulas 15. panta 5. punkta c) apakšpunktam dienvidrietumu ūdeņos drīkst izmest šādus daudzumus:

1) 

attiecībā uz heku (Merluccius merluccius) – ne vairāk kā 5 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto traļus un zvejas vadus (OTM, PTM, OTT, OTB, PTB, OT, PT, TBN, TBS, TX, SSC, SPR, TB, SDN, SX, SV);

2) 

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – ne vairāk kā 5 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, ko ICES 8.a un 8.b rajonā guvuši kuģi, kuri izmanto pelaģiskos traļus, rāmja traļus un grunts traļus (OTM, PTM, OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TBB, OT, PT, TX);

3) 

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – ne vairāk kā 3 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, ko ICES 8.a un 8.b rajonā guvuši kuģi, kuri izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GEN);

4) 

attiecībā uz beriksām (Beryx spp.) – ne vairāk kā 5 % no šo sugu gada kopējām nozvejām, ko ICES 10. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto āķus un āķu rindas (LHP, LHM, LLS, LLD);

5) 

attiecībā uz stavridām (Trachurus spp.) – ne vairāk kā 5 % no stavridu gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto rāmja traļus, grunts traļus un zvejas vadus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TBB, OT, PT, TX, SSC, SPR, SDN, SX, SV);

6) 

attiecībā uz stavridām (Trachurus spp.) – ne vairāk kā 3 % no šo sugu gada kopējām nozvejām, ko ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā guvuši kuģi, kuri izmanto žaunu tīklus (GNS, GND, GNC, GTR, GTN);

7) 

attiecībā uz makreli (Scomber scombrus) – ne vairāk kā 5 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto rāmja traļus, grunts traļus un zvejas vadus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TBB, OT, PT, TX, SSC, SPR, SDN, SX, SV);

8) 

attiecībā uz makreli (Scomber scombrus) – ne vairāk kā 3 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā guvuši kuģi, kuri izmanto žaunu tīklus (GNS, GND, GNC, GTR, GTN);

9) 

attiecībā uz megrimiem (Lepidorhombus spp.) – ne vairāk kā 5 % no megrimu gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto rāmja traļus, grunts traļus un zvejas vadus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TBB, OT, PT, TX, SSC, SPR, SDN, SX, SV);

10) 

attiecībā uz megrimiem (Lepidorhombus spp.) – ne vairāk kā 4 % no šo sugu gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto žaunu tīklus (GNS, GND, GNC, GTR, GTN);

11) 

attiecībā uz makšķerniekzivju dzimtu (Lophiidae) – līdz 5 % no sugu gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto rāmja traļus, grunts traļus un zvejas vadus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TBB, OT, PT, TX, SSC, SPR, SDN, SX, SV);

12) 

attiecībā uz makšķerniekzivju dzimtu (Lophiidae) – ne vairāk kā 4 % no sugu gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto žaunu tīklus (GNS, GND, GNC, GTR, GTN);

13) 

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – ne vairāk kā 4 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto žaunu tīklus (GNS, GND, GNC, GTR, GTN);

14) 

attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus) – ne vairāk kā 5 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, ko ICES 8. un 9. apakšapgabalā guvuši kuģi, kuri izmanto rāmja traļus, grunts traļus un zvejas vadus (OTT, OTB, PTB, OT, PT, TBN, TX, SSC, SPR, TB, TBB, SDN, SX, SV);

15) 

attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo) – ne vairāk kā 5 % no šīs sugas gada kopējām nozvejām, ko ICES 9.a rajona Kadisas līča daļā guvuši kuģi, kuri izmanto rāmja traļus, grunts traļus un zvejas vadus (OTT, OTB, PTB, OT, PT, TBN, TX, SSC, SPR, TB, TBB, SDN, SX, SV);

16) 

attiecībā uz jūrasmēlēm (Solea spp.) – ne vairāk kā 1 % no šo sugu gada kopējām nozvejām, ko ICES 9.a rajona Kadisas līča daļā guvuši kuģi, kuri izmanto rāmja traļus, grunts traļus un zvejas vadus (OTT, OTB, PTB, OT, PT, TBN, TBS, TX, SSC, SPR, TB, TBB, SDN, SX, SV);

17) 

attiecībā uz putasu (Micromesistius poutassou) – ne vairāk kā 5 % no gada kopējām nozvejām, kas gūtas rūpnieciskajā zvejniecībā, kurā darbojas pelaģiskie traleri, kas ICES 8. apakšapgabalā ar pelaģiskajiem traļiem (OTM) un pelaģiskajiem pāra traļiem (PTM) kā mērķsugu zvejo putasu un to uz kuģa apstrādā, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu;

18) 

attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus), makreli (Scomber scombrus) un stavridām (Trachurus spp.) – ne vairāk kā 4 % no gada kopējām nozvejām, kas ICES 8. apakšapgabalā ar pelaģiskajiem traļiem gūtas pelaģisko traleru zvejniecībā, kurā šīs sugas ir mērķsugas;

19) 

attiecībā uz stavridām (Trachurus spp.) un makreli (Scomber scombrus) – ne vairāk kā 4 % no gada kopējām nozvejām un attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus) – ne vairāk kā 1 % no gada kopējām nozvejām, kas ICES 8., 9. un 10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā gūtas ar riņķvadiem (PS).

VI NODAĻA

Nozveju dokumentēšana

15. pants

Nozveju dokumentēšana pelaģiskajās flotēs

To zivju daudzumus, kas atbrīvotas saskaņā ar 8. pantā noteikto atbrīvojumu, un 8. panta 5. punktā prasītās paraugu ņemšanas rezultātus ieraksta Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 ( 2 ) paredzētajā zvejas žurnālā.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.


( 1 ) Šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti XI pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 4. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.). Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, šajā tabulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas zvejas rīku klasifikācijā.

( 2 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).