Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2053

(2023. gada 13. septembris),

ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vispārīgus noteikumus par to, kā Savienībai vienādi un rezultatīvi īstenot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (“ICCAT”) pieņemto daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij (Thunnus thynnus) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kuri:

nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā; un

ii)

pārkrauj citā kuģī vai uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis, tostarp ārpus konvencijas apgabala;

Savienības zivaudzētavām;

trešo valstu zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem trešo valstu kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos un nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā;

trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalsts ostās un uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis vai no Savienības ūdeņos nozvejotām zilajām tunzivīm iegūti zvejas produkti, kas nav iepriekš tikuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā.

3. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir īstenot ICCAT pieņemto zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kura mērķis ir uzturēt zilās tunzivs biomasu, kas pārsniedz MSY apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.

4. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas reglamentē zivsaimniecības nozari, konkrēti:

Regulu (EK) Nr. 1224/2009;

Regulu (EK) Nr. 1005/2008;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 ( 1 );

Regulu (ES) 2017/2107;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 ( 2 ).

▼M1

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“ICCAT” ir Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija;

“SCRS” ir ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja;

“konvencija” ir Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu;

“konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kā noteikts konvencijas I pantā;

“Puse” ir konvencijas līgumslēdzēja puse, sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse un sadarbīgs subjekts vai zvejniecības subjekts;

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdēs;

“zivaudzētavas dalībvalsts” vai “par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas zivaudzētava;

“karoga dalībvalsts” ir dalībvalsts, ar kuras karogu kuģo zvejas kuģis;

“krātiņveida lamatu dalībvalsts” vai “par krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts” ir dalībvalstis, kuru jurisdikcijā atrodas krātiņveida lamatas;

10)

“zvejas kuģis” ir jebkurš motorkuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder nozvejotājkuģi, apstrādes kuģi, atbalsta kuģi, velkoņi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivju produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteinerkuģus;

11)

“nozvejotājkuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālai nozvejošanai;

12)

“velkonis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto dzīvu zilo tunzivju sprostu vilkšanai;

13)

“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas operācijas: filetēšana vai griešana šķēlēs, sasaldēšana un/vai apstrāde;

14)

“atbalsta kuģis” ir jebkurš zvejas kuģis, kas nav nozvejotājkuģis, apstrādes kuģis, velkonis, kuģis, kas iesaistīts pārkraušanā citā kuģī, transportkuģis, kas aprīkots tunzivju produktu pārvadāšanai, vai palīgkuģis, kam atļauts darboties zilo tunzivju zvejniecībā, lai veiktu atbalsta uzdevumus;

15)

“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no pārvadāšanas vai audzēšanas sprosta, kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, vai krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu vai apstrādes kuģi;

16)

“mazs piekrastes kuģis” ir nozvejotājkuģis, kam piemīt vismaz trīs no šādām piecām pazīmēm:

lielākais garums ir mazāks par 12 metriem;

kuģis zvejo tikai karoga dalībvalsts jurisdikcijā esošos ūdeņos;

zvejas reisu ilgums ir mazāks par 24 stundām;

maksimālais apkalpes locekļu skaits ir četras personas;

kuģis zvejo, izmantojot selektīvus paņēmienus, kam ir samazināta ietekme uz vidi;

17)

“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir lielāks par 24 metriem;

18)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

19)

“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj vadu savilkt un noslēgt;

20)

“kopīga zvejas operācija” ir jebkura operācija, kurā piedalās divi vai vairāki kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un kurā viena ar riņķvadu zvejojoša kuģa nozveju atbilstoši iepriekš saskaņotam sadales principam attiecina uz vienu vai vairākiem citiem ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem;

21)

“zvejas rīka grupa” ir tādu zvejas kuģu grupa, kas izmanto tā paša tipa zvejas rīku, attiecībā uz kuru grupas kvota iedalīta;

22)

“zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums, ko aprēķina, lai izmērītu zvejas operāciju intensitāti; šis mērījums dažādiem zvejas rīkiem ir atšķirīgs: zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, to mēra āķu vai āķu stundu skaitā; kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, to mēra kuģa dienu skaitā (zvejas laiks un meklēšanas laiks);

23)

“aktīvi zvejo” attiecībā uz ikvienu nozvejotājkuģi nozīmē, ka noteiktā zvejas sezonā tā zvejas mērķsuga ir zilā tunzivs;

24)

“BCD” ir zilās tunzivs nozvejas dokuments;

25)

“e-BCD” ir elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments;

26)

“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģiem esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā zvejas kuģī; tomēr nedzīvu zilo tunzivju izkraušanu no riņķvada, krātiņveida lamatām vai velkoņa un iekraušanu palīgkuģī par pārkraušanu citā kuģī neuzskata;

27)

“dzīva zilā tunzivs” ir zilā tunzivs, kas zināmu laiku tiek turēta dzīva krātiņveida lamatās vai dzīva tiek pārvietota uz audzēšanas iekārtu, ievietota sprostā, audzēta un, visbeidzot, iegūta vai atbrīvota;

28)

“ieguve” ir zilo tunzivju nonāvēšana zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās;

29)

“krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots gruntī un parasti aprīkots ar sētu, kura novirza zilās tunzivis vienā vai vairākos slēgtos nodalījumos, kuros tās tiek turētas pirms ieguves vai audzēšanas;

30)

“ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārcelšana uz zivaudzētavām un tai sekojoša ēdināšana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

31)

“kontroles sprostos ievietošana” ir atkārtotas sprostos ievietošanas operācijas, ko īsteno pēc kontroles iestāžu pieprasījuma, lai pārbaudītu sprostos ievietoto zivju skaitu vai vidējo svaru;

32)

“audzēšana” vai “nobarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās un sekojoša to ēdināšana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

33)

“zivaudzētava” ir jūras teritorija, kas atrodas vienā vai vairākās vietās, un tām visām ir noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas, kas skaidri nosaka katras daudzstūra virsotnes ģeogrāfisko garumu un platumu, un ko izmanto, lai nobarotu vai audzētu zilās tunzivis, kas nozvejotas ar krātiņveida lamatām vai kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu;

34)

“audzēšanas ielaidkapacitāte” ir maksimālais savvaļas zilo tunzivju apjoms tonnās, ko zivaudzētava drīkst ievietot sprostos zvejas sezonā;

35)

“pārvietošana” ir jebkurš process, kurā:

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no nozvejotājkuģa zvejas rīka uz pārvadāšanas sprostu;

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu neatkarīgi no tā, vai klāt ir velkonis;

dzīvas zilās tunzivis pārvieto no viena pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu;

sprostu, kurā ir dzīvas zilās tunzivis, pārvieto no viena velkoņa uz citu velkoni;

dzīvas zilās tunzivis starp dažādiem sprostiem vienā zivaudzētavā (pārvietošana zivaudzētavas iekšienē);

dzīvas zilās tunzivis no zivaudzētavas sprosta uz pārvadāšanas sprostu;

36)

“kontroles pārvietošana” ir jebkuras pārvietošanas atkārtošana, ko veic pēc kontroles iestāžu pieprasījuma;

37)

“pārvietošana starp zivaudzētavām” ir dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no vienas zivaudzētavas uz citu, un tā sastāv no diviem posmiem, proti, pārvietošanas no nosūtošās zivaudzētavas sprosta uz pārvadāšanas sprostu un pārvietošanas no pārvadāšanas sprosta uz saņemošās zivaudzētavas sprostu;

38)

“pirmā pārvietošana” ir dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no riņķvadu tīkla vai zivju krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu;

39)

“turpmāka pārvietošana” ir jebkura pārvietošana, ko veic pēc pirmās pārvietošanas un pirms ievietošanas sprostos galamērķa zivaudzētavā, piemēram, divu pārvadāšanas sprostu satura sadalīšana vai apvienošana, izņemot brīvprātīgu vai kontroles pārvietošanu;

40)

“brīvprātīga pārvietošana” ir jebkura pārvietošana, ko brīvprātīgi īsteno nosūtošais operators;

41)

“kontrolkamera” ir stereoskopiska kamera vai parasta videokamera, ko izmanto šajā regulā paredzēto kontroļu nolūkā;

42)

“stereoskopiskā kamera” ir kamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus zivju garuma mērīšanas nolūkā;

43)

“nosūtošais operators” ir nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators vai tā pārstāvis, no kura, izņemot brīvprātīgas pārvietošanas un kontroles pārvietošanas gadījumus, sākas pārvietošanas operācija;

44)

“nosūtošā operatora dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija pār nosūtošo operatoru.

▼B

II NODAĻA

Pārvaldības pasākumi

6. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar zvejniecības pārvaldības pasākumiem

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu zvejas piepūle ir samērīga ar zilās tunzivs zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Dalībvalstu pieņemtie pasākumi ietver individuālu kvotu noteikšanu to nozvejotājkuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus un kuri iekļauti 26. pantā minētajā atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. pantu uzskata, ka kuģa individuālā kvota ir pilnībā apgūta, katra dalībvalsts prasa nozvejotājkuģiem nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

Fraktēšanas operācijas zilās tunzivs zvejniecībā nav atļautas.

7. pants

Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešana

▼M1

Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešanu no iepriekšējā gada nozvejas apjoma zivaudzētavas ietvaros drīkst atļaut tikai tad, ja dalībvalsts ir izstrādājusi pastiprinātu kontroles sistēmu un darījusi to zināmu Komisijai. Minētā sistēma ir 14. pantā minētā dalībvalsts gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plāna neatņemama daļa un ietver vismaz pasākumus, kas noteikti, ievērojot 56.c, 56.d un 61. pantu.

▼B

Ja pārnešana ir atļauta saskaņā ar 1. punktu, piemēro šādus punktus:

par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis katru gadu līdz 25. maijam aizpilda un Komisijai nosūta gada pārneses deklarāciju, kurā norāda:

apjomu (izteiktu kg) un to zivju skaitu, ko paredzēts pārnest,

ii)

nozvejas gadu,

iii)

vidējo svaru,

iv)

karoga dalībvalsti vai Pusi,

atsauces uz BCD, kas atbilst pārnestajām nozvejām,

vi)

zivaudzētavas nosaukumu un ICCAT numuru,

vii)

sprosta numuru, un

viii)

informāciju par ieguves apjomu (izteiktu kg), kad tā pabeigta;

apjomu, kas pārnests, ievērojot 1. punktu, ievieto atsevišķos sprostos vai sprostu grupās zivaudzētavā atbilstoši nozvejas gadam.

Pirms zvejas sezonas sākuma par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina visu to dzīvo zilo tunzivju rūpīgu novērtējumu, kas pārnestas pēc masveida ieguves to jurisdikcijā esošās zivaudzētavās. Šajā nolūkā visas dzīvās zilās tunzivis, kas pārnestas no nozvejas gada, kurā notikusi masveida ieguve zivaudzētavās, pārvieto uz citiem sprostiem, saskaņā ar 51. pantu izmantojot stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina tādu pašu precizitātes un pareizības līmeni. Vienmēr tiek nodrošināta pilnībā dokumentēta izsekojamība. Zilo tunzivju pārnešanu no gadiem, kuros masveida ieguve nav notikusi, katru gadu kontrolē, atbilstīgiem paraugiem piemērojot to pašu procedūru, kas pamatojas uz riska novērtējumu.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par to, kā izstrādājama pastiprināta kontroles sistēma dzīvu zilo tunzivju pārnešanas vajadzībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

▼M1

8. pants

Neizmantotu kvotu pārnešana

Automātiska neizmantotu kvotu pārnešana nav atļauta.

Dalībvalsts var pieprasīt pārcelt uz nākamo gadu ne vairāk kā 5 % no savas gada kvotas. Attiecīgā dalībvalsts iekļauj minēto pieprasījumu savā gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plānā, lai to iekļautu Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plānā apstiprināšanai ICCAT.

▼B

9. pants

Kvotu nodošana

▼M1

Kvotu nodošanu starp Savienību un pārējām Pusēm veic tikai ar attiecīgo dalībvalstu un Pušu iepriekšēju atļauju. Komisija paziņo ICCAT sekretariātam attiecīgo kvotu daudzumu pirms kvotu nodošanas.

▼B

Katrai dalībvalstij ir atļauts nodot kvotas zvejas rīka grupu robežās, piezvejas kvotas un individuālas zvejas kvotas ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis par šādu nodošanu iepriekš informē Komisiju, lai Komisija varētu informēt ICCAT sekretariātu pirms nodošanas stāšanās spēkā.

10. pants

Kvotu atvilkumi pārzvejas gadījumā

Ja dalībvalstis pārzvejo tām iedalītās kvotas un situāciju nevar labot ar kvotu apmaiņu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktam, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

11. pants

Gada zvejas plāni

Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas plānu. Minētajā plānā iekļauj vismaz šādu informāciju par nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām:

katrai zvejas rīka grupai iedalītās kvotas, tai skaitā piezvejas kvotas;

attiecīgā gadījumā kvotu iedalīšanai un pārvaldībai izmantotā metode;

pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu individuālu kvotu ievērošanu;

atklātās zvejas sezonas katrai zvejas rīku kategorijai;

informācija par apstiprinātām ostām;

noteikumi par piezveju; un

šādu nozvejotājkuģu skaits: kuģi, izņemot grunts tralerus, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus, un ar riņķvadu zvejojoši kuģi, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Dalībvalstis, kurām ir mazi piekrastes kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, šiem kuģiem iedala īpašas sektoriālas kvotas un šādu kvotu iedalīšanu norāda savos zvejas plānos. Savos monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos tās iekļauj arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir cieši uzraudzīt minētās flotes kvotu apguvi. Izmantojot 1. punktā minētos parametrus, dalībvalstis drīkst atļaut dažādam skaitam kuģu pilnībā izmantot dalībvalstu zvejas iespējas.

Portugāle un Spānija drīkst iedalīt sektoriālas kvotas laivām zvejai ar ēsmu, kas darbojas Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu arhipelāga Savienības ūdeņos. Minētās sektoriālās kvotas iekļauj gada zvejas plānos, un gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos skaidri izklāsta papildu pasākumus, ar kuriem uzrauga minēto kvotu apguvi.

Kad dalībvalstis saskaņā ar 2. vai 3. punktu iedala sektoriālas kvotas, prasību par minimālo kvotu 5 tonnu apmērā, kas noteikta piemērojamā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu, nepiemēro.

Ikvienu grozījumu gada zvejas plānā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai vismaz trīs darbdienas pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums. Komisija grozījumu pārsūta ICCAT sekretariātam vismaz vienu darbdienu pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums.

12. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, to vidū vidiska, sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus, un tās arī cenšas sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem taisnīgi, īpašu vērību pievēršot tradicionālajām un nerūpnieciskajām zvejniecībām, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kas izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

13. pants

Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāni

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu. Minētajā plānā dalībvalsts nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu skaitu koriģē tā, lai nodrošinātu, ka zvejas kapacitāte ir samērīga ar zvejas iespējām, kas nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām iedalītas uz attiecīgo kvotas periodu. Dalībvalsts zvejas kapacitāti koriģē, izmantojot parametrus, kas noteikti piemērojamā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Savienības zvejas kapacitāti koriģē tā, lai salīdzinājumā ar bāzes līniju, proti, 2018. gada zvejas kapacitāti, tā atšķirtos ne vairāk kā par 20 %.

▼M1

14. pants

Gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plāns

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānu. Savu attiecīgo plānu katra dalībvalsts iesniedz Komisijai. Katra dalībvalsts savu plānu sagatavo saskaņā ar:

inspekcijas darbību mērķiem, prioritātēm un procedūrām, kā arī standartiem, kas izklāstīti Īpašajā zilo tunzivju kontroles un inspekcijas programmā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu;

valstu veiktu kontroles rīcības programmu attiecībā uz zilo tunzivi, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu, līdz 2025. gada 31. decembrim, un pēc minētās dienas saskaņā ar valsts kontroles programmu, kas izveidota saskaņā ar minētās regulas 93.a pantu.

▼B

15. pants

Gada audzēšanas pārvaldības plāni

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada audzēšanas pārvaldības plānu.

Gada audzēšanas pārvaldības plānā katra dalībvalsts nodrošina, ka kopējā ielaišanas kapacitāte un kopējā audzēšanas kapacitāte ir samērīga ar aplēsto zilo tunzivju daudzumu, kāds pieejams audzēšanai.

▼M1

Dalībvalstis zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti ierobežo līdz kopējai audzēšanas kapacitātei, kas reģistrēta ICCAT reģistrā ar zivaudzētavām, kurām atļauts darboties saistībā ar zilajām tunzivīm (“ICCAT zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrs”) vai atļauta un ICCAT deklarēta 2018. gadā.

▼B

Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu minētās dalībvalsts zivaudzētavas reģistrējušas ICCAT“zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā.

Ja dalībvalstij ir jāpalielina savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams vienā vai vairākās zilo tunzivju audzētavās, šis palielinājums ir samērīgs ar minētajai dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām un jebkādu dzīvu zilo tunzivju importu no citas dalībvalsts vai Puses.

▼M1

Dalībvalstis statistikas datus par ievietošanas sprostos (nozvejotu savvaļas zivju ielaidi), ieguves un eksporta apjomu gadā ziņo Komisijai, kura sūta datus ICCAT sekretariātam, līdz brīdim, kad ICCAT sekretariāts būs izstrādājis datu ieguves funkcionalitāti eBCD sistēmā un šāda funkcionalitāte kļūs pieejama.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Komisijai pārskatītus zivaudzētavu pārvaldības plānus nosūtīšanai ICCAT sekretariātam līdz katra gada 1. jūnijam.

▼B

16. pants

Gada plānu nosūtīšana

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai šādus plānus:

saskaņā ar 11. pantu sagatavoto gada zvejas plānu attiecībā uz nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

saskaņā ar 13. pantu sagatavoto gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu;

▼M1

saskaņā ar 14. pantu sagatavoto gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānu; un

▼B

saskaņā ar 15. pantu sagatavoto gada audzēšanas pārvaldības plānu.

Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un izmanto tos Savienības gada plāna sagatavošanā. Savienības gada plānu Komisija katru gadu līdz 15. februārim nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.

Gadījumā, ja dalībvalsts kādu no 1. punktā minētajiem plāniem Komisijai nav iesniegusi minētajā punktā noteiktajā termiņā, Komisija var nolemt ICCAT sekretariātam nosūtīt Savienības plānu bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija cenšas ņemt vērā vienu no 1. punktā minētajiem plāniem, kas iesniegti pēc minētajā punktā noteiktā termiņa, bet pirms 2. punktā noteiktā termiņa. Ja dalībvalsts iesniegtais plāns neatbilst šīs regulas noteikumiem attiecībā uz gada zveju, kapacitāti, inspekciju un audzēšanas plāniem vai tajā ir nopietna kļūda, kuras dēļ ICCAT komisija var neapstiprināt Savienības gada plānu, Komisija var nolemt Savienības gada plānu nosūtīt ICCAT sekretariātam bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Komisija iespējami drīz informē attiecīgo dalībvalsti un cenšas visus pārskatītos plānus, ko minētā dalībvalsts iesniegusi, iekļaut Savienības gada plānā vai Savienības gada plāna grozījumos ar noteikumu, ka minētie pārskatītie plāni atbilst šīs regulas noteikumiem attiecībā uz gada zveju, kapacitāti, inspekciju un audzēšanas plāniem.

III NODAĻA

Tehniskie pasākumi

17. pants

Zvejas sezonas

Zilās tunzivs zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta katru gadu no 26. maija līdz 1. jūlijam.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Kipra un Grieķija savos 11. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai to karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Vidusjūras austrumu daļā (FAO 37.3.1. un 37.3.2. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis būtu atļauts katra gadu no 15. maija līdz 1. jūlijam.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Horvātija savā 11. pantā minētajā gada zvejas plānā drīkst prasīt, lai tās karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Adrijas jūrā (FAO 37.2.1. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis audzēšanai būtu atļauts katru gadu no 26. maija līdz 15. jūlijam.

▼M1

Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, ja laikapstākļi kavē zvejas operācijas, dalībvalstis var nolemt, ka minētajos punktos minētās zvejas sezonas tiek pagarinātas par līdzvērtīgu zaudēto dienu skaitu līdz 10 dienām.

Lieliem nozvejotājkuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, zilās tunzivs zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta periodā no katra gada 1. janvāra līdz 31. maijam, izņemot apgabalu, ko ierobežo Rietumi 10°W un Ziemeļi 42°N.

▼B

Zvejas sezonas savām flotēm, izņemot kuģus, kas zvejo ar riņķvadu, un lielus kuģus, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, dalībvalstis nosaka savos gada zvejas plānos.

18. pants

Izkraušanas pienākums

Šī nodaļa neskar ne Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, ne arī jebkādas tam piemērojamas atkāpes.

19. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

Ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai zilās tunzivis, kuras sver mazāk par 30 kg vai kuru garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 115 cm, tostarp tās, kas gūtas kā piezveja vai atpūtas zvejā.

Atkāpjoties no 1. punkta, zilās tunzivs minimālo saglabāšanas references izmēru 8 kg vai 75 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai) piemēro šādās zvejniecībās:

zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;

zilās tunzivis, kuras mazu piekrastes kuģu flote Vidusjūrā nozvejojusi zvejniecībā, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām; un

zilās tunzivis, kuras Horvātijas karoga kuģi Adrijas jūrā nozvejojuši audzēšanas vajadzībām.

Īpaši nosacījumi, kas piemērojami 2. punktā minētajām atkāpēm, ir izklāstīti I pielikumā.

Kuģiem, kas zvejo saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Attiecīgos kuģus norāda 26. pantā minētajā nozvejotājkuģu sarakstā.

Zivis, kas mazākas par šajā pantā noteikto minimālo saglabāšanas references izmēru un izmestas nedzīvas, ieskaita attiecīgās dalībvalsts kvotā.

20. pants

Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku īpatņu nejauša nozveja

Atkāpjoties no 19. panta 1. punkta, visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja ne vairāk kā 5 % apmērā, ko veido zilās tunzivis, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm.

Šā panta 1. punktā minētos 5 % aprēķina, pamatojoties uz zilās tunzivs kopējo nozveju, kas paturēta uz kuģa vai krātiņveida lamatās jebkurā laikā pēc katras zvejas operācijas.

Nejaušu nozveju atvelk no tās dalībvalsts kvotas, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

Uz zilās tunzivs nejaušu nozveju, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi, attiecas 31., 33., 34. un 35. pants.

21. pants

Piezveja

Katra dalībvalsts paredz zilās tunzivs piezveju savas kvotas robežās un Komisiju par to informē tad, kad iesniedz savu zvejas plānu.

Atļauto piezvejas apjomu, kas nepārsniedz 20 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas katra zvejas reisa beigās, un metodiku, kas izmantota, lai aprēķinātu šo piezveju attiecībā pret kopējo uz kuģa esošo nozveju, skaidri nosaka 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Piezvejas procentuālo daļu drīkst aprēķināt svara vai īpatņu skaita izteiksmē. Aprēķinu īpatņu skaita izteiksmē piemēro tikai tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT. Atļauto piezvejas līmeni mazu piekrastes kuģu flotei drīkst aprēķināt reizi gadā.

Visu nedzīvu zilo tunzivju piezveju, kas paturēta uz kuģa vai izmesta, atvelk no karoga dalībvalsts kvotas un saskaņā ar 31. un 32. pantu reģistrē un ziņo par to Komisijai.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kam nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no Savienības zilās tunzivs īpašās piezvejas kvotas, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

Ja dalībvalstij iedalītā kopējā kvota ir pilnībā apgūta, tās karoga kuģiem jebkādu zilo tunzivju nozvejošana nav atļauta, un minētā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Ja konkrētā Savienības zilo tunzivju piezvejas kvota, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu, ir pilnībā apgūta, kuģiem, kuri kuģo ar tādu dalībvalstu karogu, kurām nav zilo tunzivju kvotas, nav atļauts zvejot zilās tunzivis, un minētās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Minētajos gadījumos nedzīvu zilo tunzivju apstrāde un tirdzniecība ir aizliegta, un visas nozvejas tiek reģistrētas. Informāciju par nedzīvu zilo tunzivju piezvejas apjomu dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kas minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

Lai kontroles iestādes varētu uzraudzīt šā panta ievērošanu, kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, jebkādus uz kuģa paturētos zilās tunzivs daudzumus skaidri nodala no citām sugām. Minētās piezvejas drīkst laist tirgū, ja vien tām ir dots līdzi e-BCD.

▼M1

21.a pants

Aizliegums paturēt zilās tunzivis uz atbalsta kuģiem

Atbalsta kuģi nepatur uz kuģa un nepārvadā zilās tunzivis.

▼B

22. pants

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

Zilo tunzivju meklēšanā ir aizliegts izmantot gaisa transportlīdzekļus, to vidū gaisa kuģus, helikopterus vai jebkāda veida bezpilota gaisa kuģus.

IV NODAĻA

Atpūtas zveja

23. pants

Īpaša kvota atpūtas zvejai

▼M1

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis atpūtas zvejai var iedalīt īpašu kvotu. Iedalot šādu kvotu, ņem vērā iespējamas nedzīvas zilās tunzivis, tai skaitā tās, kas gūtas nozvejā ar atbrīvošanu. Par atpūtas zvejai iedalītajām kvotām dalībvalstis Komisiju informē tad, kad tās iesniedz savus zvejas plānus.

▼B

Par nedzīvu zilo tunzivju nozvejām ziņo, un tās ieskaita dalībvalsts kvotā.

24. pants

Īpaši atpūtas zvejas nosacījumi

▼M1

Dalībvalstis, kas ir piešķīrušas zilās tunzivs kvotu atpūtas zvejai, regulē minēto zveju, izdodot kuģiem zvejas atļaujas atpūtas zvejas vajadzībām. Pēc ICCAT pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai pieejamu sarakstu ar tiem kuģiem, kam piešķirta zilās tunzivs zvejas atļauja. Komisija minēto sarakstu elektroniski nosūta ICCAT. Sarakstā par katru kuģi iekļauj šādu informāciju:

kuģa vārds;

reģistrācijas numurs;

ICCAT reģistra numurs (ja ir);

iepriekšējais vārds (ja ir);

īpašnieku un operatoru vārds vai nosaukums, adrese.

▼B

Atpūtas zvejā vienam kuģim ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zilo tunzivi dienā.

Atpūtas zvejā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība ir aizliegta.

▼M1

Katra dalībvalsts reģistrē atpūtas zvejā gūtās nozvejas datus, tostarp katras nozvejotās zilās tunzivs svaru, un katru gadu līdz 30. jūnijam paziņo Komisijai datus par iepriekšējo gadu. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

▼B

Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas lielākā mērā nodrošinātu atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu, atbrīvošanu. Visas izkrautās zilās tunzivis ir nesadalītas, atžaunotas un/vai ķidātas.

25. pants

Nozveja, iezīmēšana un atbrīvošana

Atkāpjoties no 23. panta 1. punkta, dalībvalstis, kas atļauj nozveju ar atbrīvošanu, ko Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā veic vienīgi sporta zvejas kuģi, drīkst ierobežotam skaitam sporta zvejas kuģu atļaut zilo tunzivju nozveju ar iezīmēšanu un atbrīvošanu, bet īpaša kvota tiem nav jāiedala. Šādi kuģi darbojas saskaņā ar pētniecības institūta zinātnisku projektu, kas iekļauts zinātniskās pētniecības programmā. Projekta rezultātus paziņo attiecīgajām karoga dalībvalsts iestādēm.

Kuģus, kas veic zinātnisko pētniecību saskaņā ar ICCAT zilās tunzivs pētniecības programmu, neuzskata par tādiem, kas veic pie 1. punktā minētās “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības.

Dalībvalstis, kas atļauj pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības:

kā 12. un 15. pantā minēto zvejas un inspekcijas plānu neatņemamu daļu iesniedz minēto darbību un tām piemērojamo pasākumu aprakstu;

cieši uzrauga attiecīgo kuģu darbības, lai nodrošinātu to atbilstību šai regulai;

lai garantētu īpatņu augstu izdzīvošanas rādītāju, nodrošina, ka iezīmēšanas un atbrīvošanas operācijas veic apmācīts personāls; un

katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai gada ziņojumu par veiktajām zinātniskajām darbībām. Komisija ziņojumu pārsūta ICCAT sekretariātam 60 dienas pirms SCRS nākamā gada sanāksmes.

Ziņo par visām zilajām tunzivīm, kas pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošu darbību laikā nobeidzas, un tās atvelk no karoga dalībvalsts kvotas.

V NODAĻA

Kontroles pasākumi

1 Iedaļa

Kuģu un krātiņveida lamatu saraksti un reģistri

26. pants

Kuģu saraksti un reģistri

▼M1

Katru gadu vienu mēnesi pirms zvejas atļaujas derīguma termiņa sākuma dalībvalstis iesniedz Komisijai šādus kuģu sarakstus:

saraksts ar visiem nozvejotājkuģiem, kas aktīvi zvejo zilās tunzivis, un

saraksts ar visiem citiem kuģiem, kas veic ar zilo tunzivi saistītas darbības, izņemot nozvejotājkuģus.

Katrā kuģu sarakstā iekļauj šādu informāciju:

kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs;

kuģa tipa specifikācija, nošķirot vismaz nozvejotājkuģus, velkoņus, palīgkuģus, atbalsta kuģus un apstrādes kuģus;

garums un reģistrētā bruto tilpība (GRT) vai, ja iespējams, bruto tilpība (GT);

SJO numurs (attiecīgā gadījumā);

izmantotie zvejas rīki (ja ir);

iepriekšējais karogs (ja ir);

iepriekšējais vārds (ja ir);

jebkādas ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem;

starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

īpašnieku un operatoru vārds vai nosaukums, adrese; un

laikposms, kurā atļauts zvejot, ekspluatēt un transportēt zilās tunzivis audzēšanai.

Lai minētajos sarakstos iekļautos kuģus varētu iekļaut ICCAT atļauju saņēmušo kuģu reģistrā un attiecīgā gadījumā ICCAT reģistrā ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā, Komisija 15 dienas pirms zvejas darbības sākšanas pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

▼B

Kalendārā gada laikā zvejas kuģis drīkst būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos ar noteikumu, ka tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.

Informācijā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kuģiem norāda kuģa vārdu un Savienības flotes reģistra numuru (CFR), kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 ( 3 ) I pielikumā.

Komisija nepieņem 1. punktā minētos sarakstus, kas iesniegti ar atpakaļejošu spēku.

▼M1

Vēlākas izmaiņas, kas kalendārā gada laikā tiek izdarītas 1. punktā minētajos sarakstos un 1. un 3. punktā minētajā informācijā, tiek pieņemtas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

pilnīgas ziņas par zvejas kuģi vai kuģiem, ar ko paredzēts aizstāt minēto zvejas kuģi; un

izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemeslu un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

▼B

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 7. panta 6. punktu Komisija, ja vajadzīgs, gada laikā groza šā panta 1. punktā minēto informāciju par kuģiem, iesniedzot atjauninātu informāciju ICCAT sekretariātam.

27. pants

Kuģu zvejas atļaujas

Kuģiem, kas iekļauti vienā no 26. panta 1. un 5. punktā minētajiem sarakstiem, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujās norāda vismaz VII pielikumā noteikto informāciju, un tās tiek izdotas minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šai regulai.

Neskarot 21. panta 6. punktu, uzskata, ka Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 26. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Kad kuģim iedalītā individuālā kvota tiek pilnībā apgūta, karoga dalībvalsts atsauc kuģim izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju un drīkst pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

28. pants

Tādu krātiņveida lamatu saraksti un reģistri, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis

▼M1

Kā daļu no sava zvejas plāna katra dalībvalsts Komisijai elektroniski iesniedz sarakstu ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minētajā sarakstā iekļauj krātiņveida lamatu nosaukumu un reģistra numuru, kā arī krātiņveida lamatu daudzstūra ģeogrāfiskās koordinātas. Lai minētās krātiņveida lamatas varētu tikt iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

▼B

Krātiņveida lamatām, kas iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujas satur vismaz VII pielikumā noteikto informāciju un ir minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šai regulai.

Savienības krātiņveida lamatas, kas nav iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, neuzskata par tādām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Paturēt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut ar minētajām krātiņveida lamatām nozvejotas zilās tunzivis ir aizliegts.

Kad krātiņveida lamatām iedalītā kvota tiek uzskatīta par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc tām izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju.

▼M1

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem papildinājumiem, svītrojumiem un grozījumiem to krātiņveida lamatu sarakstā, ar kurām atļauts zvejot zilās tunzivis. Komisija šādas izmaiņas nekavējoties nosūta ICCAT Sekretariātam.

28.a pants

Zivaudzētavu saraksti un reģistrs

Kā daļu no sava zvejas plāna katra dalībvalsts Komisijai elektroniski iesniedz sarakstu ar zivaudzētavām, kurām atļauts darboties saistībā ar zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

zivaudzētavas nosaukums;

reģistrācijas numurs;

īpašnieku un operatoru vārds vai nosaukums, adrese;

katrai saimniecībai piešķirto ielaidkapacitāti un kopējo audzēšanas kapacitāti;

to apgabalu ģeogrāfiskās koordinātas, kuros atļautas zivju audzēšanas darbības; un

zivaudzētavas statuss (aktīva vai neaktīva).

Lai minētās zivaudzētavas varētu tikt iekļautas ICCAT zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā, Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

Zivaudzētavas, kas nav iekļautas ICCAT zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā, neuzskata par tādām, kam atļauts darboties saistībā ar zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Neviena zivju audzēšanas darbība, tostarp barošana nobarošanai vai ieguve, nav atļautas ārpus ģeogrāfiskajām koordinātām, kas apstiprinātas zivju audzēšanas darbībām.

Dalībvalstis uzreiz paziņo Komisijai par visiem papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem savos zivaudzētavu sarakstos. Komisija šādas izmaiņas nekavējoties nosūta ICCAT sekretariātam.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zilās tunzivis netiek ievietotas zivaudzētavā, kas nav minēta ICCAT zivju audzēšanas iekārtu reģistrā, un ka minētās zivaudzētavas nesaņem zilās tunzivis no kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT kuģu reģistrā. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu jebkādas operācijas zivaudzētavās, kas nav reģistrētas ICCAT zivju audzēšanas iekārtu reģistrā.

▼B

29. pants

Informācija par zvejas darbībām

Katru gadu līdz 15. jūlijam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai detalizētu informāciju par zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šajā informācijā iekļauj:

katra nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru;

katra nozvejotājkuģa atļaujas derīguma termiņu;

katra nozvejotājkuģa kopējo nozveju, t. sk. nulles apjoma nozveju, visā atļaujas derīguma termiņā;

kopējo dienu skaitu, ko katrs nozvejotājkuģis atļaujas derīguma termiņā ir zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

kopējo nozveju, kas gūta ārpus atļaujas derīguma termiņa (piezveja).

Par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem nebija atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis guvuši piezvejā, dalībvalstis iesniedz Komisijai šādu informāciju:

kuģa vārds un ICCAT numurs vai, ja kuģis ICCAT nav reģistrēts, kuģa numurs valsts reģistrā; un

zilās tunzivs kopējā nozveja.

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai visu informāciju par visiem kuģiem, kas 1. un 2. punktā nav ietverti, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Tiklīdz šāda informācija ir pieejama, Komisija to pārsūta ICCAT sekretariātam.

30. pants

Kopīgas zvejas operācijas

Jebkāda kopīga zilās tunzivs zvejas operācija ir atļauta tikai tad, ja līdzdalīgie kuģi ir saņēmuši savas karoga dalībvalsts atļauju. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, jābūt aprīkotam zilās tunzivs zvejai, jābūt individuālai kvotai un jāizpilda 32. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

Kvota, kas iedalīta kopīgai zvejas operācijai, ir vienāda ar to kvotu summu, kuras iedalītas līdzdalīgajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, neiesaistās kopīgās zvejas operācijās ar citu Pušu kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

Veidlapa pieteikumam uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas operācijā ir noteikta IV pielikumā. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no saviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un piedalās kopīgā zvejas operācijā, saņemtu šādu informāciju:

prasītais kopīgas zvejas operācijas atļaujas derīguma termiņš;

iesaistīto operatoru identitāte;

kuģu individuālās kvotas;

princips, ko izmanto attiecīgo nozveju sadalīšanai starp kuģiem; un

informācija par galamērķa zivaudzētavām.

Vismaz 10 dienas pirms kopīgās zvejas operācijas sākuma katra dalībvalsts iesniedz Komisijai 4. punktā minēto informāciju IV pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 5 dienas pirms zvejas operācijas sākuma pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam un to citu kopīgajā zvejas operācijā līdzdalīgo zvejas kuģu karoga dalībvalstij.

Force majeure gadījumā 5. punktā noteiktos termiņus nepiemēro informācijai par galamērķa zivaudzētavām. Šādos gadījumos dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, iesniedz Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

2. Iedaļa

Nozvejas reģistrēšana

31. pants

Reģistrēšanas prasības

Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi kārto kuģa operāciju zvejas žurnālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. pantu un šīs regulas II pielikuma A iedaļu.

Savienības velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D iedaļā noteiktajām prasībām.

32. pants

Nozvejas ziņojumi, ko nosūta kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori

Aktīvi zvejojošo Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi visā periodā, kurā tiem atļauts zvejot zilās tunzivis, katru dienu savai karoga dalībvalstij nosūta nozvejas ziņojumus. Minētie ziņojumi nav obligāti kuģiem, kas atrodas ostā, izņemot gadījumus, kad tie iesaistījušies kopīgā zvejas operācijā. Ziņojumos iekļauj datus no zvejas žurnāliem un norāda datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju svaru un skaitu, arī zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Ziņojumus kapteiņi nosūta III pielikumā noteiktajā vai dalībvalstu prasītajā formātā.

Ar riņķvadu zvejojošu kuģu kapteiņi 1. punktā minētos dienas nozvejas ziņojumus sagatavo par katru zvejas operāciju, arī par operācijām, kurās nozvejas apjoms bijis nulle. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotie pārstāvji ziņojumus par iepriekšējo dienu savai karoga dalībvalstij nosūta līdz plkst. 9.00 (GMT).

Tādu krātiņveida lamatu operatori vai viņu pilnvarotie pārstāvji, ar kurām tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, sagatavo dienas ziņojumus un reizi 48 stundās tos nosūta to karoga dalībvalstīm visā periodā, kurā ar attiecīgajām krātiņveida lamatām atļauts zvejot zilās tunzivis. Minētajos ziņojumos iekļauj krātiņveida lamatu numuru ICCAT reģistrā, nozvejas datumu un laiku, nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu, tostarp nulles apjoma nozvejas, un zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Minēto informāciju tie nosūta III pielikumā noteiktajā formātā.

Tādu nozvejotājkuģu kapteiņi, kas nezvejo ar riņķvadu, 1. punktā minētos ziņojumus par iepriekšējo nedēļu, kura beidzas svētdienā, savai karoga dalībvalstij nosūta līdz otrdienas plkst. 12.00 (GMT).

3. Iedaļa

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

33. pants

Apstiprinātās ostas

Katra dalībvalsts, kurai iedalīta zilās tunzivs kvota, apstiprina ostas, kurās atļautas zilās tunzivs izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas operācijas. Informāciju par apstiprinātajām ostām iekļauj 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Par visiem grozījumiem informācijā par apstiprinātajām ostām dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju. Komisija minēto informāciju nekavējoties paziņo ICCAT sekretariātam.

Lai ostu noteiktu par apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

ir noteikts izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laiks;

ir noteiktas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas; un

ir iedibinātas inspekcijas un pārraudzības procedūras, kas nodrošina, ka inspekcijas aptver visus izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un visas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas saskaņā ar 35. pantu.

No nozvejotājkuģiem, kā arī no apstrādes kuģiem un palīgkuģiem jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādā citā vietā, kas nav Pušu un dalībvalstu apstiprinātās ostas. Nedzīvas zilās tunzivis, kas iegūtas no krātiņveida lamatām vai sprosta, izņēmuma kārtā drīkst ar palīgkuģi transportēt uz apstrādes kuģi, ciktāl šāda transportēšana notiek kontroles iestādes klātbūtnē.

▼M1

Šo pantu piemēro, neskarot tiesības piekļūt ostai saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz zvejas kuģiem, kas nonākuši briesmās vai force majeure situācijā.

▼B

34. pants

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu

Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri iekļauti 26. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

▼M1

Pirms ieiešanas ostā Savienības zvejas kuģu, tostarp 26. pantā minētajā kuģu sarakstā iekļautu apstrādes kuģu un palīgkuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz četras stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika tās karoga dalībvalsts vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz šādu informāciju:

aplēstais ierašanās datums un laiks;

aplēstais zilo tunzivju daudzums, kas paturēts uz kuģa;

informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas.

▼B

Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu nekā četras stundas pirms aplēstā ierašanās laika, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst paziņot piemērojamajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

▼M1

Ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes kontrolē visus izkrāvumus Savienībā un inspicē to procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotas, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šādu kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, izklāsta 14. pantā minētajā gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānā.

▼B

Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa lielākā garuma 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas iesniedz izkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kurā notikusi izkraušana, un savai karoga dalībvalstij. Savienības nozvejotājkuģa kapteinis ir atbildīgs par deklarācijas pilnīgumu un pareizību un apliecina to. Izkraušanas deklarācijā obligāti norāda vismaz izkrautos zilo tunzivju daudzumus un apgabalu, kurā tās nozvejotas. Visas izkrautās nozvejas nosver. Ostas dalībvalsts 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas nosūta karoga dalībvalsts vai Puses iestādēm reģistrētos izkraušanas datus.

35. pants

Pārkraušana citā kuģī

Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem ir zilās tunzivis, vai trešo valstu kuģiem, kas atrodas Savienības ūdeņos, ir aizliegts jebkādos apstākļos jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

Neskarot Regulas (ES) 2017/2107 52. panta 2. un 3. punktu, 54. un 57. pantu, zvejas kuģi zilās tunzivs nozvejas citā kuģī pārkrauj tikai apstiprinātās ostās, kas minētas šīs regulas 33. pantā.

Saņēmēja zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis vismaz 72 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika sniedz attiecīgajām ostas valsts iestādēm informāciju, kas uzskaitīta V pielikumā iekļautajā pārkraušanas deklarācijas veidnē. Jebkādai pārkraušanai citā kuģī ir vajadzīga attiecīgā pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai karoga Puses iepriekšēja atļauja. Turklāt pārkrāvējkuģa kapteinis citā kuģī pārkraušanas laikā informē savu karoga dalībvalsti vai Pusi par V pielikumā prasītajiem datumiem.

Ostas dalībvalsts inspicē saņēmējkuģi, tiklīdz tas ieradies, un pārbauda daudzumus un dokumentāciju, kas saistīta ar pārkraušanas citā kuģī operāciju.

▼M1

Pārkraušanas operācijās iesaistītie Savienības zvejas kuģu kapteiņi vai to pārstāvji ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc tam, kad ir pabeigta ostas teritorijā veikta pārkraušana citā kuģī, aizpilda un nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei ICCAT pārkraušanas deklarāciju. Pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi vai to pārstāvji aizpilda ICCAT pārkraušanas deklarāciju saskaņā ar V pielikumā izklāstīto formātu. ICCAT pārkraušanas deklarāciju sasaista ar eBCD, lai atvieglotu tajā iekļauto datu kontrolpārbaudi.

▼B

Ostas dalībvalsts 5 dienu laikā pēc citā kuģī pārkraušanas pabeigšanas nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai Puses iestādei par pārkraušanu citā kuģī reģistrētos datus.

Apstiprinātās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes inspicē visas pārkraušanas citā kuģī.

4. Iedaļa

Ziņošanas pienākumi

▼M1

36. pants

Dalībvalstu iesniegtie nozvejas ziņojumi

Katra dalībvalsts ik pēc divām nedēļām iesniedz Komisijai nozvejas ziņojumus. Minētajos ziņojumos norāda 32. pantā prasītos datus par krātiņveida lamatām un nozvejotājkuģiem. Informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku tipiem. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta ICCAT sekretariātam.

▼B

37. pants

Informācija par kvotas pilnīgu apguvi

Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai iedalītās kvotas apguve ir sasniegusi 80 %.

Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai, kopīgai zvejas operācijai vai kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, iedalītā kvota ir pilnībā apgūta. Minētajai informācijai pievieno oficiālu dokumentāciju, kas apliecina zvejas apturēšanu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīka grupu, kopīgo zvejas operāciju vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts apturēšanas datums un laiks.

Komisija informē ICCAT sekretariātu par datumu, kad Savienības zilās tunzivs kvota ir pilnībā apgūta.

5. Iedaļa

Novērotāju programmas

38. pants

Nacionālo novērotāju programma

Katra dalībvalsts nodrošina, ka nacionālie novērotāji, kam izdots oficiāls identifikācijas dokuments un kas norīkoti uz zvejas kuģiem un krātiņveida lamatām, kuri aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā, tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz:

20 % aktīvi izmantoto pelaģisko traleru (garums virs 15 metriem);

20 % aktīvi izmantoto kuģu, kas zvejo ar āķu jedām (garums virs 15 metriem);

20 % aktīvi izmantoto laivu zvejai ar ēsmu (garums virs 15 metriem);

100 % velkoņu;

100 % ieguves operāciju no krātiņveida lamatām.

Dalībvalstis, kurām ir mazāk nekā pieci nozvejotājkuģi, kas pieder pie pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nodrošina, ka nacionālie novērotāji tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz 20 % laika, kad kuģi aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā.

▼M1

Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz tunzivju izlaišanu no zivaudzētavām uz velkoņiem atrodas tikai 39. pantā minētie ICCAT reģionālie novērotāji.

Valstu novērotāju pienākumi, atbildība un uzdevumi ir izklāstīti VIII pielikumā.

▼B

Datus un informāciju, kas savākta katras dalībvalsts novērotāju programmā, nodod Komisijai. Komisija minētos datus un minēto informāciju pārsūta attiecīgi SCRS vai ICCAT sekretariātam.

▼M1

Šā panta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina:

reprezentatīvu temporālo un telpisko aptvērumu, kurā ņemtas vērā flotu un zvejniecību īpašības, lai garantētu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus un informāciju par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem;

stingrus datu vākšanas protokolus;

to, ka novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;

to, ka novērotājiem pirms izvietošanas sākuma tiek izsniegts saraksts ar kontakpunktiem dalībvalsts kompetentajā iestādē, kur ziņot par novērojumiem;

iespēju robežās – to, ka kuģu un krātiņveida lamatu operācijas konvencijas apgabalā tiek traucētas minimāli.

to, ka zvejas kuģa kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori ļauj novērotājam piekļūt elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kas atrodas uz zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām.

▼B

39. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma

Dalībvalstis nodrošina šajā pantā un VIII pielikumā izklāstītās ICCAT reģionālo novērotāju programmas faktisku īstenošanu.

Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu;

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem;

▼M1

ikreiz, kad notiek pārvietošana no viena zivaudzētavas sprosta uz pārvadāšanas sprostiem, kurus pēc tam velk uz citu zivaudzētavu;

▼B

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās;

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ieguve zivaudzētavās;

laikā, kad zilās tunzivis no audzēšanas sprostiem tiek atlaistas jūrā.

▼M1

2.a

Atkāpjoties no 1. punkta, ieguvi no zivaudzētavām līdz 1 000 kg dienā un ne vairāk kā līdz 50 tonnām no zivaudzētavas gadā svaigu zilo tunzivju tirgus apgādei var atļaut attiecīgā dalībvalsts ar noteikumu, ka zivaudzētavas dalībvalsts pilnvarots valsts inspektors atrodas uz vietas 100 % šādu ieguvju gadījumos un kontrolē visu operāciju. Minētais pilnvarotais valsts inspektors arī apstiprina iegūtos daudzumus e-BCD sistēmā. Šādos gadījumos e-BCD ieguves informācijas iedaļā nav nepieciešams ICCAT reģionālā novērotāja paraksts.

▼B

Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu un uz kuriem nav ICCAT reģionālā novērotāja, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

▼M1

Dalībvalstis nodrošina, ka uz katru zivaudzētavu tiek norīkots viens ICCAT reģionālais novērotājs uz visu sprostos ievietošanas un ieguves operāciju periodu. Force majeure gadījumā un pēc tam, kad zivaudzētavas dalībvalsts ir apstiprinājusi tos apstākļus, kas ir force majeure apstākļi, vai, kad blakus esošās zivaudzētavas, ko apstiprinājusi un kontrolē viena un tā pati zivaudzētavas dalībvalsts, darbojas kopīgi kā viena vienība, ICCAT reģionālo novērotāju var norīkot uz vairāk nekā vienu zivaudzētavu, lai garantētu audzēšanas operāciju nepārtrauktību, ja ir nodrošināta pienācīga ICCAT reģionālā novērotāja uzdevumu izpilde pēc zivaudzētavas dalībvalsts apstiprinājuma.

4.a

Atkāpjoties no 4. punkta, ja notiek pārvietošana starp divām dažādām zivaudzētavām, kas ir vienas dalībvalsts jurisdikcijā, vienu ICCAT reģionālo novērotāju var norīkot visam procesam, tostarp zivju pārvietošanai uz velkamo pārvadāšanas sprostu, zivju vilkšanai no nosūtošās zivaudzētavas uz galamērķa zivaudzētavu un zivju ievietošanu sprostos galamērķa zivaudzētavā. Šādā gadījumā nosūtošā zivaudzētava izvieto ICCAT reģionālo novērotāju, un izmaksas sedz nosūtošā zivaudzētava un galamērķa zivaudzētava, ja vien minēto zivaudzētavu operatori nenosaka citādi.

▼B

ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi jo īpaši ir šādi:

novērot un uzraudzīt zvejas un audzēšanas operācijas saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, arī izmantojot piekļuvi materiālam, kas ar stereoskopisko kameru uzfilmēts sprostos ievietošanas laikā un dod iespēju izmērīt garumu un aplēst atbilstošo svaru;

parakstīt ITD un BCD, ja tajos ietvertā informācija ir saskanīga ar viņu novērojumiem. Pretējā gadījumā ICCAT reģionālais novērotājs ITD un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas;

pamatojoties uz SCRS vadlīnijām, veikt zinātnisku darbu, arī paraugu vākšanu.

▼M1

Kapteiņi, apkalpes locekļi un zivaudzētavu, krātiņveida lamatu un kuģu operatori nekādā veidā nekavē, neiebiedē, netraucē vai neietekmē ICCAT reģionālos novērotājus pienākumu izpildes laikā.

ICCAT reģionālo novērotāju pienākumi, atbildība un uzdevumi ir izklāstīti VIII pielikumā.

▼B

6. Iedaļa

Pārvietošanas operācijas

40. pants

Pārvietošanas atļauja

▼M1

Pirms pārvietošanas, tostarp brīvprātīgas pārvietošanas, operācijas sākuma nosūtošais operators nosūta karoga dalībvalstij, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalstij iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaits un paredzamais svars;

nozvejotājkuģa, velkoņu, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

nozvejas datums un novietojums;

pārvietošanas datums un paredzamais laiks;

paredzamā vieta (ģeogrāfiskais platums un garums), kurā notiks pārvietošana, un nosūtošo un saņemošo sprostu numuri;

galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs;

nosūtošās zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs gadījumā, ja notiek pārvietošana no zivaudzētavas sprosta uz pārvadāšanas sprostu;

abu zivaudzētavas sprostu un visu iesaistīto pārvadāšanas sprostu numuri, ja tiek veikta pārvietošana zivaudzētavas iekšienē.

▼M1 —————

▼M1

Visiem sprostiem, ko izmanto dzīvu zilo tunzivju pārvietošanas operācijās un saistītajā pārvadāšanā, piešķir unikālu identifikācijas numuru, kā minēts 45.c pantā.

▼B

Dalībvalsts, kurai, ievērojot 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, katrai pārvietošanas operācijai piešķir atļaujas numuru, ko paziņo, attiecīgi, zvejas kuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram. Atļaujas numurs ietver dalībvalsts trīsburtu kodu, četrus ciparus, kas norāda gadu, un trīs burtus, kas apzīmē atļauju (AUT) vai tās atteikumu (NEG), un tiem sekojošu kārtas numuru.

▼M1

Šā panta 1. punktā minētā dalībvalsts 48 stundu laikā pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu, atļauj vai atsakās atļaut pārvietošanu. Pārvietošanu nesāk bez iepriekšējas atļaujas numura, kas norāda, ka ir izdota atļauja (AUT).

▼B

Pārvietošanas atļauja neskar sprostos ievietošanas operācijas apstiprinājumu.

▼M1

Brīvprātīgai un kontroles pārvietošanai nav vajadzīga jauna pārvietošanas atļauja.

▼B

41. pants

▼M1

Pārvietošanas atļaujas atteikums un attiecīga zilo tunzivju atbrīvošana

▼B

Dalībvalsts, kurai, ievērojot 40. panta 1. punktu, ir nosūtīts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu, atsakās atļaut pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis pietiekamas kvotas;

▼M1

nozvejotājkuģis vai krātiņveida lamatas nav pienācīgi ziņojušas par zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru, vai zilās tunzivs īpatņu ievietošana sprostos nav bijusi atļauta;

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis saskaņā ar 27. vai 28. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis;

velkonis, kas deklarēts pārvietoto zivju saņemšanai, nav reģistrēts 26. pantā minētajā ICCAT reģistrā, kurā reģistrēti citi zvejas kuģi, vai nav aprīkots ar pilnībā funkcionējošu VMS vai līdzvērtīgu lokalizācijas ierīci; vai

galamērķa zivaudzētava ICCAT zivju audzēšanas iekārtu reģistrā nav norādīta kā aktīva.

▼B

Ja dalībvalsts, kurai, ievērojot 40. panta 1. punktu, ir nosūtīts paziņojums par pārvietošanu, atsakās atļaut pārvietošanu, tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram tūlīt izdod atbrīvošanas rīkojumu, ar kuru tos informē, ka pārvietošana nav atļauta, un pieprasa tiem atbrīvot zivis jūrā saskaņā ar XII pielikumu.

▼M1

Ja laikā, kad notiek pārvadāšana uz zivaudzētavu, VMS darbībā rodas tehniska kļūme, velkoni aizstāj ar citu velkoni, kam ir pilnībā funkcionējoša VMS, vai pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc minētās tehniskās kļūmes uz tā uzstāda jaunu VMS darba kārtībā. Force majeure vai pamatotu ekspluatācijas ierobežojumu gadījumā minēto 72 stundu termiņu izņēmuma kārtā drīkst pagarināt. Par tehnisko kļūmi tūlīt paziņo Komisijai, kas par to informē ICCAT sekretariātu. No tehniskās kļūmes konstatēšanas brīža līdz tās novēršanai kapteinis vai kapteiņa pārstāvis ik pēc stundas, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, paziņo karoga dalībvalsts kontroles iestādēm atjauninātas zvejas kuģa ģeogrāfiskās koordinātas.

▼B

42. pants

ICCAT pārvietošanas deklarācija

▼M1

Pārvietošanas operācijas beigās nosūtošais operators aizpilda un nosūta ICCAT pārvietošanas deklarāciju (“ ITD ”) VI pielikumā noteiktajā formātā:

kompetentajām iestādēm kuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstī;

ICCAT reģionālajam novērotājam, ja minētā novērotāja klātbūtne ir obligāta; un

attiecīgā gadījumā velkoņa kapteinim vai galamērķa zivaudzētavas operatoram.

▼B

ITD veidlapas numurē tās dalībvalsts iestādes, kas atbildīga par zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. ITD veidlapas numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, kam seko četri cipari, kuri apzīmē gadskaitli, un trīsciparu kārtas numurs, kam seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).

▼M1

Sākotnējo ITD dod līdzi, zilās tunzivis pārvietojot uz galamērķa zivaudzētavu, kurā tās ievieto sprostos.

Pirmajā pārvietošanas reizē ITD oriģināla kopiju izgatavo nosūtošais operators, ja vienu lomu no riņķvada vai krātiņveida lamatām pārvieto uz vairāk nekā vienu pārvadāšanas sprostu.

Turpmākas pārvietošanas gadījumā nosūtošā velkoņa kapteinis atjaunina ITD, aizpildot 3. iedaļu (Turpmāka pārvietošana), un iesniedz saņēmējvelkonim atjauninātu ITD.

ITD kopiju glabā uz nosūtošā nozvejotājkuģa vai velkoņa vai pie nosūtošo krātiņveida lamatu vai nosūtošās zivaudzētavas operatora, un tā zvejas sezonas laikā vienmēr ir pieejama kontroles nolūkiem.

▼B

To kuģu kapteiņi, kas veic pārvietošanas operācijas, par savām darbībām ziņo saskaņā ar II pielikumu.

▼M1

Informāciju par zivīm, kas novērotas kā nedzīvas zivju pārvietošanas vai pārvadāšanas laikā uz galamērķa zivaudzētavu, reģistrē saskaņā ar XIII pielikumu.

▼B

43. pants

Monitorings ar videokameru

▼M1

Nosūtošais operators nodrošina, ka pārvietošanu monitorē ar ūdenī ievietotu videokameru, lai noteiktu pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaitu, izņemot tādu sprostu pārvietošanu starp diviem velkoņiem, kas neietver dzīvu zilās tunzivs īpatņu pārvietošanu starp minētajiem sprostiem. Videoierakstīšanu veic saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem.

Katra nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nosūtošais operators nekavējoties iesniedz attiecīgo videoierakstu kopijas:

attiecībā uz pirmo pārvietošanu un jebkādu brīvprātīgu pārvietošanu – ICCAT reģionālajam novērotājam, saņēmēja velkoņa kapteinim un zvejas reisa beigās – nosūtošā operatora kuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentajai iestādei;

par turpmākām pārvietošanām – valsts novērotājam uz nosūtošā velkoņa, saņēmēja velkoņa kapteinim un vilkšanas reisa beigās – nosūtošā velkoņa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei;

attiecībā uz pārvietošanu starp divām dažādām zivaudzētavām – ICCAT reģionālajam novērotājam, saņēmēja velkoņa kapteinim un nosūtošās operatora zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei; un

ja pārvietošanas laikā ir klāt valsts vai ICCAT inspektors, – minētajiem inspektoriem.

1.a

Attiecīgo videoierakstu sūta līdz ar zivīm uz galamērķa zivaudzētavu. Kopiju glabā krātiņveida lamatās, zivaudzētavās vai uz nosūtošajiem kuģiem, un tā zvejas sezonas laikā vienmēr ir pieejama kontroles nolūkiem.

▼B

Ja SCRS prasa Komisijai iesniegt videoierakstu kopijas, dalībvalstis attiecīgās kopijas iesniedz Komisijai, kas tās nosūta SCRS.

▼M1

Nosūtošais operators un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes videoierakstus, kas saistīti ar pārvietošanu, saglabā vismaz trīs gadus un glabā tos tik ilgi, cik nepieciešams kontroles un izpildes nolūkiem.

43.a pants

Brīvprātīga un kontroles pārvietošana

Ja 43. pantā minētais videoieraksts neatbilst X pielikumā izklāstītajiem videoieraksta uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem un jo īpaši, ja tā kvalitāte un skaidrība nav pietiekama, lai noteiktu pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu, nosūtošais operators var veikt brīvprātīgu pārvietošanu.

Ja brīvprātīga pārvietošana nav veikta vai ja, neraugoties uz brīvprātīgu pārvietošanu, joprojām nav iespējams noteikt pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaitu, nosūtošā operatora karoga, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde dod rīkojumu veikt kontroles pārvietošanu, ko atkārto, līdz videoieraksta kvalitāte ļauj noteikt pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu.

Brīvprātīgās un kontroles pārvietošanas veic tukšā sprostā. Pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaitu, kas noteikts derīgas brīvprātīgas vai kontroles pārvietošanas laikā, izmanto, lai aizpildītu zvejas žurnālu, ITD un attiecīgās eBCD iedaļas.

Pārvadāšanas sprosta atdalīšana no kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavas sprosta nenotiek, pirms ICCAT reģionālais novērotājs uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, vai novērotājs, kurš atrodas zivaudzētavā vai pie krātiņveida lamatām, nav izpildījis attiecīgos uzdevumus.

Ja brīvprātīgas pārvietošanas videoieraksta kvalitāte joprojām neļauj noteikt pārvietojamo īpatņu skaitu, nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut atdalīt pārvadāšanas sprostus no kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, no krātiņveida lamatām vai zivaudzētavas. Šādā gadījumā nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentā iestāde dod rīkojumu aizzīmogot attiecīgo pārvadāšanas sprostu durvis saskaņā ar XVa pielikumā izklāstīto procedūru un pieprasa kontroles nodošanu veikt noteiktā laikā un vietā, klātesot attiecīgās karoga, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Ja karoga, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes nevar būt klāt pie kontroles pārvietošanas, kontroles pārvietošanu veic ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnē. Šādā gadījumā zivaudzētavas operators, kam pieder pārvietojamie zilās tunzivs īpatņi, ir atbildīgs par ICCAT reģionālā novērotāja izvietošanu kontroles pārvietošanas verifikācijas nolūkā.

▼M1

44. pants

Nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentās iestādes veikta izmeklēšana

Nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentās iestādes izmeklē visus gadījumus, kad:

ir vairāk nekā 10 % starpība starp zilās tunzivs īpatņu skaitu, par ko ITD ziņojis nosūtošais operators, un zilās tunzivs īpatņu skaitu, ko attiecīgi noteicis ICCAT reģionālais novērotājs vai valsts novērotājs;

ICCAT reģionālais novērotājs nav parakstījis ITD.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto 10 % kļūdas robežu izsaka kā nosūtošā operatora norādīto skaitļu procentuālo attiecību.

Uzsākot izmeklēšanu, nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentā iestāde informē attiecīgo velkoņu karoga dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi par izmeklēšanu un nodrošina, ka pārvietošana no attiecīgā pārvadāšanas sprosta vai uz to nav atļauta, kamēr izmeklēšana nav pabeigta.

Attiecīgā gadījumā izmeklēšanā iekļauj visu attiecīgo videoierakstu analīzi. Izņemot force majeure gadījumus, šādu izmeklēšanu pabeidz pirms ievietošanas sprostos zivaudzētavā un jebkurā gadījumā 96 stundu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas. Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, ievietošana sprostos netiek atļauta un attiecīgā eBCD iedaļa netiek validēta.

Attiecībā uz visām pārvietošanas operācijām, kurās ir vajadzīgs videoieraksts, ja starpība starp to pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaitu, par ko ITD ziņojis nosūtošais operators, un nosūtošā operatora dalībvalsts vai Puses kompetentās iestādes noteikto skaitu ir lielāka par 10 %, to uzskata par attiecīgā zvejas kuģa, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas potenciālu neatbilstību.

▼B

45. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka operāciju procedūras, kas vajadzīgas šīs iedaļas piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

▼M1

45.a pants

ITD un eBCD grozījumi pēc pārbaudēm jūrā vai izmeklēšanām

Ja pēc jūrā veiktas inspekcijas vai izmeklēšanas konstatē, ka pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaits vairāk nekā par 10 % atšķiras no ITD un eBCD deklarētā skaita, tad nosūtošā operatora dalībvalsts kompetentā iestāde groza eBCD, lai atspoguļotu minētās inspekcijas vai izmeklēšanas rezultātus.

▼B

7. Iedaļa

Sprostos ievietošanas darbības

▼M1

45.b pants

Vispārīgi noteikumi

Katra zivaudzētavas dalībvalsts izraugās vienu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par to, lai koordinētu informācijas vākšanu un verifikāciju par tās jurisdikcijā veiktajām sprostos ievietošanas operācijām, par tās jurisdikcijā veikto zivaudzētavu darbību kontroli, kā arī par ziņošanu to karoga un krātiņveida lamatu dalībvalstu un Pušu kompetentajām iestādēm, kuru kuģi vai krātiņveida lamatas nozvejojušas sprostos ievietotās tunzivis, un par sadarbību ar minētajām kompetentajām iestādēm.

Visas zilo tunzivju zvejas un zivaudzētavu darbības pakļauj kontrolei, kas izklāstīta ikgadējā monitoringa, kontroles un inspekcijas plānā, kurš iesniegts saskaņā ar 14. pantu.

Dalībvalstis, kas iesaistītas darbībās, kuras saistītas ar ievietošanu sprostos, apmainās ar informāciju un sadarbojas, lai nodrošinātu, ka ievietošanai sprostos paredzēto zilās tunzivs īpatņu skaits un svars ir precīzs, atbilst nozvejas apjomiem, ko paziņojis ar riņķvadu zvejojošā kuģa kapteinis vai krātiņveida lamatu operators un kas deklarēts attiecīgajās eBCD iedaļās.

Zivaudzētavas dalībvalstis nodrošina, ka zivaudzētavas operatori vienmēr uztur precīzu savu zivaudzētavu shematisko plānu, norādot 45.c pantā minētos visu sprostu unikālos identifikācijas numurus un to individuālo pozīciju zivaudzētavā. Minēto plānu kontroles nolūkos vienmēr dara pieejamu zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei un ICCAT reģionālajam novērotājam, kas atrodas zivaudzētavā. Par visiem shematiskā plāna atjauninājumiem iepriekš paziņo zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Shematisko plānu atjaunina ikreiz, kad tiek mainīts zivaudzētavas sprostu skaits vai sadalījums.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde vismaz 3 gadus saglabā visu informāciju, dokumentāciju un materiālus, kas saistīti ar sprostos ievietošanas operācijām, kuras veic tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās, un glabā informāciju tik ilgi, cik tas nepieciešams izpildes vajadzībām. Šo pienākumu mutatis mutandis piemēro zivaudzētavu operatoriem attiecībā uz sprostos ievietošanas operācijām, ko veic to zivaudzētavās.

45.c pants

Unikālais identifikācijas numurs

Pirms zilo tunzivju zvejas kampaņas sākuma zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir unikālu identifikācijas numuru katram sprostam (“sprosta numurs”), kas saistīts ar tās jurisdikcijā esošajām zivaudzētavām, tostarp tiem sprostiem, kurus izmanto zivju transportēšanai uz zivaudzētavu.

Sprostu numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā ietilpst vismaz trīsburtu kods, kas atbilst zivaudzētavas dalībvalstij, un tam sekojoši trīs cipari. Sprosta numuri ir pastāvīgi un nav nododami no viena sprosta citam.

Sprosta numuri ir uzzīmogoti vai uzkrāsoti divās sprosta gredzena pretējās pusēs un virs ūdens līnijas krāsā, kas kontrastē ar fonu, uz kura tie ir uzkrāsoti vai uzzīmogoti, un kontroles nolūkos tie ir vienmēr redzami un salasāmi. Burtu un ciparu augstums ir vismaz 20 cm, un līnijas biezums ir vismaz 4 cm.

Atkāpjoties no 3. punkta, ir atļautas alternatīvas metodes sprosta numura marķēšanai uz sprosta ar noteikumu, ka tās nodrošina tādu pašu redzamības, salasāmības un neaizskaramības garantiju.

45.d pants

Sprostos ievietošanas atļauja

Uz katru sprostos ievietošanas operāciju attiecas 2.–4. punktā izklāstītā procedūra.

Zivaudzētavas operators pieprasa zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei izdot sprostos ievietošanas atļauju. Sprostos ievietošanas atļaujā iekļauj šādu informāciju:

sprostos ievietojamo zilās tunzivs īpatņu skaits un svars, kā minēts ITD;

attiecīgā ITD;

attiecīgo eBCD numurs, ko apstiprinājusi un validējusi nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde;

visi ziņojumi par zivīm, kas gājušas bojā transportēšanas laikā, kuri pienācīgi reģistrēti saskaņā ar XIII pielikumu.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde 2. punktā minēto informāciju paziņo attiecīgajām nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstīm vai Pusēm un lūdz apstiprinājumu, ka sprostos ievietošanas operācija var tikt atļauta.

Nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstu kompetentās iestādes trīs darba dienu laikā paziņo zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses kompetentajai iestādei, ka attiecīgā sprostos ievietošanas operācija var tikt atļauta vai ir atteikta. Atteikuma gadījumā nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde norāda minētā atteikuma iemeslus. Atteikumā iekļauj attiecīgu atbrīvošanas rīkojumu.

Zivaudzētavas dalībvalsts izdod sprostos ievietošanas atļauju tūlīt pēc tam, kad attiecīgā nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde ir saņēmusi apstiprinājumu. Ja minētā apstiprinājuma nav, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde neatļauj veikt sprostos ievietošanas operāciju.

Sprostos ievietošanas operācijas netiek atļautas, ja visa informācija, kas prasīta saskaņā ar 2. punktu, nav pievienota zivīm, uz kurām attiecas sprostos ievietošanas atļauja.

Kamēr tiek gaidīti rezultāti 44. pantā minētajai izmeklēšanai, ko veikusi nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde, sprostos ievietošanas operācija netiek atļauta un attiecīgās eBCD iedaļas, kas attiecas uz nozvejas informāciju un tirdzniecības informāciju par dzīvu zivju tirdzniecību, netiek validētas.

Ja zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde nav izsniegusi sprostos ievietošanas atļauju viena mēneša laikā pēc tam, kad zivaudzētavas operators sprostos ievietošanas atļauju ir pieprasījis, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar XII pielikumu izdod rīkojumu un sāk atbrīvot visas attiecīgajā pārvadāšanas sprostā esošās zivis. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde par atbrīvošanu nekavējoties informē attiecīgās nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi un ICCAT sekretariātu.

▼M1

46. pants

Sprostos ievietošanas atļaujas atteikums

Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, ja tā uzskata, ka:

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko nozvejotas zivis, nav bijis pietiekami daudz kvotu, lai aptvertu sprostos ievietojamās zilās tunzivis;

sprostos ievietojamo zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā; vai

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav saskaņā ar 27. vai 28. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis.

Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, tā:

informē zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi; un

pieprasa, lai zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde uzsāk nozveju izņemšanu un zivju atbrīvošanu jūrā.

46.a pants

Ievietošana sprostos

Kad velkonis pietuvojas zivaudzētavai, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka līdz zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes fiziskai klātbūtnei minētais velkonis tiek turēts vismaz 1 jūras jūdzes attālumā no jebkuras zivaudzētavas iekārtas. Minētā velkoņa atrašanās vieta un darbība tiek nepārtraukti uzraudzīta.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes neatļauj sākt ievietošanu sprostos bez minētās iestādes un ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes vai pirms nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstu vai Pušu kompetentās iestādes ir aizpildījušas un validējušas attiecīgās eBCD iedaļas par nozvejas informāciju un tirdzniecības informāciju par dzīvu zivju tirdzniecību.

Pārvadāšanas sprostu kā zivaudzētavas sprostu noenkurošana zivaudzētavā bez zivju pārvietošanas, lai stereoskopiskās kameras varētu veikt ierakstu, ir aizliegta.

Pēc zilās tunzivs īpatņu pārvietošanas no velkošā sprosta uz zivaudzētavas sprostu zivaudzētavas dalībvalsts kontroles iestāde nodrošina, ka zivaudzētavas sprosti, kuros atrodas zilās tunzivs īpatņi, vienmēr ir aizzīmogoti. Atzīmogošana ir iespējama tikai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes klātbūtnē un pēc tās atļaujas saņemšanas. Zivaudzētavas dalībvalsts kontroles iestāde izstrādā protokolus zivaudzētavu sprostu aizzīmogošanai, kas nodrošina oficiālo zīmogu izmantošanu un to, ka minētos zīmogus novieto tā, lai tie novērstu durvju atvēršanos bez zīmogu salaušanas.

Zivaudzētavas dalībvalstis nodrošina, ka zilās tunzivs nozvejas tiek ievietotas atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodalītas pēc izcelsmes karoga dalībvalsts vai Puses un nozvejas gada. Tomēr, ja zilās tunzivis ir nozvejotas kopīgā zvejas operācijā, attiecīgās nozvejas ievieto atsevišķos sprostos vai sprostu grupās un nodala, pamatojoties uz kopīgo zvejas operāciju un nozvejas gadu.

Zivis katru gadu ievieto sprostos pirms 22. augusta, ja vien par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp force majeure, kurus dara zināmus laikā, kad iesniedz ziņojumu par ievietošanu sprostos. Zivis nekādā gadījumā neievieto sprostos pēc kārtējā gada 7. septembra. Iepriekšminētos termiņus nepiemēro, ja pārvietošana notiek zivaudzētavas iekšienē.

47. pants

Zilās tunzivs nozvejas dokumentēšana

Zivaudzētavu dalībvalstīm ir aizliegts atļaut ievietot sprostos zilās tunzivis, kurām nav līdzi dokumentu, ko ICCAT pieprasījusi saskaņā ar Regulā (ES) 2023/2833 ( 4 ) minēto nozvejas dokumentēšanas programmu. Dokumentācija ir pareiza un pilnīga, un to validē nozvejotājkuģu karoga dalībvalsts vai Puse vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puse.

▼M1 —————

▼M1

49. pants

Sprostos ievietošanas operāciju reģistrēšana ar kontroles kamerām un ievietošanas sprostos deklarēšana

Zivaudzētavu dalībvalstis nodrošina, ka to kontroles iestādes veic sprostos ievietošanas operāciju monitoringu, izmantojot gan parasto, gan stereoskopisko kameru. Videoierakstus uzņem katrai sprostos ievietošanas operācijai saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem.

Ja kontrolkameras videoieraksta kvalitāte, ko izmanto sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaita un svara noteikšanai, neatbilst X pielikumā noteiktajiem videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod rīkojumu veikt kontroles sprostos ievietošanu, līdz kamēr ir iespējams noteikt zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru. Sprostos ievietošanas operāciju atkārtošanai nav vajadzīga jauna sprostos ievietošanas atļauja.

Kontroles sprostos ievietošanas gadījumā zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina nosūtošās zivaudzētavas sprosta aizzīmogošanu un to, ka ar sprostu nevar veikt manipulācijas pirms jaunās sprostos ievietošanas operācijas. Saņēmējas zivaudzētavas sprosti, ko izmanto kontroles sprostos ievietošanai, ir tukši.

Pēc sprostos ievietošanas operācijas pabeigšanas zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka ICCAT reģionālajam novērotājam ir tūlītēja piekļuve visiem kontrolkameras videoierakstiem un ka viņam ir atļauts izgatavot kopiju, ja tas ir vajadzīgs, lai pabeigtu minēto videoierakstu analīzi citā laikā vai vietā.

Zivaudzētavas dalībvalstis nodrošina, ka par katru sprostos ievietošanas operāciju zivaudzētavas operators iesniedz ICCAT deklarāciju par ievietošanu sprostos vienas nedēļas laikā pēc faktiskās sprostos ievietošanas operācijas, izmantojot XIV pielikumā norādīto veidlapu.

50. pants

Izmeklēšanu uzsākšana un veikšana

Ja attiecībā uz vienu zvejas operāciju ir vairāk nekā 10 % atšķirība starp sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu, ko zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde paziņojusi saskaņā ar 51. panta 3. punktu, un skaitu, kas e-BCD vai ITD paziņots kā nozvejots un/vai pārvietots, nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde sāk izmeklēšanu, lai noteiktu precīzu nozvejas svaru, kas jāatvelk no valsts zilās tunzivs kvotas.

Lai atbalstītu 1. punktā minēto izmeklēšanu, nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa visu papildu informāciju un attiecīgās videoierakstu analīzes rezultātus, kuru veikušas karoga dalībvalsts un zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas ir bijušas iesaistītas attiecīgajā transportēšanas un sprostos ievietošanas operācijā.

Dalībvalstu – arī to karoga dalībvalstu, kuru kuģi ir bijuši iesaistīti zivju transportēšanā, – kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas, tostarp, apmainoties ar visu to rīcībā esošo informāciju un dokumentāciju.

Nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde izmeklēšanu pabeidz viena mēneša laikā pēc tam, kad zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde ir paziņojusi ievietošanas sprostos rezultātus.

Ja starpība starp zilās tunzivs īpatņu skaitu, par kuru ziņots, ka tas nozvejots ar attiecīgo kuģi vai krātiņveida lamatām, un skaitu, ko izmeklēšanas rezultātā konstatējusi nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde, ir lielāka par 10 %, to uzskata par attiecīgā kuģa vai krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību.

Kļūdas robežvērtību 10 % apmērā, kas minēta 1. un 5. punktā, izsaka kā procentuālu to skaitļu attiecību, kurus paziņojis zvejas kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis, vai krātiņveida lamatu operators vai krātiņveida lamatu operatora pārstāvis, un to piemēro atsevišķu sprostos ievietošanas operāciju līmenī.

Nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts nosaka zilo tunzivju svaru, kas atskaitāms no tās valsts zilās tunzivs kvotas, ņemot vērā sprostos ievietotos daudzumus, kuri aprēķināti saskaņā ar XI pielikumu, ar ko tiek nodrošināts, ka ievietošanas sprostā laikā svaru aprēķina, pamatojoties uz savvaļas zivju garuma un svara attiecību un paziņoto nedzīvo zivju daudzumu saskaņā ar XIII pielikumu.

Neraugoties uz to, ja šā panta 1. punktā minētajā izmeklēšanā tiek secināts, ka zilās tunzivs īpatņi ir zudušas zivis, kā definēts XIII pielikumā, zudušo zivju svaru atvelk no dalībvalsts kvotas saskaņā ar XIII pielikumu, vidējo individuālo svaru ievietošanas sprostā laikā, par kuru paziņojusi zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde, piemērojot zilās tunzivs īpatņu skaitam nozvejā, kā to noteikusi karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde un kas izriet no izmeklēšanas kontekstā veiktās pirmās pārvietošanas videoieraksta analīzes.

Neatkarīgi no 8. punkta pēc apspriešanās ar karoga dalībvalsts kompetento iestādi, kas iesaistīta zivju transportēšanā līdz galamērķa zivaudzētavai, karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt neatskaitīt no dalībvalsts kvotas zivis, kas noteiktas izmeklēšanā kā zudušas zivis, ja operators zaudējumus ir pienācīgi dokumentējis kā nepārvaramas varas rezultātus (t. i., bojātā krātiņa attēli, meteoroloģiskie ziņojumi), attiecīgā informācija ir paziņota operatora dalībvalsts kompetentajai iestādei tūlīt pēc notikuma un zaudējumi nav izraisījuši mirstības gadījumus, par kuriem zināms.

51. pants

Sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaita un svara noteikšanas pasākumi un programmas

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru, analizējot zivaudzētavas operatora iesniegto videoierakstu no katras sprostos ievietošanas operācijas. Lai veiktu minēto analīzi, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes ievēro XI pielikumā izklāstītās procedūras.

Ja ir vairāk nekā 10 % atšķirība starp zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes noteikto skaitu vai svaru un atbilstošajām skaitliskajām vērtībām, par kurām ziņots ICCAT deklarācijā par ievietošanu sprostos, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde sāk izmeklēšanu, lai noteiktu neatbilstības iemeslus un attiecīgā gadījumā koriģētu sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un/vai svaru. Minēto kļūdas robežvērtību 10 % apmērā izsaka kā procentuālu to skaitļu attiecību, kurus iesniedzis zivaudzētavas operators.

Pēc tam, kad sprostos ievietošanas operācija ir pabeigta vai – tās pašas dalībvalsts kopīgas zvejas operācijas vai krātiņveida lamatu gadījumā – kad ir pabeigta pēdējā sprostos ievietošanas operācija, kura saistīta ar minēto kopīgo zvejas operāciju vai ar minētajām krātiņveida lamatām, zivaudzētavas dalībvalsts saskaņā ar XI pielikuma B iedaļas 2. punktu paziņo nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalstij vai Pusei XI pielikumā minētās stereoskopiskās programmas rezultātus.

Šā panta 3. punktā minētās stereoskopiskās programmas rezultātus zivaudzētavas dalībvalsts paziņo arī subjektam, kas ICCAT vārdā īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu.

Šā panta 3. punktā minēto stereoskopisko programmu īsteno saskaņā ar XI pielikumā izklāstītajām procedūrām. Alternatīvas metodes var izmantot tikai tad, ja ICCAT tās apstiprinājusi savā gadskārtējā sanāksmē.

Katra zivaudzētavas dalībvalsts līdz katra gada 30. septembrim iesniedz Komisijai procedūras un rezultātus, kas saistīti ar 5. punktā minēto stereoskopisko programmu vai alternatīvām metodēm un kas līdz katra gada 31. oktobrim jānosūta SCRS.

Zivaudzētavas operators saskaņā ar XIII pielikumu ziņo par visām zilajām tunzivīm, kas nobeigušās sprostos ievietošanas operācijas laikā.

Nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajām procedūrām izdod rīkojumu atbrīvot sprostos ievietotos daudzumus, kas pārsniedz daudzumus, kuri deklarēti kā nozvejoti un pārvietoti, ja:

50. panta 1. punktā minētā izmeklēšana attiecībā uz vienu sprostos ievietošanas operāciju vai visām sprostos ievietošanas operācijām, kas izriet no kopīgas zvejas operācijas, nav pabeigta 10 darbdienu laikā pēc stereoskopiskās programmas rezultātu paziņošanas; vai

50. panta 1. punkta minētās izmeklēšanas iznākums liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars pārsniedz to, kas deklarēts kā nozvejots un pārvietots.

Pārsnieguma daudzumus atbrīvo kontroles iestāžu klātbūtnē.

Stereoskopiskās programmas rezultātus izmanto, lai nolemtu, vai atbrīvošana ir vajadzīga, un attiecīgi aizpilda deklarācijas par ievietošanu sprostos un attiecīgās BCD iedaļas. Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators prasa, lai klāt būtu nacionālā kontroles iestāde un ICCAT reģionālais novērotājs, kas uzraudzītu atbrīvošanu.

52. pants

Atbrīvošana saistībā ar sprostos ievietošanas operācijām

Atbrīvojamās zivis nosaka saskaņā ar XI pielikuma B iedaļas 3. punktu.

Ja sprostos ievietoto zilo tunzivju svars pārsniedz to, kas deklarēts kā nozvejots un/vai pārvietots, nozvejotājkuģa karoga vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde izdod atbrīvošanas rīkojumu un nekavējoties par to paziņo attiecīgās zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Atbrīvošanas rīkojumu izdod saskaņā ar XI pielikuma B iedaļas 3. punktu, ņemot vērā iespējamo kompensāciju kopīgās zvejas operācijas vai krātiņveida lamatu līmenī saskaņā ar XI pielikuma B iedaļas 5. punktu.

Atbrīvošanas operāciju veic saskaņā ar XII pielikumā noteikto protokolu.

▼M1 —————

▼B

56. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka procedūras, kas vajadzīgas šajā iedaļā paredzēto noteikumu piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

▼M1

7.a iedaļa

Ieguves operācijas

56.a pants

Ieguve

Apstrādes kuģi, kas plāno darboties zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās, vismaz 48 stundas pirms kuģa ierašanās zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu zonā nosūta iepriekšēju paziņojumu zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalstij. Iepriekšējā paziņojumā iekļauj vismaz ierašanās datumu un paredzamo ierašanās laiku un informāciju par to, vai uz apstrādes kuģa ir zilās tunzivis, un, ja ir, sniedz sīku informāciju par kravu, tostarp par apstrādātā svara un dzīvsvara daudzumiem un sīku informāciju par uz kuģa esošo zilo tunzivju izcelsmi (zivaudzētava vai krātiņveida lamatas un dalībvalsts vai Puse).

Visām ieguves operācijām zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās vajadzīga zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalsts atļauja. Minētajā nolūkā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, kas plāno iegūt zilās tunzivis, savai zivaudzētavas vai – attiecīgā gadījumā – krātiņveida lamatu dalībvalstij iesniedz atļaujas pieprasījumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

—

ieguves datums vai periods,

—

paredzamie iegūstamie daudzumi, norādot zilās tunzivs īpatņu un kg skaitu,

—

eBCD numurs, kas saistīts ar iegūstamajiem zilās tunzivs īpatņiem,

—

ziņas par operācijā iesaistītajiem palīgkuģiem, un

—

iegūto zilo tunzivju galamērķis (apstrādes kuģis, eksports, vietējais tirgus u. c.).

Izņemot zilās tunzivs īpatņus, kas ir gandrīz nobeigušies, ieguves operācijas nav atļautas, pirms nav noteikti kvotu apguves rezultāti saskaņā ar 50. panta 7.–9. punktu un nav veikta saistītā atbrīvošana.

Ieguves operācijas nenotiek bez valsts novērotāja klātbūtnes krātiņveida lamatu gadījumā vai ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes, ja notiek ieguve zivaudzētavās. Attiecībā uz zivīm, kas piegādātas apstrādes kuģiem, valsts novērotājs vai ICCAT reģionālais novērotājs var pildīt savus attiecīgos uzdevumus no apstrādes kuģiem.

Zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot visu savā rīcībā esošo attiecīgo informāciju, verificē visu to ieguves operāciju rezultātus un veic visu to ieguves operāciju rezultātu kontrolpārbaudi, kuras veiktas to jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās un krātiņveida lamatās. Zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalstu kompetentās iestādes pārbauda visas to zilo tunzivju ieguves operācijas, kuras paredzētas apstrādes kuģiem, un procentuālu daļu no pārējām ieguves operācijām, pamatojoties uz riska analīzi.

Ja zilo tunzivju galamērķis ir apstrādes kuģis, apstrādes kuģa kapteinis vai tā pārstāvis aizpilda apstrādes deklarāciju. Ja iegūtās zilās tunzivis paredzēts izkraut tieši ostā, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators aizpilda ieguves deklarāciju. Apstrādes un ieguves deklarācijas validē valsts novērotājs vai ICCAT reģionālais novērotājs, kas piedalās ieguves operācijā.

Apstrādes un ieguves deklarācijas, izmantojot XVb pielikumā doto veidlapu, pa e-pastu pārsūta zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajām iestādēm 48 stundu laikā pēc ieguves operācijas.

7.b iedaļa

Kontroles darbības zivaudzētavās pēc ievietošanas sprostos

56.b pants

Pārvietošana zivaudzētavas iekšienē

Pārvietošana zivaudzētavas iekšienē nenotiek bez zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes atļaujas un klātbūtnes. Lai apstiprinātu pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu, katru pārvietošanu ieraksta ar kontrolkamerām. Videoierakstīšana atbilst X pielikumā izklāstītajiem videoieraksta uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga un kontrolē minētās pārvietošanas un nodrošina, ka katra pārvietošana zivaudzētavas iekšienē tiek reģistrēta eBCD sistēmā.

Neatkarīgi no 5. panta 30. punktā dotās ievietošanas sprostos definīcijas zilās tunzivs īpatņu pārvietošanu starp divām dažādām vietām tajā pašā zivaudzētavā (pārvietošana zivaudzētavas iekšienē), izmantojot transportēšanas sprostu, neuzskata par ievietošanu sprostos 7. iedaļas nolūkā.

Veicot pārvietošanu zivaudzētavas iekšienē, tās pašas karoga izcelsmes un tās pašas kopīgās zvejas operācijas zivju pārgrupēšanu zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut ar noteikumu, ka tiek saglabāta izsekojamība un SCRS pieauguma rādītāju piemērojamība.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde un zivaudzētavas operators vismaz 3 gadus saglabā videoierakstus no pārvietošanas zivaudzētavas iekšienē, kas veikta tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās, un glabā informāciju tik ilgi, cik tas nepieciešams izpildes vajadzībām.

56.c pants

Pārnešana

Pirms kuģu, kas zvejo ar riņķvadu, un krātiņveida lamatu nākamo zvejas sezonu sākuma zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde rūpīgi izvērtē tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās pārnestās dzīvās zilās tunzivis. Minētajā nolūkā attiecīgās dzīvās zilās tunzivis pārvieto uz tukšiem sprostiem un uzrauga, izmantojot kontrolkameras, lai noteiktu pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru.

Atkāpjoties no 1. punkta, zilo tunzivju pārnešanu no tiem gadiem un sprostiem, kuros nav notikusi ieguve, katru gadu kontrolē, piemērojot 56.e pantā noteikto izlases veida kontroles procedūru.

Pārnestās dzīvās zilās tunzivis zivaudzētavā ievieto atsevišķos sprostos vai sprostu grupā un nodala, pamatojoties uz kopīgo zvejas operāciju vai to pašu krātiņveida lamatu izcelsmes dalībvalsti vai Pusi un nozvejas gadu.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka kontrolkameras videoieraksts no pārnešanas novērtējuma pārvietojumiem atbilst attiecīgajiem X pielikumā izklāstītajiem videoieraksta uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem un ka pārnesto zilās tunzivs īpatņu skaits un svars ir noteikts saskaņā ar XI pielikuma A iedaļu.

Kamēr SCRS nav izstrādājusi algoritmu garuma pārrēķināšanai nobarotu un/vai zivaudzētavā audzētu zivju svarā, pārnesto zilās tunzivs īpatņu svaru nosaka, izmantojot SCRS sagatavotās atjauninātākās pieauguma rādītāju tabulas.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde pienācīgi izmeklē un reģistrē eBCD sistēmā zilās tunzivs īpatņu skaita atšķirību starp skaitu, kas izriet no pārnešanas novērtējuma, un paredzamo skaitu pēc ieguves. Skaita pārsnieguma gadījumā zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod rīkojumu atbrīvot attiecīgo skaitu zilās tunzivs īpatņu. Atbrīvošanas operāciju veic saskaņā ar XII pielikumu. Kompensācija par atšķirībām starp dažādiem sprostiem zivaudzētavā nav atļauta. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut kļūdas robežvērtību līdz pat 5 % starp zilās tunzivs īpatņu skaitu, kas izriet no pārnešanas novērtējuma, un to īpatņu skaitu, kuri, paredzams, būs sprostā.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde vismaz 3 gadus saglabā videoierakstus un visu attiecīgo informāciju no pārnešanas novērtējumiem, kas veikti tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās, un minēto informāciju glabā tik ilgi, cik tas nepieciešams izpildes vajadzībām.

56.d pants

Gada pārnešanas deklarācija

Zivsaimniecības dalībvalstu kompetentās iestādes 10 dienu laikā pēc pārnešanas novērtējuma beigām aizpilda un nosūta Komisijai gada pārnešanas deklarāciju, kas pievienota pārskatītajam zivaudzētavas pārvaldības plānam. Šādā deklarācijā ietver vismaz šādu informāciju:

karoga dalībvalsts;

zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs;

nozvejas gads;

atsauces uz eBCD, kas atbilst pārnestajām nozvejām;

sprostu numuri;

daudzumi (izteikti kg) un pārnesto zilās tunzivs īpatņu skaits;

vidējais svars;

informācija par katru pārnešanas novērtējuma operāciju: datums un sprosta numurs; un

attiecīgā gadījumā informācija par pārvietošanu zivaudzētavas iekšienē.

Komisija 15 dienu laikā pēc pārnešanas novērtējuma operācijas beigām gada pārnešanas deklarāciju pārsūta ITTC sekretariātam.

Attiecīgā gadījumā gada pārnešanas deklarācijai pievieno stereoskopiskās sistēmas ziņojumu.

56.e pants

Izlases veida kontroles

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās veic izlases veida kontroles. Minimālo skaitu izlases veida kontroļu, kas minēts 2. punktā, veic zivaudzētavās laikā no sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanas līdz nākamā gada pirmajai ievietošanai sprostā. Šādas kontroles ietver visu zilās tunzivs īpatņu obligātu pārvietošanu no zivaudzētavas sprostiem uz citiem zivaudzētavas sprostiem, lai zilās tunzivs īpatņu skaitu varētu uzskaitīt, izmantojot kontroles videoierakstus.

Katra zivaudzētavas dalībvalsts nosaka minimālo izlases veida kontroļu skaitu, kas jāveic katrai tās jurisdikcijā esošai zivaudzētavai. Izlases veida kontroļu skaits aptver vismaz 10 % no sprostu skaita katrā zivaudzētavā pēc sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanas, katrā zivaudzētavā veicot vismaz vienu kontroli un vajadzības gadījumā rezultātu noapaļojot uz augšu. Kontrolējamo sprostu atlases pamatā ir riska analīze. Veicamo izlases veida kontroļu plānošanu atspoguļo 14. pantā minētajā dalībvalsts monitoringa, kontroles un inspekcijas plānā.

Lai arī tas nav obligāti, zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var attiecīgajām zivaudzētavām ne vairāk kā 2 kalendārās dienas iepriekš paziņot, ka notiks izlases veida kontrole. Šādos gadījumos zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde atlasītos sprostus zivaudzētavas operatoram paziņo tikai pēc ierašanās attiecīgajā zivaudzētavā.

Zivaudzētavas operatori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglinātu izlases veida kontroli, un, ja tiek sniegts iepriekšējs paziņojums, tie nodrošina, ka ir pieejami visi līdzekļi, lai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde jebkurā laikā un jebkurā sprostā zivaudzētavā varētu veikt izlases veida kontroles.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde cenšas samazināt laiku starp izlases veida kontroļu norīkošanu un dienu, kad kontroles operācijas tiek veiktas. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka zivaudzētavas operatoram nav iespējas veikt manipulācijas ar attiecīgajiem sprostiem, pirms tiek veikta izlases veida kontrole.

Pēc izlases veida kontroles visas atšķirības starp izlases veida kontrolēs noteikto zilās tunzivs īpatņu skaitu un sprostā paredzamo skaitu pienācīgi izmeklē un reģistrē eBCD sistēmā. Skaita pārsnieguma gadījumā zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde izdod rīkojumu atbrīvot attiecīgo skaitu zilās tunzivs īpatņu. Atbrīvošanas operāciju veic saskaņā ar XII pielikumu. Kompensācija par atšķirībām starp dažādiem sprostiem zivaudzētavā nav atļauta. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut 5 % kļūdas robežvērtību starp zilās tunzivs īpatņu skaitu, kas izriet no kontroles pārvietošanas, un to īpatņu skaitu, kuri, paredzams, būs sprostā.

Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde vismaz 3 gadus saglabā visus videoierakstus no izlases veida kontrolēm, kas veiktas tās jurisdikcijā esošajās zivaudzētavās, un minēto informāciju glabā tik ilgi, cik tas nepieciešams izpildes vajadzībām.

Komisija izlases veida kontroļu rezultātus paziņo ICCAT sekretariātam pirms kuģu, kas zvejo ar riņķvadu, jaunās zvejas sezonas sākuma, ko piemēro katrai dalībvalstij saskaņā ar 17. pantu, nosūtīšanai ICCAT Atbilstības komitejai.

56.f pants

Pārvietošana starp zivaudzētavām

Dzīvu zilās tunzivs īpatņu pārvietošana starp divām dažādām zivaudzētavām nenotiek bez attiecīgo zivaudzētavas dalībvalstu kompetento iestāžu iepriekšējas rakstiskas atļaujas.

Pārvietošana no nosūtošās zivaudzētavas sprosta uz transportēšanas sprostu atbilst 6. iedaļā izklāstītajām prasībām, tostarp videoierakstam, kas apstiprina pārvietoto zilo tunzivju īpatņu skaitu, ITD pabeigšanu un ICCAT reģionālā novērotāja veikto operācijas verifikāciju.

Neatkarīgi no 2. punkta gadījumos, kad viss zivaudzētavas sprosts jāpārvieto uz galamērķa zivaudzētavu, nav nepieciešams veikt operācijas videoierakstu, un sprostu aizzīmogotu transportē līdz galamērķa zivaudzētavai.

Uz zilo tunzivju ievietošanu sprostos galamērķa zivaudzētavā attiecas 46.a un 49. pantā un 51. panta 1., 2. un 7. punktā izklāstītās prasības attiecībā uz sprostos ievietošanas operācijām, tostarp videoieraksts, kas apstiprina sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru un ICCAT reģionālā novērotāja veikto operācijas verifikāciju. Svara noteikšanu sprostos ievietotiem zilās tunzivs īpatņiem no citas zivaudzētavas nepiemēro, iekams SCRS nav izstrādājusi algoritmu garuma pārrēķināšanai nobarotu un/vai zivaudzētavā audzētu zivju svarā.

▼B

8. Iedaļa

Monitorings un pārraudzība

57. pants

Kuģu monitoringa sistēma

▼M1

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 5. punkta, karoga dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas XV pielikumu īsteno VMS attiecībā uz visiem to zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 metri, un visiem to velkoņiem neatkarīgi no to garuma. Visi šādi kuģi pārraida ziņas vismaz reizi divās stundās, izņemot velkoņus un kuģus, kas zvejo ar riņķvadu, kuri pārraida ziņas vismaz reizi stundā.

Zvejas kuģi, kuriem saskaņā ar 1. punktu ir jābūt VMS, datu nosūtīšanu ICCAT sekretariātam sāk vismaz 5 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma un turpina vismaz 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

▼B

Kontroles vajadzībām kapteinis vai kapteiņa pārstāvis nodrošina, ka VMS datu pārraidīšana no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, netiek pārtraukta, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.

Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas monitoringa centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņas, kas saņemtas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētās ziņas pārsūta ICCAT sekretariātam.

Dalībvalstis nodrošina, ka:

▼M1

VMS ziņas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, Komisijai tiek pārsūtītas, kā izklāstīts 1. punktā;

▼B

tehniska VMS darbības traucējuma gadījumā alternatīvus ziņojumus, kas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu zvejas monitoringa centri;

▼M1

ba)

tehniska VMS darbības traucējumu gadījumā attiecīgo velkoni aizstāj ar citu velkoni ar pilnībā funkcionējošu VMS; ja cits velkonis nav pieejams, uz kuģa uzstāda jaunu operatīvo VMS vai, ja tā jau ir uzstādīta, sāk izmantot pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 72 stundu laikā, izņemot nepārvaramas varas gadījumā, par ko būtu jāpaziņo ICCAT sekretariātam; tikmēr kapteinis vai kapteiņa pārstāvis, sākot no tehniskā darbības traucējuma konstatēšanas un/vai paziņošanas par to brīža katru stundu, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, paziņo karoga dalībvalsts kontroles iestādēm atjauninātas velkoņa ģeogrāfiskās koordinātas;

▼B

lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītās ziņas numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

Komisijai pārsūtītās ziņas ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka visas ziņas, kas darītas pieejamas tās inspekcijas kuģiem, tiek uzskatītas par konfidenciālām un izmantotas tikai jūrā veiktas inspekcijas operācijās.

9. Iedaļa

Inspekcija un izpildes panākšana

58. pants

ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēma

Kopīgas starptautiskās inspekcijas darbības veic saskaņā ar šīs regulas IX pielikumā aprakstīto ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas paredzēta starptautiskai kontrolei ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem.

Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem atļauts zvejot zilās tunzivis, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.

Ja zilās tunzivs zvejas darbībās konvencijas apgabalā vienlaikus ir iesaistījušies vairāk nekā 15 zvejas kuģu ar dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz riska novērtējumu, norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai inspekcijas kuģi norīkotu kopīgi, vai ja konvencijas apgabalā tiek norīkots Savienības inspekcijas kuģis.

Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā drīkst norīkot Komisija vai tās izraudzīta struktūra.

Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienības vārdā. Lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus, Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm drīkst izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī periodiem, kad un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizvieto.

Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus to inspektoru un inspekcijas kuģu vārdus, ko tās plāno gada laikā norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu sagatavo plānu par Savienības dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.

59. pants

▼M1

Inspekcijas aizdomu par pārkāpumiem gadījumā

▼B

Karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, tās pakļautībā fiziski inspicē tās ostās vai, ja zvejas kuģis neatrodas kādā no tās ostām, to fiziski inspicē tās norīkots inspektors, ja zvejas kuģis:

nav izpildījis 31. un 32. pantā noteiktās reģistrēšanas un ziņošanas prasības vai

ir pārkāpis šo regulu vai izdarījis smagu pārkāpumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā.

60. pants

Kontrolpārbaudes

Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē informāciju, ko satur inspekcijas un novērotāju ziņojumi, VMS dati un attiecīgā gadījumā e-BCD, zvejas kuģu žurnāli, pārvietošanas un pārkraušanas dokumenti un nozvejas dokumenti, un to savlaicīgu iesniegšanu.

Katra dalībvalsts veic visu izkrāvumu, visu pārkrāvumu vai sprostos ievietošanu kontrolpārbaudes, kurās zvejas kuģa zvejas žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā reģistrētos daudzumus sadalījumā pa sugām salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un jebkādos citos relevantos dokumentos, piemēram, rēķinos vai pārdošanas zīmēs.

10. Iedaļa

Izpilde

▼M1

61. pants

Izpilde

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.–91. pantu un jo īpaši dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus izpildes pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, zivaudzētavas dalībvalsts veic atbilstošu izpildes pasākumu attiecībā uz zivaudzētavu, ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka minētā zivaudzētava neatbilst šīs regulas 45.b–52. pantam. Atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pasākumi var ietvert atļaujas apturēšanu vai zivaudzētavas svītrošanu no valsts zivaudzētavu saraksta un/vai finansiālu sankciju piemērošanu.

▼B

VI NODAĻA

Tirdzniecība

62. pants

Tirdzniecības pasākumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 ( 5 ), Savienībā ir aizliegts tirgot, izkraut, importēt, eksportēt, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, kurām nav līdzi pareizas, pilnīgas un validētas dokumentācijas, kas prasīta šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno ICCAT noteikumus par zilās tunzivs nozvejas dokumentēšanas programmu.

Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, apstrādāt, eksportēt, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, ja:

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas vai nozvejas limita zilās tunzivs zvejai saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādu nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, kuru individuālā kvota vai kuru valsts zvejas iespējas nozvejas gūšanas laikā bija pilnībā apgūtas.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, (EK) Nr. 1005/2008 un (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, apstrādāt un eksportēt zilās tunzivis no nobarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām, kuras neievēro 1. punktā minētās regulas.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

63. pants

Izvērtēšana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai detalizētu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija katru gadu līdz ICCAT noteiktam termiņam iesniedz ICCAT sekretariātam detalizētu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 19-04 īstenošanu.

64. pants

Finansēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 ( 6 ) piemērošanas vajadzībām šo regulu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

65. pants

Konfidencialitāte

Datus, kas šīs regulas satvarā ir savākti un ar kuriem veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

66. pants

Grozījumu procedūra

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 67. pantu pieņemt deleģētos aktus par šīs regulas grozījumiem, ar kuriem to pielāgo ICCAT pieņemtajiem pasākumiem, kas Savienībai un tās dalībvalstīm ir saistoši, attiecībā uz:

▼M1

zilo tunzivju gada pārnese saskaņā ar 8. pantu;

informācijas paziņošanas termiņi, kas noteikti 15. panta 7. punktā, 16. panta 1. punktā, 24. panta 4. punktā, 26. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā, 32. panta 2. un 3. punktā, 35. panta 5. un 6. punktā, 36. pantā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 2. punktā, 50. panta 4. punktā, 57. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 58. panta 6. punktā;

zvejas sezonu periodiem, kas paredzēti 17. panta 1.–4. punktā;

▼B

minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts 19. panta 1. un 2. punktā un 20. panta 1. punktā;

procentuālajām daļām un references parametriem, kas noteikti 13. pantā, 15. panta 3. un 4. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 2. punktā, 38. panta 1. punktā, 44. panta 2. punktā, 50. pantā un 51. panta 8. punktā;

Komisijai iesniedzamo informāciju, kas minēta 11. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 3. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 4. punktā, 34. panta 2. punktā, 40. panta 1. punktā un 55. pantā;

nacionālo novērotāju un ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumiem, kas paredzēti attiecīgi 38. panta 2. punktā un 39. panta 5. punktā;

pārvietošanas atļaujas atteikuma iemesliem, kas noteikti 41. panta 1. punktā;

nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojuma iemesliem, kas noteikti 46. panta 4. punktā;

kuģu skaitu, kas noteikts 58. panta 3. punktā;

▼M1

I–XVb pielikumu;

▼M1

7. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās pārnešanas deklarācijas saturu un 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem noteikumiem par ievietošanu sprostos;

17. panta 2. punktā izklāstītajām atkāpēm zvejas apgabalu, zvejas kuģu un zvejas rīku noteikšanai un 17. panta 3. punktā izklāstītajām atkāpēm zilās tunzivs zvejai zivaudzētavu vajadzībām;

nosacījumiem ICCAT reģionālo novērotāju iecelšanai 39. panta 4. punktā minētajās zivaudzētavās.

▼B

Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo Savienībai saistošo ICCAT ieteikumu grozījumu un/vai papildinājumu īstenošanu.

67. pants

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

Pilnvaras pieņemt 66. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 17. oktobra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 66. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar 66. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam vai Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

68. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

69. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001

Regulu (EK) Nr. 1936/2001 groza šādi:

svītro 3. panta g) līdz j) punktu, 4.a, 4.b un 4.c pantu un Ia pielikumu;

I pielikumā svītro ievilkumu “Ziemeļu tunzivs: Thunnus thynnus”;

II pielikumā svītro rindu “Thunnus thynnus: Bluefin tuna”.

70. pants

Grozījums Regulā (ES) 2017/2107

Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu svītro.

71. pants

Grozījums Regulā (ES) 2019/833

Regulas (ES) 2019/833 53. pantu svītro.

72. pants

Atcelšana

Regulu (ES) 2016/1627 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas XVI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

73. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

ĪPAŠI NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI NOZVEJOTĀJKUĢIEM, KURI ZVEJO SASKAŅĀ AR 19. PANTU

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek ievēroti šādi kapacitātes limiti.

Maksimālais skaits laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs specializētajā zvejā piedalījās 2006. gadā.

Maksimālais skaits nerūpnieciskās flotes kuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Vidusjūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā.

Maksimālais skaits nozvejotājkuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Adrijas jūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā.

Katra dalībvalsts attiecīgajiem kuģiem iedala individuālas kvotas.

2. Katra dalībvalsts drīkst iedalīt:

—

laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām – ne vairāk kā 7 % no savas zilās tunzivs kvotas. Francijas gadījumā ne vairāk kā 100 tonnas zilo tunzivju, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai nav mazāks par 70 cm, var nozvejot Francijas karoga kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 17 metriem un kuri darbojas Biskajas līcī,

—

piekrastes nerūpnieciskajai zvejai, ko veic svaigu zivju ieguvei Vidusjūrā, – ne vairāk kā 2 % no savas zilās tunzivs kvotas,

—

nozvejotājkuģiem, kuri Adrijas jūrā zvejo audzēšanas vajadzībām, – ne vairāk kā 90 % no savas zilās tunzivs kvotas.

3. Horvātija drīkst piemērot minimālo svaru – 6,4 kg vai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai – 66 cm ne vairāk kā 7 % (svara izteiksmē) no zilās tunzivs īpatņiem, kurus Adrijas jūrā nozvejo tās karoga kuģi audzēšanas vajadzībām.

4. Dalībvalstis, kuru laivām zvejai ar ēsmu, kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, kuģiem, kas zvejo ar rokas āķu rindām, un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nosaka šādas prasības attiecībā uz astes iezīmējuma zīmi:

—

katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas piestiprina astes iezīmējuma zīmi,

—

katrai astes iezīmējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs nozvejas dokumentos un salasāmi un neizdzēšami uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir tunzivis.

II PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢA ŽURNĀLIEM

A. NOZVEJOTĀJKUĢI

Zvejas žurnālu minimālās specifikācijas

Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.

Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.

Zvejas žurnālu aizpilda gadījumā, kad tiek veiktas inspekcijas jūrā.

Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.

Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kas aptver darbību viena gada laikā.

Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos

Kapteiņa vārds un adrese.

Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.

Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs (ja pieejams).

Zvejas rīki:

tips pēc FAO koda;

parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).

Operācijas jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

darbību (piemēram, zvejošana, pārgājiens);

pozīciju: precīzu pozīciju (grādos un minūtēs) reģistrē katru dienu par katru zvejas operāciju vai pusdienlaikā, ja minētajā dienā nav zvejots;

reģistrētos nozvejas datus, kas ietver:

—

FAO kodu,

—

dzīvsvaru (RWT) kilogramos dienā,

—

gabalu skaitu dienā.

Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, minētos datus reģistrē par katru zvejas operāciju, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

Kapteiņa paraksts.

Svara noteikšanas metode: aplēse, svēršana uz kuģa.

Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī

Datums un osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī.

Produkti:

sugas un sagatavošanas veidi sadalījumā pa FAO kodiem;

zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

Kapteiņa vai kuģa aģenta paraksts.

Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic pārvietošanu uz sprostiem

Pārvietošanas datums, laiks un pozīcija (ģeogrāfiskais platums/garums).

Produkti:

sugas FAO kods;

uz sprostiem pārvietoto zivju skaits un daudzums kilogramos.

Velkoņa vārds, karogs un ICCAT numurs.

Galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs.

Kopīgas zvejas operācijas (KZO) gadījumā kapteinis papildus 1. līdz 4. punktā noteiktajai informācijai zvejas žurnālā reģistrē:

attiecībā uz nozvejotājkuģi, no kura notiek zivju pārvietošana uz sprostiem:

—

uz kuģa uzceltās nozvejas apjomu,

—

nozvejas apjomu, kas ieskaitīts tā individuālajā kvotā,

—

citu KZO iesaistījušos kuģu vārdus;

attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem, kas iesaistījušies tajā pašā KZO, bet nav iesaistījušies zivju pārvietošanā:

—

minēto kuģu vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ICCAT numuru,

—

to, ka nozveja nav uzcelta uz kuģa vai pārvietota uz sprostiem,

—

nozveju apjomu, kas ieskaitīts to individuālajās kvotās,

—

a) apakšpunktā minētā nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru.

B. VELKOŅI

1. Velkoņa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē pārvietošanas datumu, laiku un pozīciju, pārvietotos daudzumus (zivju skaits un daudzums kilogramos), sprosta numuru, kā arī nozvejotājkuģa vārdu, karogu un ICCAT numuru, cita iesaistītā kuģa vai kuģu vārdu un ICCAT numuru, galamērķa zivaudzētavu un tās ICCAT numuru un ITD numuru.

2. Par tālāku pārvietošanu uz palīgkuģiem vai citiem velkoņiem ziņo, norādot 1. punktā minēto informāciju, kā arī palīgkuģa vai velkoņa vārdu, karogu un ICCAT numuru un ITD numuru.

3. Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārvietojumiem, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

C. PALĪGKUĢI

1. Palīgkuģa kapteinis katru dienu reģistrē darbības kuģa žurnālā, norādot datumu, laiku un pozīciju, uz kuģa uzcelto zilo tunzivju daudzumus un zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatas, ar kurām kopā palīgkuģa kapteinis darbojas.

2. Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visām darbībām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

D. APSTRĀDES KUĢI

1. Apstrādes kuģa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē darbību datumu, laiku un pozīciju un pārkrautos daudzumus, un attiecīgi no zivaudzētavām, krātiņveida lamatām vai nozvejotājkuģiem saņemto zilo tunzivju skaitu un svaru. Kapteinis norāda arī minēto zivaudzētavu, krātiņveida lamatu vai nozvejotājkuģu vārdu/nosaukumu un ICCAT numuru.

2. Apstrādes kuģa kapteinis kārto dienas apstrādes žurnālu, kurā norāda pārvietoto vai no cita kuģa pārkrauto zivju dzīvsvaru un skaitu, izmantoto pārrēķina koeficientu, kā arī svaru un daudzumu sadalījumā pa produktu sagatavošanas veidiem.

3. Apstrādes kuģa kapteinis uztur kravas izvietojuma plānu, kurā norādīta katras sugas un sagatavošanas veida atrašanās vieta un daudzumi.

4. Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārkrāvumiem citā kuģī, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu, apstrādes žurnālu, kravas izvietojuma plānu un ICCAT pārkraušanas deklarāciju oriģinālus glabā uz kuģa, un tie jebkurā laikā ir pieejami kontroles vajadzībām.

III PIELIKUMS

NOZVEJAS ZIŅOJUMA VEIDLAPA

Nozvejas ziņojuma veidlapa

Karogs

ICCAT numurs

Kuģa vārds

Ziņojuma sākuma datums

Ziņojuma beigu datums

Ziņojuma ilgums (dienas)

Nozvejas datums

Nozvejas vieta

Nozveja

Kopīgas zvejas operācijas gadījumā – attiecinātais svars (kg)

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Svars (kg)

Gabalu skaits

Vidējais svars (kg)

IV PIELIKUMS

VEIDLAPA PIETEIKUMAM UZ ATĻAUJU PIEDALĪTIES KOPĪGĀ ZVEJAS OPERĀCIJĀ

Kopīga zvejas operācija
Karoga valsts	Kuģa vārds	ICCAT Nr.	Operācijas ilgums	Operatoru identitāte	Kuģa individuālā kvota	Sadales princips katram kuģim	Nobarošanas un audzēšanas galamērķa zivaudzētava
Karoga valsts	Kuģa vārds	ICCAT Nr.	Operācijas ilgums	Operatoru identitāte	Kuģa individuālā kvota	Sadales princips katram kuģim	Puse	ICCAT Nr.

Datums …

Karoga valsts validācija …

V PIELIKUMS

ICCAT PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

VI PIELIKUMS

ICCAT PĀRVIETOŠANAS DEKLARĀCIJA

VII PIELIKUMS

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA PAR ZVEJAS ATĻAUJĀM ( 7 )

A. IDENTIFIKĀCIJA

1. ICCAT reģistrācijas numurs

2. Zvejas kuģa vārds

3. Ārējās reģistrācijas numurs (burti un cipari)

B. ZVEJAS NOSACĪJUMI

1. Izdošanas datums

2. Derīguma termiņš

3. Zvejas atļaujas nosacījumi, kas attiecīgā gadījumā ietver sugu, zonu, zvejas rīku un jebkādus citus piemērojamus nosacījumus, kuri izriet no šīs regulas un/vai valsts tiesību aktiem.

	No …/…/… Līdz …/…/…	No …/…/… Līdz …/…/…	No …/…/… Līdz …/…/…	No …/…/… Līdz …/…/…	No …/…/… Līdz …/…/…	No …/…/… Līdz …/…/…
Zona
Suga
Zvejas rīks
Citi nosacījumi

▼M1

VIII PIELIKUMS

Novērotāju programmas

I. Valsts novērotāju programma

1. Valsts novērotāja uzdevumi parasti ir uzraudzīt zvejas kuģu un krātiņveida lamatu atbilstību šai regulai.

2. Kad valsts novērotājs tiek norīkots uz nozvejotājkuģa, viņš reģistrē zvejas darbību un ziņo par to, jo īpaši norādot turpmāko:

valsts novērotāja aplēses par nozvejoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un svaru (ieskaitot piezveju);

nozvejas realizāciju, piemēram, paturēta uz kuģa, izmesta nedzīva vai atbrīvota dzīva;

nozvejas apgabala ģeogrāfisko platumu un garumu;

zvejas piepūles mēru (piemēram, tīklu skaits, āķu skaits), kā definēts ICCAT“Dažādu zvejas rīku izmantošanas rokasgrāmatā”;

nozvejas datumu;

verifikāciju attiecībā uz zvejas žurnālā veikto ierakstu atbilstību paša valsts novērotāja nozvejas aplēsēm.

3. Kad valsts novērotāji tiek norīkoti uz velkoņa, viņi:

ja turpmāka pārvietošana ietver zivju pārvietošanu starp diviem pārvadāšanas sprostiem:

nekavējoties analizē turpmākās pārvietošanas videoierakstu, lai aplēstu pārvietojamo zilās tunzivs īpatņu skaitu;

ii)

nekavējoties paziņo nosūtošo velkoņu karoga dalībvalstu kompetentajām iestādēm par valsts novērotāja novērojumiem, tostarp par valsts novērotāja aplēsto zilās tunzivs īpatņu skaitu un attiecīgo zilās tunzivs īpatņu skaitu, par ko nosūtošā velkoņa kapteinis ir paziņojis ITD; un

iii)

valsts novērotāja analīzes rezultātus iekļauj novērotāja ziņojumos, ko nosūta nosūtošo velkoņu karoga dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

reģistrē un novērotāja ziņojumos ziņo par visiem zilās tunzivs īpatņiem, kas pārvadāšanas reisā novēroti kā nedzīvi;

pamana un reģistrē kuģus, par kuriem radušās aizdomas, ka tie zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas pasākumus; un

vilkšanas reisa beigās nekavējoties paziņo nosūtošo velkoņu karoga dalībvalstu kompetentajām iestādēm par novērotāja ziņojumiem.

4. Kad valsts novērotājs tiek norīkots uz krātiņveida lamatām, viņš:

verificē krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegto ieguves atļauju;

validē apstrādes un/vai ieguves deklarācijās ietverto informāciju, ko sagatavojis apstrādes kuģa kapteinis vai kapteiņa pārstāvis, vai krātiņveida lamatu operators.

5. Valsts novērotājs veic arī zinātnisku darbu, piemēram, vāc visus vajadzīgos datus, ko pieprasa Komisija, pamatojoties uz SCRS ieteikumiem.

II. ICCAT reģionālo novērotāju programma

1. Katra dalībvalsts pieprasa, lai tās jurisdikcijā esošo zivaudzētavu un krātiņveida lamatu operatori un ar riņķvadu zvejojošu kuģu kapteiņi vai kapteiņu pārstāvji izvietotu 39. pantā noteikto ICCAT reģionālo novērotāju.

2. ICCAT reģionālos novērotājus ieceļ katru gadu pirms 1. aprīļa vai tiklīdz tas ir praktiski iespējams, un viņus izvieto zivaudzētavās, uz krātiņveida lamatām un uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un kuģo ar to dalībvalstu karogu, kuras īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu. Katram novērotājam izsniedz ICCAT reģionālā novērotāja karti.

3. Abas iesaistītās puses paraksta līgumu, kurā uzskaitītas tiesības un pienākumi starp ICCAT reģionālo novērotāju un zvejas kuģa kapteini vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operatoru.

4. Izstrādā ICCAT novērotāju programmas rokasgrāmatu.

A. ICCAT reģionālo novērotāju kvalifikācija

Lai pildītu savus uzdevumus, ICCAT reģionālajiem novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:

pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā;

pietiekamas zināšanas par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ICCAT vadlīnijām par apmācību;

spēja novērot un pareizi reģistrēt;

spēja analizēt videoierakstus;

ciktāl iespējams, pietiekamas tās karoga dalībvalsts, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses valodas zināšanas, kurā tie veic savus uzdevumus.

B. ICCAT reģionālo novērotāju pienākumi

1. ICCAT reģionālie novērotāji:

ir pabeiguši tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

ir kādas dalībvalsts vai Puses valstspiederīgie un, ciktāl iespējams, nav kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, karoga dalībvalsts vai Puses valstspiederīgie, zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses valstspiederīgie vai novērotās krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses valstspiederīgie;

ir spējīgi pildīt uzdevumus, kas noteikti II daļas C iedaļā;

ir iekļauti ICCAT reģionālo novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT sekretariāts;

ir bez pašreizējām finansiālām vai labuma gūšanas interesēm zilās tunzivs zvejniecībā.

2. Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un pārvietošanas operācijām, ko veic kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, zivaudzētavas un krātiņveida lamatas, ICCAT reģionālie novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un šo prasību rakstiski atzīst par nosacījumu norīkošanai par ICCAT reģionālo novērotāju.

3. ICCAT reģionālie novērotāji ievēro tās karoga vai zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, zivaudzētava vai krātiņveida lamatas, uz kuru ICCAT reģionālie novērotāji ir norīkoti.

4. ICCAT reģionālie novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt ICCAT reģionālā novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu vai kuģa, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personāla pienākumus, kas noteikti šajā pielikumā.

C. ICCAT reģionālā novērotāja uzdevumi

1. ICCAT reģionālā novērotāja uzdevumi jo īpaši ir šādi:

kā vispārīgs uzdevums:

novērot un uzraudzīt zilās tunzivs zvejas un audzēšanas operāciju atbilstību attiecīgajiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

ii)

pēc Komisijas pieprasījuma veikt zinātnisko darbu, piemēram, vākt paraugus vai II uzdevuma datus, vadoties pēc SCRS ieteikumiem;

iii)

pamanīt un reģistrēt kuģus, par kuriem radušās aizdomas, ka tie zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, un verificēt un reģistrēt attiecīgā zvejas kuģa vārdu un tā ICCAT numuru;

iv)

pildīt jebkādus citus uzdevumus, kā to noteikusi Komisija;

attiecībā uz kuģu, kas zvejo ar riņķvadu, vai krātiņveida lamatu zvejošanas darbībām:

novērot veiktās zvejas darbības un ziņot par tām;

ii)

novērot un novērtēt nozvejas un verificēt zvejas žurnālā veiktos ierakstus;

attiecībā uz pirmo pārvietošanu no kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, vai krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem:

reģistrēt veiktās pārvietošanas darbības un ziņot par tām;

ii)

verificēt kuģa pozīciju, kad tas iesaistījies pārvietošanā;

iii)

attiecīgā gadījumā pārbaudīt un analizēt visus videoierakstus, kas saistīti ar attiecīgo pārvietošanas operāciju;

iv)

aplēst pārvietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu un rezultātu reģistrēt ITD;

sagatavot dienas ziņojumu par kuģu, kas zvejo ar riņķvadu, pārvietošanas darbībām;

vi)

reģistrēt veiktās analīzes rezultātu un ziņot par to;

vii)

verificēt ierakstus, kas izdarīti 40. pantā minētajā iepriekšējā paziņojumā par pārvietošanu, 42. pantā minētajā ITD un eBCD;

viii)

verificēt, vai 42. pantā minētais ITD tiek nosūtīts velkoņa kapteinim vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operatoram;

ix)

attiecībā uz kontroles nodošanu – verificēt zīmogu skaitu un nodrošināt to, ka zīmogi ir novietoti tā, lai tie novērstu durvju atvēršanos bez zīmogu salaušanas;

attiecībā uz sprostos ievietošanas operācijām – laikus pārskatīt videoierakstus par ievietošanu sprostā, lai noteiktu sprostos ievietoto zilās tunzivs īpatņu skaitu, tā lai zivaudzētavas operators varētu aizpildīt attiecīgo deklarāciju par ievietošanu sprostos;

attiecībā uz datu verifikāciju:

verificēt un apstiprināt datus, kas norādīti ITD, deklarācijās par ievietošanu sprostos un eBCD, arī veicot videoierakstu analīzi;

ii)

sagatavot dienas ziņojumu par kuģu, kas zvejo ar riņķvadu, zivaudzētavu un krātiņveida lamatu pārvietošanas darbībām;

iii)

ja attiecīgā operācija ir saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un minētajos dokumentos ietvertā informācija atbilst ICCAT reģionālā novērotāja izdarītajiem novērojumiem, parakstīt ITD, deklarācijas par ievietošanu sprostos un eBCD, skaidri norādot vārdu un ICCAT numuru; vai – domstarpību gadījumā – norādīt savu klātbūtni attiecīgajā ITD un deklarācijās par ievietošanu sprostos vai eBCD, vai abos, kā arī domstarpību iemeslus, konkrēti minot noteikumus vai procedūras, kas, pēc ICCAT reģionālā novērotāja domām, nav ievēroti;

attiecībā uz atbrīvošanu:

attiecībā uz atbrīvošanu pirms ievietošanas sprostā – novērot un ziņot par atbrīvošanas operāciju no riņķvada vai pārvadāšanas sprosta saskaņā ar XII pielikumā pievienoto atbrīvošanas protokolu;

ii)

attiecībā uz atbrīvošanu pēc ievietošanas sprostā – novērot un ziņot par zivju iepriekšēju nošķiršanu un turpmāko atbrīvošanas operāciju saskaņā ar XII pielikumā iekļauto atbrīvošanas protokolu, tostarp verificējot, vai videoieraksta par iepriekšēju nošķiršanu kvalitāte atbilst X pielikumā noteiktajiem videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem, un nosakot atbrīvoto zilās tunzivs īpatņu skaitu;

iii)

abos gadījumos verificēt atbrīvošanas rīkojumu, ko izdevusi attiecīgās dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde, un apstiprināt informāciju atbrīvošanas deklarācijā, kuru sagatavojis nosūtošais vai zivaudzētavas operators;

attiecībā uz ieguves operācijām zivaudzētavās:

verificēt ieguves atļauju, ko izdevusi zivaudzētavas dalībvalsts vai Puses kompetentā iestāde;

ii)

validēt apstrādes un ieguves deklarācijās ietverto informāciju, ko sagatavojis apstrādes kuģa kapteinis vai tā pārstāvis, vai zivaudzētavas operators;

attiecībā uz ziņošanu:

reģistrēt un verificēt jebkāda veida iezīmējuma zīmes, kā arī dabiskas izcelsmes zīmes, ja tādas ir, un paziņot par visām pazīmēm, kas liecina, ka iezīmējuma zīme nesen noņemta; attiecībā uz visiem zilās tunzivs īpatņiem, kas iezīmēti ar elektroniskām iezīmējuma zīmēm – veikt pilnīgu bioloģisko paraugu ņemšanu (otolīti, dzelkšņi un ģenētiskie paraugi), ievērojot SCRS izdotās vadlīnijas;

ii)

sagatavot vispārējus ziņojumus, apkopojot informāciju, kas savākta saskaņā ar C iedaļu, un dot zvejas kuģa kapteinim un zivaudzētavas operatoram iespēju minētajiem ziņojumiem pievienot visu attiecīgo informāciju;

iii)

iesniegt h) apakšpunkta ii) punktā minētos vispārīgos ziņojumus subjektam, kas īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu, lai 20 dienu laikā pēc novērošanas perioda beigām tos nosūtītu ICCAT sekretariātam;

iv)

gadījumos, kad ICCAT reģionālais novērotājs konstatē iespējamu neatbilstību ICCAT ieteikumam, minēto informāciju nekavējoties iesniegt subjektam, kas īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu un kas to nekavējoties pārsūta karoga dalībvalsts, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei un ICCAT sekretariātam; šajā nolūkā subjekts, kas īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu, izveido sistēmu, ar kuras starpniecību minēto informāciju var droši paziņot;

ciktāl iespējams, iegūt pierādījumus (t. i., fotogrāfijas, videoierakstus) par konstatēto iespējamo neatbilstību un pievienot tos ICCAT reģionālā novērotāja ziņojumam.

D. Karoga, krātiņveida lamatu un zivaudzētavas dalībvalstu pienākumi

1. Karoga, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu dalībvalstis nodrošina, ka jo īpaši ICCAT reģionālajam novērotājam:

ir atļauta piekļuve kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personālam un zvejas rīkiem, sprostu aprīkojumam un kontrolkameras ierakstiem;

pēc pieprasījuma un lai veiktu ICCAT reģionālo novērotāju programmā noteiktos pienākumus, ir atļauta piekļuve šādam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

satelītnavigācijas iekārtas;

ii)

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

iii)

elektroniskie saziņas līdzekļi;

ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

2. Karoga, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu dalībvalstis nodrošina to, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē ICCAT reģionālos novērotājus ICAAT reģionālo pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.

3. Karoga, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas dalībvalstīm – atbilstoši visām piemērojamajām datu konfidencialitātes prasībām – iesniedz visu ar zvejas reisu saistīto neapstrādātu datu, kopsavilkumu un ziņojumu kopijas. ICCAT reģionālo novērotāju ziņojumus iesniedz Atbilstības komitejai un SCRS.

4. To karoga, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās ICCAT reģionālais novērotājs sniedz novērotāja pakalpojumus, var pieprasīt, lai novērotāju nomaina, ja tām ir pierādījumi, ka ICCAT reģionālais novērotājs nepilda šajā regulā noteiktos pienākumus vai pienācīgi neveic tajā noteiktos uzdevumus. Par visiem šādiem gadījumiem ziņo 2. ekspertu grupai.

E. Maksas un organizēšana

1. ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenošanas izmaksas finansē zivaudzētavu un krātiņveida lamatu operatori un ar riņķvadu zvejojošo kuģu īpašnieki. Maksu aprēķina, pamatojoties uz programmas kopējām izmaksām, un ieskaita ICCAT sekretariāta īpašā kontā, ko izmanto ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenošanai.

2. ICCAT reģionālo novērotāju nenorīko uz kuģa, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, par kuru nav samaksātas šajā pielikumā noteiktās maksas.

▼B

IX PIELIKUMS

ICCAT KOPĪGĀS STARPTAUTISKĀS INSPEKCIJAS SHĒMA

ICCAT ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un gadskārtējā sanāksmē Marrākešā 2008. gadā vienojās:

saskaņā ar konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskās kontroles kārtību ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

I. SMAGI PĀRKĀPUMI

1. Šo procedūru piemērošanas vajadzībām smagi pārkāpumi ir šādi ICCAT komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumi:

zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;

gadījumi, kad nozvejas un ar nozveju saistītie dati netiek pienācīgi reģistrēti saskaņā ar ICCAT komisijas prasībām par ziņošanu vai ziņojumi par šādiem nozvejas un/vai ar nozveju saistītiem datiem ir būtiski sagrozīti;

zvejošana zvejas aizlieguma apgabalā;

zvejošana zvejas aizlieguma sezonā;

tīša sugu nozvejošana vai paturēšana uz kuģa pretrunā jebkādiem piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT;

saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;

aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;

gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai nepamatoti kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;

tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

tādi citi pārkāpumi, kādus noteikusi ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti minēto procedūru pārskatītā redakcijā;

zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;

satelītmonitoringa sistēmas darbības traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS;

pārvietošanas darbība bez ITD;

jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.

2. Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotais inspektors novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt kāds no 1. punktā definētajiem smagajiem pārkāpumiem, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT sekretariāta starpniecību paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektors informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3. ICCAT inspektors veiktās inspekcijas un visus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa žurnālā.

4. Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

5. Ja kuģim nav pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu Komisijai, kas pārsūta informāciju ICCAT sekretariātam, kurš to pēc pieprasījuma dara pieejamu citām līgumslēdzējām pusēm.

II. INSPEKCIJU VEIKŠANA

6. Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās līgumslēdzējas puses. ICCAT komisijai paziņo pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

7. Kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT komisija un izdevis ICCAT sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību sākšanas. ICCAT sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļvietnē.

8. Katram inspektoram ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts šā pielikuma 21. punktā.

9. Saskaņā ar 16. punktā paredzēto kārtību līgumslēdzējas puses karoga kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir tā pārstāvētās valsts jurisdikcijā, apstājas, kad kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto ICCAT vimpeli un uz kura ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien kuģis tobrīd neveic zvejas operācijas, – tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas operācijas. Kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta 10. punktā, uzkāpt uz kuģa un nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgos dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā kuģa karoga valsti. Turklāt inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

10. Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupa ir tik maza, cik iespējams, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā noteiktos pienākumus.

11. Uzkāpis uz kuģa, inspektors uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts 8. punktā. Inspektors ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un prakses, kas saistītas ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu izvietošanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu pasliktināt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti.

Katra inspektora izziņas darbs aprobežojas ar to, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti. Veicot inspekciju, inspektors drīkst zvejas kuģa kapteinim lūgt tādu palīdzību, kāda var būt nepieciešama. Inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT komisijas apstiprinātā formā. Inspektors paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko kuģa kapteinis uzskata par piemērotām, un kurš paraksta šīs piezīmes.

12. Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektors, ja vien iespējams, informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

13. Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti inspektora norādījumi, inspicējamā kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.

14. Inspektors pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operacionālajā kontrolē un ir atbildīgs to priekšā.

15. Līgumslēdzējas puses izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Šis punkts neuzliek līgumslēdzējai pusei pienākumu citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.

16.

Līgumslēdzējas puses katru gadu līdz 15. februārim informē ICCAT komisiju par saviem provizoriskajiem plāniem attiecīgajā kalendārajā gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar ieteikumu, ko īsteno ar šo regulu, un ICCAT komisija drīkst ierosināt līgumslēdzējām pusēm koordinēt valstu operācijas šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.

Līgumslēdzējām pusēm piemēro ICCAT Ieteikumā 19-04 izklāstīto kārtību un līdzdalības plānus, ja vien tās savstarpēji nevienojas par ko citu, un šādu vienošanos paziņo ICCAT komisijai. Tomēr divas līgumslēdzējas puses savstarpēji aptur shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir paziņojusi ICCAT komisijai.

17.

Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā tiek veikta inspekcija. Inspekcijas ziņojumā inspektors norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un apraksta ikvienu konstatēto pārkāpumu.

Inspektoram ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.

18. Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT komisijas ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina ICCAT komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un šo faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.

19. Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko inspektors uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņa domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un fotoattēlu eksemplārus pievieno karoga valstij paredzētajam ziņojuma eksemplāram.

20. Lai noteiktu, vai ICCAT ieteikumi ir ievēroti, inspektors vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.

21. Inspektoru identitātes apliecības paraugs ir šāds:

X PIELIKUMS

VIDEOIERAKSTU UZŅEMŠANAS PROCEDŪRU MINIMĀLIE STANDARTI

Pārvietošanas operācijas

1. Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc pārvietošanas operācijas beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2. Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgi tur uz nozvejotājkuģa vai glabā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators.

3. Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš atrodas uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, un vienu – nacionālajam novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa, turklāt pēdējo minēto kopiju dod līdzi ITD un nozvejām, uz kurām tā attiecas. Minēto procedūru nacionālajiem novērotājiem piemēro tikai tad, ja notiek pārvietošana starp velkoņiem.

4. Katra videoieraksta sākumā vai beigās, vai abos ir redzams ICCAT pārvietošanas atļaujas numurs.

5. Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6. Pirms sākas pārvietošana, videoierakstā ir redzama zvejas rīka vai durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7. Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu pārvietošanas operāciju.

8. Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9. Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, tiek veikta kontrolpārvietošana. Operators drīkst prasīt kuģa vai krātiņveida lamatu karoga valsts iestādēm veikt kontrolpārvietošanu. Ja operators nepieprasa šādu kontrolpārvietošanu vai ja minētās brīvprātīgās pārvietošanas rezultāts nav apmierinošs, kontroles iestādes pieprasa veikt tik daudz kontrolpārvietošanu, cik nepieciešams, līdz ir pieejams pietiekami kvalitatīvs videoieraksts. Šādas kontrolpārvietošanas aptver visu zilo tunzivju pārvietošanu no saņemošā sprosta uz citu sprostu, kurš ir tukšs. Ja zivju izcelsme ir krātiņveida lamatas, tad no krātiņveida lamatām uz saņemošo sprostu jau pārvietotās zilās tunzivis var tikt nosūtītas atpakaļ uz krātiņveida lamatām; šādā gadījumā kontrolpārvietošanu atceļ ICCAT reģionālā novērotāja uzraudzībā.

Sprostos ievietošanas operācijas

1. Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc sprostos ievietošanas operācijas beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2. Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgā gadījumā tur zivaudzētavā.

3. Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kas norīkots uz zivaudzētavu.

4. Katra videoieraksta sākumā, beigās vai abos ir redzams ICCAT sprostos ievietošanas atļaujas numurs.

5. Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6, Pirms sākas ievietošana sprostos, videoierakstā ir redzama zvejas rīka/durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7. Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu sprostos ievietošanas operāciju.

8. Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9. Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu sprostos ievietošanas operāciju. Jaunās sprostos ievietošanas operācijas laikā visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā zivaudzētavas sprostā, pārvieto uz citu zivaudzētavas sprostu, kurš ir tukšs.

XI PIELIKUMS

STANDARTI UN PROCEDŪRAS, KAS ATTIECAS UZ STEREOSKOPISKO KAMERU SISTĒMĀM,KURAS IZMANTO SPROSTOS IEVIETOŠANAS OPERĀCIJĀS

A. Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana

Šīs regulas 51. pantā prasītā stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana sprostos ievietošanas operācijās atbilst šādiem noteikumiem.

Dzīvu zivju paraugošanas intensitāte nav mazāka par 20 % no zivju daudzuma, ko ievieto sprostos. Ja tas ir tehniski iespējams, dzīvu zivju paraugošanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādu paraugu veido zivis, kas izmērītas 2–8 metru attālumā no kameras.

Pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu un saņemošo sprostu, nosaka maksimālo platumu 10 metri un maksimālo augstumu 10 metri.

Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas dažādu izmēru kohortas), jābūt iespējai vienā un tajā pašā sprostos ievietošanas operācijā izmantot vairākus pārrēķina algoritmus; lai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai pārrēķinātu kopējā svarā atkarībā no sprostos ievietošanas operācijas laikā izmērīto zivju izmēra kategorijas, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi SCRS.

Pirms katras sprostos ievietošanas operācijas veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mēroga skalu, kas atrodas 2–8 metru attālumā.

Ja paziņo stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir stereoskopisko kameru sistēmas tehnisko specifikāciju kļūdas robeža, kas nepārsniedz +/–5 %.

Ziņojumā par stereoskopiskās programmas rezultātiem iekļauj ziņas par visām iepriekš minētajām tehniskajām specifikācijām, to skaitā paraugošanas intensitāti, paraugošanas metodiku, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmēriem un algoritmiem (garuma un svara sakarība). SCRS izskata minētās specifikācijas un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus to grozīšanai.

Ja stereoskopisko kameru uzfilmētais materiāls nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu sprostos ievietoto zilo tunzivju svaru, par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par jaunu sprostos ievietošanas operāciju.

B. Programmu rezultātu noformēšana un izmantošana

1. Attiecībā uz tādām KZO un tādām zivaudzētavai paredzētām krātiņveida lamatu nozvejām, kurās iesaistīta viena Puse un/vai dalībvalsts, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem KZO vai kopējās krātiņveida lamatu kopējās nozvejas līmenī. Attiecībā uz KZO, kurās iesaistītas vairākas Puses un/vai dalībvalstis, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem sprostos ievietošanas operāciju līmenī, ja vien visu KZO iesaistīto nozvejotājkuģu karoga Pušu un/vai dalībvalstu iestādes nav vienojušās citādi.

2. Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 15 dienu laikā no sprostos ievietošanas dienas par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

stereoskopiskās sistēmas tehniskais ziņojums, kurā iekļauta:

—

vispārīga informācija, proti, suga, objekts, sprosts, datums, algoritms,

—

statistiskā izmēra noteikšanas informācija, proti, vidējais svars un garums, minimālais svars un garums, maksimālais svars un garums, paraugā iekļauto zivju skaits, sadalījums pēc svara, sadalījums pēc izmēra;

detalizēti programmas rezultāti, kuros norādīts katras paraugā iekļautās zivs izmērs un svars;

ziņojums par ievietošanu sprostā, kurā iekļauta:

—

vispārīga informācija par operāciju, proti, sprostā ievietošanas operācijas numurs, zivaudzētavas nosaukums, sprosta numurs, BCD numurs, ITD numurs, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu vārds/nosaukums un karogs, velkoņa vārds un karogs, stereoskopiskās sistēmas izmantošanas datums un videoieraksta datnes nosaukums,

—

algoritms, kas izmantots garuma pārrēķināšanai svarā,

—

salīdzinājums starp BCD deklarēto un stereoskopiskās sistēmas konstatēto zivju skaitu, vidējo svaru un kopējo svaru (starpību aprēķina pēc šādas formulas: (stereoskopiskā sistēma – BCD)/stereoskopiskā sistēma * 100),

—

sistēmas kļūdas robeža,

—

attiecībā uz tiem ziņojumiem par ievietošanu sprostos, kas attiecas uz KZO/krātiņveida lamatām, pēdējā ziņojumā par ievietošanu sprostos iekļauj arī kopsavilkumu par visu informāciju, kura sniegta iepriekšējos ziņojumos par ievietošanu sprostos.

3. Saņēmušas ziņojumu par ievietošanu sprostos, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalsts iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus atkarībā no situācijas:

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ietilpst stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazonā:

—

atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

—

BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kas konstatēts, izmantojot kontrolkameras vai alternatīvas metodes) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir mazāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību:

—

tiek dots atbrīvošanas rīkojums, izmantojot stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību,

—

atbrīvošanas operācijas veic saskaņā ar 41. panta 2. punktā un XII pielikumā aprakstīto procedūru,

—

pēc atbrīvošanas operācijas BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kurš konstatēts, izmantojot kontrolkameras, un no kura atņemts atbrīvoto zivju skaits) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir lielāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību:

—

atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

—

BCD attiecīgi tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz kopējo svaru (izmanto stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību), zivju skaitu (izmanto kontrolkameru rezultātus) un vidējo svaru.

4. Kad BCD tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas, 2. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības (skaits un svars) ir saskanīgas ar 6. iedaļā ierakstītajām, un 3., 4. un 6. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības nav lielākas par 2. iedaļā ierakstītajām.

5. Ja atsevišķos ziņojumos par ievietošanu sprostos konstatētā starpība tiek kompensēta no visām sprostos ievietošanas darbībām, ko veic no KZO/krātiņveida lamatām, neatkarīgi no tā, vai prasīta atbrīvošanas operācija, visos attiecīgajos BCD izdara izmaiņas, pamatojoties uz stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību. Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar atbrīvoto zilo tunzivju daudzumiem. Arī tajos BCD, kas saistīti ar zilajām tunzivīm, kuras nav atbrīvotas, bet attiecībā uz kurām rezultāti, kas konstatēti ar stereoskopisko sistēmu vai alternatīvām metodēm, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, tiek izdarītas izmaiņas, lai atspoguļotu minētās atšķirības.

Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar nozvejām, no kurām notikusi atbrīvošanas operācija.

XII PIELIKUMS

ATBRĪVOŠANAS PROTOKOLS

1. Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no audzēšanas sprostiem ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstiem nosūta to ICCAT sekretariātam.

2. Ja ir izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators lūdz ICCAT reģionālā novērotāja norīkošanu.

3. Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no pārvadāšanas sprostiem vai krātiņveida lamatām novēro par velkoni vai krātiņveida lamatām atbildīgās valsts novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un iesniedz to atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādēm.

4. Pirms atbrīvošanas operācijas dalībvalsts kontroles iestādes var izdot rīkojumu par kontrolpārvietošanu, kurā izmanto parastās un/vai stereoskopiskās kameras, lai aplēstu atbrīvojamo zivju skaitu un svaru.

5. Dalībvalstu iestādes drīkst veikt jebkādus papildu pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atbrīvošanas operācijas notiek tādā laikā un vietā, kas ir vispiemērotākie, lai palielinātu iespējamību, ka zivis atgriežas krājumā. Operators ir atbildīgs par zivju izdzīvošanu tik ilgi, līdz atbrīvošanas operācija ir pabeigta. Minētās atbrīvošanas operācijas notiek trīs nedēļu laikā pēc sprostos ievietošanas operāciju pabeigšanas.

6. Pēc tam, kad ieguves operācijas ir pabeigtas, zivaudzētavā palikušās zivis, kuras BCD neaptver, tiek atbrīvotas saskaņā ar 41. panta 2. punktā un šajā pielikumā noteiktajām procedūrām.

▼M1

XIII PIELIKUMS

Rīkošanās ar nedzīvām vai zudušām zivīm

A. Nedzīvu vai zudušu zilo tunzivju reģistrs

1. Par to zilo tunzivju īpatņu skaitu, kas gājuši bojā jebkuras saskaņā ar šo regulu reglamentētas darbības laikā, pārvietošanas operācijas un ar to saistītas pārvadāšanas gadījumā paziņo nosūtošais operators vai, ja tiek veikta sprostos ievietošanas operācija vai audzēšanas darbība – zivaudzētavas operators, un to atskaita no attiecīgās dalībvalsts attiecīgās kvotas.

2. Šajā pielikumā “zudušas zivis” ir trūkstošie zilo tunzivju īpatņi, kas pēc potenciālās starpības, kura konstatēta šīs regulas 50. pantā minētajā izmeklēšanā, nav pamatoti kā mirstības gadījumi.

B. Rīkošanās ar zivīm, kas gājušas bojā nozvejas un pirmās pārvietošanas laikā

1. Zilo tunzivju īpatņus, kas gājuši bojā nozvejas un pirmās pārvietošanas laikā no kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, vai krātiņveida lamatām, reģistrē kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, žurnālā vai krātiņveida lamatu dienas nozvejas ziņojumā, un par to ziņo ITD un e-BCD 4. iedaļā (Pārvietošanas informācija).

2. Velkoņa kapteinim e-BCD iesniedz, aizpildot 2. iedaļu (Nozvejas informācija), 3. iedaļu (Tirdzniecības informācija) un 4. iedaļu (Pārvietošanas informācija), tostarp apakšiedaļas par “nedzīvām zivīm”.

3. E-BCD 2. iedaļā (Nozvejas informācija) iekļauj visus nozvejotos zilo tunzivju īpatņus. Kopējie daudzumi, kas paziņoti e-BCD 3. iedaļā (Tirdzniecības informācija) un 4. iedaļā (Pārvietošanas informācija) (tostarp apakšiedaļās par “nedzīvām zivīm”), ir vienādi ar daudzumiem, kas paziņoti tās 2. iedaļā (Nozvejas informācija), pēc tam, kad ir atskaitīts viss novērotais nedzīvo zivju daudzums starp nozveju un pārvietošanas pabeigšanu.

4. Saskaņā ar šo regulu e-BCD līdzi tiek dots ITD.

5. E-BCD kopiju, kurā ir 8. iedaļa (Informācija par tirdzniecību), aizpilda un nodod tā palīgkuģa kapteinim, kurš nedzīvās zilās tunzivis nogādā krastā (vai patur uz nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatām, ja tās izkrauj tieši krastā). Minētajām nedzīvajām zivīm un minētajai e-BCD kopijai līdzi dod ITD kopiju.

6. Nedzīvo zivju daudzumus norāda tā nozvejotājkuģa e-BCD, kurš guvis nozveju, vai – kopīgas zvejas operācijas (KZO) gadījumā – vai nu līdzdalīgo nozvejotājkuģu e-BCD vai tāda kuģa e-BCD, kas kuģo ar citu karogu un piedalās KZO.

C. Rīkošanās ar zivīm, kas gājušas bojā vai ir zudušas turpmākas pārvietošanas un pārvadāšanas operāciju laikā

1. Velkoņu kapteiņi, izmantojot F iedaļā sniegto veidlapu, ziņo par visiem zilo tunzivju īpatņiem, kuri iet bojā pārvadāšanas laikā. Velkoņa kapteinis atsevišķas ailes aizpilda ikreiz, kad tiek atklātas nedzīvas vai zudušas zivis.

2. Turpmākas pārvietošanas gadījumā nosūtošā velkoņa kapteinis iesniedz ziņojuma oriģinālu tā velkoņa kapteinim, kurš saņem zilās tunzivis, kopiju uz kuģa saglabājot visu zvejas kampaņas laiku.

3. Pēc pārvadāšanas sprosta ierašanās galamērķa zivaudzētavā velkoņa kapteinis zivaudzētavas dalībvalsts vai par zivaudzētavu atbildīgās Puses kompetentajai iestādei iesniedz pilnu ziņojumu kopumu par nedzīvām zivīm, izmantojot F iedaļā sniegto veidlapu.

4. Lai kvotas apguvi noteiktu karoga dalībvalsts vai krātiņveida lamatu dalībvalsts, pārvadāšanas laikā bojā gājušo vai zudušo zivju svaru novērtē šādi:

attiecībā uz nedzīvām zivīm:

izkraušanas gadījumā piemēro faktisko svaru izkraušanas laikā;

ii)

ja nedzīvās zivis tiek izmestas, izmesto zilo tunzivju īpatņu skaitam piemēro zilo tunzivju īpatņu vidējo svaru, kas noteikts ievietošanas sprostā laikā;

attiecībā uz zivīm, kuras 50. pantā minētās izmeklēšanas laikā citādi uzskata par zaudētām, zilo tunzivju īpatņu vidējo svaru, kas noteikts ievietošanas sprostā laikā, piemēro to zilo tunzivju īpatņu skaitam, kurus uzskata par zudušiem, kā noteikusi karoga dalībvalsts vai krātiņveida lamatu dalībvalsts kompetentā iestāde, analizējot pirmo pārvietošanas videoierakstu minētās izmeklēšanas kontekstā.

D. Rīkošanās ar zivīm, kas gājušas bojā sprostos ievietošanas operāciju laikā

Par zivīm, kas gājušas bojā sprostos ievietošanas operāciju laikā, zivaudzētavas operators ziņo sprostos ievietošanas deklarācijā. Zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka zilo tunzivju, kas gājušas bojā sprostos ievietošanas operāciju laikā, īpatņu skaits un svars tiek paziņots e-BCD 6. iedaļas (Zivju audzēšanas informācija) attiecīgajā apakšiedaļā.

E. Rīkošanās ar zivīm, kas gājušas bojā vai ir zudušas zivju audzēšanas darbību laikā

Par nedzīvām vai zudušām zivīm zivaudzētavās vai par zivīm, kas pazūd no zivaudzētavām, tostarp par iespējami nozagtām vai izbēgušām zivīm, zivaudzētavas operators zivaudzētavas dalībvalsts kompetentajai iestādei ziņo tūlīt pēc tam, kad nedzīvās vai zudušās zivis tiek atklātas. Zivaudzētavas operatora ziņojumam pievieno vajadzīgos papildu pierādījumus (piemēram, sūdzību, kas iesniegta par zagtām zivīm, ziņojumu par bojājumiem sprostam nodarīta bojājuma gadījumā). Pēc šāda ziņojuma saņemšanas zivaudzētavas dalībvalsts kompetentā iestāde piemēro nepieciešamās izmaiņas attiecīgajā e-BCD vai atceļ to (pēc nepieciešamajiem e-BCD sistēmas uzlabojumiem).

F. Ziņošanas veidlapa

Ziņošana par zivīm, kas gājušas bojā turpmākas pārvietošanas un vilkšanas operāciju laikā
Velkonis	Nosaukums
	ICCAT nr. un karogs
	ITD nr. un sprosta nr.
	Kapteiņa vārds un uzvārds
Nozvejotājkuģis(-i) / krātiņveida lamatas	Kuģa(-u) vārds / krātiņveida lamatu nosaukums
	ICCAT nr. un KZO nr.
	e-BCD numurs(-i)
Iepriekšējais velkonis (ja ir)	Nosaukums
	ICCAT nr. un karogs
	ITD nr. un sprosta nr.
	Kopējais paziņotais nedzīvo zilo tunzivju īpatņu skaits (*1)
Galamērķa zivaudzētava	Puse / Nosaukums / ICCAT nr.
Datums	Nedzīvo zilo tunzivju īpatņu skaits	Kapteiņa paraksts






KOPĀ
(*1) Turpmākas pārvietošanas gadījumā nosūtošā velkoņa kapteinis saņēmēja velkoņa kapteinim nodod nedzīvo zivju daudzuma ziņojuma oriģinālu.

▼B

XIV PIELIKUMS

ICCAT DEKLARĀCIJA PAR IEVIETOŠANU SPROSTOS ( 8 )

Kuģa vārds	Karogs	Reģistrācijas Nr. Identificējams sprosta Nr.	Nozvejas datums	Nozvejas vieta (ģeogr. gar. un plat.)	Zilās tunzivs statistikas dokumenta validācijas Nr.	Zilās tunzivs statistikas dokumenta datums	Sprostos ievietošanas datums	Sprostos ievietotais daudzums (t)	To zivju skaits, kas ievietotas sprostos nobarošanai	Izmēr-sastāvs	Audzēšanas iekārta (*1)










(*1) Iekārta, kam atļauts darboties konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju nobarošanā.

XV PIELIKUMS

MINIMĀLIE STANDARTI VMS IZVEIDOŠANAI ICCAT KONVENCIJAS APGABALĀ ( 9 )

1. Neatkarīgi no stingrākām prasībām, kas piemērojamas konkrētās ICCAT zvejniecībās, katra karoga dalībvalsts attiecībā uz saviem zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot ūdeņos, kas ir ārpus karoga dalībvalsts jurisdikcijas, īsteno VMS un:

prasa, lai tās zvejas kuģi būtu aprīkoti ar autonomu, viltojumdrošu sistēmu, kas nepārtraukti, automātiski un neatkarīgi no jebkādas kuģa iejaukšanās pārraida ziņas karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (“FMC”), lai minētā kuģa karoga dalībvalsts varētu noteikt zvejas kuģa pozīciju, kursu un ātrumu;

nodrošina, ka zvejas kuģī uzstādītā satelītlokalizācijas iekārta nepārtraukti vāc un pārraida karoga dalībvalsts FMC šādus datus:

—

kuģa identifikācijas dati,

—

kuģa ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 metrus un ticamības intervāls ir 99 %, un

—

datums un laiks;

nodrošina, ka karoga dalībvalsts FMC saņem automātisku paziņojumu, ja sakari starp FMC un satelītlokalizācijas iekārtu pārtrūkst;

sadarbībā ar piekrastes valsti nodrošina, ka pozīcijas ziņas, ko tās karoga kuģi pārraidījuši, darbodamies ūdeņos, kas ir minētās piekrastes valsts jurisdikcijā, automātiski un reāllaikā tiek pārraidītas arī tās piekrastes valsts FMC, kura atļāvusi darbību. Šā noteikuma īstenošanā pienācīgu vērību pievērš tam, lai līdz minimumam samazinātu darbības izmaksas, tehniskās grūtības un administratīvo slogu, kas saistīts ar šo ziņu pārraidīšanu; un

nodrošina, ka, lai atvieglotu pozīcijas ziņu pārraidīšanu un saņemšanu, kas aprakstīta 1. punkta d) apakšpunktā, karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC apmainās ar savu kontaktinformāciju un nekavējoties paziņo cits citam visas izmaiņas šajā informācijā. Piekrastes valsts FMC paziņo karoga dalībvalsts vai Puses FMC par katru pārtraukumu secīgu pozīcijas ziņu saņemšanā. Pozīcijas ziņas starp karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC pārraida elektroniski, izmantojot drošu sakaru sistēmu.

2. Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka VMS ziņas tiek pārraidītas un saņemtas, kā noteikts 1. punktā, un izmanto šo informāciju, lai nepārtraukti noteiktu tās karoga kuģu pozīciju.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās karoga zvejas kuģu kapteiņi nodrošina, ka satelītlokalizācijas iekārtas pastāvīgi un nepārtraukti darbojas un ka 1. punkta b) apakšpunktā norādītā informācija par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, tiek vākta un pārraidīta vismaz reizi stundā un par visiem pārējiem kuģiem vismaz reizi divās stundās. Turklāt dalībvalstis pieprasa, lai to kuģu operatori nodrošinātu, ka:

nenotiek nekāda neatļauta iejaukšanās satelītlokalizācijas iekārtas darbībā;

VMS dati netiek nekādā veidā sagrozīti;

antenas, kas savienotas ar satelītlokalizācijas iekārtu, nekādā veidā netiek bloķētas;

satelītlokalizācijas iekārta ir iebūvēta zvejas kuģī un elektroenerģijas padeve netiek nekādā veidā tīši pārtraukta; un

kuģa satelītlokalizācijas iekārta netiek demontēta, izņemot remonta vai nomaiņas gadījumā.

4. Uz zvejas kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā šo ierīci salabo vai nomaina viena mēneša laikā no notikuma brīža, izņemot gadījumus, kad kuģis ir svītrots no atļauju saņēmušo lielo zvejas kuģu saraksta vai – attiecībā uz kuģiem, uz kuriem prasība par iekļaušanu ICCAT atļauju saņēmušo kuģu sarakstā neattiecas, – atļauja zvejot apgabalos, kas ir ārpus karoga Puses jurisdikcijas, vairs nav spēkā. Kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu ar bojātu satelītlokalizācijas iekārtu. Turklāt, ja iekārta zvejas reisa laikā pārtrauc darboties vai tai ir tehniska kļūme, remontu vai nomaiņu veic, tiklīdz kuģis ieiet ostā; zvejas kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas iekārta nav tikusi salabota vai nomainīta.

5. Katra dalībvalsts vai Puse nodrošina, ka zvejas kuģis, kura satelītlokalizācijas iekārta ir bojāta, 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju vismaz reizi dienā paziņo FMC, izmantojot citus sakaru līdzekļus (radio, ziņojumus tīmeklī, elektronisko pastu, telefaksu vai teleksu).

6. Dalībvalstis vai Puses drīkst atļaut kuģim izslēgt satelītlokalizācijas iekārtu tikai tad, ja kuģis nezvejos ilgāku laiku (piemēram, būs remontā sausajā dokā) un par to ir iepriekš paziņojis savas karoga dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm. Pirms kuģis atstāj ostu, satelītlokalizācijas iekārtu atkal aktivizē, un tā vāc datus un pārraida vismaz vienu ziņojumu.

▼M1

XVa PIELIKUMS

Transportēšanas sprostu aizzīmogošanas procedūra

1. Pirms izvietošanas uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, krātiņveida lamatām vai velkoņa subjekts, kas īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu, un dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgi katram ICCAT reģionālajam novērotājam un valsts novērotājam, kas ir to atbildībā, izsniedz vismaz 25 ICCAT zīmogus un reģistrē izsniegtos un izmantotos zīmogus.

2. Par sprostu aizzīmogošanu ir atbildīgs nosūtošais operators. Šim nolūkam uz katrām sprosta durvīm uzliek vismaz trīs zīmogus, kas novietoti tā, lai neļautu atvērt durvis, nesalaužot zīmogus.

3. Aizzīmogošanas darbības videoierakstu veic nosūtošais operators, un tas ļauj identificēt zīmogus un verificēt, vai zīmogi ir pareizi novietoti. Videoieraksts atbilst X pielikumā noteiktajiem videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālajiem standartiem. Attiecīgo videoierakstu sūta līdz ar zivīm uz galamērķa zivaudzētavu. Videoieraksta kopiju glabā uz nosūtošajiem kuģiem vai krātiņveida lamatās, un tā zvejas sezonas laikā kontroles nolūkos ir vienmēr pieejama. Videoieraksta kopiju dara pieejamu ICCAT reģionālajam novērotājam uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, vai uz krātiņveida lamatām, vai valsts novērotājam uz saņēmējvelkoņa, lai to pārsūtītu dalībvalsts vai Puses kompetentajai iestādei vai ICCAT reģionālajam novērotājam, kas piedalās nākamajā kontroles pārvietošanas reizē.

4. Nākamās kontroles pārvietošanas videoierakstā iekļauj atzīmogošanas darbību, ko veic tā, lai varētu identificēt zīmogus un verificēt, vai nav veiktas manipulācijas ar zīmogiem.

XVb PIELIKUMS

Pārstrādes deklarācijas un ieguves deklarācijas veidlapa

Pārstrāde/ieguve (apvelciet attiecīgo)

Ieguves datums (d/m/g): / /

Zivaudzētava / krātiņveida lamatas (apvelciet attiecīgo)

Sprosta(-u) numurs(-i):

Iegūto īpatņu skaits:

Iegūto zilo tunzivju dzīvsvars kilogramos:

Iegūto zilo tunzivju pārstrādātais svars kilogramos:

eBCD numurs(-i), kas saistīts(-i) ar iegūtajām zilajām tunzivīm:

Ziņas par operācijā iesaistītajiem palīgkuģiem:

Nosaukums:

Karogs:

ICCAT reģistrācijas numurs:

Iegūto tunzivju galamērķis (eksports, vietējais tirgus, cits) (apvelciet attiecīgo)

Cita galamērķa gadījumā, lūdzu, norādiet:

Valsts novērotāja vai attiecīgā gadījumā ICCAT reģionālā novērotāja veikta validēšana:

Novērotāja vārds, uzvārds:

ICCAT Nr.

Paraksts:

▼B

XVI PIELIKUMS

REGULAS (ES) 2016/1627 UN ŠĪS REGULAS ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) 2016/1627	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	1. pants
3. pants	5. pants
4. pants	–
5. pants	6. pants
6. pants	11. pants
7. pants	12. pants
8. pants	13. pants
9. pants	14. pants
10. pants	16. pants
11. pants	17. pants un I pielikums
12. pants	17. pants un I pielikums
13. pants	18. pants
14. pants	19. pants
15. pants	20. pants
16. pants	21. pants
17. pants	25. pants
18. pants	22. pants
19. pants	23. pants
20. pants	26. pants
21. pants	4. pants
22. pants	27. pants
23. pants	28. pants
24. pants	30. pants
25. pants	31. pants
26. pants	32. pants
27. pants	36. pants
28. pants	37. pants
29. pants	29. pants
30. pants	33. pants
31. pants	34. pants
32. pants	35. pants
33. pants	40. pants
34. pants	41. pants
35. pants	43. pants
36. pants	44. pants
37. pants	51. pants
38. pants	42. pants
39. pants	45. pants
40. pants	46. pants
41. pants	46. pants
42. pants	47. pants
43. pants	48. pants
44. pants	49. pants
45. pants	50. pants
46. pants	51. pants
47. pants	55. pants
48. pants	56. pants
49. pants	57. pants
50. pants	38. pants
51. pants	39. pants
52. pants	58. pants
53. pants	15. pants
54. pants	59. pants
55. pants	60. pants
56. pants	62. pants
57. pants	63. pants
58. pants	64. pants
59. pants	68. pants
60. pants	70. pants
61. pants	71. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	V pielikums
IV pielikums	VI pielikums
V pielikums	III pielikums
VI pielikums	IV pielikums
VII pielikums	VIII pielikums
VIII pielikums	IX pielikums
IX pielikums	X pielikums
X pielikums	XI pielikums
XI pielikums	XII pielikums
XII pielikums	XIII pielikums

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

( 3 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2833 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido zilo tunzivju (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010 (OV L, 2023/2833, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2833/oj.

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

( 8 ) Deklarācija par ievietošanu sprostos, kas noteikta ICCAT Ieteikumā 06-07.

( 9 ) ICCAT Ieteikums 18-10 par kuģu monitoringa sistēmu minimālajiem standartiem ICCAT konvencijas apgabalā.

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/897 (2024. gada 13. marts),	L 897	1	19.3.2024