Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/2473

(2022. gada 14. decembris),

ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu

I NODAĻA

Kopīgi noteikumi

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro atbalstam, ko piešķir:

mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi vai tirdzniecību;

pašvaldībām saskaņā ar 54. un 55. pantu; kā arī

zvejas ostām, izkraušanas vietām, izsoļu namiem un patvēruma vietām saskaņā ar 29. pantu.

Šo regulu piemēro arī atbalstam, ko jebkuram uzņēmumam, kurš nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi vai tirdzniecību, piešķir neatkarīgi no atbalsta labuma guvēja uzņēmuma lieluma un šādiem mērķiem:

dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana;

dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana;

aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma atlīdzināšana; kā arī

inovācija zvejniecības un akvakultūras jomā.

Šo regulu nepiemēro:

atbalstam, kura summu nosaka, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz dalībvalstīm vai trešām valstīm, t. i., atbalstam, kas ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citām kārtējām izmaksām, kuras saistītas ar eksporta darbībām;

atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces;

ad hoc atbalstam par labu uzņēmumam, kas minēts šā panta 5. punktā;

atbalstam, kas piešķirts šādām darbībām vai izdevumiem:

darbības, kas palielina zvejas kuģa zvejas jaudu;

ii)

tāda aprīkojuma iegāde, kas palielina zvejas kuģa spēju noteikt zivju atrašanās vietu;

iii)

zvejas kuģu būve, iegāde vai imports, ja vien 20. pantā nav noteikts citādi;

iv)

zvejas kuģu nodošana trešām valstīm vai to karoga maiņa pret trešās valsts karogu, citstarp izveidojot kopuzņēmumus ar trešo valstu partneriem;

zvejas darbību pārtraukšana vai izbeigšana;

vi)

izpētes zveja;

vii)

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana, ja vien 20. pantā nav noteikts citādi;

viii)

tieša krājumu atjaunošana, izņemot eksperimentālu atjaunošanu;

ix)

jaunu ostu vai jaunu izsoļu namu būvniecība;

tirgus intervences mehānismi, kuru mērķis ir uz laiku vai pavisam izņemt no tirgus zvejas vai akvakultūras produktus, lai samazinātu piedāvājumu un novērstu cenu samazināšanos vai palielinātu cenas;

xi)

tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības tiesību aktu prasības, kas ir spēkā atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā, citstarp prasības, kas noteiktas saskaņā ar Savienības saistībām reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) kontekstā;

xii)

investīcijas zvejas kuģos, kuri pēdējos divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības ir veikuši mazāk nekā 60 dienas;

xiii)

zvejas kuģa galvenā vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija;

atbalstam, kas piešķirts uzņēmumam, kurš:

ir izdarījis smagu pārkāpumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 ( 1 ) 42. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ( 2 ) 90. pantu;

ii)

ir bijis iesaistīts Savienības nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas kuģu sarakstā minēto zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijis to īpašumtiesību turētājs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 40. panta 3. punktā, vai bijis iesaistīts tāda kuģa darbībā, pārvaldībā vai bijis tāda kuģa īpašumtiesību turētājs, kura karoga valstis ir identificētas kā nesadarbīgas trešās valstis, kā noteikts minētās regulas 33. pantā; vai

iii)

ir izdarījis kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK ( 3 ) 3. un 4. pantā minētajiem vides pārkāpumiem, ja atbalsta pieteikums iesniegts saskaņā ar šīs regulas 32.–39. pantu.

Šo regulu nepiemēro atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalstu, ko piešķir:

uzņēmumiem, kuri piedalās SVVA projektos vai gūst labumu no tiem;

lai kompensētu dzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksas;

atbalsta shēmām dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai; vai

tālāk minētajos gadījumos ar noteikumu, ka uzņēmumu par grūtībās nonākušu uzņēmumu padarījuši zaudējumi vai kaitējums, ko nodarījis attiecīgais notikums:

dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai; vai

ii)

aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai.

Šo regulu nepiemēro atbalsta shēmām, no kurām nav skaidri izslēgti individuāla atbalsta maksājumi par labu uzņēmumam, uz ko attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kurš izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot:

atbalsta shēmas, kuru mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu vai dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīto kaitējumu; vai

atbalsta shēmas izmaksām, kas radušās MVU, kuri piedalās SVVA projektos, un atbalstu uzņēmumiem, kuri piedalās SVVA vai gūst labumu no tās saskaņā ar 54. un 55. pantu.

Šo regulu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem, kas savā būtībā ar tiem piesaistītajiem nosacījumiem vai finansēšanas metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, un konkrēti:

atbalstam, kuru piešķir ar nosacījumu, ka labuma guvēja uzņēmuma administrācijai ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka labuma guvējam ir jābūt iedibinātam galvenokārt šajā dalībvalstī. Tomēr ir atļauts prasīt, lai iedibinājums vai uzņēmuma filiāle atbalsta izmaksas laikā atrastos atbalsta piešķīrējā dalībvalstī;

atbalstam, kuru piešķir ar nosacījumu, ka labuma guvējam uzņēmumam ir jāizmanto attiecīgajā valstī ražotas preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi, vai

atbalstam, kas ierobežo labuma guvēja uzņēmuma iespēju izmantot citu dalībvalstu pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus;

Dzīvotņu direktīvai, Putnu direktīvai, Kuģu radītā piesārņojuma direktīvai un noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu.

▼M2

Šo regulu nepiemēro:

tās 20., 21., 24., 26.–30., 33., 43., 46., 48., 50. un 52. pantā minētajām atbalsta shēmām, ciktāl tās atbilst 12. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, – kad pagājuši seši mēneši pēc to stāšanās spēkā. Tomēr Komisija, novērtējusi attiecīgo izvērtēšanas plānu, kuru Komisijai paziņojušas dalībvalstis, var nolemt, ka šo regulu atbalsta shēmai turpina piemērot ilgāk nekā sešus mēnešus pēc tās stāšanās spēkā. Kad dalībvalstis iesniedz izvērtēšanas plānus, tās iesniedz arī visu informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu izvērtēšanas plānus un pieņemtu lēmumu;

jebkādām shēmām, kas ir a) apakšpunktā minēto shēmu pārveidoti varianti, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderīgumu saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā izvērtēšanas plāna saturu.

▼B

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

“dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir tādi nelabvēlīgi laikapstākļi kā sals, vētras un krusa, ledus, spēcīgs vai ilgstošs lietus vai ilgstošs sausums, kas par vairāk nekā 30 % samazina vidējo produkcijas apjomu, kurš aprēķināts, pamatojoties uz vienu no šādām metodēm:

iepriekšējo triju gadu periods; vai

triju gadu vidējā produkcija, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu, izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;

“atbalsts” ir jebkurš pasākums, kas atbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem;

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa, izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālo atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā definēti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

“biodrošība” ir tādu pārvaldības un fizisko pasākumu kopums, kuru nolūks ir samazināt risku, ka dzīvnieku slimības ievazāsies, izvērsīsies un izplatīsies: a) kādā dzīvnieku populācijā vai b) kādā objektā, zonā, nodalījumā, transportlīdzeklī vai jebkādā citā kompleksā, telpās vai vietā;

“kontroles un izskaušanas pasākumi” ir pasākumi attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kuru uzliesmojumu kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, vai attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem vai invazīvām svešzemju sugām, kuru klātbūtni kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi;

“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad labuma guvējam uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu tiek nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

“postoša iedarbība” ir tīklos nozvejotu vai dīķos turētu zivju nolaupīšana, ko veic aizsargājami dzīvnieki, piemēram, roņi, īsmatu ūdri un jūras putni;

10)

“izvērtēšanas plāns” ir dokuments, kas attiecas uz vienu vai vairākām atbalsta shēmām un ietver vismaz šādus elementus: izvērtējamā atbalsta mērķi, izvērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, izvērtējuma veikšanai paredzētā metode, datu vākšanas prasības, paredzētais izvērtējuma grafiks, ieskaitot starpposma un galīgā izvērtējuma ziņojuma iesniegšanas datumu, tās neatkarīgās struktūras apraksts, kura veiks izvērtējumu, vai šīs struktūras atlasei izmantojamo kritēriju uzskaitījums, kā arī izvērtējuma publiskošanas kārtība;

11)

“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un ar ko tiek aizstāta iepriekšēja shēma;

12)

“zvejnieks” ir ikviena fiziska persona, kas veic komerciālas zvejas darbības, kuras par tādām atzītas attiecīgajā dalībvalstī;

13)

“zvejas un akvakultūras produkti” ir produkti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 ( 4 ) I pielikumā;

14)

“zvejas un akvakultūras nozare” ir ekonomikas nozare, kas ietver visas zvejas vai akvakultūras produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības darbības;

15)

“zvejas kapacitāte” ir kuģa tilpība bruto tonnās (GT) un tā dzinēja jauda kilovatos (kW) saskaņā ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1130 ( 5 ) 4. un 5. pantā;

16)

“zvejas osta” ir jūras vai iekšzemes sauszemes un ūdens teritorija, kuru dalībvalsts oficiāli atzinusi un kura sastāv no infrastruktūras un aprīkojuma, kas ļauj galvenokārt uzņemt zvejas kuģus, iekraut un izkraut to lomus, uzglabāt, saņemt un piegādāt šos lomus, kā arī zvejniekiem uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā;

17)

“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas, ja atbalsts labuma guvējam uzņēmumam būtu sniegts dotācijas veidā;

18)

“individuāls atbalsts” ir ad hoc atbalsts un atbalsts, ko individuāliem saņēmējiem piešķir saskaņā ar atbalsta shēmu;

19)

“zveja iekšējos ūdeņos” ir zvejas darbības, ko komerciālos nolūkos veic iekšējos ūdeņos ar kuģiem vai citām ierīcēm, arī ledus zvejai izmantotām ierīcēm;

20)

“invazīvas svešzemju sugas” ir invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, un invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 ( 6 ) 3. panta 3. punktā un 3. panta 4. punktā (“Regula (ES) Nr. 1143/2014”);

21)

“dabas katastrofas” ir zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, plūdi, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki;

22)

“tālākie reģioni” ir reģioni, kas minēti LESD 349. pantā;

23)

“aizsargājamais dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks (bet ne zivis), kas ir aizsargājams saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;

24)

“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, kuru izmaksā vienā maksājumā vai vairākos daļmaksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta iznākuma;

25)

“MVU” jeb “mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;

26)

“piekrastes mazapjoma zveja” ir zvejas darbības, ko veic: a) jūras un iekšzemes zvejas kuģi, kuru kopējais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamos zvejas rīkus, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 ( 7 ) 2. panta 1. punktā; vai b) zvejnieki, kuri zvejo no krasta, arī gliemeņu vācēji;

27)

“darbu sākums” atkarībā no tā, kas notiek pirmais, ir ar konkrētajām investīcijām saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas investīcijas padara neatgriezeniskas. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana par darbu sākumu neuzskata. Pārņemšanas gadījumā “darbu sākums” ir diena, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto iedibinājumu;

28)

“subsidētie pakalpojumi” ir atbalsta veids, kad atbalstu galasaņēmējam uzņēmumam piešķir netieši, natūrā, un izmaksā attiecīgā pakalpojuma vai darbības sniedzējam;

29)

“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 ( 8 ) 2. panta 18) punktā izklāstītajiem kritērijiem.

Papildus 1. punktā uzskaitītajām definīcijām piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (ES) 2021/1139 2. pantā un Regulas (ES) Nr. 1379/2013 5. pantā noteiktās definīcijas.

3. pants

Paziņošanas robežvērtība

Šo regulu nepiemēro individuālajam atbalstam, kas paredzēts projektam, kura attiecināmās izmaksas pārsniedz 2,5 miljonus EUR, vai atbalstam, kura dotācijas bruto ekvivalents pārsniedz 1,25 miljonus EUR vienam uzņēmumam gadā.

Robežvērtības, kas noteiktas 1. punktā, netiek apietas, mākslīgi sadalot atbalsta shēmas vai atbalstāmos projektus.

4. pants

Atbrīvošanas nosacījumi

Atbalsta shēmas, atbalsta shēmu ietvaros piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajai atbalsta kategorijai noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, kas izklāstīti šīs regulas III nodaļā.

Saskaņā ar šo regulu atbalsta pasākumiem piešķir atbrīvojumu tikai tad, ja tie skaidri paredz, ka dotācijas periodā atbalsta saņēmēji ievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus un, ja minētajā laikposmā konstatē, ka saņēmējs neievēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, atbalstu atmaksā proporcionāli pārkāpuma smagumam.

5. pants

Atbalsta pārredzamība

Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kura dotācijas bruto ekvivalentu ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

Par pārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:

atbalsts dotāciju, procentu likmju subsīdiju un subsidētu pakalpojumu veidā;

atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi;

atbalsts garantiju veidā:

ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām; vai

ii)

ja garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, pirms pasākuma īstenošanas ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metode šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;

atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība;

atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pēc tās paziņošanas Komisijai ir apstiprināta pirms pasākuma īstenošanas.

Šajā regulā par pārredzamu atbalstu neuzskata šādas atbalsta kategorijas:

atbalsts, ko veido kapitāla iepludināšana;

atbalsts, ko veido riska finansējuma pasākumi.

6. pants

Stimulējoša ietekme

Šo regulu piemēro tikai tādam atbalstam, kuram ir stimulējoša ietekme.

Atbalstu par tādu, kuram ir stimulējoša ietekme, uzskata tad, ja rakstisku atbalsta pieteikumu labuma guvējs uzņēmums attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis pirms tam, kad sākas darbs pie projekta vai darbība. Atbalsta pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

uzņēmuma nosaukums un lielums;

projekta vai darbības apraksts, arī sākuma un beigu datums;

projekta vai darbības īstenošanas vieta;

attiecināmo izmaksu saraksts; kā arī

atbalsta veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss vai cits) un projektam vai darbībai nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

Uzskata, ka lieliem uzņēmumiem piešķiramam ad hoc atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja papildus tam, ka ir nodrošināta 2. punktā paredzētā nosacījuma izpilde, dalībvalsts pirms attiecīgā ad hoc atbalsta piešķiršanas ir pārliecinājusies, ka labuma guvēja uzņēmuma sagatavotā dokumentācija pierāda, ka atbalsts radīs vienu vai vairākus šādus rezultātus:

atbalsta ietekmē būtiski palielināsies projekta vai darbības tvērums;

atbalsta ietekmē būtiski palielināsies kopsumma, ko labuma guvējs uzņēmums tērē projektam vai darbībai;

būtiski pieaugs attiecīgā projekta vai darbības pabeigšanas temps;

ad hoc investīciju atbalsta gadījumā projekts vai darbība attiecīgajā apvidū vispār netiktu īstenota vai bez atbalsta attiecīgajā apvidū nebūtu labuma guvējam uzņēmumam pietiekami ienesīga.

Uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā stimulējoša ietekme ir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

ar attiecīgo pasākumu tiesības uz atbalstu tiek noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā; kā arī

pasākums ir pieņemts un ir spēkā pirms atbalstītā projekta vai darbības uzsākšanas. Šo prasību nepiemēro pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējošā ietekme nav prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā piemīt:

▼M2

atbalsts dzīvnieku slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu kompensēšanai, ja ir izpildīti 42. pantā izklāstītie nosacījumi;

atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 49. pantā izklāstītie nosacījumi;

atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 51. pantā izklāstītie nosacījumi;

atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 53. pantā izklāstītie nosacījumi;

▼B

atbalsts tādu nodokļu atbrīvojumu vai samazinājumu veidā, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 15. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šīs regulas 56. pantā izklāstītie nosacījumi;

atbalsts MVU, kuri piedalās SVVA projektos vai gūst labumu no tiem, ja ir izpildīti attiecīgie 54. vai 55. pantā izklāstītie nosacījumi;

atbalsts 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punktā minētajiem tirgvedības pasākumiem, ja ir izpildīti attiecīgie 45. pantā izklāstītie nosacījumi;

atbalsts zinātnieku un zvejnieku partnerībai, ja ir izpildīti attiecīgie 17. pantā izklāstītie nosacījumi;

atbalsts, kas paredzēts cilvēkkapitāla, darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšanai, ja ir izpildīti attiecīgie 18. pantā izklāstītie nosacījumi.

7. pants

Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas

Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, izmanto lielumus, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, konkrēti un aktuāli. Par samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) uz atbalstu pretendēt nevar, izņemot ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ja atbalstu nepiešķir kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

Atbalstu, kas izmaksājams ar vairākiem daļmaksājumiem, diskontē atbilstoši tā vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstoši to vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas dienā piemērojamā diskonta likme.

Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta maksājuma daļu diskontēšanu veic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas attiecīgajās dienās, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi.

Ja atbalstu piešķir, lai atlīdzinātu zaudējumus vai negūtos ienākumus, to samazina par visām izmaksām, kas nav tieši radušās notikuma dēļ.

Nepārsniedzot noteiktu atbalsta maksimālās intensitātes likmi, proti, 100 % no attiecināmajām izmaksām, III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja vien nav pieņemta metodika to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka ar attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākumā paredzēts, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko definē, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar atbalsta piešķiršanas dienā piemērojamo diskonta likmi.

Attiecināmās izmaksas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 ( 9 ) 53.–57. pantā izklāstītajām prasībām.

8. pants

Kumulācija

Lai noteiktu, vai ir ievērotas 3. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte, ņem vērā atbalstāmajai darbībai, projektam vai uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta kopsummu neatkarīgi no tā, vai minētais atbalsts ir finansēts no vietējiem, reģionāliem, valsts vai Savienības līdzekļiem.

Atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, drīkst kumulēt ar vienu no šādiem atbalstiem:

cits atbalsts, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām identificējamām attiecināmajām izmaksām;

cits atbalsts attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, taču tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

Atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu III nodaļā minēto intensitāti.

9. pants

Publicēšana un informācija

Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī vai visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļvietnē publicē:

11. pantā minēto informācijas kopsavilkumu II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;

pilnu katra atbalsta pasākuma tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;

informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz 10 000 EUR.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju publicē saskaņā ar III pielikumu.

Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā 1. punkta c) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus par izpildītiem uzskata tad, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē par šādiem diapazoniem (miljonos EUR):

0,01–0,2;

0,2–0,4;

0,4–0,6;

0,6–0,8;

0,8–1.

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju izkārto un dara pieejamu III pielikumā izklāstītajā standartizētajā veidā, kā arī nodrošina faktiskas meklēšanas un lejupielādēšanas funkcijas. Šā panta 1. punktā minēto informāciju publicē sešos mēnešos no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, viena gada laikā no dienas, kad ir jāiesniedz nodokļu deklarācija, un šī informācija ir pieejama vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

Ikvienas atbalsta shēmas un individuālā atbalsta teksts satur skaidru atsauci uz šo regulu, proti, ir norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un uz konkrētajiem III nodaļā izklāstītajiem noteikumiem saistībā ar minēto atbalstu vai – attiecīgā gadījumā – uz valsts tiesību aktu, kas nodrošina attiecīgo šīs regulas noteikumu ievērošanu. Ar atbalstu saistīto dokumentāciju papildina tā īstenošanas noteikumi un tā grozījumi.

Šā panta 1. punktā noteiktie publicēšanas pienākumi neattiecas uz atbalstu, kas piešķirts SVVA projektiem saskaņā ar 54. un 55. pantu.

Komisija savā tīmekļvietnē publicē:

saites uz šā panta 1. punktā minētajām valsts atbalsta tīmekļvietnēm;

informācijas kopsavilkumu, kas minēts 11. panta 2. punktā.

II NODAĻA

Procesuālās prasības

10. pants

Grupu atbrīvojuma piemērošanas atsaukšana

Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, uz kuru saskaņā ar šo regulu attiecas atbrīvojums no paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi šīs regulas I, II un III nodaļā izklāstītos nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai par daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par pasākumiem var ierobežot, to attiecinot tikai uz pasākumiem, ar kuriem piešķir noteikta veida atbalstu, pasākumiem par labu noteiktiem labuma guvējiem vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtiem pasākumiem.

11. pants

Ziņošana

Dalībvalstis elektroniskā formā nosūta Komisijai gada ziņojumu, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 ( 10 ) III nodaļā, par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā vai nepilnā gadā, kurā šī regula ir piemērojama.

Dalībvalstis, izmantojot Komisijas izveidotu elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienās no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā Komisijai nosūta arī II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā izklāstītu kopsavilkuma informāciju par katru atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, un saiti, kas nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnajam tekstam un tā grozījumiem.

▼M2

Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro 55. pantā minētajam atbalstam, ko piešķir SVVA projektiem.

▼B

12. pants

Izvērtēšana

▼M2

Sākot no 2023. gada 1. janvāra, 1. panta 7. punktā minētās atbalsta shēmas izvērtē ex post, ja to valsts atbalsta budžets vai iegrāmatotie izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR kopējā darbības periodā, t. i., kopējā periodā, kurā darbojusies konkrētā atbalsta shēma un iespējamā iepriekšējā atbalsta shēma ar līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko tvērumu. Sākot no 2023. gada 1. janvāra, ex post izvērtējumi ir vajadzīgi tikai tām atbalsta shēmām, kuru kopējais ilgums pārsniedz trīs gadus.

▼B

Ex post izvērtējumu var neprasīt par tādu atbalsta shēmu, kas ir tieša pēctece iepriekšējai shēmai ar līdzīgu mērķi un ģeogrāfisko tvērumu, par kuru ir veikta izvērtēšana, iesniegts galīgais izvērtējuma ziņojums, kas atbilst Komisijas apstiprinātajam izvērtēšanas plānam, un par kuru nav izdarīti nekādi negatīvi konstatējumi. Gadījumā, ja atbalsta shēmas galīgais izvērtējuma ziņojums neatbilst apstiprinātajam izvērtēšanas plānam, šo shēmu nekavējoties aptur. Nevienai šādas apturētas atbalsta shēmas pēctecei nepiemēro grupu atbrīvojumus.

Izvērtējuma mērķis ir pārliecināties, ka ir īstenojušies atbalsta shēmas saderības pamatā esošie pieņēmumi un nosacījumi, jo īpaši atbalsta pasākuma nepieciešamība un rezultativitāte, ņemot vērā tā vispārīgos un konkrētos mērķus. Novērtē arī shēmas ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību.

Attiecībā uz atbalsta shēmām, uz kurām attiecas izvērtēšanas prasība saskaņā ar 1. punktu, izvērtēšanas plāna projektu dalībvalstis Komisijai paziņo šādi:

20 darbdienās no atbalsta shēmas stāšanās spēkā, ja atbalsta shēmas budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR tās kopējā darbības periodā;

30 darbdienās no būtiskām izmaiņām, kuru rezultātā atbalsta shēmas budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR atbalsta shēmas kopējā darbības periodā;

30 darbdienās no dienas, kad oficiālajā uzskaitē iegrāmatotie atbalsta shēmas gada izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR.

Izvērtēšanas plāna projekts atbilst Komisijas noteiktajiem vispārīgajiem metodiskajiem principiem ( 11 ). Komisijas apstiprināto izvērtēšanas plānu dalībvalstis publicē.

Ex post izvērtējumu, balstoties uz izvērtēšanas plānu, veic no atbalsta piešķīrējiestādes neatkarīgs eksperts. Izvērtējumu veido vismaz viens starpposma un viens galīgais izvērtējuma ziņojums. Dalībvalstis publicē abus ziņojumus.

▼M2

Galīgo izvērtējuma ziņojumu Komisijai iesniedz ne vēlāk 9 mēnešus pirms atbrīvotās atbalsta shēmas termiņa beigām. Šo termiņu var saīsināt atbalsta shēmām, kurām izvērtēšanas prasība iestājas pēdējos divos atbalsta shēmas īstenošanas gados. Katra izvērtējuma precīzo tvērumu un kārtību nosaka Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina izvērtēšanas plānu. Paziņojumā par turpmākiem atbalsta pasākumiem ar līdzīgu mērķi apraksta, kā ir ņemti vērā izvērtēšanas rezultāti.

▼B

13. pants

Uzraudzība

Dalībvalstis kārto detalizētu uzskaiti ar informāciju un pamatojošiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai varētu noteikt, vai visi šajā regulā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu. Attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienās vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, iesniedz Komisijai visu informāciju un pamatojošos dokumentus, kurus Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu.

III NODAĻA

Īpaši noteikumi par dažādām atbalsta kategorijām

1. iedaļa

Zvejniecību ilgtspējas un ūdens bioloģisko resursu atjaunošanas un saglabāšanas veicināšana

14. pants

Vispārīgie nosacījumi

Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, atbilst visiem šādiem vispārējiem nosacījumiem:

ja atbalsts ir piešķirts saistībā ar Savienības zvejas kuģi, minēto kuģi nenodod nevienam ārpus Savienības un tā karogu nemaina uz ārpussavienības karogu vismaz piecus gadus pēc tam, kad saņemts galīgais maksājums par atbalstīto darbību. Ja kuģi minētajā laikposmā nodod vai nomaina tā karogu, attiecībā uz šo darbību nepamatoti izmaksātās summas dalībvalsts atgūst tādā apmērā, kas ir proporcionāls laikposmam, kurā šā punkta pirmajā teikumā paredzētais nosacījums nav bijis izpildīts;

darbības izmaksas nav attiecināmas, ja šajā iedaļā nav skaidri noteikts citādi.

15. pants

Atbalsts inovācijai zvejniecībā

Atbalsts, kas paredzēts inovācijai zvejniecībā un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja minētā atbalsta mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus un aprīkojumu, jaunus vai uzlabotus procesus un tehniskus paņēmienus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas, arī apstrādē un tirgvedībā.

Ar atbalstu finansētos subsidētos pakalpojumus veic dalībvalsts vai Savienības atzīta zinātniska vai tehniska struktūra, vai tie tiek veikti sadarbībā ar šādu struktūru. Minētā zinātniskā vai tehniskā struktūra apstiprina šādu darbību rezultātus. Atbalstu izmaksā tieši pētniecības un/vai zināšanu izplatīšanas organizācijai.

Atbalstu saņēmušo darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina atbilstošu publicitāti.

Attiecināmās izmaksas var būt šādas:

tiešās personāla izmaksas, kas saistītas ar pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl viņi ir nodarbināti attiecīgajā projektā;

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto attiecīgajās darbībās; ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks darbībās neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst darbību ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

ēku un zemes izmaksas, ciktāl to izmanto, un tik ilgi, kamēr to izmanto attiecīgajām darbībām, un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

attiecībā uz ēkām par attiecināmām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst darbības ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

ii)

attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām uzskata komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski radušās kapitāla izmaksas;

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kuri iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi darbību mērķiem, vai

papildu pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, citstarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši darbību rezultātā;

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

16. pants

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem

Atbalsts, kas paredzēts konsultāciju pakalpojumu izmantošanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

atbalsts uzlabo uzņēmumu kopējos darbības rādītājus un konkurētspēju un veicina zvejniecību ilgtspēju;

atbalsts, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem attiecīgajā apgabalā; kā arī

konsultāciju pakalpojumi izpaužas vienā no šādiem veidiem:

priekšizpētes un konsultāciju pakalpojumi, kuros novērtē to pasākumu dzīvotspēju, kas potenciāli ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1139 II sadaļas II nodaļu;

ii)

profesionālu ieteikumu sniegšana par vidisko ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā ierobežot un, ja iespējams, izskaust zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras, piekrastes, sauszemes un saldūdens ekosistēmām;

iii)

profesionālu ieteikumu sniegšana par darījumdarbības un tirgvedības stratēģijām.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās priekšizpētes, konsultāciju pakalpojumus un ieteikumus nodrošina zinātniskas, akadēmiskas, profesionālas vai tehniskas struktūras vai ekonomisko konsultāciju subjekti, kuriem ir vajadzīgā kompetence.

Atbalstu piešķir subsidēta pakalpojuma vai tiešas dotācijas veidā.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

17. pants

Atbalsts zinātnieku un zvejnieku partnerībai

Atbalsts, kas paredzēts zinātnieku un zvejnieku partnerībai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

atbalsta mērķis ir veicināt zinātnieku un zvejnieku zināšanu savstarpējo pārnesi;

ar to atbalsta:

tādu tīklu, partnerības nolīgumu vai apvienību veidošanu, kurās darbojas viena vai vairākas neatkarīgas zinātniskas struktūras un zvejnieki vai viena vai vairākas zvejnieku organizācijas un var piedalīties arī tehniskas struktūras;

ii)

darbības, ko veic saistībā ar tīkliem, partnerības nolīgumiem vai apvienībām, kuras minētas i) punktā. Minētās darbības var būt datu vākšanas un pārvaldības darbības, pētījumi, izmēģinājuma projekti, zināšanu un pētījumu rezultātu izplatīšana, semināri un paraugprakse.

Atbalstu piešķir subsidēta pakalpojuma vai tiešas dotācijas veidā.

Atbalsts var segt tikai šādas attiecināmās izmaksas, kas tieši radušās atbalstītā projekta rezultātā:

tiešās algu izmaksas;

dalības maksas;

ceļa izdevumi;

publikāciju izmaksas;

iegādāti datu vākšanas pakalpojumi, pētījumi, pilotprojekti;

izstāžu telpu un stendu īre un to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas;

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktuālas informācijas izplatīšanu.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

18. pants

Atbalsts cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšanai

Atbalsts, kas paredzēts cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ar to atbalsta:

profesionālo izglītību, mūžizglītību, kopīgus projektus, ekonomiskas, tehniskas, normatīvas vai zinātniskas informācijas un inovatīvas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi, jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību, higiēnu, veselību, drošību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

tīklošanos un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, citstarp organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību, sekmē sieviešu iesaistīšanos zvejotāju kopienās un izceļ mazapjoma piekrastes zvejā vai zvejā no krasta nepietiekami pārstāvētas grupas; vai

sociālo dialogu Savienības, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus, sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

Šā panta 1. punktā uzskaitītajām darbībām paredzētu atbalstu var piešķirt arī pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem vai – ja un ciktāl tas atzīts valsts tiesību aktos – pašnodarbinātu zvejnieku dzīves partneriem, kuri nav darba ņēmēji vai darījumu partneri, ja šie cilvēki ar nosacījumiem, kādi noteikti valsts tiesību aktos, parasti piedalās pašnodarbināta zvejnieka darbībās un veic tos pašus uzdevumus vai palīguzdevumus.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta maksimālās intensitātes likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izņemot profesionālās mācības kuģošanā un drošības mācības, kurām piemēro atbalsta maksimālās intensitātes likmi 100 % apmērā. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

19. pants

Atbalsts dažādošanai un jauniem ienākumu veidiem

Atbalsts, kas paredzēts dažādošanai un jauniem ienākumu veidiem un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar to atbalsta investīcijas, ar kurām palīdz dažādot zvejnieku ienākumus, šajā nolūkā izvēršot papildu darbības, citstarp investīcijas uz kuģa, makšķerēšanas tūrismu, restorānus, ar zvejošanu saistītus vidiskos pakalpojumus un izglītojošus pasākumus par zvejošanu;

ar to atbalsta zvejniekus:

kuri iesniedz darījumdarbības plānu par savu jauno darbību attīstīšanu; kā arī

ii)

kuriem ir profesionālās prasmes vai kuri tās apgūst ar darbībām, ko var finansēt saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Atbalstu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir tikai tad, ja papildu darbības ir saistītas ar zvejnieka galveno darījumdarbību – zvejošanu.

Minētā atbalsta summa, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu, nepārsniedz 50 % no budžeta, kas darījumdarbības plānā paredzēts katrai darbībai, un nepārsniedz maksimālo summu 75 000 EUR katram labuma guvējam uzņēmumam.

20. pants

Atbalsts zvejas kuģa pirmreizējai iegādei

Atbalsts, kas paredzēts zvejas kuģa pirmreizējai iegādei un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

atbalsts palīdz stiprināt ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgas zvejas darbības un labuma guvējs uzņēmums ir iesniedzis pārbaudāmu informāciju un darījumdarbības plānu, kas to apliecina; kā arī

ar to atbalsta zvejas kuģa pirmreizēju iegādi, ko veic fiziska persona, kura atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem un vismaz 5 gadus ir strādājusi par zvejnieku vai ir ieguvusi atbilstošu kvalifikāciju.

Šā panta 1. punktā paredzēto atbalstu var piešķirt arī tiesību subjektiem, kas pilnībā pieder vienai vai vairākām fiziskām personām, ja katra no tām atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt zvejas kuģa pirmreizējai iegādei, ko kopīgi veic vairākas fiziskas personas, ja katra no tām atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt arī pirmreizējai daļējai zvejas kuģa īpašumtiesību ieguvei, ko veic fiziska persona, kura atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka tai ir kontroles tiesības uz šo kuģi, jo tās īpašumā ir vismaz 33 % no zvejas kuģa vai zvejas kuģa akciju, vai ko veic tiesību subjekts, kurš atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka tam ir kontroles tiesības uz šo kuģi, jo tā īpašumā ir vismaz 33 % no zvejas kuģa vai zvejas kuģa akciju.

Atbalstu var piešķirt tikai attiecībā uz zvejas kuģi, kas atbilst visām šādām prasībām:

tas ietilpst flotes segmentā, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā norādīts, ka minētais segments ir līdzsvarā ar tam pieejamajām zvejas iespējām;

tas ir aprīkots zvejas darbībām;

tā kopējais garums nepārsniedz 24 metrus;

tas ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā vismaz trīs kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģi un vismaz piecus kalendāros gadus attiecībā uz cita veida kuģi; kā arī

tas ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā ne ilgāk kā 30 kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta maksimālās intensitātes likmi, kas noteikta 40 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, un nekādā gadījumā nepārsniedz 75 000 EUR vienam zvejniekam un attiecībā uz vienu zvejas kuģi.

21. pants

Atbalsts zvejnieku veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanai

Atbalsts, kas paredzēts zvejnieku veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

to piešķir vienīgi attiecībā uz investīcijām uz kuģa vai individuālajā aprīkojumā un ja minētās investīcijas pārsniedz Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktās prasības; kā arī

ar to neatbalsta darbības, kas palielina zvejas kuģa bruto tilpību.

Ja darbību veic, lai uzlabotu zvejnieku drošību, uz atbalstu var pretendēt par šādu priekšmetu iegādi un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšanu:

glābšanas plosti;

hidrostatiskās atvienošanas ierīces glābšanas plostiem;

personas vietu norādošas bojas, piemēram, avārijas radioboja (EPIRB), ko var iestrādāt zvejnieku glābšanas vestēs un darba apģērbā;

individuālās peldierīces, jo īpaši hidrotērpi un tērpi izdzīvošanai ekstremālos apstākļos, glābšanas riņķi un glābšanas vestes;

briesmu signālugunis;

līņmetēji;

cilvēku aiz borta glābšanas līdzekļi;

ugunsdzēsības aprīkojums, piemēram, ugunsdzēsības aparāti, ugunsdzēšanas segas, uguns un dūmu detektori, elpošanas aparāti;

ugunsdrošas durvis;

degvielas tvertņu slēgvārsti;

gāzes detektori un gāzes noplūdes signalizācijas sistēmas;

sateces ūdeņu sūkņi un tilpņu signalizācija;

radiosakaru un satelītsakaru aprīkojums;

ūdensnecaurlaidīgas lūkas un durvis;

mehānismu aizsargierīces, piemēram, vinčas vai tīkla spoles;

trapi un piekļuves kāpnes;

meklēšanas, klāja vai avārijas apgaismojums;

atvienošanas mehānisms gadījumiem, kad zvejas rīks aizķeras aiz zemūdens šķēršļa;

novērošanas kameras un monitori;

aprīkojums un elementi, kas vajadzīgi drošības uzlabošanai uz klāja.

Ja darbības veic vai aprīkojumu nodrošina, lai uzlabotu zvejnieku veselības stāvokli, uz atbalstu var pretendēt par šādu rīcību:

pirmās palīdzības komplektu iegāde un izvietošana;

neatliekamai ārstēšanai paredzētu zāļu un ierīču iegāde;

telemedicīnas, arī e-tehnoloģiju, aprīkojuma un medicīniskās attēlveidošanas tehnoloģiju, nodrošināšana, lai uz kuģa varētu saņemt attālinātas konsultācijas;

veselības uzlabošanai paredzētu norādījumu un rokasgrāmatu nodrošināšana;

veselības uzlabošanai paredzētas informatīvas kampaņas.

Ja darbības veic vai aprīkojumu nodrošina, lai uzlabotu zvejnieku higiēnas apstākļus, uz atbalstu var pretendēt par šādu priekšmetu iegādi un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšanu:

sanitārās labierīcības, piemēram, tualetes un mazgāšanās telpas;

kambīzes un pārtikas noliktavu aprīkojums;

dzeramā ūdens attīrīšanas ierīces;

ventilācijas, tīrīšanas vai dezinfekcijas iekārtas vai sistēmas atbilstīgu sanitāro apstākļu uzturēšanai uz kuģa;

norādījumi un rokasgrāmatas, arī programmatūras rīki, higiēnas uzlabošanai uz kuģa.

Ja darbības veic vai aprīkojumu nodrošina, lai uzlabotu darba apstākļus uz zvejas kuģa, uz atbalstu var pretendēt par šādu priekšmetu iegādi un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšanu:

klāja margas;

segtas klāja konstrukcijas un kajīšu modernizēšana, lai nodrošinātu aizsardzību pret dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem;

aprīkojums, kas paredzēts kajīšu drošības uzlabošanai un kuģa komandas koptelpu ierīkošanai;

aprīkojums, kas paredzēts, lai atvieglotu smagumu celšanu ar rokām, izņemot mehānismus, kas tieši saistīti ar zvejas darbībām, piemēram, vinčas;

pretslīdes krāsa un gumijas paklāji;

trokšņa, siltuma vai aukstuma izolācijas aprīkojums un ventilācijas uzlabošanas aprīkojums;

darba apģērbs un drošības aprīkojums, piemēram, ūdensnecaurlaidīgi aizsargzābaki, acu un elpošanas aizsarglīdzekļi, aizsargcimdi un ķiveres, vai aizsargaprīkojums pret krišanu;

avārijas un drošības brīdinājuma zīmes;

riska analīze un novērtēšana, lai identificētu zvejniekus apdraudošos riskus ostās vai kuģošanas laikā un tos novērstu vai samazinātu;

norādījumi un rokasgrāmatas par darba apstākļu uzlabošanu uz kuģa;

kolektīvie transportlīdzekļi pārvadāšanai no gliemju un vēžveidīgo zonām uz pirmās pārdošanas vietām;

zvejniekiem paredzētas krasta telpas uz sauszemes, kas uzlabo darba apstākļus, piemēram, ģērbtuves, vannas istabas un citas sanitārās telpas, un jo īpaši visas tās darbības, kas veicina un sekmē sieviešu ienākšanu darba tirgū.

Atbalstu piešķir zvejniekiem, attiecīgā gadījumā arī krasta zvejniekiem, vai zvejas kuģu īpašniekiem.

Ja darbība ir investīcija uz kuģa, atbalstu par viena un tā paša veida investīciju uz viena un tā paša zvejas kuģa laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepiešķir vairāk kā vienu reizi. Ja darbība ir investīcija individuālajā aprīkojumā, atbalstu par viena un tā paša veida aprīkojumu vienam un tam pašam labuma guvējam uzņēmumam laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepiešķir vairāk kā vienu reizi.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

22. pants

Atbalsts apdrošināšanas prēmiju izmaksai un finansiāliem ieguldījumiem kopfondos

Atbalsts, kas paredzēts apdrošināšanas prēmiju izmaksai un finansiāliem ieguldījumiem kopfondos un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar to atbalsta apdrošināšanas prēmijas un iemaksas kopfondos, no kurām zvejniekiem maksā finansiālu kompensāciju par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko izraisījusi aizsargājamo dzīvnieku uzvedība, sabiedrības veselības krīzes, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai vidiski incidenti, vai par zvejnieku vai zvejas kuģu glābšanas izmaksām gadījumā, ja zvejas darbību laikā notiek negadījumi jūrā;

no kopfondiem saskaņā ar šo pantu izmaksātā finansiālā kompensācija apvienojumā ar citiem Savienības vai valsts instrumentiem vai apdrošināšanas shēmām nenoved pie pārmērīgas kompensēšanas, kuras apmērs ir lielāks par nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem;

apdrošināšana neprasa vai neprecizē turpmākās produkcijas veidu vai daudzumu un atbalsts neaprobežojas tikai ar apdrošināšanu, ko sniedz konkrēta apdrošināšanas sabiedrība vai uzņēmumu grupa, kā arī

kopfondu ir akreditējusi dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šajā pantā:

sabiedrības veselības krīzes, dabas katastrofai pielīdzināmie nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, vidiskie incidenti vai jūrā notikušie negadījumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ir tie, kurus par notikušiem oficiāli atzīst dalībvalsts kompetentā iestāde;

“kopfonds” ir shēma, kuru dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir akreditējusi, lai iesaistītie zvejnieki varētu apdrošināties, un kurā ir paredzēts izmaksāt iesaistītajiem zvejniekiem kompensācijas par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko nodarījuši 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītie notikumi. Kopfondam ir pārredzama politika attiecībā uz līdzekļu iemaksāšanu fondā un izmaksāšanu no tā, kā arī skaidri noteikumi, kuros noteikta atbildība par eventuāliem parādiem.

Atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz:

50 % no summām, kuras kopfonds izmaksājis kā finanšu kompensāciju zvejniekiem;

100 % no kopfonda izveides administratīvajām izmaksām;

70 % no apdrošināšanas prēmijas izmaksām;

50 % no fonda sākotnējās kapitalizācijas.

Iemaksas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir tikai tam, lai segtu zaudējumus, ko radījušas sabiedrības veselības krīzes, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, vides incidenti vai negadījumi jūrā.

23. pants

Atbalsts zvejas iespēju iedalīšanas sistēmām

Atbalsts, kas paredzēts zvejas iespēju iedalīšanas sistēmām un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar to atbalsta tādu sistēmu konceptuālu vai detalizētu izstrādi, uzraudzību, izvērtēšanu un pārvaldību, kuras dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu izmanto zvejas iespēju iedalīšanai, lai zvejas darbības pielāgotu zvejas iespējām; kā arī

atbalstu piešķir juridiskām vai fiziskām personām vai dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām, arī atzītām ražotāju organizācijām, kas iesaistītas kopīgā zvejas iespēju iedalīšanas sistēmu pārvaldībā.

Atbalstu piešķir subsidēta pakalpojuma vai tiešas dotācijas veidā.

Atbalsts var segt tikai šādas attiecināmās izmaksas:

tiešās algu izmaksas;

materiālo vai nemateriālo aktīvu iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

publikāciju izmaksas; vai

projektēšanas un izstrādes pakalpojumu vai pētījumu iegāde.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 100 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

24. pants

Atbalsts, kas paredzēts, lai ierobežotu zvejošanas ietekmi uz jūras vidi un lai zvejošanu pielāgotu sugu aizsardzības vajadzībām

Atbalsts, kas paredzēts, lai ierobežotu zvejošanas ietekmi uz vidi un lai zvejošanu pielāgotu sugu aizsardzības vajadzībām, un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja: ar to samazina zvejošanas ietekmi uz jūras vidi, palīdz pakāpeniski izskaust izmetumus un veicina pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu.

Atbalstu piešķir, lai atbalstītu:

investīcijas aprīkojumā, ar ko uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

investīcijas uz kuģa vai aprīkojumā, ar ko izmetumus izskauž, novēršot un mazinot nevēlamas nozvejas no komerciāliem krājumiem, vai ar ko nevēlamas nozvejas apstrādā tā, lai tās varētu izkraut saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu;

investīcijas aprīkojumā, ar ko ierobežo un, ja iespējams, novērš zvejošanas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni; vai

investīcijas aprīkojumā, ar kuru zvejas rīkus un nozvejas pasargā no zīdītājiem un putniem, kas aizsargāti ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK ( 12 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK ( 13 ), ar noteikumu, ka šādas investīcijas nesamazina zvejas rīku selektivitāti un ka ir veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu fiziska kaitējuma nodarīšanu plēsējiem.

Atbalstu par viena un tā paša veida aprīkojumu uz viena un tā paša Savienības zvejas kuģa laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim nepiešķir vairāk kā vienu reizi.

Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts šā panta 2. punktā, ir pierādāmi labāka selektivitāte izmēra ziņā vai pierādāmi mazāka ietekme uz ekosistēmu un nemērķa sugām nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, kuru atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kas reģionalizācijas kontekstā pieņemti, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

Atbalstu piešķir:

to Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kas ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un kas divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;

attiecīgās dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām.

25. pants

Atbalsts ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistītai inovācijai

Atbalsts, kas paredzēts ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistītai inovācijai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar to palīdz pakāpeniski izskaust izmetumus un piezvejas un atvieglot pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu, kā arī samazināt zvejošanas ietekmi uz jūras vidi un aizsargājamiem dzīvniekiem;

ar to atbalsta darbības – citstarp zvejas paņēmienu un zvejas rīku selektivitātes uzlabošanu –, kuru mērķis ir attīstīt vai pārņemt jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina zvejas darbību vidisko ietekmi, vai kuru mērķis ir palīdzēt panākt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgāku izmantošanu un līdzāspastāvēšanu ar aizsargājamiem dzīvniekiem;

atbalstītās darbības veic dalībvalsts atzīta zinātniska vai tehniska struktūra vai veic sadarbībā ar šādu struktūru, kura apstiprina minēto darbību rezultātus; kā arī

atbalstīto darbību rezultātiem dalībvalstis nodrošina atbilstošu publicitāti.

Atbalstu piešķir subsidētu pakalpojumu veidā.

Saskaņā ar šo pantu finansētos projektos iesaistītu zvejas kuģu īpatsvars nepārsniedz 5 % no nacionālās flotes zvejas kuģu skaita vai 5 % no nacionālās flotes bruto tilpības, kas aprēķināta atbalsta instrumenta pieņemšanas laikā.

Attiecināmās izmaksas var būt tikai šādas:

tiešās personāla izmaksas, kas saistītas ar pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl viņi ir nodarbināti attiecīgajā projektā;

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā; ja šādu instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

ēku un zemes izmaksas, ciktāl to izmanto, un tik ilgi, kamēr to izmanto attiecīgajā projektā, un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

attiecībā uz ēkām par attiecināmām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

ii)

attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski radušās kapitāla izmaksas;

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem; vai

citas pieskaitāmās izmaksas un darbības izmaksas, arī materiālu, piederumu un līdzīgu preču izmaksas, kas tieši radušās projekta rezultātā.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

26. pants

Atbalsts jūras biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un kompensācijas režīmiem, kas saistīti ar ilgtspējīgām zvejas darbībām

Atbalsts, kas paredzēts jūras biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un ar ilgtspējīgām zvejas darbībām saistītiem kompensācijas režīmiem un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība.

Atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šo pantu, attiecas uz šādām darbībām:

zvejnieku veikta atkritumu savākšana jūrā, piemēram, pasīva pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma savākšana; atbalsts attiecas tikai uz šādām darbībām:

pazaudētu zvejas rīku savākšana jūrā, jo īpaši tādēļ, lai izskaustu “rēgu zveju”;

ii)

piedrazojuma savākšanai un uzglabāšanai paredzēta aprīkojuma iegāde un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšana uz kuģa;

iii)

atkritumu savākšanas shēmu izveide, arī finansiālu stimulu nodrošināšana zvejniekiem, kuri šādās shēmās piedalās;

iv)

piedrazojuma uzglabāšanai un reciklēšanai paredzēta aprīkojuma iegāde un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšana zvejas ostas iekārtās;

komunikācijas, informēšanas, izpratnes veidošanas kampaņas, kas rosina zvejniekus un citas ieinteresētās personas piedalīties projektos, kuru mērķis ir pazaudētu zvejas rīku savākšana, vai

vi)

zvejnieku un ostas darbinieku apmācība;

tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizēšana – arī zinātniska sagatavošana un izvērtēšana –, kas paredzēti jūras dzīvnieku un augu valsts aizsargāšanai un spēcināšanai; atbalsts attiecas tikai uz šādām darbībām:

jūras teritoriju aizsardzībai pret tralēšanu paredzētu objektu iegāde un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšana;

ii)

degradētu jūras ekosistēmu atjaunošanai paredzētu objektu iegāde un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšana; vai

iii)

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanas darbiem, piemēram, ģeoloģisko izpēti, zinātniskiem pētījumiem vai izvērtējumiem.

Izmaksas par nogremdēšanai un mākslīgu rifu izveidošanai paredzētu kuģu iegādi nav attiecināmas;

līdzdalība jūras bioloģisko resursu pārvaldības vai saglabāšanas uzlabošanā, uzstādot šādus priekšmetus vai veicot šādas darbības un projektus:

apaļie āķi;

ii)

akustiskās atbaidīšanas ierīces;

iii)

ierīces, kas bruņrupučiem ļauj izkļūt no zvejas rīka (turtle excluder devices jeb TED);

iv)

putnu atbaidīšanas auklas;

citi rīki vai ierīces, kas iedarbīgi novērš nejaušas aizsargājamo dzīvnieku nozvejas;

vi)

zvejnieku apmācība par jūras bioloģisko resursu labāku pārvaldību vai saglabāšanu;

vii)

projekti, kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta piekrastes biotopiem, kas ir nozīmīgi zivīm, putniem un citiem organismiem;

viii)

projekti, kuru uzmanības centrā ir zivju reprodukcijai svarīgas teritorijas, piemēram, piekrastes mitrāji; vai

ix)

zvejas rīku aizstāšana ar mazietekmējošas zvejas rīkiem un izmaksas, kas saistītas ar zivju ķeramajiem groziem un krātiņveida lamatām, džigošanu un zveju ar rokas āķu rindām;

līdzdalība citās darbībās – arī to zinātniska sagatavošana un izvērtēšana –, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, konkrētu jūras un piekrastes biotopu atjaunošana, lai stiprinātu zivju krājumu ilgtspēju. Uz atbalstu pretendēt var par izmaksām, kas radušās saistībā ar šādām darbībām:

shēmas, kurās testē novatoriskus monitoringa paņēmienus, jo īpaši:

—

attālās elektroniskās novērošanas sistēmas, kas paredzētas aizsargājamo dzīvnieku nejaušu nozveju monitoringam un reģistrēšanai, piemēram, videonovērošanas sistēma (closed-circuit television; CCTV),

—

tādu okeanogrāfisko datu kā temperatūras, sāļuma, planktona, aļģu ziedēšanas vai duļķainības reģistrēšana,

—

invazīvu svešzemju sugu (ISS) kartēšana,

—

uz ISS izplatības ierobežošanu un kontroli vērstas darbības, arī pētījumi;

ii)

finansiāli stimuli uz kuģa uzstādīt automātiskās reģistrācijas ierīces, kas paredzētas tādu okeanogrāfisko datu kā temperatūras, sāļuma, planktona, aļģu ziedēšanas vai duļķainības monitoringam un reģistrēšanai;

iii)

pasākumi, kas mazina fizikālo un ķīmisko piesārņojumu;

iv)

pasākumi, kas mazina cita veida fizikālo noslodzi, arī antropogēnu zemūdens troksni, kurš negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību;

labvēlīgi saglabāšanas pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt un saglabāt augus un dzīvniekus, arī reintroducēt autohtonās sugas vai palielināt to populāciju, un Komisijas paziņojumā par zaļo infrastruktūru minēto zaļās infrastruktūras principu piemērošana ( 14 ); vai

vi)

pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izskaust ISS.

Šā panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētais atbalsts ir iespējams tad, ja attiecīgo shēmu vai pasākumu ir oficiāli atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde. Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka nenotiek pārmērīga kompensēšana, kāda varētu rasties, vienlaikus izmantojot Savienības, valsts un privātās shēmas.

27. pants

Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai

Atbalsts, kas paredzēts energoefektivitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, izņemot dzinēju aizstāšanai vai modernizēšanai paredzēto atbalstu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtais atbalsts var attiekties tikai uz šādiem pasākumiem:

tādas investīcijas aprīkojumā vai uz kuģa, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti. Uz atbalstu pretendēt var arī par investīcijām zvejas rīkos, taču ar noteikumu, ka rezultātā netiek mazināta minēto zvejas rīku selektivitāte;

energoefektivitātes auditi un sistēmas; vai

pētījumi, kuros novērtē alternatīvu piedziņas sistēmu un korpusu uzbūves pienesumu zvejas kuģu energoefektivitātes kontekstā.

Atbalstu saskaņā ar 2. punktu piešķir tikai zvejas kuģu īpašniekiem, un par viena un tā paša veida investīciju attiecībā uz vienu un to pašu zvejas kuģi laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim to nepiešķir vairāk kā vienu reizi.

Attiecināmās izmaksas ir tiešās papildu izmaksas, kas radušās attiecīgo darbību rezultātā. Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā attaisnotās izmaksas, kas saistītas ar:

pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot kuģa korpusa hidrodinamiku, var ietvert tikai:

—

investīcijas kuģa stabilitātes mehānismos, piemēram, ķimeņķīļos un bulba priekšgalos, kuri uzlabo kuģa jūrasspēju un stabilitāti,

—

izmaksas, kas saistītas ar netoksisku pretapaugšanas līdzekļu, piemēram, vara pārklājuma, izmantošanu berzes mazināšanai,

—

izmaksas, kas saistītas ar stūres mehānismu, piemēram, stūres mehānisma vadības sistēmām un vairākām stūrēm, kuras ļauj stūrēšanas intensitāti samazināt atkarībā no laika un jūras apstākļiem, vai

—

tilpņu pārbaudi, ko veic, lai apzinātu hidrodinamikas uzlabošanas iespējas;

ii)

pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot kuģa piedziņas sistēmu, var ietvert izmaksas, kas saistītas ar šādu priekšmetu iegādi un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšanu:

—

energoefektīvas dzenskrūves, arī dzenvārpstas,

—

katalizatori,

—

energoefektīvi ģeneratori, piemēram, tādi, kuros izmanto ūdeņradi vai dabasgāzi,

—

piedziņas elementi, kas izmanto atjaunīgos energoresursus, piemēram, buras, pūķi, vēja rotori, turbīnas vai saules paneļi,

—

priekšgala dzinekļi,

—

ekonometri, degvielas pārvaldības sistēmas un monitoringa sistēmas vai

—

investīcijas sprauslās, kas uzlabo piedziņas sistēmu;

iii)

investīcijām zvejas rīkos un zvejas aprīkojumā, var ietvert tikai izmaksas, kas saistītas ar šādiem pasākumiem:

—

velkamu zvejas rīku aizstāšana ar alternatīviem zvejas rīkiem,

—

velkamu zvejas rīku modificēšana vai

—

investīcijas velkamu zvejas rīku monitoringa aprīkojumā;

iv)

investīcijām, kuru mērķis ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa samazināšana, var ietvert tikai:

—

investīcijas, kas paredzētas kuģu dzesēšanas, saldēšanas vai izolācijas sistēmu uzlabošanai, vai

—

investīcijas, kas paredzētas, lai veicinātu kuģī saražotās siltumenerģijas reciklēšanu, proti, siltuma reģenerāciju un atkārtotu izmantošanu citām palīgdarbībām uz kuģa.

Par izmaksām, kas saistītas ar parastu korpusa apkopi, uz 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto atbalstu pretendēt nevar.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

28. pants

Atbalsts, kas vērsts uz pievienoto vērtību, produktu kvalitāti un nevēlamu nozveju izmantošanu

Atbalsts, kas vērsts uz pievienoto vērtību, produktu kvalitāti un nevēlamu nozveju izmantošanu un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar minēto atbalstu tiecas uzlabot nozvejoto zivju pievienoto vērtību vai kvalitāti;

atbalsts sedz tikai šādas attiecināmās izmaksas:

investīcijas, ar ko palielina zvejas produktu pievienoto vērtību, jo īpaši dodot zvejniekiem iespēju pašiem veikt savu nozveju apstrādi, tirgvedību un tiešo pārdošanu; vai

ii)

inovatīvas investīcijas uz kuģa, ar ko uzlabo zvejas produktu kvalitāti.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto atbalstu ar nosacījumu, ka tiek izmantoti zvejas rīki, ar kuriem samazina nevēlamas nozvejas, piešķir tikai tādiem Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

29. pants

Atbalsts zvejas ostām, izkraušanas vietām, izsoļu namiem un patvēruma vietām

Atbalsts, kas paredzēts zvejas ostām, izkraušanas vietām, izsoļu namiem un patvēruma vietām un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar to tiecas uzlabot izkrauto produktu kvalitāti, kontroli un izsekojamību, palielināt energoefektivitāti, veicināt vides aizsardzību un uzlabot drošību un darba apstākļus;

atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas, kuras:

uzlabo zvejas ostu, izsoļu namu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu infrastruktūru, citstarp investīcijas pienācīgās iekārtās, kurās pieņemt jūrā savāktos nozaudētos zvejas rīkus un jūras piedrazojumu;

ii)

veicina visu nozveju izkraušanas pienākuma izpildi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1379/2013 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu vai pievieno vērtību nepietiekami izmantotiem nozvejas komponentiem; vai

iii)

būvējot vai modernizējot patvēruma vietas, uzlabo zvejnieku drošību.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

30. pants

Atbalsts zvejai iekšējos ūdeņos un par iekšējo ūdeņu dzīvniekiem un augiem

Atbalsts zvejai iekšējos ūdeņos un par iekšējo ūdeņu dzīvniekiem un augiem un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ar to atbalsta:

iekšējo ūdeņu zvejas ietekmes uz vidi samazināšanu;

energoefektivitātes uzlabošanu;

izkrauto zivju pievienotās vērtības vai kvalitātes uzlabošanu; vai

zvejnieku veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanu.

Atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šo pantu, var attiekties tikai uz šādām attiecināmajām izmaksām:

investīcijas 18. pantā minētajā un ar tā nosacījumiem saskanīgā cilvēkkapitāla, darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšanā;

investīcijas 21. pantā minētajos un ar tā nosacījumiem saskanīgos kuģos vai individuālajā aprīkojumā;

investīcijas 24. pantā minētajās un ar tā nosacījumiem saskanīgās iekārtās;

investīcijas 27. pantā minētajā un ar tā nosacījumiem saskanīgā energoefektivitātes uzlabošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā;

investīcijas 28. pantā minētajā un ar tā nosacījumiem saskanīgā nozvejoto zivju vērtības vai kvalitātes uzlabošanā;

investīcijas 29. pantā minētajās un ar tā nosacījumiem saskanīgās zvejas ostās, patvēruma vietās un izkraušanas vietās; vai

investīcijas tīklos un citos zvejas rīkos, kas pakļauti paaugstinātam nodilumam sakarā ar kaitējumu, ko nodarījuši dzīvnieki, citstarp invazīvu sugu dzīvnieki, kas nav zivis, un saistītās iekārtās.

Atbalstu var sniegt inovācijas attīstībai saskaņā ar 15. pantu, konsultāciju pakalpojumiem saskaņā ar 16. pantu un zinātnieku un zvejnieku partnerībām saskaņā ar 17. pantu.

Lai veicinātu dažādošanu, ko īsteno zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, var atbalstīt iekšējo ūdeņu zvejas darbību dažādošanu, papildinot tās darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar 19. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Šā panta 2. punktā:

21., 24., 27. un 28. pantā sniegtās atsauces uz zvejas kuģiem uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;

24. pantā sniegtās atsauces uz jūras vidi uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis;

21., 24. un 27. pantā izklāstītos nosacījumus, kas attiecas uz jūras zvejas kuģiem, neattiecina uz zveju iekšējos ūdeņos.

Lai aizsargātu un spēcinātu ūdens dzīvnieku un augu valsti, var atbalstīt tikai:

to NATURA 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un monitoringu, kurās tiek veiktas zvejas darbības, un iekšējo ūdeņu sanāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK ( 15 ); tas ietver arī migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, neskarot šīs regulas 26. panta 2. punkta d) apakšpunktu un – attiecīgā gadījumā – ar iekšējos ūdeņos nodarbināto zvejnieku līdzdalību;

tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecību, modernizēšanu vai uzstādīšanu – arī to zinātnisko sagatavošanu, uzraudzīšanu un izvērtēšanu –, kas paredzēti ūdens dzīvnieku un augu valsts aizsardzībai un spēcināšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, turpina darboties vienīgi iekšējos ūdeņos.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta maksimālās intensitātes likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izņemot 2. punkta g) apakšpunktā minēto pasākumu, kuram piemēro 40 % atbalsta intensitāti. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

2. iedaļa

Akvakultūras darbību ilgtspējas veicināšana

31. pants

Vispārīgie nosacījumi

Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šo iedaļu, atbilst šādiem vispārīgajiem nosacījumiem:

ja šajā regulā nav noteikts citādi, to piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem;

ja darbības sastāv no tādām investīcijām aprīkojumā vai infrastruktūrā, ar kurām nodrošina atbilstību nākamībā gaidāmām vidiskām, cilvēka vai dzīvnieku veselības, higiēnas vai dzīvnieku labturības prasībām, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem, atbalstu var piešķirt līdz dienai, kurā šādas prasības uzņēmumiem kļūst obligātas;

atbalstu nepiešķir akvakultūras darbībām, kurās tiek audzēti ģenētiski modificēti organismi;

to nepiešķir par aizsargājamās jūras teritorijās notiekošām akvakultūras darbībām, ja dalībvalsts kompetentā iestāde uz vidiskās ietekmes novērtējuma pamata ir noteikusi, ka konkrētā darbība rada vērā ņemamu nelabvēlīgu vidisku ietekmi, ko nav iespējams pienācīgā mērā mazināt.

Šajā iedaļā paredzētu atbalstu investīcijām, kuru mērķis ir izmantot jaunus tirgus, piešķir tikai tad, ja labuma guvējs uzņēmums iesniedz dokumentāciju, kas pierāda, ka projektam ir labas un ilgtspējīgas tirgus perspektīvas.

Investīcijai, par kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES ( 16 ) jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka šāds novērtējums ir veikts un attīstības piekrišana attiecīgajam investīciju projektam ir dota pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas.

32. pants

Atbalsts inovācijai akvakultūrā

Atbalsts, kas paredzēts inovācijai akvakultūrā un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar to tiek stimulēta inovācija akvakultūrā;

atbalsta mērķis ir:

akvakultūras saimniecībās pilnveidot tehniskās, zinātniskās vai organizatoriskās zināšanas, kuras jo īpaši samazina saimniecību vidisko ietekmi, samazina atkarību no zivju miltiem un zivju eļļas, veicina akvakultūras resursu izmantošanas ilgtspēju, uzlabo dzīvnieku labturību vai veicina jaunas ilgtspējīgas ražošanas metodes;

ii)

izveidot vai ieviest tirgū jaunas akvakultūras sugas ar tirgus potenciālu, jaunus vai ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, vai jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas;

iii)

izpētīt inovatīvo produktu vai procesu tehniskās vai ekonomiskās īstenošanas iespējas.

Šajā pantā minētos subsidētos pakalpojumus veic dalībvalsts atzītas publiskas vai privātas zinātniskas vai tehniskas struktūras vai arī tās tiek veiktas sadarbībā ar šādām struktūrām, kuras apstiprina minēto subsidēto pakalpojumu rezultātus.

Atbalstu saņēmušo projektu rezultātiem dalībvalsts nodrošina atbilstošu publicitāti.

Attiecināmās izmaksas var būt šādas:

tiešās personāla izmaksas, kas saistītas ar pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl viņi ir nodarbināti attiecīgajā projektā;

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā;

ēku izmaksas, ciktāl tās izmanto, un tik ilgi, kamēr tās izmanto attiecīgajam projektam, un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

ii)

attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām uzskata komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski radušās kapitāla izmaksas;

citas pieskaitāmās izmaksas un darbības izmaksas, arī materiālu, piederumu un līdzīgu preču izmaksas, kas tieši radušās projekta rezultātā.

Piemērojot b) apakšpunktu, ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

33. pants

Atbalsts investīcijām, kas palielina akvakultūras ražīgumu vai labvēlīgi ietekmē akvakultūras vidi

Atbalsts, kas paredzēts akvakultūras ražīgumu palielinošām investīcijām vai pozitīvi ietekmē akvakultūras vidi un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ar to atbalsta:

ienesīgas investīcijas akvakultūrā;

akvakultūras ražošanas un audzēto sugu dažādošanu;

akvakultūras vienību modernizāciju, arī akvakultūrā iesaistīto darba ņēmēju darba un drošības apstākļu uzlabošanu;

uzlabojumus un modernizāciju saistībā ar dzīvnieku veselību un labturību, arī tāda aprīkojuma iegādi, kas paredzēts saimniecību aizsardzībai pret savvaļas plēsējiem;

investīcijas nelabvēlīgas vidiskās ietekmes samazināšanā vai labvēlīgas vidiskās ietekmes veicināšanā un efektīvākā resursu izmantošanā;

investīcijas akvakultūras produktu kvalitātes uzlabošanā vai vērtības pievienošanā akvakultūras produktiem;

akvakultūras dīķu vai lagūnu atjaunošanu, izvācot sanesas, vai investīcijas, kuru mērķis ir novērst sanesu nogulsnēšanos;

akvakultūras uzņēmumu ienākumu dažādošanu, pievēršoties papildinošām darbībām citās jomās ārpus akvakultūras;

investīcijas, kuru rezultātā akvakultūras uzņēmumu ietekme uz ūdens izmantojumu un kvalitāti būtiski samazinās, jo īpaši tāpēc, ka – arī multitrofisko akvakultūras sistēmu ietekmē – samazinās izmantojamais ūdens vai ķimikāliju, antibiotiku un citu zāļu daudzums vai uzlabojas izplūstošā ūdens kvalitāte;

tādu slēgtu akvakultūras sistēmu izmantošanas veicināšanu, kurās akvakultūras produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, tādējādi samazinot izmantojamā ūdens daudzumu; vai

investīcijas akvakultūras uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanā un akvakultūras uzņēmumu pārejā uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

Atbalstu, kas paredzēts 1. punkta h) apakšpunktā, akvakultūras uzņēmumiem piešķir tikai tad, ja papildinošās darbības, citstarp makšķerēšanas tūrisms, akvakultūras vidiskie pakalpojumi vai izglītojoši pasākumi par akvakultūru, ir saistītas ar uzņēmuma pamatdarbību akvakultūrā.

Šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt investīcijām, ar ko atbalsta akvakultūras uzņēmumu ražošanas palielināšanu un/vai šo uzņēmumu modernizēšanu, vai arī jaunu ražošanas jaudu veidošanai, bet ar noteikumu, ka izstrāde notiek saskaņā ar akvakultūras attīstības plānu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. pantā.

Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās investīcijas ietver investīcijas, kas saistītas ar ilgtspējīgākas barības izmantošanu, barības vielu noplūdes un notekūdeņu samazināšanu un pārvaldību, aizplūžu samazināšanu, tādu ķīmisko vielu un zāļu izmantošanu, kurām ir mazāka ietekme uz vidi, aprites pieejas pieņemšanu atkritumu apsaimniekošanā, akvakultūras rīku likvidēšanu vai bioloģiski noārdāmu akvakultūras rīku izmantošanu, lai izvairītos no jūras piedrazojuma, plēsēju pārvaldību un tādas investīcijas, kas sniedz izmērāmu ieguldījumu biodaudzveidības vai ekoloģiskās nepārtrauktības atjaunošanā.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi. Darbībām, kas pozitīvi ietekmē vidi, atbalsta maksimālās intensitātes likme ir 80 %, ja vien attiecībā uz IV pielikumu nav piemērojama augstāka atbalsta intensitātes likme.

34. pants

Atbalsts akvakultūras saimniecībām paredzētiem pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumiem

Atbalsts, kas domāts akvakultūras saimniecībām paredzētiem pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumiem un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar to uzlabo akvakultūras saimniecību vispārējo veiktspēju un konkurētspēju;

atbalsts samazina akvakultūras saimniecību nelabvēlīgo vidisko ietekmi; kā arī

ar to atbalsta tehniskas, zinātniskas, juridiskas, vidiskas vai ekonomiskas dabas lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu iegādi.

Piemērojot b) apakšpunktu, atbalstu piešķir tikai akvakultūras MVU vai akvakultūras organizācijām, citstarp akvakultūras ražotāju organizācijām un akvakultūras ražotāju organizāciju apvienībām.

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver:

pārvaldības jautājumus, kas jāsakārto, lai akvakultūras saimniecības varētu panākt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem vides jomā, kā arī jūras telpiskās plānošanas prasībām;

vidiskās ietekmes novērtējumu, kāds minēts Direktīvā 2011/92/ES un Direktīvā 92/43/EEK;

pārvaldības jautājumus, kas jāsakārto, lai akvakultūras saimniecības varētu panākt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem par ūdensdzīvnieku veselību un labturību vai par sabiedrības veselību;

uz Savienības un valsts tiesību aktiem pamatotos standartus;

tirgvedības un darījumdarbības stratēģijas; vai

1. punktā minētos konsultāciju pakalpojumus sniedz zinātniskas vai tehniskas struktūras, kā arī subjekti, kuri piedāvā juridiskas vai ekonomiskas konsultācijas un kuriem saskaņā ar dalībvalsts atzinumu ir vajadzīgā kompetence. Atbalstu piešķir subsidēta pakalpojuma vai tiešas dotācijas veidā.

Labuma guvēji uzņēmumi to nesaņem vairāk kā vienreiz gadā attiecībā uz katru konsultāciju pakalpojumu kategoriju, kas nosaukta 2. punktā.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

35. pants

Atbalsts cilvēkkapitāla un tīklošanās veicināšanai akvakultūrā

Atbalsts, kas paredzēts cilvēkkapitāla un tīklošanās veicināšanai akvakultūrā un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ar to atbalsta:

profesionālas mācības, mūžizglītību, zinātniskās un tehniskās informācijas un inovatīvas prakses izplatīšanu, jaunu profesionālo prasmju apguvi akvakultūrā un akvakultūras darbību vidiskās ietekmes samazināšanu;

darba apstākļu uzlabošanu un darba drošības veicināšanu; kā arī

tīklošanos un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp akvakultūras uzņēmumiem vai profesionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām, arī zinātniskām un tehniskām struktūrām vai struktūrām, kas veicina vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību.

Atbalstu piešķir subsidēta pakalpojuma vai tiešas dotācijas veidā.

Atbalsts var segt tikai šādas attiecināmās izmaksas, kas tieši radušās atbalstītā projekta rezultātā:

tiešās algu izmaksas;

dalības maksas;

ceļa izdevumi;

publikāciju izmaksas;

iegādāti datu vākšanas pakalpojumi, pētījumi, pilotprojekti;

izstāžu telpu un stendu īre un to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas; vai

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktuālas informācijas izplatīšanu.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

36. pants

Atbalsts akvakultūras saimniecību potenciāla palielināšanai

Atbalsts, kas paredzēts akvakultūras saimniecību potenciāla palielināšanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

minētais atbalsts veicina akvakultūras saimniecību un infrastruktūru attīstību un mazina darbību nelabvēlīgo vidisko ietekmi;

ar to atbalsta:

akvakultūras attīstībai vispiemērotāko teritoriju identificēšanu un kartēšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā telpiskās plānošanas procesus, un tādu teritoriju identificēšanu un kartēšanu, kurās, lai saglabātu šādu teritoriju funkcijas ekosistēmas darbībā, akvakultūra nebūtu pieļaujama;

ii)

tādu atbalsta iekārtu un infrastruktūru uzlabošanu un pilnveidošanu – arī investīcijas zemes konsolidācijā, energoapgādē vai ūdens apsaimniekošanā –, kas vajadzīgas, lai palielinātu akvakultūras saimniecību potenciālu un mazinātu akvakultūras nelabvēlīgo vidisko ietekmi;

iii)

rīcību, kuru, lai nepieļautu būtisku kaitējumu akvakultūrai, kompetentās iestādes uzsāk un īsteno saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punktu vai Direktīvas 92/43/EEK 16. panta 1. punktu; vai

iv)

rīcību, kuru pēc paaugstinātas mirstības vai slimību konstatēšanas kompetentās iestādes uzsākušas un īstenojušas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/429 ( 17 ) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/689 ( 18 ).

Piemērojot b) apakšpunkta iv) punktu, atbalstu piešķir tikai tādu rīcības plānu pieņemšanai attiecībā uz gliemjiem un vēžveidīgajiem, kuru mērķis ir krājumu aizsardzība, atjaunošana un pārvaldība, citstarp gliemju un vēžveidīgo dabīgo atradņu uzturēšanai paredzētais atbalsts šo dzīvnieku audzētājiem.

Attiecināmās izmaksas, kas tieši radušās atbalstītā projekta rezultātā, var būt šādas:

izmaksas, kas saistītas ar investēšanu materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

tiešās algu izmaksas; vai

ārējo konsultantu sniegto konsultāciju, līgumpētniecības un atbalsta pakalpojumu izmaksas.

Labuma guvēji uzņēmumi saskaņā ar šo pantu ir tikai tie uzņēmumi, kuriem dalībvalsts uzticējusi 1. punkta b) apakšpunktā minētos uzdevumus.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

37. pants

Atbalsts akvakultūras jaunpienācējiem, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu akvakultūru

Atbalsts, kas paredzēts, lai akvakultūras jaunpienācējus iedrošinātu pievērsties ilgtspējīgai akvakultūrai, un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar minēto atbalstu tiek sekmēta uzņēmējdarbība akvakultūrā; kā arī

ar to atbalsta ilgtspējīgas akvakultūras uzņēmumu izveidi, ko veic akvakultūras jaunpienācēji.

Atbalstu akvakultūras jaunpienācējiem piešķir, ja:

viņiem ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence;

viņi pirmo reizi dibina akvakultūras MVU, kurā paši ir vadītāji; kā arī

viņi iesniedz darījumdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību.

Lai apgūtu atbilstošas profesionālās prasmes, akvakultūras jaunpienācēji var saņemt 35. panta 1. punktā paredzēto atbalstu.

Attiecināmās izmaksas, kas tieši radušās atbalstītā projekta rezultātā, var būt šādas:

algu izmaksas;

citas pieskaitāmās izmaksas, arī materiālu un piederumu izmaksas;

aprīkojuma izmaksas; vai

izmaksas par investīcijām materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

38. pants

Atbalsts pārejai uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru

Atbalsts, kas paredzēts pārejai uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

minētais atbalsts veicina bioloģiskās akvakultūras vai energoefektīvas akvakultūras attīstību;

ar to atbalsta:

pāreju no tradicionālajām akvakultūras metodēm uz bioloģisko akvakultūru tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 ( 19 ), un saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1165 ( 20 );

ii)

līdzdalību Savienības vides vadības un audita sistēmās (EMAS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 ( 21 ).

Ar pāreju saistīto atbalstu var piešķirt tikai tiem labuma guvējiem uzņēmumiem, kuri apņemas vismaz trīs gadus piedalīties EMAS vai vismaz piecus gadus ievērot bioloģiskās audzēšanas prasības. Saskaņā ar šo punktu uzņemtajās saistībās iekļauj pārskatīšanas klauzulu, lai nodrošinātu to pielāgošanu šajā pantā minēto attiecīgo obligāto prasību, standartu un nosacījumu grozījumu gadījumā.

Atbalstu piešķir kompensācijas veidā ne ilgāk kā triju gadu laikposmā, kurā notiek uzņēmuma pāreja uz bioloģisko audzēšanu vai gatavošanās līdzdalībai EMAS. Minēto kompensāciju dalībvalstis aprēķina, pamatojoties uz:

zaudētajiem ieņēmumiem vai papildu izmaksām, kas radušās, kamēr notiek pāreja no tradicionālās audzēšanas uz bioloģisko audzēšanu, un attiecas uz darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu;

papildu izmaksām, kas izriet no pieteikuma iesniegšanas un gatavošanās līdzdalībai EMAS un attiecas uz darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

Ja labuma guvējs uzņēmums nespēj izpildīt 2. punktā noteiktās saistības ārkārtēju un ārēju apstākļu dēļ, atbalsta summu, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu, atskaita un atgūst proporcionāli, pamatojoties uz sākotnējo saistību ilgumu un saistību neizpildes laiku.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

39. pants

Atbalsts vidiskiem pakalpojumiem

Atbalsts, kas paredzēts akvakultūrai, kura nodrošina vidiskus pakalpojumus, un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

minētais atbalsts veicina tādas akvakultūras attīstību, kura nodrošina vidiskus pakalpojumus; kā arī

ar to atbalsta:

akvakultūras metodes, kuras ir saderīgas ar īpašām vidiskām vajadzībām un uz kurām attiecas konkrētas apsaimniekošanas prasības, kas izriet no NATURA 2000 teritoriju noteikšanas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK;

ii)

(tieši saistīto izmaksu ziņā) līdzdalību ūdensdzīvnieku saglabāšanā un pavairošanā ex situ, ko veic saskaņā ar saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas programmām, kuru izstrādātājas ir valsts sektora iestādes vai kuras tiek īstenotas minēto iestāžu pārraudzībā;

iii)

akvakultūras darbības, citstarp vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un spēcināšanu, un ainavai un akvakultūras zonām piemītošo tradicionālo iezīmju pārvaldību.

Atbalstu, kas paredzēts šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, piešķir kā ikgadēju kompensāciju. Attiecināmās izmaksas ir papildu izmaksas un/vai negūtie ienākumi, kas izriet no attiecīgo teritoriju pārvaldības prasībām saistībā ar Direktīvas 92/43/EEK vai Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas nolūkā attiecināmās izmaksas ir tiešās papildu izmaksas, kas radušās attiecīgo darbību rezultātā.

Atbalstu, kas paredzēts 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, piešķir tikai tiem labuma guvējiem uzņēmumiem, kuri apņemas vismaz piecus gadus ievērot ūdensvides prasības, kas pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktu piemērošanu obligātajā apjomā. Darbības radītos vidiskos ieguvumus pierāda ar iepriekšēju novērtējumu, ko veic dalībvalsts norīkotas kompetentas struktūras, ja vien minētās darbības radītie vidiskie ieguvumi jau nav atzīti.

Atbalstu, kas paredzēts 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, piešķir kā ikgadēju kompensāciju. Attiecināmās izmaksas ir tiešās papildu izmaksas un/vai negūtie ienākumi.

To darbību rezultātiem, kas atbalstītas saskaņā ar šo pantu, dalībvalsts nodrošina atbilstošu publicitāti.

Saskaņā ar šo pantu uzņemtajās saistībās iekļauj pārskatīšanas klauzulu, lai nodrošinātu to pielāgošanu šajā pantā minēto attiecīgo obligāto prasību, standartu un nosacījumu grozījumu gadījumā.

40. pants

Atbalsts pasākumiem sabiedrības veselības jomā

Atbalsts, kas paredzēts pasākumiem sabiedrības veselības jomā un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ar to atbalsta shēmu, ar ko gliemju audzētājiem kompensē gliemju ieguves apturēšanu uz zināmu laiku, kurā šāda apturēšana notiek vienīgi ar sabiedrības veselību saistītu iemeslu dēļ.

Šā panta 1. punktā paredzēto atbalstu piešķirt var tikai tad, ja klasificētās ražošanas vai izklāšanas teritorijas slēgšana saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 62. pantu ( 22 ) ir saistīta ar toksīnus ražojoša planktona savairošanos vai biotoksīnus saturoša planktona klātbūtni, kas pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļā noteiktās robežvērtības ( 23 ), un ar noteikumu, ka:

kontaminācija turpinās ilgāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas; vai

zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 25 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, kuru aprēķina, pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu trijos kalendārajos gados pirms tā gada, kurā ieguve tika apturēta;

Pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus minētā aprēķina veikšanai attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas mazāk nekā trīs gadus.

Laiks, par kādu var piešķirt kompensāciju, ir ne vairāk kā 12 mēneši laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos to drīkst vienreiz pagarināt par ne vairāk kā 12 papildu mēnešiem, tā lai kopējais laiks nepārsniegtu 24 mēnešus.

Attiecināmās izmaksas ir tiešās papildu izmaksas un/vai negūtie ienākumi, kas radušies attiecīgo pasākumu rezultātā. Aprēķinātā kompensācijas jāsamazina, no tās atvelkot visas izmaksas, ko nav tieši radījis attiecīgais notikums un kas labuma guvējam uzņēmumam radušās citu iemeslu dēļ.

Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu kaitējumu, citstarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

41. pants

Atbalsts dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem

Atbalsts, kas paredzēts dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem akvakultūras uzņēmumos un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

minētā atbalsta mērķis ir sekmēt dzīvnieku veselību un labturību akvakultūras uzņēmumos, arī profilakses un biodrošības ziņā; kā arī

atbalstu var attiecināt tikai uz vienu no šādiem pasākumiem:

vispārējas un konkrētām sugām piemērotas paraugprakses vai rīcības kodeksu izstrādi attiecībā uz biodrošību vai dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības vajadzībām akvakultūrā;

ii)

iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt akvakultūras atkarību no akvakultūrā izmantojamajām veterinārajām zālēm;

iii)

veterināros vai farmaceitiskos pētījumus un informācijas un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu attiecībā uz veterinārajām slimībām akvakultūrā, lai tādējādi veicinātu veterināro zāļu pienācīgu izmantošanu;

iv)

dalībvalstīs atzītu akvakultūras nozares veselības aizsardzības grupu izveidi un darbību; vai

kompensāciju gliemju audzētājiem par darbību pagaidu pārtraukšanu ārkārtējas gliemju masveida mirstības dēļ, ja ikgadējais mirstības rādītājs pārsniedz 20 % vai ja zaudējumi, kas radušies darbības pārtraukšanas dēļ, pārsniedz 30 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu trijos iepriekšējos kalendārajos gados pirms gada, kurā darbības tika pārtrauktas.

Piemērojot b) apakšpunktu, dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus minētā aprēķina veikšanai attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas mazāk nekā trīs gadus.

Atbalsts, kas minēts b) apakšpunkta iii) punktā, neattiecas uz veterināro zāļu iegādi.

Ja saskaņā ar b) apakšpunkta iii) punktu tiek finansēti pētījumi, attiecīgā dalībvalsts pienācīgi paziņo un publisko šo pētījumu rezultātus.

Atbalstu piešķir subsidēta pakalpojuma vai tiešas dotācijas veidā.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–iv) punkta piemērošanas nolūkā attiecināmās izmaksas ir tiešās papildu izmaksas, kas radušās attiecīgo pasākumu rezultātā. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkta piemērošanas nolūkā attiecināmās izmaksas ir tiešās papildu izmaksas un/vai negūtie ienākumi, kas radušies attiecīgo pasākumu rezultātā.

42. pants

Atbalsts slimību profilaksei, kontrolei un izskaušanai

Atbalsts, kas paredzēts slimību profilaksei, kontrolei un izskaušanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ar to atbalsta tālāk uzskaitīto slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu segšanu:

akvakultūras slimības, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā vai iekļautas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa dzīvnieku slimību sarakstā, un arī darbības izmaksas, kas vajadzīgas, lai izpildītu izskaušanas plānā paredzētos pienākumus;

jaunradušās slimības, kuras atbilst Regulas (ES) 2016/429 6. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem;

ūdensdzīvnieku zoonozes, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/690 ( 24 ) III pielikuma 2. punktā, vai

citas slimības, kuras nav iekļautas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītajā sarakstā un kuras atbilst minētās regulas 226. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Atbalstu maksā tikai saistībā ar tādu ūdens dzīvnieku slimībām, attiecībā uz kuriem pastāv Savienības vai valsts noteikumi neatkarīgi no tā, vai tie noteikti normatīvajos vai administratīvajos aktos.

Atbalsts var segt tikai attiecināmās izmaksas par šādiem slimību profilakses, kontroles un izskaušanas pasākumiem:

veselības pārbaudes, analīzes, testi un citi skrīninga pasākumi;

biodrošības pasākumu uzlabošana;

dzīvnieku vakcīnu, zāļu un ārstniecības vielu iegāde, uzglabāšana, ievadīšana un izplatīšana;

dzīvnieku nokaušana, izbrāķēšana un iznīcināšana;

dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšana;

saimniecības un aprīkojuma tīrīšana, dezinfekcija un dezinsekcija; vai

dzīvnieku nokaušanas, izbrāķēšanas vai iznīcināšanas, dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšanas nodarītais kaitējums.

Atbalsts neattiecas uz pasākumiem, kuru izmaksas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem jāsedz labuma guvējam, izņemot gadījumus, kad šo pasākumu izmaksas pilnībā kompensē labuma guvēju veiktie obligātie maksājumi.

Atbalsta shēmas, kas saistītas ar dzīvnieku slimību, ievieš trijos gados, un atbalstu izmaksā četros gados no dienas, kad radušās izmaksas vai kaitējums, ko izraisījusi dzīvnieku slimība.

43. pants

Atbalsts investīcijām, kuru mērķis ir novērst un mazināt dzīvnieku slimību nodarīto kaitējumu

Šīs regulas I nodaļas nosacījumiem atbilstošs atbalsts investīcijām, kuru mērķis ir novērst un mazināt akvakultūras dzīvnieku slimību nodarīto kaitējumu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja investīciju galvenais mērķis ir novērst vai mazināt kaitējumu, ko nodarījušas dzīvnieku slimības, kas minētas šīs regulas 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Atbalsts var segt tikai attiecināmās izmaksas, kas ir tiešas un specifiskas profilaktiskiem pasākumiem. Izmaksas var ietvert tikai:

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu; vai

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 65 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

44. pants

Atbalsts akvakultūras krājuma apdrošināšanai

Atbalsts, kas paredzēts akvakultūras krājuma apdrošināšanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

minētais atbalsts veicina akvakultūras ražotāju ienākumu saglabāšanu; kā arī

atbalsta iemaksas papildina akvakultūras krājuma apdrošināšanu, kura sedz ekonomiskos zaudējumus, ko izraisa vismaz viens no tālāk minētajiem apstākļiem:

dabas katastrofas;

ii)

nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

iii)

pēkšņas izmaiņas ūdens kvalitātē un kvantitātē, par kurām operators nav atbildīgs;

iv)

akvakultūras dzīvnieku slimības, ražošanas iekārtu darbības traucējumi vai iznīcināšana, par ko operators nav atbildīgs;

sabiedrības veselības krīzes;

vi)

produkcijas zudums aizsargājamo dzīvnieku vai plēsēju uzbrukuma dēļ;

vii)

apdrošināšana neprasa un neprecizē turpmākās produkcijas veidu vai daudzumu, un atbalsts neaprobežojas tikai ar apdrošināšanu, ko sniedz konkrēta apdrošināšanas sabiedrība vai uzņēmumu grupa.

To, vai ir radušies 1. punkta b) apakšpunkta i), ii) un v) punktā minētie apstākļi, oficiāli atzīst attiecīgā dalībvalsts.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, uz kuru pamata uzskata, ka 2. punktā minētā oficiālā atzīšana ir piešķirta.

1. punkta b) apakšpunktā minētās iemaksas attiecas uz izmaksu segšanu līdz 70 % apmērā no prēmijas par līgumu, kas sedz līdz 100 % no iespējamiem ekonomiskajiem zaudējumiem.

3. iedaļa

Ar tirgvedību un apstrādi saistīti pasākumi

45. pants

Atbalsts tirgvedības pasākumiem

Atbalsts, kas paredzēts tirgvedības pasākumiem un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

ar to sekmē zvejas un akvakultūras produktu tirgvedības pasākumu veikšanu; kā arī

atbalsta mērķis ir:

izveidot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas jāatzīst saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II nodaļas II iedaļu;

ii)

atrast jaunus tirgus un uzlabot apstākļus, kādos tirgū laiž zvejas un akvakultūras produktus, citstarp:

—

sugas ar tirgus potenciālu,

—

nevēlamas nozvejas no komerciālajiem krājumiem, kuras izkrautas saskaņā ar tehniskajiem pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā un Regulas (ES) Nr. 1379/2013 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā,

—

zvejas un akvakultūras produktus, kas iegūti, izmantojot metodes ar mazu vidisko ietekmi, vai bioloģiskās akvakultūras produktus Regulas (ES) 2018/848 nozīmē;

iii)

paaugstināt kvalitāti un pievienoto vērtību, atbalstot:

—

konkrēta produkta reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu un iesaistīto operatoru pielāgošanos attiecīgajām atbilstības un sertifikācijas prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ( 25 ),

—

ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktu, citstarp mazapjoma piekrastes zvejas produktu, sertificēšanu un noieta veicināšanu un videi labvēlīgu apstrādes metožu sertificēšanu un izmantošanas veicināšanu,

—

zvejas produktu tiešo tirgvedību, ko veic piekrastes mazapjoma zvejnieki, klejotājzvejnieki, zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, zvejnieki, kuri zvejo no krasta, vai akvakultūras ražotāji,

—

produktu noformējumu un iepakojumu;

iv)

veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti, kā arī izpēti par Savienības atkarību no importa;

veicināt zvejas vai akvakultūras produktu izsekojamību un – attiecīgā gadījumā – tā Savienības mēroga ekomarķējuma izveidi zvejas un akvakultūras produktiem, kas minēts Regulā (ES) Nr. 1379/2013;

vi)

izstrādāt MVU paredzētus standartlīgumus, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem;

vii)

rīkot reģionālas, valsts vai transnacionālas informēšanas un noieta veicināšanas kampaņas ar mērķi palielināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktiem.

Atbalstu piešķir subsidēta pakalpojuma vai tiešas dotācijas veidā.

Atbalsts var segt tikai šādas attiecināmās izmaksas:

tiešās algu izmaksas;

dalības maksas;

ceļa izdevumi;

publikāciju izmaksas;

pētījumu iegāde;

izstāžu telpu un stendu īre un to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas; vai

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktuālas informācijas izplatīšanu attiecībā uz ģenēriskiem zvejas produktiem un to uzturvērtības priekšrocībām, kā arī ieteikumiem par to izmantošanu.

Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, var ietvert ražošanas, apstrādes un tirgvedības darbības visā piegādes ķēdes garumā. Informācijā par darbībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta vii) punktā, nemin konkrētu uzņēmumu, preču zīmi vai izcelsmi.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

46. pants

Atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei

Atbalsts, kas paredzēts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ar to atbalsta investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrādē, kā arī šādus pasākumus, kuri:

veicina enerģijas taupīšanu vai mazina vidisko ietekmi, arī atkritumu apstrādes jomā;

uzlabo drošības, higiēnas, veselības un darba apstākļus;

atbalsta tādu komerciālu zivju nozveju apstrādi, kuras nevar būt paredzētas lietošanai pārtikā;

attiecas uz galvenajās apstrādes darbībās radušos blakusproduktu apstrādi;

attiecas uz bioloģiskās akvakultūras produktu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 7. un 8. pantu;

rada jaunus vai uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus vai jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas;

atbilst 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu nosacījumiem; vai

atbilst 43. pantā izklāstītajiem nosacījumiem par investīcijām ietekmes novēršanai un mazināšanai.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 50 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Saskaņā ar šā panta 1. punkta g) apakšpunktu piešķirtā, slimību profilaksei, kontrolei un izskaušanai paredzētā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta maksimālās intensitātes likmi, kas noteikta 100 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Saskaņā ar šā panta 1. punkta h) apakšpunktu piešķirtā, ietekmes novēršanai un mazināšanai domātām investīcijām paredzētā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta maksimālās intensitātes likmi, kas noteikta 65 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

4. iedaļa

Citas atbalsta kategorijas

47. pants

Atbalsts zvejniecības nozares datu vākšanai, pārvaldībai, izmantošanai un apstrādei

Atbalsts, kas paredzēts bioloģisko, vidisko, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanai, pārvaldībai, izmantošanai un apstrādei zvejniecības nozarē un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ar to atbalsta datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un sīkāk precizēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1004 ( 26 ).

Ar to var atbalstīt tikai šādus pasākumus:

datu vākšana, pārvaldība un izmantošana zinātniskās analīzes un KZP īstenošanas vajadzībām;

valsts, starptautiskas un vietēja līmeņa daudzgadu paraugošanas programmas, ja tās attiecas uz krājumiem, kurus aptver KZP;

komerciālo un atpūtas zvejniecību uzraudzība jūrā, arī uzraudzība, kas attiecas uz jūras organismu, piemēram, jūras zīdītāju un putnu, piezveju;

pētnieciskas uzskaites jūrā; vai

datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmu uzlabošana un eksperimentālo pētījumu īstenošana nolūkā uzlabot pašreizējās datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmas.

Atbalsts var segt tikai šādas attiecināmās izmaksas, kas tieši radušās atbalstīto pasākumu rezultātā:

tiešās algu izmaksas;

dalības maksas;

ceļa izdevumi;

publikāciju izmaksas;

investīcijas datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmās;

datu vākšanas pakalpojumu iegāde.

48. pants

Atbalsts dabas katastrofu nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai

Atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofu nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja investīciju galvenais mērķis ir novērst vai mazināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu.

Investīcijām, par kurām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka šāds novērtējums ir veikts un attīstības piekrišana attiecīgajam investīciju projektam ir dota pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas.

Atbalsts var segt tikai attiecināmās izmaksas, kas ir tiešas un specifiskas profilaktiskiem pasākumiem. Izmaksas var ietvert tikai:

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.

Piešķirtā atbalsta summa dotācijas bruto ekvivalenta izteiksmē nepārsniedz atbalsta intensitātes maksimālo likmi, kas noteikta 65 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. IV pielikumā ir noteiktas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes. Ja viena darbība atbilst vairākām rindām no IV pielikuma 1.–11. rindas, piemēro augstāko atbalsta maksimālās intensitātes likmi.

49. pants

Atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

Atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa; kā arī

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un kaitējumu, kurš nodarīts attiecīgajam uzņēmumam.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, uz kuru pamata uzskata, ka šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā oficiālā atzīšana ir piešķirta.

Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedrs ir minētais uzņēmums. Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai un organizācijai, atbalsta summa nepārsniedz atbalsta summu, uz kādu ir tiesības pretendēt minētajam uzņēmumam.

Ar konkrētu dabas katastrofu saistītas atbalsta shēmas izveido trijos gados no dienas, kad šī dabas katastrofa notikusi. Atbalstu izmaksā četros gados no minētās dienas.

Attiecināmās izmaksas var būt dabas katastrofas nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi kompetenta valsts sektora iestāde vai atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts, vai apdrošināšanas sabiedrība. Minētais kaitējums var ietvert:

mantisku kaitējumu aktīviem, piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem; vai

ienākumu zaudēšanu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus no katastrofas iestāšanās, un ir saistīta ar zvejniecības vai akvakultūras produkcijas vai ražošanas līdzekļu pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu.

Mantisko kaitējumu aprēķina, pamatojoties uz skartā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms katastrofas. Tas nepārsniedz dabas katastrofas dēļ nepieciešamā remonta izmaksas vai tās radīto patiesās tirgus vērtības samazinājumu, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms un tieši pēc katastrofas.

Zaudētos ienākumus aprēķina šādi:

rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots dabas katastrofas gadā vai katrā nākamajā gadā, kad pilnībā vai daļēji iznīcināti ražošanas līdzekļi, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu, atņem no

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

Nodarīto kaitējumu aprēķina individuālu uzņēmumu līmenī. Ja MVU ticis izveidots mazāk nekā trīs gadus pirms attiecīgā notikuma dienas, atsauce uz trīs gadu periodu 7. punkta b) apakšpunktā ir jāsaprot kā atsauce uz apgrozījumu vai zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, ko tāda paša lieluma uzņēmums kā pieteikuma iesniedzējs, proti, mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums, vidēji sasniedzis vai saražojis un pārdevis tajā valsts vai reģionālajā sektorā, kuru ietekmējuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.

Piešķirtais atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu kaitējumu, citstarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

50. pants

Atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai

Atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja tas atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Atbalsts var segt tikai attiecināmās izmaksas, kas ir tiešas un specifiskas profilaktiskiem pasākumiem. Izmaksas var ietvert

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.

51. pants

Atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai

Atbalsts, kas paredzēts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja tas atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

Atbalsts atbilst šādiem nosacījumiem:

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi; kā arī

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofai pielīdzināmajiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un attiecīgajam uzņēmumam nodarīto kaitējumu.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var iepriekš noteikt kritērijus, uz kuru pamata uzskata, ka šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā oficiālā atzīšana ir piešķirta.

Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam.

Atbalsta shēmas izveido trijos gados no dienas, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi. Atbalstu izmaksā četros gados no minētās dienas.

Attiecināmās izmaksas var būt dabas katastrofai pielīdzināmo nelabvēlīgo klimatisko apstākļu nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi valsts sektora iestāde vai atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts, vai apdrošināšanas sabiedrība. Minētais kaitējums var ietvert:

mantisku kaitējumu aktīviem, piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem; vai

ienākumu zaudēšanu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus no dabas katastrofai pielīdzināmo nelabvēlīgo klimatisko apstākļu iestāšanās, un ir saistīta ar zvejniecības vai akvakultūras produkcijas vai ražošanas līdzekļu pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu.

Mantisko kaitējumu aprēķina, pamatojoties uz skartā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms dabas katastrofai pielīdzināmo nelabvēlīgo klimatisko apstākļu iestāšanās. Tas nepārsniedz dabas katastrofai pielīdzināmo nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ nepieciešamā remonta izmaksas vai to radīto patiesās tirgus vērtības samazinājumu, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms un tieši pēc dabas katastrofai pielīdzināmajiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Zaudētos ienākumus aprēķina šādi:

rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā, atņem no

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofai pielīdzināmajiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmajiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

10.

52. pants

Atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai

Atbalsts investīcijām, kas paredzētas, lai novērstu un mazinātu aizsargājamo dzīvnieku uzvedības izraisītu kaitējumu zvejniecības un akvakultūras nozarē, un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

investīciju galvenais mērķis ir novērst vai mazināt aizsargājamo dzīvnieku uzvedības izraisīto kaitējumu;

zvejniecībās investīciju mērķis ir novērst un mazināt plēsēju izraisītus postījumus vai novērst un mazināt zvejas rīkiem vai citam zvejas operāciju materiālam nodarīto kaitējumu, ko izraisījusi aizsargājama dzīvnieka uzvedība.

Atbalsts var segt tikai attiecināmās izmaksas, kas ir tiešas un specifiskas profilaktiskiem pasākumiem. Izmaksas var ietvert:

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.

▼M2

▼B

53. pants

Atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai

Atbalsts, kas paredzēts, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko zvejniecības un akvakultūras nozarē nodarījuši aizsargājamie dzīvnieki, un atbilst šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja:

pastāv tieša cēloņsakarība starp nodarīto kaitējumu un aizsargājamo dzīvnieku uzvedību;

attiecināmās izmaksas ir tāda kaitējuma izmaksas, kurš ir kaitējuma cēloniskā notikuma tiešas sekas, ko novērtējusi valsts sektora iestāde, atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts, vai apdrošināšanas sabiedrība; kā arī

zvejniecības nozarē atbalsts saistībā ar dzīvniekiem nodarīto kaitējumu attiecas tikai uz nodarīto kaitējumu nozvejai.

Atlīdzināmais kaitējums var ietvert:

akvakultūras dzīvniekiem nodarītu kaitējumu: attiecināmās izmaksas nosaka, pamatojoties uz aizsargājamo dzīvnieku ievainoto vai nonāvēto dzīvnieku tirgus vērtību;

kaitējumu nozvejai, ko zvejniecības nozarē nodarījuši aizsargājamie dzīvnieki; vai

mantisko kaitējumu tādiem aktīviem kā aprīkojums, tehnika un nekustamais īpašums.

Šā panta 2. punktā minēto tirgus vērtību nosaka, pamatojoties uz dzīvnieku vērtību tieši pirms aizsargājamo dzīvnieku uzvedības izraisītā kaitējuma rašanās un tā, it kā aizsargājamo dzīvnieku uzvedība tos nebūtu ietekmējusi.

Mantisko kaitējumu aprēķina, pamatojoties uz skartā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms kaitējuma nodarīšanas. Tas nedrīkst pārsniegt remonta izmaksas vai patiesās tirgus vērtības samazinājumu, ko radījuši aizsargājamie dzīvnieki, proti, atšķirību starp aktīva vērtību tieši pirms un tieši pēc kaitējuma nodarīšanas.

Atlīdzināmā kaitējuma summu var palielināt, pieskaitot citas izmaksas, kas labuma guvējam uzņēmumam radušās aizsargājamo dzīvnieku uzvedības dēļ, un minēto summu samazina, no tās atskaitot visas izmaksas, kas nav radušās aizsargājamo dzīvnieku uzvedības dēļ un labuma guvējam uzņēmumam būtu radušās arī citā gadījumā, un visi ieņēmumi, kuri gūti no tādu produktu pārdošanas, kas saistīti ar ievainotajiem vai nonāvētajiem dzīvniekiem.

Izņemot pirmos aizsargājamo dzīvnieku uzbrukumus, no labuma guvējiem uzņēmumiem tiek prasīts īstenot samērīgus centienus, ar kuriem mazina konkurences izkropļojumu risku un stimulē riska mazināšanu. Minētie pūliņi izpaužas kā preventīvi pasākumi – piemēram, iežogojums –, kas ir samērīgi ar tā kaitējuma risku, ko aizsargājamo dzīvnieku uzvedība attiecīgajā teritorijā varētu izraisīt. Izņēmums ir situācija, kurā šādi pasākumi ir pamatoti neiespējami.

Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedrs ir minētais uzņēmums. Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nepārsniedz atbalsta summu, kādu ir tiesības saņemt minētajam uzņēmumam.

Atbalsta shēmu izveido trijos gados no kaitējuma cēloniskā notikuma dienas. Atbalstu izmaksā četros gados no minētās dienas.

54. pants

Atbalsts SVVA projektiem

Atbalsts izmaksām, kas radušās MVU, kuri piedalās SVVA projektos, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2021/1139, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ir izpildīti šā panta un šīs regulas I nodaļas nosacījumi.

▼M2

Atbalsts izmaksām, kas radušās pašvaldībām, kuras piedalās Regulas (ES) 2021/1060 31. pantā minētajos SVVA projektos, kas Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda satvarā īstenoti par labu šā panta 3. punktā minētajiem projektiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ir izpildīti šā panta un šīs regulas I nodaļas nosacījumi.

▼B

Attiecināmās izmaksas ir šādas SVVA projektu izmaksas:

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, mācībām un tīklošanos, lai sagatavotu un īstenotu SVVA stratēģiju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ( 27 ) 33. pantā;

apstiprināto darbību īstenošanas izmaksas;

grupas sadarbības pasākumu sagatavošanas un īstenošanas izmaksas;

darbības izmaksas, kas saistītas ar SVVA stratēģijas īstenošanas pārvaldību; vai

izmaksas par SVVA stratēģijas iedzīvināšanu, lai ieinteresētajām personām būtu vieglāk savstarpēji sniegt informāciju un popularizēt stratēģiju un tās projektus, un lai atbalstītu potenciālos labuma guvējus darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Izmaksas, kas radušās pašvaldībām, kuras piedalās 1. punktā minētajos SVVA projektos, ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja tās tiek veiktas kādā no šādām jomām:

pētniecība, izstrāde un inovācija;

vide;

nodarbinātība un mācības;

kultūras un kultūras mantojuma saglabāšana;

jūras un saldūdens bioloģisko resursu saglabāšana;

LESD I pielikumā neietverto pārtikas nozares produktu veicināšana;

sports.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kādas katram darbību veidam paredzētas Regulā (ES) 2021/1139.

55. pants

Ierobežotas atbalsta summas SVVA projektiem

Atbalsts uzņēmumiem, kas piedalās 54. panta 1. punktā minētajos SVVA projektos vai gūst labumu no tiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ir izpildīti šā panta un šīs regulas I nodaļas nosacījumi.

Atbalsts uzņēmumiem, kuri piedalās 54. panta 1. punktā minētajos SVVA projektos vai EIP darbības grupu projektos vai gūst labumu no tiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā izklāstītie nosacījumi.

Izmaksas, kas radušās pašvaldībām, kuras piedalās šā panta 1. punktā minētajos SVVA projektos, ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu tikai tad, ja tās tiek veiktas kādā no šādām jomām:

pētniecība, izstrāde un inovācija;

vide;

nodarbinātība un mācības;

kultūras un kultūras mantojuma saglabāšana;

jūras un saldūdens bioloģisko resursu saglabāšana;

LESD I pielikumā neietverto pārtikas nozares produktu veicināšana;

sports.

Atbalsta kopsumma, ko saskaņā ar šo pantu piešķir vienam projektam, nepārsniedz 200 000 EUR.

56. pants

Nodokļu atbrīvojumi un samazinājumi saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK

Atbalsts nodokļu atbrīvojumu vai samazinājumu veidā, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 15. panta 3. punktu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, ja ir izpildīti Direktīvas 2003/96/EK un šīs regulas I nodaļas nosacījumi.

Labuma guvējus uzņēmumus, kas saņem atbrīvojumus no nodokļiem vai nodokļu samazinājumus, atlasa, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā tie maksā vismaz attiecīgo minimālo nodokļu līmeni, kas noteikts Direktīvā 2003/96/EK.

▼M1

Šo pantu piemēro līdz 2023. gada 30. jūnijam.

▼B

IV NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

57. pants

Turpmāka Regulas (ES) Nr. 1388/2014 piemērošana

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1388/2014 ( 28 ) 47. pantā noteikts, ka minēto regulu piemēro līdz 2022. gada 31. decembrim. Pēc Regulas (ES) Nr. 1388/2014 termiņa beigām šī regula aizstās Regulu (ES) Nr. 1388/2014.

58. pants

Pārejas noteikumi

Individuālajam atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā, šo regulu piemēro, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, izņemot 9. pantu.

Atbalstu, uz kuru saskaņā ar šo regulu vai citām iepriekš spēkā esošām regulām, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1588 1. pantu, attiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm, vadlīnijām un paziņojumiem.

Individuālais atbalsts, kas līdz 2023. gada 1. janvārim piešķirts saskaņā ar jebkuru no atbalsta piešķiršanas dienā jau iepriekš spēkā esošām regulām, kuras pieņemtas atbilstoši Regulas (ES) 2015/1588 1. pantam, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība.

Kad izbeidzas šīs regulas spēkā esības periods, visām atbalsta shēmām, kurām atbrīvojums piešķirts saskaņā ar šo regulu, minētais atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu.

59. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

1. Uzņēmums

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, un personālsabiedrības vai apvienības, kas regulāri veic saimniecisko darbību.

2. Darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategorijas

2.1. Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuros nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR, un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR.

2.2. MVU kategorijā mazu uzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā nodarbina mazāk nekā 50 darbinieku un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus EUR.

2.3. MVU kategorijā mikrouzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā nodarbina mazāk nekā 10 darbinieku un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus EUR.

3. Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus

3.1. “Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 3.2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3.3. punkta nozīmē.

3.2. “Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kas nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3.3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3.3. punkta nozīmē pārvalda 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējā uzņēmumā).

Tomēr uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:

atklātas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu (“uzņēmējdarbības mecenāti”) uzņēmumos, kurus nekotē biržā, ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējās investīcijas vienā uzņēmumā nesasniedz 1 250 000 EUR;

augstskolas vai bezpeļņas pētniecības centri;

institucionālie ieguldītāji, to vidū reģionālās attīstības fondi;

autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par 10 miljoniem EUR un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000 .

3.3. “Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

uzņēmumam ir akcionāru vai locekļu balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu citā uzņēmumā;

uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 3.2. punkta otrajā daļā uzskaitītie ieguldītāji, neskarot savas akcionāru tiesības, tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā.

Par saistītiem uzskatāmi arī uzņēmumi, kuru starpā kādas no pirmajā daļā aprakstītajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu vai kāda no 3.2. punktā minēto ieguldītāju starpniecību.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no šīm attiecībām, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa, kuras kopīgi darbojas, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnīgi vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

Par “blakustirgu” uzskata produkta vai pakalpojuma tirgu, kas ir tieši augšupējs vai lejupējs no konkrētā tirgus.

3.4. Izņemot 3.2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % un vairāk tā kapitāla vai balsstiesību kopā vai atsevišķi tieši vai netieši atrodas vienas vai vairāku publisku struktūru kontrolē.

3.5. Savu autonoma uzņēmuma, partneruzņēmuma vai saistīta uzņēmuma statusu uzņēmums var apliecināt, norādot datus par 2. punktā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labā ticībā paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Savienības noteikumos.

4. Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods

4.1. Dati, ko izmanto, lai noteiktu darbinieku skaitu un finanšu rādītājus, attiecas uz pēdējo apstiprināto pārskata periodu un ir aprēķināti, par pamatu ņemot gadu. Tie iegūti, izmantojot datus pārskatu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.

4.2. Ja pārskata slēgšanas dienā atklājas, ka 2. punktā norādītā darbinieku skaita vai finanšu robežvērtība gada laikā ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs vai iegūs vidējā, mazā uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusu, ja vien šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas.

4.3. Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

5. Darbinieku skaits

Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa attiecīgā atsauces gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitā ietilpst:

algoti darbinieki;

personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas algotiem darbiniekiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

īpašnieki vadītāji;

partneri, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un no uzņēmuma gūst finansiālas priekšrocības.

Mācekļi vai izglītojamie, kam ir mācekļa vai arodmācību līgums, darbinieku skaitā neietilpst. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.

6. Uzņēmuma datu apkopošana

6.1. Datus par autonomu uzņēmumu, to vidū darbinieku skaitu, nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz minētā uzņēmuma pārskatiem.

6.2. Datus par uzņēmumu, to vidū darbinieku skaitu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem, kas tam ir tieši augšupēji vai lejupēji. Datus agregē proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par jebkuru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

6.3. Kad piemēro 6.2. punktu:

datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no šo partneruzņēmumu pārskatiem un – ja iespējams, konsolidētiem – pārējiem datiem. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas ir ar minētajiem partneruzņēmumiem saistīti; tas jādara tikai tad, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos;

datus par uzņēmumiem, kas ir ar attiecīgo uzņēmumu saistīti, iegūst no saistīto uzņēmumu pārskatiem un – ja iespējams, konsolidētiem – pārējiem datiem. Tos proporcionāli papildina ar datiem par iespējamiem minētā saistītā uzņēmuma partneruzņēmumiem, kas ir tam tieši augšupēji vai lejupēji; tas jādara tikai tad, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas atbilst vismaz 6.2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

6.4. Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli agregējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.

II PIELIKUMS

Informācija par valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem

I DAĻA

Informācija, kuru, kā noteikts 11. pantā, sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto elektroniskās paziņošanas sistēmu

Atbalsta atsauces numurs	(aizpilda Komisija)
Dalībvalsts
Dalībvalsts atsauces numurs
Reģions	Reģiona (reģionu) nosaukums (NUTS) (1) ………………………		Tālākie reģioni Grieķijas attālās salas Horvātijas salas Dugi Otok, Vis, Mljet un Lastovo Citi
Piešķīrēja iestāde	Nosaukums
	Pasta adrese
	Elektroniskā adrese
Atbalsta pasākuma nosaukums
Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz relevanto valsts oficiālo publikāciju)
Tīmekļa saite uz pilnu atbalsta pasākuma tekstu
Pasākuma veids	Shēma
	Ad hoc atbalsts			Labuma guvēja vārds/nosaukums un grupa (2), pie kuras tas pieder

Spēkā esošas atbalsta shēmas vai ad hoc atbalsta grozījums				Komisijas piešķirtais atbalsta atsauces numurs
	Pagarinājums
	Izmaiņas
Ilgums (3)	Shēma			dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg
Piešķiršanas datums	Ad hoc atbalsts			dd/mm/gggg
Attiecīgā ekonomikas nozare (nozares)	Uz atbalstu tiesīgas ir visas tautsaimniecības nozares
	Attiecas tikai uz atsevišķām nozarēm. Nozare jānorāda NACE grupas līmenī (4)
Labuma guvēja veids	MVU
	Lielie uzņēmumi
Budžets	Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets (5)			Valsts valūta ........................ (pilnas summas)
	Uzņēmumam piešķirtā ad hoc atbalsta kopsumma (6)			Valsts valūta ........................ (pilnas summas)
	Garantijām (7)			Valsts valūta ........................ (pilnas summas)
Atbalsta instruments	Dotācija / procentu likmes subsīdija
	Subsidēti pakalpojumi
	Aizdevums / atmaksājams avanss
	Garantija (attiecīgā gadījumā ar atsauci uz Komisijas lēmumu (8))
	Nodokļu atvieglojums vai atbrīvojums no nodokļiem

	Cits (precizēt) Norādīt, kurai kategorijai atbalsta instruments iedarbības/funkcionālā ziņā atbilst vislabāk: Dotācija Subsidēti pakalpojumiAizdevums Garantija Nodokļu atvieglojums
Ja piešķirts ES fonda (fondu) līdzfinansējums	ES fonda (fondu) nosaukums	Finansējuma summa (par katru ES fondu)			Valsts valūta (pilnas summas)

(1) NUTS – Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra. Parasti reģionu norāda 2. līmenī. (2) Līguma konkurences noteikumu un šīs regulas piemērošanas labad uzņēmums neatkarīgi no tā juridiskā statusa un finansēšanas veida ir ikviens subjekts, kas veic saimniecisko darbību. Tiesa ir atzinusi, ka subjekti, kurus (juridiski vai faktiski) kontrolē viens un tas pats subjekts, būtu jāuzskata par vienu uzņēmumu. (3) Periods, kura laikā piešķīrēja iestāde apņemas piešķirt atbalstu. (4) NACE 2. red. Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā. Parasti nozari norāda grupas līmenī. (5) Atbalsta shēmas gadījumā norādīt shēmā ieplānoto kopējo budžeta summu gadā vai nodokļu zaudējumu novērtējumu gadā visiem atbalsta instrumentiem, ko aptver šī shēma. (6) Ad hoc atbalsta piešķiršanas gadījumā norādīt kopējo atbalsta summu / nodokļu zaudējumu. (7) Attiecībā uz garantijām norādīt nodrošināto aizdevumu maksimālo summu. (8) Attiecīgā gadījumā atsauce uz Komisijas lēmumu, ar kuru saskaņā ar 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu apstiprina dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metodiku.

II DAĻA

Informācija, kuru, kā noteikts 11. pantā, sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto elektroniskās paziņošanas sistēmu

Norādīt grupu atbrīvojuma regulas noteikumu, kuru ievērojot konkrētais atbalsta pasākums tiek īstenots.

Atbalsts inovācijai zvejniecībā (15. pants)
Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem (16. pants)
Atbalsts zinātnieku un zvejnieku partnerībai (17. pants)
Atbalsts cilvēkkapitāla, jaunu darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšanai (18. pants)
Atbalsts dažādošanai un jauniem ienākumu veidiem (19. pants)
Atbalsts zvejas kuģa pirmreizējai iegādei (20. pants)
Atbalsts zvejnieku veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanai (21. pants)
Atbalsts kopfondiem un apdrošināšanas prēmijām (22. pants)
Atbalsts zvejas iespēju iedalīšanas sistēmām (23. pants)
Atbalsts, kas paredzēts, lai ierobežotu zvejošanas ietekmi uz vidi un lai zvejošanu pielāgotu sugu aizsardzības vajadzībām (24. pants)
Atbalsts ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistītai inovācijai (25. pants)
Atbalsts jūras biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un režīmiem, kas saistīti ar ilgtspējīgām zvejas darbībām (26. pants)
Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai (27. pants)
Atbalsts, kas vērsts uz pievienoto vērtību, produktu kvalitāti un nevēlamu nozveju izmantošanu (28. pants)
Atbalsts zvejas ostām, izkraušanas vietām, izsoļu namiem un patvēruma vietām (29. pants)
Atbalsts zvejai iekšējos ūdeņos un par iekšējo ūdeņu dzīvniekiem un augiem (30. pants)
Atbalsts inovācijai akvakultūrā (32. pants)
Atbalsts investīcijām, kas palielina akvakultūras ražīgumu vai labvēlīgi ietekmē akvakultūras vidi (33. pants)
Atbalsts akvakultūras saimniecībām paredzētiem pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumiem (34. pants)
Atbalsts cilvēkkapitāla un tīklošanās veicināšanai akvakultūrā (35. pants)
Atbalsts akvakultūras saimniecību potenciāla palielināšanai (36. pants)
Atbalsts akvakultūras jaunpienācējiem, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu akvakultūru (37. pants)
Atbalsts pārejai uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru (38. pants)
Atbalsts vidiskiem pakalpojumiem (39. pants)
Atbalsts pasākumiem sabiedrības veselības jomā (40. pants)
Atbalsts dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem (41. pants)
Atbalsts slimību profilaksei, kontrolei un izskaušanai (42. pants)
Atbalsts investīcijām, kuru mērķis ir novērst un mazināt dzīvnieku slimību nodarīto kaitējumu (43. pants)
Atbalsts akvakultūras krājuma apdrošināšanai (44. pants)
Atbalsts tirdzniecības pasākumiem (45. pants)
Atbalsts zvejas un akvakultūras produktu apstrādei (46. pants)
Atbalsts zvejniecības nozares datu vākšanai, pārvaldībai, izmantošanai un apstrādei (47. pants)
Atbalsts dabas katastrofu nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai (48. pants)
Atbalsts dabas katastrofu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai (49. pants)		Dabas katastrofas veids:		zemestrīce lavīna zemes nogruvums plūdi virpuļviesulis viesuļvētra vulkāna izvirdums dabas ugunsgrēks cits (precizēt) ….
		Dabas katastrofas laiks:		dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg
Atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai (50. pants)
Atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai (51. pants)	Notikuma veids:		sals vētras krusa spēcīgs vai ilgstošs lietus ilgstošs sausums cits (precizēt) …….
	Notikuma laiks:		dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg
Atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma novēršanai un mazināšanai (52. pants)
Atbalsts aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai (53. pants)
Atbalsts SVVA projektiem (54. pants)
Ierobežotas atbalsta summas SVVA projektiem (55. pants)
Atbrīvojumi no nodokļiem un nodokļu samazinājumi saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK (56. pants)
Pamatojums		Norādīt, kāpēc ir izveidota valsts atbalsta shēma vai piešķirts ad hoc atbalsts, nevis izmantota Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) palīdzība: pasākums neietilpst valsts darbības programmā valsts darbības programmas līdzekļu iedalīšanā noteiktās prioritātes finansējums no EJZAF vairs nav pieejams cits iemesls (precizēt) …….…….

III PIELIKUMS

Noteikumi par 9. panta 1. punktā minētās informācijas publicēšanu

Dalībvalstis savu visaptverošo valsts atbalsta tīmekļvietni, kurā publicējama 9. panta 1. punktā minētā informācija, iekārto tādā veidā, lai informācijai varētu viegli piekļūt.

Informāciju publicē izklājlapas datu formātā, kas dod iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Piekļuvi tīmekļvietnei sniedz visām ieinteresētajām personām bez ierobežojumiem. Lai tīmekļvietnei piekļūtu, lietotājam nav iepriekš jāreģistrējas.

▼M2

Par individuālā atbalsta piešķīrumiem, kas minēti 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā, publicē šādu informāciju:

atsauce uz atbalsta identifikācijas numuru ( 29 );

labuma guvēja identifikators ( 30 );

uzņēmuma veids (MVU/liels uzņēmums) atbalsta piešķiršanas dienā;

reģions, kurā atrodas labuma guvējs, norādīts NUTS II līmenī ( 31 ), un attiecīgā gadījumā – tālākie reģioni vai Egejas jūras nelielās salas;

saimnieciskās darbības nozare NACE grupas līmenī ( 32 );

atbalsta instruments, izteikts ar pilnu summu valsts valūtā ( 33 );

atbalsta instruments ( 34 ) (dotācija/procentu likmju subsīdija, aizdevums/atmaksājams avanss/atmaksājama dotācija, garantija, nodokļu atvieglojums vai atbrīvojums no nodokļiem, riska finansējums, cits ( 35 ));

atbalsta piešķiršanas datums;

atbalsta mērķis ( 36 );

piešķīrēja iestāde.

▼B

IV PIELIKUMS

Īpašas atbalsta maksimālās intensitātes likmes

Rinda	Īpašā darbības kategorija	Atbalsta maksimālās intensitātes likme

1	Dažas darbības, kas veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā nozveju izkraušanas pienākuma īstenošanu: — darbības, ar kurām uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu, — darbības, ar kurām zvejas ostu, izsoļu namu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu infrastruktūru uzlabo, lai atvieglotu nevēlamu nozveju izkraušanu un uzglabāšanu, — darbības, ar kurām atvieglo tādu nevēlamu nozveju tirgvedību, kas gūtas no komerciāliem krājumiem un izkrautas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu	100 % 75 % 75 %
2	Darbības, kuru mērķis ir uzlabot veselību, drošību un darba apstākļus uz zvejas kuģiem	75 %
3	Darbības, ko veic tālākajos reģionos	85 %
4	Darbības uz Grieķijas salām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atzītas par attālām salām, un uz Horvātijas Dugi Otok, Vis, Mljet un Lastovo salas	85 %
5	Darbības, kas saistītas ar mazapjoma piekrastes zveju	100 %
6	Darbības, kas atbilst visiem tālāk minētajiem kritērijiem: i) tās tiek īstenotas kopīgās interesēs; ii) tām ir kolektīvs labuma guvējs; iii) tām piemīt inovatīvas iezīmes vai tās nodrošina publisku piekļuvi saviem rezultātiem	100 %
7	Darbības, ko īsteno ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas	75 %
8	Darbības, ar kurām atbalsta ilgtspējīgu akvakultūru	60 %
9	Darbības, ar kurām, pamatojoties uz 15., 25., 28., 30., 32., 33. un 36. pantu, atbalsta inovatīvus produktus, procesus vai aprīkojumu zvejniecības, akvakultūras un apstrādes jomā	75 %
10	Darbības, ko īsteno zvejnieku organizācijas vai citi kolektīvi labuma guvēji	60 %
11	Finanšu instrumenti	100 %

( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 ((OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

( 2 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1130 (2017. gada 14. jūnijs), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (OV L 169, 30.6.2017., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).

( 7 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

( 8 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

( 10 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 11 ) Komisijas dienestu darba dokuments Common methodology for State aid evaluation [Vispārīgā metodika valsts atbalsta izvērtēšanai] (28.5.2014., SWD(2014) 179 final).

( 12 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

( 14 ) Komisijas paziņojums “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (COM(2013) 249 final, 6.5.2013.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

( 18 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 211. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).

( 20 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1165 (2021. gada 15. jūlijs), ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus (OV L 253, 16.7.2021., 13. lpp.).

( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

( 22 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/627 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005 (OV L 131, 17.5.2019., 51. lpp.).

( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).

( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

( 27 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

( 28 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1388/2014 (2014. gada 16. decembris) ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 369, 24.12.2014., 37. lpp.).

( 29 ) Kuru Komisija piešķīrusi elektroniskajā procedūrā, kas minēta šīs regulas 11. pantā.

( 30 ) Ņemot vērā ar pārredzamību saistītās leģitīmās intereses nodrošināt sabiedrības informēšanu un izvērtējusi pārredzamības vajadzību samērojamību ar tiesībām, ko dod datu aizsardzības noteikumi, Komisija secina, ka atbalsta labuma guvēja vārda publicēšana, ja atbalsta labuma guvējs ir fiziska persona vai juridiska persona, kurai dots fiziskas personas vārds, ir pamatota (sk. lietu C-92/09, Volker und Markus Schecke/Eifert, 53. punkts) un saskanīga ar 49. panta 1. punkta g) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK. Pārredzamības noteikumu mērķis ir panākt labāku atbilstību, lielāku pārskatatbildību, salīdzinošo izvērtēšanu un galu galā rezultatīvākus publiskos izdevumus. Šis mērķis prevalē pār datu aizsardzības tiesībām, kādas ir publisko atbalstu saņemošajām fiziskajām personām.

( 31 ) NUTS – Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra. Parasti reģionu norāda 2. līmenī.

( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 34 ) Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, norāda ar katru atbalsta instrumentu sniegtā atbalsta summu.

( 35 ) Ja atbalstu piešķir, izmantojot citus atbalsta instrumentus, norāda atbalsta instrumentus.

( 36 ) Ja atbalstam ir vairāki mērķi, norāda katram mērķim paredzētā atbalsta summu.

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/1315 (2023. gada 23. jūnijs),	L 167	1	30.6.2023
►M2	KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/2603 (2023. gada 22. novembris),	L	1	23.11.2023