1. pants

Grozījumi Direktīvā 2013/34/ES

Direktīvu 2013/34/ES groza šādi:

direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus:

“3.

Šīs direktīvas 19.a, 29.a, 29.d, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi ir lielie uzņēmumi vai mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumus, un minētie uzņēmumi ir:

apdrošināšanas uzņēmumi Padomes Direktīvas 91/674/EEK ( *1 ) 2. panta 1. punkta nozīmē;

kredītiestādes, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( *2 ) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā.

Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šā panta pirmajā daļā minētos koordinācijas pasākumus uzņēmumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES ( *3 ) 2. panta 5. punkta 2. līdz 23. apakšpunktā.

Šīs direktīvas 19.a, 29.a un 29.d pantā paredzētos koordinācijas pasākumus nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 ( *4 ) 2. panta 12. punkta b) un f) apakšpunktā minētajiem finanšu produktiem.

Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti 40.a līdz 40.d pantā, piemēro arī tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz tādu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, kurus nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem.

direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)

“neto apgrozījums” ir summas, kuras iegūtas no produktu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas, atskaitot tirdzniecības atlaides un pievienotās vērtības nodokli, kā arī citus tieši ar apgrozījumu saistītus nodokļus; tomēr attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem, kas minēti šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, “neto apgrozījumu” nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/674/EEK ( *5 ) 35. un 66. panta 2. punktu; attiecībā uz kredītiestādēm, kas minētas šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, “neto apgrozījumu” nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 86/635/EEK ( *6 ) 43. panta 2. punkta c) apakšpunktu; un attiecībā uz uzņēmumiem, kas ietilpst šīs direktīvas 40.a panta 1. punkta darbības jomā, “neto apgrozījums” ir ieņēmumi, kā definēts tajā finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmā vai tās nozīmē, uz kuru pamatojoties tiek sagatavoti uzņēmuma finanšu pārskati;

pantam pievieno šādus punktus:

“17)

“ilgtspējas jautājumi” ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, un pārvaldības faktori, tostarp ilgtspējas faktori, kas definēti Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 24. punktā;

18)

“ilgtspējas ziņu sniegšana” ir ar ilgtspējas jautājumiem saistītas informācijas sniegšana saskaņā ar šīs direktīvas 19.a, 29.a un 29.d pantu;

19)

“būtiski nemateriālie resursi” ir resursi bez materiāla satura, no kuriem ir pamatā atkarīgs uzņēmuma darījumdarbības modelis un kuri ir uzņēmuma vērtības radīšanas avots;

20)

“neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 ( *7 ) konkrētai atbilstības novērtēšanas darbībai, kas minēta šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā.

direktīvas 19. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Lielie uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumi, sniedz informāciju par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi uzņēmumam rada vērtību.”;

direktīvas 19.a pantu aizstāj ar šādu:

“19.a pants

Ilgtspējas ziņu sniegšana

Lielie uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kura vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Pirmajā daļā minētā informācija vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, jo tā ir iekļauta īpaši šim nolūkam paredzētā vadības ziņojuma sadaļā.

Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

īss uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts, tostarp:

uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;

ii)

uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;

iii)

uzņēmuma plāni, cita starpā īstenošanas darbības un saistītie finanšu un investīciju plāni, ar mērķi nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 2015. gada 12. decembrī pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”) un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 ( *8 ), un attiecīgā gadījumā ar to, cik lielā mērā uzņēmumu ietekmē ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības;

iv)

tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;

tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;

apraksts par uzņēmuma noteiktajiem mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un sasniedzami konkrētā termiņā, tostarp attiecīgā gadījumā absolūtie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāji vismaz 2030. un 2050. gadam, apraksts par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un paziņojums par to, vai ar vides faktoriem saistītie uzņēmuma mērķrādītāji ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem;

apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un to zinātību un prasmēm saistībā ar minētās lomas izpildi vai šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām;

apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;

informācija par to, vai pastāv ar ilgtspējas jautājumiem saistītas veicināšanas shēmas, kas tiek piedāvātas administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem;

apraksts par:

pienācīgas rūpības procesu, ko uzņēmums īsteno attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Savienības prasībām uzņēmumiem attiecīgā gadījumā veikt pienācīgas rūpības procesu;

ii)

galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbību un vērtības ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, darbībām, kuras veiktas, lai identificētu un uzraudzītu minēto ietekmi, un cita veida nelabvēlīgu ietekmi, kas uzņēmumam ir jāidentificē saskaņā ar citām Savienības prasībām uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu;

iii)

jebkuru uzņēmuma veikto darbību, ar ko novērš, mazina, labo vai izbeidz faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādas darbības rezultātiem;

apraksts par uzņēmumam draudošiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp apraksts par galvenajām jomām, kur uzņēmums ir atkarīgs no minētajiem jautājumiem, un par to, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda;

rādītāji, kas attiecas uz a) līdz g) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.

Uzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām.

Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par paša uzņēmuma darbību un par tā vērtības ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.

Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 ( *9 ) 5. panta 2. punktu, un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, uzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē.

Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kuras norādītas gada finanšu pārskatos.

Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi.

Uzņēmumi šā panta 1. līdz 3. punktā minēto informāciju paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 29.b pantu.

Uzņēmuma vadība atbilstīgā līmenī informē darbinieku pārstāvjus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli attiecīgā gadījumā dara zināmu atbilstīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām.

Atkāpjoties no šā panta 2. līdz 4. punkta un neskarot šā panta 9. un 10. punktu, šā panta 1. punktā minētie mazie un vidējie uzņēmumi, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. apakšpunktā definētās mazās un nesarežģītās iestādes, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK ( *10 ) 13. panta 2. punktā definētās kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un minētās direktīvas 13. panta 5. punktā definētās kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības var savu ilgtspējas ziņu sniegšanu ierobežot, norādot tikai šādu informāciju:

īss uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts;

apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;

uzņēmuma galvenā faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz ilgtspējas jautājumiem un visas darbības, kas veiktas, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu vai labotu šādu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi;

galvenie uzņēmumam draudošie riski saistībā ar ilgtspējas jautājumiem un tas, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda;

galvenie rādītāji, kas vajadzīgi a) līdz d) apakšpunktā minētajai informācijas atklāšanai.

Mazie un vidējie uzņēmumi, mazas un nesarežģītas iestādes un kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas izmanto pirmajā daļā minēto atkāpi, ziņo saskaņā ar 29.c pantā minētajiem mazo un vidējo uzņēmumu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta – attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas pirms 2028. gada 1. janvāra – mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var nolemt savā vadības ziņojumā neiekļaut šā panta 1. punktā minēto informāciju. Šādos gadījumos uzņēmums savā vadības ziņojumā tomēr īsi norāda, kāpēc nav sniegtas ziņas par ilgtspēju.

Uzskata, ka uzņēmumi, kas atbilst šā panta 1. līdz 4. punktā izklāstītajām prasībām, un uzņēmumi, kuri izmanto šā panta 6. punktā paredzēto atkāpi, ir izpildījuši 19. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto prasību.

Ar noteikumu, ka ir izpildītas šā punkta otrajā daļā izklāstītās prasības, uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no šā panta 1. līdz 4. punktā paredzētajiem pienākumiem (“atbrīvotais meitasuzņēmums”), ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kurš ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš ir iedibināts trešā valstī, arī atbrīvo no šā panta 1. līdz 4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma, kurš ir iedibināts trešā valstī, konsolidētajā ilgtspējas ziņu sniegšanā un ja šī konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana ir veikta saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti atbilstīgi 29.b pantam, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK ( *11 ) 23. panta 4. punkta trešajai daļai.

Uz pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu attiecas šādi nosacījumi:

atbrīvotā meitasuzņēmuma vadības ziņojumā ir iekļauta visa turpmāk norādītā informācija:

tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kurš sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar šo pantu vai saskaņā ar direktīvas 29.b pantu pieņemtajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem līdzvērtīgā veidā, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai;

ii)

tīmekļa saites uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu vai attiecīgā gadījumā uz mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, un uz šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu vai šīs daļas b) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu;

iii)

informācija, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1. līdz 4. punktā;

ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, tad šāda mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un ticamības apliecinājuma atzinumu par konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanu, kuru sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar tiesību aktiem, kuri reglamentē minēto mātesuzņēmumu, publicē saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu;

ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( *12 ) 8. pantā paredzēto atklājamo informāciju attiecībā uz darbībām, kuras veic atbrīvotais meitasuzņēmums, kas ir iedibināts Savienībā, un tā meitasuzņēmumi, iekļauj atbrīvotā meitasuzņēmuma vadības ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko veicis trešā valstī iedibinātais mātesuzņēmums.

Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu.

Uzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākums sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu.

Šā punkta pirmās daļas izpildei un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, uzskata par minētās centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.

Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

10.

Šā panta 9. punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro arī sabiedriskas nozīmes struktūrām, uz kurām attiecas šā panta prasības, izņemot lielus uzņēmumus, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

direktīvas 20. panta 1. punktu groza šādi:

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

apraksts par īstenoto daudzveidības rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumu un citiem aspektiem, piemēram, vecumu, invaliditāti, izglītību un profesionālo pieredzi, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to īsteno, un rezultātiem ziņošanas periodā. Ja šāda rīcībpolitika netiek īstenota, paziņojumā sniedz paskaidrojumu par šādas rīcībpolitikas neesību.”;

punktam pievieno šādu daļu:

“Uzskata, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, ir izpildījuši šā panta pirmās daļas g) apakšpunktā noteikto pienākumu, ja tie, ziņojot par ilgtspēju, iekļauj minētajā apakšpunktā prasīto informāciju un ja atsauce uz to ir iekļauta paziņojumā par korporatīvo pārvaldību.”;

direktīvas 23. pantu groza šādi:

panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus un lielākas uzņēmumu vienības konsolidētos vadības ziņojumus sagatavo minētās vienības mātesuzņēmums saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura regulē minēto mātesuzņēmumu, un saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā minētās prasības, vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;”;

panta 8. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā noteiktās prasības,”;

panta 8. punkta b) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

veidā, kas līdzvērtīgs veidam, kā tiek sagatavoti konsolidētie finanšu pārskati un konsolidētie vadības ziņojumi saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā minētās prasības, vai”;

direktīvas 29.a pantu aizstāj ar šādu:

“29.a pants

Konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana

Direktīvas 3. panta 7. punktā minētās lielās grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas ir vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kura vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Pirmajā daļā minētā informācija konsolidētajā vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, ko panāk, izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu konsolidētu vadības ziņojuma sadaļu.

Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

īss grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts, tostarp:

grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;

ii)

grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;

iii)

grupas plāni, cita starpā īstenošanas darbības un saistītie finanšu un investīciju plāni, ar mērķi nodrošināt, ka tās darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, un attiecīgā gadījumā ar to, cik lielā mērā grupu ietekmē ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības;

iv)

tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;

tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;

apraksts par grupas noteiktajiem mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un sasniedzami konkrētā termiņā, tostarp attiecīgā gadījumā absolūtie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāji vismaz 2030. un 2050. gadam, apraksts par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un paziņojums par to, vai ar vides faktoriem saistītie grupas mērķrādītāji ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem;

apraksts par grupas politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;

informācija par to, vai pastāv ar ilgtspējas jautājumiem saistītas veicināšanas shēmas, kas tiek piedāvātas administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem;

apraksts par:

pienācīgas rūpības procesu, ko grupa īsteno attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Savienības prasībām uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu;

ii)

galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar pašas grupas darbību un vērtības ķēdi, arī tās produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, darbībām, kuras veiktas, lai identificētu un uzraudzītu minēto ietekmi un cita veida nelabvēlīgu ietekmi, kas mātesuzņēmumam ir jāidentificē saskaņā ar citām Savienības prasībām veikt pienācīgas rūpības procesu;

iii)

jebkuru grupas veikto darbību, ar ko novērš, mazina, labo vai izbeidz faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādas darbības rezultātiem;

apraksts par grupai draudošiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par galvenajām jomām, kur grupa ir atkarīga no minētajiem jautājumiem, un par to, kā grupa minētos riskus pārvalda;

rādītāji, kas attiecas uz a) līdz g) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.

Mātesuzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām.

Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par pašas grupas darbību un par tās vērtības ķēdi, arī tās produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.

Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktu un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, mātesuzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē.

Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu, un par summām, kuras norādītas konsolidētajos gada finanšu pārskatos.

Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi.

Ja ziņojošais uzņēmums konstatē būtiskas atšķirības starp grupai draudošajiem riskiem vai grupas ietekmi un riskiem, kas apdraud vienu vai vairākus no meitasuzņēmumiem, vai šāda meitasuzņēmuma vai meitasuzņēmumu ietekmi, uzņēmums nodrošina pienācīgu izpratni attiecīgi par vienu vai vairākus šādus meitasuzņēmumus apdraudošajiem riskiem un viena vai vairāku šādu meitasuzņēmumu ietekmi.

Uzņēmumi norāda, vai konsolidācijā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no ilgtspējas ziņu sniegšanas gadskārtējā vai konsolidētā līmenī attiecīgi saskaņā ar 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu.

Mātesuzņēmumi paziņo šā panta 1. līdz 3. punktā minēto informāciju saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 29.b pantu.

Mātesuzņēmuma vadība pienācīgā līmenī informē darbinieku pārstāvjus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli attiecīgā gadījumā dara zināmu atbilstīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām.

Uzskata, ka mātesuzņēmums, kas atbilst šā panta 1. līdz 5. punktā paredzētajām prasībām, ir izpildījis 19. panta 1. punkta trešajā daļā un 19.a pantā noteiktās prasības.

Ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta otrajā daļā izklāstītie nosacījumi, mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no šā panta 1. līdz 5. punktā paredzētajiem pienākumiem (“atbrīvotais mātesuzņēmums), ja šāds mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kurš ir sagatavots saskaņā ar 29. pantu un šo pantu. Mātesuzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš ir iedibināts trešā valstī, arī atbrīvo no šā panta 1. līdz 5. punktā izklāstītajiem pienākumiem, ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma, kurš ir iedibināts trešā valstī, konsolidētajā ilgtspējas ziņu sniegšanā un ja minētā konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana ir veikta saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti atbilstīgi 29.b pantam, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai.

Uz pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu attiecas šādi nosacījumi:

atbrīvotā mātesuzņēmuma vadības ziņojumā ir iekļauta visa turpmāk minētā informācija:

tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kurš sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar šo pantu vai atbilstīgi šīs direktīvas 29.b pantam pieņemtajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem līdzvērtīgā veidā, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai;

ii)

tīmekļa saites uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu vai attiecīgā gadījumā uz mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, un uz šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā ticamības apliecinājuma atzinumu vai šīs daļas b) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu;

iii)

informācija, ka mātesuzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.–5. punktā;

ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, tad šāda mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un ticamības apliecinājuma atzinumu par konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību, kuru sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri reglamentē mātesuzņēmumu, publicē saskaņā ar 30. pantu un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas reglamentē atbrīvoto mātesuzņēmumu;

ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, Regulas (ES) 2020/852 8. pantā paredzēto atklājamo informāciju attiecībā uz darbībām, kuras veic atbrīvotais meitasuzņēmums, kas ir iedibināts Savienībā un atbrīvots no ilgtspējas ziņu sniegšanas, pamatojoties uz šīs direktīvas 19.a panta 9. punktu, iekļauj atbrīvotā mātesuzņēmuma vadības ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko veicis trešā valstī iedibinātais mātesuzņēmums.

Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto mātesuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu.

Mātesuzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākuma sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ja šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu.

Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kas minētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

Šā panta 8. punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro arī sabiedriskas nozīmes struktūrām, uz kurām attiecas šā panta prasības, izņemot lielus uzņēmumus, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.”;

direktīvā iekļauj šādu nodaļu:

“6.a NODAĻA

ILGTSPĒJAS ZIŅU SNIEGŠANAS STANDARTI

29.b pants

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus. Minētajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kura jāizmanto minētās informācijas izklāstam.

Šā punkta pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam precizē, kāda informācija uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 29.a panta 1. un 2. punktu, un kas ietver vismaz informāciju, kura vajadzīga finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regulā (ES) 2019/2088 paredzētie informācijas atklāšanas pienākumi, lai tie varētu izpildīt minētos pienākumus.

Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam precizē:

vajadzības gadījumā – papildu informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz par 19.a panta 2. punktā uzskaitītajiem ilgtspējas jautājumiem un ziņošanas jomām;

ii)

informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz un kas ir specifiska to darbības nozarei.

Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi.

Pieņemot deleģētos aktus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar trešās daļas ii) apakšpunktu, Komisija pievērš īpašu uzmanību ar ilgtspējas jautājumiem saistīto risku un ietekmes apmēram katrā nozarē, ņemot vērā to, ka dažās nozarēs riski un ietekme ir lielāki.

Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot no to piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.

Komisija vismaz reizi gadā apspriežas ar Eiropas Parlamentu un kopīgi apspriežas ar Regulas (ES) 2020/852 24. pantā minēto dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā minēto grāmatvedību regulējošo komiteju par EFRAG darba programmu saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti nodrošina sniegtās informācijas kvalitāti, prasot, lai tā būtu saprotama, attiecīga, pārbaudāma, salīdzināma un precīzi sniegta. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti uzņēmumiem nerada nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp pēc iespējas ņemot vērā arī globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbu attiecībā uz ziņošanu par ilgtspēju, kā prasīts 5. punkta a) apakšpunktā.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ņemot vērā konkrētā ilgtspējas ziņu sniegšanas standarta priekšmetu:

precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem vides faktoriem:

klimata pārmaiņu mazināšanu, tostarp attiecībā uz 1., 2. un – attiecīgā gadījumā – 3. jomas siltumnīcefekta gāzu emisijām;

ii)

pielāgošanos klimata pārmaiņām;

iii)

ūdens un jūras resursiem;

iv)

resursu izmantošanu un aprites ekonomiku;

piesārņojumu;

vi)

bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām;

precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem sociālo tiesību un cilvēktiesību faktoriem:

par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un vienādām iespējām visiem, tostarp dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu, par apmācībām un prasmju attīstību, cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, par pasākumiem pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un par daudzveidību;

ii)

par darba apstākļiem, tostarp drošu nodarbinātību, darba laiku, adekvātām algām, sociālo dialogu, biedrošanās brīvību, uzņēmumu padomju pastāvēšanu, koplīgumu slēgšanu, arī par to darba ņēmēju īpatsvaru, uz kuriem attiecas koplīgumi, par darba ņēmēju tiesībām uz informāciju, uzklausīšanu un līdzdalību, par darba un privātās dzīves līdzsvaru un par veselību un drošību;

iii)

par to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas ir noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, tai skaitā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un Starptautiskā Darba organizācijas pamatkonvencijās, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem pārvaldības faktoriem:

par uzņēmuma administratīvo, pārvaldības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, par šādu struktūru sastāvu, kā arī to zinātību un prasmēm saistībā ar minētās lomas izpildi vai par šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām;

ii)

par uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galvenajām iezīmēm saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas un lēmumu pieņemšanas procesu;

iii)

par darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, trauksmes cēlēju aizsardzību un dzīvnieku labturību;

iv)

par uzņēmuma darbībām un saistībām, kas saistītas ar politiskās ietekmes, tostarp lobēšanas darbību, īstenošanu;

par to, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, piegādātājiem un kopienām, ko ietekmē uzņēmuma darbība, un par šādu attiecību kvalitāti, arī par maksājumu praksi, jo īpaši attiecībā uz kavētiem maksājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos norāda, kāda attiecīgā gadījumā uz nākotni vērsta, retrospektīva, kvalitatīva un kvantitatīva informācija uzņēmumiem ir jāsniedz.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos ņem vērā grūtības, ar kurām uzņēmumi var saskarties, vācot informāciju no dalībniekiem visā vērtības ķēdē, jo īpaši no tiem, uz kuriem neattiecas 19.a pantā vai 29.a pantā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, un no piegādātājiem jaunajos tirgos un ekonomikās. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos precizē atklājamo informāciju par vērtības ķēdēm, kas ir samērīga un nozīmīga vērtības ķēdēs iekļauto uzņēmumu spējām un iezīmēm, un to darbības mērogam un sarežģītībai, un tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kuriem nepiemēro 19.a pantā vai 29.a pantā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem neparedz, ka jāatklāj tāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāiegūst no maziem un vidējiem uzņēmumiem to vērtības ķēdē un kas pārsniegtu informāciju, kura atklājama saskaņā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem noteiktajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti 29.c pantā.

Pirmā daļa neskar Savienības prasības uzņēmumiem īstenot pienācīgas rūpības procesu.

Deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu Komisija pieņem, cik vien iespējams ņemot vērā:

globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu un esošos dabas kapitāla uzskaites un siltumnīcefekta gāzu uzskaites, atbildīgas darījumdarbības, korporatīvas sociālās atbildības un ilgtspējīgas attīstības standartus un sistēmas;

informāciju, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, lai izpildītu savus informācijas atklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) 2019/2088 un deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu;

kritērijus, rādītājus un metodiku, kas izklāstīti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 pieņemtajos deleģētajos aktos, tostarp tehniskās pārbaudes kritērijus, kuri noteikti saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, un ziņošanas prasības, kas izklāstītas saskaņā ar minētās regulas 8. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā;

informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem paziņojumā par etalonu un etalonu noteikšanas metodoloģijā, kā arī minimālos standartus ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izveidei saskaņā ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2020/1816 ( *13 ), (ES) 2020/1817 ( *14 ) un (ES) 2020/1818 ( *15 );

informācijas atklāšanu, kas norādīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 434.a pantu pieņemtajos īstenošanas aktos;

Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES ( *16 );

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK ( *17 );

Regulu (ES) 2021/1119;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 ( *18 );

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 ( *19 ).

29.c pants

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti maziem un vidējiem uzņēmumiem

Komisija saskaņā ar 49. pantu līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģētos aktus, ar ko papildina šo direktīvu, lai sniegtu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi un nozīmīgi mazo un vidējo uzņēmumu spējām un iezīmēm un to darbības mērogam un sarežģītībai. Minētajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos precizē, kāda informācija 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem maziem un vidējiem uzņēmumiem ir jāsniedz saskaņā ar 19.a panta 6. punktu.

Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos maziem un vidējiem uzņēmumiem ņem vērā kritērijus, kas izklāstīti 29.b panta 2. līdz 5. punktā. Ciktāl iespējams, tajos norāda arī struktūru, kas jāizmanto minētās informācijas izklāstam.

Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot no to piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā tā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.

direktīvā iekļauj šādu nodaļu:

“6.b NODAĻA

VIENOTAIS ELEKTRONISKĀS ZIŅOŠANAS FORMĀTS

29.d pants

Vienotais elektroniskais ziņošanas formāts

Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas19.a panta prasības, sagatavo savus vadības ziņojumus elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 ( *20 ) 3. pantā, un iezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam.

Mātesuzņēmumi, uz kuriem attiecas 29.a panta prasības, sagatavo savus konsolidētos vadības ziņojumus elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantā, un iezīmē ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam.

10)

direktīvas 30. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu – attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 29.d pantā minētajā elektroniskās ziņošanas formātā – kopā ar atzinumu un paziņojumu, kuru iesniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas minēts šīs direktīvas 34. pantā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132 ( *21 ) 1. sadaļas III nodaļai.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a un 29.a pants, nodrošinātu, ka vadības ziņojums bez maksas ir publiski pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē. Ja uzņēmumam nav tīmekļa vietnes, dalībvalstis var tam pieprasīt, lai tas nodrošinātu, ka pēc pieprasījuma ir pieejama tā vadības ziņojuma rakstiska kopija.

Ja neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz 34. panta 1. punkta aa) apakšpunkta otrajā daļā minēto atzinumu, šo atzinumu publicē kopā ar šā punkta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.

Šā panta ceturtajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kas noteiktas 19.a un 29.a pantā.

11)

direktīvas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kuri darbojas saskaņā ar kompetenci, kas viņiem piešķirta ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīvi atbildīgi par to, lai būtu sagatavoti un publicēti turpmāk minētie dokumenti atbilstīgi šīs direktīvas prasībām un – attiecīgā gadījumā – starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, Deleģēto regulu (ES) 2019/815, ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti šīs direktīvas 29.b vai 29.c pantā, un šīs direktīvas 29.d panta prasībām:

gada finanšu pārskati, vadības ziņojums un paziņojums par korporatīvo pārvaldību, ja to sniedz atsevišķi; un

konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētie vadības ziņojumi un konsolidētie paziņojumi par korporatīvo pārvaldību, ja tos sniedz atsevišķi.”;

12)

direktīvas 8. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Ilgtspējas ziņu sniegšanas revīzija un ticamības apliecināšana”;

13)

direktīvas 34. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otro daļu groza šādi:

punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)

vai vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, izņemot šīs direktīvas 19.a pantā noteiktās prasības par ilgtspējas ziņu sniegšanu;”;

ii)

punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“aa)

attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b vai 29.c pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņu sniegšanu saskaņā ar 29.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Šā panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu dalībvalstis var atļaut sniegt citam obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kurš nav revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i), kas veic finanšu pārskatu obligāto revīziju.”;

pievieno šādus punktus:

“4.

Dalībvalstis var atļaut neatkarīgam ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam, kas iedibināts to teritorijā, sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, ar noteikumu, ka uz šādu neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK ( *22 ) noteiktajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 22. punktā, jo īpaši prasības par:

apmācību un pārbaudījumu, ar ko tiek nodrošināts, ka neatkarīgais ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs iegūst vajadzīgo zinātību par ilgtspējas ziņu sniegšanu un par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu;

tālākizglītību;

kvalitātes nodrošināšanas sistēmām;

profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu;

iecelšanu un atstādināšanu;

izmeklēšanu un sankcijām;

neatkarīga ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja darba organizāciju, jo īpaši attiecībā uz resursu un personāla pietiekamību un klientu kontu ierakstu un lietu uzturēšanu, un

ziņošanu par pārkāpumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, minēto atzinumu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 26.a, 27.a un 28.a pantu un ka attiecīgā gadījumā revīzijas komiteja vai īpaša komiteja pārskata un uzrauga neatkarīgā ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja neatkarību saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 39. panta 6. punkta e) apakšpunktu.

Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgam ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam, kas akreditēts pirms 2024. gada 1. janvāra ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās apmācību un pārbaudījuma prasības nepiemēro.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmās daļas a) apakšpunktā minētās apmācību un pārbaudījuma prasības attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu nepiemēro tiem neatkarīgajiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas 2024. gada 1. janvārī veic akreditācijas procesu saskaņā ar attiecīgajām valsts prasībām, ja tie šo procesu pabeidz līdz 2026. gada 1. janvārim.

Dalībvalstis nodrošina, ka ar prasību par tālākizglītību, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, trešajā un ceturtajā daļā minētie neatkarīgie ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji iegūst vajadzīgās zināšanas ilgtspējas ziņu sniegšanas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas jomās.

Ja dalībvalsts saskaņā ar pirmās daļas 4. punktu nolemj atļaut neatkarīgam ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, tad tā šādu atzinumu atļauj sniegt arī obligātajam revidentam, kas nav revidents(-i), kurš veic finanšu pārskatu obligāto revīziju, kā paredzēts 3. punktā.

No 2027. gada 6. janvāra dalībvalsts, kas ir izmantojusi 4. punktā paredzēto iespēju (“uzņēmēja dalībvalsts”), ļauj neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas iedibināti citā dalībvalstī nekā uzņēmēja dalībvalsts (“piederības dalībvalsts”), veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.

Piederības dalībvalsts ir atbildīga par tās teritorijā iedibināto neatkarīgo ticamības apliecināšanas sniedzēju uzraudzību, ja vien uzņēmēja dalībvalsts nenolemj veikt uzraudzību pār ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko tās teritorijā veic neatkarīgi apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji.

Ja uzņēmēja dalībvalsts nolemj uzraudzīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko tās teritorijā veic neatkarīgi apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri reģistrēti citā dalībvalstī, uzņēmēja dalībvalsts:

šādiem neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem nenosaka stingrākas prasības vai atbildību par tām, kas saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu valsts tiesību aktos noteiktas neatkarīgiem ticamības apliecināšanas sniedzējiem vai revidentiem, kuri iedibināti attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī; un

informē citas dalībvalstis par savu lēmumu uzraudzīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko veic neatkarīgi ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri iedibināti citās dalībvalstīs.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad saskaņā ar Savienības tiesību aktiem uzņēmumam ir nepieciešams, lai tā ilgtspējas ziņu sniegšanas elementus pārbaudītu akreditēta neatkarīga trešā persona, akreditētās neatkarīgās trešās personas ziņojumu dara pieejamu vai nu kā vadības ziņojuma pielikumu, vai arī izmantojot citus publiski pieejamus līdzekļus.

14)

direktīvā iekļauj šādu nodaļu:

“9.a NODAĻA

ZIŅOJUMI ATTIECĪBĀ UZ TREŠO VALSTU UZŅĒMUMIEM

40.a pants

Ilgtspējas ziņojumi attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem

Dalībvalsts pieprasa, lai meitasuzņēmums, kurš iedibināts tās teritorijā un kura galveno mātesuzņēmumu reglamentē trešās valsts tiesību akti, publicē un dara pieejamu ilgtspējas ziņojumu, kas ietver 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) punktā, b) līdz f) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā h) apakšpunktā norādīto informāciju, darot to šāda galvenā trešās valsts mātesuzņēmuma grupas līmenī.

Pirmo daļu piemēro tikai lieliem meitasuzņēmumiem un maziem un vidējiem meitasuzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Dalībvalsts pieprasa, lai filiāle, kas atrodas tās teritorijā un ir tāda uzņēmuma filiāle, uz kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti un kura vai nu neietilpst grupā, vai arī tās galīgais īpašnieks ir uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, publicē un dara pieejamu ilgtspējas ziņojumu, kurā ietverta informācija, kas norādīta 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) punktā, b) līdz f) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā h) apakšpunktā, darot to trešās valsts uzņēmuma grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī.

Trešajā daļā minēto noteikumu piemēro filiālei tad, ja trešās valsts uzņēmumam nav pirmajā daļā minētā meitasuzņēmuma un ja filiāles neto apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā pārsniedza 40 miljonus EUR.

Pirmo un trešo daļu piemēro minētajās daļās minētajiem meitasuzņēmumiem vai filiālēm vienīgi tad, ja trešās valsts uzņēmums grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī katrā no pēdējiem diviem secīgiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis neto apgrozījumu, kas pārsniedz 150 miljonus EUR.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai pirmajā un trešajā daļā minētie meitasuzņēmumi vai filiāles nosūta tām informāciju par neto apgrozījumu, ko to teritorijā un Savienībā sasnieguši trešo valstu uzņēmumi.

Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punktā minētais meitasuzņēmuma vai filiāles publiskotais ilgtspējas ziņojums būtu sagatavots saskaņā ar standartiem, kas pieņemti atbilstīgi 40.b pantam.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu var sagatavot saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b pantu, vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētā informācija, kas nepieciešama ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, nav pieejama, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle pieprasa trešās valsts uzņēmumam sniegt visu informāciju, kas tiem vajadzīga savu saistību izpildei.

Ja visa prasītā informācija netiek sniegta, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle sagatavo, publisko un dara pieejamu 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu, kurā iekļauj visu šāda meitasuzņēmuma vai filiāles rīcībā esošo, iegūto vai saņemto informāciju, un izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis vajadzīgo informāciju.

Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punktā minētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu, ko sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kuri pilnvaroti to darīt saskaņā ar trešās valsts uzņēmuma vai dalībvalsts tiesību aktiem.

Gadījumā, ja trešās valsts uzņēmums nesniedz ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar pirmo daļu, meitasuzņēmums vai filiāle izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis nepieciešamo ticamības apliecinājuma atzinumu.

Dalībvalstis katru gadu var informēt Komisiju par trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kas izpildījuši 40.d pantā minēto publiskošanas prasību, un par gadījumiem, kad ziņojums ir publicēts, bet filiāle vai meitasuzņēmums ir rīkojies saskaņā ar šā panta 2. punkta ceturto daļu. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu to trešo valstu uzņēmumu sarakstu, kuri publicē ilgtspējas ziņojumu.

40.b pants

Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti trešo valstu uzņēmumiem

Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, ar ko papildina šo direktīvu, lai paredzētu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus trešo valstu uzņēmumiem, kuros precizēta 40.a pantā minētajos ilgtspējas ziņojumos iekļaujamā informācija.

40.c pants

Atbildība par ilgtspējas ziņojumu attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem sagatavošanu, publicēšanu un pieejamības nodrošināšanu

Dalībvalstis nosaka, ka trešo valstu uzņēmumu filiāles ir atbildīgas par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka to ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka 40.a pantā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi ir kolektīvi atbildīgi par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka viņu ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu.

40.d pants

Publicēšana

Šīs direktīvas 40.a panta 1. punktā minētie uzņēmumu meitasuzņēmumi un filiāles publicē savu ilgtspējas ziņojumu kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 40.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto paziņojumu 12 mēnešu laikā pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums, kā to noteikusi katra dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 14. līdz 28. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu.

Ja ilgtspējas ziņojums kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas publicēts saskaņā ar šā panta 1. punktu, nav bez maksas publiski pieejams Direktīvas (ES) 2017/1132 16. pantā minētā reģistra tīmekļa vietnē, dalībvalstis nodrošina, ka ilgtspējas ziņojums kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā ar paziņojumu, ko uzņēmumi publicējuši saskaņā ar šā panta 1. punktu, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums, ir bez maksas publiski pieejami vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām meitasuzņēmuma vai filiāles tīmekļa vietnē, kā minēts šīs direktīvas 40.a panta 1. punktā.”;

15)

direktīvas 11. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“11. NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI ”;

16)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“48.i pants

Pārejas noteikumi

Līdz 2030. gada 6. janvārim dalībvalstis atļauj Savienības meitasuzņēmumam, uz kuru attiecas 19.a vai 29.a pants un kura mātesuzņēmumu nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, sagatavot konsolidētu ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar 29.a panta prasībām, ietverot visus šāda mātesuzņēmuma Savienības meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas 19.a vai 29.a pants.

Līdz 2030. gada 6. janvārim dalībvalstis atļauj šā punkta pirmajā daļā minētajā konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā iekļaut Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto informāciju par darbībām, ko veic šā punkta pirmajā daļā minētā mātesuzņēmuma visi Savienības meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 19.a vai 29.a pants.

Šā panta 1. punktā minētais Savienības meitasuzņēmums ir viens no grupas Savienības meitasuzņēmumiem, kas vismaz vienā no pieciem iepriekšējiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis lielāko apgrozījumu, attiecīgā gadījumā konsolidēti.

Šā panta 1. punktā minēto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu publicē saskaņā ar 30. pantu.

Piemērojot 19.a panta 9. punktā un 29.a panta 8. punktā noteikto atbrīvojumu, ziņošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu uzskata par mātesuzņēmuma ziņošanu grupas līmenī attiecībā uz konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem. Uzskata, ka ziņošana saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu atbilst attiecīgi 19.a panta 9. punkta otrās daļas c) apakšpunktā un 29.a panta 8. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.”;

17)

direktīvas 49. pantu groza šādi:

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.

Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 29.b, 29.c un 40.b pantā un 46. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 5. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 29.b, 29.c un 40.b pantā un 46. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.b

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 29.b un 29.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ar noteikumu, ka:

šādi ieteikumi ir izstrādāti, ievērojot pienācīgu procesu, publisko pārraudzību un pārredzamību, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu speciālās zināšanas un līdzsvarotu līdzdalību un piešķirot pietiekamu publisko finansējumu, lai būtu nodrošināta tās neatkarība, un pamatojoties uz darba programmu, par kuru ir notikušas konsultācijas ar Komisiju;

šādiem ieteikumiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem;

šādiem ieteikumiem ir pievienots skaidrojums par to, kā tajos ņemti vērā 29.b panta 5. punktā uzskaitītie elementi;

dalība EFRAG darbā tehniskā līmenī ir balstīta uz speciālām zināšanām par ilgtspējas ziņu sniegšanu un nav atkarīga no finansiāla ieguldījuma.

Šā punkta a) un d) apakšpunkts neskar publisko struktūru un valstu standartizācijas organizāciju līdzdalību EFRAG tehniskajā darbā.

EFRAG tehnisko ieteikumu pavaddokumentus iesniedz kopā ar minētajiem tehniskajiem ieteikumiem.

Par deleģēto aktu projektiem pirms to pieņemšanas, kā minēts šīs direktīvas 29.b un 29.c pantā, Komisija kopīgi apspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, un ar grāmatvedību regulējošo komiteju, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā.

Komisija pieprasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI), Eiropas Banku iestādes (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) atzinumu par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. EVTI, EBI un EAAPI savus atzinumus sniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums.

Pirms šīs direktīvas 29.b un 29.c pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem apspriežas arī ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo Banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 29.b, 29.c vai 40.b pantu, vai 46. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK

Direktīvu 2004/109/EK groza šādi:

direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu r) apakšpunktu:

“r)

“ilgtspējas ziņu sniegšana” ir ziņošana par ilgtspēju, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( *23 ) 2. panta 18. punktā.

direktīvas 4. pantu groza šādi:

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdus un ieņemamos amatus skaidri norāda, par to, ka atbilstīgi minēto personu rīcībā esošajai informācijai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības standartu attiecīgo kopumu un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un vadības ziņojums ietver skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu darījumdarbības attīstību kopumā un tās rezultātiem, kā arī to stāvokli kopā ar to būtisko risku un nenoteiktību aprakstu, ar kuriem tie saskaras, un – attiecīgā gadījumā – ka tas ir sagatavots saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantā, un ar specifikācijām, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( *24 ) 8. panta 4. punktu.

panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.

Finanšu pārskatu revīziju veic saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta pirmo daļu un 34. panta 2. punktu.

Obligātais revidents sniedz Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā un 34. panta 2. punktā minēto atzinumu un paziņojumu par vadības ziņojumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK ( *25 ) 28. pantā minēto revīzijas ziņojumu, kuru parakstījusi persona vai personas, kas ir atbildīgas par Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. un 2. punktā izklāstītā darba veikšanu, pilnībā publisko kopā ar gada finanšu pārskatu.

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktu un 34. panta 2. līdz 5. punktu sagatavo ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu.

Direktīvas 2006/43/EK 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu pilnībā publisko kopā ar gada finanšu pārskatu.

Vadības ziņojumu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19., 19.a un 20. pantu, kā arī 29.d panta 1. punktu, un tajā ietver specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. panta 4. punktu, ja to sagatavo šajos noteikumos minētie uzņēmumi.

Ja konsolidētie pārskati ir jāsagatavo emitentam, konsolidēto vadības ziņojumu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29. un 29.a pantu, kā arī 29.d panta 2. punktu, un tajā ietver specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. panta 4. punktu, ja to sagatavo šajos noteikumos minētie uzņēmumi.

direktīvas 23. panta 4. punktu groza šādi:

trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus par trešo valstu emitentu izmantoto grāmatvedības standartu līdzvērtīgumu, ievērojot šīs direktīvas 30. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus, un par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kā minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantā. Ja Komisija nolemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti vai ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus standartus atbilstīga pārejas perioda laikā.

Saistībā ar šā punkta trešo daļu Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un ievērojot 27.a un 27.b pantā izklāstītos nosacījumus, pieņem arī pasākumus, kuru mērķis ir izstrādāt tādus vispārīgus līdzvērtīguma kritērijus attiecībā uz grāmatvedības standartiem un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas piemērojami emitentiem vairāk nekā vienā valstī.”;

punktam pievieno šādu daļu:

“Kritēriji, ko Komisija izmanto, novērtējot trešajā daļā minēto trešo valstu emitentu izmantoto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, nodrošina vismaz turpmāk minēto:

ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti paredz, ka uzņēmumiem jāatklāj informācija par vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem;

ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos uzņēmumiem prasīts atklāt informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu to ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kura vajadzīga nolūkā izprast ilgtspējas jautājumu ietekmi uz to attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli.”;

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“28.d pants

EVTI pamatnostādnes

Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņu sniegšanas uzraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.”

3. pants

Grozījumi Direktīvā 2006/43/EK

Direktīvu 2006/43/EK groza šādi:

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Šī direktīva paredz noteikumus attiecībā uz gada un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju un gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”;

direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta 2. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.

“obligātais revidents” ir fiziska persona, ko saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas obligāto revīziju veikšanai un – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanai;

“revīzijas uzņēmums” ir tāda juridiska persona vai jebkura cita vienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, ko saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas obligātās revīzijas veikšanai un – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanai;

“trešās valsts revīzijas vienība” neatkarīgi no tās juridiskās formas ir vienība, kas trešā valstī inkorporētam uzņēmumam veic gada vai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas vai – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, bet kas nav vienība, kura dalībvalstī kā revīzijas uzņēmums ir reģistrēta saskaņā ar 3. pantu veikta apstiprinājuma rezultātā;

“trešās valsts revidents” ir fiziska persona, kas trešā valstī inkorporētam uzņēmumam veic gada vai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas vai – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, bet kas nav persona, kura kādā dalībvalstī ir reģistrēta kā obligātais revidents saskaņā ar 3. un 44. pantu veikta apstiprinājuma rezultātā;

“grupas revidents” ir obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i), kas veic konsolidēto pārskatu obligāto revīziju vai – attiecīgā gadījumā – konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu;”;

pantā iekļauj šādu punktu:

“16.a

“galvenais(-ie) ilgtspējas partneris(-i)” ir:

obligātais(-ie) revidents(-i), ko revīzijas uzņēmums iecēlis konkrētam ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumam kā galveno atbildīgo par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu revīzijas uzņēmuma vārdā; vai

konsolidētas ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas gadījumā – vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), ko revīzijas uzņēmums iecēlis kā galveno atbildīgo par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu grupas līmenī, un obligātais(-ie) revidents(-i), kas iecelts(-i) kā galvenais atbildīgais svarīgu meitasuzņēmumu līmenī; vai

obligātais(-ie) revidents(-i), kas paraksta 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu;”;

pantam pievieno šādus punktus:

“21.

“ilgtspējas ziņu sniegšana” ir ziņošana par ilgtspēju, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES 18. panta 2. punktā;

22.

“ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana” ir tādu procedūru veikšana, kuru rezultāts ir obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma sniegts atzinums saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktu un 34. panta 2. punktu;

23.

“neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 ( *26 ) konkrētai atbilstības novērtēšanas darbībai, kura minēta Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā.

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Izglītības kvalifikācijas

Neskarot 11. pantu, fizisko personu var apstiprināt obligātās revīzijas veikšanai vienīgi tad, ja attiecīgā persona ir ieguvusi pirmsuniversitātes vai līdzvērtīga līmeņa izglītību, pabeigusi teorētisko nodarbību kursu, pabeigusi praktisko apmācību un nokārtojusi attiecīgās dalībvalsts organizētu vai atzītu profesionālās kompetences pārbaudījumu universitātes gala pārbaudījumu vai līdzvērtīgā līmenī.

Papildus šā panta 1. punktā paredzētajam apstiprinājumam veikt obligātās revīzijas fizisku personu var apstiprināt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, ja ir izpildītas šīs direktīvas 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punkta otrajā daļā un 14. panta 2. punkta ceturtajā daļā noteiktās īpašās papildu prasības.

Kompetentās iestādes, kas minētas 32. pantā, sadarbojas savā starpā nolūkā sasniegt šajā pantā izklāstīto prasību konverģenci. Sākot šādu sadarbību, minētās kompetentās iestādes ņem vērā sasniegumus revīzijas jomā un revidenta profesijā un jo īpaši šajā profesijā jau panākto konverģenci. Tās sadarbojas ar Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (CEAOB) un kompetentajām iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 537/2014 20. pantā, ciktāl šāda konverģence ir saistīta ar obligāto revīziju un ar ziņošanas par ilgtspēju ticamības apliecināšanu sabiedriskas nozīmes struktūrām.”;

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Profesionālās kompetences pārbaudījums

Profesionālās kompetences pārbaudījums, kas minēts 6. panta 1. punktā, apliecina nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar obligāto revīziju, un spēju šīs zināšanas izmantot praksē. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā.

Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, 6. panta 1. punktā minētais profesionālās kompetences pārbaudījums garantē nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un spēju šīs zināšanas izmantot praksē. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā.”;

direktīvas 8. pantam pievieno šādu punktu:

“3.

Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu veikšanai, 1. punktā minētais teorētisko zināšanu pārbaudījums aptver vismaz šādus tematus:

juridiskās prasības un standarti attiecībā uz gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas sagatavošanu;

ilgtspējas analīze;

pienācīgas rūpības procesi, kas īstenoti attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;

juridiskās prasības un 26.a pantā minētie ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas standarti.”;

direktīvas 10. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Lai obligāto revidentu vai praktikantu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, vismaz astoņiem mēnešiem no pirmajā daļā minētās praktiskās apmācības jābūt par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem.”;

direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Praktiskās apmācības un teorētisko nodarbību apvienojums

Dalībvalstis var noteikt, ka teorētisko nodarbību periodus 8. panta 1. un 2. punktā minētajos priekšmetos ieskaita 11. pantā minētajos profesionālās darbības periodos, ja šādu apmācību apliecina dalībvalsts atzīts pārbaudījums. Šāda apmācība nav īsāka par vienu gadu, un ar to nevar saīsināt profesionālās darbības periodu par vairāk nekā četriem gadiem.

Profesionālās darbības periods un praktiskās apmācības laiks nav īsāks par teorētisko nodarbību un 10. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktās praktiskās apmācības kopējo ilgumu.”;

direktīvas 14. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, pirmajā daļā minētajā zināšanu pārbaudē pārliecinās, ka obligātais revidents pietiekami pārzina uzņēmējas dalībvalsts normatīvos aktus, ciktāl tas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”;

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Obligātie revidenti, kas apstiprināti vai atzīti pirms 2024. gada 1. janvāra, un personas, kuras 2024. gada 1. janvārī ir obligāto revidentu apstiprināšanas procesā

Dalībvalstis nodrošina, ka obligātajiem revidentiem, kuri apstiprināti vai atzīti obligāto revīziju veikšanai pirms 2024. gada 1. janvāra, nepiemēro 7. panta 2. punkta, 8. panta 3. punkta, 10. panta 1. punkta otrās daļās un 14. panta 2. punkta ceturtās daļas prasības.

Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas 2024. gada 1. janvārī ir 6. līdz 14. pantā paredzētajā apstiprinājuma procesā, nepiemēro šīs direktīvas 7. panta 2. punkta, 8. panta 3. punkta, 10. panta 1. punkta otrās daļas un 14. panta 2. punkta ceturtās daļās prasības ar noteikumu, ja tās šo procesu pabeidz līdz 2026. gada 1. janvārim.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 2026. gada 1. janvāra jau apstiprinātie obligātie revidenti, kas vēlas veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumus, iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņu sniegšanu un par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, tostarp par 8. panta 3. punktā minētajiem tematiem, pamatojoties uz 13. pantā minēto tālākizglītību.”;

10)

direktīvas 16. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Attiecībā uz obligātajiem revidentiem publiskajā reģistrā ir vismaz šāda informācija:

vārds, uzvārds, adrese un reģistrācijas numurs;

attiecīgā gadījumā tā revīzijas uzņēmuma nosaukums, adrese, tīmekļa vietne un reģistrācijas numurs, kuras darbinieks ir obligātais revidents vai kurā viņš ir asociētais partneris, vai kā citādi ar to saistīts;

vai obligātais revidents ir apstiprināts, arī lai apliecinātu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību;

visas pārējās reģistrācijas kā obligātajam revidentam citu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un kā revidentam trešās valstīs, tostarp reģistrācijas iestādes(-žu) nosaukums(-i) un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs(-i), un norāde par to, vai reģistrācija attiecas uz obligāto revīziju, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai abiem šiem uzdevumiem.”;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Reģistrā norāda, vai trešo valstu revidenti, kā tie minēti pirmajā daļā, ir reģistrēti obligātās revīzijas veikšanai, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai vai abiem šiem uzdevumiem.”;

11)

direktīvas 17. pantu groza šādi:

panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

visu to obligāto revidentu vārdi un reģistrācijas numuri, kuri nodarbināti revīzijas uzņēmumā vai ir tā asociētie partneri, vai kā citādi ir saistīti ar šo uzņēmumu, un norāde par to, vai viņi ir apstiprināti arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai;”;

panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

visas pārējās reģistrācijas kā revīzijas uzņēmumam citu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un kā revīzijas vienībai trešās valstīs, tostarp reģistrācijas iestādes(-žu) nosaukums(-i) un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs(-i), un norāde par to, vai reģistrācija attiecas uz obligāto revīziju, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai abiem šiem uzdevumiem.”;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Reģistrā norāda, vai pirmajā daļā minētās trešo valstu revīzijas struktūras ir reģistrētas obligātās revīzijas veikšanai, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai vai abiem šiem uzdevumiem.”;

12)

direktīvas 24.b pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja obligāto revīziju veic revīzijas uzņēmums, minētais revīzijas uzņēmums ieceļ vismaz vienu galveno revīzijas partneri. Revīzijas uzņēmums piešķir galvenajam(-iem) revīzijas partnerim(-iem) pietiekamus resursus un nodrošina personālu, kuram ir nepieciešamā kompetence un spējas pienācīgai savu uzdevumu izpildei.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic revīzijas uzņēmums, šis revīzijas uzņēmums ieceļ vismaz vienu galveno ilgtspējas partneri, kurš var būt galvenais revīzijas partneris vai viens no galvenajiem revīzijas partneriem. Revīzijas uzņēmums piešķir galvenajam(-iem) ilgtspējas partnerim(-iem) pietiekamus resursus un nodrošina personālu, kuram ir nepieciešamā kompetence un spējas pienācīgai savu uzdevumu izpildei.

Revīzijas kvalitātes un ticamības nodrošināšana, neatkarība un kompetence ir galvenie kritēriji, pēc kuriem revīzijas uzņēmums ieceļ galveno(-os) revīzijas partneri(-us) un – attiecīgā gadījumā – galveno(-os) ilgtspējas partneri(-us).

Galvenais(-ie) revīzijas partneris(-i) ir aktīvi iesaistīts(-i) obligātās revīzijas veikšanā. Galvenais ilgtspējas partneris ir aktīvi iesaistīts ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā.”;

pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a

Pildot ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, obligātais revidents velta uzdevumam pietiekamu laiku un piesaista pietiekamus resursus, kas ļauj tam pienācīgi veikt savus pienākumus.”;

panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj šādi:

“b)

revīzijas uzņēmuma gadījumā – galvenā(-o) revīzijas partnera(-u) vārds(-i) un uzvārds(-i) un – attiecīgā gadījumā – galvenā(-o) ilgtspējas partnera(-u) vārds(-i) un uzvārds(-i);”;

maksas par obligāto revīziju, maksas par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un maksas par citiem pakalpojumiem jebkurā finanšu gadā.”;

pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums par katru ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu izveido ticamības apliecināšanas lietu.

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu dokumentē vismaz tos datus, kas reģistrēti saskaņā ar 22.b pantu.

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saglabā visus citus datus un dokumentus, kas ir būtiski, lai pamatotu šīs direktīvas 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu un lai pārraudzītu atbilstību šai direktīvai un citām piemērojamām juridiskajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.

Ticamības apliecināšanas lietu slēdz ne vēlāk kā 60 dienas pēc šīs direktīvas 28.a pantā minētā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojuma parakstīšanas datuma.

Ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, ticamības apliecināšanas lietu var iekļaut revīzijas lietā.”;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums reģistrē visas rakstveidā iesniegtās sūdzības par īstenoto obligāto revīziju veikšanu un par īstenoto ticamības apliecināšanas uzdevumu veikšanu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu.”;

13)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Revīzijas un ticamības apliecināšanas maksas

Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv atbilstoši noteikumi, kas paredz, ka obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas maksas:

neietekmē vai nenosaka papildu pakalpojumu sniegšana vienībai, uz kuru attiecas obligātā revīzija vai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana; un

nevar iespaidot nekādi nosacījumi.”;

14)

iekļauj šādus pantus:

“25.b pants

Profesionālā ētika, neatkarība, objektivitāte, konfidencialitāte un dienesta noslēpums attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu

Šīs direktīvas 21.–24.a panta prasības attiecībā uz finanšu pārskatu obligāto revīziju mutatis mutandis attiecas arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”;

25.c pants

Aizliegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi gadījumos, ja obligātais revidents veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, vai jebkurš dalībnieks tīklā, kuram pieder obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, nevar tieši vai netieši sniegt sabiedriskas nozīmes struktūrai, par kuru tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem Savienībā Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punkta otrās daļas b) un c) un e) līdz k) apakšpunktā minētos aizliegtos ar revīziju nesaistītos pakalpojumus:

laikposmā no tā perioda sākuma, par kuru tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, līdz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojuma izdošanai; un

finanšu gadā, kas ir tieši pirms šā punkta a) apakšpunktā minētā perioda, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem.

Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūru ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, un, ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pieder tīklam – ikviens šāda tīkla dalībnieks – var sniegt sabiedriskas nozīmes struktūrai, kurai tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas nav šā panta 1. punktā minētie aizliegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi, vai attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punkta otrajā daļā minētos aizliegtos ar revīziju nesaistītos pakalpojumus vai pakalpojumus, kurus dalībvalstis uzskata par tādiem, kas apdraud neatkarību, kā minēts minētās regulas 5. panta 2. punktā, ja to apstiprinājusi revīzijas komiteja pēc tam, kad tā ir pienācīgi izvērtējusi neatkarības apdraudējumu un aizsardzības pasākumus, kuri piemēroti saskaņā ar šīs direktīvas 22.b pantu.

Ja dalībnieks tādā tīklā, kuram pieder obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, sniedz aizliegtus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kuri minēti šā panta 1. punktā, trešā valstī reģistrētam uzņēmumam, ko kontrolē sabiedriskas nozīmes struktūra, kurai tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, attiecīgais obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums izvērtē, vai šāda tīkla dalībnieka pakalpojumu sniegšana varētu ietekmēt tā neatkarību.

Ja neatkarība ir ietekmēta, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums piemēro aizsardzības pasākumus, lai mazinātu apdraudējumu, ko rada šā panta 1. punktā minēto aizliegto ar revīziju nesaistīto pakalpojumu sniegšana trešā valstī. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums var turpināt pildīt sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu tikai tad, ja tas saskaņā ar 22.b pantu var pamatot, ka šāda pakalpojumu sniegšana neietekmē tā profesionālo spriedumu un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu.

25.d pants

Pārkāpumi

Regulas (ES) Nr. 537/2014 7. pantu mutatis mutandis piemēro obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kurš veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu.”;

15)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“26.a pants

Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas standarti

Dalībvalstis nosaka, ka obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu atbilstīgi ticamības apliecināšanas standartiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu.

Dalībvalstis var piemērot valsts apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības tik ilgi, kamēr Komisija nav pieņēmusi apliecināšanas standartu, kas reglamentē to pašu jomu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai to valsts apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā.

Komisija ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. oktobrim saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot ierobežotas ticamības apliecināšanas standartus, ar kuriem nosaka procedūras, kas jāveic revidentam(-iem) un revīzijas uzņēmumam(-iem), lai sagatavotu savus secinājumus par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību, tostarp par uzdevumu plānošanu, riska ņemšanu vērā un reakciju uz riskiem, kā arī par to, kāda veida secinājumi ir iekļaujami ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumā vai attiecīgā gadījumā revīzijas ziņojumā.

Komisija ne vēlāk kā līdz 2028. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot pamatotas ticamības apliecināšanas standartus, pēc tam, kad ir novērtēts, vai revidenti un uzņēmumi var pamatoti apliecināt ticamību. Ņemot vērā minētā novērtējuma rezultātus un atzīstot to par lietderīgu, minētajos deleģētajos aktos nosaka datumu, no kura 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minētajam atzinumam ir jābalstās uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, kura pamatā ir minētie pamatotas ticamības apliecināšanas standarti.

Komisija var pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos ticamības apliecināšanas standartus tikai tad, ja tie:

ir izstrādāti atbilstošā procesā, publiskā pārraudzībā un pārredzami;

veicina augstu ticamības un kvalitātes līmeni gada vai konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas procesā; un

atbilst Savienības sabiedrības interesēm.”;

16)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“27.a pants

Konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumu grupas konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu gadījumā:

konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas kontekstā grupas revidents pilnībā atbild par 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu;

grupas revidents konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai novērtē neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u) vai trešās valsts revidenta(-u), vai obligātā(-o) revidenta(-u), vai trešās valsts revīzijas vienības(-u), vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu un dokumentē to, kādu darbu, cik ilgā laikā un kādā apmērā minētie revidenti veikuši, tostarp – attiecīgā gadījumā – minēto revidentu ticamības apliecināšanas dokumentu attiecīgo daļu pārbaudi, ko veicis grupas revidents; un

grupas revidents konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai pārbauda neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u), trešās valsts revidenta(-u), obligātā(-o) revidenta(-u), trešās valsts revīzijas vienības(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu un to dokumentē.

Grupas revidenta saglabātie dokumenti ir tādi, kas nodrošina iespēju attiecīgajai kompetentajai iestādei pārbaudīt grupas revidenta darbu.

Pildot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, grupas revidents pieprasa, lai neatkarīgais(-ie) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas vienība(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i) apņemtos nodot attiecīgos dokumentus konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas veikšanas laikā kā nosacījumu grupas revidenta paļāvībai uz darbu, ko veicis minētais(-ie) neatkarīgais(-ie) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas vienība(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i).

Ja grupas revidents nespēj pildīt 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, tas veic vajadzīgos pasākumus un par to informē attiecīgo kompetento iestādi.

Šādi pasākumi attiecīgā gadījumā ietver papildu ticamības apliecināšanas darba veikšanu attiecīgajā meitasuzņēmumā vai nu patstāvīgi, vai izmantojot ārpakalpojumus šādu uzdevumu veikšanai.

Ja attiecībā uz grupas revidentu tiek veikta kvalitātes nodrošināšanas pārbaude vai izmeklēšana saistībā ar uzņēmumu grupas konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, grupas revidents pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei attiecīgos dokumentus, ko tas saglabā saistībā ar attiecīgā(-o) neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u), trešās valsts revidenta(-u), obligātā(-o) revidenta(-u), trešās valsts revīzijas vienības(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas veikšanai, tostarp visus darba dokumentus, kuri attiecas uz konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.

Kompetentā iestāde, ievērojot 36. pantu, var no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieprasīt papildu dokumentus par ticamības apliecināšanas darbu, ko konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai veicis obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i).

Ja uzņēmumu grupas mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic jebkurš trešās valsts revidents (-i) vai revīzijas vienība(-as), kompetentā iestāde, pamatojoties uz sadarbības pasākumiem, var pieprasīt no attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm papildu dokumentus par trešās valsts revidenta(-u) vai trešās valsts revīzijas vienības(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu.

Atkāpjoties no trešās daļas, ja uzņēmumu grupas mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu ir veicis jebkurš neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i) vai revīzijas vienība(-as), ar ko nav noslēgta vienošanās par sadarbības pasākumiem, grupas revidents pēc pieprasījuma ir atbildīgs arī par to, lai būtu pienācīgi iesniegti šāda(-u) neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u), trešās valsts revidenta(-u) vai revīzijas vienības(-u) veiktā ticamības apliecināšanas darba papildu dokumenti, tostarp darba dokumenti, kas attiecas uz konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Lai nodrošinātu šādu prasību izpildi, grupas revidents saglabā šādu dokumentu kopijas vai arī vienojas ar neatkarīgo(-ajiem) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju(-iem), trešās valsts revidentu(-iem) vai revīzijas vienību(-ām) par neierobežotu piekļuvi šai informācijai pēc pieprasījuma, vai arī veic citas atbilstošas darbības. Ja juridisku vai citādu iemeslu dēļ ticamības apliecināšanas darba dokumentus no trešās valsts grupas revidentam nav iespējams nodot, tad grupas revidenta saglabātajiem dokumentiem pievieno pierādījumu, ka revidents ir veicis atbilstošās procedūras, lai piekļūtu ticamības apliecināšanas dokumentiem, un tādu šķēršļu gadījumā, kas nav ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem saistīti juridiski šķēršļi, pierādījumu par šādu šķēršļu esamību.”;

17)

direktīvas 28. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

iekļauj atzinumu un paziņojumu, kuru abu pamatā ir revīzijas gaitā veiktais darbs, ievērojot Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktu;”;

18)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“28.a pants

Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums

Obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumā iekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātus. Minēto ziņojumu sagatavo saskaņā ar to apliecināšanas standartu prasībām, kurus Komisija pieņēmusi, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 26.a panta 3. punktu, vai – kamēr Komisija nav pieņēmusi minētos ticamības apliecināšanas standartus, – saskaņā ar valstu ticamības apliecināšanas standartiem, kā minēts 26.a panta 2. punktā.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu sagatavo rakstiski un tajā:

norāda struktūru, uz kuras gada vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu attiecas ticamības apliecināšanas uzdevums; precizē gada vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā arī datumu un periodu, kuru tās aptver; un norāda ilgtspējas ziņu sniegšanas sistēmu, kas piemērota to sagatavošanā;

iekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas tvēruma aprakstu, kurā norāda vismaz ticamības apliecināšanas standartus, saskaņā ar kuriem veikta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana;

iekļauj atzinumu, kas minēts Direktīvas 2013/34/ES 34.a panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā.

Ja ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veicis vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, tad obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) vienojas par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātiem un iesniedz kopīgu ziņojumu un atzinumu. Ja ir domstarpības, katrs obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sniedz savu atzinumu atsevišķā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojuma sadaļā un norāda domstarpību iemeslus.

Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents, kas veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Ja ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību apliecina revīzijas uzņēmums, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta vismaz tas(-ie) obligātais(-ie) revidents(-i), kas revīzijas uzņēmuma vārdā apliecina ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību. Ja vienlaikus bija iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kuri katra revīzijas uzņēmuma vārdā apliecina ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šādu(-us) parakstu(-us) nav jāizpauž atklātībai, ja šāda izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību.

Jebkurā gadījumā iesaistītās(-o) personas(-u) vārds un uzvārds ir zināms attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai tad, ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums kā atsevišķa nodaļa būtu iekļauts revīzijas ziņojumā.

Obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma ziņojums par konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu atbilst 1. līdz 5. punktā izklāstītajām prasībām.”;

19)

direktīvas 29. pantu groza šādi:

panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze tādās jomās kā obligāto revīziju veikšana un finanšu pārskatu sagatavošana, kā arī – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšanā un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā vai pieredze ar citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ilgtspēju, turklāt tie ir saņēmuši īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm;”;

panta 1. punktā f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes tvērums, ko papildina atlasīto revīzijas dokumentu un attiecīgā gadījumā atbilstīga ticamības apliecināšanas dokumentu pārbaude, ietver novērtējumu par revīzijas uzņēmuma atbilstību piemērojamiem revīzijas standartiem, neatkarības prasībām un attiecīgā gadījumā ticamības apliecināšanas standartiem, kā arī novērtējums par izmantoto resursu apjomu un kvalitāti, par revīzijas maksām un maksām, kuras iekasē par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, kā arī par revīzijas uzņēmuma iekšējo kvalitātes kontroles sistēmu;”;

panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes notiek vismaz reizi sešos gados, pamatojoties uz riska analīzi, kā arī tad, ja obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic obligātās revīzijas, kā noteikts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu;”;

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

pārbaužu veicējiem ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze tādās jomās kā obligāto revīziju veikšana un finanšu pārskatu sagatavošana, un – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšana un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana un ilgtspējas ziņu sniegšana vai citi ar ilgtspēju saistīti pakalpojumi, turklāt tie ir saņēmuši īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm;”;

pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a

Dalībvalstis personas, kuras veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, līdz 2025. gada 31. decembrim var atbrīvot no prasības, kas nosaka, ka tām ir jābūt attiecīgai pieredzei tādās jomās kā ilgtspējas ziņu sniegšana un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana vai citi ar ilgtspēju saistīti pakalpojumi.”;

20)

direktīvas 30. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv efektīvas izmeklēšanas un sankciju sistēmas, lai konstatētu, labotu un novērstu obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas neatbilstošu izpildi.

Neskarot dalībvalstu civiltiesiskās atbildības sistēmas, dalībvalstis paredz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, ja tie obligātās revīzijas vai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu nav veikuši saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 537/2014.

Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvām sankcijām par pārkāpumiem, uz kuriem jau attiecas valsts krimināltiesības. Tādā gadījumā dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.”;

21)

direktīvas 30.a panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ca)

pagaidu aizliegums uz laiku līdz trīs gadiem, ar kuru obligātajam revidentam, revīzijas uzņēmumam vai galvenajam ilgtspējas partnerim ir aizliegts veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un/vai parakstīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumus.”;

22)

direktīvas 30.a panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“da)

paziņojums, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums neatbilst šīs direktīvas 28.a panta prasībām;”;

23)

direktīvas 32. pantu groza šādi:

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.

Kompetento iestādi vada personas, kas nav praktizējoši revidenti un kas ir kompetentas jomās, kuras saistītas ar obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Tās izvēlas saskaņā ar neatkarīgu un atklātu izvirzīšanas procedūru.”;

panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

profesionālās ētikas, revīzijas uzņēmumu iekšējas kvalitātes kontroles, revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas standartu pieņemšana, izņemot gadījumus, kad šos standartus pieņem vai apstiprina citas dalībvalsts iestādes;”;

24)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“36.a pants

Normatīvie pasākumi starp dalībvalstīm attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu

Šīs direktīvas 34. un 36. panta prasības attiecībā uz finanšu pārskatu obligāto revīziju mutatis mutandis piemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai.”;

25)

direktīvas 37. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmo daļu piemēro obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iecelšanai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā.”;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmo daļu piemēro obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iecelšanai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Ir aizliegts jebkāds līguma noteikums, ar ko saskaņā ar 1. punktu revidētās struktūras akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcei ir ierobežota izvēle, ļaujot tai izvēlēties tikai no noteiktām obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu kategorijām vai sarakstiem attiecībā uz konkrēta obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iecelšanu, lai veiktu minētās struktūras obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Šādi noteikumi ir spēkā neesoši.

Dalībvalstis nodrošina, ka tādu lielu uzņēmumu akcionāriem vai dalībniekiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, izņemot minētās Direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos uzņēmumus, un kuri pārstāv vairāk nekā 5 % balsstiesību vai 5 % uzņēmuma kapitāla, rīkojoties individuāli vai kolektīvi, ir tiesības iesniegt tādu lēmuma projektu pieņemšanai akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcē, ar kuru pieprasa, lai akreditēta trešā persona, kas nepieder pie tā paša revīzijas uzņēmuma vai tīkla kā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kurš veic obligāto revīziju, sagatavotu ziņojumu par konkrētiem ilgtspējas ziņu sniegšanas elementiem un lai šāds ziņojums būtu pieejams akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcei.”;

26)

direktīvas 38. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalstis nodrošina, ka obligātos revidentus vai revīzijas uzņēmumus var atstādināt vienīgi tad, ja tam ir pamatoti iemesli. Viedokļu atšķirības par grāmatvedības metodēm, revīzijas procedūrām vai attiecīgā gadījumā par ilgtspējas ziņu sniegšanu vai par ticamības apliecināšanas procedūrām nav pamatoti atstādināšanas iemesli.”;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmajā daļā paredzēto pienākumu informēt piemēro arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai.”;

panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmo daļu piemēro arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai.”;

27)

direktīvas 39. pantu groza šādi:

pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a

Revīzijas komitejai saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu un saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu uzticētās funkcijas dalībvalstis var ļaut veikt administratīvai vai uzraudzības struktūrai kā vienotam veselumam vai administratīvās vai uzraudzības struktūras izveidotai specializētai struktūrai.”;

panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktu aizstāj šādi:

“a)

informē revidētās struktūras administratīvo vai uzraudzības vienību par obligātās revīzijas rezultātiem un attiecīgā gadījumā par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātiem un izskaidro, kā obligātā revīzija un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana ir veicinājusi attiecīgi finanšu pārskatu un ilgtspējas ziņu sniegšanas integritāti un kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā;

uzrauga finanšu pārskatu un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu, tostarp elektroniskās ziņošanas procesu, kā minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.d pantā, un procesu, kuru uzņēmums īsteno, lai identificētu paziņoto informāciju saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti atbilstīgi minētās direktīvas 29.b antam, un sniedz ieteikumus vai priekšlikumus to integritātes nodrošināšanai;

uzrauga uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles un riska pārvaldības sistēmu un attiecīgā gadījumā arī iekšējās revīzijas efektivitāti attiecībā uz uzņēmuma finanšu pārskatu un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp elektroniskās ziņošanas procesu, kā minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.d pantā, nepārkāpjot minētās vienības neatkarību;

uzrauga gada un konsolidēto finanšu pārskatu obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, jo īpaši tās darbības rādītājus, ņemot vērā jebkurus kompetentās iestādes konstatējumus un secinājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 537/2014 26. panta 6. punktu;

pārbauda un uzrauga obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu neatkarību saskaņā ar šīs direktīvas 22., 22.a, 22.b, 24.a, 24.b, 25.b, 25.c un 25.d pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 537/2014 6. pantu un jo īpaši to, cik piemēroti ir revidētajai struktūrai saskaņā ar minētās regulas 5. pantu sniegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi;”;

28)

direktīvas 45. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 15., 16. un 17. pantu reģistrē ikvienu trešās valsts revidentu un revīzijas vienību, ja minētais trešās valsts revidents vai revīzijas vienība sniedz revīzijas ziņojumu par tāda uzņēmuma gada vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem vai – attiecīgā gadījumā – ticamības apliecināšanas ziņojumu par gada vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kurš reģistrēts ārpus Savienības un kura pārvedamos vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū minētajā dalībvalstī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( *27 ) 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē, izņemot gadījumus, kad attiecīgais uzņēmums emitē vienīgi neapmaksātus parāda vērtspapīrus, uz kuriem attiecas viens no šādiem nosacījumiem:

šādus vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū dalībvalstī, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, pirms 2010. gada 31. decembra, un vienas vienības nominālvērtība emisijas datumā ir vismaz 50 000 EUR vai, ja parāda vērtspapīrus denominē citā valūtā, emisijas datumā ir līdzvērtīga vismaz 50 000 EUR;

šādus vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū dalībvalstī, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, nozīmē no 2010. gada 31. decembra, un vienas vienības nominālvērtība emisijas datumā ir vismaz 100 000 EUR vai, ja parāda vērtspapīrus denominē citā valūtā, emisijas datumā ir līdzvērtīga vismaz 100 000 EUR.

panta 4. līdz 6. punktu aizstāj šādi:

“4.

Neskarot 46. pantu, revīzijas ziņojumiem par gada vai konsolidētajiem pārskatiem vai – attiecīgā gadījumā – ticamības apliecināšanas ziņojumiem par gada vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kuri minēti šā panta 1. punktā un kurus izdevuši trešo valstu revidenti vai revīzijas struktūras, kas nav reģistrētas dalībvalstī, minētajā dalībvalstī nav juridiska spēka.

Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revīzijas vienību finanšu pārskatu revīzijas nolūkā tikai tad, ja:

trešās valsts revīzijas vienības administratīvās vai pārvaldības struktūras locekļu vairākums atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. pantā noteiktajām prasībām, izņemot 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 10. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām;

trešās valsts revidents, kas veic revīziju trešās valsts revīzijas vienības vārdā, atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. punktā noteiktajām prasībām, izņemot 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 10. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām;

šā panta 1. punktā minētās gada pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas veic saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem, kā minēts 26. pantā, kā arī saskaņā ar 22., 22.b un 25. pantā noteiktajām prasībām vai līdzvērtīgiem standartiem un prasībām;

trešās valsts revīzijas vienība savā tīmekļa vietnē publicē gada pārredzamības ziņojumu, kurā iekļauta Regulas (ES) Nr. 537/2014 13. pantā minētā informācija, vai arī tā izpilda līdzvērtīgas informācijas sniegšanas prasības.

Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revīzijas vienību ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā tikai tad, ja:

trešās valsts revīzijas vienības administratīvās vai pārvaldības struktūras locekļu vairākums atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. pantā paredzētajām prasībām;

trešās valsts revidents, kas veic ticamības apliecināšanu trešās valsts revīzijas vienības vārdā, atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. punktā paredzētajām prasībām;

šā panta 1. punktā minētās gada vai konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic saskaņā ar ticamības apliecināšanas standartiem, kas minēti 26.a pantā, kā arī saskaņā ar 22., 22.b, 25. un 25.b pantā noteiktajām prasībām vai līdzvērtīgiem standartiem un prasībām;

5.a

Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revidentu finanšu pārskatu revīzijas nolūkā tikai tad, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas šā panta 5. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā.

Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revidentu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā tikai tad, ja tas atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 5. punkta otrās daļas b), c) un d) apakšpunktā.

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta 5. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta un otrās daļas d) apakšpunkta noteikumu piemērošanu, Komisija tiek pilnvarota ar īstenošanas aktiem lemt par tajos paredzēto līdzvērtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādu lēmumu, šā panta 5. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un otrās daļas d) apakšpunktā paredzēto līdzvērtību var novērtēt dalībvalstis.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo direktīvu, lai noteiktu vispārējus līdzvērtības kritērijus, ko izmanto, novērtējot, vai šā panta 1. punktā minētā finanšu pārskatu revīzija un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana ir veikta saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem, kā tie definēti 26. pantā, un saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu standartiem, kā tie definēti 26.a pantā, kā arī saskaņā ar 22., 24. un 25. pantā izklāstītajām prasībām. Šādus kritērijus, kas piemērojami visām trešām valstīm, dalībvalstis izmanto, novērtējot līdzvērtību valsts līmenī.”;

29)

direktīvas 48.a pantu groza šādi:

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Pilnvaras pieņemt 26.a panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. panta 3. punktā, 26.a panta 3. punktā, 45. panta 6. punktā, 46. panta 2. punktā un 47. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Saskaņā ar 26. panta 3. punktu, 26.a panta 3. punktu, 45. panta 6. punktu, 46. panta 2. punktu vai 47. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja četros mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 537/2014

Regulu (ES) Nr. 537/2014 groza šādi:

regulas 4. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šā punkta pirmajā daļā noteikto limitu nolūkos netiek iekļauta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana un ar revīziju nesaistītie pakalpojumi, kas nav minēti 5. panta 1. punktā un ko pieprasa Savienības vai valsts tiesību akti.”;

regulas 5. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

grāmatvedības kārtošana un grāmatvedības uzskaites un finanšu pārskatu sagatavošana, kā arī ilgtspējas ziņu sniegšanas sagatavošana;”;

panta 4. punktā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Lai veiktu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, pirmajā daļā minētais revīzijas komitejas apstiprinājums nav nepieciešams.”

5. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs līdz 2024. gada 6. jūlijam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. līdz 3. panta prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Pasākumus, kas vajadzīgi 1. panta, izņemot 14. punkta, prasību izpildei, dalībvalstis piemēro:

►M2 attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim: ◄

lieliem uzņēmumiem Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas minētās direktīvas 2. panta 1. punktā, kuru vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā;

▼C1

ii)

sabiedriskas nozīmes struktūrām, kā tās definētas Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 1. punktā un kas minētās direktīvas 3. panta 7. punkta nozīmē ir mātesuzņēmums tādai lielai grupai, kuras vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā;

▼B

►M1 attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk: ◄

▼M2

uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums bilances datumā pārsniedz 450 000 000 EUR un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1 000 finanšu gada laikā

ii)

grupas mātesuzņēmumiem, kuras bilances datumā konsolidētā līmenī neto apgrozījums pārsniedz 450 000 000 EUR un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1 000 finanšu gada laikā.

▼M2 —————

▼B

Pasākumus, kas vajadzīgi 1. panta 14. punkta prasību izpildei, dalībvalstis piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Pasākumus, kas vajadzīgi 2. panta izpildei, dalībvalstis piemēro:

►M2 attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim: ◄

emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie ir lieli uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē un to vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbinieku finanšu gada laikā;

▼C1

ii)

emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā un kas Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē ir mātesuzņēmums tādai lielai grupai, kuras vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbinieku finanšu gada laikā;

▼B

►M1 attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk: ◄

▼M2

emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie ir uzņēmumi, kuriem bilances datumā neto apgrozījums pārsniedz 450 000 000 EUR un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1 000 finanšu gada laikā

ii)

emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie ir mātesuzņēmumi grupā, kurā bilances datumos konsolidētā līmenī neto apgrozījums pārsniedz 450 000 000 EUR un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1 000 finanšu gada laikā.

▼M2 —————

▼B

Pasākumus, kas vajadzīgi 3. panta izpildei, dalībvalstis piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.

▼M2

Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta un trešās daļas a) apakšpunkta, dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus vai emitentus, kuru konsolidētais neto apgrozījums nepārsniedz 450 000 000 EUR vai attiecīgā gadījumā vidējais darbinieku skaits nepārsniedz 1 000 finanšu gada laikā, no to pasākumu izpildes, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. panta noteikumus, izņemot tā 14. punktu, un 2. panta noteikumus, attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.

▼B

Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

6. pants

Pārskatīšana un ziņošana

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs grozošās direktīvas īstenošanu, tajā cita starpā iekļaujot:

novērtējumu par šīs grozošās direktīvas mērķu sasniegšanu, tostarp par ziņošanas prakses konverģenci starp dalībvalstīm;

▼M2

novērtējumu par to uzņēmumu skaitu, kuri brīvprātīgi izmanto Direktīvas 2013/34/ES 29.ca pantā minētos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus;

novērtējumu par to, vai un kā būtu vēl vairāk jāpaplašina ar šo grozošo direktīvu grozīto noteikumu darbības joma, jo īpaši attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums nepārsniedz 450 000 000 EUR un vidējais darbinieku skaits nepārsniedz 1 000 finanšu gada laikā, kā arī trešo valstu uzņēmumiem, kas tieši darbojas Savienības iekšējā tirgū bez meitasuzņēmuma vai filiāles Savienības teritorijā;

▼B

novērtējumu par to, kā tiek īstenotas ar šo grozošo direktīvu ieviestās ziņošanas prasības attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, arī novērtējumu par to trešo valstu uzņēmumu skaitu, kuru meitasuzņēmumi vai filiāles ziņo saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 40.a pantu; novērtējumu par izpildes mehānismu un minētajā pantā noteiktajām robežvērtībām;

novērtējumu par to, vai un kā nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi ilgtspējas ziņojumiem, ko publicē uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs grozošās direktīvas darbības joma.

▼M2

Ziņojumu attiecībā uz pirmās daļas a), b), d) un e) punktu publicē līdz 2029. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados, un attiecīgā gadījumā tam pievieno leģislatīvo aktu priekšlikumus. Ziņojumu attiecība uz pirmās daļas c) punktu publicē līdz 2031. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados, un attiecīgā gadījumā tam pievieno leģislatīvo aktu priekšlikumus.

▼B

Līdz 2028. gada 31. decembrim Komisija pārskata ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus koncentrācijas līmeni un ziņo par to. Minētajā pārskatīšanā ņem vērā valstu režīmus, ko piemēro neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, un novērtē, vai un kādā mērā minētie valstu režīmi veicina ticamības apliecināšanas tirgus atvēršanu.

Līdz 2028. gada 31. decembrim Komisija izvērtē iespējamos tiesiskos pasākumus, ar ko nodrošināt ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus pietiekamu diversifikāciju un ziņošanas par ilgtspēju atbilstīgu kvalitāti. Komisija pārskata Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā paredzētos pasākumus un novērtē nepieciešamību tos attiecināt arī uz citiem lieliem uzņēmumiem.

Ziņojumu līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 4. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.

8. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2025/794 (2025. gada 14. aprīlis),	L 794	1	16.4.2025
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2026/470 (2026. gada 24. februāris),	L 470	1	26.2.2026