02020W/PRO/01 — LV — 18.12.2020 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
Grozīta ar:
▼B
Protokols par Īriju/Ziemeļīriju
Savienība un Apvienotā Karaliste,
ŅEMOT VĒRĀ vēsturiskās saites un ilgstošās divpusējās attiecības, kas pastāv starp Īriju un Apvienoto Karalisti,
ATGĀDINOT, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ir nozīmīgs un vēl nebijis izaicinājums Īrijas salā, un vēlreiz apliecinot, ka miera procesa panākumi, ieguvumi un saistības arī turpmāk būs ārkārtīgi svarīgi, lai tajā veicinātu mieru, stabilitāti un izlīgumu,
ATZĪSTOT, ka jārod vēl nebijis risinājums Īrijas salā pastāvošajiem unikālajiem apstākļiem, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Savienības,
APSTIPRINOT, ka būtu jāaizsargā visas daļas Lielās piektdienas jeb Belfāstas nolīgumā, kas 1998. gada 10. aprīlī noslēgts starp Apvienotās Karalistes valdību, Īrijas Republikas valdību un citiem daudzpusējo sarunu dalībniekiem (“1998. gada nolīgums”) un kas ir pievienots tajā pašā dienā noslēgtajam Apvienotās Karalistes un Īrijas nolīgumam (“Apvienotās Karalistes un Īrijas nolīgums”), ieskaitot vēlākos tā īstenošanas līgumus un kārtību,
ATZĪSTOT, ka Ziemeļīrijas un Īrijas sadarbība ir 1998. gada nolīguma centrālā daļa un ka tā ir būtiska, lai panāktu izlīgumu un attiecību normalizēšanos Īrijas salā, un atgādinot par Ziemeļīrijas izpildvaras, Ziemeļīrijas asamblejas un Ziemeļu–dienvidu ministru padomes lomu, funkcijām un drošības pasākumiem (tostarp starpkopienu noteikumiem), kas noteikti 1998. gada nolīgumā,
PATUROT PRĀTĀ, ka Savienības tiesības ir nodrošinājušas sistēmu, kas atbalsta 1998. gada nolīguma noteikumus par tiesībām, drošības pasākumiem un iespēju vienlīdzību,
ATZĪSTOT, ka Īrijas pilsoņi Ziemeļīrijā uz savas Savienības pilsonības pamata turpinās izmantot un īstenot savas tiesības, iespējas un priekšrocības, nezaudēdami tām piekļuvi, un ka šim protokolam vajadzētu ievērot un tas nedrīkstētu skart tās tiesības, iespējas un identitātes aspektus, ko ar Savienības pilsonību iegūst tie Ziemeļīrijas iedzīvotāji, kuri izvēlējušies iegūt Īrijas pilsonību, kā noteikts Apvienotās Karalistes un Īrijas nolīguma 2. pielikumā “Deklarācija par 1. panta vi) punkta noteikumiem saistībā ar pilsonību”,
UZSVEROT, ka demokrātiskas leģitimitātes nodrošināšanai būtu vajadzīgs process, kas Ziemeļīrijā nodrošinātu demokrātisku piekrišanu Savienības tiesību piemērošanai saskaņā ar šo protokolu,
ATGĀDINOT Apvienotās Karalistes apņemšanos aizsargāt ziemeļu–dienvidu sadarbību un tās sniegtās garantijas, kas paredz novērst stingras robežas, tostarp fiziskas infrastruktūras vai ar to saistītu pārbaužu un kontroles, pastāvēšanu,
PATUROT PRĀTĀ, ka nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei nodrošināt netraucētu tirgus pieejamību precēm, kas no Ziemeļīrijas tiek pārvietotas uz pārējo Apvienotās Karalistes iekšējo tirgu,
UZSVEROT Savienības un Apvienotās Karalistes kopīgo mērķi iespēju robežās nepieļaut kontroles Ziemeļīrijas ostās un lidostās, ievērojot piemērojamos tiesību aktus un ņemot vērā Pušu attiecīgos regulatīvos režīmus un to īstenošanu,
ATGĀDINOT Savienības un Apvienotās Karalistes saistības, kas atspoguļotas kopīgajā ziņojumā, ar kuru 2017. gada 8. decembrī nāca klajā Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunvedēji un kurā tika novērtēts, kāds progress ir panākts saskaņā ar LES 50. pantu risināto sarunu par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības pirmajā posmā,
ATGĀDINOT, ka Savienība un Apvienotā Karaliste ir veikušas kartēšanu, kas liecina, ka ziemeļu–dienvidu sadarbība lielā mērā balstās uz kopēju Savienības tiesisko un politisko regulējumu,
PATUROT PRĀTĀ, ka tāpēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības radīs būtiskas problēmas saistībā ar ziemeļu–dienvidu sadarbības saglabāšanu un attīstību,
ATGĀDINOT, ka Apvienotā Karaliste ir apņēmusies arī turpmāk aizsargāt un atbalstīt ziemeļu–dienvidu un austrumu–rietumu sadarbības turpināšanu plašā politikas, ekonomikas, drošības, sabiedrības un lauksaimniecības kontekstā un sadarbības jomu satvarā, kas ietver Ziemeļu–dienvidu īstenošanas struktūru darbības turpināšanu,
ATZĪSTOT, ka šis protokols jāīsteno tā, lai saglabātu ziemeļu–dienvidu sadarbības turpināšanai nepieciešamos nosacījumus, tostarp jaunas kārtības iespēju saskaņā ar 1998. gada nolīgumu,
ATGĀDINOT Savienības un Apvienotās Karalistes saistības pret ziemeļu–dienvidu PEACE un INTERREG finansējuma programmām saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un apņemšanos saglabāt pašreizējos finansējuma samērus arī attiecībā uz nākamo programmu,
APLIECINOT Apvienotās Karalistes apņemšanos atvieglot to preču efektīvu un savlaicīgu tranzītu cauri tās teritorijai, kuras tiek pārvietotas no Īrijas uz citu dalībvalsti vai kādu trešo valsti, un otrādi,
APŅEMOTIES, ka šā protokola piemērošanai pēc iespējas mazāk vajadzētu ietekmēt sabiedrības ikdienu gan Īrijā, gan Ziemeļīrijā,
UZSVEROT savu ciešo apņemšanos nepieļaut muitas un regulatīvās pārbaudes vai kontroles un ar tām saistītas fiziskas infrastruktūras izveidi uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas,
ATGĀDINOT, ka Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa un varēs izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība Apvienotās Karalistes neatkarīgajā tirdzniecības politikā,
ŅEMOT VĒRĀ to, cik svarīgi ir saglabāt Ziemeļīrijas integrāciju Apvienotās Karalistes iekšējā tirgū,
APZINOTIES, ka pilnībā jāievēro Īrijas tiesības un pienākumi, kas paredzēti Savienības noteikumos par iekšējo tirgu un muitas savienību,
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, kas pielikumā tiek pievienoti Izstāšanās līgumam.
1. pants
Mērķi
1.
Šis protokols neskar 1998. gada nolīguma noteikumus attiecībā uz Ziemeļīrijas konstitucionālo statusu un piekrišanas principu, saskaņā ar kuru jebkādas izmaiņas minētajā statusā drīkst veikt vienīgi tad, ja tām piekrīt Ziemeļīrijas iedzīvotāju vairākums.
2.
Šis protokols respektē valsts galvenās funkcijas un Apvienotās Karalistes teritoriālo integritāti.
3.
Šis protokols nosaka kārtību, kā risināt unikālos apstākļus Īrijas salā, uzturēt ziemeļu–dienvidu sadarbības turpināšanai nepieciešamos nosacījumus, nepieļaut stingras robežas pastāvēšanu un aizsargāt 1998. gada nolīgumu visos tā aspektos.
2. pants
Fizisko personu tiesības
1.
Apvienotā Karaliste nodrošina, lai tās izstāšanās no Savienības negatīvi neietekmētu tiesības, drošības pasākumus vai iespēju vienlīdzību, kas noteikti 1998. gada nolīguma daļā “Tiesības, drošības pasākumi un iespēju vienlīdzība”, ieskaitot attiecībā uz aizsardzību pret diskrimināciju, kas ir nostiprināta šā protokola 1. pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību noteikumos, un Apvienotā Karaliste īsteno šo punktu, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus mehānismus.
2.
Apvienotā Karaliste turpina veicināt saskaņā ar 1998. gada nolīgumu izveidoto iestāžu un struktūru, tostarp Ziemeļīrijas Cilvēktiesību komisijas, Ziemeļīrijas Vienlīdzības komisijas un Ziemeļīrijas un Īrijas cilvēktiesību komisiju pārstāvju Apvienotās komitejas, attiecīgo darbu cilvēktiesību un vienlīdzības standartu ievērošanas jomā.
3. pants
Kopējā ceļošanas telpa
1.
Apvienotā Karaliste un Īrija arī turpmāk var savstarpēji vienoties par kārtību, kas attiecas uz personu pārvietošanos starp to teritorijām (“kopējā ceļošanas telpa”), pilnībā ievērojot fizisko personu tiesības, kas piešķirtas Savienības tiesībās.
2.
Apvienotā Karaliste nodrošina, ka kopējo ceļošanas telpu un ar to saistītās tiesības un privilēģijas var turpināt piemērot, neietekmējot Īrijas pienākumus, kas tai noteikti Savienības tiesībās, jo īpaši attiecībā uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu (neatkarīgi no valstspiederības) brīvu pārvietošanos Īrijas teritorijā, no tās un uz to.
4. pants
Apvienotās Karalistes muitas teritorija
Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa.
Līdz ar to nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei iekļaut Ziemeļīriju jebkuru tādu nolīgumu teritoriālajā darbības jomā, ko tā varētu noslēgt ar trešām valstīm, ar nosacījumu, ka minētie nolīgumi neskar šā protokola piemērošanu.
Konkrētāk, nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei noslēgt nolīgumus ar trešo valsti, kuri Ziemeļīrijā ražotām precēm nodrošina preferenciālu piekļuvi minētās valsts tirgum ar tādiem pašiem noteikumiem kā attiecībā uz precēm, kas ražotas citās Apvienotās Karalistes daļās.
Nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei iekļaut Ziemeļīriju sava koncesiju saraksta, kas ir 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pielikums, teritoriālajā darbības jomā.
5. pants
Muita, preču pārvietošana
1.
Par preci, kas tiešā pārvadājumā ievesta Ziemeļīrijā no citas Apvienotās Karalistes daļas, neatkarīgi no 3. punkta nav jāmaksā muitas nodokļi, izņemot, ja minētā prece ir pakļauta riskam, ka vēlāk to pārvietos uz Savienību vai nu pašu par sevi, vai arī pēc pārstrādes kā citas preces daļu.
Par preci, kas tiešā pārvadājumā ievesta Ziemeļīrijā no vietas, kas neatrodas Savienībā vai citā Apvienotās Karalistes daļā, neatkarīgi no 3. punkta maksā Apvienotajā Karalistē piemērojamos muitas nodokļus, izņemot, ja prece ir pakļauta riskam, ka vēlāk to pārvietos uz Savienību vai nu pašu par sevi, vai arī pēc pārstrādes kā citas preces daļu.
Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem par personisko mantu, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 (
1
) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kura tiek ievesta Ziemeļīrijā no citas Apvienotās Karalistes daļas, piešķiramo atbrīvojumu rezultātā nodokļi nav jāmaksā.
2.
Šā panta 1. punkta pirmās un otrās daļas nolūkā preci, kas tiek ievesta Ziemeļīrijā no vietas, kas neatrodas Savienībā, uzskata par pakļautu riskam, ka vēlāk to pārvietos uz Savienību, izņemot, ja tiek konstatēts, ka minētā prece:
a)
netiks pakļauta komerciālai pārstrādei Ziemeļīrijā; un
b)
atbilst Apvienotās komitejas saskaņā ar šā punkta ceturto daļu noteiktajiem kritērijiem.
Šajā punktā “pārstrāde” nozīmē preču jebkādu pārveidošanu, preču jebkāda veida transformēšanu vai preču citādu pakļaušanu darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces saglabātu labā stāvoklī vai lai piestiprinātu marķējumu, etiķetes, plombas vai pievienotu citus dokumentus ar mērķi nodrošināt atbilstību konkrētām prasībām.
Apvienotā komiteja pirms pārejas perioda beigām pieņem lēmumu par nosacījumiem, pēc kuriem uzskata, ka uz pārstrādi neattiecas pirmās daļas a) apakšpunkts, jo īpaši ņemot vērā pārstrādes raksturu, apmēru un rezultātu.
Apvienotā komiteja pirms pārejas perioda beigām pieņem lēmumu par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, ka prece, kas ievesta Ziemeļīrijā no vietas, kas neatrodas Savienībā, nav pakļauta riskam, ka vēlāk to pārvietos uz Savienību. Apvienotā komiteja cita starpā ņem vērā:
a)
preces galamērķi un lietojumu;
b)
preces raksturu un vērtību;
c)
pārvietošanas raksturu; un
d)
motivāciju nedeklarētai tālākai pārvietošanai uz Savienību, jo īpaši motivāciju, ko rada nodokļi, kuri maksājami saskaņā ar 1. punktu.
Apvienotā komiteja jebkurā brīdī var grozīt savus lēmumus, ko tā pieņēmusi saskaņā ar šo punktu.
Pieņemot lēmumu saskaņā ar šo punktu, Apvienotā komiteja ņem vērā Ziemeļīrijas īpašos apstākļus.
3.
Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju (neietverot Apvienotās Karalistes teritoriālos ūdeņus) piemēro tiesību aktus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 2. punktā. Tomēr Apvienotā komiteja nosaka nosacījumus, tostarp kvantitatīvus, saskaņā ar kuriem no maksājumiem atbrīvo konkrētus zvejas un akvakultūras produktus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 1379/2013 (
2
) I pielikumā un ievesti Savienības muitas teritorijā, kura ir definēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā, ar Ziemeļīrijas ostā reģistrētiem kuģiem, kuri kuģo ar Apvienotās Karalistes karogu.
4.
Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro arī šā protokola 2. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus.
5.
Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro LESD 30. un 110. pantu. Aizliegts starp Savienību un Ziemeļīriju piemērot kvantitatīvus eksporta un importa ierobežojumus.
6.
Muitas nodokļus, ko Apvienotā Karaliste iekasē saskaņā ar 3. punktu, nenodod Savienībai.
Ievērojot 10. pantu, Apvienotā Karaliste jo īpaši var:
a)
atlīdzināt nodokļus, kas iekasēti saskaņā ar Savienības tiesību noteikumiem, kuri atbilstīgi 3. punktam ir piemērojami attiecībā uz Ziemeļīrijā ievestām precēm;
b)
paredzēt apstākļus, kuros jāatceļ muitas parāds, kas radies attiecībā uz Ziemeļīrijā ievestām precēm;
c)
paredzēt apstākļus, kuros jāatlīdzina muitas nodokļi attiecībā uz precēm, par kurām var pierādīt, ka tās nav ievestas Savienībā; un
d)
piešķirt uzņēmumiem kompensāciju, kas atsvērtu 3. punkta piemērošanas ietekmi.
Pieņemot lēmumus saskaņā ar 10. pantu, Eiropas Komisija pēc vajadzības ņem vērā Ziemeļīrijas apstākļus.
7.
Ievērojot nosacījumus, kas noteikti 3. punktā minētajos tiesību aktos, nodokļi nav jāmaksā par niecīgas vērtības sūtījumiem, par sūtījumiem, ko fiziska persona sūta citai fiziskai personai, vai par precēm, kas ietilpst ceļotāja personiskajā bagāžā.
6. pants
Apvienotās Karalistes iekšējā tirgus aizsardzība
1.
Nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei nodrošināt netraucētu tirgus pieejamību precēm, kas no Ziemeļīrijas tiek pārvietotas uz citām Apvienotās Karalistes iekšējā tirgus daļām. Savienības tiesību noteikumus, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu un kas aizliedz vai ierobežo preču eksportu, piemēro tirdzniecībā starp Ziemeļīriju un citām Apvienotās Karalistes daļām vienīgi tiktāl, cik to noteikti pieprasa Savienības starptautiskās saistības. Apvienotā Karaliste nodrošina pilnu aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām prasībām un saistībām, kas attiecas uz to preču eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem, kuras tiek eksportētas no Savienības uz trešām valstīm, kā noteikts Savienības tiesībās.
2.
Ņemot vērā to, ka Ziemeļīrija ir integrēta Apvienotās Karalistes iekšējā tirgū, Savienība un Apvienotā Karaliste dara visu, kas ir to spēkos, lai veicinātu tirdzniecību starp Ziemeļīriju un citām Apvienotās Karalistes daļām, ievērojot piemērojamos tiesību aktus un ņemot vērā savus attiecīgos regulējuma režīmus un to īstenošanu. Apvienotā komiteja pastāvīgi pārskata šā punkta piemērošanu un pieņem piemērotus ieteikumus, lai iespēju robežās nepieļautu kontroles Ziemeļīrijas ostās un lidostās.
3.
Nekas šajā protokolā neliedz Ziemeļīrijas izcelsmes produktu uzdot par Apvienotās Karalistes izcelsmes produktu, kad to laiž tirgū Lielbritānijā.
4.
Nekas šajā protokolā neietekmē Apvienotās Karalistes tiesības, kas regulē to, kā citās Apvienotās Karalistes daļās tiek laistas tirgū preces no Ziemeļīrijas, kuras atbilst vai gūst priekšrocības no tehniskajiem noteikumiem, novērtējumiem, reģistrācijas, sertifikātiem, apstiprinājumiem vai atļaujām, ko reglamentē šā protokola 2. pielikumā minētie Savienības tiesību noteikumi.
7. pants
Tehniskie noteikumi, novērtējumi, reģistrācijas, sertifikāti, apstiprinājumi un atļaujas
1.
Neskarot šā protokola 2. pielikumā minētos Savienības tiesību noteikumus, to, vai preču laišana Ziemeļīrijas tirgū ir bijusi likumīga, reglamentē Apvienotās Karalistes tiesības, kā arī – attiecībā uz precēm, kas importētas no Savienības, – LESD 34. un 36. pants.
2.
Ja Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, ir paredzēts marķējumā, etiķetēs, birkās vai citur lietot dalībvalsts nosaukuma norādi, tostarp saīsinātā veidā, Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju apzīmē kā “UK/NI” vai “United Kingdom (Northern Ireland)” (Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)). Ja Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, ir paredzēta norāde ciparu koda veidā, norādē, ko izmanto Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju lieto skaidri atšķiramu ciparu kodu.
3.
Atkāpjoties no šā protokola 13. panta 1. punkta un no Izstāšanās līguma 7. panta, situācijā, kad runa ir par kādas dalībvalsts iestādes vai šajā dalībvalstī dibinātas struktūras izdoto vai veikto tehnisko noteikumu, novērtējumu, reģistrācijas, sertifikātu, apstiprinājumu un atļauju atzīšanu citā dalībvalstī, atsauces uz dalībvalstīm Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, saprot kā atsauces, kas neietver Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju, ja runa ir par tehniskajiem noteikumiem, novērtējumiem, reģistrāciju, sertifikātiem, apstiprinājumiem un atļaujām, ko izdevušas vai veikušas Apvienotās Karalistes iestādes vai Apvienotajā Karalistē dibinātas struktūras.
Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz Ziemeļīrijas objektu, iekārtu vai telpu reģistrāciju, sertifikāciju, apstiprinājumiem un atļaujām, ko piešķīrušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes, ja šīs reģistrācijas, sertifikācijas, apstiprinājuma vai atļaujas izdošanai vai veikšanai var būt nepieciešama šo objektu, iekārtu vai telpu inspekcija.
Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz veterinārajiem sertifikātiem un augu reproduktīvā materiāla oficiālajām etiķetēm, kas tiek prasīti Savienības tiesību noteikumos, kuri padarīti piemērojami ar šo protokolu.
Šā punkta pirmā daļa neskar to novērtējumu, reģistrācijas, sertifikātu, apstiprinājumu un atļauju derīgumu Ziemeļīrijā, kurus piešķīrušas vai veikušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes vai Apvienotajā Karalistē dibinātas struktūras pamatojoties uz Savienības tiesību noteikumiem, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu. Visās atbilstības zīmēs, logotipos vai tamlīdzīgos objektos, kuru izmantošana paredzēta Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, un kurus ekonomikas dalībnieki izvieto uz precēm, pamatojoties uz novērtējumu, reģistrāciju, sertifikātu, apstiprinājumu vai atļauju, ko piešķīrušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes vai Apvienotajā Karalistē dibinātas struktūras, iekļauj norādi “UK/NI”.
Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju nedrīkst sākt iebildumu, drošības pasākumu vai šķīrējtiesas procedūras, kas paredzētas Savienības tiesību noteikumos, kuri padarīti piemērojami ar šo protokolu, ciktāl minētās procedūras attiecas uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem, novērtējumiem, reģistrāciju, sertifikātiem, apstiprinājumiem un atļaujām, ko izdevušas vai veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes vai dalībvalstīs dibinātas struktūras.
Šā punkta pirmā daļa neliedz Ziemeļīrijā kvalificētām personām veikt Ziemeļīrijā importētu vai ražotu zāļu partijas testēšanu un laišanu apritē.
8. pants
PVN un akcīze
Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro šā protokola 3. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus par precēm.
Attiecībā uz Ziemeļīriju par šā protokola 3. pielikumā uzskaitīto noteikumu piemērošanu un īstenošanu, ieskaitot PVN un akcīzes nodokļu iekasēšanu, atbildīgas ir Apvienotās Karalistes iestādes. Ievērojot minētajos noteikumos paredzētos nosacījumus, ieņēmumi no darījumiem, par kuriem uzliek nodokli Ziemeļīrijā, netiek nodoti Savienībai.
Atkāpjoties no pirmās daļas, preču piegādēm, par kurām uzliek nodokli Ziemeļīrijā, Apvienotā Karaliste var piemērot PVN atbrīvojumus un samazinātas likmes, kādus piemēro Īrijā saskaņā ar šā protokola 3. pielikumā uzskaitītajiem noteikumiem.
Apvienotā komiteja regulāri apspriežas par šā panta īstenošanu, tostarp par samazinājumiem un atbrīvojumiem, kas paredzēti pirmajā daļā minētajos noteikumos, un attiecīgā gadījumā pēc vajadzības pieņem pasākumus tā pareizai piemērošanai.
Apvienotā komiteja var pārskatīt šā panta piemērošanu, ņemot vērā Ziemeļīrijas integrāciju Apvienotās Karalistes iekšējā tirgū, un pēc vajadzības var pieņemt atbilstošus pasākumus.
9. pants
Vienotais elektroenerģijas tirgus
Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro šā protokola 4. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, kas regulē elektroenerģijas vairumtirgus, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus.
10. pants
Valsts atbalsts
1.
Apvienotajai Karalistei piemēro šā protokola 5. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, tostarp attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem atbalsta lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību Ziemeļīrijā, un pasākumiem, kuri ietekmē šim protokolam pakļauto tirdzniecību starp Ziemeļīriju un Savienību.
2.
Neatkarīgi no 1. punkta tajā norādītie Savienības tiesību noteikumi neattiecas uz pasākumiem, ko Apvienotās Karalistes iestādes veikušas, lai atbalstītu lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību Ziemeļīrijā, un kas nepārsniedz noteiktu maksimālo gada atbalsta kopapjomu, ar nosacījumu, ka noteikts minimālais šim izņēmumam pakļautā atbalsta īpatsvars atbilst PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma noteikumiem. Atbrīvojumam pakļautā maksimālā gada atbalsta kopapjomu un minimālo īpatsvaru nosaka saskaņā ar 6. pielikumā paredzētajām procedūrām.
3.
Kad Eiropas Komisija pārbauda informāciju par Apvienotās Karalistes iestāžu pasākumu, kas varētu būt nelikumīgs atbalsts, uz kuru attiecas 1. punkts, tā nodrošina, lai Apvienotā Karaliste tiktu pilnībā un regulāri informēta par minētā pasākuma pārbaudes norisi un rezultātiem.
11. pants
Citas ziemeļu–dienvidu sadarbības jomas
1.
Saskaņā ar kārtību, kas paredzēta 5. līdz 10. pantā, un pilnībā ievērojot Savienības tiesības, šo protokolu īsteno un piemēro tā, lai saglabātu vajadzīgos priekšnoteikumus ziemeļu–dienvidu sadarbības turpināšanai, tostarp tādās jomās kā vide, veselība, lauksaimniecība, transports, izglītība un tūrisms, kā arī enerģētika, telesakari, apraide, iekšzemes zivsaimniecība, drošība un tiesiskums, augstākā izglītība un sports.
Apvienotā Karaliste un Īrija, pilnībā ievērodamas Savienības tiesības, var turpināt izstrādāt jaunu kārtību citās ziemeļu–dienvidu sadarbības jomās Īrijas salā, balstoties uz 1998. gada nolīguma noteikumiem.
2.
Apvienotā komiteja pastāvīgi izvērtē to, ciktāl šā protokola īstenošana un piemērošana nodrošina ziemeļu–dienvidu sadarbībai nepieciešamos nosacījumus. Apvienotā komiteja šajā ziņā var sniegt piemērotus ieteikumus Savienībai un Apvienotajai Karalistei, tostarp pēc specializētās komitejas ieteikuma.
12. pants
Īstenošana, piemērošana, uzraudzība un izpilde
1.
Neskarot 4. punktu, Apvienotās Karalistes iestādes atbild par to Savienības tiesību noteikumu īstenošanu un piemērošanu, kuri ar šo protokolu padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.
2.
Neskarot šā panta 4. punktu, Savienības pārstāvjiem ir tiesības uz klātbūtni visās Apvienotās Karalistes iestāžu darbībās, kas saistītas ar to Savienības tiesību noteikumu īstenošanu un piemērošanu, kuri padarīti piemērojami ar šo protokolu, kā arī darbībās, kas saistītas ar 5. panta īstenošanu un piemērošanu, un Apvienotā Karaliste pēc pieprasījuma nodrošina visu attiecīgo informāciju par šādām darbībām. Apvienotā Karaliste veicina šādu Savienības pārstāvju klātbūtni un sniedz viņiem pieprasīto informāciju. Ja Savienības pārstāvis atsevišķos gadījumos pietiekami pamatotu iemeslu dēļ pieprasa Apvienotās Karalistes iestādēm veikt kontroles pasākumus, Apvienotās Karalistes iestādes veic minētos kontroles pasākumus.
Savienība un Apvienotā Karaliste ik mēnesi apmainās ar informāciju par 5. panta 1. un 2. punkta piemērošanu.
3.
Apvienotā komiteja pēc specializētās komitejas priekšlikuma nosaka praktisko darba kārtību, kādā 2. punktā minētie Savienības pārstāvji var īstenot savas tiesības.
4.
Kas attiecas uz šā panta 2. punkta otro daļu, 5. pantu un 7. līdz 10. pantu, tad Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz Apvienoto Karalisti un tās teritorijā dzīvojošām fiziskām un izveidotām juridiskām personām ir pilnvaras, kas tām piešķirtas Savienības tiesībās. Jo īpaši Eiropas Savienības Tiesai šajā ziņā ir Līgumos paredzētā jurisdikcija. Šajā ziņā attiecībā uz Apvienoto Karalisti un tās teritorijā piemēro LESD 267. panta otro un trešo daļu.
5.
Saskaņā ar 4. punktu pieņemtajiem Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru aktiem attiecībā uz Apvienoto Karalisti un tās teritorijā ir tādas pašas juridiskās sekas, kādas tie rada Savienībā un tās dalībvalstīs.
6.
Pārstāvot Pusi vai palīdzot tai saistībā ar administratīvajām procedūrām, kas rodas, 4. punktā minētajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām īstenojot savas pilnvaras, advokāti, kas pilnvaroti praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, visos aspektos tiek uzskatīti par advokātiem, kas pilnvaroti praktizēt dalībvalstu tiesās, pārstāvot kādu pusi vai palīdzot tai šādās administratīvās procedūrās.
7.
Lietās, kas iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar 4. punktu:
a)
Apvienotā Karaliste drīkst piedalīties Eiropas Savienības Tiesā noritošajā tiesvedībā tāpat kā dalībvalsts;
b)
advokāti, kas pilnvaroti praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, var pārstāvēt kādu pusi šādā tiesvedībā Eiropas Savienības Tiesā vai palīdzēt tai, un viņi visos aspektos tiek uzskatīti par advokātiem, kas pilnvaroti praktizēt dalībvalstu tiesās, pārstāvot kādu pusi vai palīdzot tai Eiropas Savienības Tiesā.
13. pants
Kopējie noteikumi
1.
Šā protokola nolūkos visas atsauces uz Apvienoto Karalisti Izstāšanās līguma piemērojamajos noteikumos atkarībā no konkrētā gadījuma saprot kā atsauces uz Apvienoto Karalisti vai uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
Neatkarīgi no visiem pārējiem šā protokola noteikumiem visas atsauces uz Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā definēto teritoriju, kas ietvertas Izstāšanās līguma un šā protokola piemērojamajos noteikumos, kā arī Savienības tiesību noteikumos, kuri ar šo protokolu padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju, saprot tā, ka tās ietver to Apvienotās Karalistes teritorijas daļu, kurai saskaņā ar šā protokola 5. panta 3. punktu piemēro Regulu (ES) Nr. 952/2013.
Izstāšanās līguma Trešās Daļas I un III sadaļu un Sesto Daļu piemēro, neskarot šā protokola noteikumus.
2.
Neatkarīgi no Izstāšanās līguma 4. panta 4. un 5. punkta, īstenojot un piemērojot šā protokola noteikumus, kuros ir atsauce uz Savienības tiesībām, to jēdzieniem vai noteikumiem, tos interpretē saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
3.
Neatkarīgi no Izstāšanās līguma 6. panta 1. punkta un ja nav paredzēts citādi, šajā protokolā ietvertās atsauces uz kādu Savienības aktu saprot kā atsauces uz attiecīgo Savienības aktu, kā tas ir grozīts vai aizstāts.
4.
Kad Savienība pieņem jaunu aktu, kas ietilpst šā protokola darbības jomā, taču negroza un neaizstāj nevienu no šā protokola pielikumos uzskaitītajiem aktiem, Savienība Apvienotajā komitejā informē Apvienoto Karalisti par minētā akta pieņemšanu. Apvienotā komiteja pēc Savienības vai Apvienotās Karalistes pieprasījuma 6 nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sarīko viedokļu apmaiņu par to, vai jaunpieņemtais akts ietekmēs šā protokola pareizu darbību.
Kad Savienība ir Apvienotajā komitejā informējusi Apvienoto Karalisti, Apvienotā komiteja, rīkodamās cik vien drīz ir praktiski iespējams, vai nu:
a)
pieņem lēmumu, ar kuru jaunpieņemto aktu pievieno šā protokola attiecīgajam pielikumam; vai
b)
ja nav iespējams vienoties par jaunpieņemtā akta pievienošanu šā protokola attiecīgajam pielikumam, izvērtē visas pārējās iespējas, kā nodrošināt šā protokola labu darbību un pieņem šajā nolūkā jebkādu vajadzīgo lēmumu.
Ja Apvienotā komiteja nav saprātīgā termiņā pieņēmusi šā punkta otrajā daļā minēto lēmumu, Savienībai ir tiesības veikt pienācīgus korektīvus pasākumus pēc Apvienotās Karalistes brīdināšanas. Šādi pasākumi stājas spēkā ne agrāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad Savienība ir informējusi Apvienoto Karalisti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, taču šādi pasākumi nekādā ziņā nestājas spēkā agrāk par dienu, kad jaunpieņemtais akts tiek īstenots Savienībā.
5.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un no Izstāšanās līguma 7. panta, ja vien Savienība neuzskata, ka Apvienotajai Karalistei vai atkarībā no konkrētā gadījuma Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju noteikti ir vajadzīga pilna vai daļēja piekļuve, lai Apvienotā Karaliste spētu izpildīt savas šajā protokolā paredzētās saistības, tostarp gadījumos, kad šāda piekļuve ir nepieciešama, jo piekļuvi attiecīgajai informācijai nevar nokārtot ar šā protokola 15. pantā minētās darba grupas vai ar citu praktisku līdzekļu palīdzību, attiecībā uz piekļuvi jebkuram tīklam, informācijas sistēmai vai datubāzei, kas izveidoti uz Savienības tiesību pamata, atsauces uz dalībvalstīm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, saprot kā tādus, kas neietver Apvienoto Karalisti vai atkarībā no konkrētā gadījuma Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
6.
Apvienotās Karalistes iestādes neuzņemas vadošās iestādes funkcijas riska novērtējumos, pārbaudēs, apstiprinājuma un atļauju procedūrās, kas paredzētas Savienības tiesībās, kuras padarītas piemērojamas ar šo protokolu.
7.
Šim protokolam saistībā ar pasākumiem, ko kāda dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste veikusi attiecībā uz Ziemeļīriju, piemēro LESD 346. un 347. pantu.
8.
Jebkurā vēlākā līgumā starp Savienību un Apvienoto Karalisti norāda, kuras šā protokola daļas tas aizstāj. Kad pēc Izstāšanās līguma stāšanās spēkā kļūst piemērojams vēlāks līgums starp Savienību un Apvienoto Karalisti, šo protokolu, sākot ar šāda vēlāka līguma piemērošanas dienu un saskaņā ar minētā līguma noteikumiem par minētā līguma ietekmi uz šo protokolu, tad attiecīgi nepiemēro vai izbeidz piemērot pilnībā vai daļēji.
14. pants
Specializētā komiteja
Specializētā komiteja, kurai uzticēti ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanu saistītie jautājumi un kura izveidota ar Izstāšanās līguma 165. pantu (“specializētā komiteja”):
a)
veicina šā protokola īstenošanu un piemērošanu;
b)
izvērtē priekšlikumus par šā protokola īstenošanu un piemērošanu, ko izteikušas Ziemeļu–dienvidu ministru padome un Ziemeļu–dienvidu īstenošanas struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar 1998. gada nolīgumu;
c)
izskata visus pārējos jautājumus, kas ir būtiski saistībā ar šā protokola 2. pantu un ko izvirzījusi Ziemeļīrijas Cilvēktiesību komisija, Ziemeļīrijas Vienlīdzības komisija un Ziemeļīrijas un Īrijas cilvēktiesību komisiju pārstāvju Apvienotā komiteja;
d)
apspriež jebkuru Savienības vai Apvienotās Karalistes izvirzīto punktu, kas ir būtisks saistībā ar šo protokolu un rada grūtības; un
e)
sniedz ieteikumus Apvienotajai komitejai par šā protokola darbību.
15. pants
Apvienotā konsultatīvā darba grupa
1.
Ar šo tiek izveidota apvienota konsultatīvā darba grupa šā protokola īstenošanas jautājumos (“darba grupa”). Tā ir forums, kurā notiek informācijas apmaiņa un savstarpēja apspriešanās.
2.
Darba grupā ietilpst Savienības un Apvienotās Karalistes pārstāvji, un tā savas funkcijas veic specializētās komitejas uzraudzībā, kurai tā sniedz ziņojumus. Darba grupai nav tiesību pieņemt saistošus lēmumus, bet tai ir tiesības pieņemt savu reglamentu, kas minēts 6. punktā.
3.
Šajā darba grupā:
a)
Savienība un Apvienotā Karaliste laikus apmainās ar informāciju par attiecīgajiem plānotajiem, notiekošajiem un galīgajiem īstenošanas pasākumiem, kas saistīti ar Savienības aktiem, kuri uzskaitīti šā protokola pielikumos;
b)
Savienība informē Apvienoto Karalisti par plānotajiem Savienības aktiem, kuri ietilpst šā protokola darbības jomā, tostarp tiem Savienības aktiem, ar kuriem groza vai aizstāj šā protokola pielikumos uzskaitītos Savienības aktus;
c)
Savienība sniedz Apvienotajai Karalistei visu informāciju, kuru Savienība uzskata par būtisku, lai Apvienotā Karaliste varētu pilnībā izpildīt savas saistības saskaņā ar šo protokolu; un
d)
Apvienotā Karaliste sniedz Savienībai visu informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz cita citai vai Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām saskaņā ar Savienības aktiem, kas uzskaitīti šā protokola pielikumā.
4.
Darba grupu kopīgi vada Savienība un Apvienotā Karaliste.
5.
Darba grupas sanāksmes notiek vismaz vienreiz mēnesī, ja vien Savienība un Apvienotā Karaliste, savstarpēji vienodamās, nav nolēmušas citādi. Vajadzības gadījumā Savienība un Apvienotā Karaliste sanāksmju starplaikā var apmainīties ar 3. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju.
6.
Darba grupa, savstarpēji vienodamās, pieņem savu reglamentu.
7.
Savienība nodrošina, ka visus viedokļus, ko Apvienotā Karaliste paudusi darba grupā, un visu informāciju, ko Apvienotā Karaliste sniegusi darba grupā, tostarp tehniskos un zinātniskos datus, bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.
16. pants
Drošības pasākumi
1.
Ja šā protokola piemērošana izraisa nopietnas ekonomiskas vai ar sabiedrību vai vidi saistītas grūtības, kas var pastāvēt ilgstoši, vai novirzes tirdzniecības plūsmās, Savienība vai Apvienotā Karaliste var vienpusēji veikt piemērotus drošības pasākumus. Šādu drošības pasākumu darbības joma un ilgums ir ierobežoti un nedrīkst pārsniegt minimumu, kas nepieciešams situācijas vēršanai par labu. Priekšroka dodama tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā protokola darbību.
2.
Ja Savienības vai attiecīgi Apvienotās Karalistes veikts drošības pasākums saskaņā ar 1. punktu rada nelīdzsvarotību starp šajā protokolā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, Savienība vai attiecīgi Apvienotā Karaliste var veikt samērīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri nedrīkst pārsniegt minimumu, kas nepieciešams nelīdzsvarotības novēršanai. Priekšroka dodama tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā protokola darbību.
3.
Drošības un līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kas veikti saskaņā ar 1. un 2. punktu, reglamentē šā protokola 7. pielikumā noteiktās procedūras.
17. pants
Finanšu interešu aizsardzība
Savienība un Apvienotā Karaliste apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses vai Apvienotās Karalistes finanšu intereses.
18. pants
Demokrātiska piekrišana Ziemeļīrijā
1.
Divu mēnešu laikā pirms sākotnējā un jebkāda turpmākā perioda beigām Apvienotā Karaliste Ziemeļīrijā nodrošina iespēju paust demokrātisku piekrišanu 5. līdz 10. panta piemērošanas turpināšanai.
2.
Šā panta 1. punkta nolūkā Apvienotā Karaliste Ziemeļīrijā nodrošina demokrātiskas piekrišanas paušanu atbilstīgi 1998. gada nolīgumam. Lēmums, kurā tiek pausta demokrātiska piekrišana, tiek pieņemts, stingri ievērojot vienpusējo deklarāciju attiecībā uz Protokola par Īriju/Ziemeļīriju noteikuma "Demokrātiska piekrišana Ziemeļīrijā" darbību, ar ko Apvienotā Karaliste nāca klajā 2019. gada 17. oktobrī, tostarp attiecībā uz Ziemeļīrijas Izpildvaras un Asamblejas funkcijām.
3.
Apvienotā Karaliste līdz attiecīgā 5. punktā minētā perioda beigām paziņo Savienībai 1. punktā minētā procesa rezultātu.
4.
Ja ir īstenots 1. punktā minētais process un ir pieņemts lēmums saskaņā ar 2. punktu, un Apvienotā Karaliste paziņo Savienībai, ka 1. punktā minētā procesa rezultāts nav lēmums par to, ka Ziemeļīrijā būtu jāturpina piemērot minētajā punktā norādītos šā protokola pantus, tad minētos pantus un citus šā protokola noteikumus beidz piemērot, kad pagājuši 2 gadi pēc 5. punktā minētā attiecīgā perioda beigām, ciktāl minēto noteikumu piemērošana ir atkarīga no minētajiem pantiem. Tādā gadījumā Apvienotā komiteja Savienībai un Apvienotajai Karalistei izsaka ieteikumus par vajadzīgajiem pasākumiem, ņemot vērā 1998. gada nolīguma pušu saistības. Pirms šādas rīcības Apvienotā komiteja var lūgt to iestāžu viedokli, kuras ir izveidotas ar 1998. gada nolīgumu.
5.
Šajā pantā sākotnējais periods ir periods, kas beidzas 4 gadus pēc pārejas perioda beigām. Ja konkrētā periodā lēmums ir pieņemts ar Ziemeļīrijas Asamblejas klātesošo un balsojošo locekļu vairākumu, turpmākais periods ir 4 gadu periods, kurš seko minētajam periodam, kamēr turpina piemērot 5. līdz 10. pantu. Ja konkrētā periodā lēmums ir pieņemts ar starpkopienu atbalstu, turpmākais periods ir 8 gadu periods, kurš seko minētajam periodam, kamēr turpina piemērot 5. līdz 10. pantu.
6.
Šā panta 5. punktā starpkopienu atbalsts nozīmē:
a)
Leģislatīvās asamblejas klātesošo un balsojošo locekļu vairākumu, ieskaitot klātesošo un balsojošo unionistu partiju un nacionālistu partiju vairākumu; vai
b)
Leģislatīvās asamblejas klātesošo un balsojošo locekļu svērto vairākumu (60 %), ieskaitot vismaz 40 % klātesošo un balsojošo locekļu vairākumu gan no nacionālistu, gan no unionistu partijām.
19. pants
Pielikumi
Šā protokola 1. līdz 7. pielikums ir tā neatņemama daļa.
1. PIELIKUMS
2. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE SAVIENĪBAS TIESĪBU NOTEIKUMI
—
Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (
3
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (
4
)
—
Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (
5
)
—
Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (
6
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (
7
)
—
Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (
8
)
2. PIELIKUMS
5. PANTA 4. PUNKTĀ MINĒTIE SAVIENĪBAS TIESĪBU NOTEIKUMI
1.
Vispārīgi ar muitu saistīti aspekti (
9
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (
10
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (
11
)
—
Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (
12
)
2.
Savienības finanšu interešu aizsardzība
Šajā iedaļā uzskaitīto tiesību aktu piemērošanas nolūkā tas, ka Apvienotā Karaliste pienācīgi vāc muitas nodokļus attiecībā uz Ziemeļīriju, tiek uzskatīts par daļu no Savienības finanšu interešu aizsardzības.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (
OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (
13
)
—
Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (
14
)
3.
Tirdzniecības statistika
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 638/2004 (2004. gada 31. marts) par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu (
15
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (
16
)
4.
Vispārīgi ar tirdzniecību saistīti aspekti
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (
17
)
▼M1
Neskarot to, ka tarifa preferences Savienības vispārējās tarifa preferenču sistēmas kritērijiem atbilstošām valstīm ir piemērojamas Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju:
—
Regulas (ES) 978/2012 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā un VI nodaļā [Aizsardzības un uzraudzības noteikumi] minētās atsauces uz “dalībvalstīm” neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju;
—
Regulas (ES) 978/2012 2. panta k) punktā un VI nodaļā [Aizsardzības un uzraudzības noteikumi] minētās atsauces uz “Savienības tirgu” neietver atsauci uz Apvienotās Karalistes tirgu attiecībā uz Ziemeļīriju; un
—
Regulā (ES) 978/2012 minētās atsauces uz “Savienības ražotājiem” un “Savienības ražošanas nozari” neietver Apvienotās Karalistes ražotājus vai nozari attiecībā uz Ziemeļīriju.
▼B
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/479 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem eksporta noteikumiem (
18
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/936 (2015. gada 9. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Savienībā (
19
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/821 (2017. gada 17. maijs), ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (
20
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 1215/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu (Rietumbalkāni) (
21
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1566 (2017. gada 13. septembris) par pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešanu attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu (
22
)
—
Pienākumi, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kurus noslēgusi Savienība vai dalībvalstis, kas rīkojas tās vārdā, vai Savienība un tās dalībvalstis, rīkojoties kopīgi, ciktāl tie attiecas uz preču tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm
5.
Tirdzniecības aizsardzības instrumenti
▼M1
Neskarot to, ka Savienības divpusējie aizsardzības pasākumi ir piemērojami Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, Regulā (ES) 2016/1036, Regulā (ES) 2016/1037, Regulā (ES) 2015/478 un Regulā 2015/755 minētās atsauces uz “dalībvalstīm” vai “Savienību” neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju. Turklāt importētāji, kas samaksājuši Savienības antidempinga vai kompensācijas maksājumus par Ziemeļīrijā muitotu preču importu, var pieprasīt šādu maksājumu atmaksāšanu tikai saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 8. punktu vai Regulas (ES) 2016/1037 21. pantu.
▼B
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (
23
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (
24
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (
25
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (
26
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/476 (2015. gada 11. marts) par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (
27
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/477 (2015. gada 11. marts) par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (
28
)
6.
Noteikumi par divpusējiem aizsardzības pasākumiem
▼M1
Neskarot to, ka Savienības divpusējie aizsardzības pasākumi ir piemērojami Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, tālāk uzskaitītajās regulās minētās atsauces uz “dalībvalstīm” vai “Savienību” neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
▼B
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 654/2014 (2014. gada 15. maijs) par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (
29
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1145 (2015. gada 8. jūlijs) par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā (
30
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/475 (2015. gada 11. marts) par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā (
31
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/938 (2015. gada 9. jūnijs) par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgumā (
32
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 332/2014 (2014. gada 11. marts) par konkrētām procedūrām Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, piemērošanai (
33
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/752 (2015. gada 29. aprīlis) par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (
34
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 19/2013 (2013. gada 15. janvāris), ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (
35
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 20/2013 (2013. gada 15. janvāris), ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (
36
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/400 (2016. gada 9. marts), ar ko īsteno aizsardzības pasākumu klauzulu un noteikumu apiešanas novēršanas mehānismu, kas paredzēti Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (
37
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/401 (2016. gada 9. marts), ar ko īsteno noteikumu apiešanas novēršanas mehānismu, kas paredzēts Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (
38
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/941 (2015. gada 9. jūnijs) par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (
39
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/940 (2015. gada 9. jūnijs) par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, kā arī lai piemērotu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (
40
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/939 (2015. gada 9. jūnijs) par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (
41
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 511/2011 (2011. gada 11. maijs), ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku (
42
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/355 (2017. gada 15. februāris) par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Kosovu (
43
)
*
, no otras puses (
44
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1076 (2016. gada 8. jūnijs), ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar kuriem izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (
45
)
▼M1
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/287 (2019. gada 13. februāris), ar ko īsteno divpusējas aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus, kuri ļauj pagaidu kārtā atcelt preferences konkrētos tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm (
46
)
▼B
7.
Citi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 816/2006 (2006. gada 17. maijs) par patentu piespiedu licencēšanu attiecībā uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas (
47
)
8.
Preces – vispārīgi noteikumi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (
48
), izņemot noteikumus, kas attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (
49
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (
50
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (
51
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 764/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 3052/95/EK (
52
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (
53
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 2679/98 (1998. gada 7. decembris) par iekšējā tirgus darbību attiecībā uz brīvu preču apriti starp dalībvalstīm (
54
)
—
Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (
55
)
9.
Mehāniskie transportlīdzekļi, ieskaitot lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus
—
Padomes Direktīva 70/157/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (
56
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (
57
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/64/EK (2005. gada 26. oktobris) par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK (
58
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (
59
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (
60
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (
61
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (
62
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 78/2009 (2009. gada 14. janvāris) par mehānisko transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu attiecībā uz gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 2003/102/EK un 2005/66/EK (
63
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (
64
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 79/2009 (2009. gada 14. janvāris), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (
65
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (
66
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (
67
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2015/758 (2015. gada 29. aprīlis) par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma “112” bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (
68
)
▼M1 —————
▼B
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (
69
)
10.
Celšanas un mehāniskās pārvietošanas ierīces
—
Padomes Direktīva 73/361/EEK (1973. gada 19. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz stiepļu tauvu, ķēžu un āķu sertificēšanu un marķēšanu (
70
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (
71
)
11.
Gāzes iekārtas
—
Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem (
72
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/426 (2016. gada 9. marts) par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK (
73
)
12.
Spiedtvertnes
—
Padomes Direktīva 75/324/EEK (1975. gada 20. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem (
74
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (
75
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/68/ES (2014. gada 15. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū (
76
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/29/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršu spiedtvertņu pieejamību tirgū (
77
)
13.
Mērinstrumenti
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/34/EK (2009. gada 23. aprīlis) attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (
78
)
—
Padomes Direktīva 75/107/EEK (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pudelēm, ko izmanto kā mērtraukus (
79
)
—
Padomes Direktīva 76/211/EEK (1976. gada 20. janvāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (
80
)
—
Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu (
81
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/45/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (
82
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/17/ES (2011. gada 9. marts), ar ko atceļ Padomes Direktīvas 71/317/EEK, 71/347/EEK, 71/349/EEK, 74/148/EEK, 75/33/EEK, 76/765/EEK, 76/766/EEK un 86/217/EEK par metroloģiju (
83
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/31/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (
84
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/32/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (
85
)
14.
Būvizstrādājumi, mašīnas, trošu ceļi, individuālie aizsardzības līdzekļi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (
86
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (
87
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/424 (2016. gada 9. marts) par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK (
88
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (
89
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (
90
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (
91
)
15.
Elektroiekārtas un radioiekārtas
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (
92
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (
93
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (
94
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (
95
)
16.
Tekstilizstrādājumi, apavi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1007/2011 (2011. gada 27. septembris) par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu (
96
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/11/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tādu materiālu norādīšanu marķējumā, kurus izmanto patērētājiem paredzētu apavu galvenajās sastāvdaļās (
97
)
17.
Kosmētika, rotaļlietas
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (
98
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu (
99
)
18.
Atpūtas kuģi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/53/ES (2013. gada 20. novembris) par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK (
100
)
19.
Sprāgstvielas un pirotehniskie izstrādājumi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/28/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību (
101
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/29/ES (2013. gada 12. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (
102
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 98/2013 (2013. gada 15. janvāris) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (
103
)
20.
Zāles
—
Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (
104
)
Minētās regulas 2. panta otrajā daļā un 48. panta otrajā daļā minētās atsauces uz Kopienu neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (
105
)
Minētās direktīvas 8. panta 2. punktā un 16.b panta 1. punktā minētās atsauces uz Kopienu, kā arī minētās direktīvas 104. panta 3. punkta otrajā daļā minētā atsauce uz Savienību neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju, izņemot Apvienotās Karalistes atļaujas attiecībā uz Ziemeļīriju.
Zāles, kam piešķirta atļauja Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, neuzskata par atsauces zālēm Savienībā.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1901/2006 (2006. gada 12. decembris) par pediatrijā lietojamām zālēm un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1768/92, Direktīvā 2001/20/EK, Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (EK) Nr. 726/2004 (
106
), izņemot 36. pantu
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 141/2000 (1999. gada 16. decembris) par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (
107
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1394/2007 (2007. gada 13. novembris) par uzlabotas terapijas zālēm, un ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK un Regulu (EK) Nr. 726/2004 (
108
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (
109
)
Minētās direktīvas 12. panta 2. punktā un 74. panta otrajā daļā minētās atsauces uz Kopienu neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju, izņemot Apvienotās Karalistes atļaujas attiecībā uz Ziemeļīriju.
Veterinārās zāles, kam piešķirta atļauja Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju, neuzskata par atsauces zālēm Savienībā.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 470/2009 (2009. gada 6. maijs), ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (
110
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/20/EK (2001. gada 4.aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (
111
) 13. pants
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (
112
) IX nodaļa
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/35/EK (2009. gada 23. aprīlis) par zālēm pievienojamām krāsvielām (
113
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/793 (2016. gada 11. maijs) par izvairīšanos no dažu svarīgāko zāļu tirdzniecības novirzīšanās uz Eiropas Savienību (
114
)
21.
Medicīniskas ierīces
—
Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (
115
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto
in vitro diagnostikā (
116
)
—
Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (
117
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (
118
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par
in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (
119
)
22.
Cilvēka izcelsmes vielas
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (
120
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/23/EK (2004. gada 31. marts) par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (
121
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/53/ES (2010. gada 7. jūlijs) par transplantācijai paredzētu cilvēku orgānu kvalitātes un drošības standartiem (
122
)
23.
Ķimikālijas un saistītas vielas
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem (
123
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (
124
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/9/EK (2004. gada 11. februāris) par labas laboratorijas prakses (LLP) pārbaudi un apstiprināšanu (
125
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (
126
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (
127
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (
128
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (
129
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (
130
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (
131
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (
REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (
132
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (
133
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 273/2004 (2004. gada 11. februāris) par narkotisko vielu prekursoriem (
134
)
▼M1
—
Padomes Regula (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm (
135
)
▼B
24.
Pesticīdi, biocīdi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (
136
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (
137
)
Minētās regulas 43. pantā minētā atsauce uz dalībvalstīm neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (
138
)
Minētās regulas 3. panta 3. punktā, 15. panta 1. punktā un 28. panta 4. punktā, kā arī 75. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētās atsauces uz dalībvalstīm neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
25.
Atkritumi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (
139
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (
140
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (
141
)
—
Padomes Direktīva 2006/117/Euratom (2006. gada 20. novembris) par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli (
142
)
▼M1
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu 2. līdz 7., 14. un 17. pants, kā arī pielikuma A, B, C, D un F daļa (
143
)
Saistībā ar minēto pantu un daļu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju jebkura atsauce uz “2021. gada 3. jūliju” 4. panta 1. punktā, 14. pantā un 17. panta 1. punktā jālasa kā atsauce uz “2022. gada 1. janvāri”. 2., 3., 14. un 17. pantu un pielikuma F daļu piemēro tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz 4. līdz 7. pantu.
▼B
26.
Vide, energoefektivitāte
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (
144
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 708/2007 (2007. gada 11. jūnijs) par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā (
145
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu (
146
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (
147
)
—
Padomes Direktīva (ES) 2015/652 (2015. gada 20. aprīlis), ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK, attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (
148
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK (
149
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (
150
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par
FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (
151
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (
152
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (
153
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (
154
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (
155
)
—
Padomes Regula (EEK) Nr. 3254/91 (1991. gada 4. novembris), ar ko aizliedz Kopienā lietot kāju lamatas un ievest Kopienā noteiktu savvaļas dzīvnieku sugu kažokādas un gatavās preces no valstīm, kurās tos ķer ar kāju lamatām vai slazdošanas metodēm, kas neatbilst starptautiskajiem humānas slazdošanas standartiem (
156
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1007/2009 (2009. gada 16. septembris) par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (
157
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1523/2007 (2007. gada 11. decembris), ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām (
158
)
—
Padomes Direktīva 83/129/EEK (1983. gada 28. marts) par noteiktu ronēnu ādu un ādas izstrādājumu importēšanu dalībvalstīs (
159
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (2008. gada 15. janvāris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (
160
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (
161
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (
162
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (
163
)
27.
Kuģu aprīkojums
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (
164
)
28.
Dzelzceļa pārvadājumi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (
165
), ciktāl tā attiecas uz dzelzceļa produktu laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un brīvu apriti
29.
Pārtika – vispārīgi noteikumi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (
166
)
Minētās regulas 29. panta 1. punkta otrajā daļā minētā atsauce uz dalībvalstīm neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (
167
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (
168
)
▼M1
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/91/ES (2011. gada 13. decembris) par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (
169
)
▼B
30.
Pārtikas higiēna
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (
170
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (
171
)
—
Padomes Direktīva 89/108/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz cilvēku patēriņam paredzētiem ātri sasaldētiem pārtikas produktiem (
172
)
31.
Pārtika – sastāvdaļas, atlikumi, atliekas, tirdzniecības standarti
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (
173
)
Minētās regulas 3. panta 1. punktā minētā atsauce uz dalībvalstīm neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem un par grozījumiem Padomes Direktīvā 83/417/EEK, Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvā 2000/13/EK, Padomes Direktīvā 2001/112/EK un Regulā (EK) Nr. 258/97 (
174
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (
175
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (
176
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (
177
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (
178
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (
179
)
Minētās regulas 7. panta 2. punktā minētā atsauce uz dalībvalstīm neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
—
Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (
180
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (
181
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 609/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (
182
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/4/EK (1999. gada 22. februāris), kas attiecas uz kafijas ekstraktiem un cigoriņu ekstraktiem (
183
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/36/EK (2000. gada 23. jūnijs) par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā (
184
)
—
Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (
185
)
—
Padomes Direktīva 2001/111/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu cukuru, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (
186
)
—
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 (2011. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (
187
)
—
Komisijas Regula (EK) Nr. 1295/2008 (2008. gada 18. decembris) par apiņu importu no trešām valstīm (
188
)
—
Komisijas Regula (EK) Nr. 1375/2007 (2007. gada 23. novembris) par kukurūzas cietes ražošanas blakusproduktu importu no Amerikas Savienotajām Valstīm (
189
)
—
Padomes Direktīva 2001/112/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem (
190
)
—
Padomes Direktīva 2001/113/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz cilvēku uzturam paredzētiem augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni (
191
)
—
Padomes Direktīva 2001/114/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu daļēji vai pilnīgi dehidrētu konservētu pienu, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (
192
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2203 (2015. gada 25. novembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kazeīniem un kazeinātiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un Padomes Direktīvas 83/417/EEK atcelšanu (
193
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (
194
) V sadaļas IV nodaļa
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (
195
), II daļas II sadaļas I nodaļas 1. iedaļa
32.
Materiāli, kas ir saskarē ar pārtiku
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (
196
)
Minētās regulas 9. panta 1. punktā minētā atsauce uz dalībvalstīm neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
—
Padomes Direktīva 84/500/EEK (1984. gada 15. oktobris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz keramikas izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (
197
)
33.
Pārtika – citi noteikumi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/2/EK (1999. gada 22. Februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (
198
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/3/EK (1999. gada 22. februāris) par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi (
199
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (
200
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (
201
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (
202
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (
203
)
—
Padomes Regula (Euratom) 2016/52 (2016. gada 15. janvāris), ar ko nosaka maksimālos pieļaujamos pārtikas un barības radioaktīvā piesārņojuma līmeņus pēc kodolavārijas vai jebkuras citas radiācijas avārijsituācijas un atceļ Padomes Regulu (Euratom) Nr. 3954/87 un Komisijas Regulas (Euratom) Nr. 944/89 un (Euratom) Nr. 770/90 (
204
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 733/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu importu pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (
205
)
34.
Barība – produkti un higiēna
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (
206
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (
207
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (
208
)
Minētās regulas II pielikuma 6. punktā minētās atsauces uz valsts references laboratorijām neattiecas uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju. Tas neliedz dalībvalstī esošai valsts references laboratorijai pildīt valsts references laboratorijas funkcijas attiecībā uz Ziemeļīriju. Informāciju un materiālus, ar ko šajā nolūkā apmainās Ziemeļīrijas kompetentās iestādes un valsts references laboratorija dalībvalstī, valsts references laboratorija nedrīkst izpaust bez minēto kompetento iestāžu iepriekšējas piekrišanas.
—
Padomes Direktīva 90/167/EEK (1990. gada 26. marts), ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu (
209
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (
210
)
35.
ĢMO
—
Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (
211
), izņemot 32. panta otro daļu
Tas neliedz dalībvalstī esošai valsts references laboratorijai pildīt valsts references laboratorijas funkcijas attiecībā uz Ziemeļīriju. Informāciju un materiālus, ar ko šajā nolūkā apmainās Ziemeļīrijas kompetentās iestādes un valsts references laboratorija dalībvalstī, valsts references laboratorija nedrīkst izpaust bez minēto kompetento iestāžu iepriekšējas piekrišanas.
Minētās regulas 10. panta 1. punktā un 22. panta 1. punktā minētās atsauces uz dalībvalstīm neietver atsauci uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (
212
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1946/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (
213
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (
214
) C daļa
36.
Dzīvi dzīvnieki, reproduktīvie produkti un dzīvnieku izcelsmes produkti
Atsauces uz valsts references laboratorijām, kas minētas šajā iedaļā uzskaitītajos tiesību aktos, neietver atsauces uz references laboratoriju Apvienotajā Karalistē. Tas neliedz dalībvalstī esošai valsts references laboratorijai pildīt valsts references laboratorijas funkcijas attiecībā uz Ziemeļīriju. Informāciju un materiālus, ar ko šajā nolūkā apmainās Ziemeļīrijas kompetentās iestādes un valsts references laboratorija dalībvalstī, valsts references laboratorija nedrīkst izpaust bez minēto kompetento iestāžu iepriekšējas piekrišanas.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (
215
)
—
Padomes Direktīva 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (
216
)
—
Padomes Direktīva 91/68/EEK (1991. gada 28. janvāris) par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (
217
)
—
Padomes Direktīva 2009/156/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (
218
)
—
Padomes Direktīva 2009/158/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (
219
)
—
Padomes Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (
220
)
—
Padomes Direktīva 88/407/EEK (1988. gada 14. jūnijs) par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (
221
)
—
Padomes Direktīva 89/556/EEK (1989. gada 25. septembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (
222
)
—
Padomes Direktīva 90/429/EEK (1990. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (
223
)
—
Padomes Direktīva 92/118/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (
224
)
—
Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (
225
)
—
Padomes Direktīva 2004/68/EK (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK (
226
)
—
Padomes Direktīva 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (
227
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 576/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (
228
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (
229
)
37.
Dzīvnieku slimību kontrole, zoonozes kontrole
Atsauces uz valsts references laboratorijām, kas minētas šajā iedaļā uzskaitītajos tiesību aktos, neietver atsauces uz references laboratoriju Apvienotajā Karalistē. Tas neliedz dalībvalstī esošai valsts references laboratorijai pildīt valsts references laboratorijas funkcijas attiecībā uz Ziemeļīriju. Informāciju un materiālus, ar ko šajā nolūkā apmainās Ziemeļīrijas kompetentās iestādes un valsts references laboratorija dalībvalstī, valsts references laboratorija nedrīkst izpaust bez minēto kompetento iestāžu iepriekšējas piekrišanas.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (
230
)
—
Padomes Direktīva 77/391/EEK (1977. gada 17. maijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus liellopu brucelozes, tuberkulozes un leikozes izskaušanai (
231
)
—
Padomes Direktīva 78/52/EEK (1977. gada 13. decembris), kas ievieš Kopienas kritērijus valstu plāniem liellopu brucelozes, tuberkulozes un enzootiskās leikozes paātrinātai izskaušanai (
232
)
—
Padomes Direktīva 2003/85/EK (2003. gada 29. septembris) par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (
233
)
—
Padomes Direktīva 2005/94/EK (2005. gada 20. decembris), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (
234
)
—
Padomes Direktīva 2001/89/EK (2001. gada 23. oktobris) par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (
235
)
—
Padomes Direktīva 92/35/EEK (1992. gada 29. aprīlis), ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (
236
)
—
Padomes Direktīva 2002/60/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (
237
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (
238
)
—
Padomes Direktīva 92/66/EEK (1992. gada 14. jūlijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (
239
)
—
Padomes Direktīva 92/119/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (
240
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (
241
)
—
Padomes Direktīva 2000/75/EK (2000. gada 20. novembris), ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (
242
)
38.
Dzīvnieku identifikācija
—
Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (
243
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (
244
)
—
Padomes Direktīva 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (
245
)
39.
Dzīvnieku selekcija
—
37. pants un 64. panta 3. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (
246
)
40.
Dzīvnieku labturība
—
Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris) par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (
247
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2009 (2009. gada 24. septembris) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (
248
)
41.
Augu veselība
—
Padomes Direktīva 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (
249
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (
250
)
42.
Augu reproduktīvais materiāls
—
Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (
251
)
—
Padomes Direktīva 68/193/EEK (1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (
252
)
—
Padomes Direktīva 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (
253
)
—
Padomes Direktīva 2002/53/EEK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (
254
)
—
Padomes Direktīva 2002/54/EK (2002. gada 13. jūnijs) par biešu sēklu tirdzniecību (
255
)
—
Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (
256
)
—
Padomes Direktīva 2002/56/EK (2002. gada 13. jūnijs) par sēklas kartupeļu tirdzniecību (
257
)
—
Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (
258
)
—
Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (
259
)
▼M1
—
Padomes Direktīva 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (
260
)
—
Padomes Direktīva 98/56/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību (
261
)
—
Padomes Direktīva 2008/72/EK (2008. gada 15. jūlijs) par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas (
262
)
▼B
43.
Oficiālās kontroles, veterinārās pārbaudes
Atsauces uz valsts references laboratorijām, kas minētas šajā iedaļā uzskaitītajos tiesību aktos, neietver atsauces uz references laboratoriju Apvienotajā Karalistē. Tas neliedz dalībvalstī esošai valsts references laboratorijai pildīt valsts references laboratorijas funkcijas attiecībā uz Ziemeļīriju. Informāciju un materiālus, ar ko šajā nolūkā apmainās Ziemeļīrijas kompetentās iestādes un valsts references laboratorija dalībvalstī, valsts references laboratorija nedrīkst izpaust bez minēto kompetento iestāžu iepriekšējas piekrišanas.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts), par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (
263
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (
264
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (
265
)
—
Padomes Direktīva 91/496/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (
266
)
—
Padomes Direktīva 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (
267
)
—
Padomes Direktīva 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (
268
)
—
Padomes Direktīva 89/662/EEK (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (
269
)
44.
Sanitārie un fitosanitārie pasākumi – citi noteikumi
—
Padomes Direktīva 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (
270
)
—
Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (
271
)
45.
Intelektuālais īpašums
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (
272
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (
273
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (
274
)
—
II daļas II sadaļas I nodaļas 2. un 3. iedaļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (
275
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (
276
)
46.
Zvejniecība un akvakultūra
—
Komisijas Regula (EEK) Nr. 3703/85 (1985. gada 23. decembris), kas izklāsta sīki izstrādātus noteikumus kopējo tirdzniecības standartu piemērošanai noteiktiem svaigu un atdzesētu zivju veidiem (
277
)
—
Padomes Regula (EEK) Nr. 2136/89 (1989. gada 21. jūnijs), nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem (
278
)
—
Padomes Regula (EEK) Nr. 1536/92 (1992. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus tunču un pelamīdu konserviem (
279
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 2406/96 (1996. gada 26. novembris), ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem (
280
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (
281
), ciktāl tā attiecas uz noteikumiem par jūras organismu minimālajiem izmēriem
—
Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (
282
), ciktāl tā attiecas uz noteikumiem par tirdzniecības standartiem
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (
283
), ciktāl tā attiecas uz noteikumiem par tirdzniecības standartiem un patērētāju informēšanu
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (
284
), ciktāl tā attiecas uz noteikumiem par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības standartiem
—
Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (
285
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 1035/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko nosaka
Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu (
286
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju
Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (
287
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (
288
)
47.
Citi
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (
289
), III daļa, izņemot VI nodaļu
—
Padomes Regula (EK) Nr. 2964/95 (1995. gada 20. decembris), ar ko Kopienā ievieš jēlnaftas ievedumu un piegāžu reģistrāciju (
290
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 2182/2004 (2004. gada 6. decembris) par medaļām un žetoniem, kas līdzīgi euro monētām (
291
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2005 (2005. gada 26. oktobris) par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (
292
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (
293
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 116/2009 (2008. gada 18. decembris) par kultūras priekšmetu izvešanu (
294
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/60/ES (2014. gada 15. maijs) par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (
295
)
—
Padomes Direktīva 69/493/EEK (1969. gada 15. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kristāla stiklu (
296
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (
297
)
—
Padomes Direktīva 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (
298
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (
299
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (
300
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (
301
)
—
Padomes Regula (EK) Nr. 2368/2000 (2002. gada 20. decembris) par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas īstenošanu starptautiskajā tirdzniecībā ar neapstrādātiem dimantiem (
302
)
—
Ierobežojoši pasākumi, kas ir spēkā, pamatojoties uz LESD 215. pantu, ciktāl tie attiecas uz preču tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm
▼M1
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/880 par kultūras priekšmetu ievešanu un importu
▼B
3. PIELIKUMS
8. pantā minētie Savienības tiesību noteikumi
1.
Pievienotās vērtības nodoklis (
303
)
—
Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (
304
)
—
Padomes Direktīva 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (
305
)
—
Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (
306
)
—
Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (
307
)
—
Padomes Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (
308
)
—
Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm (
309
)
—
Padomes Direktīva 2009/132/EK (2009. gada 19. oktobris), kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (
310
)
—
Padomes Direktīva 2006/79/EK (2006. gada 5. oktobris) par atbrīvojumu no nodokļiem, ievedot preces kā nekomerciālus sīksūtījumus no trešām valstīm (
311
)
—
Saistības, kas izriet no Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (
312
)
—
Saistības, kas izriet no Sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par cīņu pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud to finanšu intereses (
313
)
2.
Akcīze
—
Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (
314
)
—
Padomes Regula (ES) Nr. 389/2012 (2012. gada 2. maijs) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004 (
315
)
—
Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (
316
)
—
Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (
317
)
—
Padomes Direktīva 92/84/EEK (1992. gada 19. oktobris) par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu (
318
)
—
Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (
319
)
—
Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (
320
)
—
Padomes Direktīva 95/60/EK (1995. gada 27. novembris) par vieglās dīzeļdegvielas un petrolejas fiskālu marķēšanu (
321
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1152/2003/EK (2003. gada 16. jūnijs) par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (
322
)
—
Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm (
323
)
—
Padomes Direktīva 2006/79/EK (2006. gada 5. oktobris) par atbrīvojumu no nodokļiem, ievedot preces kā nekomerciālus sīksūtījumus no trešām valstīm (
324
)
4. PIELIKUMS
9. PANTĀ MINĒTIE SAVIENĪBAS TIESĪBU NOTEIKUMI
Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro šādus aktus, ciktāl tie attiecas uz elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un piegādi, elektroenerģijas vairumtirdzniecību vai elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību.
Nepiemēro noteikumus, kas saistīti ar mazumtirgiem un patērētāju aizsardzību. Ja kādā no šajā pielikumā uzskaitītajiem aktiem ir sniegta atsauce uz cita Savienības akta noteikumu, tas vēl nepadara attiecīgo noteikumu piemērojamu, ja to citādi nepiemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju, izņemot, ja runa ir par Īrijā piemērojamu noteikumu, kas reglamentē elektroenerģijas vairumtirgus un ir nepieciešams Īrijas un Ziemeļīrijas vienotā elektroenerģijas vairumtirgus kopīgai darbībai.
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (
325
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (
326
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (
327
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK (2006. gada 18. janvāris) par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā (
328
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (
329
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (
330
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (
331
)
5. PIELIKUMS
10. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE SAVIENĪBAS TIESĪBU NOTEIKUMI
1.
Valsts atbalsta noteikumi LESD (
332
)
—
LESD 107., 108. un 109. pants
—
LESD 106. pants, ciktāl tas skar valsts atbalstu
2.
Akti, kuros ir atsauce uz atbalsta jēdzienu
—
Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu (
333
)
—
Komisijas paziņojums par Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (
334
)
—
Komisijas paziņojums par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (
335
)
3.
Grupu atbrīvojuma regulas
3.1.
Pilnvarojuma regula
—
Padomes Regula (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (
336
)
3.2.
Vispārējā grupu atbrīvojuma regula
—
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (
337
)
3.3.
Nozaru grupu atbrīvojuma regulas
—
Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (2014. gada 25. jūnijs), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (
338
)
—
Komisijas Regula (ES) Nr. 1388/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (
339
)
—
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (
340
)
—
Komisijas Paziņojums par interpretējošām vadlīnijām attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (
341
)
—
Komisijas Lēmums (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (
342
)
3.4.
De minimis atbalsta regulas
—
Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu
de minimis atbalstam (
343
)
—
Komisijas Regula (ES) Nr. 360/2012 (2012. gada 25. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu
de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (
344
)
—
Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu
de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (
345
)
—
Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu
de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (
346
)
4.
Procesuālie noteikumi
—
Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (
347
)
—
Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (
348
)
—
Komisijas paziņojums – Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu (
349
)
—
Komisijas paziņojums par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (
350
)
—
Komisijas paziņojums par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (
351
)
—
Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (
352
)
—
Komisijas paziņojums – Paraugprakses kodekss par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi (
353
)
—
Komisijas paziņojums C(2003) 4582 (2003. gada 1. decembris) par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (
354
)
5.
Noteikumi par saderīgumu
5.1.
Svarīgi projekti visas Eiropas interesēs
—
Komisijas paziņojums – Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs (
355
)
5.2.
Lauksaimniecības atbalsts
—
Eiropas Savienības pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (
356
)
5.3.
Atbalsts zvejniecībai un akvakultūrai
—
Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē (
357
)
5.4.
Reģionālais atbalsts
—
Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (
358
)
5.5.
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai
—
Komisijas paziņojums – Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (
359
)
5.6.
Riska kapitāla atbalsts
—
Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (
360
)
5.7.
Atbalsts uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai
—
Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (
361
)
5.8.
Mācību atbalsts
—
Komisijas paziņojums – Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu (
362
)
5.9.
Atbalsts nodarbinātībai
—
Komisijas paziņojums – Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju un darba ņēmēju ar invaliditāti nodarbināšanai (
363
)
5.10.
Pagaidu noteikumi par reakciju uz ekonomisko un finansiālo krīzi
—
Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (
364
)
—
Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (
365
)
—
Komisijas paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (
366
)
5.11.
Eksporta kredītu apdrošināšana
—
Komisijas Paziņojums dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (
367
)
5.12.
Enerģētika un vide
5.12.1.
Vide un enerģētika
—
Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (
368
)
—
Komisijas Paziņojums – Pamatnostādnes par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2012. gada (
369
)
5.12.2.
Elektroenerģija (balasta izmaksas)
—
Komisijas Paziņojums par metodiku ar balasta izmaksām saistīta valsts atbalsta analīzei (
370
)
5.12.3.
Ogles
—
Padomes Lēmums (2010. gada 10. decembris) par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (
371
)
5.13.
Pamatnozares un (tērauda) ražošana
—
Komisijas paziņojums par noteiktiem konkurences lietu izskatīšanas aspektiem, kuri rodas EOTK līguma darbības beigšanās dēļ (
372
)
5.14.
Pasta pakalpojumi
—
Komisijas Paziņojums par konkurences noteikumu piemērošanu pasta pakalpojumu nozarē un par dažu ar pasta pakalpojumiem saistītu valsts pasākumu novērtējumu (
373
)
5.15.
Audiovizuālā joma, apraide un platjosla
5.15.1.
Audiovizuālā satura producēšana
—
Komisijas paziņojums par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (
374
)
5.15.2.
Apraide
—
Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (
375
)
5.15.3.
Platjoslas tīkls
—
Komisijas paziņojums – ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (
376
)
5.16.
Transports un infrastruktūra
—
Komisijas Paziņojums – Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (
377
)
—
Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu jūras transportam (
378
)
—
Komisijas Paziņojums – norādījumi par valsts atbalstu, kas papildina Kopienas finansējumu jūras maģistrāļu izveidei (
379
)
—
Komisijas paziņojums – norādījumi par valsts atbalstu kuģu administrēšanas uzņēmumiem (
380
)
—
Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviokompānijām (
381
)
5.17.
Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi
—
Komisijas paziņojums – Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (
382
)
6.
Dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamība
—
Komisijas Direktīva 2006/111/EK (2006. gada 16. novembris) par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (
383
)
6. PIELIKUMS
10. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS PROCEDŪRAS
Apvienotā komiteja nosaka 10. panta 2. punktā minēto sākotnējo maksimālo gada atbalsta kopapjomu, kas pakļauts izņēmumam, un sākotnējo minimālo īpatsvaru, ņemot vērā visjaunāko informāciju, kāda ir pieejama. Sākotnējo maksimālo gada atbalsta kopapjomu, kas pakļauts izņēmumam, nosaka, ņemot vērā Apvienotās Karalistes turpmākās lauksaimniecības atbalsta shēmas struktūru, kā arī gada vidējo lielumu, kuru aprēķina no to izdevumu kopsummas, kas radušies Ziemeļīrijā kopējās lauksaimniecības politikas satvarā pašreizējā 2014.–2020. gada DFS. Sākotnējo minimālo īpatsvaru nosaka, ņemot vērā Apvienotās Karalistes lauksaimniecības atbalsta shēmas struktūru un īpatsvaru, kādā kopējās lauksaimniecības politikas kopējie izdevumi Savienībā atbilst PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma noteikumiem, kā paziņots par attiecīgo periodu.
Apvienotā komiteja pielāgo pirmajā daļā minēto atbalsta līmeni un īpatsvaru, ņemot vērā Apvienotās Karalistes lauksaimniecības atbalsta shēmas struktūru un jebkādas variācijas atbalsta kopsummā, kas Savienībā pieejama saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku katrā nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.
Ja Apvienotā komiteja nenosaka sākotnējo atbalsta līmeni un īpatsvaru saskaņā ar pirmo daļu vai nepielāgo atbalsta līmeni un īpatsvaru saskaņā ar otro daļu līdz pārejas perioda beigām vai – atkarībā no konkrētā gadījuma – 1 gada laikā, kopš stājusies spēkā nākamā daudzgadu finanšu shēma, 10. panta 2. punkta piemērošanu aptur, līdz Apvienotā komiteja ir noteikusi vai pielāgojusi atbalsta līmeni un īpatsvaru.
7. PIELIKUMS
16. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀS PROCEDŪRAS
1. Ja Savienība vai Apvienotā Karaliste apsver iespēju veikt drošības pasākumus saskaņā ar šā protokola 16. panta 1. punktu, tā par to nekavējoties paziņo Savienībai vai attiecīgi Apvienotajai Karalistei ar Apvienotās komitejas starpniecību un sniedz visu nepieciešamo informāciju.
2. Savienība un Apvienotā Karaliste nekavējoties sāk apspriedes Apvienotajā komitejā, lai atrastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.
3. Savienība vai attiecīgi Apvienotā Karaliste nedrīkst veikt drošības pasākumus, līdz pagājis 1 mēnesis kopš 1. punktā minētās paziņošanas dienas, izņemot, ja pirms šā termiņa beigām ir beigusies 2. punktā minētā apspriežu procedūra. Ja pastāv ārkārtas apstākļi, kas pieprasa tūlītēju rīcību bez iepriekšējas analīzes, Savienība vai attiecīgi Apvienotā Karaliste var uzreiz piemērot aizsargpasākumus, kas noteikti vajadzīgi, lai risinātu situāciju.
4. Savienība vai attiecīgi Apvienotā Karaliste nekavējoties paziņo veiktos pasākumus Apvienotajai komitejai un sniedz visu attiecīgo informāciju.
5. Veiktos drošības pasākumus izskata Apvienotās komitejas apspriedēs ik pēc 3 mēnešiem no to pieņemšanas dienas, cenšoties panākt to atcelšanu pirms paredzētā beigu termiņa vai to piemērošanas jomas ierobežošanu. Savienība vai attiecīgi Apvienotā Karaliste var jebkurā brīdī pieprasīt, lai Apvienotā komiteja pārskata šādus pasākumus.
6. Šā pielikuma 1. līdz 5. punktu mutatis mutandis piemēro šā protokola 16. panta 2. punktā minētajiem līdzsvara atjaunošanas pasākumiem.