02020H1475 — LV — 16.06.2021 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/1475 (2020. gada 13. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 36I |
1 |
2.2.2021 |
||
|
L 213I |
1 |
16.6.2021 |
||
PADOMES IETEIKUMS (ES) 2020/1475
(2020. gada 13. oktobris)
par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
Vispārīgie principi
Pieņemot un piemērojot pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, dalībvalstīm savas darbības, cik vien iespējams, būtu jākoordinē, pamatojoties uz šādiem principiem:
1. Visiem ierobežojumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kuri tiek ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, būtu jābalstās uz konkrētiem un ierobežotiem apsvērumiem sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības veselības aizsardzību. Šādi ierobežojumi ir jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu. Tas nozīmē, ka noteiktie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo.
2. Ierobežojumi būtu jāatceļ, tiklīdz epidemioloģiskā situācija to ļauj.
3. Dalībvalstu vidū nedrīkst būt nekādas diskriminācijas, piemēram, ceļošanai uz kaimiņu dalībvalsti un no tās nedrīkst piemērot labvēlīgākus noteikumus nekā ceļošanai uz citām, tādā pašā epidemioloģiskajā situācijā esošām dalībvalstīm un no tām.
4. Ierobežojumiem būtu jābalstās uz attiecīgās personas atrašanās vietu(-ām) 14 dienu periodā pirms ierašanās, nevis uz attiecīgās personas valstspiederību.
5. Dalībvalstīm vienmēr būtu jāielaiž savi valstspiederīgie un Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas uzturas to teritorijā, un būtu jāatvieglo ātrs tranzīts caur to teritoriju.
6. Īpaša uzmanība dalībvalstīm būtu jāpievērš pārrobežu reģionu, tālāko reģionu, eksklāvu un ģeogrāfiski izolētu apgabalu specifikai un nepieciešamībai sadarboties vietējā un reģionālā līmenī.
7. Dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar informāciju par visiem jautājumiem, kas ietilpst šā ieteikuma darbības jomā.
Kopējie kritēriji
8. Apsverot iespēju ierobežot brīvu pārvietošanos sakarā ar Covid-19 pandēmiju, dalībvalstīm būtu jāņem vērā šādi svarīgākie kritēriji:
“14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs”, tas ir, pēdējo 14 dienu laikā jaunu paziņoto Covid-19 gadījumu kopskaits uz 100 000 iedzīvotāju reģionālā līmenī;
“pozitīvo testu rādītājs”, tas ir, pozitīvo testu skaits procentos no visiem Covid-19 infekcijas testiem, kas veikti iepriekšējās nedēļas laikā;
“testēšanas rādītājs”, tas ir, iepriekšējās nedēļas laikā veikto Covid-19 infekcijas testu skaits uz 100 000 iedzīvotāju;
vakcinācijas tvērums, kā ziņojis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ( 1 );
bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu izplatību, kā ziņojis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, ņemot vērā sekvencēšanas apjomu un to pārnešanas līmeni ES/EEZ zonā.
Dati par kopējiem kritērijiem
9. Lai nodrošinātu visaptverošu un salīdzināmu datu pieejamību, dalībvalstīm ik nedēļu būtu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram jāsniedz pieejamie dati par 8. punktā minētajiem kritērijiem.
Dalībvalstīm šie dati būtu jāsniedz arī reģionālā dalījumā, lai nodrošinātu, ka iespējamos pasākumus ir iespējams piemērot konkrēti tiem reģioniem, kur tie ir absolūti nepieciešami.
Dalībvalstīm būtu jāapmainās ar informāciju par visām īstenotajām testēšanas stratēģijām.
Riska apgabalu kartējums
10. Lai palīdzētu dalībvalstīm pieņemt lēmumus, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, balstoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, būtu jāpublicē ES dalībvalstu karte dalījumā pa reģioniem. Šajā kartē būtu jāiekļauj arī dati no Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un, tiklīdz apstākļi to atļaus ( 2 ), no Šveices Konfederācijas. Šajā kartē apgabalu apzīmējumam būtu jāizmanto šādas krāsas:
zaļa, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir mazāks par 50 un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir mazāks par 4 %; vai, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir mazāks par 75 un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir mazāks par 1 %;
oranža, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir mazāks par 50 un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir 4 % vai vairāk; ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir 50 vai vairāk, bet mazāks par 75 un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir 1 % vai vairāk; vai, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir robežās no 75 līdz 200, un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir mazāks par 4 %;
sarkana, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir robežās no 75 līdz 200 un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir 4 % vai lielāks, vai ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs pārsniedz 200, bet nepārsniedz 500;
tumši sarkana, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir 500 vai lielāks;
pelēka, ja nav pieejama pietiekama informācija a)–c) punktā noteikto kritēriju novērtēšanai vai ja testēšanas rādītājs ir 300 vai mazāk Covid-19 infekcijas testu uz 100 000 iedzīvotāju.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram arī būtu jāpublicē atsevišķas kartes par katru svarīgāko rādītāju, kas palīdz veidot visaptverošo karti: 14 dienu laikā paziņoto gadījumu rādītājs reģionālā līmenī, kā arī testēšanas un pozitīvo testa iznākumu rādītāji valsts līmenī pēdējās nedēļas laikā. Tiklīdz ir pieejami dati reģionālā līmenī, visām kartēm vajadzētu būt balstītām uz šiem datiem.
11. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram ik nedēļu būtu jāpublicē atjauninātas karšu versijas un to pamatā esošie dati.
Kopējās robežvērtības, kas būtu jāievēro, ja sabiedrības veselības iemeslu dēļ tiek apsvērti brīvas pārvietošanās ierobežojumi
12. Dalībvalstīm nevajadzētu ierobežot personu brīvu pārvietošanos uz tādiem citas dalībvalsts apgabaliem vai no tādiem citas dalībvalsts apgabaliem, kas klasificēti kā “zaļi” saskaņā ar 10. punktu.
13. Ja tiek apsvērts, vai piemērot ierobežojumus apgabalam, kas saskaņā ar 10. punktu nav klasificēts kā “zaļš”,
dalībvalstīm būtu jāņem vērā epidemioloģiskās situācijas atšķirības starp apgabaliem, kas klasificēti kā “oranži”, “sarkani” vai “tumši sarkani” un jārīkojas samērīgi;
dalībvalstis varētu ņemt vērā papildu kritērijus un tendences, ieskaitot vakcinēšanas tvērumu. Šajā nolūkā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ik nedēļu sniegs datus par iedzīvotāju skaitu, stacionēto pacientu skaitu, intensīvās terapijas nodaļā uzņemto pacientu skaitu un mirstības rādītāju, ja šādi dati ir pieejami;
dalībvalstīm būtu jāņem vērā epidemioloģiskā situācija pašām savā teritorijā, tostarp bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu izplatība, vakcinēšanas tvērums, testēšanas politika, veikto testu skaits un pozitīvo testu rādītājs, kā arī citi epidemioloģiskie rādītāji;
dalībvalstīm būtu jāņem vērā testēšanas stratēģijas un īpaša uzmanība jāpievērš situācijai tajos apgabalos, kur ir augsts testēšanas rādītājs, jo īpaši apgabalos, kur testēšanas rādītājs ir 10 000 vai vairāk attiecībā uz iepriekšējās nedēļas laikā veiktajiem Covid-19 infekcijas testiem uz 100 000 iedzīvotāju.
▼M2 —————
Koordinācija starp dalībvalstīm
14. Dalībvalstīm, kuras, balstoties uz saviem lēmumu pieņemšanas procesiem, plāno piemērot ierobežojumus personām, kas ceļo uz apgabalu vai no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punktu nav klasificēts kā “zaļš”, vispirms – pirms stāšanās spēkā – būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārrobežu sadarbībai, tālākajiem reģioniem, eksklāviem un ģeogrāfiski izolētiem apgabaliem. Pirms stāšanās spēkā par plānoto lēmumu būtu jāinformē arī pārējās dalībvalstis un Komisija. Ja iespējams, informācija būtu jāsniedz 48 stundas iepriekš.
Pārējo dalībvalstu un Komisijas informēšanai dalībvalstīm būtu jāizmanto izveidotie komunikācijas tīkli, tostarp integrētais krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) tīkls. IPCR kontaktpunktiem būtu jānodrošina, ka šī informācija tiek nekavējoties nodota to kompetentajām iestādēm.
15. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija par iepriekš ieviestu ierobežojošo pasākumu atcelšanu vai atvieglošanu, un šai atcelšanai vai atvieglošanai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīz.
Brīvas pārvietošanās ierobežojumi būtu jāatceļ, kad apgabals saskaņā ar 10. punktu tiek atkal pārklasificēts par “zaļu”, ar noteikumu, ka ir pagājušas vismaz 14 dienas no šo ierobežojumu ieviešanas.
16. Vēlākais 7 dienu laikā no šā ieteikuma pieņemšanas dalībvalstīm būtu pakāpeniski jābeidz piemērot pirms šā ieteikuma pieņemšanas piemērotos ierobežojumus apgabalos, kuri saskaņā ar 10. punktu klasificēti kā “zaļi”.
Kopējais satvars iespējamiem pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem no augstāka riska apgabaliem
16a. Dalībvalstīm būtu stingri jāiesaka atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz apgabaliem, kas, ievērojot 10. punktu, klasificēti kā “tumši sarkani”.
Dalībvalstīm būtu arī stingri jāiesaka atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz un no apgabaliem, kuros ir liels bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu īpatsvars, kā arī uz un no apgabaliem, kuros izplatība nav zināma nepietiekama sekvencēšanas apjoma dēļ.
Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jācenšas izvairīties no traucējumu radīšanas būtiskiem ceļojumiem, lai nodrošinātu transporta plūsmu kustību saskaņā ar “zaļo joslu” sistēmu, kā arī tām būtu jācenšas izvairīties no traucējumiem attiecībā uz piegādes ķēdēm un tādu darba ņēmēju un pašnodarbināto personu pārvietošanos, kas ceļo darba vai profesionālās darbības iemeslu dēļ.
17. Dalībvalstīm principā nevajadzētu atteikt ieceļošanu personām, kuras ieceļo no citām dalībvalstīm.
Dalībvalstis, kuras, pamatojoties uz savu lēmumu pieņemšanas procesu, uzskata par nepieciešamu ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, varētu prasīt, lai personām, kas ceļo no apgabala, kurš, ievērojot 10. punktu, klasificēts kā “oranžs”, “sarkans” vai “pelēks”, būtu testa sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar ES Covid digitālā sertifikāta regulu un kurā norādīts negatīvs testa rezultāts, kas iegūts:
Personām, kas ceļo no apgabala, kurš, ievērojot 10. punktu, klasificēts kā “oranžs”, un kurām nav šāda testa sertifikāta, varētu pieprasīt veikt testu pēc ierašanās.
Personām, kas ceļo no apgabala, kurš, ievērojot 10. punktu, klasificēts kā “sarkans” vai “pelēks”, un kurām nav šāda testa sertifikāta, varētu pieprasīt veikt karantīnu/pašizolāciju, līdz pēc ierašanās tiek iegūts negatīvs testa rezultāts, ja vien ceļotājam neparādās Covid-19 simptomi.
Dalībvalstīm būtu jāstiprina koordinācijas centieni attiecībā uz karantīnas/pašizolācijas ilgumu un aizstāšanas iespējām. Kad vien iespējams un saskaņā ar stratēģijām, par kurām lemj dalībvalstis, vajadzētu mudināt pilnveidot testēšanu.
SARS-CoV-2 infekcijas tests, kas jāveic, ievērojot šo punktu, varētu būt vai nu molekulārais nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT), vai ātrais antigēna tests, kas minēts I pielikumā kopējā Covid-19 ātro antigēna testu sarakstā, par ko vienojusies Veselības drošības komiteja ( 3 ), kā noteikusi galamērķa dalībvalsts. Dalībvalstīm būtu jāpiedāvā cenas ziņā pieejamas un plašas testēšanas iespējas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek traucēta veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšana, it īpaši saistībā ar laboratoriju jaudu.
17.a Dalībvalstīm būtu jāpieprasa personām, kas ceļo no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punkta ca) apakšpunktu klasificēts kā “tumši sarkans”, gan pirms ierašanās veikt Covid-19 infekcijas testu, gan ievērot karantīnu/pašizolāciju, kā to ieteikusi Veselības drošības komiteja. Līdzīgi pasākumi varētu attiekties uz apgabaliem, kuros ir plaši izplatīti bažas raisošie varianti.
Lai kontrolētu SARS-CoV-2 jauno, transmisīvāko variantu izplatīšanos un ietekmi, dalībvalstīm būtu jāpieņem, jāsaglabā vai jāpastiprina ar farmāciju nesaistīti ierobežošanas pasākumi, it īpaši apgabalos, kas klasificēti kā “tumši sarkani”, jāpastiprina testēšanas un kontaktu izsekošanas centieni un jāuzlabo Covid-19 gadījumu sabiedrībā uzraudzība, un jāpalielina sekvencēšana, proti, tā jāveic reprezentatīvam skaitam paraugu.
17aa. Atkāpjoties no 17. un 17.a punkta un neskarot 18.a punktu, uz tādu vakcinācijas sertifikātu turētājiem, kuri saskaņā ar ES digitālā Covid sertifikāta regulu izdoti Covid-19 vakcīnai, uz kuru attiecas 5. panta 5. punkta pirmā daļa minētajā regulā, saskaņā ar kuru kopš pilna vakcinācijas kursa ir pagājušas vismaz 14 dienas, nebūtu jāattiecina brīvas pārvietošanās papildu ierobežojumi, piemēram, ar ceļošanu saistīta papildu testēšana SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistīta pašizolācija vai karantīna. Šajā ieteikumā pilns vakcinācijas kurss būtu jāsaprot šādi:
a) saņemta otrā deva divu devu vakcinācijas shēmā;
b) saņemta vienas devas vakcīna;
c) saņemta divu devu vakcīnas viena deva pēc agrākas inficēšanās ar SARS-CoV-2.
Dalībvalstis varētu arī atcelt šādus papildu ierobežojumus pēc pirmās divu devu sērijas devas, vienlaikus ņemot vērā bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu ietekmi uz vakcīnu efektivitāti pēc tikai vienas devas ievadīšanas, kā arī attiecībā uz vakcīnām, uz kurām attiecas ES digitālā Covid sertifikāta regulas 5. panta 5. punkta otrā daļa.
17ab. Atkāpjoties no 17. un 17.a punkta un neskarot 18.a punktu, uz tādu pārslimošanas sertifikātu turētājiem, kuri izdoti saskaņā ar ES digitālā Covid sertifikāta regulu un kuros norādīts, ka kopš pirmā pozitīvā testa rezultāta datuma ir pagājušas mazāk nekā 180 dienas, nebūtu jāattiecina brīvas pārvietošanās papildu ierobežojumi, piemēram, ar ceļošanu saistīta papildu testēšana SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistīta pašizolācija vai karantīna.
17.b Dalībvalstīm to teritorijā dzīvojošām personām papildus jebkādām piemērojamām karantīnas/pašizolācijas prasībām būtu jādod iespēja 17. punkta b) apakšpunktā un 17.a punktā minēto testu, kas veikts pirms ierašanās, aizstāt ar Covid-19 infekcijas testu, kurš veikts pēc ierašanās.
Pievēršanās bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem
18. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu izplatība, īpaši tādu variantu, kas palielina pārnēsājamību vai slimības smagumu vai ietekmē vakcīnu efektivitāti, kā arī sekvencēšanas apjoms un to pārnešanas līmenis ES/EEZ apgabalā neatkarīgi no tā, kā attiecīgais apgabals ir klasificēts. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizmanto Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publicētie dati un riska novērtējumi par bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem ES/EEZ. Lai iegūtu savlaicīgu un precīzu informāciju par bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu parādīšanos un apriti, dalībvalstīm būtu jāievēro Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteiktais sekvencēšanas apjoms: vismaz 10 % vai 500 sekvencētu SARS-CoV-2 pozitīvu gadījumu nedēļā.
Dalībvalstīm būtu ik nedēļu jāsniedz dati par SARS-CoV-2 pozitīvu gadījumu sekvencēšanas rezultātiem un sekvencēšanas apjomu, tostarp reģionālā līmenī, lai nodrošinātu, ka iespējamos pasākumus ir iespējams piemērot konkrēti tiem reģioniem, kur tie ir absolūti nepieciešami.
18a. Ja epidemioloģiskā situācija kādas dalībvalsts reģionā vai kādā dalībvalstī strauji pasliktinās, jo īpaši tādu bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu augstas izplatības dēļ, kas:
palielina variantu pārnēsājamību un infekcijas smagumu, ietekmē imunitāti vai skar vakcīnu efektivitāti; un
lielākajā daļā citu dalībvalstu nav salīdzināmas attiecīgas pārneses sabiedrībā,
dalībvalstis varētu iedarbināt ārkārtas apturēšanu. Pamatojoties uz to, dalībvalstīm izņēmuma kārtā un uz laiku būtu jāpieprasa, lai saskaņā ar ES digitālā Covid sertifikāta regulu izdoto vakcinācijas sertifikātu vai pārslimošanas sertifikātu turētājiem tiktu veikts SARS-CoV-2 infekcijas tests un/vai piemērota karantīna/pašizolācija. Ja vien iespējams, šādi pasākumi būtu jāattiecina tikai uz reģionālo līmeni.
Pirms dalībvalstis iedarbina ārkārtas apturēšanu, tām, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un valstu veselības iestāžu veikto attiecīgo pierādījumu novērtējumu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš:
bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem variantiem ar atklātiem tālākas pārneses sabiedrībā gadījumiem attiecīgajā apgabalā; un
sekvencēšanas apjomam attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši, vai tas ir ievērojami zemāks par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteiktajiem līmeņiem vai tos pārsniedz.
Pamatojoties uz informāciju, kas Komisijai un dalībvalstīm sniegta, ievērojot ES digitālā Covid sertifikāta regulas 11. pantu, un jo īpaši, ja ir noteikti ierobežojumi sakarā ar jauniem bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem SARS-CoV-2 variantiem, Padomei – ciešā sadarbībā ar Komisiju un saņemot Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu – situācija būtu jāpārskata koordinēti. Šajā sakarā Komisija varētu vajadzības gadījumā attiecīgi iesniegt priekšlikumus par saskaņotiem kritērijiem to apgabalu kartēšanai, kuros ziņots par jauniem bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem SARS-CoV-2 variantiem.
Īpašas ceļotāju kategorijas un citi noteikumi
19. Karantīnas ievērošanas prasība nebūtu jāpiemēro ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība ceļot, veicot šo būtisko funkciju, jo īpaši:
darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem, kas strādā kritiski svarīgās profesijās, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem, pārrobežu darba ņēmējiem un norīkotajiem darba ņēmējiem, kā arī sezonas darba ņēmējiem, kas minēti Vadlīnijās par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā ( 4 );
transporta darbiniekiem vai transporta pakalpojumu sniedzējiem, tostarp kravas transportlīdzekļu vadītājiem, kas pārvadā preces izmantošanai valsts teritorijā, kā arī tiem, kuri tikai brauc cauri tranzītā;
pacientiem, kuri ceļo neatliekamu medicīnisku iemeslu dēļ;
skolēniem, studentiem un praktikantiem, kuri ik dienu dodas uz ārzemēm;
personām, kuras ceļo nopietnu ģimenes vai profesionālās darbības iemeslu dēļ;
diplomātiem, starptautisko organizāciju darbiniekiem un starptautisko organizāciju uzaicinātajiem cilvēkiem, kuru fiziska klātbūtne ir nepieciešama minēto organizāciju pilnvērtīgam darbam, militārajam personālam un policistiem, un humānās palīdzības darbiniekiem, un civilās aizsardzības personālam, kas īsteno savas funkcijas;
tranzīta pasažieriem;
jūrniekiem;
žurnālistiem, kuri pilda amata pienākumus.
19a. Ievērojot 17.a punktu un saskaņā ar 17.aa un 17.ab punktā minētajiem izņēmumiem ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība, un kuri ceļo no “tumši sarkana” apgabala, būtu jāizpilda testēšanas prasības un jāievēro karantīna/pašizolācija ar nosacījumu, ka tam nav nesamērīgas ietekmes uz viņu funkciju vai vajadzību izpildi.
Atkāpjoties no šā punkta, transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot 19. punkta b) apakšpunktu, šīs būtiskās funkcijas veikšanas laikā nebūtu jāpiemēro prasība veikt Covid-19 infekcijas testu vai ievērot karantīnu saskaņā ar 17. un 17.a punktu. Ja dalībvalsts iedarbina ārkārtas apturēšanu, ievērojot 18.a punktu, un tā rezultātā pieprasa transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem veikt Covid-19 infekcijas testu, būtu jāizmanto ātrie antigēna testi un nebūtu jāpiemēro karantīna, un šādai prasībai nevajadzētu izraisīt transporta traucējumus. Ja rodas transporta vai piegādes ķēdes traucējumi, dalībvalstīm nolūkā saglabāt “zaļo joslu” darbību šādas prasības par sistemātisku testēšanu būtu nekavējoties jāatceļ vai jāatsauc.
19b. Papildus 19.a punktā paredzētajiem atbrīvojumiem dalībvalstīm nebūtu jāpieprasa veikt testu vai ievērot karantīnu/pašizolāciju tām personām, kas dzīvo pierobežas reģionos un katru dienu vai bieži ceļo pāri robežai ar darbu, profesionālo darbību, izglītību, ģimeni, medicīniskās aprūpes saņemšanu vai aprūpes sniegšanu saistītu iemeslu dēļ, jo īpaši personām, kas veic kritiski svarīgas funkcijas vai kas ir būtiskas kritiskai infrastruktūrai. Ja šajos reģionos tiek ieviesta prasība veikt testēšanu saistībā ar pārrobežu ceļošanu, šādu personu testēšanas biežumam un testu veidam vajadzētu būt samērīgiem un būtu jāpieļauj 17.aa un 17.ab punktā noteiktie izņēmumi. Ja epidemioloģiskā situācija abās robežas pusēs ir līdzīga, saistībā ar ceļošanu nebūtu jāpiemēro prasība veikt testu. Personām, kuras apgalvo, ka šis punkts aptver viņu situāciju, šajā sakarā var pieprasīt uzrādīt apliecinošus dokumentus vai iesniegt deklarāciju.
19c. Nepilngadīgajiem, kuri ceļo kopā ar savu vecāku vai vecākiem vai citas personas pavadībā, nebūtu jāievēro ar ceļošanu saistīta karantīna/pašizolācija, ja šāda prasība nav izvirzīta pavadošajai personai, piemēram, 17.aa un 17.ab punktā minēto izņēmumu dēļ. Turklāt bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, būtu jāatbrīvo no prasības veikt ar ceļošanu saistītus testus SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai.
20. Dalībvalstīm būtu jāapsver prasība personām, kas to teritorijā ieceļo, izmantojot kolektīvos transporta veidus ar iepriekš nozīmētām sēdvietām vai kajītēm, iesniegt pasažieru lokalizācijas veidlapas (PLF) saskaņā ar datu aizsardzības prasībām. Šajā nolūkā dalībvalstis tiek mudinātas izmantot Pasažieru lokalizācijas vienoto digitālo veidlapu, kas izstrādāta ES vienotās rīcības Healthy Gateways ( 5 ) ietvaros. Dalībvalstīm būtu arī jāapsver iespēja pievienoties PLF apmaiņas platformai, lai uzlabotu savas pārrobežu kontaktu izsekošanas spējas attiecībā uz visiem transporta veidiem.
21. Pasākumi, kurus piemēro personām, kas ierodas no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punktu klasificēts kā “tumši sarkans”, “sarkans”, “oranžs” vai “pelēks”, nedrīkst būt diskriminējoši, tas ir, tie būtu tāpat jāpiemēro arī attiecīgās valsts valstspiederīgajiem, kuri atgriežas tajā.
22. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ikviena oficiālā prasība, kas noteikta pilsoņiem un uzņēmumiem, sniedz konkrētu labumu sabiedrības veselības jomā saistībā ar centieniem cīņā pret pandēmiju un nerada pārmērīgu un lieku administratīvo slogu.
23. Ja personai parādās simptomi, kad tā ierodas galamērķī, būtu jāveic testēšana, diagnosticēšana, izolēšana un kontaktu izsekošana saskaņā ar vietējo praksi, un ieceļošana nebūtu jāatsaka. Kontaktu izsekošanas nolūkā informācija par gadījumiem, kas atklāti ierašanās brīdī, būtu nekavējoties, attiecīgā gadījumā izmantojot PLF apmaiņas platformu vai Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, jādara zināma to valstu sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm, kurās attiecīgā persona ir uzturējusies iepriekšējo 14 dienu laikā.
24. Ierobežojumiem nevajadzētu izpausties kā aizliegumiem sniegt noteiktus transporta pakalpojumus.
Komunikācija un sabiedrības informēšana
25. Saskaņā ar ES digitālā Covid sertifikāta regulas 11. pantu dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk, pirms stājas spēkā jauni vispārēji pasākumi, būtu jāsniedz attiecīgajām ieinteresētajām personām un sabiedrībai skaidra, visaptveroša un savlaicīga informācija par visiem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, visām saistītajām prasībām (piemēram, par nepieciešamību veikt pirmsizceļošanas testu, to, kādi konkrēti testi SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai kvalificējas atbrīvošanai no ierobežojumiem, vai par nepieciešamību iesniegt pasažieru lokalizācijas veidlapas), kā arī par pasākumiem, kas piemērojami ceļotājiem, kuri ceļo no riska apgabaliem. Parasti šī informācija būtu jāpublicē 24 stundas pirms pasākumu stāšanās spēkā, bet jāņem vērā, ka epidemioloģiskās ārkārtas situācijās ir vajadzīga zināma elastība. Informācija būtu jāpublicē arī mašīnlasāmā formātā.
Dalībvalstīm šī informācija būtu regulāri jāatjaunina un būtu arī jādara pieejama tīmekļa platformā Re-open EU, kur būtu jāietver karte, kuru Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri publicē, ievērojot 10. un 11. punktu.
Būtu skaidri jāapraksta pasākumu būtība, to ģeogrāfiskā piemērošanas joma un personu kategorijas, kurām tie ir piemērojami.
ES digitālā Covid sertifikāta ieviešana
25a. ES digitālā Covid sertifikāta ieviešanai būtu jāsākas iespējami drīz, pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām, ko dalībvalstis izstrādājušas e-veselības tīklā ( 6 ).
Pārskatīšana
26. Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu šis ieteikums būtu regulāri jāpārskata. Komisijai par to būtu regulāri jāsniedz ziņojumi Padomei.
( 1 ) https://vaccinetracker.ecdc.europa.eu/public/extensions/COVID-19/vaccine-tracker.html
( 2 ) Saskaņā ar nolīgumu starp ES un Šveices Konfederāciju par sadarbību sabiedrības veselības jomā, tostarp par Šveices Konfederācijas piedalīšanos Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darbā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 3 ) Pieejams: https://ec.europa.eu/health/sites/default/files/preparedness_response/docs/covid-19_rat_common-list_en.pdf.
( 4 ) OV C 102 I , 30.3.2020., 12. lpp.
( 5 ) https://www.euplf.eu/en/home/index.html
( 6 ) Pieejams: https://ec.europa.eu/health/ehealth/covid-19_lv.