Konsolidēts TEKSTS: 32019R1241 — LV

(OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2013 (2020. gada 21. augusts),	L 415	3	10.12.2020
►M2	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1160 (2021. gada 12. maijs),	L 250	4	15.7.2021
►M3	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2324 (2021. gada 23. augusts),	L 465	1	29.12.2021
►M4	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/199 (2021. gada 2. decembris),	L 33	1	15.2.2022
►M5	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/200 (2021. gada 2. decembris),	L 33	4	15.2.2022
►M6	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/303 (2021. gada 15. decembris),	L 46	67	25.2.2022
►M7	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/826 (2022. gada 23. marts),	L 147	22	30.5.2022
►M8	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1357 (2022. gada 25. maijs),	L 205	4	5.8.2022
►M9	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2587 (2022. gada 18. augusts),	L 338	40	30.12.2022
►M10	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2588 (2022. gada 20. oktobris),	L 338	44	30.12.2022
►M11	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/56 (2022. gada 19. jūlijs),	L 5	1	6.1.2023

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 231, 6.9.2019, lpp 31 (2019/1241)

▼C1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1241

(2019. gada 20. jūnijs)

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti tehniskie pasākumi, kas attiecas uz:

jūras bioloģisko resursu ieguvi un izkraušanu;

zvejas rīku ekspluatāciju; un

zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbību.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro darbībām, ko Savienības zvejas kuģi un – neskarot karoga valsts primāro atbildību – dalībvalstu valstspiederīgie veic 5. pantā minētajās zvejas zonās, kā arī darbībām, ko zvejas kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, veic, zvejojot Savienības ūdeņos.

Šīs regulas 7., 10., 11. un 12. pantu piemēro arī atpūtas zvejai. Gadījumos, kad atpūtas zvejai ir ievērojama ietekme konkrētā reģionā, Komisija, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, nosakot, ka attiecīgos 13. panta noteikumus vai V–X pielikuma A vai C daļu piemēro arī atpūtas zvejai.

Saskaņā ar 25. un 26. panta nosacījumiem šajā regulā noteiktos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas darbībām, ko veic vienīgi šādā nolūkā:

zinātniska izpēte; un

jūras sugu krājumu tieša atjaunošana vai pārvietošana.

3. pants

Mērķi

Tehniskie pasākumi, kas ir KZP īstenošanas atbalsta instrumenti, palīdz sasniegt KZP mērķus, kuri izklāstīti piemērojamos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta noteikumos.

Tehniskie pasākumi jo īpaši palīdz sasniegt šādus mērķus:

optimizēt izmantošanas modeļus, lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu mazuļu un nārsta baru aizsardzību;

nodrošināt, ka jutīgu jūras sugu, tostarp Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK uzskaitīto jūras sugu, nejaušas nozvejas, kas rodas zvejojot, tiek līdz minimumam samazinātas un, kad vien iespējams, izskaustas, lai tās neapdraudētu šo sugu saglabāšanās stāvokli;

nodrošināt, ka zvejas negatīvā vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta, cita starpā izmantojot piemērotus stimulus;

ieviest zvejniecības pārvaldības pasākumus, lai izpildītu Direktīvas 92/43/EEK, 2000/60/EK un 2008/56/EK, jo īpaši, lai sasniegtu labu vides stāvokli saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 9. panta 1. punktu, un Direktīvu 2009/147/EK.

4. pants

Mērķrādītāji

Tehnisko pasākumu mērķis ir nodrošināt, lai:

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozveju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu, cik vien iespējams, samazinātu;

jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu nejaušas nozvejas nepārsniegtu līmeņus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un starptautiskos nolīgumos, kas Savienībai ir saistoši;

zvejas darbību vidiskā ietekme uz jūras gultnes dzīvotnēm būtu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunktu.

To, cik lielā mērā minētie mērķrādītāji ir sasniegti, izskata kā daļu no 31. pantā izklāstītā ziņošanas procesa.

5. pants

Zvejas zonu definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonu ģeogrāfiskās definīcijas:

“Ziemeļjūra” ir Savienības ūdeņi ICES 2.a un 3.a rajonā ( 1 ) un ICES 4. apakšapgabalā;

“Baltijas jūra” ir Savienības ūdeņi ICES 3.b, 3.c un 3.d rajonā;

“ziemeļrietumu ūdeņi” ir Savienības ūdeņi ICES 5., 6. un 7. apakšapgabalā;

“dienvidrietumu ūdeņi” ir ICES 8., 9. un 10. apakšapgabals (Savienības ūdeņi) un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zona ( 2 ) (Savienības ūdeņi);

“Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ W rietumu garuma meridiāna;

“Melnā jūra” ir GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 ( 3 ) I pielikumā;

“Savienības ūdeņi Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā” ir kādas dalībvalsts suverenitātei vai jurisdikcijai pakļauti ūdeņi ap Gvadelupu, Francijas Gviānu, Martiniku, Majotu, Reinjonu un Senmartēnu;

“NEAFC pārvaldības apgabals” ir NEAFC konvencijas apgabala ūdeņi, kas atrodas ārpus līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1236/2010 ( 4 );

“GFCM nolīguma apgabals” ir Vidusjūra un Melnā jūra, un savienojošie ūdeņi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1343/2011;

6. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“izmantošanas modelis” ir zvejas izraisītas zivju mirstības sadalījums pa krājuma vecumsastāva un lieluma grupām;

“selektivitāte” ir kvantitatīvi izteikta varbūtība, ka tiks nozvejoti konkrēta izmēra un/vai sugu jūras bioloģiskie resursi;

“specializētā zveja” ir zvejas piepūle, kas vērsta uz noteiktu sugu vai sugu grupu un ko reģionālā līmenī var vēl sīkāk precizēt deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šīs regulas 27. panta 7. punktu;

“labs vides stāvoklis” ir jūras ūdeņu vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā;

“sugas saglabāšanās stāvoklis” ir uz attiecīgo sugu darbojošos ietekmju summa, kas var ietekmēt šīs sugas izplatību un skaitlisko daudzumu ilgtermiņā;

“dzīvotnes saglabāšanās stāvoklis” ir uz dabisku dzīvotni un tās tipiskajām sugām darbojošos ietekmju summa, kas var ietekmēt tās dabisko izplatību, struktūru un funkcijas ilgtermiņā, kā arī tās tipisko sugu izdzīvošanu ilgtermiņā;

“jutīga dzīvotne” ir dzīvotne, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās apmēru un biotisko un abiotisko elementu stāvokli (struktūru un funkciju), nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas dzīvotnes ir jo īpaši Direktīvas 92/43EEK I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu tipi un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kā arī dzīvotnes, kuru aizsardzība ir nepieciešama, lai panāktu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK, un jutīgas jūras ekosistēmas, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 734/2008 ( 5 ) 2. panta b) punktā;

“jutīga suga” ir suga, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās dzīvotni, izplatību, populācijas lielumu vai populācijas stāvokli, nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas sugas ir jo īpaši sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, sugas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK, un sugas, kuru aizsardzība ir vajadzīga, lai sasniegtu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK;

“mazās pelaģiskās sugas” ir tādas sugas kā makrele, siļķe, stavrida, Eiropas anšovs, sardīne, putasu, argentīna, brētliņa un kapross;

10)

“konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu;

11)

“tralis” ir zvejas rīks, kuru aktīvi velk viens vai vairāki zvejas kuģi un kuru veido tīkls, ko aizmugurē noslēdz maiss vai āmis;

12)

“velkamie zvejas rīki” ir traļi, dāņu vadi, dragas un tiem līdzīgi zvejas rīki, kurus ūdenī aktīvi pārvieto viens vai vairāki zvejas kuģi vai jebkura cita mehanizēta sistēma;

13)

“grunts tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai uz vai tuvu pie jūras gultnes;

14)

“pāru grunts tralis” ir grunts tralis, kuru vienlaikus velk divi kuģi, kas katrs velk vienu traļa pusi. Traļa horizontālo atvērumu nodrošina attālums starp abiem kuģiem, kad tie velk zvejas rīku;

15)

“pelaģiskais tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai ūdens virsslānī;

16)

“rāmja tralis” ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošina rāmis, spārni vai līdzīga ierīce;

17)

“elektroimpulsa tralis” ir tralis, kurā jūras bioloģisko resursu zvejošanai izmanto elektrisko strāvu;

18)

“dāņu vads” vai “skotu vads” ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko vada no kuģa ar divām garām virvēm (vada virvēm) un kas konstruēts tā, lai virzītu zivis uz vada atvērumu. Šis zvejas rīks, kas ir izgatavots no linuma, pēc konstrukcijas ir līdzīgs grunts tralim;

19)

“no krasta velkami vadi” ir aptveroši tīkli un velkami tīkli, ko izmet no kuģa un velk krasta virzienā, jo tos vada no krasta vai no kuģa, kas ir noenkurojies pie krasta;

20)

“aptveroši tīkli” ir tīkli, ar ko zivis zvejo, tās aptverot gan no visām pusēm, gan no apakšas. Tie var būt vai arī nebūt aprīkoti ar savilcējvirvi;

21)

“riņķvads” vai “riņķu tīkli” ir jebkāds aptverošs tīkls, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvadu, kas atrodas tīkla apakšā un stiepjas cauri virknei riņķu, kuri piestiprināti apakšējai virvei, tādējādi ļaujot linumu savilkt un noslēgt;

22)

“dragas” ir zvejas rīki, kurus aktīvi velk vai nu ar kuģa galvenā dzinēja jaudu (kuģa draga), vai ar motorizētu vinču no noenkurota kuģa (mehanizēta draga), lai zvejotu gliemenes, vēderkājus vai sūkļus, un kuri sastāv no linuma maisa vai metāla groza, kas piestiprināts pie stingra dažādas formas un lieluma rāmja vai stieņa, kura apakšējā daļā var būt noapaļots, noasināts vai zobains skrāpis, un kas var būt aprīkots ar sliecēm un gremdējošām plāksnēm. Dažas dragas ir aprīkotas arī ar hidrauliskām iekārtām (hidrauliskās dragas). Šajā regulā dragas, ko no kuģa vai bez tā seklos ūdeņos velk ar rokām vai ar rokas vinčām, lai zvejotu gliemenes, vēderkājus vai sūkļus (rokas dragas), neuzskata par velkamiem zvejas rīkiem;

23)

“stacionāri tīkli” ir jebkāda veida žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuri ir noenkuroti pie grunts, lai zivis tajos iepeldētu un iepītos vai ieķertos linuma acīs;

24)

“dreifējošs tīkls” jeb driftertīkls ir tīkls, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldspēju nodrošinošs aprīkojums un kas brīvi dreifē pa straumi atsevišķi vai kopā ar laivu, pie kuras tas var būt piestiprināts. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu un/vai ierobežo tā dreifēšanu;

25)

“žaunu tīkls” ir stacionārs tīkls, kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes;

26)

“iepinējtīkls” ir stacionārs tīkls, ko veido linuma gabali, kas piesieti pie virvēm tā, lai tam būtu vairāk vaļīga linuma nekā žaunu tīklam;

27)

“vairāksienu tīkls” ir stacionārs tīkls, kas izgatavots no vairākām linuma kārtām, no kurām abas ārējās kārtas ir ar liela izmēra acīm un starp kurām atrodas kārta ar maza izmēra acīm;

28)

“kombinētais žaunu tīkls un vairāksienu tīkls” ir grunts žaunu tīkls kopā ar vairāksienu tīklu, kas ir piestiprināts apakšējā daļā;

29)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt mainīga garuma un pie kuras attālumos, ko nosaka konkrētās mērķsugas, ir piestiprinātas atzaru auklas ar āķiem. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij vai vertikāli, vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos;

30)

“zivju ķeramie grozi un venteri” ir lamatas sprostu vai grozu formā, kurām ir viena vai vairākas ieejas un kuras ir konstruētas vēžveidīgo, gliemju vai zivju zvejošanai un novietotas uz jūras gultnes vai pakarinātas virs tās;

31)

“rokas āķu rinda” ir viena zvejas aukla ar vienu vai vairākiem mānekļiem vai āķiem ar ēsmu;

32)

“Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas ar šķērveida kustībām no jūras grunts ievāc, piemēram, gliemenes vai sarkanos koraļļus;

33)

“āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kam ir vai nu cilindra forma ar viscaur vienādu perimetru, vai arī konusa forma. Tas var būt izgatavots no vienas vai vairākām linuma plāksnēm (linuma gabaliem), kuru malas ir sastiprinātas, un tajā var ietilpt pagarinājums, ko veido viena vai vairākas plāksnes, kuras atrodas tieši priekšā āmim sensu stricto;

34)

“linuma acs izmērs” ir:

mezglotā linumā – lielākais attālums starp diviem pretējiem linuma acs mezgliem, kad linuma acs ir pilnībā nostiepta;

ii)

bezmezglu linumā – iekšējais attālums starp pretējām linuma acs savienojuma vietām, kad linuma acs ir pilnībā nostiepta paralēli tās garākajai iespējamajai asij;

35)

“kvadrātveida linuma acs” ir četrstūra acs, ko veido divi pāri vienāda nominālā garuma paralēlu malu, no kurām viens pāris ir paralēls, bet otrs – perpendikulārs tīkla garenvirziena asij;

36)

“rombveida linuma acs” ir linuma acs, kas sastāv no četrām vienāda garuma malām, no kurām divas linuma acs diagonāles ir perpendikulāras un viena diagonāle ir paralēla tīkla garenvirziena asij;

37)

“T90” ir traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi velkami zvejas rīki, kuru āmis un pagarinājuma daļa ir izgatavota no mezglota rombveida acu linuma, kas pagriezts par 90° tā, lai galvenais auklas vijuma virziens linumā būtu paralēls vilkšanas virzienam;

38)

“Bacoma tipa izejas logs” ir linuma plāksne, kas izgatavota no bezmezglu kvadrātveida acu linuma un ievietota āmja linuma augšējā plāksnē tā, lai zemākā mala atrastos ne tālāk kā četru linuma acu atstatumā no āmja savelkamās stropes;

39)

“selektīvais linums” ir linuma gabals, kas piestiprināts pie visa garneļu traļa perimetra āmja vai pagarinājuma priekšā un kas konusveidīgi sašaurinās līdz smailam galam, kurš ir piestiprināts pie garneļu traļa apakšējās linuma plāksnes. Vietā, kur selektīvais linums ir savienots ar āmi, tiek izgriezts izejas logs, lai sugas vai īpatņi, kas ir pārāk lieli, lai izietu cauri linuma acīm, varētu izkļūt no zvejas rīka, bet garneles izietu cauri selektīvajam linumam un nokļūtu āmī;

40)

“augstums” ir tīkla linuma acu (ieskaitot mezglus) augstumu summa, ko nosaka, mērot slapju linumu, kas nostiepts perpendikulāri peldošajai virvei;

41)

“ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad zvejas rīku pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad tas atkal pilnībā ir pacelts uz zvejas kuģa;

42)

“zvejas rīka monitoringa sensori” ir attāli elektroniski sensori, kuri ir novietoti uz zvejas rīka, lai uzraudzītu galvenos darbības parametrus, tādus kā attālums starp traļa durvīm vai nozvejas apjoms;

43)

“āķu jeda ar gremdēm” ir āķu jeda, kuru veido āķi ar ēsmu un kurai ir piestiprināts papildu svars, lai palielinātu tās iegrimšanas ātrumu un tādējādi tā būtu īsāku laiku piekļūstama jūras putniem;

44)

“akustiskā atbaidīšanas ierīce” ir ierīce, kuras mērķis ir, raidot skaņas signālus, atbaidīt no zvejas rīkiem tādas sugas kā jūras zīdītājus;

45)

“putnu atbaidīšanas auklas” ir auklas, kas aprīkotas ar slokšņu virtenēm un piestiprinātas lielā augstumā netālu no zvejas kuģa pakaļgala, un laikā, kad tiek ievietoti āķi ar ēsmu, tiek vilktas, lai atbaidītu jūras putnus no āķiem;

46)

“tieša krājumu atjaunošana” ir darbība, kad dzīvus izvēlēto sugu savvaļas dzīvniekus ielaiž ūdeņos, kuros tie ir dabiski sastopami, lai izmantotu ūdens vides dabisko produkciju un tādā veidā palielinātu zvejniecībai pieejamo īpatņu skaitu un/vai uzlabotu krājuma dabisko papildināšanos;

47)

“pārvietošana” ir process, kad cilvēki ar nolūku nogādā un ielaiž sugas īpatņus apgabalos ar stabilām attiecīgās sugas populācijām;

48)

“selektivitātes snieguma rādītājs” ir atsauces instruments, ar ko uzrauga laika gaitā panākto progresu attiecībā uz to, kā sasniegti KZP mērķi līdz minimumam samazināt nevēlamas nozvejas;

49)

“žebērkļu šautene” ir pneimatiska vai mehāniska rokā turama šautene, ar ko zemūdens zvejas vajadzībām izšauj žebērkli;

50)

“optimālas selektivitātes ilgums (Lopt)” ir nozvejas vidējais ilgums, kas saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem nodrošina krājuma īpatņu optimālu augšanu.

II NODAĻA

KOPĪGI TEHNISKIE PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Aizliegtie zvejas rīki un izmantojumi

7. pants

Aizliegtie zvejas rīki un metodes

Ir aizliegts zvejot vai iegūt jūras sugu īpatņus, izmantojot šādas metodes:

toksiskas, apdullinošas vai kodīgas vielas;

elektrisko strāvu, izņemot elektroimpulsa trali, kura izmantošana ir atļauta tikai saskaņā ar konkrētiem noteikumiem, kas minēti V pielikuma D daļā;

sprāgstvielas;

pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus;

velkamas ierīces sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgo organismu ieguvei;

svētā Andreja krustu un līdzīgus velkamus greiferus sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgo sugu ieguvei;

jebkādus šāviņus, izņemot tos, kurus izmanto, lai nogalinātu sprostā vai lamatās nokļuvušas tunzivis, un šāviņus no rokā turamiem šķēpiem un žebērkļu šautenēm, kuras izmanto atpūtas zvejā bez akvalanga, no rītausmas līdz krēslai;

Neatkarīgi no 2. panta šo pantu piemēro Savienības kuģiem starptautiskajos ūdeņos un trešo valstu ūdeņos, izņemot, ja noteikumos, ko pieņēmušas daudzpusējas zivsaimniecības organizācijas, ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, vai kāda trešā valsts, ir paredzēts citādi.

2. IEDAĻA

Vispārīgi ierobežojumi attiecībā uz zvejas rīkiem un to izmantošanas nosacījumi

8. pants

Vispārīgi velkamo zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

Šīs regulas V–XI pielikuma nolūkā velkama zvejas rīka linuma acu izmērs, kā norādīts minētajos pielikumos, ir jebkura āmja un jebkura pagarinājuma, kas atrodas uz zvejas kuģa un ir piestiprināts vai ir derīgs piestiprināšanai pie jebkura velkama zvejas rīka, minimālais linuma acu izmērs. Šis punkts neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai vai ko izmanto kopā ar ierīcēm zivju un bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka. Papildu atkāpes attiecībā uz jūras sugām nolūkā uzlabot selektivitāti izmēra vai sugas ziņā var paredzēt deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 15. pantu.

Uz dragām 1. punkta noteikumi neattiecas. Tomēr jebkurā reisā, kad uz kuģa pārvadā dragas, piemēro šādus noteikumus:

ir aizliegts pārkraut jūras organismus;

Baltijas jūrā ir aizliegts paturēt uz kuģa vai izkraut jebkuru jūras organismu daudzumu, izņemot gadījumus, kad vismaz 85 % to svara ir gliemji un/vai Furcellaria lumbricalis;

visos pārējos jūras baseinos, izņemot Vidusjūru, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantu, ir aizliegts paturēt uz kuģa vai izkraut jebkuru jūras organismu daudzumu, izņemot gadījumus, kad vismaz 95 % to svara ir gliemenes, vēderkāji un sūkļi.

Šā punkta b) un c) apakšpunktu nepiemēro tādu sugu neplānotai nozvejai, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā. Šādu neplānotu nozveju izkrauj un atskaita no kvotām.

Kad viens vai vairāki zvejas kuģi vienlaikus velk vairākus zvejas rīkus, visu zvejas rīku linumam jābūt ar viena un tā paša nomināla izmēra acīm. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, ar ko atkāpjas no šā punkta, ja tas, ka tiek izmantoti dažādi tīkli ar dažāda izmēra linuma acīm, sniedz tādu ieguvumu jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgs pastāvošo zvejas metožu izmantošanai.

Ir aizliegts izmantot jebkādas ierīces, kas nosprosto vai citā veidā faktiski samazina āmja vai jebkuras velkama zvejas rīka daļas linuma acs izmēru, kā arī turēt uz kuģa jebkādu šādu ierīci, kas ir speciāli paredzēta minētajam mērķim. Šis punkts neaizliedz izmantot īpašas ierīces, ko izmanto, lai samazinātu velkamo zvejas rīku nodilumu un lai tos stiprinātu vai lai veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par āmju un 4. punktā minēto ierīču specifikāciju. Minētie īstenošanas akti pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem un tehniskajiem ieteikumiem, un tajos var noteikt:

auklas diametra ierobežojumus;

āmja apkārtmēra ierobežojumus;

linuma materiālu izmantošanas ierobežojumus;

āmju konstrukciju un piestiprinājumus;

ierīces, kuras atļauts izmantot, lai mazinātu nodilumu; un

ierīces, kuras atļauts izmantot, lai mazinātu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Vispārīgi stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu izmantošanas ierobežojumi

Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot vienu vai vairākus dreifējošus tīklus, kuru atsevišķais vai kopējais garums ir vairāk nekā 2,5 km.

Aizliegts izmantot dreifējošus tīklus, lai zvejotu III pielikumā minētās sugas.

Neatkarīgi no 1. punkta Baltijas jūrā aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkādus dreifējošus tīklus.

Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot, lai zvejotu šādas sugas:

garspuru tunzivs (Thunnus alalunga);

zilā tunzivs (Thunnus thynnus);

jūras plaudis (Brama brama);

zobenzivs (Xiphias gladius);

haizivis, kas pieder pie šādām sugām vai dzimtām: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; visas Alopiidae dzimtas sugas; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae.

Atkāpjoties no 4. punkta, ne vairāk kā trīs nejauši nozvejotus minētajā punktā minēto haizivju sugu īpatņus var paturēt uz kuģa vai izkraut ar noteikumu, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tie nepieder pie aizsargājamām sugām.

Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 m.

Neatkarīgi no šā panta 6. punkta:

ja jūras kartē norādītais dziļums ir starp 200 un 600 m, piemēro konkrētas atkāpes, kas noteiktas V pielikuma C daļas 6.1. punktā, VI pielikuma C daļas 9.1. punktā un VII pielikuma C daļas 4.1. punktā;

Vidusjūrā ir atļauts grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus izmantot jebkurā vietā, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus.

3. IEDAĻA

Jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība

10. pants

Aizliegtās zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sugas

Ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā minēto sugu zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, izņemot gadījumus, kad ir piešķirtas atkāpes saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu.

Papildus 1. punktā minētajām sugām Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai I pielikumā minētās sugas vai sugas, kuras ir aizliegts zvejot ar citiem Savienības tiesību aktiem.

Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā, izņemot nolūkā ļaut veikt nejauši nogalināto īpatņu zinātnisko izpēti saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu I pielikumā iekļauto sarakstu, ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka ir nepieciešamas minētā saraksta grozījums.

Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, un tajos var ņemt vērā starptautiskus nolīgumus par jutīgu sugu aizsardzību.

11. pants

Jūras zīdītāju, jūras putnu un jūras rāpuļu nozvejas

Aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūras zīdītājus vai jūras rāpuļus, kas minēti Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, un to sugu jūras putnus, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK.

Nozvejā iegūtiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti nejauši, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties un ļautu zinātniski pētīt nejauši nogalinātos īpatņus, un ar nosacījumu, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem attiecīgās kompetentās valsts iestādes iepriekš ir pilnībā informētas iespējami drīz pēc nozvejošanas.

Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, dalībvalsts var saviem karoga kuģiem noteikt ietekmējuma mazināšanas pasākumus vai konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus. Šādi pasākumi līdz minimumam samazina un, kad vien iespējams, izskauž šā panta 1. punktā minēto sugu nozvejas, tie ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju. Dalībvalsts kontroles nolūkā informē citas attiecīgās dalībvalstis par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 4. punktu. Tās arī dara publiski pieejamu attiecīgo informāciju par šādiem pasākumiem.

12. pants

Jutīgu dzīvotņu, arī jutīgu jūras ekosistēmu, aizsardzība

II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā.

Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. un 3. punktā paredzēto procedūru, lai attiecīgi grozītu II pielikumu. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

Ja 1. punktā minētās dzīvotnes vai citas jutīgas dzīvotnes, tostarp jutīgas jūras ekosistēmas, ir sastopamas ūdeņos, kas ir dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā paredzēto procedūru noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu šādas dzīvotnes. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā Savienības tiesību aktos paredzētie pasākumi.

Saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

4. IEDAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

13. pants

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Šīs regulas V–X pielikuma A daļā minēto jūras sugu īpatņu minimālos saglabāšanas references izmērus piemēro, lai:

nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. un 12. punktu;

izveidotu zivju krājumu atjaunošanas apgabalus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu;

noteiktu minimālos tirdzniecības izmērus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 ( 6 ) 47. panta 2. punktu.

Jūras sugu īpatņu izmēru mēra saskaņā ar IV pielikumu.

Ja jūras sugu īpatņu izmēra noteikšanai ir paredzētas vairākas metodes, īpatni neuzskata par tādu, kas ir mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, ja ar jebkuru no šīm metodēm noteiktais izmērs ir vienāds ar minimālo saglabāšanas references izmēru vai lielāks par to.

Omārus, langustus un gliemenes un vēderkājus, kas pieder kādai no sugām, kam V, VI vai VII pielikumā ir noteikts minimālais saglabāšanas references izmērs, drīkst turēt uz kuģa tikai veselus un izkraut tikai veselus.

5. IEDAĻA

Izmetumu samazināšanas pasākumi

14. pants

Izmēģinājuma projekti nevēlamas nozvejas novēršanai

Neskarot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 14. pantu, dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt metodes, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust nevēlamas nozvejas. Minētajos izmēģinājuma projektos ņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, un tie pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Ja minēto izmēģinājuma pētījumu rezultāti vai citi zinātniskie ieteikumi liecina, ka nevēlamas nozvejas ir nozīmīgas, attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantu cenšas noteikt tehniskos pasākumus attiecīgo nevēlamo nozveju samazināšanai.

III NODAĻA

REĢIONALIZĀCIJA

15. pants

Reģionālie tehniskie pasākumi

Reģionālā līmenī noteiktie tehniskie pasākumi ir izklāstīti šādos pielikumos:

V pielikumā attiecībā uz Ziemeļjūru;

VI pielikumā attiecībā uz ziemeļrietumu ūdeņiem;

VII pielikumā attiecībā uz dienvidrietumu ūdeņiem;

VIII pielikumā attiecībā uz Baltijas jūru;

IX pielikumā attiecībā uz Vidusjūru;

X pielikumā attiecībā uz Melno jūru;

XI pielikumā attiecībā uz Savienības ūdeņiem Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā;

XIII pielikumā attiecībā uz jutīgām sugām.

Nolūkā ņemt vērā attiecīgo zivsaimniecību reģionālās īpatnības Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, lai grozītu, papildinātu, atceltu šā panta 1. punktā minētajos pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, tostarp īstenojot izkraušanas pienākumu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. un 6. punktu. Komisija šādus deleģētos aktus pieņem, balstoties uz kopīgu ieteikumu, kas ir iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu un ar šīs regulas III nodaļas attiecīgajiem pantiem.

Šādu deleģēto aktu pieņemšanas nolūkā pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā 24 mēnešus un pēc tam ne vēlāk kā 18 mēnešus ikreiz pēc tam, kad ir iesniegts šīs regulas 31. panta 1. punktā minētais ziņojums. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, kad to uzskata par nepieciešamu.

Saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtie tehniskie pasākumi:

ir paredzēti, lai īstenotu mērķus un sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti šīs regulas 3. un 4. pantā;

paredzēti, lai īstenotu mērķus un nodrošinātu atbilstību nosacījumiem, kas izklāstīti citos attiecīgajos KZP jomas Savienības aktos, jo īpaši daudzgadu plānos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā;

noteikti, vadoties pēc labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā;

sniedz vismaz tādus ieguvumus jūras bioloģisko resursu saglabāšanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem, jo īpaši tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un aizsardzības līmenis, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ņem vērā arī zvejas darbību potenciālo ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Nosacījumu piemērošana saistībā ar 27. pantā un V līdz XI pielikumu B daļā izklāstītajām linuma acu izmēru specifikācijām neizraisa to selektivitātes standartu pasliktināšanos, jo īpaši no zivju mazuļu nozvejas palielināšanās viedokļa, kas pastāv 2019. gada 14. augustā, un tie ir paredzēti, lai īstenotu mērķus un sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti 3. un 4. pantā.

Kopīgajos ieteikumos, ko iesniedz, lai pieņemtu 2. punktā minētos pasākumus, dalībvalstis sniedz zinātniskus pierādījumus, lai pamatotu minēto pasākumu pieņemšanu.

Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 2. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

16. pants

Zvejas rīku selektivitāte sugas un izmēra ziņā

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar zvejas rīku izmēra un sugu selektīvajām īpašībām, sniedz zinātniskus pierādījumus, kas apliecina, ka minēto pasākumu rezultātā attiecībā uz konkrētām sugām vai sugu kombinācijām tiek panāktas selektivitātes īpašības, kas ir vismaz līdzvērtīgas V–X pielikuma B daļā un XI pielikuma A daļā minēto zvejas rīku selektivitātes īpašībām.

17. pants

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzībai

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar V–VIII un X pielikuma C daļu un XI pielikuma B daļu vai lai izveidotu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, attiecībā uz šādiem slēgtiem vai ierobežotiem apgabaliem ietver turpmāk norādītos elementus:

aizlieguma mērķis;

aizlieguma ģeogrāfiskais apmērs un ilgums;

konkrētu zvejas rīku ierobežojumi; un

kontroles un uzraudzības kārtība.

18. pants

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar V–X pielikuma A daļu, ievēro mērķi nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību.

19. pants

Reāllaika zvejas aizliegumi un noteikumi par zvejas darbību vietas maiņu

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar reāllaika zvejas aizliegumu izveidošanu ar mērķi nodrošināt jutīgu sugu vai zivju mazuļu vai nārsta baru vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu baru aizsardzību, ietver šādus elementus:

aizlieguma ģeogrāfiskais apmērs un ilgums;

sugas un robežvērtības, kas ir aizlieguma iemesls;

īpaši selektīvu zvejas rīku izmantošana, kas dod tiesības piekļūt apgabalam, kurā noteikts zvejas aizliegums; un

kontroles un uzraudzības kārtība.

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, ietver šādus elementus:

sugas un robežvērtības, kas iedarbina pienākumu mainīt zvejas darbību vietu;

attālumu, par kādu zvejas kuģim ir jāpārvietojas prom no savas iepriekšējās zvejas vietas.

20. pants

Novatoriski zvejas rīki

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz nolūkā pieņemt 15. panta 2. punktā minētos pasākumus saistībā ar novatorisku zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, ietver novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Attiecīgās dalībvalstis ievāc attiecīgos datus, kas ir vajadzīgi šādam novērtējumam.

Novatorisku zvejas rīku izmantošana netiek atļauta, ja 1. punktā minētie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

21. pants

Dabas saglabāšanas pasākumi

Kopīgajā ieteikumā, ko iesniedz, lai pieņemtu 15. panta 2. punktā minētos pasākumus attiecībā uz jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzību, var jo īpaši:

pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, izstrādāt sarakstus ar jutīgām sugām un dzīvotnēm, ko visvairāk apdraud zvejas darbības attiecīgajā reģionā;

norādīt pasākumus, kas papildina XIII pielikumā minētos pasākumus vai sniedz alternatīvu tiem, lai tādā veidā līdz minimumam samazinātu 11. pantā minēto sugu īpatņu nejaušu nozvejošanu;

sniegt informāciju par to, cik efektīvi ir pastāvošie ietekmējuma mazināšanas pasākumi un uzraudzības procedūras;

norādīt pasākumus, kas līdz minimumam samazina zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm;

noteikt konkrētu zvejas rīku ekspluatācijas ierobežojumus vai ieviest konkrētu zvejas rīku izmantošanas pilnīgu aizliegumu apgabalā, kurā šādi zvejas rīki apdraud 10. un 11. pantā minēto sugu vai citu jutīgu dzīvotņu saglabāšanās stāvokli minētajā apgabalā.

22. pants

Reģionāli pasākumi saskaņā ar pagaidu izmetumu plāniem

Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu pagaidu izmetumu plānos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktā, minētajos ieteikumos cita starpā var iekļaut šādus elementus:

zvejas rīku specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu;

specifikācijas attiecībā uz zvejas rīku izmainīšanu vai selektivitātes ierīču izmantošanu ar mērķi uzlabot selektivitāti izmēra vai sugas ziņā;

konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi konkrētos apgabalos vai laikposmos;

minimālie saglabāšanas references izmēri;

atkāpes, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu.

Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus.

23. pants

Izmēģinājuma projekti par nozvejas un izmetumu pilnīgu dokumentāciju

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot izmēģinājuma projektus, ar kuriem tiek izveidota nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēma, kuras pamatā ir izmērāmi mērķi un mērķrādītāji, lai panāktu uz rezultātiem balstītu zivsaimniecības pārvaldību.

Šā panta 1. punktā minētie izmēģinājuma projekti var atkāpties no V–XI pielikumu B daļā izklāstītajiem pasākumiem konkrētā apgabalā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka šādi izmēģinājuma projekti veicina 3. un 4. pantā noteiktos mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu un jo īpaši – ka ar tiem cenšas uzlabot attiecīgo zvejas rīku vai zvejas paņēmienu selektivitāti vai citādi mazināt to vidisko ietekmi. Minēto viena gada periodu var pagarināt uz vēl vienu gadu ar tādiem pašiem nosacījumiem. Izmēģinājuma projektos var iekļaut ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts zvejas kuģiem attiecīgajā zvejas veidā.

Ja dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par 1. punktā minēto izmēģinājuma projektu izveidošanu, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato to pieņemšanu. ZZTEK novērtē minētos kopīgos ieteikumus un šo novērtējumu publisko. Sešu mēnešu laikā pēc projekta beigām dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti tā rezultāti, tostarp detalizēts novērtējums par selektivitātes un citādas vidiskās ietekmes izmaiņām.

ZZTEK novērtē 3. punktā minēto ziņojumu. Gadījumā, ja jaunā zvejas rīka vai zvejas paņēmiena ieguldījums 2. punktā minētā mērķa sasniegšanā tiek novērtēts pozitīvi, Komisija saskaņā ar LESD var iesniegt priekšlikumu, ar ko vispārīgi atļautu lietot minēto rīku vai paņēmienu. ZZTEK novērtējumu publisko.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot tehniskās specifikācijas šā panta 1. punktā minētajai nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēmai.

24. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

specifikācijas attiecībā uz selektīvām ierīcēm, ko piestiprina V–IX pielikuma B daļā minētajiem zvejas rīkiem;

sīki izstrādātus noteikumus par V pielikuma D daļā aprakstītā zvejas rīka specifikācijām attiecībā uz zvejas rīka konstrukcijas ierobežojumiem un kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem karoga dalībvalstij;

sīki izstrādātus noteikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem karoga dalībvalstij, kad tiek izmantoti V pielikuma C daļas 6. punktā, VI pielikuma C daļas 9. punktā un VII pielikuma C daļas 4. punktā minētie zvejas rīki;

sīki izstrādātus noteikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem attiecībā uz V pielikuma C daļas 2. punktā un VI pielikuma C daļas 6. un 7. punktā minētajiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai zvejai ierobežotajiem apgabaliem;

sīki izstrādātus noteikumus par XIII pielikuma A daļā minēto akustisko atbaidīšanas ierīču signālu un izmantošanas parametriem;

sīki izstrādātus noteikumus par XIII pielikuma B daļā minēto putnu atbaidīšanas auklu un ar gremdēm aprīkotu āķu jedu konstrukciju un izmantošanu;

sīki izstrādātus noteikumus par XIII pielikuma C daļā minētās ierīces bruņurupuču izkļūšanai no zvejas rīka specifikāciju.

Panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktu.

IV NODAĻA

ZINĀTNISKĀ IZPĒTE, TIEŠA KRĀJUMU ATJAUNOŠANA UN PĀRVIETOŠANA

25. pants

Zinātniskā izpēte

Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic zinātniskās izpētes nolūkā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

zvejas operācijas jāveic ar karoga dalībvalsts atļauju un tās pārziņā;

Komisija un dalībvalsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos notiek zvejas operācijas (“piekrastes dalībvalsts”), vismaz divas nedēļas iepriekš, nosūtot ziņas par iesaistītajiem kuģiem un veicamo zinātnisko izpēti, jāinformē par nodomu veikt šādas zvejas operācijas;

kuģim vai kuģiem, kas veic zvejas operācijas, jābūt derīgai zvejas atļaujai, kura izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu;

ja piekrastes dalībvalsts to pieprasa karoga dalībvalstij, kuģa kapteinim zvejas operāciju laikā uz kuģa ir jāuzņem novērotājs no piekrastes dalībvalsts, ja vien tas ir iespējams no drošības viedokļa;

zvejas operācijas, ko komerciāli kuģi veic zinātniskas izpētes nolūkos, ir ierobežotas laikā. Ja zvejas operācijās, ko komerciāli kuģi veic konkrētas izpētes nolūkos, ir iesaistīti vairāk nekā seši komerciāli kuģi, karoga dalībvalsts vismaz trīs mēnešus iepriekš informē Komisiju un attiecīgā gadījumā cenšas iegūt ZZTEK atzinumu, lai apstiprinātu, ka tāda līmeņa līdzdalība ir pamatota ar zinātniskiem apsvērumiem; ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu šāds līdzdalības līmenis netiek uzskatīts par pamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgi groza zinātniskas izpētes nosacījumus;

gadījumā, ja izmanto elektroimpulsa trali, kuģiem, kuri veic zinātnisku izpēti, ir jāievēro konkrēts zinātnisks protokols kā daļa no zinātniskas izpētes plāna, kuru ir izskatījusi un apstiprinājusi ICES vai ZZTEK, kā arī uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēma.

Jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti šā panta 1. punktā norādītajos nolūkos, drīkst pārdot, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai ar nosacījumu, ka attiecīgā gadījumā tos atskaita no kvotām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. panta 6. punktu un ka:

tie atbilst šīs regulas IV–X pielikumā noteiktajiem minimālajiem saglabāšanas references izmēriem; vai

tos pārdod citiem mērķiem, nevis tiešai lietošanai pārtikā.

26. pants

Tieša krājumu atjaunošana un pārvietošana

Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi jūras sugu krājumu tiešas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā, ja minētās operācijas tiek veiktas ar pārvaldībā tieši ieinteresētas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā.

Ja krājumu tiešu atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, Komisiju un visas attiecīgās dalībvalstis vismaz 20 kalendārās dienas iepriekš informē par nolūku veikt šādas zvejas operācijas.

V NODAĻA

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ LINUMA ACS IZMĒRU SPECIFIKĀCIJĀM

27. pants

Nosacījumi attiecībā uz linuma acs izmēru specifikācijām

Nozvejas procentuālais daudzums, kā minēts V–VIII pielikumā, nozīmē sugu maksimālo procentuālo daudzumu, kas pieļaujams, lai kvalificētos konkrētiem linuma acs izmēriem, kuri izklāstīti minētajos pielikumos. Šāds procentuālais daudzums neskar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minēto nozveju izkraušanas pienākumu.

Nozvejas procentuālo daudzumu aprēķina kā visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara proporciju, kas izkrauti pēc katra zvejas reisa.

Nozvejas procentuālo daudzumu, kas minēts 2. punktā, var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata.

Šā panta mērķiem vesela Norvēģijas omāra ekvivalento svaru iegūst, pareizinot Norvēģijas omāra astu svaru ar trīs.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu dalībvalstis var izsniegt zvejas atļaujas kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ja tie ir iesaistīti zvejas darbībās, izmantojot konkrētos linuma acs izmērus, kas paredzēti V–XI pielikumā. Šādas atļaujas var apturēt vai anulēt, ja ir konstatēts, ka kuģis neatbilst specializētajā zvejā noteiktajiem nozvejas procentuālajiem daudzumiem, kas paredzēti V–VIII pielikumā.

Šis pants neskar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, lai attiecībā uz atbilstīgām V–X pielikuma B daļā un XI pielikuma A daļā minētām sugām precīzāk definētu terminu “specializētā zveja”. Šajā nolūkā attiecīgās zvejniecības nozares pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis jebkādus kopīgus ieteikumus pirmo reizi iesniedz ne vēlāk kā 2020. gada 15. augustā.

VI NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI NEAFC PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

28. pants

Tehniskie pasākumi NEAFC pārvaldības apgabalā

NEAFC pārvaldības apgabalā piemērojamie tehniskie pasākumi ir noteikti XII pielikumā.

VII NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 5. punktā, 27. panta 7. punktā un 31. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā, 15. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 5. punktā, 27. panta 7. punktā un 31. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 8. panta 3. punktu, 10. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 15. panta 2. punktu, 23. panta 1. un 5. punktu, 27. panta 7. punktu un 31. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

30. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Pārskatīšana un ziņošana

Līdz 2020. gada 31. decembrim un pēc tam katru trešo gadu, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un ņemot vērā ZZTEK veiktu izvērtējumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajā ziņojumā novērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā līmenī, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot 3. pantā noteiktos mērķus un sasniegt 4. pantā noteiktos mērķrādītājus. Minētajā ziņojumā atsaucas arī uz ICES ieteikumu attiecībā uz panākto progresu vai novatorisku zvejas rīku radīto ietekmi. Šajā ziņojumā izdara secinājumus par pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmām, jutīgām dzīvotnēm un selektivitāti.

Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā cita starpā iekļauj novērtējumu par tehnisko pasākumu ieguldījumu izmantošanas modeļu optimizēšanā, kā paredzēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Šajā nolūkā kā vienu no galvenajiem selektivitātes snieguma rādītājiem attiecībā uz XIV pielikumā uzskaitīto sugu krājumiem ziņojumā cita starpā var iekļaut optimālo selektivitātes garumu (Lopt), ko salīdzina ar katrā aplūkotajā gadā nozvejoto zivju vidējo garumu.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ja reģionālā līmenī ir pierādījumi, ka mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, minētā reģiona dalībvalstis divpadsmit mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas iesniedz plānu, kurā noteiktas darbības, kas veicamas, lai veicinātu minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu.

Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var arī ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei visus vajadzīgos grozījumus šajā regulā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 15. pantu un saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu XIV pielikumā uzskaitīto sugu sarakstu.

32. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 groza šādi:

regulas 3., 8. līdz 12., 14., 15., 16. un 25. pantu svītro;

regulas II, III un IV pielikumu svītro.

Atsauces uz svītrotajiem pantiem un pielikumiem uzskata par atsaucēm uz šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.

33. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1224/2009

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IV sadaļas IV nodaļu groza šādi:

nodaļas 3. iedaļu svītro;

pievieno šādu iedaļu:

“4. iedaļa

Pārstrāde uz kuģa un pelaģiskās zvejniecības

54.a pants

Pārstrāde uz kuģa

Ir aizliegts uz zvejas kuģa pakļaut zivis jebkādai fizikālai vai ķīmiskai apstrādei, lai tādā veidā ražotu zivju miltus, zivju eļļu vai līdzīgus produktus, vai šādā nolūkā pārkraut nozvejotās zivis citā kuģī.

Šā panta 1. punktu nepiemēro:

atkritumu pārstrādei vai pārkraušanai citā kuģī; vai

surimi ražošanai uz zvejas kuģa.

54.b pants

Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīcību ar nozveju un tās izkraušanu

Maksimālais attālums starp ūdens separatora restēm uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kuri zvejo makreles, siļķes un stavridas un darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1236/2010 3. panta 2. punktā, ir 10 mm.

Restes ir piemetinātas to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 mm. Caurumu diametrs teknēs pirms ūdens separatora nav lielāks par 15 mm.

Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.

Kuģa kapteinis nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm rasējumus, kurus apstiprinājušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes un kuri attiecas uz nozvejas manipulēšanas un izkraušanas iekārtām uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas NEAFC konvencijas apgabalā zvejo makreles, siļķes un stavridas, kā arī šādu rasējumu grozījumus. Kuģu karoga dalībvalsts kompetentās iestādes periodiski verificē iesniegto rasējumu pareizību. Uz kuģa visu laiku atrodas rasējumu kopijas.

54.c pants

Automātiskās šķirošanas mašīnas izmantošanas ierobežojumi

Uz zvejas kuģa ir aizliegts turēt vai izmantot iekārtas, kas spēj automātiski pēc izmēra vai dzimuma atlasīt siļķes, makreles vai stavridas.

Tomēr šādas iekārtas ir atļauts turēt un izmantot tad, ja:

uz kuģa vienlaikus neatrodas un netiek izmantoti velkamie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 70 milimetriem, vai viens vai vairāki riņķvadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki; vai

visa nozveja, ko drīkst likumīgi paturēt uz kuģa:

tiek uzglabāta saldētā veidā;

ii)

atlasītās zivis tiek sasaldētas tūlīt pēc atlasīšanas, un atlasītās zivis netiek atlaistas jūrā; un

iii)

iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā.

Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, Kategatā uz jebkura kuģa, kam ir atļauts zvejot Baltijas jūrā, Beltos vai Zunda šaurumā, ja šim kuģim ir saskaņā ar 7. pantu izdota zvejas atļauja, drīkst būt automātiska atlasīšanas iekārta. Zvejas atļaujā ir noteiktas sugas, apgabali, laikposmi un citi vajadzīgie nosacījumi, kas piemērojami, lai uz kuģa izmantotu un turētu atlasīšanas iekārtu.

Šo pantu nepiemēro Baltijas jūrā.”

34. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1380/2013

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.

Ja uz sugu neattiecas 1. punktā noteiktais nozveju izkraušanas pienākums, nozvejotus īpatņus, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, nepatur uz kuģa, bet gan nekavējoties atlaiž jūrā, izņemot gadījumus, kad tos izmanto par dzīvu ēsmu.”

35. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1139

Regulas (ES) 2016/1139 8. pantu groza šādi:

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 ( *1 ):

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus, un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.”

36. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/973

Regulas (ES) 2018/973 9. pantu groza šādi:

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 ( *2 ):

panta 2. punktu groza šādi:

“2.

Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus, un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.”

37. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/472

Regulas (ES) 2019/472 9. pantu groza šādi:

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 ( *3 ):

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.”

38. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/1022

Regulas (ES) 2019/1022 13. pantu groza šādi:

panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1.

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.”

39. pants

Atcelšana

Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

AIZLIEGTĀS SUGAS

Sugas, par kurām noteikts aizliegums zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, kā minēts 10. panta 2. punktā:

šādas zāģzivju sugas visos Savienības ūdeņos:

šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata);

ii)

pundurzāģzivs (Pristis clavata);

iii)

sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);

iv)

lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);

zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

rifu velnraja (Manta alfredi) visos Savienības ūdeņos;

divragainā velnraja (Manta birostris) visos Savienības ūdeņos;

šādas Mobula ģints rajas visos Savienības ūdeņos:

velnzivs (Mobula mobular);

ii)

mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);

iii)

dzeloņastes raja (Mobula japanica);

iv)

gludastes raja (Mobula thurstoni);

garragu raja (Mobula eregoodootenkee);

vi)

mūka velna raja (Mobula munkiana);

vii)

Čīles velna raja (Mobula tarapacana);

viii)

īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);

ix)

mazā velna raja (Mobula hypostoma);

Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;

baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES 6.–10. apakšapgabalā;

ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1.–10. un 12. apakšapgabalā;

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos Savienības ūdeņos;

lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta) zvejā ar velkamajiem zvejas rīkiem ūdeņos, kas atrodas aiz sešu jūdžu robežas, ko mēra no dalībvalstu bāzes līnijām, ICES 1., 2., un 4.–10. apakšapgabalā (Savienības ūdeņos);

Rietumeiropas sīga (Coregonus oxyrinchus) ICES 4.b rajonā (Savienības ūdeņos);

Adrijas store (Acipenser naccarii) un Atlantijas store (Acipenser sturio) Savienības ūdeņos;

langustu (Palinurus spp.) mātītes ar ikriem un omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem Vidusjūrā, izņemot gadījumus, kad tās izmanto krājumu tiešai atjaunošanai vai pārvietošanai;

Eiropas dateļgliemene (Lithophaga lithophaga), gliemene Pinna nobilis un gliemene Pholas dactylus Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

jūrasezis (Centrostephanus longispinus);

omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem ICES 3.a, 4.a un 4.b rajonā.

II PIELIKUMS

ZVEJAS AIZLIEGUMA APGABALI JUTĪGU DZĪVOTŅU AIZSARDZĪBAI

12. panta piemērošanas vajadzībām apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno turpmāk norādītās koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu, ir piemērojami šādi zvejas darbību ierobežojumi.

A DAĻA

Ziemeļrietumu ūdeņi

1. Turpmāk noteiktajos apgabalos ir aizliegts izmantot grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus, grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus un grunts āķu jedas.

Belgica pacēlumu apgabals:

—

51°29,4′ N, 11°51,6′ W

—

51°32,4′ N, 11°41,4′ W

—

51°15,6′ N, 11°33,0′ W

—

51°13,8′ N, 11°44,4′ W

—

51°29,4′ N, 11°51,6′ W

Hovland pacēlumu apgabals:

—

52°16,2′ N, 13°12,6′ W

—

52°24,0′ N, 12°58,2′ W

—

52°16,8′ N, 12°54,0′ W

—

52°16,8′ N, 12°29,4′ W

—

52°04,2′ N, 12°29,4′ W

—

52°04,2′ N, 12°52,8′ W

—

52°09,0′ N, 12°56,4′ W

—

52°09,0′ N, 13°10,8′ W

—

52°16,2′ N, 13°12,6′ W

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, I apgabals:

—

53°30,6′ N, 14°32,4′ W

—

53°35,4′ N, 14°27,6′ W

—

53°40,8′ N, 14°15,6′ W

—

53°34,2′ N, 14°11,4′ W

—

53°31,8′ N, 14°14,4′ W

—

53°24,0′ N, 14°28,8′ W

—

53°30,6′ N, 14°32,4′ W

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, II apgabals:

—

53°43,2′ N, 14°10,8′ W

—

53°51,6′ N, 13°53,4′ W

—

53°45,6′ N, 13°49,8′ W

—

53°36,6′ N, 14°07,2′ W

—

53°43,2′ N, 14°10,8′ W

Porcupine sēkļa dienvidrietumu daļa:

—

51°54,6′ N, 15°07,2′ W

—

51°54,6′ N, 14°55,2′ W

—

51°42,0′ N, 14°55,2′ W

—

51°42,0′ N, 15°10,2′ W

—

51°49,2′ N, 15°06,0′ W

—

51°54,6′ N, 15°07,2′ W

2. Visi pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo 1. punktā noteiktajos apgabalos:

—

ir iekļauti atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, un tiem ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdota zvejas atļauja,

—

uz tiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki,

—

tie četras stundas iepriekš paziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (FMC), kas definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 15. punktā, par savu nodomu ieiet jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā un vienlaikus paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa,

—

kad tie atrodas kādā no 1. punktā norādītajiem apgabaliem, uz tiem ir droša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kas ir darba kārtībā, pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem,

—

tie katru stundu nosūta VMS pārskatus,

—

tie informē Īrijas FMC par iziešanu no apgabala un vienlaikus paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa, un

—

uz tiem ir traļi, kuru āmja linuma acs izmērs ir 16–79 mm.

3. Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus:

Darwin pacēlumi:

—

59°54′ N, 6°55′ W

—

59°47′ N, 6°47′ W

—

59°37′ N, 6°47′ W

—

59°37′ N, 7°39′ W

—

59°45′ N, 7°39′ W

—

59°54′ N, 7°25′ W

B DAĻA

Dienvidrietumu ūdeņi

1. El Cachucho

1.1. Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts traļus, grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus un grunts āķu jedas:

—

44°12′ N, 5°16′ W

—

44°12′ N, 4°26′ W

—

43°53′ N, 4°26′ W

—

43°53′ N, 5°16′ W

—

44°12′ N, 5°16′ W

1.2. Kuģi, kas 2006., 2007. un 2008. gadā ir veikuši lielacu diegspuru vēdzeles (Phycis blennoides) specializēto zveju ar grunts āķu jedām, drīkst turpināt zvejot apgabalā uz dienvidiem no 44°00,00′ N, ja tiem ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdota zvejas atļauja.

1.3. Kad kuģi, kas ir saņēmuši šādu zvejas atļauju, darbojas zvejniecībās 1.1. punktā noteiktajā apgabalā, tie neatkarīgi no lielākā garuma izmanto drošu VMS, kas ir darba kārtībā, pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

2. Madeira un Kanāriju salas

Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus dziļumā, kas pārsniedz 200 m, vai grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus:

—

27°00′ N, 19°00′ W

—

26°00′ N, 15°00′ W

—

29°00′ N, 13°00′ W

—

36°00′ N, 13°00′ W

—

36°00′ N, 19°00′ W

3. Azoru salas

—

36°00′ N, 23°00′ W

—

39°00′ N, 23°00′ W

—

42°00′ N, 26°00′ W

—

42°00′ N, 31°00′ W

—

39°00′ N, 34°00′ W

—

36°00′ N, 34°00′ W

III PIELIKUMS

SUGAS, KURAS AIZLIEGTS ZVEJOT AR DREIFĒJOŠIEM TĪKLIEM

—

Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga

—

Zilā tunzivs: Thunnus thynnus

—

Lielacu tunzivs: Thunnus obesus

—

Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis

—

Atlantijas pelamīda: Sarda sarda

—

Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares

—

Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus

—

Mazā tunzivs: Euthynnus spp.

—

Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii

—

Fregates tunzivs: Auxis spp.

—

Jūras plaudis: Brama rayi

—

Marlīni: Tetrapturus spp.; Makaira spp.

—

Buruzivis: Istiophorus spp.

—

Zobenzivis: Xiphias gladius

—

Sairas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.

—

Korifēnas: Coryphœna spp.

—

Haizivis: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae

—

Galvkāji (visas sugas)

IV PIELIKUMS

JŪRAS ORGANISMU MĒRĪŠANA

Visas zivis mēra no purna gala līdz astes spuras galam, kā parādīts 1. attēlā.

Norvēģijas omārus (Nephrops norvegicus) mēra, kā parādīts 2. attēlā, vai nu:

—

kā galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam, vai

—

kā kopējo garumu no pieres dzelkšņa gala līdz anālās daivas pakaļējam galam, neieskaitot sariņus.

Ja runa ir par Norvēģijas omāru astēm: no astes pirmā segmenta priekšējās malas līdz vēderiņa gala posma aizmugurei, neieskaitot sariņus. Asti mēra plakaniski, neizstieptu un dorsālā pusē.

Omāru (Homarus gammarus) no Ziemeļjūras (izņemot Skageraku vai Kategatu) mēra, kā parādīts 3. attēlā, proti, mērot galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz tālākajai galvkrūšu vairoga malai.

Omāru (Homarus gammarus) no Skageraka vai Kategata mēra, kā parādīts 3. attēlā:

—

proti, mēra vai nu galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam, vai

—

kopējo garumu no pieres dzelkšņa gala līdz anālās daivas pakaļējam galam, neieskaitot sariņus.

Langustu (Palinurus spp.) mēra, kā parādīts 4. attēlā, proti, mērot galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no pieres dzelkšņa gala līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam.

Jebkuru gliemeni mēra, kā parādīts 5. attēlā, proti, mērot čaulas garāko vietu.

Eiropas zirnekļkrabi (Maja squinado) mēra, kā parādīts 6. attēlā, proti, mērot galvkrūšu vairoga garumu pa viduslīniju no galvkrūšu vairoga malas starp pieres dzelkšņiem līdz galvkrūšu vairoga tālākajai malai.

Ēdamo krabi (Cancer pagurus) mēra, kā parādīts 7. attēlā, proti, mērot maksimālo galvkrūšu vairoga platumu perpendikulāri galvkrūšu vairoga “priekšas-aizmugures” viduslīnijai.

Parasto buksinu (Buccinum spp.) mēra, kā parādīts 8. attēlā, proti, mērot čaulas garumu.

10.

Zobenzivi (Xiphias gladius) mēra, kā parādīts 9. attēlā, proti, mērot garumu no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai (lower jaw fork length –LJFL).

1. attēls. Zivju suga

2. attēls. Omārs

(Nephrops norvegicus)

3. attēls. Langusts

(Homarus gammarus)

4. attēls. Langusts

(Palinurus spp.)

5. attēls. Gliemene

6. attēls. Eiropas zirnekļkrabis

(Maja squinado)

7. attēls. Ēdamais krabis

(Cancer pagurus)

8. attēls. Parastais buksins

(Buccinum spp.)

9. attēls. Zobenzivs

(Xiphias gladius)

V PIELIKUMS

ZIEMEĻJŪRA ( 7 )

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga	Ziemeļjūra
Menca (Gadus morhua)	35 cm
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)	30 cm
Saida (Pollachius virens)	35 cm
Pollaks (Pollachius pollachius)	30 cm
Heks (Merluccius merluccius)	27 cm
Megrimi (Lepidorhombus spp.)	20 cm
Jūrasmēle (Solea spp.)	24 cm
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)	27 cm
Merlangs (Merlangius merlangus)	27 cm
Jūras līdaka (Molva molva)	63 cm
Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)	70 cm
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	Kopējais garums 85 mm, Galvkrūšu vairoga garums 25 mm Norvēģijas omāru astes 46 mm
Makreles (Scomber spp.)	30 cm (4)
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm (4)
Stavrida (Trachurus spp.)	15 cm (4)
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	12 cm vai 90 īpatņi kg (4)
Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)	42 cm
Sardīne (Sardina pilchardus)	11 cm (4)
Omārs (Homarus gammarus)	87 mm (galvkrūšu vairoga garums)
Eiropas zirnekļkrabis (Maja squinado)	120 mm
Karaliskās vēdekļgliemenes (Chlamys spp.)	40 mm
Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus)	40 mm
Gliemene (Venerupis pullastra)	38 mm
Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)	35 mm
Gliemene (Venus verrucosa)	40 mm
Brūnā cietgliemene (Callista chione)	6 cm
Nažgliemene (Ensis spp.)	10 cm
Milzgliemenes (Spisula solida)	25 mm
Gliemenes (Donax spp.)	25 mm
Gliemene (Pharus legumen)	65 mm
Parastais buksins (Buccinum undatum)	45 mm
Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)	750 g
Langusti (Palinurus spp.)	95 mm (galvkrūšu vairoga garums)
Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)	22 mm (galvkrūšu vairoga garums)
Ēdamais krabis (Cancer pagurus)	140 mm (1) (2) (3)
Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)	100 mm
Menca (Gadus morhua)	30 cm
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)	27 cm
Saida (Pollachius virens)	30 cm
Pollaks (Pollachius pollachius)	—
Heks (Merluccius merluccius)	30 cm
Megrims (Lepidorhombus spp.)	25 cm
Jūrasmēle (Solea spp.)	24 cm
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)	27 cm
Merlangs (Merlangius merlangus)	23 cm
Jūras līdaka (Molva molva)	—
Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)	—
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	Kopējais garums 105 mm Norvēģijas omāru astes 59 mm Galvkrūšu vairoga garums 32 mm
Makrele (Scomber spp.)	20 cm (4)
Siļķe (Clupea harengus)	18 cm (4)
Stavrida (Trachurus spp.)	15 cm (4)
Omārs (Homarus gammarus)	Kopējais garums 220 mm Galvkrūšu vairoga garums 78 mm
▼M1
Omārs (Homarus gammarus)	90 mm (galvkrūšu vairoga garums) Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā ICES 3.a rajonā
(1) Savienības ūdeņos ICES 4.a rajonā. ICES 4.b un 4.c rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm. (2) Tajā ICES 4.b un 4.c rajona daļā, kuru norobežo taisna līnija, kas novilkta no Anglijas krastā esoša punkta ar koordinātām 53°28′22″ N, 0°09′24″ E līdz punktam ar koordinātām 53°28′22″ N, 0°22′24″ E, Apvienotās Karalistes 6 jūdžu robeža un taisna līnija, kas novilkta no punkta ar koordinātām 51°54′06″ N, 1°30′30″ E līdz Anglijas krastā esošam punktam ar koordinātām 51°55′48″ N, 1°17′00″ E, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 115 mm. (3) Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu. (4) Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta, minimālos saglabāšanas references izmērus nepiemēro sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, kas pēc dzīvsvara nepārsniedz 10 % no katras minētās sugas kopējām nozvejām, kas paturētas uz kuģa. Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu jūras organismu dzīvsvara uz kuģa pēc šķirošanas vai pie izkraušanas. Procentuālo daļu var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata. 10 % robežu nepārsniedz pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izlikšanas apskatei vai pārdošanas laikā.

1. Atpūtas zvejā piemēro minimālos saglabāšanas references izmērus, kas šajā daļā noteikti jūrasasarim (labrakam) (Dicentrarchus labrax) Ziemeļjūrā un omāram (Homarus gammarus) Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā Skagerakā un Kategatā (ICES 3.a rajons).

B DAĻA

Linuma acs izmēri

▼M5

1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri ( 8 )

1.1. Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 120 mm vai, ja tiek zvejots Skagerakā ar traļiem ar traļu durvīm vai Kategatā ar traļiem ar traļu durvīm vai zvejas vadiem, vismaz 90 mm ( 9 ) ( 10 ).

1.2. Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 1.1. punkta kuģi Ziemeļjūrā, Skagerakā un Kategatā var izmantot mazāku linuma acs izmēru, kā uzskaitīts turpmākajā tabulā, ar nosacījumu, ka:

tiek pildīti tabulā izklāstītie saistītie nosacījumi un mencas, pikšas un saidas piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu kopējās nozvejas dzīvsvara, kas izkrauta pēc katra zvejas reisa; vai

ii)

tiek izmantoti citi ar selektivitāti saistīti pārveidojumi, kurus ir izvērtējusi ZZTEK pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma un apstiprinājusi Komisija. Minēto ar selektivitāti saistīto pārveidojumu rezultātā attiecībā uz mencu, pikšu un saidu tiek panākta tāda pati vai labāka selektivitāte kā tad, ja tiek izmantots 120 mm izmērs.

1.3. Atkāpjoties no tabulā dotajām specifikācijām, ziemeļu garneles zvejniecībās Skagerakā (ICES 3.a rajons) drīkst izmantot zivju paturēšanas ierīci, bet tikai tad, ja zvejas iespējas ir pietiekamas, lai aptvertu piezveju, un ja paturēšanas ierīce ir:

—

konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acu izmērs ir 120 mm;

—

vismaz 3 metrus gara un

—

vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis.

1.4. Šīs regulas I pielikumā minēto SepNep ( 11 ) ir atļauts izmantot par līdzvērtīgu selektivitātes ierīci Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētajā zvejā.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 100 mm (1)	Ziemeļjūra uz dienvidiem no 57°30′N	Jūras zeltplekstes un jūrasmēles specializētā zveja, izmantojot traļus ar traļu durvīm, rāmja traļus un zvejas vadus. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 90 mm.
Vismaz 80 mm (1)	ICES 4.b un 4.c rajons	Jūrasmēles specializētā zveja ar rāmja trali. Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprināta plāksne, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm. Merlanga, makreles un tādu sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti zvejai ar grunts traļiem. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 80 mm.
Vismaz 80 mm	Ziemeļjūra	Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 120 mm, vai šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 35 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci. To sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 80 mm. Rajveidīgo zivju specializētā zveja.
Vismaz 80 mm	ICES 4.c rajons	Jūrasmēles specializētā zveja, izmantojot traļus ar traļu durvīm. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 80 mm.
Vismaz 70 mm (kvadrātveida linuma acs) vai 90 mm (rombveida linuma acs)	Skageraks un Kategats	Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja. Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 35 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.
Vismaz 40 mm	Viss apgabals	Kalmāra (Loliginidae, Ommastrephidae) specializētā zveja
Vismaz 35 mm	Skageraks un Kategats	Ziemeļu garneles (Pandalus borealis) specializētā zveja. Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 19 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.
Vismaz 32 mm	Viss apgabals, izņemot Skageraku un Kategatu	Ziemeļu garneles (Pandalus borealis) specializētā zveja. Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 19 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.
▼M4
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	Citur tabulā neminētu mazo pelaģisko sugu specializētā zveja. Esmarka mencas specializētā zveja. Aprīko ar vienu no šādām ierīcēm: 1) šķirotājrežģis, kurā attālums starp stieņiem nepārsniedz 35 mm; 2) izkļuves ierīce (2), ja ir izpildīti šādi nosacījumi: i) izkļuves ierīces linuma acs izmērs nepārsniedz 70 mm, un tā piestiprināta, izmantojot atplētni, kas izgatavots no polivinilhlorīda vai līdzīga elastīga materiāla; ii) ja izkļuves ierīces iekšpusē šķērseniski minētās ierīces koniskajai/cilindriskajai daļai ir piestiprināta bura, tad minētā bura ir izgatavota no polivinilhlorīda vai līdzīga elastīga materiāla, un buras izmērs ir tāds, lai tā neaizklātu vairāk kā 75 % no šķērsgriezuma laukuma, kurā tā ievietota; iii) izkļuves ierīces šaurākajā galā ir ievietots izejas logs, kura izmērs ir vismaz 50 × 50 cm. Brūnās garneles un Ēzopa ziemeļgarneles specializētā zveja. Aprīko ar atdalītājtrali vai šķirotājrežģi saskaņā ar valsts vai reģionālā līmenī pieņemtiem noteikumiem.
▼B
Mazāks par 16 mm	Viss apgabals	Tūbītes specializētā zveja.
(1) Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādus rāmja traļus ar linuma acs izmēru starp 32 un 99 mm uz ziemeļiem no līnijas, kas savieno turpmāk norādītos punktus – punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55° N platuma, tad uz austrumiem līdz 55° platumam, 5° E 55 garumam, tad uz ziemeļiem līdz 56° N platumam un uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56° N platuma. Jebkādus rāmja traļus ar linuma acs izmēru no 32 līdz 119 mm aizliegts izmantot ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 56°00′ N. (2) “Izkļuves ierīce” ir no linuma izgatavota koniska ierīce, kas atbilst šādiem kritērijiem: 1) to ievieto pirms āmja tā, lai konusa priekšējā mala jeb pamatne būtu pa visu traļa perimetru piestiprināta āmja vai pagarinājuma daļas priekšā; 2) tā konusveidīgi sašaurinās, un tās šaurākais gals ir piestiprināts pie traļa linuma apakšējās plātnes; 3) vietā, kur izkļuves ierīces šaurākais gals ir savienots ar āmi, ir izgriezts izejas logs; 4) Esmarka menca var ierīcei brīvi izpeldēt cauri un nonākt āmī, bet citas piezvejotās zivis tiek novirzītas uz izejas logu, pa kuru tās izkļūst no zvejas rīka.

2. Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.1. Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto zvejas rīkus, kuru linumu acs izmērs ir vismaz 120 mm.

2.2. Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Kategatā kuģi var izmantot zvejas rīkus ar mazākiem linuma acs izmēriem, kuri uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie attiecīgie nosacījumi un ka mencas, pikšas un saidas piezveja nav lielāka par 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 100 mm	Viss apgabals	Pikšas, merlanga, limandas un jūrasasara specializētā zveja
Vismaz 90 mm	Viss apgabals	Plekstveidīgo zivju vai to sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā
Vismaz 50 mm	Viss apgabals	To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1. Zvejas aizlieguma apgabals tūbītes aizsardzībai ICES 4.a un 4.b rajonā

1.1. Tūbītes zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, ir aizliegta ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

Anglijas austrumu krasts pie 55°30′ ziemeļu platuma

—

55° 30′ N, 01° 00′ W

—

58° 00′ N, 01° 00′ W

—

58° 00′ N, 02° 00′ W

—

Skotijas austrumu krasts pie 02°00′ rietumu garuma.

1.2. Lai uzraudzītu tūbītes krājumu šajā apgabalā un novērtētu zvejas aizlieguma noteikšanas ietekmi, ir atļauta zveja zinātniskās izpētes nolūkos.

2. Zvejas aizlieguma apgabals jūras zeltplekstes mazuļu aizsardzībai ICES 4. apakšapgabalā

2.1. Kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 8 m, ir aizliegts izmantot grunts traļus, rāmja traļus, dāņu vadus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

apgabals, kas plešas 12 jūras jūdzes no Francijas krastiem uz ziemeļiem no 51°00′ N platuma, no Beļģijas un Nīderlandes krastiem līdz 53°00′ N platuma, mērot no bāzes līnijām;

apgabals, ko norobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

—

punkts Dānijas rietumu krastā pie 57° 00′ N platuma,

—

57°00′ N, 7°15′ E

—

55°00′ N, 7°15′ E

—

55°00′ N, 7°00′ E

—

54°30′N, 7°00′ E

—

54°30′ N, 7°30′ E

—

54°00′ N, 7°30′ E

—

54°00′ N, 6°00′ E

—

53°50′ N, 6°00′ E

—

53°50′ N, 5°00′ E

—

53°30′ N, 5°00′ E

—

53°30′ N, 4°15′ E

—

53°00′ N, 4°15′ E

—

punkts Nīderlandes krastā pie 53°00′ N platuma;

—

apgabals, kas plešas 12 jūras jūdzes no Dānijas rietumu krasta, mērot no bāzes līnijām, no 57°00′ N uz ziemeļiem līdz Hirtshalsas bākai.

2.2. 2.1. punktā minētajā apgabalā ir atļauts zvejot šādiem kuģiem:

kuģiem, kuru dzinēju jauda nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto grunts traļus vai dāņu vadus;

pāru kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda nekad nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto pāru grunts traļus;

▼M2

kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot grunts traļus ar traļu durvīm, un pāru kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot pāru grunts traļus, ja šādi kuģi neiesaistās jūras zeltplekstes un jūrasmēles specializētajā zvejā un ievēro attiecīgos noteikumus par linuma acs izmēru, kas iekļauti šā pielikuma B daļā;

▼M7

kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW un kuri zvejas vadus (konkrētāk, dāņu vadus ar kodu SDN) velk, kamēr kuģis stāv uz enkura, un ja šādi kuģi ievēro šā pielikuma B daļas 1.1. punktā prasīto linuma acs izmēru.

2.3. Kad 2.2. punkta a) apakšpunktā minētie kuģi izmanto rāmja traļus, rāmja garums vai kombinētā rāmja traļu kopējais garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, nav garāks par 9 metriem vai to nevar pagarināt tā, lai tas būtu garāks par 9 m, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir no 16 līdz 31 mm. Zvejas kuģiem, kuru galvenā darbība ir brūno garneļu (Crangon crangon) zveja, ir atļauts izmantot rāmja traļus, kuru agregētā rāmja garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, ir garāks par 9 m, kad tiek izmantoti zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir no 80 līdz 99 mm, ar noteikumu, ka šiem kuģiem ir izsniegta papildu zvejas atļauja.

▼M2

2.4. Kuģus, kam atļauts zvejot 2.1. punktā minētajā apgabalā, iekļauj sarakstā, kuru Komisijai iesniedz katra dalībvalsts. 2.2. punkta a) apakšpunktā minēto kuģu kopējā dzinēju jauda sarakstā nepārsniedz kopējo dzinēju jaudu, kas katrai dalībvalstij ir paredzēta 1998. gada 1. janvārī. Zvejas kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot, ir zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Minētajam sarakstam no 2021. gada 1. jūlija drīkst pievienot tikai tādus ar rāmja trali zvejojošus kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 24 metrus.

3. Ierobežojumi attiecībā uz rāmja traļu izmantošanu 12 jūras jūdžu zonā no Apvienotās Karalistes krasta

3.1. Kuģiem ir aizliegts izmantot rāmja traļus apgabalos, kas plešas 12 jūras jūdzes no Apvienotās Karalistes krasta, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.

3.2. Atkāpjoties no 3.1. punkta, zveja ar rāmja trali noteiktajā apgabalā ir atļauta, ja:

—

kuģu dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un to lielākais garums nepārsniedz 24 m, un

—

rāmja garums vai agregētais rāmja garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, nav lielāks par 9 m vai to nevar pagarināt tā, lai tas būtu lielāks par 9 m, izņemot gadījumus, kad veic brūno garneļu (Crangon crangon) specializēto zveju, kurā minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 31 mm.

4. Brētliņas zvejas ierobežojumi ar mērķi aizsargāt siļķi ICES 4.b rajonā

Zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, vai stacionārajiem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 30 mm, ir aizliegta turpmāk norādītajos laikposmos un ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ICES statistiskajā apgabalā 39E8. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām minētais ICES apgabals ir apgabals, kuru norobežo līnija, kas novilkta no Apvienotās Karalistes austrumu krasta gar 55°00′ N platuma paralēli tieši uz austrumiem līdz punktam, kurā ģeogrāfiskais garums ir 1°00′ W, no turienes uz ziemeļiem līdz punktam, kurā ģeogrāfiskais platums ir 55°30′ N, un no turienes taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam,

—

no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim Marifērta iekšējos ūdeņos uz rietumiem no 3°30′ W, un Fērtoforta iekšējos ūdeņos uz rietumiem no 3°00′ W;

—

no 1. jūlija līdz 31. oktobrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko norobežo šādas koordinātas:

—

punkts Dānijas rietumu krastā pie 55°30′ N platuma,

—

55°30′ N, 7°00′ E,

—

57°00′ N, 7°00′ E,

—

punkts Dānijas rietumu krastā pie 57°00′ N platuma.

▼M2

Atkāpjoties no pirmās daļas trešā ievilkuma, minēto ievilkumu līdz 2023. gada 31. decembrim nepiemēro zvejai ar šādiem zvejas rīkiem:

velkami zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm;

riņķvadi vai

žaunu tīkli, iepinējtīkli, vairāksienu tīkli un dreifējoši tīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 30 mm.

Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, līdz 2023. gada 15. decembrim Komisijai iesniedz šādu atbrīvojumu pamatojošus monitoringa datus.

5. Īpaši noteikumi attiecībā uz Skageraku un Kategatu ICES 3.a rajonā

5.1. Kategatā ir aizliegts zvejot ar rāmja trali.

5.2. Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai lašus un taimiņus.

5.3. No 1. jūlija līdz 15. septembrim ir aizliegts izmantot velkamos zvejas rīkus, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, ūdeņos, kas atrodas triju jūras jūdžu zonā no bāzes līnijām Skagerakā un Kategatā, izņemot gadījumus, kad veic ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) specializēto zveju. Ēsmai paredzētu lucīšu (Zoarces viviparus), jūrasgrunduļu (Gobiidae) vai skorpēnu (Cottus spp.) specializētajai zvejai var izmantot tīklus ar jebkādu linuma acs izmēru.

6. Stacionāro tīklu izmantošana ICES 3.a un 4.a rajonā

6.1. Saskaņā ar 9. panta 7. punkta a) apakšpunktu un atkāpjoties no šā pielikuma B daļas 2. punkta, ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

—

grunts žaunu tīklus, kurus izmanto heka specializētajā zvejā un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm, un kuru augstums nav lielāks par 100 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas,

—

iepinējtīklus, kurus izmanto jūrasvelna specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm un kuru augstums nav lielāks par 15 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 100 km un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

6.2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2336 ( 12 ) I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuras šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos ir klasificētas kā aizliegtas, tiek reģistrētas, tām netiek nodarīts kaitējums, un tās tūlīt tiek atbrīvotas. Dziļūdens haizivis, kurām noteikti nozvejas limiti, tiek paturētas uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Gadījumos, kad kvota attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pietiekami pieejama, Komisija var atsaukties uz Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 6.1. punktā noteiktās atkāpes.

7. Pasākumi attiecībā uz omāru ICES 3.a rajonā

7.1. Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā ICES 3.a rajonā omāru (Homarus gammarus) drīkst zvejot tikai ar omāru ķeramajiem groziem (FPO).

Omāru ķeramajam grozam ir vismaz divi apaļi izlaides atvērumi, kuru diametrs ir vismaz 60 mm un kuri atrodas omāru ķeramā groza nodalījumu apakšējā daļā. Omāram, kas nejauši nozvejots ar citiem zvejas rīkiem, netiek nodarīts kaitējums, un to nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā.

7.2. Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomikas zonā ICES 3.a rajonā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut omāru (Homarus gammarus) ir aizliegts:

komerciālajās zvejniecībās – no 1. janvāra līdz pirmajai pirmdienai pēc 20. septembra;

atpūtas zvejā – no 1. decembra līdz pirmajai pirmdienai pēc 20. septembra.

Omāra īpatņiem, kas minētajos periodos nozvejoti nejauši, netiek nodarīts kaitējums, un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā.

D DAĻA

Elektroimpulsa traļu izmantošana ICES 4.b un 4.c rajonā

1. Zveja ar elektroimpulsa trali no 2021. gada 1. jūlija ir aizliegta visos Savienības ūdeņos.

2. Pārejas laikā, kas beidzas 2021. gada 30. jūnijā, zveju ar elektroimpulsa trali ICES 4.b un 4.c rajonā turpina atļaut saskaņā ar šajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem un jebkādiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz izmantotā elektroimpulsa parametriem un ieviestajiem kontroles un uzraudzības pasākumiem uz dienvidiem no loksodromas, kas novilkta starp turpmāk norādītajiem punktiem, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu.

—

punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55° N platuma,

—

uz austrumiem līdz 55° N, 5° E,

—

uz ziemeļiem līdz 56° N,

—

uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56° N platuma.

Piemēro šādus nosacījumus:

traļus ar elektriskās strāvas impulsiem izmanto ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts rāmja traļu flotes;

katra rāmja traļa maksimālā elektriskā jauda kW nepārsniedz tā rāmja garumu metros, reizinātu ar 1,25;

faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;

kuģis ir aprīkots ar automātisku datorvadības sistēmu, kas reģistrē maksimālo izmantoto elektrisko jaudu uz vienu rāmi un faktisko spriegumu starp elektrodiem vismaz pēdējos 100 tralējumos. Nepilnvarotas personas nevar modificēt šo automātisko datorvadības sistēmu;

ir aizliegts izmantot vienu vai vairākas smaguma ķēdes pie gruntsstropes.

3. Šajā laikā nevienam kuģim nepiešķir jaunas licences.

4. Dalībvalstis līdz 2021. gada 30. jūnijam to suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos ne vairāk kā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām var veikt nediskriminējošus pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu elektroimpulsa traļa izmantošanu. Dalībvalstis informē Komisiju un attiecīgās dalībvalstis par ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar šo punktu.

5. Ja piekrastes dalībvalsts to pieprasa karoga dalībvalstij, tāda kuģa kapteinis, kas izmanto elektroimpulsa trali, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1004 ( 13 ) 12. pantu zvejas operāciju laikā uz kuģa uzņem novērotāju no piekrastes dalībvalsts.

VI PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ŪDEŅI

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga	Viss apgabals
Menca (Gadus morhua)	35 cm
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)	30 cm
Saida (Pollachius virens)	35 cm
Pollaks (Pollachius pollachius)	30 cm
Heks (Merluccius merluccius)	27 cm
Megrims (Lepidorhombus spp.)	20 cm
Jūrasmēle (Solea spp.)	24 cm
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)	27 cm
Merlangs (Merlangius merlangus)	27 cm
Jūras līdaka (Molva molva)	63 cm
Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)	70 cm
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) Norvēģijas omāru astes	Kopējais garums 85 mm Galvkrūšu vairoga garums 25 mm (1) 46 mm (2)
Makrele (Scomber spp.)	20 cm (6)
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm (6)
Stavrida (Trachurus spp.)	15 cm (6)
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	12 cm vai 90 īpatņi kg (6)
Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)	42 cm
Sardīne (Sardina pilchardus)	11 cm (6)
▼M11
Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)	36 cm (7) (8) (9)
▼B
Omārs (Homarus gammarus)	87 mm
Eiropas zirnekļkrabis (Maja squinado)	120 mm
Karaliskā vēdekļgliemene (Chlamys spp.)	40 mm
Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus)	40 mm
Gliemene (Venerupis pullastra)	38 mm
Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)	35 mm
Gliemene (Venus verrucosa)	40 mm
Gliemene (Callista chione)	6 cm
Nažgliemene (Ensis spp.)	10 cm
Milzgliemene (Spisula solida)	25 mm
Gliemene (Donax spp.)	25 mm
Gliemene (Pharus legumen)	65 mm
Parastais buksins (Buccinum undatum)	45 mm
Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)	750 g
Langusts (Palinurus spp.)	95 mm
Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)	22 mm (galvkrūšu vairoga garums)
Ēdamais krabis (Cancer pagurus)	140 mm (3) (4)
Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)	100 mm (5)
(1) ICES 6.a un 7.a rajonā piemēro šādu minimālo saglabāšanas references izmēru: kopējais garums 70 mm un galvkrūšu vairoga garums 20 mm. (2) ICES 6.a un 7.a rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 37 mm. (3) Savienības ūdeņos ICES 5. apakšapgabalā, 6. apakšapgabalā uz dienvidiem no 56° N un 7. apakšapgabalā, izņemot ICES 7.d, 7.e, 7.f rajonu, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm. (4) Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu. (5) ICES 7.a rajonā uz ziemeļiem no 52° 30′ N un ICES 7.d rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 110 mm. ►M3 (6) Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta, minimālos saglabāšanas references izmērus nepiemēro sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, kas pēc dzīvsvara nepārsniedz 10 % no katras minētās sugas kopējām nozvejām, kuras paturētas uz kuģa. Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu jūras organismu dzīvsvara uz kuģa pēc šķirošanas vai pie izkraušanas. Procentuālo daļu var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata. 10 % robežu nepārsniedz pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izlikšanas apskatei vai pārdošanas laikā. ◄ (7) Šo minimālo saglabāšanas references izmēru piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim. (8) Atpūtas zvejā gūtām sarkanspuru pageles nozvejām ICES 6. un 7. apakšapgabalā minimālais saglabāšanas references izmērs ir 40 cm. (9) Ja līdz 2023. gada 31. decembrim netiek pieņemti jauni noteikumi, no 2024. gada 1. janvāra piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 33 cm.

▼M3 —————

▼M11

1. Ziemeļrietumu ūdeņos veiktā atpūtas zvejā piemēro šajā daļā noteiktos mencas (Gadus morhua), pikšas (Melanogrammus aeglefinus), saidas (Pollachius virens), pollaka (Pollachius pollachius), heka (Merluccius merluccius), megrimu (Lepidorhombus spp.), jūrasmēļu (Solea spp.), jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa), merlanga (Merlangius merlangus), jūras līdakas (Molva molva), zilās jūraslīdakas (Molva dypterygia), makreļu (Scomber spp.), siļķes (Clupea harengus), stavridu (Trachurus spp.), Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus), Eiropas labraka (Dicentrarchus labrax) un sardīnes (Sardina pilchardus) minimālos saglabāšanas references izmērus. Izņēmums ir sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo), kurai līdz 2023. gada 31. decembrimICES 6. un 7. apakšapgabalā minimālais saglabāšanas references izmērs ir 40 cm ( 14 ).

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.1. Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 120 mm ( 15 ) vai ICES 7.b–7.k apakšapgabalā – vismaz 100 mm.

1.2. Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 1.1. punkta, Ziemeļrietumu ūdeņos kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka:

tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie attiecīgie nosacījumi un mencas, pikšas un saidas piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa; vai

ii)

tiek izmantoti citi ar selektivitāti saistīti pārveidojumi, kurus ir novērtējusi ZZTEK pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma un apstiprinājusi Komisija. Minēto ar selektivitāti saistīto pārveidojumu rezultātā attiecībā uz mencu, pikšu un saidu tiek panākta tāda pati vai labāka selektivitāte nekā tad, ja tiek izmantots attiecīgi 120 mm vai ICES 7.b–7.k apakšapgabalā – 100 mm linuma acs izmērs.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 80 mm (1)	ICES 7. apakšapgabals	Heka, megrima un jūrasvelna specializētā zveja vai merlanga, makreles un to sugu, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā, specializētā zveja, kurā izmanto grunts trali. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 120mm (4) (7). Jūrasmēles un tādu sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti, kurā izmanto trali. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 80 mm (4).
Vismaz 80 mm	Viss apgabals	Norvēģijas omāra (Nephrops Norvegicus) (3) specializētā zveja. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 120 mm, vai ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 35 mm, vai ar līdzvērtīgu selektivitātes ierīci.
Vismaz 80 mm	ICES 7.a, 7.b, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.j rajons	Jūrasmēles specializētā zveja ar rāmja trali. Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprina plāksni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm (6).
Vismaz 80 mm	ICES 7.d un 7.e rajons	Merlanga, makreles un to sugu, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā, specializētā zveja, kurā izmanto grunts trali.
Vismaz 40 mm	Viss apgabals	Kalmāra (Loliginidae, Ommastrephidae) specializētā zveja.
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā. Brūno garneļu un Ēzopa ziemeļgarneļu specializētā zveja. Jāaprīko ar separatora trali vai šķirotājrežģi saskaņā ar valsts līmenī pieņemtajiem noteikumiem.
Mazāks par 16 mm	Viss apgabals	Tūbītes specializētā zveja
(1) Neskar Komisijas Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. pantu. (2) Komisijas Regula (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIII.a, VIII.b, VIII.d un VIII.e rajonā (OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.). (3) Viena rīka kuģiem ICES 7.a rajonā piemēro noteikumu, ka linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm. (4) Neskar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 737/2012. (5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 737/2012 (2012. gada 14. augusts) par dažu Ķeltu jūras krājumu aizsardzību (OV L 218, 15.8.2012., 8. lpp.). 2. panta 5. punktu. (6) Šo noteikumu nepiemēro ICES 7.d rajonā. (7) Šo noteikumu nepiemēro merlanga, makreles un to sugu specializētajai zvejai, kurām nav noteikti nozvejas limiti ICES 7.d un 7.e rajonā.

1.3. Šo punktu piemēro, atkāpjoties no 1.1. un 1.2. punkta.

1.3.1.

Kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejo ICES 7.f un 7.g rajonā, 7.h rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un 7.j rajona daļā uz ziemeļiem no 49° 30′ ziemeļu platuma un uz austrumiem no 11° rietumu garuma, piemēro šādus pasākumus:

kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, izmanto zvejas rīkus ar vienu no šādiem linuma acs izmēriem:

āmis ar 110 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 120 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

T90 tipa āmis ar 100 mm lielām linuma acīm;

iii)

āmis ar 120 mm lielām linuma acīm;

iv)

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 160 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

turklāt kuģi, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas svērta pirms jebkādiem izmetumiem, vismaz 20 % veido pikšas, izmanto:

zvejas rīku, kas būvēts tā, lai starp zvejas auklu un zvejas rīka apakšējo daļu būtu vismaz vienu metru liela atstarpe; vai

ii)

jebkādus citus līdzekļus, kas saskaņā ar ICES vai ZZTEK novērtējumu ir vismaz tikpat selektīvi, lai izvairītos no mencu nozvejas, un ko apstiprinājusi Komisija.

Dalībvalstis no b) apakšpunkta piemērošanas var atbrīvot kuģus, kuri zvejo ar grunts traļiem un kuru nozvejā, kas svērta pirms jebkādiem izmetumiem, mazāk nekā 1,5 % veido mencas, ar noteikumu, ka attiecībā uz minētajiem kuģiem pakāpeniski tiek palielināta novērotāju klātbūtne jūrā līdz vismaz 20 % no visiem to zvejas reisiem. Dalībvalstis, kas izmanto šo atbrīvojumu, katru gadu pirms 1. decembra ziņo Komisijai par to kuģu skaitu un nozvejas sastāvu, kuri izmanto šo noteikumu.

Dalībvalstis var atbrīvot no a) un b) apakšpunkta piemērošanas kuģus, kas izmanto alternatīvu ļoti selektīvu zvejas rīku, ar noteikumu, ka minēto zvejas rīku tehniskie atribūti nodrošina tādu pašu vai augstāku selektivitāti kā minētajos punktos norādītie zvejas rīki un saskaņā ar ZZTEK veikto novērtējumu nozvejo mazāk nekā 1 % mencu. Šāds zvejas rīks vai ierīce atbilst 15. panta 4. punkta prasībām, un to apstiprina Komisija.

1.3.2. Atkāpjoties no 1.1., 1.2. un 1.3.1. punkta:

▼M10

kuģi, kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:

300 mm kvadrātveida acu linuma plātne. Kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

Seltra tipa plātne;

iii)

šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm, vai līdzīgs selektīvais linumrežģis Netgrid;

iv)

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

dubults āmis, kura augšējais āmis ir izgatavots no T90 tipa linuma ar vismaz 100 mm lielām acīm un aprīkots ar atdalītājplātni, kam linuma acs izmērs nepārsniedz 300 mm.

Dalībvalstis var atļaut izmantot v) punktā minēto ierīci līdz 2022. gada decembra beigām ar noteikumu, ka šīs ierīces tehniskie atribūti nodrošina tādu pašu vai augstāku selektivitāti kā citi 1.2. un 1.3.1. punktā norādītie zvejas rīki saskaņā ar ZZTEK veikto novērtējumu, kas pamatojas uz informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā. Šāda ierīce atbilst 15. panta 4. punkta prasībām, un to apstiprina Komisija;

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 55 % ir merlangs vai vairāk nekā 55 % ir jūrasvelnu dzimtas zivis, heks vai megrimi kopā, izmanto vienu no šādiem zvejas rīkiem:

āmis ar 100 mm lielām linuma acīm, aprīkots ar 100 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

T90 tipa āmis un pagarinājuma daļa ar 100 mm lielām linuma acīm.

1.4. Atkāpjoties no 1.2. punkta, piemēro 1.4.1. un 1.4.2. punktu.

1.4.1.

Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 6.a un 5.b rajonā Savienības ūdeņos uz austrumiem no 12° rietumu garuma (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecībās piemēro šādus pasākumus:

kuģi, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 300 mm lielām acīm; kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m un/vai kuru dzinēja jauda ir 200 kW vai mazāka, plātnes lielākais garums drīkst būt 2 metri un linuma acs izmērs 200 mm;

kuģi, kuru nozvejā vairāk nekā 30 % veido Norvēģijas omārs, izmanto kvadrātveida acu linuma plātni (ar nemainītu novietojumu) ar vismaz 160 mm lielām acīm kuģiem, kuru izmantoto zvejas rīku āmja linuma acs izmērs ir 100–119 mm.

Atkāpjoties no 1.4.1. punkta a) un b) apakšpunkta, ir atļauts izmantot alternatīvus zvejas rīkus, ja šādi zvejas rīki saskaņā ar ZZTEK veikto novērtējumu nodrošina vismaz tādu pašu vai augstāku selektivitāti attiecībā uz mencu, pikšu un merlangu. Šādi rīki atbilst 15. panta 4. punkta prasībām, un tos apstiprina Komisija.

▼M10

1.4.2.

Zvejas kuģiem, kas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem darbojas ICES 7.a rajonā (Īrijas jūra), piemēro šādus pasākumus:

kuģi, kas darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks, bet mazāks par 100 mm, un kuru nozvejā vairāk nekā 30 % ir Norvēģijas omārs, izmanto vienu no šādiem rīkiem:

300 mm kvadrātveida acu linuma plātne. Kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, drīkst izmantot 200 mm kvadrātveida acu linuma plātni;

ii)

Seltra tipa plātne;

iii)

šķirotājrežģis, kam attālums starp stieņiem ir 35 mm;

iv)

CEFAS linumrežģis;

tralis ar vārstuli;

kuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk un kuri darbojas ar grunts traļiem vai zvejas vadiem un gūst nozvejas, kurās vairāk nekā 10 % ir pikša, menca un rajveidīgās zivis kopā, izmanto āmi ar 120 mm lielām linuma acīm.

Atkāpjoties no a) un b) apakšpunkta, ir atļauts izmantot alternatīvus zvejas rīkus, ja šādi zvejas rīki nodrošina vismaz tādu pašu vai augstāku selektivitāti attiecībā uz mencu, pikšu un merlangu. Šādus zvejas rīkus novērtē ZZTEK un apstiprina Komisija, un tie atbilst 15. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.

1.5. Nozvejas procentuālo daļu 1.3. un 1.4. punktā aprēķina kā visu pēc katra zvejas reisa izkrauto jūras bioloģisko resursu dzīvsvara proporciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu un šīs regulas 27. panta 2. punktu.

▼M10

1.6. Pasākumus, kas minēti 1.3.–1.5. punktā, piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.1. Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 120 mm ( 16 ).

2.2. Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Ziemeļrietumu ūdeņos kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie saistītie nosacījumi un ka mencas, pikšas un saidas piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 100 mm (1)	Viss apgabals	Plekstveidīgo zivju vai to sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā. Merlanga, limandas un jūrasasara specializētā zveja.
Vismaz 50 mm	Viss apgabals	To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā. Sarkansvītrainās jūras barbes specializētā zveja.
(1) ICES 7.d rajonā piemēro noteikumu par vismaz 90 mm.

3. Šī daļa neskar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/2034 ( 17 ) attiecībā uz minētajā Deleģētajā regulā noteikto zvejniecību.

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1. Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES 6.a rajonā

Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt zvejas darbības, kurās izmanto velkamos zvejas rīkus vai stacionāros tīklus, apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

—

55°25′ N, 7°07′ W

—

55°25′ N, 7°00′ W

—

55°18′ N, 6°50′ W

—

55°17′ N, 6°50′ W

—

55°17′ N, 6°52′ W

—

55°25 N, 7°07′ W

2. Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES 7.f un 7.g rajonā

2.1. Katru gadu no 1. februāra līdz 31. martam ir aizliegts veikt zvejas darbības šādos ICES statistiskajos taisnstūros: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro 6 jūras jūdžu zonā no bāzes līnijas.

2.2. Noteiktajos apgabalos un laikposmos ir atļauts veikt zvejas darbības, kurās izmanto zivju ķeramos grozus un venterus, ar noteikumu, ka:

uz kuģa nav nekādu citu zvejas rīku kā tikai zivju ķeramie grozi un venteri; un

ii)

to sugu piezvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, tiek izkrautas un atskaitītas no kvotām.

2.3. Ir atļauta mazo pelaģisko sugu specializētā zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:

uz kuģa nav zvejas rīku, kuru linuma acs izmērs ir 55 mm vai lielāks; un

ii)

to sugu piezvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, tiek izkrautas un atskaitītas no kvotām.

3. Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES 7.a rajonā

3.1. Katru gadu no 14. februāra līdz 30. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, vadus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus, žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, vai jebkādus zvejas rīkus ar āķiem tajā ICES 7.a rajona daļā, ko norobežo Īrijas austrumu krasts un Ziemeļīrijas austrumu krasts, un taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

—

punkts Ziemeļīrijas Ārdsas pussalas austrumu krastā pie 54°30′ N platuma,

—

54°30 N, 04°50′ W

—

53°15 N, 04°50′ W

—

punkts Īrijas austrumu krastā pie 53° 15′ N platuma.

3.2. Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā ir atļauts izmantot grunts traļus, ja šādi traļi ir aprīkoti ar selektīvām ierīcēm, kuras novērtējusi ZZTEK.

4. Rokala pikšas četrstūra zona ICES 6. apakšapgabalā

Visu veidu zveja, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

57°00′ N, 15°00′ W

—

57°00′ N, 14°00′ W

—

56°30′ N, 14°00′ W

—

56°30′ N, 15°00′ W

—

57°00′ N, 15°00′ W

5. Zvejas aizlieguma apgabals Norvēģijas omāra saglabāšanai ICES 7.c un 7.k rajonā

5.1. Katru gadu no 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegta Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) un ar to saistīto sugu (proti, mencas, megrima, jūrasvelna, pikšas, merlanga, heka, jūras zeltplekstes, pollaka, saidas, rajveidīgo zivju, parastās jūrasmēles, brosmes, zilās jūras līdakas, jūras līdakas un dzelkņu haizivs) specializētā zveja ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

—

52°27′ N, 12°19′ W

—

52°40′ N, 12°30′ W

—

52°47′ N, 12°39,60′ W

—

52°47′ N, 12°56′ W

—

52°13,5′ N, 13°53,83′ W

—

51°22′ N, 14°24′ W

—

51°22′ N, 14°03′ W

—

52°10′ N, 13°25′ W

—

52°32′ N, 13°07,50′ W

—

52°43′ N, 12°55′W

—

52°43′ N, 12°43′ W

—

52°38,80′ N, 12°37′ W

—

52°27′ N, 12°23′ W

—

52°27′ N, 12°19′ W

5.2. Tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, kad uz kuģa ir 5.1. punktā minētās sugas, ir atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu.

6. Īpaši noteikumi par zilās jūras līdakas aizsardzību ICES 6.a rajonā

6.1. Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam zilās jūras līdakas specializētā zveja ir aizliegta ICES 6.a rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Skotijas kontinentālā šelfa mala:

—

59°58′ N, 07°00′ W

—

59°55′ N, 06°47′ W

—

59°51′ N, 06°28′ W

—

59°45′ N, 06°38′ W

—

59°27′ N, 06°42′ W

—

59°22′ N, 06°47′ W

—

59°15′ N, 07°15′ W

—

59°07′ N, 07°31′ W

—

58°52′ N, 07°44′ W

—

58°44′ N, 08°11′ W

—

58°43′ N, 08°27′ W

—

58°28′ N, 09°16′ W

—

58°15′ N, 09°32′ W

—

58°15′ N, 09°45′ W

—

58°30′ N, 09°45′ W

—

59°30′ N, 07°00′ W

—

59°58′ N, 07°00′ W

Rosemary sēkļa mala:

—

60°00′ N, 11°00′ W

—

59°00′ N, 11°00′ W

—

59°00′ N, 09°00′ W

—

59°30′ N, 09°00′ W

—

59°30′ N, 10°00′ W

—

60°00′ N, 10°00′ W

—

60°00′ N, 11°00′ W

izņemot apgabalu, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

59°15′ N, 10°24′ W

—

59°10′ N, 10°22′ W

—

59°08′ N, 10°07′ W

—

59°11′ N, 09°59′ W

—

59°15′ N, 09°58′ W

—

59°22′ N, 10°02′ W

—

59°23′ N, 10°11′ W

—

59°20′ N, 10°19′ W

—

59°15′ N, 10°24′ W

6.2. Drīkst paturēt uz kuģa un izkraut zilās jūras līdakas piezveju, kuras apjoms nepārsniedz sešas tonnas. Kad kuģis sasniedz zilās jūras līdakas piezvejai noteikto sešu tonnu robežapjomu:

tas nekavējoties pārtrauc zveju un iziet no apgabala, kurā atrodas;

tas nedrīkst atgriezties nevienā no apgabaliem, pirms nozveja ir izkrauta;

tas nedrīkst atlaist jūrā nekādu daudzumu zilo jūras līdaku.

6.3. Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un stacionāros tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

60°58,76′ N, 27°27,32′ W

—

60°56,02′ N, 27°31,16′ W

—

60°59,76′ N, 27°43,48′ W

—

61°03,00′ N, 27°39,41′ W

—

60°58,76′ N, 27°27,32′ W

7. Makreles zvejas ierobežojumi ICES 7.e, 7.f, 7.g, 7.h rajonā

7.1. Makreles specializētā zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm, vai ar riņķvadu, izņemot, ja makreles svars nepārsniedz 15 % no kopējā nozvejoto makreļu un pārējo jūras organismu dzīvsvara uz kuģa, ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

punkts Apvienotās Karalistes dienvidu krastā pie 2°00′ W garuma,

—

49° 30′ N, 2° 00′ W

—

49° 30′ N, 7° 00′ W

—

52° 00′ N, 7° 00′ W

—

punkts Apvienotās Karalistes rietumu krastā pie 52° 00′ N platuma.

7.2. Apgabalā, kas noteikts 7.1. punktā, ir atļauts zvejot ar:

—

stacionārajiem tīkliem un/vai rokas āķu rindām;

—

grunts traļiem, dāņu vadiem vai citiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm.

7.3. Kuģiem, kuri nav aprīkoti zvejai un kuros pārkrauj makreles, ir atļauts atrasties 7.1. punktā noteiktajā apgabalā.

8. Ierobežojumi rāmja traļu izmantošanai 12 jūras jūdžu zonā no Apvienotās Karalistes un Īrijas krasta

8.1. ICES 5.b rajonā un ICES 6. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 56° N ir aizliegts izmantot rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm.

8.2. Kuģiem ir aizliegts izmantot rāmja traļus apgabalos, kas atrodas 12 jūras jūdžu zonā pie Apvienotās Karalistes un Īrijas krastiem, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.

8.3. Zveja ar rāmja trali noteiktajā apgabalā ir atļauta ar noteikumu, ka:

—

kuģu dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un to garums nepārsniedz 24 m, un

—

rāmja garums vai agregētais rāmja garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, nav lielāks par 9 m vai to nevar pagarināt tā, lai tas būtu lielāks par 9 m, izņemot gadījumus, kad veic brūnās garneles (Crangon crangon) specializēto zveju, kurā āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 31 mm.

9. Stacionāro tīklu izmantošana ICES 5.b, 6.a, 6.b, 7.b, 7.c, 7.h, 7.j un 7.k rajonā

9.1. Saskaņā ar 9. panta 7. punkta a) apakšpunktu un atkāpjoties no šā pielikuma B daļas 2. punkta, ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

—

iepinējtīklus, kurus izmanto jūrasvelna specializētajā zvejā un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm, un kuru augstums nav lielāks par 15 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 100 km un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

9.2. Regulas (ES) 2016/2336 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuras šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos ir klasificētas kā aizliegtas, tiek reģistrētas, tām netiek nodarīts kaitējums, un tās tūlīt tiek atbrīvotas. Dziļūdens haizivis, kurām noteikti nozvejas limiti, tiek paturētas uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Gadījumos, kad kvota attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekami, Komisija var izmantot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 9.1. punktā noteiktās atkāpes.

10. Ierobežojumi zvejai ar grunts traļiem un zvejas vadiem Ķeltu jūrā

10.1. Kuģiem ir aizliegts zvejot ar grunts traļiem un zvejas vadiem šādās zonās:

ICES 7.f–7.k rajonā;

apgabalā uz rietumiem no 5° rietumu garuma ICES 7.e rajonā; un

ICES 7.b un 7.c rajonā.

Šis aizliegums neattiecas uz kuģiem, ja:

tie izmanto āmi, kura linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm; vai

ii)

to gūtā mencas piezveja, zvejojot ārpus B daļas 1.3. punktā minētajiem apgabaliem, nepārsniedz 1,5 %, kā to novērtējusi ZZTEK.

Atkāpjoties no i) apakšpunkta, ja zvejas kuģi darbojas 10. punkta 1. apakšpunkta c) punktā norādītajos apgabalos, tie var izmantot alternatīvu zvejas rīku, kas saskaņā ar ZZTEK novērtējumu nodrošina tādu pašu vai augstāku selektivitāti kā āmis ar vismaz 100 mm lielām linuma acīm jauktu sugu demersālajās zvejniecībās. Šādi rīki atbilst 15. panta 4. punkta prasībām, un tos apstiprina Komisija.

10.2. ►M10 Pasākumus, kas minēti 10.1. punktā, piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim. ◄

▼M11

11. Zvejas aizlieguma apgabali sarkanspuru pageles saglabāšanai ICES 6. un 7. apakšapgabalā

11.1.

No 2023. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Francijas karoga kuģiem aizliegts jebkādā veidā zvejot sarkanspuru pageli ICES 6. un 7. apakšapgabalā.

▼M8

11. Saglabāšanas pasākumi attiecībā uz lielās ķemmīšgliemenes (Pecten maximus) krājumu ICES 7.d un 7.e rajonā.

11.1. Lielās ķemmīšgliemenes krājuma atjaunošanas apgabals Savienības ūdeņos ICES 7.d rajonā Lamanša austrumu daļā uz dienvidiem no 49°42′ N platuma un līdz Francijas teritoriālo ūdeņu robežai:

katru gadu no 15. maija līdz 15. oktobrim lielo ķemmīšgliemeni ir aizliegts zvejot ar dragu.

11.2. Lielās ķemmīšgliemenes zvejas aizlieguma sezona Savienības ūdeņos ICES 7.d un 7.e rajonā:

katru gadu no 15. maija līdz 30. septembrim lielo ķemmīšgliemeni ir aizliegts zvejot ar dragu Savienības ūdeņos ICES 7.d rajonā (atbilst Lamanša austrumu daļai), kas neietilpst 11.1. punktā minētajā krājuma atjaunošanas apgabalā;

katru gadu no 15. maija līdz 30. septembrim lielo ķemmīšgliemeni ir aizliegts zvejot ar dragu Ziemeļfinistēras apgabala robežās Savienības ūdeņos ICES 7.e rajonā (atbilst Lamanša rietumu daļai) un vienas jūras jūdzes perimetrā no tā apgabala ziemeļu robežas, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

48°54′23″ N, 5°00′00″ W

49°22′34,576″ N, 4°02′45,078″ W

49°22′54,465″ N, 3°49′14,415″ W

49°22′20″ N, 3°44′18,999″ W

49°23′51″ N, 3°36′54″ W

49°06′32,121″ N, 3°13′01,174″ W

49°06′03,993″ N, 3°23′27,255″ W

49°04′52,068″ N, 3°37′04,22″ W

48°59′49,782″ N, 3°57′07,907″ W

49°01′13,191″ N, 3°57′47,006″ W

48°43′55,255″ N, 4°20′24,785″ W

48°42′16,586″ N, 4°31′04,325″ W

48°39′34″ N, 4°36′25,999″ W

48°39′26,901″ N, 4°44′39,883″ W

48°36′17″ N, 4°49′32″ W

48°52′36″ N, 4°52′45″ W

48°49′07″ N, 4°59′26″ W

VII PIELIKUMS

DIENVIDRIETUMU ŪDEŅI

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga	Viss apgabals
Menca (Gadus morhua)	35 cm
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)	30 cm
Saida (Pollachius virens)	35 cm
Pollaks (Pollachius pollachius)	30 cm
Heks (Merluccius merluccius)	27 cm
Megrims (Lepidorhombus spp.)	20 cm
Jūrasmēle (Solea spp.)	24 cm
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)	27 cm
Merlangs (Merlangius merlangus)	27 cm
Jūras līdaka (Molva molva)	63 cm
Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)	70 cm
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	Kopējais garums 70 mm Galvkrūšu vairoga garums 20 mm
Norvēģijas omāru astes	37 mm
Makrele (Scomber spp.)	20 cm (6)
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm (6)
Stavrida (Trachurus spp.)	15 cm (1) (6) (7)
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	12 cm vai 90 īpatņi kg (2) (6)
Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)	36 cm
Sardīne (Sardina pilchardus)	11 cm (6)
▼M11
Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)	36 cm (8) (9)
▼B
Omārs (Homarus gammarus)	87 mm
Eiropas zirnekļkrabis (Maja squinado)	120 mm
Karaliskā vēdekļgliemene (Chlamys spp.)	40 mm
Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus)	40 mm
Gliemene (Venerupis pullastra)	38 mm
Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)	35 mm
Gliemene (Venus verrucosa)	40 mm
Gliemene (Callista chione)	6 cm
Nažgliemene (Ensis spp.)	10 cm
Milzgliemene (Spisula solida)	25 mm
Gliemene (Donax spp.)	25 mm
Gliemene (Pharus legumen)	65 mm
Parastais buksins (Buccinum undatum)	45 mm
Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)	750 g (3)
Langusts (Palinurus spp.)	95 mm
Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)	22 mm (galvkrūšu vairoga garums)
Ēdamais krabis (Cancer pagurus)	140 mm (4) (5)
Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)	100 mm
(1) Zilajām stavridām (Trachurus picturatus), kas nozvejotas Azoru salām piegulošajos ūdeņos, kuri ir Portugāles suverenitātē vai jurisdikcijā, minimālo saglabāšanas references izmēru nepiemēro. (2) ICES 9. apakšapgabalā un CECAF 34.1.2. rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 9 cm. (3) Visos ūdeņos Centrālatlantijas austrumu daļā, kas aptver CECAF reģiona 34. zvejas zonas 34.1.1., 34.1.2. un 34.1.3. rajonu un 34.2.0. apakšapgabalu, piemēro ķidāta īpatņa svaru 450 g. (4) Savienības ūdeņos ICES 8. un 9. apakšapgabalā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm. (5) Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu. (6) Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/201315. panta, minimālos saglabāšanas references izmērus nepiemēro sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, kas pēc dzīvsvara nepārsniedz 10 % no katras minētās sugas kopējām nozvejām, kas paturētas uz kuģa. Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentuālo daļu aprēķina kā proporciju no visu jūras organismu dzīvsvara uz kuģa pēc šķirošanas vai pie izkraušanas. Procentuālo daļu var aprēķināt uz viena vai vairāku reprezentatīvu paraugu pamata. 10 % robežu nepārsniedz pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izlikšanas apskatei vai pārdošanas laikā. (7) ►M1 ICES 8.c rajonā un ICES 9. apakšapgabalā nozvejotu stavridu (Trachurus spp.) minimālais saglabāšanas references izmērs attiecībā uz 5 % no Spānijas un Portugāles attiecīgajām kvotām minētajos apgabalos ir 12 cm. Minēto 5 % robežās xávega zvejā – nerūpnieciskā zvejā, kurā izmanto no krasta velkamus vadus, – ICES 9.a rajonā 1 % no Portugāles kvotas nozvejas drīkst būt par 12 cm īsāki īpatņi. ◄ Minētā daudzuma kontroles nolūkā pārrēķina koeficients, kas piemērojams nozveju svaram, ir 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. (8) Šo minimālo saglabāšanas references izmēru piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim. (9) Ja līdz 2023. gada 31. decembrim netiek pieņemti jauni noteikumi, no 2024. gada 1. janvāra piemērojamais minimālais saglabāšanas references izmērs ir 33 cm.

1. Dienvidrietumu ūdeņos veiktā atpūtas zvejā piemēro šajā daļā noteiktos pikšas (Melanogrammus aeglefinus), saidas (Pollachius virens), pollaka (Pollachius pollachius), heka (Merluccius merluccius), megrimu (Lepidorhombus spp.), jūrasmēļu (Solea spp.), jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa), merlanga (Merlangius merlangus), jūras līdakas (Molva molva), zilās jūraslīdakas (Molva dipterygia), makreļu (Scomber spp.), siļķes (Clupea harengus), stavridu (Trachurus spp.), Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) un sardīnes (Sardina pilchardus) minimālos saglabāšanas references izmērus. Tomēr ICES 8. apakšapgabalā šādām atpūtas zvejā nozvejotām sugām piemērojamie minimālie saglabāšanas references izmēri ir šādi.

Menca (Gadus morhua)	42 cm
Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)	40 cm
Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)	42 cm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.1. Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 70 mm ( 18 ), ( 19 ) vai vismaz 55 mm ICES 9.a rajonā uz austrumiem no 7°23′48″ W garuma.

1.2. Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Dienvidrietumu ūdeņos kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka:

tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie attiecīgie nosacījumi un heka piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa; vai

ii)

tiek izmantoti citi ar selektivitāti saistīti pārveidojumi, kurus ir novērtējusi ZZTEK pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma un apstiprinājusi Komisija. Minēto ar selektivitāti saistīto pārveidojumu rezultātā attiecībā uz heku tiek panākta tāda pati vai labāka selektivitāte nekā tad, ja tiek izmantots attiecīgi 70 mm vai 55 mm linuma acs izmērs ICES 9.a rajonā uz austrumiem no 7°23′48″ W garuma.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 55 mm	Viss apgabals, izņemot ICES 9.a rajonu uz austrumiem no 7°23′48″ W garuma	To sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā. Sarkanspuru pageles specializētā zveja. Makreles, stavridas un putasu specializētā zveja ar grunts traļiem.
Vismaz 35 mm	Viss apgabals	Īsspuru jūrasmēles specializētā zveja.
Vismaz 55 mm	ICES 9.a rajons uz rietumiem no 7°23′48″ W garuma	Vēžveidīgo specializētā zveja.
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā. Garneļu (Palaemon serratus, Crangon crangon) un krabju (Polybius henslowii) specializētā zveja.
Mazāks par 16 mm	Viss apgabals	Tūbītes specializētā zveja.

2. Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.1. Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 100 mm ( 20 ) vai vismaz 80 mm ICES 8.c rajonā un 9. apakšapgablā.

2.2. Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Dienvidrietumu ūdeņos kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie saistītie nosacījumi un ka heka piezvejas nepārsniedz 20 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 80 mm	Viss apgabals, izņemot ICES 8.c rajonu un 9. apakšapgabalu	Jūrasasara, merlanga, akmeņplekstes, plekstes un pollaka specializētā zveja.
Vismaz 60 mm	Viss apgabals	To sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā.
Vismaz 50 mm	Viss apgabals	To mazo pelaģisko sugu (1) specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā.
Vismaz 40 mm	Viss apgabals	Sarkansvītrainās jūras barbes, Penaeus garneļu (Penaeus spp.), mantis garneļu, īsspuru jūrasmēles un lūpzivs specializētā zveja.
(1) Sardīnēm var izmantot linumu, kura acs izmērs ir mazāks par 40 mm.

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1. Zvejas aizlieguma apgabals heka saglabāšanai ICES 9.a rajonā

Zveja ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem ir aizliegta ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

no 1. oktobra līdz nākamā gada 31. janvārim:

—

43°46,5′ N, 07°54,4′ W

—

44°01,5′ N, 07°54,4′ W

—

43°25,0′ N, 09°12,0′ W

—

43°10,0′ N, 09°12,0′ W

no 1. decembra līdz nākamā gada februāra pēdējai dienai:

—

punkts Portugāles rietumu krastā pie 37°50′N platuma,

—

37°50′ N, 09°08′ W

—

37°00′ N, 09°07′ W

—

punkts Portugāles rietumu krastā pie 37°00′N platuma.

2. Zvejas aizlieguma apgabali Norvēģijas omāra saglabāšanai ICES 9.a rajonā

2.1. Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja ar grunts traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem vai ar venteriem ir aizliegta ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

no 1. jūnija līdz 31. augustam:

—

42°23′ N, 08°57′ W

—

42°00′ N, 08°57′ W

—

42°00′ N, 09°14′ W

—

42°04′ N, 09°14′ W

—

42°09′ N, 09°09′ W

—

42°12′ N, 09°09′ W

—

42°23′ N, 09°15′ W

—

42°23′ N, 08°57′ W

no 1. maija līdz 31. augustam:

—

37°45′ N, 09°00′ W

—

38°10′ N, 09°00′ W

—

38°10′ N, 09°15′ W

—

37°45′ N, 09°20′ W

2.2. Ģeogrāfiskajā apgabalā un laikposmā, kas noteikts 2.1. punkta b) apakšpunktā, ir atļauts zvejot ar grunts traļiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem vai ar venteriem ar noteikumu, ka visas Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) piezvejas izkrauj un atskaita no kvotām.

2.3. Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja 2.1. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos ārpus tajā norādītajiem laikposmiem ir aizliegta. Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) piezvejas izkrauj un atskaita no kvotām.

3. Eiropas anšova specializētās zvejas ierobežojumi ICES 8.c rajonā

3.1. Eiropas anšova specializētā zveja ar pelaģisko trali ICES 8.c rajonā ir aizliegta.

3.2. ICES 8.c rajonā ir aizliegts vienlaikus turēt uz kuģa pelaģiskos traļus un riņķvadus.

4. Stacionāro tīklu izmantošana ICES 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā uz austrumiem no 27°W

4.1. Saskaņā ar 9. panta 7. punkta a) apakšpunktu un atkāpjoties no šā pielikuma B daļas 2. punkta, ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

—

grunts žaunu tīklus, kurus izmanto heka specializētajā zvejā un kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80 mm – ICES 8.c rajonā un ICES 9. apakšapgabalā – un 100 mm – visos pārējos apgabalos, un kuru augstums nav lielāks par 100 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas,

—

ICES 9. apakšapgabalā – vairāksienu tīklus, kurus izmanto jūrasvelna specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 220 mm un kuru augstums nav lielāks par 30 acu rindām, ja ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 20 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

4.2. Regulas (ES) 2016/2336 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis, kuras šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos ir klasificētas kā aizliegtas, tiek reģistrētas, tām netiek nodarīts kaitējums, un tās tūlīt tiek atbrīvotas. Dziļūdens haizivis, kurām noteikti nozvejas limiti, tiek paturētas uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Gadījumos, kad attiecīgajai dalībvalstij kvota nav pieejama vai nav pieejama pietiekami, Komisija var izmantot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punktu. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 4.1. punktā noteiktās atkāpes.

4.3. Nosacījumi zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī.

Atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti 5. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 494/2002, ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai 3.–7. apakšapgabalā un ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā, ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem (izņemot rāmja traļus), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm diapazonā, ja attiecīgais zvejas rīks ir aprīkots ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kur acs izmērs ir 100 mm.

▼M11

5. Zvejas aizlieguma apgabali sarkanspuru pageles saglabāšanai ICES 8. apakšapgabalā

5.1.

Katru gadu no 1. februāra līdz 30. septembrim Kantabrijas jūras rietumdaļā iepretim Astūrijai un Galisijai ir aizliegts ar grunts āķu jedām (LLS) un grunts traļiem (OTB) zvejot ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

43°47'00'' N, 005°15'00'' W

—

43°47'00'' N, 005°12'00'' W

—

43°43'00'' N, 005°12'00'' W

—

43°43'00'' N, 005°15'00'' W

—

43°55'00'' N, 006°46'00'' W

—

43°55'00'' N, 006°37'00'' W

—

43°53'00'' N, 006°46'00'' W

—

43°53'00'' N, 006°37'00'' W

—

44°00'49'' N, 007°01'12'' W

—

44°00'49'' N, 006°57'26'' W

—

43°58'32'' N, 006°57'26'' W

—

43°58'32'' N, 007°01'12'' W

—

44°02'48'' N, 007°13'49'' W

—

44°00'15'' N, 007°10'03'' W

—

44°00'15'' N, 007°10'03'' W

—

44°00'15'' N, 007°13'49'' W

—

44°10'00'' N, 008°18'00'' W

—

44°10'00'' N, 008°14'00'' W

—

44°07'00'' N, 008°14'00'' W

—

44°07'00'' N, 008°18'00'' W

—

43°34'00'' N, 004°44'00'' W

—

43°34'00'' N, 004°39'00'' W

—

43°32'00'' N, 004°39'00'' W

—

43°32'00'' N, 004°44'00'' W

—

44°07'00'' N, 007°50'00'' W

—

44°07'00'' N, 007°45'00'' W

—

44°05'00'' N, 007°45'00'' W

—

44°05'00'' N, 007°50'00'' W

5.2.

Katru gadu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam Francijas karoga kuģiem ir aizliegts zvejot sarkanspuru pageli ICES 8. apakšapgabalā.

5.3.

Atpūtas zvejā sarkanspuru pageli aizliegts zvejot ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

RF1 apgabals (Cariño/Celeiro)

—

43°46'23'' N, 007°52'04'' W

—

43°48'30'' N, 007°52'04'' W

—

43°49'26'' N, 007°41'17'' W

—

43°45'44'' N, 007°33'21'' W

—

43°43'49'' N, 007°33'21'' W

RF2 apgabals (Ribadeo)

—

43°33'26'' N, 007°02'58'' W

—

43°35'27'' N, 007°02'58'' W

—

43°35'29'' N, 007°01'20'' W

—

43°33'33'' N, 007°01'20'' W

RF3 apgabals (Navia)

—

43°33'51'' N, 006°44'02'' W

—

43°35'52'' N, 006°44'02'' W

—

43°35'52'' N, 006°42'32'' W

—

43°33'52'' N, 006°42'32'' W

RF4 apgabals (Ensenada Canero)

—

43°33'10'' N, 006°28'55'' W

—

43°34'53'' N, 006°30'17'' W

—

43°36'14'' N, 006°28'13'' W

—

43°34'18'' N, 006°28'13'' W

RF5 apgabals (Ensenada de Cabrera/Ría San Martín de la Arena)

—

43°26'18'' N, 004°04'51'' W

—

43°28'22'' N, 004°04'51'' W

—

43°28'55'' N, 004°01'17'' W

—

43°26'56'' N, 004°01'17'' W

RF6 apgabals (Ría de Treto)

—

43°27'49'' N, 003°25'58'' W

—

43°28'59'' N, 003°23'36'' W

—

43°26'16'' N, 003°22'27'' W

—

43°25'09'' N, 003°24'41'' W

RF7 apgabals (Bilbao/Plentzia)

—

43°21'18'' N, 003°07'47'' W

—

43°23'18'' N, 003°07'47'' W

—

43°28'13'' N, 002°56'42'' W

—

43°26'08'' N, 002°56'42'' W

RF8 apgabals (Bermeo/Mundaka)

—

43°25'36'' N, 002°43'23'' W

—

43°27'35'' N, 002°43'23'' W

—

43°26'57'' N, 002°38'45'' W

—

43°24'57'' N, 002°38'45'' W

5.4.

Pasākumus, kas uzskaitīti 5.1.–5.3. punktā, piemēro līdz 2023. gada 31. decembrim.

VIII PIELIKUMS

BALTIJAS JŪRA

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga	Ģeogrāfiskais apgabals	Minimālais saglabāšanas references izmērs
Menca (Gadus morhua)	22.–32. apakšrajons	35cm
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)	22.–32. apakšrajons	25 cm
Lasis (Salmo salar)	22.–30. un 32. apakšrajons	60 cm
Lasis (Salmo salar)	31. apakšrajons	50 cm
Plekste (Platichthys flesus)	22.–25. apakšrajons	23 cm
	26., 27. un 28. apakšrajons	21 cm
	29.–32. apakšrajons uz dienvidiem no 59°	18 cm
Akmeņplekste (Psetta maxima)	22.–32. apakšrajons	30 cm
Gludais rombs (Scophthalmus rhombus)	22.–32. apakšrajons	30 cm
Zutis (Anguilla anguilla)	22.–32. apakšrajons	35 cm
Taimiņš (Salmo trutta)	22.–25. un 29.–32. apakšrajons	40 cm
Taimiņš (Salmo trutta)	26., 27. un 28. apakšrajons	50 cm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.1. Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 120 mm un kas izgatavots no T90 vai vismaz 105 mm un kas aprīkots ar Bacoma tipa izejas logu, kur linuma acs izmērs ir 120 mm.

1.2. Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 1.1. punkta, kuģi Baltijas jūrā var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka:

tiek pildīti minētajā tabulā uzskaitītie attiecīgie nosacījumi un mencas piezvejas nepārsniedz 10 % no visu jūras bioloģisko resursu kopējās nozvejas dzīvsvara, kas izkrauta pēc katra zvejas reisa; vai

ii)

tiek izmantoti citi ar selektivitāti saistīti pārveidojumi, kurus ir novērtējusi ZZTEK pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma un apstiprinājusi Komisija. Minēto ar selektivitāti saistīto pārveidojumu rezultātā attiecībā uz mencu tiek panākta tāda pati vai labāka selektivitāte nekā tad, ja tiek izmantots attiecīgi 120 mm T90 vai 105 mm, kas aprīkots ar Bacoma tipa izejas logu, kur linuma acs izmērs ir 120 mm.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 90 mm	22. un 23. apakšrajonā	Plekstveidīgo zivju specializētā zveja1. (1) Merlanga specializētā zveja.
Vismaz 32 mm	22.–27. apakšrajonā	Siļķes, makreles, stavridas un putasu specializētā zveja.
Vismaz 16 mm	22.–27. apakšrajonā	Brētliņas specializētā zveja (2).
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	To sugu specializētā zveja, kas nav plekstveidīgās, un to sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā.
Vismaz 16 mm	28.–32. apakšrajonā	To mazo pelaģisko sugu specializētā zveja, kuras nav minētas nekur citur tabulā.
Mazāks par 16 mm	Viss apgabals	Tūbītes specializētā zveja.
(1) Nav atļauts izmantot rāmja traļus. (2) Nozveju līdz 45 % pēc dzīvsvara var veidot siļķe.

2. Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.1. Neskarot izkraušanas pienākumu, kuģi izmanto linumu, kura acs izmērs ir vismaz 110 mm vai, kad zvejo lasi – 157 mm.

2.2. Neskarot izkraušanas pienākumu un neatkarīgi no 2.1. punkta, Baltijas jūrā kuģi var izmantot mazākus linuma acs izmērus nekā tie, kas uzskaitīti turpmākajā tabulā, ar noteikumu, ka tiek pildīti minētajā tabulā izklāstītie saistītie nosacījumi un ka mencas piezvejas nepārsniedz 10 % no visu jūras bioloģisko resursu dzīvsvara, ko izkrauj pēc katra zvejas reisa, vai laša īpatņu skaits nav lielāks par 5.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi (1)
Vismaz 90 mm	Viss apgabals	Plekstveidīgo zivju sugu specializētā zveja.
Mazāks par 90 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja.
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	To sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti un kuras nav minētas nekur citur tabulā.
(1) Kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 m, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas garāki par 9 km, un kuģiem, kuru lielākais garums ir lielāks par 12 m, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas garāki par 21 km. Maksimālais ūdenī atrašanās ilgums šādiem rīkiem ir 48 stundas, izņemot zemledus zveju.

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1. Ierobežojumi attiecībā uz zveju ar velkamajiem zvejas rīkiem

Zvejot ar velkamajiem zvejas rīkiem visu gadu ir aizliegts ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

—

54°23′ N, 14°35′ E

—

54°21′ N, 14°40′ E

—

54°17′ N, 14°33′ E

—

54°07′ N, 14°25′ E

—

54°10′ N, 14°21′ E

—

54°14′ N, 14°25′ E

—

54°17′ N, 14°17′ E

—

54°24′ N, 14°11′ E

—

54°27′ N, 14°25′ E

—

54°23′ N, 14°35′ E

2. Laša un taimiņa zvejas ierobežojumi

2.1. Laša (Salmo salar) vai taimiņa (Salmo trutta) specializētā zveja ir aizliegta:

katru gadu no 1. jūnija līdz 15. septembrim 22.–31. apakšrajona ūdeņos;

katru gadu no 15. jūnija līdz 30. septembrim 32. apakšrajona ūdeņos.

2.2. Zvejas aizlieguma sezonā aizlieguma zona atrodas tālāk par četrām jūras jūdzēm, mērot no bāzes līnijām.

2.3. Atļauts paturēt uz kuģa lašus (Salmo salar) vai taimiņus (Salmo trutta), kas nozvejoti ar murdiem.

3. Specifiski pasākumi Rīgas jūras līcī

3.1. Lai zvejotu 28.-1. apakšrajonā, kuģi saņem zvejas atļauju, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

3.2. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem izdota 3.1. punktā minētā zvejas atļauja, tiek iekļauti sarakstā, kurā norādīts kuģa vārds un iekšējās reģistrācijas numurs un kurš ir publiski pieejams tīmekļa vietnē, kuras adresi katra dalībvalsts dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

3.3. Sarakstā iekļautie kuģi atbilst šādiem nosacījumiem:

sarakstā iekļauto kuģu dzinēju kopējā jauda (kW) nedrīkst pārsniegt katras dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas 28.-1. apakšrajonā reģistrēta 2000.–2001. gadā; un

kuģa dzinēja jauda nekad nedrīkst pārsniegt 221 kW.

3.4. Ikvienu atsevišķu kuģi, kas iekļauts 3.2. punktā minētajā sarakstā, drīkst aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem, ar noteikumu, ka:

šādas aizstāšanas rezultātā attiecīgajai dalībvalstij nepalielinās kopējā dzinēju jauda, kas norādīta 3.3. punkta a) apakšpunktā; un

aizstājējkuģa dzinēja jauda nekad nepārsniedz 221 kW.

3.5. Ikviena tāda atsevišķa kuģa dzinēju, kas iekļauts 3.2. punktā minētajā sarakstā, drīkst aizstāt, ar noteikumu, ka:

dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nekad nepārsniedz 221 kW; un

aizstājējdzinēja jauda nav tāda, lai aizstāšanas rezultātā attiecīgajā dalībvalstī palielinātos 3.3. punkta a) apakšpunktā minētā dzinēju kopējā jauda.

3.6. Zveja ar trali 28.-1. apakšrajonā ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 20 m.

4. Zvejai ierobežotie apgabali

4.1. Katru gadu no 1. maija līdz 31. oktobrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

1. apgabals:

—

55°45′ N, 15°30′ E

—

55°45′ N, 16°30′ E

—

55°00′ N, 16°30′ E

—

55°00′ N, 16°00′ E

—

55°15′ N, 16°00′ E

—

55°15′ N, 15°30′ E

—

55°45′ N, 15°30′ E

2. apgabals:

—

55°00′ N, 19°14′ E

—

54°48′ N, 19°20′ E

—

54°45′ N, 19°19′ E

—

54°45′ N, 18°55′ E

—

55°00′ N, 19°14′ E

3. apgabals:

—

56°13′ N, 18°27′ E

—

56°13′ N, 19°31′ E

—

55°59′ N, 19°13′ E

—

56°03′ N, 19°06′ E

—

56°00′ N, 18°51′ E

—

55°47′ N, 18°57′ E

—

55°30′ N, 18°34′ E

—

56°13′ N, 18°27′ E

4.2. Ir atļauta laša specializētā zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst būt citi zvejas rīki.

4.3. Mencas specializētā zveja ar 5.2. punktā minētajiem zvejas rīkiem ir aizliegta.

5. Plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumi

5.1. Aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, ja tās nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos.

Suga	Ģeogrāfiskais apgabals	Laikposms
Plekste	26.–29. apakšrajons uz dienvidiem no 59° 30′ N	No 15. februāra līdz 15. maijam
Plekste	32. apakšrajons	No 15. februāra līdz 31. maijam
Akmeņplekste	25., 26. un 28. apakšrajons uz dienvidiem no 56° 50′ N	No 1. jūnija līdz 31. jūlijam

5.2. Ir aizliegta specializētā zveja ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks. Plekstes un akmeņplekstes piezvejas 6.1. punktā minētajos laikposmos drīkst paturēt uz kuģa un izkraut, nepārsniedzot 10 % (dzīvsvara) no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

6. Zušu zvejas ierobežojumi

Aizliegts paturēt uz kuģa zušus, kas nozvejoti ar jebkādiem aktīviem zvejas rīkiem. Nejauši nozvejotiem zušiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.

IX PIELIKUMS

VIDUSJŪRA

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga	Viss apgabals
Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)	25 cm
Gredzenotais jūras plaudis (Diplodus annularis)	12 cm
Asdeguna jūras plaudis (Diplodus puntazzo)	18 cm
Baltais jūras plaudis (Diplodus sargus)	23 cm
Divsvītru jūras plaudis (Diplodus vulgaris)	18 cm
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	9 cm (1)
Grūperi (Epinephelus spp.)	45 cm
Svītrainais jūras plaudis (Lithognathus mormyrus)	20 cm
Heks (Merluccius merluccius)	20 cm
Jūras barbes (Mullus spp.)	11 cm
Sudrabotā pagele (Pagellus acarne)	17 cm
Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo)	33 cm
Parastā pagele (Pagellus erythrinus)	15 cm
Parastā jūraskarūsa (Pagrus pagrus)	18 cm
Poliprions (Polyprion americanus)	45 cm
Sardīne (Sardina pilchardus)	11 cm (2), (4)
Makreles (Scomber spp.)	18 cm
Parastā jūrasmēle (Solea vulgaris)	20 cm
Zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)	20 cm
Stavrida (Trachurus spp.)	15 cm
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	20 mm CL (3)
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	70 mm TL (3)
Omārs (Homarus gammarus)	105 mm CL (3)
Omārs (Homarus gammarus)	300 mm TL (3)
Langusti (Palinuridae)	90 mm CL (3)
Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)	20 mm CL (3)
Ķemmīšgliemene (Pecten jacobeus)	10 cm
Cietgliemenes (Venerupis spp.)	25 mm
▼M9
Gliemenes Venus spp.	25 mm (5)
▼B
(1) Dalībvalstis drīkst pārrēķināt minimālo saglabāšanas references izmēru 110 īpatņos uz kg. (2) Dalībvalstis drīkst pārrēķināt minimālo saglabāšanas references izmēru 55 īpatņos uz kg. (3) CL (carapace length) – galvkrūšu vairoga garums; TL (total length) – kopējais garums. (4) Šis minimālais saglabāšanas references izmērs neattiecas uz sardīņu mazuļiem, kas ir izkrauti cilvēku patēriņam, ja tie ir nozvejoti ar laivas velkamiem vadiem vai no krasta velkamiem vadiem, un to zveja ir atļauta saskaņā ar attiecīgu valstu noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantā minētajā pārvaldības plānā, ja attiecīgo sardīņu krājumi ir bioloģiski drošās robežās. (5) Izņēmuma kārtā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim minimālais saglabāšanas references izmērs gliemenēm Venus spp. Itālijas teritoriālajos ūdeņos Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 9., 10, 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā, ir 22 mm.

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Vidusjūrā piemēro šādus linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs (1)	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Āmis ar kvadrātveida acīm (2), kuru izmērs ir vismaz 40 mm	Viss apgabals	Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm2
Vismaz 20 mm	Viss apgabals	Sardīnes un Eiropas anšova specializētā zveja
(1) Ir aizliegts izmantot linumu, kura auklas diametrs ir lielāks par 3 mm vai kurš izgatavots no daudzkārtu auklām, vai linumu, kura auklas diametrs ir lielāks par 6 mm jebkurā grunts traļa daļā. (2) Uz kuģa ir atļauts turēt vai izmantot tikai viena veida linumu (ar 40 mm kvadrātveida acīm vai 50 mm rombveida acīm).

2. Aptverošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 14 mm	Viss apgabals	Nav

3. Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Vidusjūrā piemēro šādus grunts žaunu tīklu linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	Nav

4. Spēkā esošās un atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1967/2006 9. pantam izsniegtās atkāpes no 1., 2. un 3. punkta noteikumiem attiecībā uz laivas velkamiem vadiem un no krasta velkamiem vadiem, uz ko attiecas minētās regulas 19. pantā minētais pārvaldības plāns, turpina piemērot, ja vien šīs regulas 15. pantā nav noteikts citādi.

C DAĻA

Zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

1. Dragu izmantošanas ierobežojumi

Dragu maksimālais platums ir 3 m, izņemot dragas, ko izmanto sūkļu specializētajā zvejā.

2. Riņķvadu izmantošanas ierobežojumi

Riņķvadu un zvejas vadu bez savilcējtrosēm garums nepārsniedz 800 m un augstums 120 m, izņemot riņķvadus, ko izmanto tunzivju specializētajā zvejā.

3. Stacionāro tīklu izmantošanas ierobežojumi

3.1. Aizliegts izmantot šādus stacionāros tīklus:

vairāksienu tīklu, kura augstums pārsniedz 4 m;

grunts žaunu tīklu vai kombinēto vairāksienu un žaunu tīklu, kura augstums pārsniedz 10 m, izņemot tad, ja šādi tīkli ir īsāki par 500 m, – tādā gadījumā maksimālais atļautais augstums ir 30 m.

3.2. Aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas izgatavoti no auklas, kuras diametrs ir lielāks par 0,5 mm.

3.3. Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot kombinētos žaunu tīklus un vairāksienu tīklus vairāk nekā 2 500 m garumā un žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus vairāk nekā 6 000 m garumā.

4. Āķu jedu izmantošanas ierobežojumi

4.1. Uz kuģiem, kas zvejo ar grunts āķu jedām, aizliegts turēt vai izmantot vairāk nekā 5 000 āķu, izņemot kuģus, kuru zvejas reisu ilgums pārsniedz trīs dienas; tādā gadījumā uz tiem drīkst turēt vai izmantot ne vairāk kā 7 000 āķu.

4.2. Uz kuģiem, kas zvejo ar peldošām āķu jedām, aizliegts turēt vai izmantot vairāk nekā šādu āķu skaitu vienam kuģim:

2 500 āķu zobenzivs specializētajā zvejā; un

5 000 āķu garspuru tunzivs specializētajā zvejā.

4.3. Uz kuģa, kura zvejas reisu ilgums pārsniedz 2 dienas, drīkst būt tāds pats skaits rezerves āķu.

5. Zivju ķeramo grozu un venteru izmantošanas ierobežojumi

Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot vairāk nekā 250 zivju ķeramo grozu vai venteru vienam kuģim, lai zvejotu dziļūdens vēžveidīgos.

6. Sarkanās zobaines specializētās zvejas ierobežojumi

Ir aizliegta sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) specializētā zveja ar šādiem zvejas rīkiem:

—

žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm,

—

āķu jedas ar āķiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 3,95 cm un platums mazāks par 1,65 cm.

7. Ierobežojumi attiecībā uz zveju ar žebērkļu šautenēm

Aizliegts zvejot ar žebērkļu šautenēm, ja tās izmanto kopā ar zemūdens elpošanas aparātu (akvalangu) vai naktī no saulrieta līdz rītausmai.

X PIELIKUMS

MELNĀ JŪRA

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga	Minimālais saglabāšanas references izmērs
Akmeņplekste (Psetta maxima)	45 cm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri attiecībā uz bentiskiem krājumiem

Melnajā jūrā piemēro šādus linuma acs izmērus:

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 40 mm	Viss apgabals	Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm ()
(1) Uz kuģa ir atļauts turēt vai izmantot tikai viena veida linumu (ar 40 mm kvadrātveida acīm vai 50 mm rombveida acīm).

2. Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Melnajā jūrā piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 400 mm	Viss apgabals	Grunts žaunu tīkli, ja tie izmantoti akmeņplekstes zvejai

3. Traļu un dragu izmantošanas ierobežojumi

Traļu vai dragu izmantošana vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 1 000 m, ir aizliegta.

XI PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ŪDEŅI INDIJAS OKEĀNĀ UN ATLANTIJAS OKEĀNA RIETUMU DAĻĀ

A DAĻA

1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Savienības ūdeņos Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā piemēro šādus linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 100 mm	Visi ūdeņi Francijas Gviānas atkrastē, kas ir Francijas suverenitātē vai jurisdikcijā	Nav
Vismaz 45 mm	Visi ūdeņi Francijas Gviānas atkrastē, kas ir Francijas suverenitātē vai jurisdikcijā	Garneļu (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) specializētā zveja

2. Aptverošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 14 mm	Viss apgabals	Nav

B DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

Zvejas darbību ierobežojumi 24 jūdžu zonā ap Majotas salu

Kuģiem ir aizliegts izmantot riņķvadus, lai zvejotu tunzivju un tunzivjveidīgo zivju barus 24 jūras jūdžu zonā pie Majotas krasta, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.

XII PIELIKUMS

NEAFC PĀRVALDĪBAS APGABALS

A DAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga	NEAFC
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)	30 cm
Jūras līdaka (Molva molva)	63 cm
Zilā jūras līdaka (Molva dipterygia)	70 cm
Makreles (Scomber spp.)	30 cm
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm

B DAĻA

Linuma acs izmēri

1. Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

NEAFC pārvaldības apgabalā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

Āmja linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 100 mm	Viss apgabals	Nav
Vismaz 35 mm	Viss apgabals	Putasu specializētā zveja
Vismaz 32 mm	ICES 1. un 2. apakšapgabals	Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) specializētā zveja Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 22
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	Makreles, moivas un argentīnas specializētā zveja

2. Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

NEAFC pārvaldības apgabalā piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 220 mm	Viss apgabals	Nav

C DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1. Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos

1.1. Ir aizliegts zvejot sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES 5. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES 12. un 14. apakšapgabalā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ir atļauts zvejot sarkanasarus no 11. maija līdz 31. decembrim apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu (“sarkanasaru aizsardzības apgabals”):

—

64°45′ N, 28°30′ W

—

62°50′ N, 25°45′ W

—

61°55′ N, 26°45′ W

—

61°00′ N, 26°30′ W

—

59°00′ N, 30°00′ W

—

59°00′ N, 34°00′ W

—

61°30′ N, 34°00′ W

—

62°50′ N, 36°00′ W

—

64°45′ N, 28°30′ W.

1.2. Neatkarīgi no 1.1. punkta ar Savienības tiesību aktu var atļaut sarkanasaru zveju ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim, balstoties uz zinātniskiem ieteikumiem un ar noteikumu, ka attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā NEAFC ir pieņēmusi sarkanasaru krājumu atjaunošanas plānu. Šādā zvejā piedalās tikai Savienības kuģi, kas no savas dalībvalsts ir saņēmuši attiecīgu atļauju, par kuru ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantā paredzēto prasību.

1.3. Aizliegts izmantot traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm.

1.4. Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

1.5. To zvejas kuģu kapteiņi, kas iesaistījušies zvejā ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala, Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu pēc tam, kad attiecīgās kalendārās dienas zvejas darbības ir pabeigtas. Ziņojumā norāda uz kuģa paturētās nozvejas, kas iegūtas kopš pēdējās paziņošanas par nozveju.

1.6. Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantam atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

1.7. Šīs daļas 1.6. punktā minētos ziņojumus sagatavo saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

2. Īpaši noteikumi zilo jūras līdaku aizsardzībai

2.1. Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu zilo jūras līdaku, kas pārsniedz 6 tonnas vienā zvejas reisā, tajos ICES 6.a rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Skotijas kontinentālā šelfa mala

—

59°58′ N, 07°00′ W

—

59°55′ N, 06°47′ W

—

59°51′ N, 06°28′ W

—

59°45′ N, 06°38′ W

—

59°27′ N, 06°42′ W

—

59°22′ N, 06°47′ W

—

59°15′ N, 07°15′ W

—

59°07′ N, 07°31′ W

—

58°52′ N, 07°44′ W

—

58°44′ N, 08°11′ W

—

58°43′ N, 08°27′ W

—

58°28′ N, 09°16′ W

—

58°15′ N, 09°32′ W

—

58°15′ N, 09°45′ W

—

58°30′ N, 09°45′ W

—

59°30′ N, 07°00′ W

—

59°58′ N, 07°00′ W;

Rosemary sēkļa mala

—

60°00′ N, 11°00′ W

—

59°00′ N, 11°00′ W

—

59°00′ N, 09°00′ W

—

59°30′ N, 09°00′ W

—

59°30′ N, 10°00′ W

—

60°00′ N, 10°00′ W

—

60°00′ N, 11°00′ W

izņemot apgabalu, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

59°15′ N, 10°24′ W

—

59°10′ N, 10°22′ W

—

59°08′ N, 10°07′ W

—

59°11′ N, 09°59′ W

—

59°15′ N, 09°58′ W

—

59°22′ N, 10°02′ W

—

59°23′ N, 10°11′ W

—

59°20′ N, 10°19′ W

—

59°15′ N, 10°24′ W.

2.2. Ja uz zilajām jūras līdakām attiecas izkraušanas pienākums, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/201315. pantā, 2.1. punktu nepiemēro.

Zilo jūras līdaku zveja, izmantojot jebkādus zvejas rīkus, 2.1. punktā minētajā laikposmā un apgabalos ir aizliegta.

2.3. Ieejot 2.1. punktā minētajos apgabalos un izejot no tiem, zvejas kuģa kapteinis kuģa žurnālā reģistrē ieiešanas un iziešanas datumu, laiku un vietu.

2.4. Ja jebkurā no abiem 2.1. punktā minētajiem apgabaliem kuģa nozveja sasniedz 6 tonnas zilo jūras līdaku:

tas nekavējoties pārtrauc zveju un iziet no apgabala, kurā tas atrodas;

tas nedrīkst atgriezties nevienā no apgabaliem, pirms nozveja ir izkrauta;

tas nedrīkst atlaist jūrā nekādu daudzumu zilo jūras līdaku.

2.5. Regulas (ES) 2016/233616. pantā minētie novērotāji, kuri norīkoti darbam uz zvejas kuģiem, kas atrodas vienā no 1. punktā minētajiem apgabaliem, ņem atbilstīgus paraugus no zilo jūras līdaku nozvejas, mēra paraugos atlasītās zivis un nosaka apakšparaugos atlasītu zivju dzimumgatavību. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, dalībvalstis izstrādā detalizētus paraugu ņemšanas un rezultātu apkopojumu protokolus.

2.6. Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un žaunu tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

—

60°58,76′ N, 27°27,32′ W

—

60°56,02′ N, 27°31,16′ W

—

60°59,76′ N, 27°43,48′ W

—

61°03,00′ N, 27°39,41′ W

—

60°58,76′ N, 27°27,32′ W.

3. Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā

3.1. Sarkanasaru specializētā zveja starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā ir atļauta katru gadu tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši sarkanasarus NEAFC pārvaldības apgabalā.

3.2. Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

3.3. Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

3.4. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, šajā zvejniecībā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu.

3.5. Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantam atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

3.6. Dalībvalstis nodrošina to, ka zinātniskie novērotāji vāc zinātnisku informāciju uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Savāktā informācija obligāti ietver reprezentatīvus datus par nozvejas sastāvu dzimuma, vecuma un garuma ziņā (sadalījumā pa dziļumiem). Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo šo informāciju ICES.

3.7. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.

4. Rokala pikšas četrstūra zona ICES 6. apakšapgabalā

Visu veidu zveja, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

—

57°00′ N, 15°00′ W

—

57°00′ N, 14°00′ W

—

56°30′ N, 14°00′ W

—

56°30′ N, 15°00′ W

—

57°00′ N, 15°00′ W.

D DAĻA

Zvejas aizlieguma apgabali jutīgu dzīvotņu aizsardzībai

1. Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta šādos apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Reykjanes grēdas daļa:

—

55°04.5327′ N, 36°49.0135′ W

—

55°05.4804′ N, 35°58.9784′ W

—

54°58.9914′ N, 34°41.3634′ W

—

54°41.1841′ N, 34°00.0514′ W

—

54°00′ N, 34°00′ W

—

53°54.6406′ N, 34°49.9842′ W

—

53°58.9668′ N, 36°39.1260′ W

—

55°04.5327′ N, 36°49.0135′ W

MAR apgabala ziemeļu daļa:

—

59°45′ N, 33°30′ W

—

57°30′ N, 27°30′ W

—

56°45′ N, 28°30′ W

—

59°15′ N, 34°30′ W

—

59°45′ N, 33°30′ W

Mar apgabala centrālā daļa (Charlie-Gibbs lūzuma zona un subpolārā frontālā zona):

—

53°30′ N, 38°00′ W

—

53°30′ N, 36°49′ W

—

55°04.5327′ N, 36°49′ W

—

54°58.9914′ N, 34°41.3634′ W

—

54°41.1841′ N, 34°00′ W

—

53°30′ N, 30°00′ W

—

51°30′ N, 28°00′ W

—

49°00′ N, 26°30′ W

—

49°00′ N, 30°30′ W

—

51°30′ N, 32°00′ W

—

51°30′ N, 38°00′ W

—

53°30′ N, 38°00′ W

MAR apgabala dienvidu daļa:

—

44°30′ N, 30°30′ W

—

44°30′ N, 27°00′ W

—

43°15′ N, 27°15′ W

—

43°15′ N, 31°00′ W

—

44°30′ N, 30°30′ W

Altair jūras pacēlumi:

—

45°00′ N, 34°35′ W

—

45°00′ N, 33°45′ W

—

44°25′ N, 33°45′ W

—

44°25′ N, 34°35′ W

—

45°00′ N, 34°35′ W

Antialtair jūras pacēlumi:

—

43°45′ N, 22°50′ W

—

43°45′ N, 22°05′ W

—

43°25′ N, 22°05′ W

—

43°25′ N, 22°50′ W

—

43°45′ N, 22°50′ W

Hatton sēklis:

—

59°26′ N, 14°30′ W

—

59°12′ N, 15°08′ W

—

59°01′ N, 17°00′ W

—

58°50′ N, 17°38′ W

—

58°30′ N, 17°52′ W

—

58°30′ N, 18°22′ W

—

58°03′ N, 18°22′ W

—

58°03′ N, 17°30′ W

—

57°55′ N, 17°30′ W

—

57°45′ N, 19°15′ W

—

58°11,15′ N, 18°57,51′ W

—

58°11,57′ N, 19°11,97′ W

—

58°27,75′ N, 19°11,65′ W

—

58°39,09′ N, 19°14,28′ W

—

58°38,11′ N, 19°01,29′ W

—

58°53,14′ N, 18°43,54′ W

—

59°00,29′ N, 18°01,31′ W

—

59°08,01′ N, 17°49,31′ W

—

59°08,75′ N, 18°01,47′ W

—

59°15,16′ N, 18°01,56′ W

—

59°24,17′ N, 17°31,22′ W

—

59°21,77′ N, 17°15,36′ W

—

59°26,91′ N, 17°01,66′ W

—

59°42,69′ N, 16°45,96′ W

—

59°20,97′ N, 15°44,75′ W

—

59°21′ N, 15°40′ W

—

59°26′ N, 14°30′ W

Rockall plato ziemeļrietumu daļa:

—

57°00′ N, 14°53′ W

—

57°37′ N, 14°42′ W

—

57°55′ N, 14°24′ W

—

58°15′ N, 13°50′ W

—

57°57′ N, 13°09′ W

—

57°50′ N, 13°14′ W

—

57°57′ N, 13°45′ W

—

57°49′ N, 14°06′ W

—

57°29′ N, 14°19′ W

—

57°22′ N, 14°19′ W

—

57°00′ N, 14°34′ W

—

56°56′ N, 14°36′ W

—

56°56′ N, 14°51′ W

—

57°00′ N, 14°53′ W

Rockall plato dienvidrietumu daļa (Empress of Britain sēklis):

1. apgabals

—

56°24′ N, 15°37′ W

—

56°21′ N, 14°58′ W

—

56°04′ N, 15°10′ W

—

55°51′ N, 15°37′ W

—

56°10′ N, 15°52′ W

—

56°24′ N, 15°37′ W

2. apgabals

—

55°56.90 N -16°11.30 W

—

55°58.20 N -16°11.30 W

—

55°58.30 N -16°02.80 W

—

55°56.90 N -16°02.80 W

—

55°56.90 N -16°11.30 W

3. apgabals

—

55°49.90 N -15°56.00 W

—

55°48.50 N -15°56.00 W

—

55°48.30 N -15°50.60 W

—

55°49.60 N -15°50.60 W

—

55°49.90 N -15°56.00 W

Edora sēklis

—

56°26.00 N -22°26.00 W

—

56°28.00 N -22°04.00 W

—

56°16.00 N -21°42.00 W

—

56°05.00 N -21°40.00 W

—

55°55.00 N -21°47.00 W

—

55°45.00 N -22°00.00 W

—

55°43.00 N -23°14.00 W

—

55°50.00 N -23°16.00 W

—

56°05.00 N -23°06.00 W

—

56°18.00 N -22°43.00 W

—

56°26.00 N -22°26.00 W

Rockall plato dienvidrietumu daļas sēklis

1. apgabals

—

55°58.16 N -16°13.18 W

—

55°58.24 N -16°02.56 W

—

55°54.86 N -16°05.55 W

—

55°58.16 N -16°13.18 W

2. apgabals

—

55°55.86 N -15°40.84 W

—

55°51.00 N -15°37.00 W

—

55°47.86 N -15°53.81 W

—

55°49.29 N -15°56.39 W

—

55°55.86 N -15°40.84 W

Hatton-Rockall baseins

1. apgabals

—

58°00.15 N -15°27.23 W

—

58°00.15 N -15°38.26 W

—

57°54.19 N -15°38.26 W

—

57°54.19 N -15°27.23 W

—

58°00.15 N -15°27.23 W

2. apgabals

—

58° 06.46 N -16° 37.15 W

—

58° 15.93 N -16° 28.46 W

—

58° 06.77 N -16° 10.40 W

—

58° 03.43 N -16° 10.43 W

—

58° 01.49 N -16° 25.19 W

—

58° 02.62 N -16° 36.96 W

—

58° 06.46 N -16° 37.15 W

Hatton sēklis 2

1. apgabals

—

57°51.76 N -18°05.87 W

—

57°55.00 N -17°30.00 W

—

58°03.00 N -17°30.00 W

—

57°53.10 N -16°56.33 W

—

57°35.11 N -18°02.01 W

—

57°51.76 N -18°05.87 W

2. apgabals

—

57°59.96 N -19°05.05 W

—

57°45.00 N -19°15.00 W

—

57°50.07 N -18°23.82 W

—

57°31.13 N -18°21.28 W

—

57°14.09 N -19°28.43 W

—

57°02.21 N -19°27.53 W

—

56°53.12 N -19°28.97 W

—

56°50.22 N -19°33.62 W

—

56°46.68 N -19°53.72 W

—

57°00.04 N -20°04.22 W

—

57°10.31 N -19°55.24 W

—

57°32.67 N -19°52.64 W

—

57°46.68 N -19°37.86 W

—

57°59.96 N -19°05.05 W

Logachev pacēlums:

—

55°17′ N, 16°10′ W

—

55°34′ N, 15°07′ W

—

55°50′ N, 15°15′ W

—

55°33′ N, 16°16′ W

—

55°17′ N, 16°10′ W

Rockall pacēluma rietumu daļa:

—

57°20′ N, 16°30′ W

—

57°05′ N, 15°58′ W

—

56°21′ N, 17°17′ W

—

56°40′ N, 17°50′ W

—

57°20′ N, 16°30′ W

2. Ja NEAFC pārvaldības apgabalā veiktu zvejas darbību laikā jaunajos vai esošajos grunts zvejas apgabalos ar zvejas rīku kopu nozvejoto dzīvu koraļļu vai dzīvu sūkļu daudzums pārsniedz 60 kg dzīvu koraļļu un/vai 800 kg dzīvu sūkļu, zvejas kuģis informē karoga valsti, pārtrauc zveju un novirza kuģi vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, ko, pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu precīzai minētās nozvejas ieguves vietai.

XIII PIELIKUMS

MAZINĀŠANAS PASĀKUMI AR MĒRĶI SAMAZINĀT JUTĪGU SUGU NEJAUŠAS NOZVEJAS

Piemēro šādus pasākumus ar mērķi uzraudzīt un samazināt jutīgu sugu nejaušas nozvejas:

Pasākumi, kas izklāstīti A, B un C daļā.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai savāktu zinātniskos datus par jutīgu sugu nejaušām nozvejām.

ICES, ZZTEK vai GFCM ietvaros apstiprināto zinātnisko pierādījumu par zvejas rīku negatīvo ietekmi uz jutīgām sugām rezultātā dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par papildu mazināšanas pasākumiem, lai samazinātu attiecīgo sugu nejaušas nozvejas vai nejaušas nozvejas konkrētā apgabalā, pamatojoties uz šīs regulas 15. pantu.

Dalībvalstis uzrauga un novērtē saskaņā ar šo pielikumu noteikto mazināšanas pasākumu efektivitāti.

A DAĻA

Vaļveidīgie

1. Zvejniecības, kurās akustisko atbaidīšanas ierīču izmantošana ir obligāta

▼M6

1.1. Ir aizliegts:

kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 m vai vairāk, izmantot zvejas rīkus konkrētos apgabalos, kā noteikts turpmāk, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

Apgabals	Zvejas rīks
Baltijas jūras apgabals, kas norobežots ar līniju, kura novilkta no Zviedrijas krasta punkta pie 13° E garuma, tad taisni uz dienvidiem līdz 55° N platuma, tad taisni uz austrumiem līdz 14° E garuma, tad taisni uz ziemeļiem līdz Zviedrijas krastam; un apgabals, kas norobežots ar līniju, kura novilkta no Zviedrijas austrumu krasta punktā pie 55°30′ N platuma, tad taisni uz austrumiem 15° austrumu garuma, tad taisni uz ziemeļiem līdz 56° N platuma, tad taisni uz austrumiem līdz 16° E garuma, tad taisni uz ziemeļiem līdz Zviedrijas krastam	Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls
Baltijas jūras 24. apakšrajons (izņemot iepriekš minēto apgabalu)	Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls
ICES 4. apakšapgabals un ICES 3.a rajons (tikai no 1. augusta līdz 31. oktobrim)	Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls, vai šo tīklu kombinācija, kuru kopējais garums nepārsniedz 400 m
	Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls ≥ 220 mm
ICES 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.j rajons	Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls
ICES 7.d rajons	Jebkāds grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls

visiem kuģiem izmantot zvejas rīkus konkrētos apgabalos, kā noteikts turpmāk, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

Apgabals		Zvejas rīks
Smilšu sēkļa Ryf Mew rietumu un austrumu daļā (iekšējais un ārējais Puckas sēklis Natura 2000 teritorijā Zatoka Pucka Półwysep Helski (PLH220032) un ārpus tās) Apgabals ir definēts kā jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:		Stacionāri tīkli ()
— 54,606030°N	— 18,803830°E
— 54,631210°N	— 18,772230°E
— 54,681520°N	— 18,711720°E
— 54,694090°N	— 18,690050°E
— 54,701420°N	— 18,652120°E
— 54,717640°N	— 18,628640°E
— 54,789790°N	— 18,418240°E
— 54,770450°N	— 18,412820°E
— 54,754770°N	— 18,392950°E
— 54,727580°N	— 18,390240°E
— 54,721830°N	— 18,402890°E
— 54,720780°N	— 18,416430°E
— 54,705080°N	— 18,436300°E
— 54,695130°N	— 18,467000°E
— 54,687800°N	— 18,460680°E
— 54,660040°N	— 18,457070°E
— 54,633310°N	— 18,463390°E
— 54,628590°N	— 18,469710°E
— 54,632780°N	— 18,510350°E
— 54,615480°N	— 18,507640°E
— 54,584510°N	— 18,537440°E
— 54,550380°N	— 18,554600°E
— 54,541970°N	— 18,543760°E
— 54,510950°N	— 18,543760°E
— 54,486220°N	— 18,564530°E
— 54,592910°N	— 18,808350°E
Natura 2000 teritorijā “Sydvästskånes utsjövatten” (SE0430187) šo aizliegumu piemēro no 1. maija līdz 31. oktobrim. Apgabals ir definēts kā jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:		Stacionāri tīkli ()
— 55,35106°N	— 12,97893°E
— 55,22202°N	— 13,53572°E
— 55,01445°N	— 13,39068°E
— 55,01099°N	— 13,20750°E
— 55,07472°N	— 13,16464°E
— 55,12709°N	— 12,97429°E
— 55,09678°N	— 12,97513°E
— 55,16606°N	— 12,79373°E
— 55,24938°N	— 12,67606°E
— 55,30773°N	— 12,63771°E
— 55,33667°N	— 12,64080°E
— 55,34481°N	— 12,69023°E
— 55,30593°N	— 12,70856°E
— 55,27558°N	— 12,80246°E
— 55,26932°N	— 12,88011°E
— 55,27786°N	— 12,92801°E
(1) Daļēji dreifējoši tīkli, kas Eiropas Komisijas izveidotajā flotes reģistrā klasificēti kā žaunu tīkli (GNS), kuri vienā pusē ir noenkuroti pie grunts, ietilpst stacionāro tīklu definīcijā.;

1.2. Šīs daļas 1.1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

1.3. Dalībvalstis, izmantojot zinātniskus pētījumus vai izmēģinājuma projektus, veic vajadzīgos pasākumus, lai uzraudzītu un novērtētu akustisko atbaidīšanas ierīču izmantošanas ietekmi ilgākā laikposmā attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos.

2. Zvejniecības, kas jāuzrauga

2.1. Uzraudzības shēmas realizē katru gadu, un tās nosaka kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuru lielākais garums ir 15 m vai vairāk, lai uzraudzītu vaļveidīgo piezveju, attiecībā uz turpmāk minētajām zvejniecībām un ievērojot turpmāk minētos nosacījumus.

Apgabals	Zvejas rīks
ICES 6., 7. un 8. apakšapgabals	Pelaģiskie traļi (vienkuģa un pāru traļi)
Vidusjūra (uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna)	Pelaģiskie traļi (vienkuģa un pāru traļi)
ICES 6.a, 7.a, 7.b, 8.a, 8.b, 8.c, un 9.a rajons	Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls, kura linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks
ICES 4. apakšapgabals, ICES 6.a rajons un ICES 7. apakšapgabals, izņemot ICES 7.c un 7.k rajonu	Dreifējoši tīkli
ICES 3.a, 3.b, 3.c, 3.d rajons uz dienvidiem no 59° N, 3.d uz ziemeļiem no 59° (tikai no 1. jūnija līdz 30. septembrim), un ICES 4. un 9. apakšapgabals	Pelaģiskie traļi (vienkuģa un pāru traļi)
ICES 6., 7., 8. un 9. apakšapgabals	Traļi ar lielu vertikālo atvērumu
ICES 3.b, 3.c un 3.d rajons	Grunts žaunu tīkls vai iepinējtīkls, kura linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks

2.2. Šīs daļas 2.1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

▼M6

3. Īpaši pasākumi Baltijas jūrā

3.1.

Turpmāk norādītajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno turpmāk norādītās koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu, ir atļauta tikai zveja ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām un āķu jedām:

“Atklātās jūras ziemeļu sēklis” (Northern Midsea Bank):

— 56,241°N	— 17,042°E
— 56,022°N	— 17,202°E
— 56,380°N	— 17,675°E
— 56,145°N	— 17,710°E

3.2.

Zveja ar visu veidu stacionāriem tīkliem ( 21 ) ir aizliegta turpmāk norādītajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Natura 2000 teritorija “Hoburgs bank och Midsjöbankarna” (SE0330308)

— 55,64194°N	— 17,55060°E
— 55,77718°N	— 17,45729°E
— 55,80195°N	— 17,32586°E
— 55,69214°N	— 17,11479°E
— 55,54258°N	— 17,18434°E
— 55,50003°N	— 17,00016°E
— 55,37749°N	— 16,58925°E
— 56,01093°N	— 16,61700°E
— 56,45158°N	— 17,14420°E
— 56,50419°N	— 18,05446°E
— 56,84110°N	— 18,08191°E
— 56,82638°N	— 18,64635°E
— 56,67028°N	— 18,75222°E
— 56,40337°N	— 18,60704°E
— 55,79712°N	— 18,03668°E
— 55,78242°N	— 17,99611°E
— 55,64194°N	— 17,55060°E

“Atklātās jūras dienvidu sēklis” (Southern Midsea Bank):

Atklātās jūras dienvidu sēklis ir Zviedrijai piekrītošā atklātās jūras dienvidu sēkļa daļa, kas aptver visus ūdeņus starp Natura 2000 teritoriju “Hoburgs bank och Midsjöbankarna” (SE0330308) un Zviedrijas–Polijas robežu. Polijas ūdeņi ir apgabals, ko norobežo šādas koordinātas:

— 55,377°N	— 16,589°E
— 55,466°N	— 17,538°E
— 55,797°N	— 18,037°E

3.3.

No 1. novembra līdz 31. janvārim zveja ar stacionāriem tīkliem (21) ir aizliegta apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

Natura 2000 teritorija “Adler Grund and Rønne Banke” (DK00VA261)

— 55,035336°N	— 14,459815°E
— 54,971063°N	— 14,607236°E
— 54,812483°N	— 14,413654°E
— 54,812496°N	— 14,171885°E

Natura 2000 teritorija “Adlergrund” (DE1251301)

— 55,64194°N	— 17,55060°E
— 55,77718°N	— 17,45729°E
— 55,80195°N	— 17,32586°E
— 55,69214°N	— 17,11479°E
— 55,54258°N	— 17,18434°E
— 55,50003°N	— 17,00016°E
— 55,37749°N	— 16,58925°E
— 56,01093°N	— 16,61700°E
— 56,45158°N	— 17,14420°E
— 56,50419°N	— 18,05446°E
— 56,84110°N	— 18,08191°E
— 56,82638°N	— 18,64635°E
— 56,67028°N	— 18,75222°E
— 56,40337°N	— 18,60704°E
— 55,79712°N	— 18,03668°E
— 55,78242°N	— 17,99611°E
— 55,64194°N	— 17,55060°E

Natura 2000 teritorija “Westliche Rönnebank” (DE1249301)

— 54,70283°N	— 14,10320°E
— 54,64811°N	— 13,99096°E
— 54,66159°N	— 13,97909°E
— 54,67779°N	— 13,96169°E
— 54,69590°N	— 13,93852°E
— 54,70927°N	— 13,91839°E
— 54,71866°N	— 13,90198°E
— 54,74805°N	— 13,96202°E
— 54,77042°N	— 14,00388°E
— 54,76700°N	— 14,00920°E
— 54,72013°N	— 14,07838°E
— 54,70283°N	— 14,10320°E

Natura 2000 teritorija “Pommersche Bucht mit Oderbank” (DE1652301)

— 54,12615°N	— 14,20141°E
— 54,23882°N	— 14,16802°E
— 54,27765°N	— 14,06962°E
— 54,44113°N	— 14,07828°E
— 54,50001°N	— 14,05618°E
— 54,50001°N	— 14,05786°E
— 54,50000°N	— 14,74218°E
— 54,49839°N	— 14,74796°E
— 54,38175°N	— 14,59768°E
— 54,16732°N	— 14,35027°E
— 54,12576°N	— 14,23746°E
— 54,12608°N	— 14,20783°E
— 54,12615°N	— 14,20141°E

Natura 2000 teritorija “Greifswalder Boddenrandschwelle und Teile der Pommerschen Bucht” (DE1749302)

Jūras apgabals, ko norobežo:

loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

— 54,34995°N	— 13,75007°E
— 54,35002°N	— 13,78340°E
— 54,31672°N	— 13,88336°E
— 54,25958°N	— 14,00053°E
— 54,27765°N	— 14,06962°E
— 54,23882°N	— 14,16802°E
— 54,12615°N	— 14,20141°E
— 54,18295°N	— 13,98338°E
— 54,14431°N	— 13,86995°E
— 54,14633°N	— 13,83198°E
— 54,14714°N	— 13,83127°E
— 54,15004°N	— 13,82926°E
— 54,15088°N	— 13,82880°E
— 54,15144°N	— 13,82881°E
— 54,18832°N	— 13,82347°E
— 54,18832°N	— 13,82346°E
— 54,19374°N	— 13,82268°E
— 54,21375°N	— 13,80557°E
— 54,23009°N	— 13,79156°E
— 54,23160°N	— 13,77499°E
— 54,23358°N	— 13,75603°E
— 54,27407°N	— 13,72601°E;

krasta līnija no 54,35002° N 13,72601°E līdz 54,27765°N 13,75007°E.

Natura 2000 teritorija “Ostoja na Zatoce Pomorskiej” (PLH990002)

Jūras apgabals, ko norobežo:

loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

— 54,32395°N	— 15,38526°E
— 54,25835°N	— 15,38440°E
— 54,24455°N	— 15,38422°E
— 54,19953°N	— 15,38237°E
— 54,16881°N	— 15,38111°E
— 54,15807°N	— 15,38067°E
— 54,15804°N	— 15,38067°E;

krasta līnija no 54,15804°N 15,38067°E līdz 54,00013°N 14,65346°E;

loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

— 54,00013°N	— 14,65346°E
— 53,99989°N	— 14,65269°E
— 53,99982°N	— 14,65200°E
— 53,99987°N	— 14,65201°E
— 54,01629°N	— 14,64664°E
— 53,97913°N	— 14,49071°E
— 53,95057°N	— 14,43891°E
— 53,93854°N	— 14,45827°E;

krasta līnija no 53,93854°N 14,45827°E līdz 53,92176°N 14,28495°E;

loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas (slejās norādītajā secībā):

— 53,92176°N	— 14,28495°E	— 54,48498°N	— 14,79511°E	— 54,47014°N	— 14,85220°E
— 53,92905°N	— 14,28883°E	— 54,48476°N	— 14,79733°E	— 54,47135°N	— 14,85316°E
— 53,93619°N	— 14,29442°E	— 54,48434°N	— 14,79876°E	— 54,47238°N	— 14,85454°E
— 53,94698°N	— 14,30494°E	— 54,48346°N	— 14,80031°E	— 54,47294°N	— 14,85603°E
— 53,94830°N	— 14,31365°E	— 54,48261°N	— 14,80164°E	— 54,47313°N	— 14,85830°E
— 53,95213°N	— 14,33902°E	— 54,48179°N	— 14,80253°E	— 54,47319°N	— 14,86005°E
— 53,97892°N	— 14,33091°E	— 54,48092°N	— 14,80321°E	— 54,47303°N	— 14,86222°E
— 53,97914°N	— 14,33084°E	— 54,47987°N	— 14,80368°E	— 54,47261°N	— 14,86469°E
— 54,10243°N	— 14,29333°E	— 54,47887°N	— 14,80444°E	— 54,47191°N	— 14,86718°E
— 54,12747°N	— 14,28383°E	— 54,47743°N	— 14,80590°E	— 54,47115°N	— 14,86915°E
— 54,12688°N	— 14,25228°E	— 54,47594°N	— 14,80723°E	— 54,47031°N	— 14,87098°E
— 54,12728°N	— 14,24162°E	— 54,47431°N	— 14,80922°E	— 54,46938°N	— 14,87249°E
— 54,16731°N	— 14,35028°E	— 54,47285°N	— 14,81127°E	— 54,46819°N	— 14,87436°E
— 54,16880°N	— 14,35199°E	— 54,47083°N	— 14,81463°E	— 54,46476°N	— 14,87841°E
— 54,16889°N	— 14,35222°E	— 54,46903°N	— 14,81781°E	— 54,46234°N	— 14,88129°E
— 54,38286°N	— 14,59913°E	— 54,46704°N	— 14,82181°E	— 54,46009°N	— 14,88427°E
— 54,49418°N	— 14,74253°E	— 54,46523°N	— 14,82507°E	— 54,45760°N	— 14,88823°E
— 54,49380°N	— 14,74525°E	— 54,46369°N	— 14,82837°E	— 54,45514°N	— 14,89218°E
— 54,49272°N	— 14,75092°E	— 54,46218°N	— 14,83167°E	— 54,45298°N	— 14,89570°E
— 54,49188°N	— 14,75496°E	— 54,46121°N	— 14,83447°E	— 54,44969°N	— 14,90148°E
— 54,49095°N	— 14,75871°E	— 54,46044°N	— 14,83791°E	— 54,44706°N	— 14,90626°E
— 54,48966°N	— 14,76338°E	— 54,46010°N	— 14,84096°E	— 54,44515°N	— 14,90988°E
— 54,48813°N	— 14,76830°E	— 54,46010°N	— 14,84096°E	— 54,44264°N	— 14,91458°E
— 54,48735°N	— 14,77153°E	— 54,46018°N	— 14,84560°E	— 54,44081°N	— 14,91853°E
— 54,48661°N	— 14,77585°E	— 54,46076°N	— 14,84763°E	— 54,43878°N	— 14,92371°E
— 54,48597°N	— 14,77957°E	— 54,46185°N	— 14,84974°E	— 54,43679°N	— 14,92842°E
— 54,48525°N	— 14,78345°E	— 54,46303°N	— 14,85090°E	— 54,43529°N	— 14,93180°E
— 54,48506°N	— 14,78639°E	— 54,46454°N	— 14,85156°E	— 54,43364°N	— 14,93526°E
— 54,48516°N	— 14,79048°E	— 54,46628°N	— 14,85192°E	— 54,43167°N	— 14,93970°E
— 54,48510°N	— 14,79239°E	— 54,46903°N	— 14,85211°E	— 54,43013°N	— 14,94295°E;

loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas (slejās norādītajā secībā):

— 54,30457°N	— 15,24969°E	— 54,31048°N	— 15,36540°E
— 54,30337°N	— 15,25282°E	— 54,31376°N	— 15,36389°E
— 54,30277°N	— 15,25502°E	— 54,31833°N	— 15,36227°E
— 54,30249°N	— 15,25746°E	— 54,32214°N	— 15,36082°E
— 54,30267°N	— 15,26188°E	— 54,32356°N	— 15,36059°E
— 54,30319°N	— 15,26968°E	— 54,32452°N	— 15,36102°E
— 54,30321°N	— 15,27431°E	— 54,32527°N	— 15,36217°E
— 54,30327°N	— 15,27860°E	— 54,32726°N	— 15,36727°E
— 54,30238°N	— 15,28297°E	— 54,32853°N	— 15,37192°E
— 54,30115°N	— 15,28744°E	— 54,32944°N	— 15,37681°E
— 54,30039°N	— 15,29080°E	— 54,33059°N	— 15,38341°E
— 54,29976°N	— 15,29354°E	— 54,33088°N	— 15,38527°E
— 54,29886°N	— 15,29724°E	— 54,33089°N	— 15,38535°E
— 54,29858°N	— 15,29968°E
— 54,29829°N	— 15,30447°E
— 54,29812°N	— 15,31408°E
— 54,29777°N	— 15,32068°E
— 54,29695°N	— 15,32706°E
— 54,29610°N	— 15,33412°E
— 54,29570°N	— 15,33741°E
— 54,29523°N	— 15,34150°E
— 54,29497°N	— 15,34467°E
— 54,29501°N	— 15,34994°E
— 54,29578°N	— 15,35382°E
— 54,29752°N	— 15,35843°E
— 54,29935°N	— 15,36192°E
— 54,30108°N	— 15,36420°E
— 54,30289°N	— 15,36536°E
— 54,30516°N	— 15,36587°E
— 54,30711°N	— 15,36580°E.

Natura 2000 teritorijas “Wolin i Uznam” (PLH320019) daļa, kas atrodas jūrā

Apgabals ir definēts kā jūras apgabals, ko norobežo:

loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

— 53,93854°N	— 14,45827°E
— 53,95057°N	— 14,43891°E
— 53,97913°N	— 14,49071°E
— 54,01629°N	— 14,64664°E
— 53,99987°N	— 14,65201°E;

krasta līnija starp 53,93854°N un 14,45827°E.

Natura 2000 teritorija “Pommersche Bucht” (DE1552401)

Jūras apgabals, ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

— 54,12576°N	— 14,23746°E
— 54,12615°N	— 14,20141°E
— 54,23882°N	— 14,16801°E
— 54,27765°N	— 14,06962°E
— 54,44109°N	— 14,07828°E
— 54,44113°N	— 14,07828°E
— 54,61491°N	— 14,01307°E
— 54,62898°N	— 14,00541°E
— 54,64622°N	— 13,99307°E
— 54,64642°N	— 13,99285°E
— 54,64811°N	— 13,99096°E
— 54,72155°N	— 14,14161°E
— 54,81190°N	— 14,23910°E
— 54,81190°N	— 14,41303°E
— 54,65773°N	— 14,41303°E
— 54,53561°N	— 14,63560°E
— 54,53208°N	— 14,62721°E
— 54,50000°N	— 14,74218°E
— 54,49839°N	— 14,74796°E
— 54,38175°N	— 14,59768°E
— 54,16732°N	— 14,35027°E
— 54,12576°N	— 14,23746°E.

3.4.

No 1. novembra līdz 30. aprīlim zveja ar stacionāriem tīkliem (21) ir aizliegta apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

Natura 2000 teritorija “Sydvästskånes utsjövatten” (SE0430187)

— 55,35106°N	— 12,97893°E
— 55,22202°N	— 13,53572°E
— 55,01445°N	— 13,39068°E
— 55,01099°N	— 13,20750°E
— 55,07472°N	— 13,16464°E
— 55,12709°N	— 12,97429°E
— 55,09678°N	— 12,97513°E
— 55,16606°N	— 12,79373°E
— 55,24938°N	— 12,67606°E
— 55,30773°N	— 12,63771°E
— 55,33667°N	— 12,64080°E
— 55,34481°N	— 12,69023°E
— 55,30593°N	— 12,70856°E
— 55,27558°N	— 12,80246°E
— 55,26932°N	— 12,88011°E
— 55,27786°N	— 12,92801°E.

3.5.

Dalībvalstis nodrošina, ka kontroles iestādes var jebkurā laikā uzraudzīt zvejas kuģa darbību, lai īstenotu 3.1.–3.4. punktā noteiktos pasākumus.