02019R1022 — LV — 14.08.2019 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) |
L 198 |
105 |
25.7.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1022
(2019. gada 20. jūnijs),
ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.
2. Šo regulu piemēro šādiem krājumiem:
a) Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) GFCM 1., 5., 6. un 7. apakšapgabalā;
b) sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) GFCM 1., 5., 6. un 9.-10.-11. apakšapgabalā;
c) sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) GFCM 9.-10.-11. apakšapgabalā;
d) heks (Merluccius merluccius) GFCM 1.-5.-6.-7. un 9.-10.-11. apakšapgabalā;
e) Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) GFCM 5., 6., 9. un 11. apakšapgabalā;
f) svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 1., 5., 6., 7., 9., 10. un 11. apakšapgabalā.
3. Šo regulu piemēro arī to piezvejas sugu krājumiem, kuras Vidusjūras rietumu daļā nozvejotas, zvejojot no 2. punktā uzskaitītajiem krājumiem. To piemēro arī citiem Vidusjūras rietumu daļā zvejotiem bentiskajiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati.
4. Šo regulu piemēro komerciālai zvejai no 2. un 3. punktā minētajiem bentiskajiem krājumiem, ja minēto zveju veic Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi ārpus Savienības ūdeņiem Vidusjūras rietumu daļā.
5. Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visu to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu un kuras zvejo bentiskajās zvejniecībās.
6. Šajā regulā paredzēti tehniski pasākumi, kas izklāstīti 13. pantā un kas Vidusjūras rietumu daļā piemērojami visiem krājumiem.
2. pants
Definīcijas
Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ( 1 ) 4. pantā un Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) “Vidusjūras rietumu daļa” ir ūdeņi GFCM 1. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA)(Alvoranas jūras ziemeļu daļa), 2. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Alvoranas sala), 5. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Baleāru salas), 6. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Ziemeļspānija), 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Lionas līcis), 8. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Korsikas sala), 9. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa), 10. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Tirēnu jūras dienvidu daļa) un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Sardīnijas sala), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 ( 2 ) I pielikumā;
2) “attiecīgie krājumi” ir krājumi, kas uzskaitīti 1. panta 2. punktā;
3) “visjutīgākais krājums” ir krājums, kuram, kad tiek noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, iepriekšējā gada zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs ir vistālākais no FMSY punkta vērtības, kas noteikta labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā;
4) “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūs mazāks par limita references rādītāju (BLIM ), nepārsniegtu 5 %;
5) “FMSY punkta vērtība” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;
6) “MSY FLOWER ” ir FMSY diapazona mazākā vērtība;
7) “MSY FUPPER ” ir FMSY diapazona augstākā vērtība;
8) “FMSY apakšējais diapazons” ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no MSY FLOWER līdz FMSY punkta vērtībai;
9) “FMSY augšējais diapazons” ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no FMSY punkta vērtības līdz MSY FUPPER ;
10) “BLIM ” ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, sniegts limita references rādītājs, kurš izteikts kā nārsta bara biomasa un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
11) “BPA ” ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, sniegts piesardzīgas pieejas references rādītājs, kas izteikts kā nārsta bara biomasa un nodrošina, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūs mazāka par BLIM , ir mazāka par 5 %;
12) “zvejas piepūles grupa” ir dalībvalsts flotes pārvaldības vienība, kurai noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle;
13) “krājumu grupa” ir tādu krājumu grupa, kas tiek zvejoti kopā, kā noteikts I pielikumā;
14) “zvejas diena” ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, vai tā daļa, kad kuģis atrodas Vidusjūras rietumu daļā un neatrodas ostā.
3. pants
Mērķi
1. Plāna pamatā ir zvejas piepūles režīms un plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā arī nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.
2. Ar plānu veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktos noteiktie minimālie saglabāšanas references izmēri un kurām piemēro šo regulu.
3. Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Plāns saskan ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.
4. Plāna mērķi jo īpaši ir:
a) nodrošināt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā noteiktā 3. raksturlieluma nosacījumu izpildi;
b) palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā; un
c) palīdzēt sasniegt Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā izklāstītos mērķus, jo īpaši – līdz minimumam samazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām.
5. Plāna pasākumus veic, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.
II NODAĻA
MĒRĶAPJOMI, SAGLABĀŠANAS REFERENCES RĀDĪTĀJI UN AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
4. pants
Mērķapjomi
1. Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem FMSY diapazoniem, attiecīgajos krājumos sasniedz pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam, ja iespējams, un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim un pēc tam uztur FMSY diapazonos.
2. F MSY diapazonus lūdz noteikt pamatojoties uz šo plānu – jo īpaši ZZTEK vai līdzīgu Savienības vai starptautiskā līmenī atzītu neatkarīgu zinātnisku struktūru –.
3. Kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu Padome nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, tā minēto zvejas piepūli nosaka katrai zvejas piepūles grupai tajā FMSY diapazonā, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu.
4. Neatkarīgi no 1. un 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt tādā apjomā, kas ir zemāks par FMSY diapazoniem.
5. Neatkarīgi no 1. un 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt lielāku par FMSY diapazonu, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu, ar noteikumu, ka visi attiecīgie krājumi ir lielāki par BPA , un to dara:
a) ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai jauktu sugu zvejniecību gadījumā sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;
b) ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika; vai
c) lai maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.
6. Ja FMSY diapazonus kādam no 1. panta 2. punktā minētajiem krājumiem nevar noteikt, tāpēc ka trūkst atbilstošas zinātniskās informācijas, tad līdz brīdim, kad, ievērojot šā panta 2. punktu, ir pieejami FMSY diapazoni, minēto krājumu pārvalda saskaņā ar 12. pantu.
5. pants
Saglabāšanas references rādītāji
Pamatojoties uz plānu, 6. panta piemērošanas vajadzībām lūdz jo īpaši ZZTEK vai līdzīgu Savienības vai starptautiskā līmenī atzītu neatkarīgu zinātnisku struktūru sniegt šādus saglabāšanas references rādītājus:
a) piesardzīgas pieejas references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara biomasa (BPA ); un
b) limita references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara biomasa (BLIM ).
6. pants
Aizsardzības pasākumi
1. Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par BPA , tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs tāda līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir samazināts visjutīgākā krājuma FMSY diapazonā, un ņemot vērā biomasas samazināšanos.
2. Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par BLIM , tiek veikti papildu korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta šādi korektīvie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajos krājumos un atbilstošu maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles samazināšanu.
3. Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:
a) pasākumus, ko veic, ievērojot šīs regulas 7., 8. un 11. līdz 14. pantu; un
b) ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu.
4. Ja nārsta bara biomasa ir mazāka par 5. pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas saskaņā ar situācijas būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.
III NODAĻA
ZVEJAS PIEPŪLE
7. pants
Zvejas piepūles režīms
1. Zvejas piepūles režīms attiecas uz visiem kuģiem, kas zvejo ar trali I pielikumā noteiktajos apgabalos un krājumu grupās un ietilpst minētajā pielikumā noteiktajās garuma kategorijās.
2. Padome katru gadu, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot 4. pantu, nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām.
3. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un neatkarīgi no šā panta 2. punkta, plāna īstenošanas pirmajos piecos gados:
a) pirmajā plāna īstenošanas gadā maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli samazina par 10 % salīdzinājumā ar atsauces vērtību, izņemot tos ģeogrāfiskos apakšapgabalus, kuros zvejas piepūle atsauces periodā jau ir tikusi samazināta par vairāk nekā 20 %;
b) no plāna īstenošanas otrā gada līdz piektajam gadam šim laikposmam maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli samazina par ne vairāk kā 30 %. Lai līdz 2025. gada 1. janvārim sasniegtu FMSY , zvejas piepūles samazināšanu var papildināt ar jebkādiem atbilstīgiem tehniskiem vai citiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
4. Panta 3. punktā minēto atsauces vērtību aprēķina katra dalībvalsts katrai zvejas piepūles grupai vai ģeogrāfiskajam apakšapgabalam kā vidējo zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tajā ņem vērā tikai tos kuģus, kuri minētajā periodā ir bijuši aktīvi.
5. Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka ievērojamas nozvejas no konkrēta krājuma gūst, izmantojot citu zvejas rīku, nevis trali, tad, pamatojoties uz šādu zinātnisko ieteikumu, maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt katram šādam attiecīgajam zvejas rīkam.
8. pants
Atpūtas zveja
1. Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zvejas izraisītajai zivju mirstībai ir nozīmīga ietekme uz kādu no 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem krājumiem, Padome var atpūtas zvejniekiem noteikt nediskriminējošus ierobežojumus.
2. Nosakot 1. punktā minētos ierobežojumus, Padome izmanto pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp vides, sociālās un ekonomiskās jomas kritērijus. Izmantotie kritēriji var ietvert, konkrēti, atpūtas zvejas ietekmi uz vidi, šādas nodarbes sociālo nozīmi un tās ieguldījumu piekrastes zonu ekonomikā.
3. Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic samērīgus nepieciešamos pasākumus, lai uzraudzītu un vāktu datus faktisko atpūtas zvejas nozvejas līmeņu uzticamai novērtēšanai.
9. pants
Dalībvalstu pienākumi
1. Dalībvalstis pārvalda maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. panta nosacījumiem.
2. Katra dalībvalsts lemj par metodi, kas izmantojama maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles iedalīšanā atsevišķiem tās karoga kuģiem vai kuģu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem.
3. Dalībvalsts savu zvejas piepūles sadalījumu var grozīt, zvejas dienas pārdalot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Apmainītās zvejas dienas un pārrēķina koeficientu nekavējoties un ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā dara pieejamu Komisijai un citām dalībvalstīm.
4. Ja dalībvalsts atļauj tās karoga kuģiem zvejot ar traļiem, tā nodrošina, ka šāda zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 15 stundām zvejas dienā, piecām zvejas dienām nedēļā vai līdzvērtīgai vērtībai.
Dalībvalsts var piešķirt atkāpi – līdz 18 stundām zvejas dienā –, lai ņemtu vērā laiku, kas tiek pavadīts ceļā starp ostu un zvejas vietu. Šādu atkāpi nekavējoties dara zināmu Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.
5. Neatkarīgi no 3. punkta, ja kuģis vienas zvejas dienas laikā zvejo divas atšķirīgas krājumu grupas, pusi dienas atrēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas minētajam kuģim piešķirta attiecībā uz katru krājumu grupu.
6. Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu sava karoga kuģiem, kas zvejo attiecīgos krājumus, izdod zvejas atļaujas zvejai I pielikumā minētajos apgabalos.
7. Dalībvalstis nodrošina to, ka plāna piemērošanas periodā netiek palielināta saskaņā ar 6. punktu izdotajām zvejas atļaujām atbilstošā kopējā kapacitāte, izteikta GT un kW.
8. Katra dalībvalsts izveido un uztur to kuģu sarakstu, kuriem ir izdotas zvejas atļaujas saskaņā ar 6. punktu, un dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis pirmo reizi savus sarakstus nosūta trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu vēlākais līdz 30. novembrim.
9. Dalībvalstis uzrauga savu zvejas piepūles režīmu un nodrošina, ka 7. pantā minētā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle nepārsniedz noteiktos limitus.
10. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā noteiktajiem labas pārvaldības principiem dalībvalstis var vietējā līmenī atbalstīt iesaistošas pārvaldības sistēmas, lai sasniegtu plāna mērķus.
10. pants
Attiecīgo datu paziņošana
1. Dalībvalstis reģistrē un nosūta Komisijai zvejas piepūles datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 ( 3 ) 146.c, 146.d un 146.e pantu.
2. Zvejas piepūles datus apkopo par katru mēnesi, un tie satur II pielikumā norādīto informāciju. Apkopoto datu formāts ir XML Schema Definition, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000-12.
3. Dalībvalstis 1. punktā minētos zvejas piepūles datus Komisijai nosūta līdz katra mēneša 15. datumam (neieskaitot).
IV NODAĻA
TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI
11. pants
Zvejas aizlieguma apgabali
1. Papildus tam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantā, Vidusjūras rietumu daļā trīs mēnešus katru gadu (vajadzības gadījumā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu,– secīgi) sešu jūras jūdžu attālumā no krasta ir aizliegts izmantot traļus, izņemot apgabalus, kas ir dziļāki par 100 m izobatu. Šos trīs ikgadējā aizlieguma mēnešus nosaka katra dalībvalsts, un tie ir spēkā pašā atbilstošākajā laikposmā, kas noteikts uz labākā pieejamā zinātniskā ieteikuma pamata. Par šādu laikposmu nekavējoties ziņo Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.
2. Atkāpjoties no 1. punkta un ar nosacījumu, ka to pamato specifiski ģeogrāfiski ierobežojumi – piemēram, ierobežota kontinentālā šelfa platība vai liels attālums līdz zvejas vietām –, dalībvalstis uz labākā pieejamā zinātniskā ieteikuma pamata var izveidot citus zvejas aizlieguma apgabalus ar noteikumu, ka katrā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā heka mazuļu nozveja samazinās vismaz par 20 %. Šādu atkāpi nekavējoties dara zināmu Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.
3. Līdz 2021. gada 17. jūlijam attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, izveido citus zvejas aizlieguma apgabalus, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju mazuļu koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas.
4. Šā panta 3. punktā minētos citus aizlieguma apgabalus izvērtē jo īpaši ZZTEK vai līdzīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta zinātniska struktūra. Ja izvērtējumā norādīts, ka minētie aizlieguma apgabali neatbilst to mērķiem, dalībvalstis, ņemot vērā minētos ieteikumus, aizlieguma apgabalus pārskata.
5. Ja šā panta 3. punktā minētie zvejas aizlieguma apgabali attiecas uz vairāku dalībvalstu zvejas kuģiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu un šīs regulas 18. pantu un, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, ar kuriem izveido attiecīgos zvejas aizlieguma apgabalus.
12. pants
Tādu piezvejas sugu krājumu un bentisko krājumu pārvaldība, par kuriem nav pieejami pietiekami dati
1. Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētos krājumus pārvalda, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.
2. Šīs regulas 1. panta 3. punktā minēto krājumu pārvaldības pasākumus, jo īpaši tādus tehniskos saglabāšanas pasākumus, kādi uzskaitīti 13. pantā, nosaka, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.
13. pants
Īpaši saglabāšanas pasākumi
1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, ciktāl tie nav paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1241 ( 4 ):
a) zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un šo rīku lietošanas noteikumi, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju vai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;
b) zvejas rīku modifikācijas vai papildu ierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju vai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;
c) konkrētu zvejas rīku vai konkrētu zvejas darbību aizliegums vai ierobežojumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis, vai lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;
d) minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana jebkuram krājumam, uz kuru attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību; un
e) par atpūtas zveju.
2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt šīs regulas 3. pantā izvirzītos mērķus un tie atbilst Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktam.
V NODAĻA
IZKRAUŠANAS PIENĀKUMS
14. pants
Izkraušanas pienākumu noteikumi
Attiecībā uz visu to sugu krājumiem Vidusjūras rietumu daļā, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, un pelaģisko sugu piezveju, kuru veic zvejniecības, kas izmanto šīs regulas 1. panta 2. punktā uzskaitītos krājumus, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, precizējot attiecībā uz minēto pienākumu sīkus noteikumus kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.
VI NODAĻA
REĢIONALIZĀCIJA
15. pants
Reģionālā sadarbība
1. Šīs regulas 11. līdz 14. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
2. Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, un to dara:
a) pirmo reizi ne vēlāk kā 2019. gada 16. jūlijā un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu ir iesniegts plāna izvērtējums;
b) līdz tā gada 1. jūlijam, kas ir pirms gada, kurā piemērojami pasākumi, un/vai
c) tad, kad pašas to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no krājumiem, kuriem ir piemērojama šī regula.
3. Pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 11. līdz 14. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.
VII NODAĻA
GROZĪJUMI UN TURPMĀKI PASĀKUMI
16. pants
Plāna grozīšana
1. Ja zinātniskais ieteikums liecina par attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, ar kuriem groza šo regulu, koriģējot 1. panta 2. punktā un I pielikumā norādītos apgabalus, lai atspoguļotu minētās izmaiņas.
2. Ja uz zinātniskā ieteikuma pamata Komisija secina, ka attiecīgo krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu par minētā saraksta grozīšanu.
17. pants
Plāna uzraudzība un izvērtēšana
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 50. pantā paredzētā gada ziņojuma vajadzībām kvantitatīvi nosakāmie indikatori ietver attiecīgo krājumu un, ja iespējams, piezvejas sugu krājumu pašreizējās zivju mirstības, kas izteikta kā FMSY (F/FMSY ), nārsta bara biomasas (SSB) un sociālekonomisko rādītāju, ikgadējās aplēses. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, tos var papildināt ar citiem rādītājiem.
2. Līdz 2024. gada 17. jūlijam un pēc tam reizi trīs gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un zvejniecībām, kuras izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.
VIII NODAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI
18. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 11. līdz 14. un 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 16. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. līdz 14. un 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 11. līdz 14. un 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
IX NODAĻA
EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS
19. pants
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts
Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta vajadzībām pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.
20. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu
Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. pantu groza šādi:
1) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt līdz 2017. gada 31. decembrim, izņemot, ja tiek pieņemti pastāvīgas pārtraukšanas pasākumi, lai sasniegtu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 ( *1 ) izveidota daudzgadu plāna mērķus bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.
2) pievieno šādu punktu:
“4.a Izdevumi, kas saistīti ar pastāvīgas pārtraukšanas pasākumiem, kuri pieņemti, lai sasniegtu Regulas (ES) 2019/1022 mērķus, var pretendēt uz atbalstu no EJZF no minētās regulas spēkā stāšanās dienas.”
X NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
21. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, regulas 4. pantu un 6. panta 1. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Regulas 7. pantu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Zvejas piepūles režīms
(minēts 7. pantā)
Zvejas piepūles grupas nosaka šādi:
A) traļi, ar kuriem kontinentālajā šelfā un augšējā nogāzē zvejo svītraino jūras barbi, heku, sārto dziļūdens garneli un Norvēģijas omāru
|
Zvejas rīka tips |
Ģeogrāfiskais apgabals |
Krājumu grupas |
Kuģu lielākais garums |
Zvejas piepūles grupas kods |
|
Traļi (TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP) |
GFCM 1.-2.-5.-6.-7. apakšapgabals |
Svītrainā jūras barbe 1., 5., 6. un 7. ĢAA; heks 1.-5.-6.-7. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 1., 5. un 6. ĢAA; Norvēģijas omārs 5. un 6. ĢAA |
< 12 m |
EFF1/MED1_TR1 |
|
≥ 12 m un < 18 m |
EFF1/MED1_TR2 |
|||
|
≥ 18 m un < 24 m |
EFF1/MED1_TR3 |
|||
|
≥ 24 m |
EFF1/MED1_TR4 |
|||
|
GFCM 8.-9.-10.-11. apakšapgabals |
Svītrainā jūras barbe 9., 10. un 11. ĢAA; heks 9.-10.-11. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 9.-10.-11. ĢAA; Norvēģijas omārs 9. un 10. ĢAA |
< 12 m |
EFF1/MED2_TR1 |
|
|
≥ 12 m un < 18 m |
EFF1/MED2_TR2 |
|||
|
≥ 18 m un < 24 m |
EFF1/MED2_TR3 |
|||
|
≥ 24 m |
EFF1/MED1_TR4 |
B) traļi, ar kuriem dziļūdeņos zvejo Āfrikas dziļūdens garneli un sarkano milzu garneli
|
Zvejas rīka tips |
Ģeogrāfiskais apgabals |
Krājumu grupas |
Kuģu lielākais garums |
Zvejas piepūles grupas kods |
|
Traļi (TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP) |
GFCM 1.-2.-5.-6.-7. apakšapgabals |
Āfrikas dziļūdens garnele 1., 5. un 6. un 7. ĢAA. |
< 12 m |
EFF2/MED1_TR1 |
|
≥ 12 m un < 18 m |
EFF2/MED1_TR2 |
|||
|
≥ 18 m un < 24 m |
EFF2/MED1_TR3 |
|||
|
≥ 24 m |
EFF2/MED1_TR4 |
|||
|
GFCM 8. -9.-10.-11. apakšapgabals |
Āfrikas dziļūdens garnele 9., 10. un 11. ĢAA |
< 12 m |
EFF2/MED2_TR1 |
|
|
≥ 12 m un < 18 m |
EFF2/MED2_TR2 |
|||
|
≥ 18 m un < 24 m |
EFF2/MED2_TR3 |
|||
|
≥ 24 m |
EFF2/MED1_TR4 |
II PIELIKUMS
Zvejas piepūles datos iekļaujamās informācijas saraksts
(minēts 10. pantā)
|
Informācija |
Definīcija un piezīmes |
|
1. Dalībvalsts |
Ziņotājas karoga dalībvalsts ISO trīsburtu kods |
|
2. Zvejas piepūles grupa |
Zvejas piepūles grupas kods, kas noteikts I pielikumā |
|
3. Zvejas piepūles periods |
Pārskata mēneša sākuma un beigu datums |
|
4. Zvejas piepūles deklarācija |
Kopējais zvejas dienu skaits |
Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums
Eiropas Parlaments un Padome plāno atcelt pilnvaras pieņemt tehniskus pasākumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, kad tās pieņems jaunu regulējumu par tehniskiem pasākumiem, ietverot pilnvaras attiecībā uz šiem pasākumiem.
( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
( 3 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019, X. lpp. 105.).
( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).”;