02019R0424 — LV — 01.03.2021 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (OV L 074, 18.3.2019., 46. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 68 |
108 |
26.2.2021 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/424
(2019. gada 15. marts),
ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šo regulu nepiemēro šādiem ražojumiem:
serveriem, kas paredzēti iegultiem lietojumiem;
serveriem, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 617/2013 klasificē kā mazserverus;
serveriem ar vairāk nekā četrām procesoru ligzdām;
serverierīcēm;
lieliem serveriem;
pilnīgi bojājumpiecietīgiem serveriem;
tīkla serveriem;
maziem datu glabāšanas ražojumiem;
lieliem datu glabāšanas ražojumiem.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“serveris” ir skaitļošanas ražojums, kas nodrošina pakalpojumus un pārvalda tīklā esošus resursus klientierīču, piemēram, galddatoru, piezīmjdatoru, vienkāršotu klienta galddatoru, interneta protokola tālruņu, viedtālruņu, planšetdatoru, telekomunikācijas, automatizētu sistēmu vai citu serveru vajadzībām, kam galvenokārt piekļūst ar tīkla savienojumiem, nevis ar tiešām lietotāju ievadierīcēm, piemēram, tastatūru vai peli, un kam ir šādas īpašības:
tas ir projektēts izmantošanai ar serveru operētājsistēmām (OS) un/vai hipervizoriem un paredzēts lietotāja instalētu uzņēmuma lietotņu izpildei;
tas atbalsta kļūdu labojošu kodu un/vai buferatmiņu (tostarp gan divrindu buferatmiņas moduļus, gan pamatplatē integrētas buferatmiņas konfigurācijas);
visiem procesoriem ir piekļuve kopīgotai sistēmas atmiņai, un tie ir neatkarīgi redzami vienai OS vai hipervizoram;
“serveris ar vairāk nekā četrām procesoru ligzdām” ir serveris, kam ir vairāk nekā četras procesoru uzstādīšanai paredzētas saskarnes. Ja tas ir vairākmezglu serveris, tad šis jēdziens nozīmē serveri, kam ir vairāk nekā četras procesoru ligzdas katrā servera mezglā;
“iegulta lietotne” ir lietojumprogramma, kas pastāvīgi atrodas rūpnieciskā vai patērētāja ierīcē un parasti ir saglabāta energoneatkarīgā atmiņā, piemēram, lasāmatmiņā vai zibatmiņā;
“serverierīce” ir serveris, kas nav paredzēts lietotāja nodrošinātas programmatūras izpildei, sniedz pakalpojumus, izmantojot vienu vai vairākus tīklus, un ko parasti pārvalda, izmantojot tīmekļa vai komandrindas saskarni, un piegādā ar iepriekš instalētu OS vai lietojumprogrammatūru, ko izmanto konkrētas funkcijas vai cieši saistītu funkciju kopuma veikšanai;
“noturīgs serveris” ir serveris, kas projektēts tā, lai tā sistēmas, centrālā procesora un mikroshēmojuma mikroarhitektūrā būtu integrētas vispusīgas drošuma, pieejamības, apkalpojamības un mērogojamības īpašības;
“liels serveris” ir noturīgs serveris, kuru piegādā kā iepriekš integrētu/iepriekš testētu sistēmu, kas iebūvēta vienā vai vairākos pilnizmēra statīvos un ietver augstas savienojamības ievadizvades apakšsistēmu ar vismaz 32 atvēlētām ievadizvades ligzdām;
“vairākmezglu serveris” ir serveris ar diviem vai vairākiem neatkarīgiem servera mezgliem, kuri atrodas vienā korpusā un kopīgi izmanto vienu vai vairākus barošanas avotus. Vairākmezglu serverī jaudu visiem mezgliem sadala ar kopīgu barošanas avotu starpniecību. Vairākmezglu serverī servera mezgli nav paredzēti karstajai pārnešanai;
“pilnīgi bojājumpiecietīgs serveris” ir serveris, kas projektēts ar pilnīgu aparatūras redundanci (vienlaicīgai un atkārtotai vienas darba slodzes izpildei, lai nodrošinātu nepārtrauktu pieejamību kritiski svarīgos lietojumos), kurā katrs skaitļošanas komponents ir dublēts divos mezglos, kuri izpilda identisku un vienlaicīgu darba slodzi (piemēram, ja vienā mezglā rodas bojājums vai tas ir jālabo, otrs mezgls spēj viens pats izpildīt darba slodzi, lai nepieļautu zaudlaiku);
“tīkla serveris” ir tīklam domāts ražojums, kas satur tādas pašas sastāvdaļas kā serveris, bet kuram turklāt ir vairāk nekā 11 tīkla pieslēgvietu ar kopējo līnijas caurlaidspēju 12 Gb/s vai lielāku, spēja dinamiski pārkonfigurēt pieslēgvietas un kurš atbalsta virtualizētu tīkla vidi, izmantojot programmdefinētu tīklu;
“datu glabāšanas ražojums” ir pilnīgi funkcionāla glabāšanas sistēma, kas klientierīcēm un tieši vai caur tīklu pievienotām ierīcēm sniedz datu glabāšanas pakalpojumus. Sastāvdaļas un apakšsistēmas, kas ir datu glabāšanas ražojuma arhitektūras neatņemama sastāvdaļa (piemēram, lai nodrošinātu iekšējus sakarus starp kontrolleriem un diskiem), uzskata par datu glabāšanas ražojuma daļu. Savukārt sastāvdaļas, kas parasti saistītas ar glabāšanas vidi datu centra līmenī (piemēram, ierīces, kas nepieciešamas ārēja atmiņas apgabalu tīkla darbības nodrošināšanai), neuzskata par datu glabāšanas ražojuma daļu. Datu glabāšanas ražojums var sastāvēt no integrētiem glabāšanas kontrolleriem, datu glabāšanas ierīcēm, iegultiem tīkla elementiem, programmatūras un citām ierīcēm;
“cietais disks (HDD)” ir datu glabāšanas ierīce, kas tos ieraksta un nolasa no vienas vai vairākām rotējošām magnētiskām diskveida platēm;
“SSD disks” (SSD) ir datu glabāšanas ierīce, kas tos ieraksta un nolasa no energoneatkarīgas pusvadītāju atmiņas, nevis no rotējošām magnētiskām datu glabāšanas platēm;
“datu glabāšanas ierīce” ir ierīce, kas nodrošina datu energoneatkarīgu glabāšanu, izņemot agregējošus glabāšanas elementus, piemēram, neatkarīgu disku redundantu masīvu apakšsistēmas, robotizētas lenšu bibliotēkas, arhivētājus, failu serverus un glabāšanas ierīces, kas nav tieši pieejamas ar galalietotāju lietojumprogrammām un kuras izmanto kā sava veida iekšēju kešatmiņu;
“datu tiešsaistes glabāšanas ražojums” ir datu glabāšanas ražojums, kas projektēts brīvpiekļuvei datiem tiešsaistē, tiem piekļūstot brīvi vai sekvenciāli, maksimālajam laikam līdz pirmajiem datiem nepārsniedzot 80 milisekundes;
“mazs datu glabāšanas ražojums” ir datu glabāšanas ražojums, kurā ietilpst ne vairāk kā trīs datu glabāšanas ierīces;
“liels datu glabāšanas ražojums” ir augstas klases vai lieldatora datu glabāšanas ražojums, kas savā maksimālajā konfigurācijā atbalsta vairāk nekā 400 datu glabāšanas ierīces un kuram ir jābūt šādām īpašībām: nav neviena atsevišķa komponenta, kura atteice noved pie visas sistēmas atteices, un ir darbību netraucējoša apkopjamība un integrēts atmiņas iekārtu kontrolleris.
3. pants
Ekodizaina prasības un termiņi
No 2020. gada 1. marta datu tiešsaistes glabāšanas ražojumi atbilst II pielikuma 1.1.1., 1.2.1., 1.2.2., 3.2., 3.3. un 3.4. punktā noteiktajām ekodizaina prasībām.
No 2021. gada 1. marta serveri un datu tiešsaistes glabāšanas ražojumi atbilst II pielikuma 1.2.3. punktā noteiktajām ekodizaina prasībām.
No 2023. gada 1. janvāra serveri un datu tiešsaistes glabāšanas ražojumi atbilst II pielikuma 1.1.2. punktā noteiktajām ekodizaina prasībām.
Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar III pielikumā noteiktajām metodēm.
4. pants
Atbilstības novērtēšana
5. pants
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā
Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstis piemēro šī regulas IV pantā aprakstīto verifikācijas procedūru.
6. pants
Apiešana
Ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis nedrīkst laist tirgū ražojumus, kas konstruēti tā, ka spēj detektēt, ka tie tiek testēti (piemēram, atpazīstot testa apstākļus vai testēšanas ciklu), un attiecīgi reaģēt, testa laikā automātiski mainot savus raksturlielumus nolūkā sasniegt vēlamāku jebkādu tehniskajā dokumentācijā vai jebkuros pievienotajos dokumentos norādīto parametru līmeni.
7. pants
Indikatīvie kritēriji
Indikatīvie kritēriji serveriem un datu glabāšanas ražojumiem ar labākajiem raksturlielumiem, kas tirgū pieejami 2019. gada 7. aprīlī, ir noteikti V pielikumā.
8. pants
Pārskatīšana
Komisija šo regulu novērtē un līdz 2022. gada martam Apspriežu forumu informē par novērtējuma rezultātiem un vajadzības gadījumā iesniedz pārskatīšanas priekšlikuma projektu. Novērtēšanā prasības aplūko, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, un jo īpaši apskata, cik lietderīgi būtu
atjaunināt konkrētās ekodizaina prasības attiecībā uz serveru efektivitāti aktīvā stāvoklī;
atjaunināt konkrētās ekodizaina prasības attiecībā uz serveru jaudu dīkstāvē;
atjaunināt definīcijas vai regulas darbības jomu;
atjaunināt prasības par serveru un datu glabāšanas ražojumu materiālefektivitāti, tostarp informēšanas prasības attiecināt uz vēl citām kritiskām izejvielām (tantals, gallijs, disprozijs un pallādijs), ņemot vērā reciklētāju vajadzības;
izslēgt serverierīces, lielus serverus, pilnīgi bojājumpiecietīgus serverus un tīkla serverus no šīs regulas darbības jomas;
atbrīvot noturīgos serverus, HPC serverus un serverus ar integrētu APA no II pielikuma 2.1. punkta un 2.2. punkta ekodizaina prasībām;
noteikt konkrētas ekodizaina prasības serveru procesoru jaudas vadības funkcijai;
noteikt konkrētas ekodizaina prasības attiecībā uz ekspluatācijas stāvokļu klasēm;
noteikt konkrētas ekodizaina prasības attiecībā uz datu glabāšanas ražojumu efektivitāti, veiktspēju un pieprasīto jaudu.
9. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 617/2013
Regulu (ES) Nr. 617/2013 groza šādi:
regulas 1. pantu groza šādi:
panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
panta 2. punkta h) apakšpunktu svītro;
panta 3. punkta a) – d) apakšpunktu svītro;
regulas 2. pantu groza šādi:
panta 2. punktu svītro;
panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4) “iekšējais barošanas avots” ir komponents, kas paredzēts elektrotīkla avota ieejā pievadītās maiņstrāvas sprieguma pārveidošanai uz līdzstrāvas spriegumu(-iem), lai nodrošinātu barošanu datoram, un tam ir šādi parametri:
tas atrodas datora korpusā, bet ne uz datora pamatplates;
barošanas avots ir savienots ar elektrotīklu, izmantojot vienu kabeli bez jebkādām starpshēmām starp barošanas avotu un elektrotīklu; un
visi elektriskie savienojumi starp barošanas avotu un datora komponentiem (izņemot līdzstrāvas savienojumu ar integrētā galddatora displeju) atrodas datora korpusā.
Iekšējos līdzstrāva–līdzstrāva tipa pārveidotājus, ko izmanto, lai vienu līdzstrāvas spriegumu no ārējā barošanas avota pārveidotu vairākos spriegumos izmantošanai datorā, neuzskata par iekšējiem barošanas avotiem;”;
panta 12.–16. punktu svītro;
panta 22. punktu aizstāj ar šādu:
“22) “ražojuma veids” ir galddators, integrētais galddators, piezīmjdators, vienkāršotais klienta galddators, darbstacija, mobilā darbstacija, mazserveris, spēļu konsole, dokstacija, iekšējais barošanas avots vai ārējais barošanas avots;”;
regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:
“3. pants
Ekodizaina prasības
Ekodizaina prasības datoriem ir noteiktas II pielikumā.
Datoru atbilstību piemērojamām ekodizaina prasībām mēra saskaņā ar III pielikumā noteiktajām metodēm.”;
regulas 7. panta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Datoru atbilstību piemērojamām ekodizaina prasībām pārbauda saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punktā noteikto verifikācijas procedūru.”;
regulas II pielikumu groza šādi:
pielikuma 5.2. punktu svītro;
pielikuma 7.3. punkta virsrakstu aizstāj ar šādu:
“Darbstacija, mobilā darbstacija, vienkāršotais klienta galddators un mazserveris”.
10. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr 9. pantu piemēro no 2020. gada 1. marta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
II līdz V pielikumā piemērojamās definīcijas
Regulas II līdz V pielikumā piemēro šādas definīcijas:
“serveris ar vienu vai divām procesoru ligzdām” ir serveris, kam ir viena vai divas procesoru uzstādīšanai paredzētas saskarnes; Ja tas ir vairākmezglu serveris, tad šis jēdziens nozīmē serveri, kam ir viena vai divas procesoru ligzdas katrā servera mezglā;
“ievadizvades ierīce” ir ierīce, kas nodrošina datu ievades un izvades funkciju starp serveri vai datu glabāšanas ražojumu un citām ierīcēm. Ievadizvades ierīce var būt servera mātesplates daļa, vai to var pievienot mātesplatei, izmantojot izvērses slotus (piemēram, PCI, PCIe);
“mātesplate” ir servera galvenā shēmas plate. Šajā regulā mātesplate ietver savienotājus, kas paredzēti papildu shēmas plašu pievienošanai, un parasti sastāv no šādiem komponentiem: procesora, atmiņas, BIOS un izvērses slotiem;
“procesors” ir loģiskā shēma, kas reaģē uz pamatinstrukcijām un apstrādā tās, tādējādi nodrošinot servera dziņu. Šajā regulā procesors ir servera centrālais procesors (CPU). Parasti centrālais procesors ir fizisku komponentu pakete, ko servera mātesplatē uzstāda, vai nu ievietojot ligzdā, vai pielodējot. CPU komponentu paketē var būt viens vai vairāki procesora kodoli;
“atmiņa” ir servera daļa, kura atrodas ārpus procesora un kurā tiek uzglabāta informācija, ko procesors nekavējoties izmanto; to izsaka gigabaitos (GB);
“izvērses karte” ir iekšējs komponents, kas ar malsavienotāju pievienots parastai/standarta saskarnei (piem., PCIe) un nodrošina papildu funkcijas;
“grafikas karte” ir izvērses karte, kam ir viens vai vairāki grafikas procesori, kuriem ir lokālās atmiņas kontrollera saskarne un lokāla grafikas apstrādes atmiņa;
“DDR buferkanāls” ir kanāls vai atmiņas pieslēgvieta, kas serverī savieno atmiņas kontrolleri ar noteiktu skaitu atmiņas ierīču. Parasti serverī var būt vairāki atmiņas kontrolleri, kas savukārt var atbalstīt vienu vai vairākus DDR buferkanālus. Tādā veidā katrs DDR buferkanāls apkalpo tikai daļu no serverī esošās kopējās adresējamās atmiņas telpas;
“asmensserveris” ir serveris, kuru paredzēts izmantot asmensšasijā. Asmensserveris ir liela blīvuma ierīce, kura funkcionē kā neatkarīgs serveris un kurai ir vismaz viens procesors un sistēmas atmiņa, bet kuras darbība ir atkarīga no kopīgiem asmensšasijas resursiem (piemēram, barošanas blokiem, dzesēšanas). Procesoru vai atmiņas moduli neuzskata par asmensserveri, ja ražojuma tehniskajā dokumentācijā nav norādīts, ka tas izmantojams atsevišķa servera jaudas uzlabošanai;
“asmensšasija” ir korpuss, kurā atrodas kopīgoti resursi asmensserveru, asmensatmiņu un citu asmens tipa formfaktora ierīču darbībai. Asmensšasijas nodrošinātie kopīgotie resursi var būt barošanas bloki, datu krātuve, kā arī aparatūra, ar ko nodrošina līdzstrāvas jaudas sadali, termisko vadību, sistēmas pārvaldību un tīkla pakalpojumus;
“augstas veiktspējas datošanas (HPC) serveris” ir serveris, kas paredzēts un optimizēts cieši paralēlu lietojumprogrammu darbināšanai, augstākas veiktspējas datošanai vai mašīnu dziļās mācīšanās un mākslīgā intelekta vajadzībām. HPC serveriem ir jāatbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
tie sastāv no vairākiem datošanas mezgliem, kas sagrupēti galvenokārt datošanas jaudas uzlabošanas vajadzībai;
to mezglu starpā atrodas ātrdarbīgi starpapstrādes starpsavienojumi;
“servera ražojumu saime” ir vispārējs apzīmējums serveru grupai, kam ir viena šasijas un mātesplates kombinācija, kas var saturēt vēl citas aparatūras un programmatūras konfigurācijas. Visām vienas servera ražojumu saimes konfigurācijām ir jābūt šādām kopīgām iezīmēm:
tās pieder pie vienas modeļa līnijas vai aparāta tipa;
tām ir vai nu vienāds formfaktors (proti, statņa, asmens vai pjedestāla tipa), vai vienāda mehāniskā un elektriskā konstrukcija un tikai virspusējas mehāniskās atšķirības, lai tādējādi konstrukcija būtu piemērota dažādiem formfaktoriem;
tām ir vai nu procesori no vienas noteiktas procesoru sērijas, vai procesori, kuri der tāda paša tipa ligzdai;
tām ir kopīgs barošanas bloks(-i);
tām ir vienāds pieejamo procesora ligzdu skaits un pieejamo aizpildīto procesora ligzdu skaits;
“barošanas bloks” ir ierīce, kas maiņstrāvas vai līdzstrāvas ieejas jaudu pārveido vienā vai vairākās līdzstrāvas izejās, tādējādi nodrošinot servera vai datu glabāšanas ražojuma barošanu. Servera vai datu glabāšanas ražojuma barošanas blokam ir jābūt autonomam un fiziski atdalāmam no mātesplates, un tam ir jābūt pieslēdzamam pie sistēmas, izmantojot apmaināmu vai fiksētu elektrisko savienojumu;
“jaudas koeficients” ir aktīvās jaudas patēriņa (vatos) attiecība pret pilno jaudu (voltampēros);
“vienizejas barošanas bloks” ir barošanas bloks, kas konstruēts tā, ka servera vai datu glabāšanas ražojuma darbināšanas vajadzībām tas lielāko daļu savas nominālās izejas jaudas piegādā vienai primārajai līdzstrāvas izejai. Vienizejas barošanas blokiem var būt viena vai vairākas rezerves izejas, kas ir aktīvas ikreiz, kad ierīce ir pieslēgta ieejas jaudas avotam. Kopējā nominālā izejas jauda no jebkurām papildu barošanas bloka izejām, kas nav primārā vai rezerves izeja, nepārsniedz 20 W. Barošanas blokus, kam ir vairākas izejas ar tādu pašu spriegumu kā primārajai izejai, uzskata par vienizejas barošanas blokiem, izņemot gadījumus, kad izejas jaudas
ģenerē atsevišķi pārveidotāji vai tām ir atsevišķas izejas taisngriešanas pakāpes; vai
ir ar neatkarīgiem (dažādiem) strāvas ierobežojumiem;
“daudzizeju barošanas bloks” ir barošanas bloks, kas konstruēts tā, ka servera vai datu glabāšanas ražojuma darbināšanas vajadzībām tas lielāko daļu savas nominālās izejas jaudas piegādā vairākām primārajām līdzstrāvas izejām. Vairāku izeju jaudu barošanas avoti var nodrošināt vienu vai vairākas gaidstāves jaudas, kas saglabā aktivitāti ikreiz, kad ierīce ir pieslēgta ieejas jaudas avotam. Kopējā nominālā izejas jauda no jebkurām papildu barošanas bloka izejām, kas nav primārā vai rezerves izeja, ir vienāda ar vai lielāka par 20 W;
“līdzstrāvas serveris” ir serveris, kuru paredzēts darbināt tikai no līdzstrāvas barošanas avota;
“līdzstrāvas datu glabāšanas ražojums” ir datu glabāšanas ražojums, kuru paredzēts darbināt tikai no līdzstrāvas barošanas avota;
“dīkstāve” ir darbības stāvoklis, kurā operētājsistēma un cita programmatūra ir pilnīgi ielādēta, serveris spēj pabeigt darba slodzes transakcijas, tomēr aktīvas darba slodzes transakcijas sistēma neprasa vai negaida (t. i., serveris ir darba stāvoklī, bet neveic lietderīgu darbu). Ja serverim ir piemērojami uzlabotās konfigurācijas un barošanas bloka saskarnes (ACPI) standarti, tad dīkstāve atbilst tikai sistēmas līmenim S0;
“dīkstāves jauda” (Pidle ) ir dīkstāvē pieprasītā jauda (W);
servera ražojumu saimes “mazjaudīgas veiktspējas konfigurācija” ir šāda kombinācija: divas datu glabāšanas ierīces, procesors ar pašu mazāko kodolu skaita un frekvences (GHz) reizinājumu, atmiņas ietilpība (izteikta GB) ir vismaz vienāda ar tādu atmiņas kanālu skaita un vismazākās ietilpības (izteikta GB) divrindu atmiņas moduļa (DIMM) reizinājumu, kāds ir vismazjaudīgākajam ražojumu modelim šajā serveru ražojumu saimē; Visi atmiņas kanāli ir aizpildīti ar tādu pašu DIMM neskartas kartes dizainu un ietilpību;
servera ražojumu saimes “lieljaudīgas veiktspējas konfigurācija” ir šāda kombinācija: divas datu glabāšanas ierīces, procesors ar pašu lielāko kodolu skaita un frekvences (GHz) reizinājumu, atmiņas ietilpība (GB) ir vienāda ar vai lielāka par tādu CPU, kodolu un aparatūras izpildes pavedienu trīskārtēju reizinājumu, kāds ir visjaudīgākajam ražojumu modelim šajā ražojumu saimē. Visi atmiņas kanāli ir aizpildīti ar tādu pašu DIMM neskartas kartes dizainu un ietilpību;
“aparatūras izpildes pavediens” ir aparatūras resursi CPU kodolā, kas nepieciešami, lai izpildītu programmas instrukciju virkni. CPU kodolam var būt resursi, kas pietiekami, lai vienlaikus izpildītu vairākus pavedienus;
“efektivitāte aktīvā stāvoklī” (Effserver) ir servera efektivitātes skaitliskā vērtība, kas izmērīta un aprēķināta saskaņā ar III pielikuma 3. punktu;
“aktīvs stāvoklis” ir stāvoklis, kurā serveris veic darbu, reaģējot uz iepriekšējiem vai laiksakritīgiem ārējiem pieprasījumiem (piemēram, instrukcijām tīklā). Aktīvs stāvoklis ir gan aktīva apstrāde, gan datu meklēšana/izgūšana no atmiņas, kešatmiņas vai iekšējās/ārējās krātuves, vienlaikus gaidot nākamo ievadi tīklā;
“servera veiktspēja” ir transakciju skaits laika vienībā, ko serveris izpilda standartizētā diskrēto sistēmas komponentu (piem., procesoru, atmiņas un krātuves) un apakšsistēmu (piem., RAM un CPU) testā;
“maksimālā jauda” (Pmax) ir vislielākā jauda vatos, kas reģistrēta pie vienpadsmit sīkprocesu atzīmēm saskaņā ar standartu;
“CPU veiktspēja” (PerfCPU) ir transakciju skaits laika vienībā, ko serveris izpilda CPU apakšsistēmas standartizētā testā;
“apstrādes palīgpaātrinātājs” (APA) ir specializēts procesors un saistītā apakšsistēma, kas palielina datošanas jaudu, piemēram, grafiskās apstrādes blokos vai FPGA (darbības vidē programmējamu elementu kopnēs). APA nevar darboties serverī bez CPU. APA var serverī uzstādīt grafiskajās vai izvērses pievienojumkartēs, kas ievietotas vispārizmantojamos, pievienojamos izvērses slotos vai ir integrētas servera komponentā, piemēram, mātesplatē;
“izvērses APA” ir APA, kas ir integrēts pievienojumkartē, kura ievietota pievienojamā izvērses slotā. Izvērses APA pievienojumkartē var būt viens vai vairāki apstrādes palīgpaātrinātāji un/vai atsevišķi, specializēti noņemami slēdži;
“integrēts APA” ir APA, kas ir integrēts mātesplatē vai CPU paketē;
“ražojuma tips” raksturo servera vai datu glabāšanas ražojuma konstrukciju, t. sk. šādus parametrus – šasija (statnis, tornis vai asmens), ligzdu skaits un – attiecībā uz serveriem – vai tas ir noturīgs serveris, asmensserveris, vairākmezglu serveris, HPC serveris, serveris ar integrētu APA, līdzstrāvas serveris vai serveris, kas nepieder ne pie vienas no minētajām kategorijām;
“demontāža” ir process, kurā priekšmetu izjauc tādā veidā, ka pēc tam to var atkal samontēt un darbināt;
“aparatūrprogrammatūra” ir sistēma, aparatūra, komponents vai perifēra programmatūra, ko piegādā kopā ar ražojumu un kas dod pamatinstrukcijas, kuras nepieciešamas, lai aparatūra darbotos; te ietilpst visi attiecīgie aparatūras un programmatūras atjauninājumi;
“droša datu dzēšana” nozīmē, ka visas datu pēdas no datu glabāšanas ierīces tiek faktiski izdzēstas, proti, dati tiek pilnībā pārrakstīti tā, ka piekļūt sākotnējiem datiem vai to daļām nav reāli iespējams, jo tas prasa pārlieku piepūli.
II PIELIKUMS
Ekodizaina prasības
1. EKODIZAINA PRASĪBAS SERVERIEM UN DATU TIEŠSAISTES GLABĀŠANAS RAŽOJUMIEM
1.1. Prasības par barošanas bloka efektivitāti un jaudas koeficientu
1.1.1. |
No 2020. gada 1. marta serveru un datu tiešsaistes glabāšanas ražojumu (izņemot līdzstrāvas serverus un līdzstrāvas datu glabāšanas ražojumus) barošanas bloka efektivitāte pie 10 %, 20 %, 50 % un 100 % nominālās slodzes un jaudas koeficients pie 50 % nominālās slodzes nav mazāki par 1. tabulā norādītajām vērtībām.
1. tabula Minimālās prasības barošanas bloka efektivitātei un jaudas koeficientam no 2020. gada 1. marta
|
1.1.2. |
No 2023. gada 1. janvāra serveru un datu tiešsaistes glabāšanas ražojumu (izņemot līdzstrāvas serverus un līdzstrāvas datu glabāšanas ražojumus) barošanas bloka efektivitāte pie 10 %, 20 %, 50 % un 100 % nominālās slodzes un jaudas koeficients pie 50 % nominālās slodzes nav mazāki par 2. tabulā norādītajām vērtībām.
2. tabula Minimālās prasības barošanas bloka efektivitātei un jaudas koeficientam no 2023. gada 1. janvāra
|
1.2. Prasības par materiālefektivitāti
1.2.1. |
No 2020. gada 1. marta ražotāji nodrošina, ka tiek izmantoti tādi savienošanas, sastiprināšanas un hermetizēšanas paņēmieni, kas neliedz remonta vai atkalizmantošanas vajadzībām demontēt šādus komponentus, ja tādi ir uzstādīti:
a)
datu glabāšanas ražojumi;
b)
atmiņa;
c)
procesors (CPU);
d)
mātesplate;
e)
izvērses karte/grafikas karte;
f)
PSU;
g)
šasija;
h)
akumulatori. |
1.2.2. |
No 2020. gada 1. marta nodrošina drošas datu dzēšanas funkciju, lai būtu iespējams izdzēst visās ražojuma datu glabāšanas ierīcēs esošos datus. |
1.2.3. |
No 2021. gada 1. marta bez maksas vai par taisnīgu, caurredzamu un nediskriminējošu maksu dara pieejamu jaunāko pieejamo aparātprogrammatūras versiju, sākot no brīža, kad pagājuši divi gadi, kopš tirgū laists konkrēta ražojuma modeļa pirmais ražojums, un vismaz līdz brīdim, kad pagājuši astoņi gadi, kopš tirgū laists konkrēta ražojuma modeļa pēdējais ražojums. Aparātprogrammatūras jaunāko pieejamo drošības atjauninājumu dara pieejamu bez maksas no brīža, kad ražojuma modelis laists tirgū, vismaz līdz brīdim, kas pagājuši astoņi gadi, kopš tirgū laists konkrēta ražojuma modeļa pēdējais ražojums. |
2. SPECIFISKAS EKODIZAINA PRASĪBAS TIKAI SERVERIEM AR VIENU VAI DIVĀM PROCESORU LIGZDĀM
2.1. Dīkstāves jauda
No 2020. gada 1. marta serveru (izņemot noturīgos serverus, HPC serverus un serverus ar integrētu APA) dīkstāves jauda (Pidle ) nepārsniedz vērtību, kas aprēķināta ar šādu vienādojumu:
Pidle = Pbase + ΣPadd_i
kur Pbase ir 3. tabulā norādītā pieļaujamā bāzes jauda dīkstāvē un ΣPadd_i ir summa, kuru iegūst, saskaitot attiecīgo papildu komponentu pieļaujamās jaudas dīkstāvē, ko nosaka saskaņā ar 4. tabulu. Asmensserveriem Pidle aprēķina šādi: kopējo izmērīto jaudu dala ar asmensserveru skaitu, kas uzstādīti testētajā asmensšasijā. Vairākmezglu serveriem ligzdu skaitu skaita katram mezglam, savukārt Pidle aprēķina šādi: kopējo izmērīto jaudu dala ar mezglu skaitu, kas uzstādīti testētajā korpusā.
3. tabula
Pieļaujamā bāzes jauda dīkstāvē
Ražojuma tips |
Pieļaujamā bāzes jauda dīkstāvē, Pbase (W) |
Vienligzdas serveri (ne asmensserveri, ne vairākmezglu serveri) |
25 |
Divligzdu serveri (ne asmensserveri, ne vairākmezglu serveri) |
38 |
Asmensserveri vai vairākmezglu serveri |
40 |
4. tabula
Papildu komponentu papildu pieļaujamā jauda dīkstāvē
Sistēmas raksturiezīmes |
Piemērojamība |
Papildu pieļaujamā jauda dīkstāvē |
CPU jauda |
Visi serveri |
Vienligzdas: 10 × PerfCPU W Divligzdu: 7 × PerfCPU W |
Papildu barošanas bloki |
Barošanas bloki, kas ierīkoti īpaši jaudas redundancei |
10 W katram blokam |
HDD vai SSD |
Katram uzstādītajam HDD vai SSD |
5,0 W katram HDD vai SSD |
Papildu atmiņa |
Uzstādīta atmiņa pārsniedz 4 GB |
0,18 W uz katru GB |
Papildu DDR buferkanāli |
Uzstādītie DDR buferkanāli, kam ir vairāk nekā 8 kanāli |
4,0 W uz katru DDR buferkanālu |
Papildu ievadizvades ierīces |
Uzstādītās ierīces ar vairāk nekā divām pieslēgvietām, kas ir ≥ 1 Gbit, Ethernet tīklā |
< 1 Gb/s: nekāda pieļaujamā jauda |
= 1 Gb/s: 2,0 W/aktīvā pieslēgvieta |
||
> 1 Gb/s un < 10 Gb/s: 4,0 W/aktīvā pieslēgvieta |
||
≥ 10 Gb/s un < 25 Gb/s: 15,0 W/aktīvā pieslēgvieta |
||
≥ 25 Gb/s un < 50 Gb/s: 20,0 W/aktīvā pieslēgvieta |
||
≥ 50 Gb/s 26,0 W/aktīvā pieslēgvieta |
2.2. Efektivitāte aktīvā stāvoklī
No 2020. gada 1. marta serveru (izņemot noturīgos serverus, HPC serverus un serverus ar integrētu APA) efektivitāte aktīvā stāvoklī (Effserver) nav zemāka par 5. tabulā norādītajām vērtībām.
5. tabula
Prasības efektivitātei aktīvā stāvoklī
Ražojuma tips |
Minimālā efektivitāte aktīvā stāvoklī |
Vienligzdas serveri |
9,0 |
Divligzdu serveri |
9,5 |
Asmensserveri vai vairākmezglu serveri |
8,0 |
3. RAŽOTĀJU SNIEGTĀ INFORMĀCIJA
3.1. |
No 2020. gada 1. marta uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās (ja tās ir pievienotas ražojumam) un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs, sākot no brīža, kad ražojuma modelis laists tirgū, vismaz līdz brīdim, kas pagājuši astoņi gadi, kopš tirgū laists konkrēta ražojuma modeļa pēdējais ražojums, par serveriem (izņemot pēc pasūtījuma izgatavotus serverus vienā eksemplārā) sniedz šādu informāciju:
a)
ražojuma tips;
b)
ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums un reģistrēta komercadrese saziņai ar ražotāju;
c)
ražojuma modeļa numurs un – attiecīgā gadījumā – mazjaudīgas veiktspējas konfigurācijas un lieljaudīgas veiktspējas konfigurācijas modeļu numuri;
d)
ražošanas gads;
e)
barošanas bloka efektivitāte pie 10 % (attiecīgā gadījumā), 20 %, 50 % un 100 % nominālās izejas jaudas (izņemot līdzstrāvas serverus), ko izsaka % un noapaļo līdz pirmajai zīmei aiz komata;
f)
jaudas koeficients pie 50 % nominālās slodzes (izņemot līdzstrāvas serverus), ko noapaļo līdz trim zīmēm aiz komata;
g)
barošanas bloka nominālā izejas jauda (W), ko noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim. Ja ražojuma modelis pieder pie serveru ražojumu saimes, par visiem serveru ražojumu saimes ietvaros piedāvātajiem barošanas blokiem norāda e) un f) punktā minēto informāciju;
h)
jauda dīkstāvē, ko izsaka W un noapaļo līdz pirmajai zīmei aiz komata;
i)
saraksts ar visiem komponentiem, kam nosaka papildu pieļaujamo jaudu dīkstāvē, ja tādi ir (papildu barošanas bloki, HDD vai SSD, papildu atmiņa, papildu DDR buferkanāli, papildu ievadizvades ierīces);
j)
maksimālā jauda, ko izsaka W un noapaļo līdz pirmajai zīmei aiz komata;
k)
deklarētā ekspluatācijas apstākļu klase, kas norādīta 6. tabulā;
l)
jauda (W) dīkstāvē pie deklarētās ekspluatācijas apstākļu klases augstākās robežtemperatūras;
m)
efektivitāte aktīvā stāvoklī un servera veiktspēja aktīvā stāvoklī;
n)
informācija par šā pielikuma 1.2.2. punktā minēto drošas datu dzēšanas funkciju, tostarp norādījumi, kā šo funkciju izmantot, ziņas par izmantotajiem paņēmieniem un par atbalstītajiem drošas datu dzēšanas standartiem, ja tādi ir;
o)
attiecībā uz asmensserveriem – saraksts ar ieteicamajām kombinācijām ar saderīgām šasijām;
p)
ja ražojuma modelis pieder pie serveru ražojumu saimes – iekļauj sarakstu ar visām iespējamām modeļa konfigurācijām. Ja ražojuma modelis pieder pie serveru ražojumu saimes, 3.1. punkta e) līdz m) apakšpunktā prasīto informāciju sniedz par serveru ražojumu saimes mazjaudīgas un lieljaudīgas veiktspējas konfigurāciju. |
3.2. |
No 2020. gada 1. marta uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatās (ja tās ir pievienotas ražojumam) un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs, sākot no brīža, kad ražojuma modelis laists tirgū, vismaz līdz brīdim, kas pagājuši astoņi gadi, kopš tirgū laists konkrēta ražojuma modeļa pēdējais ražojums, par datu tiešsaistes glabāšanas ražojumiem (izņemot pēc pasūtījuma izgatavotus datu glabāšanas ražojumus vienā eksemplārā) sniedz šādu informāciju:
a)
ražojuma tips;
b)
ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums un reģistrēta komercadrese saziņai ar ražotāju;
c)
ražojuma modeļa numurs;
d)
ražošanas gads;
e)
barošanas bloka efektivitāte pie 10 % (attiecīgā gadījumā), 20 %, 50 % un 100 % nominālās izejas jaudas (izņemot līdzstrāvas datu tiešsaistes glabāšanas ražojumus), ko izsaka % un noapaļo līdz pirmajai zīmei aiz komata;
f)
jaudas koeficients pie 50 % nominālās slodzes (izņemot līdzstrāvas datu tiešsaistes glabāšanas ražojumus), ko noapaļo līdz trim zīmēm aiz komata;
g)
deklarētā ekspluatācijas apstākļu klase, kas norādīta 6. tabulā; norāde “Šis ražojums ir testēts nolūkā verificēt, ka tas darbosies deklarētās ekspluatācijas apstākļu klases parametru (piemēram, temperatūras un mitruma) diapazona robežās”;
h)
informācija par šā pielikuma 1.2.2. punktā minēto datu dzēšanas rīku(-iem), tostarp norādījumi, kā šo funkciju izmantot, ziņas par izmantotajiem paņēmieniem un par atbalstītajiem drošas datu dzēšanas standartiem, ja tādi ir. |
3.3. |
No 2020. gada 1. marta ražotāji, to pilnvarotie pārstāvji un importētāji trešām personām, kas nodarbojas ar serveru apkopi, remontu, atkalizmantošanu, reciklēšanu un jaunināšanu (ieskaitot starpniekus, rezerves daļu remontētājus, rezerves daļu nodrošinātājus, reciklētājus un ārējus apkopes nodrošinātājus), sākot no brīža, kad ražojuma modelis laists tirgū, vismaz līdz brīdim, kas pagājuši astoņi gadi, kopš tirgū laists konkrēta ražojuma modeļa pēdējais ražojums, sniedz šādu informāciju par serveriem un datu tiešsaistes glabāšanas ražojumiem (ja ieinteresētā trešā persona ir reģistrējusies tai norādītā tīmekļa vietnē):
a)
šādu kritisko izejvielu indikatīvais masas diapazons (mazāk par 5 g, 5 līdz 25 g, vairāk par 25 g) komponenta līmenī:
a)
kobalts akumulatoros;
b)
neodīms cietajos diskos (HDD);
b)
norādījumi par šā pielikuma 1.2.1. punktā minētajām demontāžas operācijām, tostarp šāda informācija par katru nepieciešamo operāciju un komponentu:
a)
operācijas veids;
b)
atbloķējamo stiprinājumu veids un skaits;
c)
nepieciešamie instrumenti. Attiecībā uz serveriem – ja ražojuma modelis pieder pie serveru ražojumu saimes, 3.3. punkta a) un b) apakšpunktā prasīto informāciju sniedz vai nu par ražojuma modeli, vai par serveru ražojumu saimes mazjaudīgo un lieljaudīgo konfigurāciju. |
3.4. |
No 2020. gada 1. marta 4. pantā minētās atbilstības novērtēšanas vajadzībām serveru un datu tiešsaistes glabāšanas ražojumu tehniskajā dokumentācijā sniedz šādu informāciju:
a)
par serveriem – 3.1. un 3.3. punktā minētā informācija;
b)
par datu glabāšanas ražojumiem – 3.2. un 3.3. punktā minētā informācija.
6. tabula Ekspluatācijas apstākļu klases
|
III PIELIKUMS
Mērījumi un aprēķini
1. Nolūkā nodrošināt atbilstību un verificēt atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot saskaņotos standartus, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kuras ir mūsdienīgas un vispāratzītas un ar kurām iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu.
2. Serverus testē vai nu individuālā ražojuma modeļa konfigurācijā vai, ja tie pieder pie serveru ražojumu saimes, mazjaudīgas un lieljaudīgas veiktspējas konfigurācijā, kas deklarēta II pielikuma 3.1. punkta p) apakšpunktā minētajā sarakstā (te ietilpst gan aparatūras konfigurācija, gan sistēmas iestatījumi, ja vien nav norādīts citādi).
Visas serveru ražojumu saimes ietvaros piedāvātās konfigurācijas satur tādu pašu aizpildīto procesoru ligzdu skaitu kā to, kas izmantots testēšanā. Serveru ražojumu saimi var definēt serverim ar tikai daļēji aizpildītām ligzdām (piem., divligzdu serverim ir aizpildīta tikai viena ligzda), ar nosacījumu, ka konfigurāciju(-as) pienācīgi testē kā atsevišķu serveru ražojumu saimi un ka tās atbilst tādām pašām prasībām attiecībā uz aizpildīto ligzdu skaitu šajā atsevišķajā serveru ražojumu saimē.
Ja testējamā vienība ir serveris ar izvērses APA un tiek mērīta jauda dīkstāvē, efektivitāte aktīvā stāvoklī un servera veiktspēja aktīvā stāvoklī, tad testējamo vienību testē ar noņemtu izvērses APA. Ja izvērses APA komunikācijā starp APA un CPU izmanto atsevišķu PCIe slēdzi, tad visu konfigurāciju aktīvā stāvokļa un dīkstāves stāvokļa testēšanu veic ar noņemtu atsevišķo PCIe karti(-es) vai saspraudni(-iem).
Ja testējamā vienība ir vairākmezglu serveris, testējamo vienību testē, lai noteiktu katra mezgla jaudas patēriņu pilnīgi aizpildītas šasijas konfigurācijā. Visiem vairākmezglu šasijā uzstādītiem vairākmezglu serveriem ir vienāda konfigurācija (tie ir homogēni);
Ja testējamā vienība ir asmensserveris, testējamo vienību testē, lai noteiktu asmensservera jaudas patēriņu pusaizpildītas šasijas konfigurācijā, un šasiju aizpilda šādi:
Atsevišķa asmensservera konfigurācija
Visi šasijā instalētie atsevišķie asmensserveri ir identiski, un tiem ir vienāda konfigurācija.
Pusaizpildīta šasija
Aprēķina asmensserveru skaitu, kas nepieciešams, lai aizpildītu pusi no asmensšasijas vienplatuma asmensservera slotiem.
Asmensserveriem, kuriem ir vairāki barošanas domēni, izvēlas to barošanas domēnu skaitu, kas vislielākā mērā aizpilda pusi asmensšasijas. Ja var izvēlēties starp divām iespējām, kuras šasijas pusi aizpilda vienlīdz lielā mērā, testu veic ar to domēnu vai domēnu kombināciju, kurš izmanto lielāku asmensserveru skaitu.
Jāievēro visi lietotāja rokasgrāmatas vai ražotāja ieteikumi par šasijas daļēju aizpildīšanu, jo var nākties atvienot dažu neaizpildīto barošanas domēnu barošanas blokus un dzesēšanas ventilatorus.
Ja lietotāja rokasgrāmatas ieteikumi nav pieejami vai ir nepilnīgi, rīkojas šādi:
pilnībā aizpilda barošanas domēnus;
ja iespējams, atvieno neaizpildīto barošanas domēnu barošanas blokus un dzesēšanas ventilatorus;
visas tukšās nišas uz visu testēšanas laiku aizpilda ar aizpildpaneļiem vai nodrošina līdzvērtīgu gaisa plūsmas ierobežojumu.
3. Datus, kas nepieciešami, lai aprēķinātu efektivitāti aktīvā stāvoklī (Effserver) un jaudu dīkstāvē (Pidle ), mēra tajā pašā testā saskaņā ar relevanto standartu, un jaudu dīkstāvē mēra vai nu pirms, vai pēc tam, kad tiek mērīta efektivitāte aktīvā stāvoklī.
Serveru efektivitāti aktīvā stāvoklī (Effserver) aprēķina šādi:
Effserver = exp [Wcpu × ln (Effcpu ) + WMemory × ln (EffMemory ) + WStorage × ln (EffStorage )]
kur: WCPU , WMemory un WStorage ir izsvarojuma koeficienti, ko piemēro attiecīgi CPU, atmiņas un krātuves sīkprocesiem:
un
kur:
kur:
kur:
un
kur:
Perfi |
: |
veiktspējas mērījumu normalizētā mērīšanas intervāla ģeometriskais vidējais, |
Pwri |
: |
jaudas vērtību izmērītā intervāla ģeometriskais vidējais. |
Lai noskaidrotu vienvienīgu servera energoefektivitātes mēru, dažādo sīkprocesu efektivitātes vērtību intervālu kombinē, izmantojot šādu procedūru:
atsevišķu sīkprocesu efektivitātes vērtību intervālu kombinē, izmantojot ģeometrisko vidējo, un tā iegūst atsevišķas sīkprocesa efektivitātes vērtības;
sīkprocesu efektivitātes atzīmes kombinē, izmantojot ģeometriskā vidējā funkciju atkarībā no slodzes veida (CPU, atmiņa, krātuve), un tā iegūst slodzes veida vērtību;
trīs slodzes veidus kombinē, izmantojot svērto ģeometrisko vidējo, un tā iegūst vienvienīgu kopējo servera efektivitātes vērtību.
IV PIELIKUMS
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā
Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un ražotājs vai importētājs tās neizmanto kā pieļaujamo pielaidi, uzrādot vērtības tehniskajā dokumentācijā, kā arī neinterpretē šīs vērtības nolūkā panākt atbilstību vai jelkādiem līdzekļiem radīt labāku priekšstatu par ražojuma veiktspēju.
Ja modeļa konstrukcija ir tāda, ka modelis spēj detektēt, ka tiek testēts (piem., atpazīt testēšanas apstākļus vai testēšanas ciklu), un attiecīgi reaģēt, proti, testa apstākļos automātiski mainīt savus raksturlielumus nolūkā sasniegt vēlamāku to parametru līmeni, kuri norādīti šajā regulā vai iekļauti ražojumam pievienotajā tehniskajā dokumentācijā vai jebkādā citā dokumentācijā, modeli uzskata par neatbilstošu.
Verificējot ražojuma modeļa atbilstību tām prasībām, kas šajā regulā noteiktas atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktam, attiecībā uz šajā pielikumā minētajām prasībām dalībvalstu iestādes piemēro šādu procedūru:
Dalībvalstu iestādes verificē modeļa vienas vienības vai – ja ražotājs ziņo par serveru ražojumu saimi – modeļa konfigurācijas atbilstību. Ja verificē mazjaudīgas veiktspējas konfigurāciju vai lieljaudīgas veiktspējas konfigurāciju, tad deklarētās vērtības ir attiecīgās konfigurācijas vērtības. Ja verificē nejauši izvēlētu vai pasūtītu modeļa konfigurāciju, deklarētās vērtības ir lieljaudīgas veiktspējas konfigurācijas vērtības.
Uzskata, ka modelis vai modeļa konfigurācija atbilst piemērojamajām prasībām, ja:
vērtības, kas tehniskajā dokumentācijā norādītas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK IV pielikuma 2. punktu (deklarētās vērtības), un, attiecīgā gadījumā, vērtības, kas izmantotas, lai tās aprēķinātu, ražotājam vai importētājam nav izdevīgākas kā to atbilstošo mērījumu rezultāti, kas veikti saskaņā ar minētā punkta g) apakšpunktu; un
deklarētās vērtības atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, un informācijā par ražojumu, ko atbilstoši attiecīgajām prasībām publisko ražotājs vai importētājs, nekur nav norādītas vērtības, kas ražotājam vai importētājam ir izdevīgākas nekā deklarētās vērtības; un
kad dalībvalsts iestādes testē šo modeļa vienību vai – ja ražotājs deklarējis, ka serveri reprezentē serveru ražojumu saime – serveru ražojumu saimes mazjaudīgas vai lieljaudīgas veiktspējas konfigurāciju, noteiktās vērtības (testēšanā izmērītās attiecīgo parametru vērtības un no šiem mērījumiem aprēķinātās vērtības) atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 7. tabulā.
Ja netiek iegūti 2. punkta a) vai b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka konkrētais modelis un visas modeļa konfigurācijas, uz kurām attiecas tā pati informācija par ražojumu (saskaņā ar II pielikuma 3.1. punkta p) apakšpunktu), neatbilst šīs regulas prasībām.
Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktam atbilstošs rezultāts:
ja modeļa vai serveru ražojumu saimes modeļu konfigurācijas ražošanas apjoms ir mazāks par piecām vienībām gadā, uzskata, ka konkrētais modelis un visas modeļa konfigurācijas, uz kurām attiecas tā pati informācija par ražojumu (saskaņā ar II pielikuma 3.1. punkta p) apakšpunktu), neatbilst šīs regulas prasībām;
ja modeļa ražošanas apjoms ir piecas vai vairāk vienības gadā, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa vienības vai – ja ražotājs deklarējis, ka serveri reprezentē serveru ražojumu saime – gan mazjaudīgas veiktspējas konfigurācijas, gan lieljaudīgas veiktspējas konfigurācijas vienības.
Uzskata, ka modelis vai modeļa konfigurācija atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim vienībām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 7. tabulā.
Ja netiek iegūti 4. punkta b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka konkrētais modelis un visas modeļa konfigurācijas, uz kurām attiecas tā pati informācija par ražojumu (saskaņā ar II pielikuma 3.1. punkta p) apakšpunktu), neatbilst šīs regulas prasībām.
Ja saskaņā ar 3. un 6. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.
Dalībvalstu iestādes izmanto III pielikumā dotās mērījumu un aprēķinu metodes.
Attiecībā uz šajā pielikumā minētajām prasībām dalībvalstu iestādes piemēro tikai šā pielikuma 7. tabulā noteiktās verifikācijas pielaides un izmanto tikai 1. līdz 7. punktā aprakstīto procedūru. Nepiemēro nekādas citas pielaides.
7. tabula
Verifikācijas pielaides
Parametri |
Verifikācijas pielaides |
Barošanas bloka efektivitāte (%) |
Noteiktā vērtība ir ne vairāk kā par 2 % zemāka nekā deklarētā vērtība. |
Jaudas koeficients |
Noteiktā vērtība ir ne vairāk kā par 10 % zemāka nekā deklarētā vērtība. |
Jauda dīkstāvē, Pidle un maksimālā jauda (W) |
Noteiktā vērtība nepārsniedz deklarēto vērtību vairāk kā par 10 %. |
Efektivitāte aktīvā stāvoklī un veiktspēja aktīvā stāvoklī |
Noteiktā vērtība ir ne vairāk kā par 10 % zemāka nekā deklarētā vērtība. |
V PIELIKUMS
6. pantā minētie indikatīvie kritēriji
Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 2. punkta 3. daļas vajadzībām nosaka turpmāk minētos indikatīvos kritērijus.
Tie attiecas uz labāko pieejamo tehnoloģiju līdz 2019. gada 7. aprīlim.
Indikatīvie kritēriji serveriem un datu tiešsaistes glabāšanas ražojumiem, kuriem izmantota labākā tirgū pieejamā tehnoloģija, ir šādi.
8. tabula
Indikatīvie kritēriji attiecībā uz jaudu dīkstāvē, servera efektivitāti un ekspluatācijas apstākļiem
Ražojuma tips |
Jauda dīkstāvē, W |
Efektivitāte aktīvā stāvoklī |
Ekspluatācijas apstākļu klase |
Torņserveris, 1 ligzda |
21,3 |
17 |
A3 |
Statņserveris, 1 ligzda |
18 |
17,7 |
A4 |
Statņserveris, 2 ligzdas, mazjaudīgs |
49,9 |
18 |
A4 |
Statņserveris, 2 ligzdas, lieljaudīgs |
67 |
26,1 |
A4 |
Statņserveris, 4 ligzdas |
65,1 |
34,8 |
A4 |
Asmensserveris, 2 ligzdas |
75 |
47,3 |
A3 |
Asmensserveris, 4 ligzdas |
63,3 |
21,9 |
A3 |
Noturīgs serveris, 2 ligzdas |
222 |
9,6 |
A3 |
Datu glabāšanas ražojumi |
Neattiecas |
Neattiecas |
A3 |
9. tabula
Indikatīvie kritēriji attiecībā uz barošanas bloka efektivitāti pie 10 %, 20 %, 50 % un 100 % nominālās slodzes un jaudas koeficientu pie 20 % vai 50 % nominālās slodzes
Barošanas bloka pasē norādītā jauda |
10 % |
20 % |
50 % |
100 % |
< 750 W |
91,17 % |
93,76 % |
94,72 % Jaudas koeficients > 0,95 |
94,14 % |
≥ 750 W |
95,02 % |
95,99 % Jaudas koeficients > 0,95 |
96,09 % |
94,69 % |