02019R0287 — LV — 11.05.2025 — 003.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/287

(2019. gada 13. februāris),

ar ko īsteno divpusējas aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus, kuri ļauj pagaidu kārtā atcelt preferences konkrētos tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm

(OV L 053, 22.2.2019., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/1362 (2024. gada 13. marts),

  L 1362

1

17.5.2024

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/2634 (2024. gada 29. jūlijs),

  L 2634

1

4.10.2024

►M3

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2025/880 (2025. gada 25. februāris),

  L 880

1

8.5.2025



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/287

(2019. gada 13. februāris),

ar ko īsteno divpusējas aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus, kuri ļauj pagaidu kārtā atcelt preferences konkrētos tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm



1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  
Šī regula paredz noteikumus par to, kā īsteno divpusējas aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus tarifa preferenču vai cita preferenciāla režīma pagaidu atcelšanai, kuri ietverti tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un vienu vai vairākām trešām valstīm un minēti šīs regulas pielikumā.

Šos noteikumus piemēro, neskarot specifiskus noteikumus, kas ietverti tirdzniecības nolīgumos un uzskaitīti pielikumā, attiecībā uz divpusējām aizsardzības pasākumu klauzulām vai citiem mehānismiem tarifa preferenču vai cita preferenciāla režīma pagaidu atcelšanai, ja šādi noteikumi nav saskaņā ar šo regulu.

Tāpēc šī regula Komisijai neliedz risināt sarunas par šādiem specifiskiem noteikumiem turpmākos tirdzniecības nolīgumos.

2.  
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 ( 1 ) 194. pantu turpina piemērot, piemērojot tādus aizsardzības pasākumus tarifa preferenču vai cita preferenciāla režīma pagaidu atcelšanai, kas ietverti tirdzniecības nolīgumos starp Savienību un trešām valstīm un kas nav minēti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1) 

“nolīgums” ir tirdzniecības nolīgums, kas minēts šīs regulas pielikumā;

2) 

“divpusēja aizsardzības pasākumu klauzula” ir noteikums attiecībā uz tarifa preferenču pagaidu apturēšanu, kas izklāstīts kādā nolīgumā;

3) 

“ieinteresētās puses” ir puses, ko ietekmē konkrētā ražojuma imports;

4) 

“Savienības ražošanas nozare” ir vai nu līdzīga, vai tieši konkurējoša ražojuma Savienības ražotāji kopumā, kas darbojas Savienības teritorijā, vai arī Savienības ražotāji, kuru ražota līdzīga vai tieši konkurējoša ražojuma kopējais apjoms veido lielāko daļu no minētā ražojuma kopējās produkcijas Savienībā; ja līdzīgs vai tieši konkurējošs ražojums ir tikai viens no vairākiem ražojumiem, kurus ražo Savienības ražotāji, tad Savienības ražošanas nozari definē, ņemot vērā konkrētās darbības līdzīgā vai tieši konkurējošā ražojuma ražošanā;

5) 

“nopietns kaitējums” ir ievērojama vispārēja Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās;

6) 

“nopietna kaitējuma draudi” ir nopietna kaitējuma acīmredzama nenovēršamība, kuras pastāvēšanu konstatē, balstoties uz pārbaudāmu informāciju;

7) 

“sensitīvs ražojums” ir ražojums, kas kādā konkrētā nolīgumā atzīts par tādu, kuru importa pieaugums ietekmē salīdzinoši vairāk nekā citus ražojumus;

8) 

“pārejas periods” ir 10 gadu periods no brīža, kad nolīgums stājas spēkā, ja vien attiecīgajā nolīgumā nav noteikts citādi;

9) 

“attiecīgā valsts” ir trešā valsts, kas ir nolīguma puse.

3. pants

Principi

1.  

Saskaņā ar šo regulu aizsardzības pasākumu var noteikt, ja attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importē Savienībā:

a) 

tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības ražošanas apjomu; un

b) 

ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei; un

c) 

importa pieaugums rodas sakarā ar to, ka tiek pildīti pienākumi, kuri noteikti attiecīgajā nolīgumā, tostarp sakarā ar muitas nodokļu samazināšanu vai atcelšanu minētajam ražojumam.

2.  

Aizsardzības pasākums var izpausties vienā no šādiem veidiem:

a) 

attiecīgā ražojuma muitas nodokļa likmes, kas paredzēta ar attiecīgo valsti noslēgtā nolīguma tarifu atcelšanas grafikā, turpmākas pazemināšanās apturēšana;

b) 

muitas nodokļa paaugstināšana attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz mazāko no šādām likmēm:

i) 

vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likme attiecīgajam ražojumam, kura ir spēkā aizsardzības pasākuma pieņemšanas brīdī; vai

ii) 

muitas nodokļa pamatlikme, kas noteikta ar attiecīgo valsti noslēgtā nolīguma tarifu atcelšanas grafikā.

4. pants

Uzraudzība

1.  
Komisija regulāri uzrauga importa statistikas attīstību attiecībā uz jebkādiem sensitīviem ražojumiem, kas attiecībā uz katru nolīgumu minēti šīs regulas pielikumā. Šajā nolūkā Komisija regulāri sadarbojas un apmainās ar datiem ar dalībvalstīm un Savienības ražošanas nozari.
2.  
Ja tiek saņemts pienācīgi pamatots attiecīgās Savienības ražošanas nozares lūgums, Komisija var paplašināt 1. punktā minēto uzraudzību, attiecinot to arī uz jebkādiem citiem ražojumiem vai nozarēm, kas nav minēti pielikumā.
3.  
Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada uzraudzības ziņojumu par sensitīvu ražojumu importa statistiku un par jebkādu tādu ražojumu vai nozaru importa statistiku, uz kuriem ir attiecināta uzraudzība.

5. pants

Izmeklēšanas sākšana

1.  
Komisija sāk izmeklēšanu pēc kādas dalībvalsts, jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, vai jebkuras apvienības, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, lūguma vai pēc Komisijas pašas iniciatīvas, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi par nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, kuri konstatēti, balstoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem faktoriem.
2.  
Lūgumus sākt izmeklēšanu var arī iesniegt Savienības ražošanas nozare vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, vai jebkura apvienība, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, kopā ar arodbiedrībām. Turklāt arodbiedrības var atbalstīt lūgumus sākt izmeklēšanu. Tas neskar Savienības ražošanas nozares tiesības atsaukt lūgumu.
3.  

Lūgumos sākt izmeklēšanu iekļauj šādu informāciju:

a) 

attiecīgā ražojuma importa pieauguma temps un apjoms absolūtā un relatīvā izteiksmē;

b) 

pieaugušā importa aizņemtā iekšzemes tirgus daļa un izmaiņas, kas Savienības ražošanas nozari skar attiecībā uz pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudas izmantojuma, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības līmeni.

4.  
Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, var aptvert vienu vai vairākas tarifa pozīcijas vai vienas vai vairāku tarifa pozīciju vienu vai vairākas apakšgrupas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem tirgū vai var atbilst jebkādiem ražojumu segmentiem, kādos to parasti iedala Savienības ražošanas nozarē.
5.  
Izmeklēšanu var sākt arī tad, ja importa pieaugums koncentrējas vienā vai vairākās dalībvalstīs, ar noteikumu, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi par nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei, kuri konstatēti, balstoties uz 6. panta 5. punktā minētajiem faktoriem.
6.  
Pirms tā sāk izmeklēšanu, Komisija dalībvalstīm izsniedz lūguma sākt izmeklēšanu kopiju. Ja, ievērojot 1. punktu, Komisija ir iecerējusi sākt izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas, tā sniedz informāciju dalībvalstīm, tiklīdz tā ir konstatējusi nepieciešamību sākt minēto izmeklēšanu.
7.  
Ja Komisijai ir skaidrs, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu un publicē paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Izmeklēšanu sāk viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi lūgumu saskaņā ar 1. punktu.
8.  

Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu ir šādi elementi:

a) 

Komisijas saņemtās informācijas kopsavilkums un lūgums darīt Komisijai zināmu visu būtisko informāciju;

b) 

laikposms, kurā ieinteresētās puses var rakstiski paust viedokli un iesniegt informāciju Komisijai, lai šāds viedoklis un informācija tiktu ņemti vērā izmeklēšanā;

c) 

laikposms, kurā ieinteresētās puses var pieteikties, lai Komisija tās uzklausītu saskaņā ar 6. panta 9. punktu.

6. pants

Izmeklēšanas norise

1.  
Pēc paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu publicēšanas saskaņā ar 5. panta 7. un 8. punktu Komisija sāk izmeklēšanu.
2.  
Komisija var lūgt, lai dalībvalstis tai sniedz informāciju, un dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šādus lūgumus. Ja prasītā informācija ir tāda, kas varētu interesēt visus, un nav konfidenciāla 12. panta nozīmē, to iekļauj datnē, kura nav konfidenciāla, kā paredzēts šā panta 8. punktā.
3.  
Ja iespējams, izmeklēšanu pabeidz sešos mēnešos pēc dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēts izmeklēšanas uzsākšanas lēmums. Izņēmuma gadījumos, piemēram, kad ir neparasti liels ieinteresēto pušu skaits vai kad ir sarežģīta tirgus situācija, minēto termiņu var pagarināt par trim mēnešiem. Komisija par šādiem pagarinājumiem informē visas ieinteresētās puses un izskaidro to iemeslus.
4.  
Komisija cenšas iegūt visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai konstatētu 3. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus, un vajadzības gadījumā pārbauda minēto informāciju.
5.  
Komisija novērtē visus objektīvos un kvantitatīvos atbilstīgos faktorus, kuri skar Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo īpaši attiecīgā ražojuma importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, pieaugušā importa aizņemto iekšzemes tirgus daļu un izmaiņas Savienības ražošanas nozarē attiecībā uz pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma, ražīguma, jaudas izmantojuma, peļņas un zaudējumu un nodarbinātības līmeni. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs, un Komisija, nosakot, vai pastāv nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi, var ņemt vērā arī citus atbilstīgus faktorus, piemēram, krājumus, cenas, peļņu no ieguldītā kapitāla, naudas plūsmu, tirgus daļu lielumu un citus faktorus, kas Savienības ražošanas nozarei rada vai ir varējuši radīt nopietnu kaitējumu vai rada nopietna kaitējuma draudus.
6.  
Ieinteresētās puses, kuras iesniegušas informāciju saskaņā ar 5. panta 8. punkta b) apakšpunktu, un attiecīgās valsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var izskatīt visu informāciju, ko Komisija ieguvusi saistībā ar izmeklēšanu, izņemot iekšējo dokumentāciju, kuru sagatavojušas Savienības iestādes vai dalībvalstu iestādes, ar noteikumu, ka šāda informācija ir būtiska viņu lietas izklāstam, nav konfidenciāla 12. panta nozīmē un Komisija to izmanto izmeklēšanā. Ieinteresētās puses var arī sniegt savu viedokli par šādu informāciju. Komisija minēto viedokli ņem vērā, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, kas to pamato.
7.  
Komisija nodrošina, lai visi izmeklēšanā izmantotie dati un statistika būtu reprezentatīvi, pieejami, saprotami, pārredzami un pārbaudāmi.
8.  
Tiklīdz ir sagatavots nepieciešamais tehniskais satvars, Komisija nodrošina ar paroli aizsargātu tiešsaistes piekļuvi nekonfidenciālajai datnei (“tiešsaistes platforma”), kuru tā pārvalda un ar kuru izplata visu informāciju, kas ir būtiska un nav konfidenciāla šīs regulas 12. panta nozīmē. Piekļuvi tiešsaistes platformai saņem ieinteresētās puses, dalībvalstis un Eiropas Parlaments.
9.  
Komisija uzklausa ieinteresētās puses, jo īpaši, ja laikposmā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, tās iesniegušas rakstisku pieteikumu, kurā apliecināts, ka izmeklēšanas iznākums varētu tās ietekmēt un ka pastāv īpaši iemesli to mutiskai uzklausīšanai. Komisija ieinteresētās puses uzklausa arī turpmāk, ja ir īpaši iemesli to darīt.
10.  
Komisija ar specializēta MVU palīdzības dienesta palīdzību veicina to, lai izmeklēšana būtu pieejama tādām dažādām un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, kurās lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), piemēram, palielinot informētību, sniedzot vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un par to, kā iesniegt lūgumu, izdodot standarta anketas visās Savienības oficiālajās valodās un atbildot uz vispārīgiem, ar konkrētām lietām nesaistītiem jautājumiem. MVU palīdzības dienests dara pieejamas standarta veidlapas statistikai, kas jāiesniedz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes nolūkos, un anketas.
11.  
Ja informāciju neiesniedz Komisijas noteiktajā termiņā vai ja izmeklēšana tiek būtiski kavēta, Komisija var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā puse vai trešā persona tai sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, tā neņem vērā minēto informāciju un var izmantot pieejamos faktus.
12.  
Komisijas paspārnē darbojas uzklausīšanas amatpersona, kuras pilnvaras un pienākumus nosaka mandātā, ko pieņem Komisija, un kura nodrošina ieinteresēto pušu procesuālo tiesību efektīvu īstenošanu.
13.  
Komisija attiecīgo valsti vai valstis rakstiski informē par izmeklēšanas sākšanu.

7. pants

Iepriekšējas pārraudzības pasākumi

1.  
Attiecībā uz kāda ražojuma importu no attiecīgās valsts Komisija var pieņemt iepriekšējas pārraudzības pasākumus, ja minētā ražojuma importa tendence ir tāda, ka tas varētu izraisīt vienu no situācijām, kas minētas 3. un 5. pantā. Minētos iepriekšējas pārraudzības pasākumus pieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.
2.  
Iepriekšējas pārraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku otrā sešu mēnešu laikposma beigās pēc pirmajiem sešiem mēnešiem pēc minēto pasākumu ieviešanas.

8. pants

Pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšana

1.  

Komisija pieņem pagaidu aizsardzības pasākumus kritiskos apstākļos, ja kavēšanās varētu radīt kaitējumu, ko būtu grūti novērst, un tādēļ nepieciešams tūlīt rīkoties, ievērojot Komisijas sākotnējo konstatējumu, kura pamatā ir 6. panta 5. punktā minētie faktori, ka ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka attiecīgās valsts izcelsmes ražojums tiek importēts:

a) 

tādā palielinātā daudzumā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret Savienības ražošanas apjomu; un

b) 

ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei; un

c) 

importa pieaugums rodas sakarā ar muitas nodokļu samazinājumu vai atcelšanu minētajam ražojumam.

Minētos pagaidu aizsardzības pasākumus pieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.

2.  
Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, ja kāda dalībvalsts lūdz Komisijas tūlītēju iejaukšanos un ja ir izpildīti šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 17. panta 4. punktā, pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus. Komisija pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.
3.  
Pagaidu aizsardzības pasākumus nepiemēro ilgāk par 200 kalendārajām dienām.
4.  
Ja pagaidu aizsardzības pasākumus atceļ tāpēc, ka izmeklēšanā tiek atklāts, ka 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, minēto pagaidu aizsardzības pasākumu dēļ iekasētos muitas nodokļus automātiski atmaksā.
5.  
Pagaidu aizsardzības pasākumus piemēro katram ražojumam, kas laists brīvā apgrozībā pēc minēto pasākumu spēkā stāšanās dienas. Tomēr šādi pasākumi neliedz laist brīvā apgrozībā tādus ražojumus, kas jau ir ceļā uz Savienību, ja šādu ražojumu galamērķi nevar mainīt.

9. pants

Izmeklēšanas un procedūras izbeigšana bez pasākumu noteikšanas

1.  
Ja izmeklēšanas rezultātā tiek secināts, ka 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, Komisija publicē lēmumu par izmeklēšanas un procedūras izbeigšanu saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.  
Komisija, pienācīgi nodrošinot konfidenciālas informācijas aizsardzību 12. panta nozīmē, publisko ziņojumu, kurā izklāstīti tās konstatējumi un pamatoti secinājumi, kas izdarīti par visiem attiecīgajiem faktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem.

10. pants

Galīgo aizsardzības pasākumu noteikšana

1.  
Ja izmeklēšanas rezultātā tiek secināts, ka 3. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, Komisija var pieņemt galīgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2.  
Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību 12. panta nozīmē, publisko ziņojumu, kurā ietverts to būtisko faktu un apsvērumu kopsavilkums, kas ir svarīgi šādam konstatējumam.

11. pants

Aizsardzības pasākumu ilgums un pārskatīšana

1.  
Aizsardzības pasākums paliek spēkā tikai tik ilgi, cik var būt vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un lai atvieglotu pielāgošanos. Minētais laikposms nepārsniedz divus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 2. punktu.
2.  
Sākotnējo aizsardzības pasākuma termiņu, kas minēts 1. punktā, var pagarināt ilgākais par diviem gadiem ar noteikumu, ka aizsardzības pasākums joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un ja ir pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojas.
3.  
Jebkura dalībvalsts, jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, vai jebkura apvienība, kas nav juridiska persona un kas rīkojas Savienības ražošanas nozares vārdā, var lūgt pagarinājumu, kā minēts šā panta 2. punktā. Šādā gadījumā, pirms tā lemj par pagarinājumu, Komisija veic pārskatīšanu, lai izmeklētu, vai ir izpildīti šā panta 2. punktā minētie nosacījumi, ņemot vērā 6. panta 5. punktā minētos faktorus. Komisija šādu pārskatīšanu var sākt pēc pašas iniciatīvas, ja ir pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka ir izpildīti šā panta 2. punktā noteiktie nosacījumi. Aizsardzības pasākums aizvien ir spēkā, līdz tiek sagaidīts minētās pārskatīšanas iznākums.
4.  
Paziņojumu par šā panta 3. punktā minētās pārskatīšanas sākšanu publicē saskaņā ar 5. panta 7. un 8. punktu. Pārskatīšanu veic saskaņā ar 6. pantu.
5.  
Lēmumus par pagarinājumu atbilstīgi šā panta 2. punktam pieņem saskaņā ar 9. un 10. pantu.
6.  
Aizsardzības pasākuma kopējais ilgums nepārsniedz četrus gadus, ieskaitot jebkāda pagaidu aizsardzības pasākuma piemērošanas laikposmu, sākotnējo piemērošanas laikposmu un jebkādu tā pagarinājumu.

12. pants

Konfidencialitāte

1.  
Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kam tā tikusi pieprasīta.
2.  
Konfidenciālu informāciju un konfidenciāli sniegtu informāciju, kas saņemta, ievērojot šo regulu, neizpauž bez šādas informācijas sniedzēja skaidri izteiktas piekrišanas.
3.  
Katrā pieprasījumā ievērot konfidencialitāti norāda iemeslus, kāpēc informācijai vajadzētu būt konfidenciālai. Ieinteresētajām pusēm, kas sniedz konfidenciālu informāciju, prasa sniegt tās nekonfidenciālus kopsavilkumus. Minētajiem kopsavilkumiem jābūt pietiekami detalizētiem, lai varētu pienācīgi saprast konfidenciālās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas ieinteresētās puses var norādīt, ka informācijai nav iespējams izveidot kopsavilkumu. Šādos gadījumos ieinteresētā puse norāda iemeslus, kāpēc nav iespējams izveidot kopsavilkumu. Tomēr tad, ja rodas iespaids, ka lūgums ievērot konfidencialitāti nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to publiskot, nedz arī atļauj to izpaust nedz vispārīgi, nedz kopsavilkumā, attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.
4.  
Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana varētu būtiski negatīvi ietekmēt informācijas sniedzēju vai minētās informācijas avotu.
5.  
Šā panta 1.–4. punkts neliedz Savienības iestādēm atsaukties uz vispārēju informāciju un jo īpaši uz iemesliem, uz kuriem balstīti lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Savienības iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu leģitīmās intereses neizpaust to komercnoslēpumus.

13. pants

Ziņojums

1.  
Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par katrā nolīgumā un šajā regulā ietverto saistību piemērošanu, īstenošanu un izpildi, tostarp attiecībā uz nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, ja nolīgumā ir šāda nodaļa.
2.  
Ziņojumā cita starpā iekļauj informāciju par pagaidu un galīgo aizsardzības pasākumu piemērošanu, iepriekšējas pārraudzības pasākumiem, reģionālo pārraudzību un aizsardzības pasākumiem, izmeklēšanu vai procedūru izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas un informāciju par to dažādo struktūru darbību, kuras ir atbildīgas par nolīguma īstenošanu, un par vietējo konsultatīvo grupu darbību.
3.  
Ziņojumā iekļauj statistikas kopsavilkumu un aplūko tirdzniecības dinamiku ar katru attiecīgo valsti.
4.  
Eiropas Parlaments divu mēnešu laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas sanāksmi, lai tā izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu.
5.  
Komisija ziņojumu publisko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Citi mehānismi un kritēriji tarifa preferenču vai cita preferenciāla režīma pagaidu atcelšanai

1.  

Ja nolīgumā paredzēti citi mehānismi vai kritēriji, kas ļauj pagaidu kārtā atcelt tarifa preferences vai citu preferenciālu režīmu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, tādi kā, piemēram, stabilizācijas mehānisms attiecībā uz Savienības tālākajiem reģioniem, Komisija, ja ir izpildīti attiecīgajā nolīgumā izklāstītie nosacījumi, pieņem īstenošanas aktus, lai:

a) 

apturētu tarifa preferences vai citu preferenciālu režīmu attiecīgajam ražojumam vai apstiprinātu, ka tie netiks apturēti;

b) 

no jauna ieviestu tarifa preferences vai citu preferenciālu režīmu, ja ir izpildīti attiecīgajā nolīgumā izklāstītie nosacījumi;

c) 

pielāgotu apturēšanu, lai ievērotu attiecīgajā nolīgumā izklāstītos nosacījumus; vai

d) 

veiktu citas attiecīgajā nolīgumā minētas darbības.

Minētos aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  
Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, ja kavēšanās veikt šā panta 1. punktā minēto darbību radītu kaitējumu, kuru būtu grūti novērst, vai lai novērstu negatīvu ietekmi uz stāvokli Savienības tirgū, jo īpaši importa pieauguma rezultātā, vai citos attiecīgajā nolīgumā paredzētos gadījumos, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 17. panta 4. punktā minēto procedūru.

15. pants

Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu pielikumu ar mērķi pievienot vai svītrot ierakstus attiecībā uz:

a) 

kādu nolīgumu;

b) 

specifiskiem noteikumiem, kas minēti 1. panta 1. punkta otrajā daļā;

c) 

jebkādiem sensitīviem ražojumiem;

d) 

noteikumiem, ar kuriem nosaka specifiskus noteikumus citiem mehānismiem, kas minēti 14. pantā, cita starpā, ja piemērojams, attiecībā uz uzraudzību, izmeklēšanas termiņiem un ziņošanu.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 14. marta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/478 ( 2 ) 3. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
4.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M1



PIELIKUMS

NOLĪGUMOS IETVERTIE UN AR ŠO REGULU ĪSTENOTIE SPECIFISKIE NOTEIKUMI

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku



Piemērošanas datums

21.11.2019.

Divpusēju aizsardzības pasākumu klauzulas vai citi mehānismi

Trešās nodaļas “Tirdzniecības aizsardzības instrumenti” C iedaļa “Divpusējo aizsardzības pasākumu klauzula”

Nolīgumā ietvertais(-ie) noteikums(-i)

3.11. panta 3. punkts

“3.  Noteikšana, kas minēta 3.10. pantā (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana), netiek veikta, ja izmeklēšana ar objektīviem pierādījumiem neatklāj, ka starp palielinātiem importa apjomiem no otras puses un nopietno kaitējumu vai tā draudiem pastāv cēloņsakarība. Šajā sakarībā pienācīgi ņem vērā citus faktorus, ieskaitot tā paša ražojuma importu no citām valstīm.”

3.11. panta 4. punkts

“4.  Katra puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pabeidz šādu izmeklēšanu viena gada laikā no tās sākšanas dienas.”

3.11. panta 5. punkta c) apakšpunkts

“5.  Neviena puse nepiemēro 3.10. panta (Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana) 1. punktā minētu divpusēju aizsardzības pasākumu:

(..)

c)  pēc pārejas perioda beigām, izņemot gadījumus, kad otra Puse tam ir piekritusi.”

3.11. panta 6. punkts

“6.  Pārejas periodā pasākumus atkārtoti nepiemēro tās pašas preces importam, ja vien nav beidzies laikposms, kas atbilst pusei no perioda, kurā iepriekš piemērots aizsardzības pasākums. Tādā gadījumā nepiemēro 3.13. panta (Kompensācija) 3. punktu.”

3.11. panta 7. punkts

“7.  Kad puse izbeidz divpusēju aizsardzības pasākumu, tad piemēro muitas nodokļa likmi, kas būtu spēkā saskaņā ar 2.-A pielikumā iekļauto puses sarakstu, ja pasākums nebūtu īstenots.”

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Vjetnamas Sociālistisko Republiku



Piemērošanas datums

1.8.2020.

Divpusēju aizsardzības pasākumu klauzulas vai citi mehānismi

3. nodaļas “Tirdzniecības aizsardzības instrumenti” C iedaļa “Divpusēju aizsardzības pasākumu klauzula”

Nolīgumā ietvertais(-ie) noteikums(-i)

3.11. panta 4. punkts

“4.  Izmeklēšanā ar objektīviem pierādījumiem arī parāda, ka starp palielinātiem importa apjomiem un nopietno kaitējumu vai tā draudiem pastāv cēloņsakarība. Tāpat izmeklēšanā ņem vērā ne tikai palielinātos importa apjomus, bet arī jebkādus citus faktorus, kas vienlaicīgi arī var nodarīt kaitējumu.”

3.11. panta 5. punkts

“5.  Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pabeidz 1. punktā minēto izmeklēšanu viena gada laikā pēc tās uzsākšanas.”

3.11. panta 6. punkta c) apakšpunkts

“6.  Puse nepiemēro divpusēju aizsardzības pasākumu:

(..)

c)  pēc pārejas perioda beigām, izņemot gadījumus, kad otra Puse tam ir piekritusi.”

3.11. panta 7. punkts

“7.  Lai atvieglotu situācijas labošanu apstākļos, kad sagaidāms, ka divpusējs aizsardzības pasākums būs ilgāks par diviem gadiem, Puse, kas piemēro pasākumu, to ar regulāriem starplaikiem pakāpeniski liberalizē visā piemērošanas laikā.”

3.11. panta 8. punkts

“8.  Kad Puse pārtrauc divpusēju aizsardzības pasākumu, piemēro muitas nodokļa likmi, kas būtu spēkā saskaņā ar tās sarakstu 2.-A pielikumā (Muitas nodokļu samazināšana vai atcelšana), ja pasākums netiktu īstenots.”

3.14. pants

“Lai  nodrošinātu no šīs nodaļas izrietošo tirdzniecības aizsardzības noteikumu maksimālu efektivitāti, Pušu izmeklēšanas iestādes, veicot starp Pusēm izmeklēšanu par tirdzniecības aizsardzību, saziņā un dokumentu apmaiņā izmanto angļu valodu.”

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu



Piemērošanas datums

1.2.2019.

Divpusēju aizsardzības pasākumu klauzulas vai citi mehānismi

5. nodaļas “Tirdzniecības aizsardzības instrumenti” A iedaļa “Vispārīgi noteikumi” un B iedaļa “Divpusēji aizsardzības pasākumi”, kā arī 2.-C pielikuma “Mehāniskie transportlīdzekļi un to detaļas” 18. pants “Aizsardzības pasākumi”

Nolīgumā ietvertais(-ie) noteikums(-i)

5.1. panta d) punkts

“d)  “pārejas periods” attiecībā uz konkrētu noteiktas izcelsmes preci ir laikposms, kas sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā un beidzas dienā, kas ir pēc 10 gadiem pēc tarifa samazināšanas vai atcelšanas pabeigšanas minētajai precei saskaņā ar 2.-A pielikumu.”

5.2.2. panta b) apakšpunkta ii) punkts

“ii)  lielākās labvēlības režīma piemērotā muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.”

5.3. panta 2. punkts

“2.  Divpusējus aizsardzības pasākumus var piemērot tikai pārejas perioda laikā.”

5.3. panta 3. punkts

“3.  Lai nodrošinātu pielāgošanos situācijai gadījumos, kad iecerētā divpusējā aizsardzības pasākuma ilgums pārsniedz vienu gadu, Puse, kas atstāj spēkā divpusēju aizsardzības pasākumu, regulāros intervālos pakāpeniski liberalizē divpusējo aizsardzības pasākumu tā piemērošanas laikā.”

5.3. panta 4. punkts

“4.  Konkrētas noteiktas izcelsmes preces importam, kam jau bijis piemērots šāds divpusējs aizsardzības pasākums, nekādus divpusējus aizsardzības pasākumus nepiemēro uz laikposmu, kas vienāds ar iepriekšējā divpusējā aizsardzības pasākuma ilgumu vai vienu gadu, atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks.”

5.3. panta 5. punkts

“5.  Izbeidzot piemērot divpusēju aizsardzības pasākumu, muitas nodokļa likme noteiktas izcelsmes precei, uz kuru attiecies pasākums, ir likme, kas būtu bijusi spēkā, ja nebūtu piemērots divpusējais aizsardzības pasākums.”

5.4. panta 2. punkts

“2.  Izmeklēšanu vienmēr pabeidz viena gada laikā pēc tās uzsākšanas dienas.”

5.4. panta 4. punkts

“4.  To, vai noteiktas izcelsmes preces importa palielinājums ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei, nosaka tikai tad, ja izmeklēšanā, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, tiek parādīts, ka pastāv cēloņsakarība starp noteiktas izcelsmes preces importa palielinājumu un nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem iekšzemes ražošanas nozarei. To nosakot, vienlaikus ņem vērā arī citus faktorus, kuri nav noteiktas izcelsmes preces importa palielinājums, kas arī rada kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.”

5.8. pants

“Paziņojumus, kas minēti 5.5. panta 1. punktā un 5.7. panta 2. punktā, un jebkādus citus paziņojumus starp Pusēm saskaņā ar šo iedaļu sagatavo angļu valodā.”

2.-C pielikuma “Mehāniskie transportlīdzekļi un to detaļas” 18. pants “Aizsardzības pasākumi”

“1.  10 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katra Puse patur tiesības apturēt līdzvērtīgas koncesijas vai citas līdzvērtīgas saistības gadījumā, ja otra Puse (*): a) nepiemēro kādus ANO noteikumus, kas norādīti 2-C-1. papildinājumā, vai pārtrauc šo ANO noteikumu piemērošanu, vai b) ievieš vai groza citus regulatīvus pasākumus, kas anulē vai mazina 2-C-1. papildinājumā norādīto ANO noteikumu piemērošanas priekšrocības.

2.  Apturēšana saskaņā ar 1. punktu paliek spēkā vienīgi līdz laikam, kad tiek pieņemts lēmums saskaņā ar paātrināto strīdu izšķiršanas procedūru, kas minēta šā pielikuma 19. pantā, vai tiek rasts abpusēji pieņemams risinājums, tostarp apspriežoties saskaņā ar šā pielikuma 19. panta b) punktu, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

(*)  Koncesiju vai citu saistību apturēšanas apmērs nepārsniedz to apmēru, kāds ir Pušu divpusējai tirdzniecībai ar ražojumiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie ANO noteikumi.”

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi



Piemērošanas datums

1.6.2024.

Divpusēju aizsardzības pasākumu klauzulas vai citi mehānismi

5. nodaļas “Tirdzniecības aizsardzības instrumenti” D iedaļa “Divpusēji aizsardzības pasākumi”

Nolīgumā ietvertais(-ie) noteikums(-i)

5.7. panta c), e) un g) punkts

“c)  “nopietna pasliktināšanās” ir lielas grūtības ekonomikas nozarē, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces;

(..)

e)  “nopietnas pasliktināšanās draudi” ir nopietna pasliktināšanās, kas, pamatojoties uz faktiem, nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai mazticamu iespējamību, ir nepārprotami nenovēršama;

(..)

g)  “pārejas laiks” ir septiņu gadu laikposms pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.”

5.8. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

“ii)  lielākās labvēlības režīma piemērotā muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā dienā tieši pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.”

5.9. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts

“1.  Divpusēju aizsardzības pasākumu nepiemēro:

a)  izņemot tādā mērā un tik ilgi, kāds var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas nopietnu pasliktināšanos vai nopietnas pasliktināšanās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos;

(..)

c)  pēc pārejas laika beigām.”

5.9. panta 2. punkta a) apakšpunkts

“2.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto laikposmu var pagarināt par vienu gadu ar noteikumu, ka:

a)  importētājas Puses kompetentās izmeklēšanas iestādes, ievērojot 1. apakšiedaļā (Procedūras noteikumi, kas piemērojami divpusējiem aizsardzības pasākumiem) noteiktās procedūras, konstatē, ka divpusējais aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas nopietnu pasliktināšanos vai nopietnas pasliktināšanās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos;”.

5.9. panta 3. punkts

“3.  Ja Puse pārtrauc piemērot divpusēju aizsardzības pasākumu, muitas nodokļa likme ir likme, kas būtu bijusi spēkā attiecīgajai precei saskaņā ar 2.-A pielikumu (Tarifu atcelšanas grafiki).”

5.9. panta 4. punkts

“4.  Puses preces importam, kam jau bijis piemērots šāds divpusējs aizsardzības pasākums, nekādus divpusējus aizsardzības pasākumus nepiemēro uz laikposmu, kas vienāds ar iepriekšējā divpusējā aizsardzības pasākuma ilgumu.”

5.9. panta 5. punkts

“5.  Puse attiecībā uz vienu un to pašu preci vienlaicīgi nepiemēro:

a)  pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu, divpusēju aizsardzības pasākumu vai tālāko reģionu aizsardzības pasākumu saskaņā ar šo nolīgumu; un

b)  aizsardzības pasākumu saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un Vienošanos par aizsardzības pasākumiem.”

5.10. panta 1. punkts

“1.  Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puse var piemērot pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu, iepriekš konstatējot skaidrus pierādījumus tam, ka otras Puses izcelsmes preces imports ir palielinājies muitas nodokļa samazināšanas vai atcelšanas saskaņā ar šo nolīgumu rezultātā un ka šāds imports rada nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas nopietnu pasliktināšanos vai nopietnas pasliktināšanās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos.”

5.10. panta 3. punkts

“3.  Muitas nodokli, kas uzlikts pagaidu divpusējā aizsardzības pasākuma rezultātā, nekavējoties atmaksā, ja 1. apakšiedaļā (Procedūras noteikumi, kas piemērojami divpusējiem aizsardzības pasākumiem) minētajā turpmākajā izmeklēšanā netiek konstatēts, ka tādas preces importa pieaugums, uz kuru attiecas pagaidu divpusējais aizsardzības pasākums, rada nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudus iekšzemes ražošanas nozarei vai ekonomiskās situācijas nopietnu pasliktināšanos vai nopietnas pasliktināšanās draudus tālākā reģionā vai tālākos reģionos.”

5.11. pants

“Tālākie reģioni

1.  Ja jebkuru Jaunzēlandes izcelsmes ražojumu tieši importē viena vai vairāku Savienības tālāko reģionu teritorijā (*) tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas izraisa ekonomiskās situācijas nopietnu pasliktināšanos vai draud izraisīt nopietnu pasliktināšanos attiecīgajā tālākajā reģionā vai reģionos, Savienība pēc alternatīvu risinājumu izskatīšanas izņēmuma kārtā var piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus, kas attiecas tikai uz attiecīgā tālākā reģiona vai reģionu teritoriju.

2.  Piemērojot 1. punktu, nopietnu pasliktināšanos konstatē, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, tai skaitā šādiem elementiem:

a)  importa apjoma palielinājums absolūtā vai relatīvā izteiksmē attiecībā pret iekšzemes ražošanu vai importu no citiem avotiem; un

b)  šāda importa ietekme uz attiecīgās ražošanas nozares vai attiecīgās tautsaimniecības nozares stāvokli, tai skaitā uz pārdošanas apjomu, ražošanu, finansiālo situāciju un nodarbinātību.

3.  Neskarot 1. punktu, šo iedaļu mutatis mutandis piemēro visiem aizsardzības pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

(*)  Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā Savienības tālākie reģioni ir Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Reinjona, Majota, Senmartēna, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas.. Arī valstij vai aizjūras teritorijai, kas ar Eiropadomes lēmumu saskaņā ar LESD 355. panta 6. punktā izklāstīto procedūru maina savu statusu un kļūst par tālāko reģionu, no minētā lēmuma pieņemšanas dienas piemēro šo pantu. Ja kāds Savienības tālākais reģions saskaņā ar to pašu procedūru maina savu statusu, 5.11. pantu (Tālākie reģioni) attiecīgi vairs nepiemēro no attiecīgā Eiropadomes lēmuma spēkā stāšanās dienas. Savienība paziņo Jaunzēlandei visas izmaiņas attiecībā uz to teritoriju statusu, ko uzskata par Savienības tālākajiem reģioniem.”

5.14. panta 2. punkts

“2.  Lai piemērotu divpusēju aizsardzības pasākumu, kompetentā izmeklēšanas iestāde, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, pierāda, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgā ražojuma importa pieaugumu un nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem vai cēloņsakarība starp attiecīgā ražojuma importa pieaugumu un nopietnu pasliktināšanos vai nopietnas pasliktināšanās draudiem. Kompetentā izmeklēšanas iestāde pārbauda arī citus zināmos faktorus, kas nav importa pieaugums, lai nodrošinātu, ka šādu citu faktoru radītais kaitējums netiek attiecināts uz importa pieaugumu.”

5.14. panta 3. punkts

“3.  Izmeklēšanu vienmēr pabeidz viena gada laikā pēc tās uzsākšanas dienas.”

▼M2

Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Kenijas Republiku, Austrumāfrikas valstu kopienas locekli, no otras puses



Piemērošanas diena

1.7.2024.

Divpusējie aizsardzības pasākumi un/vai citi mehānismi

VI sadaļa. Tirdzniecības aizsardzības pasākumi

Nolīgumā ietvertais(-ie) noteikums(-i)

50. panta 1. punkts

“1.Puse, izpētījusi alternatīvus risinājumus, uz ierobežotu laiku var piemērot aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no 10. un 11. panta, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību.”

50. panta 2. punkts

“2.

Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var veikt, ja vienas Puses izcelsmes ražojumu importē otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt:

a)  nopietnu kaitējumu iekšzemes rūpniecības nozarei, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus, importētājas Puses teritorijā;

b)  traucējumus kādā ekonomikas nozarē, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importētājas Puses ekonomiskās situācijas pasliktināšanos; vai

c)  traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības produktu (1)tirgos vai mehānismos, kas regulē šos tirgus.

50. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts

“3.

Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai labotu vai novērstu 2. punktā un 5. punkta b) apakšpunktā definēto būtisko kaitējumu vai traucējumus. Importētājas Puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem:

b)  muitas nodokļa palielinājums attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem; un

c)  tarifa kvotu ieviešana attiecīgajam ražojumam.”

50. panta 4. punkts

“4.Neskarot 1.–3. punktu, ja jebkuru no ražojumiem, kura izcelsme ir EAC partnervalstī(-īs), importē tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kādu no 2. punktā minētajām situācijām vienā vai vairākos ES tālākajos reģionos, ES saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus tikai attiecīgajā reģionā vai reģionos.”

50. panta 5. punkts

“5.

a)  Neskarot 1.–3. punktu, ja jebkuru no ražojumiem, kura izcelsme ir ES, importē tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kādu no 2. punktā minētajām situācijām EAC partnervalstī(-īs), EAC partnervalsts(-is) saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus tikai savā teritorijā.

b)  EAC partnervalsts(-is) saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt aizsardzības pasākumus, ja ES izcelsmes ražojums nodokļu samazināšanas dēļ tiek importēts tās(to) teritorijā tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus izstrādājumus. Šādi noteikumi ir piemērojami tikai desmit (10) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. EPN Padome šo laikposmu var pagarināt ne vairāk kā uz pieciem (5) gadiem.”

50. panta 6. punkts

“6.

a)  Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas noteikti 2., 4. un 5. punktā.

b)  Šajā pantā minētos aizsardzības pasākumus nepiemēro ilgāk par diviem (2) gadiem. Ja apstākļi, kas pamato aizsardzības pasākumu piemērošanu, joprojām pastāv, šādu pasākumu piemērošanu var pagarināt par papildu laikposmu, kas nav ilgāks par diviem (2) gadiem. Ja EAC partnervalsts(-is) piemēro aizsardzības pasākumu vai ja ES piemēro aizsardzības pasākumu tikai viena vai vairāku savu tālāko reģionu teritorijā, šādu pasākumu tomēr var piemērot uz laikposmu, kas nav ilgāks par četriem (4) gadiem, un ja apstākļi, kas pamato aizsardzības pasākumu piemērošanu, joprojām pastāv, tā piemērošanu var pagarināt par papildu četru (4) gadu laikposmu.

c)  Šajā pantā minētie pasākumi, kurus piemēro ilgāk par vienu (1) gadu, ietver skaidri noteiktus elementus, kas noved pie tā, ka vēlākais līdz noteiktā laikposma beigām pasākumi tiktu atcelti.

d)  Nevienu šajā pantā minēto aizsardzības pasākumu nepiemēro tāda ražojuma importam, uz ko jau iepriekš attiecās šāds pasākums vismaz vienu (1) gadu no pasākuma termiņa beigām.”

50. panta 7. punkts

“7.

Šā panta 1. līdz 6. punkta īstenošanai piemēro šādus noteikumus:

a)  ja Puse uzskata, ka pastāv kāds no 2., 4. vai 5. punktā izklāstītajiem apstākļiem, tā attiecīgo jautājumu nekavējoties nodod izskatīšanai Vecāko amatpersonu komitejā;

b)  Vecāko amatpersonu komiteja var sniegt jebkādus ieteikumus, kas vajadzīgi radušos apstākļu novēršanai; ja Vecāko amatpersonu komiteja nav sniegusi ieteikumus, kuru mērķis ir novērst radušos apstākļus, vai nav rasts cits apmierinošs risinājums trīsdesmit (30) dienās pēc jautājuma nodošanas Vecāko amatpersonu komitejai, importētāja Puse var pieņemt atbilstošus pasākumus, lai novērstu apstākļus saskaņā ar šo pantu;

c)  pirms jebkura šajā pantā paredzētā pasākuma veikšanas vai – gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta 8. punkts – tiklīdz tas iespējams, EAC partnervalsts(-is) sniedz Vecāko amatpersonu komitejai visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas rūpīgai izvērtēšanai, lai rastu attiecīgajām Pusēm pieņemamu risinājumu;

d)  izraugoties aizsardzības pasākumus atbilstīgi šim pantam, par prioritāriem ir jānosaka pasākumi, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai;

e)  par visiem aizsardzības pasākumiem, kas veikti atbilstīgi šim pantam, nekavējoties rakstiski paziņo Vecāko amatpersonu komitejai, un par tiem minētajā komitejā regulāri apspriežas, jo īpaši, lai noteiktu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.”

50. panta 8. punkts

“8.Ja ārkārtas apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, attiecīgā importētāja Puse 3., 4. vai 5. punktā paredzētos pasākumus var veikt uz laiku, neievērojot 7. punkta prasības. Šādu rīcību var īstenot ne ilgāk kā simt astoņdesmit (180) dienas, ja pasākumus veic ES, un ne ilgāk kā divsimt (200) dienas, ja pasākumus veic EAC partnervalsts(-is) vai ja ES pasākumus īsteno tikai viena vai vairāku savu tālāko reģionu teritorijā. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgumu skaita kā daļu no sākuma termiņa un jebkura 6. punktā minētā pagarinājuma. Veicot šādus pagaidu pasākumus, ņem vērā visu iesaistīto Pušu intereses un to attīstības līmeni. Attiecīgā importētāja Puse informē otru Pusi, un jautājumu tūlīt nodod izskatīšanai Vecāko amatpersonu komitejā.”

50. panta 9. punkts

“9.Ja importētāja Puse ražojuma importam piemēro administratīvo procedūru, kuras mērķis ir ātra informācijas sniegšana par tirdzniecības plūsmu tendencēm, kas var izraisīt šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē Vecāko amatpersonu komiteju.”

50. panta 10. punkts

“10.Nevar atsaukties uz PTO nolīgumu, lai liegtu Pusei piemērot atbilstīgi šim pantam paredzētos aizsardzības pasākumus.”
(1)   

Šajā pantā lauksaimniecības produkti ir produkti, uz kuriem attiecas PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikums.”

▼M3

Pagaidu nolīgums par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku



Piemērošanas datums

1.2.2025.

Divpusēju aizsardzības pasākumu klauzulas un/vai citi mehānismi

5. nodaļas “Tirdzniecības aizsardzības pasākumi” C iedaļa “Divpusēji aizsardzības pasākumi”

Nolīgumā ietvertais(-ie) noteikums(-i)

5.9. panta b) punkts

“b)  “pārejas periods” ir:

i)  septiņu gadu laikposms pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas; vai

ii)  ikvienai precei, attiecībā uz kuru tās Puses saraksts 2. pielikumā, kura piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, noteikts septiņu gadu tarifu atcelšanas posms – tarifu atcelšanas periods minētajai precei plus divi gadi.”

5.10. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

“ii)  precei piemērojamo lielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā dienā tieši pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.”

5.11. panta 1. punkta c) apakšpunkts

“1.  Divpusēju aizsardzības pasākumu nepiemēro:

…

c)  ja ir beidzies pārejas periods, kas noteikts 5.9. panta b) punktā.”

5.11. panta 2. punkts

“2.  Ja Puse pārtrauc piemērot divpusēju aizsardzības pasākumu, muitas nodokļa likme ir likme, kas būtu bijusi spēkā attiecīgajai precei saskaņā ar Puses grafiku 2. pielikumā.”

5.11. panta 3. punkts

“3.  Lai atvieglotu attiecīgās nozares pielāgošanos situācijā, kad sagaidāms, ka divpusējs aizsardzības pasākums būs ilgāks par vienu gadu, Puse, kas piemēro pasākumu, to ar regulāriem starplaikiem pakāpeniski liberalizē visā piemērošanas laikā.”

5.14. pants

“1.  Puse nepiemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, kas minēts šajā iedaļā, tādas preces importam, kurai iepriekš ticis piemērots šāds pasākums, izņemot gadījumu, kad ir pagājusi puse no laikposma, kurā aizsardzības pasākums tika piemērots iepriekšējā laikposmā. Divpusēju aizsardzības pasākumu, kas vienai un tai pašai precei ticis piemērots vairāk nekā vienu reizi, nevar pagarināt vēl par diviem gadiem, kā paredzēts 5.11. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2.  Puse attiecībā uz vienu un to pašu preci un vienā un tajā pašā laikposmā nepiemēro:

a)  divpusēju aizsardzības pasākumu vai pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu saskaņā ar šo nolīgumu; un

b)  globālu aizsardzības pasākumu saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un Vienošanos par aizsardzības pasākumiem.”

5.15. pants

“Eiropas Savienības tālākie reģioni *

1.  Ja kādu Čīles izcelsmes preci importē viena vai vairāku Eiropas Savienības tālāko reģionu teritorijā tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas raisa vai draud izraisīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecīgajā tālākajā reģionā, Eiropas Savienība pēc alternatīvu risinājumu izskatīšanas izņēmuma kārtā var piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus, kuri attiecas tikai uz attiecīgā reģiona teritoriju.

2.  Šā panta 1. punktā “nopietna pasliktināšanās” ir lielas grūtības ekonomikas nozarē, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces. Nopietnu pasliktināšanos konstatē, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, tostarp šādiem:

a)  importa apjoma palielinājums absolūtā vai relatīvā izteiksmē attiecībā pret iekšzemes ražošanu un importu no citiem avotiem; un

b)  šā panta 1. punktā minētā importa ietekme uz attiecīgās ražošanas nozares vai attiecīgās tautsaimniecības nozares stāvokli, tai skaitā uz pārdošanas apjomu, ražošanu, finansiālo situāciju un nodarbinātību.

3.  Neskarot 1. punktu, pārējie šīs iedaļas noteikumi, kas piemērojami divpusējiem aizsardzības pasākumiem, ir piemērojami arī visiem aizsardzības pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu. Visas atsauces uz “nopietnu kaitējumu” citos šīs iedaļas noteikumos saprot kā “nopietnu pasliktināšanos”, ja tas attiecināts saistībā ar Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem.

*  Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā Eiropas Savienības tālākie reģioni ir: Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Reinjona, Majota, Senmartēna, Azoru salas, Madeira un Kanāriju salas. Arī valstij vai aizjūras teritorijai, kas ar Eiropadomes lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. panta 6. punktā izklāstīto procedūru maina savu statusu un kļūst par tālāko reģionu, no minētā lēmuma pieņemšanas dienas piemēro šo pantu. Gadījumā, ja Eiropas Savienības tālāks reģions atbilstoši minētajai procedūrai zaudē tālākā reģiona statusu, šo pantu vairs nepiemēro minētajai valstij vai aizjūras no Eiropadomes lēmuma par minēto jautājumu datuma. Eiropas Savienība paziņo Čīlei visas izmaiņas attiecībā uz teritorijām, ko uzskata par Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem.”

5.17. panta 2. punkts

“2.  Uzskata, ka pieteikumu ir iesniegusi iekšzemes ražošanas nozare vai tas iesniegts tās vārdā, ja to atbalsta iekšzemes ražotāji, kuru kopējais izlaides apjoms veido vairāk nekā 50 % no līdzīgu vai tieši konkurējošu preču kopējās iekšzemes produkcijas, kas saražota tajā iekšzemes rūpniecības nozares daļā, kura vai nu atbalsta pieteikumu vai iebilst pret to. Tomēr kompetentā izmeklēšanas iestāde nesāk izmeklēšanu, ja to iekšzemes ražotāju daļa, kuri izteikuši atbalstu pieteikumam, atbilst mazāk nekā 25 % no līdzīgu vai tieši konkurējošu preču kopējās iekšzemes produkcijas, kas valstī saražota iekšzemes ražošanas nozarē.”

5.18. panta 3. punkta a) apakšpunkts

“a)  pierādījumus par nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko izraisījis otras Puses noteiktas izcelsmes preces importa pieaugums, jo saskaņā ar šo nolīgumu samazināts vai atcelts muitas nodoklis; izmeklēšanā ar objektīviem pierādījumiem parāda, ka starp attiecīgās preces importa palielinātiem apjomiem un nopietno kaitējumu vai tā draudiem pastāv cēloņsakarība; tāpat pārbauda citus zināmus faktorus, ne tikai importa pieaugumu, lai nodrošinātu, ka nopietnais kaitējums vai tā draudi, ko izraisījuši šie citi faktori, netiek pamatots ar importa pieaugumu;”

5.18. panta 5. punkts

“5.  Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā izmeklēšanas iestāde pabeidz ikvienu atbilstoši šim pantam veiktu izmeklēšanu 12 mēnešu laikā pēc tās sākšanas dienas.”

5.19. panta 2. punkts

“2.  Ieinteresētās personas, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, tiek lūgtas sagatavot tās nekonfidenciālu kopsavilkumu, vai, ja šādas personas norāda, ka šādu informāciju nav iespējams sagatavot kopsavilkumu, tās norāda iemeslus, kādēļ tas nav iespējams. Kopsavilkumiem jābūt pietiekami detalizētiem, lai varētu pienācīgi saprast sniegtās konfidenciālās informācijas būtību. Tomēr, ja kompetentā izmeklēšanas iestāde konstatē, ka lūgums nodrošināt informācijas konfidencialitāti nav pamatots, un ja attiecīgā ieinteresētā persona vai nu nevēlas publiskot informāciju, vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, kompetentā izmeklēšanas iestāde var neņemt vērā šādu informāciju, izņemot gadījumu, kad minētajai iestādei par apmierinājumu no attiecīgiem avotiem var pierādīt, ka informācija ir patiesa.”

5.22. pants

“Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu drošības procedūrās, Puses kompetentā izmeklēšanas iestāde, kura ir atbildīga par procedūru, pieņem ieinteresēto personu iesniegtos dokumentus angļu valodā ar noteikumu, ka minētās personas vēlāk, kompetentās iestādes noteiktā garākā termiņā, iesniedz dokumentu tulkojumu valodā, kurā īsteno drošības procedūru.”

▼B



Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments un Komisija piekrīt, ka ir svarīga cieša sadarbība, īstenojot nolīgumus, kas uzskaitīti pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2019/287 (2019. gada 13. februāris), ar ko īsteno divpusējas aizsardzības pasākumu klauzulas un citus mehānismus, kuri ļauj pagaidu kārtā atcelt preferences konkrētos tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm. Tāpēc tās ir vienojušās, ka, ja Eiropas Parlaments pieņem ieteikumu, lai uzsāktu izmeklēšanu par iespējamu aizsargpasākumu ieviešanu, Komisija rūpīgi izmeklēs, vai ir ievēroti regulā paredzētie nosacījumi ex officio uzsākšanai. Ja Komisija uzskatīs, ka šie nosacījumi nav izpildīti, tā iesniegs Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai ziņojumu, tostarp paskaidrojumu par visiem faktoriem, kas attiecas uz šādas izmeklēšanas sākšanu.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.).