(1) Sākotnējā konstatējumā Komisija paskaidroja, ka Savienības tērauda tirgus ir pievilcīgs importam apjoma un cenu ziņā ( 2 ). Šajā sakarā saskaņā ar ESAO datiem ( 3 ) gados pirms izmeklēšanas, kuras rezultātā tika noteikts aizsardzības pasākums, Savienības tirgus bija lielākā importa teritorija apjoma ziņā, kas veido 13,8–18,4 % no pasaules importa daļas visā minētajā laikposmā.

(2) Papildus apjomiem Savienības tirgus bija ļoti pievilcīgs arī cenu ziņā. Faktiski attiecīgo datu analīze ( 4 ) parādīja, ka galvenās tērauda eksportētājvalstis, kas eksportē tēraudu uz Savienību, lielai daļai sava eksporta (46–78 % no attiecīgajiem KN kodiem) panāca augstāku cenu Savienības tirgū salīdzinājumā ar eksporta cenām, kas attiecībā uz tiem pašiem KN kodiem tika panāktas citos trešo valstu tirgos. Šīm valstīm Savienības tirgus veidoja arī nozīmīgu eksporta daļu, būdams galvenais vai viens no galvenajiem eksporta galamērķiem, dažos gadījumos sasniedzot vairāk nekā 25 % un pat 32 % īpatsvaru attiecīgajā gadā ( 5 ).

(3) Savienības tirgus pievilcīgumu apstiprināja arī straujais eksporta pieaugums uz Savienību no galvenajām tērauda eksportētājvalstīm ( 6 ) laikā, kad tās samazināja eksportu uz trešām valstīm. Konkrētāk, eksports uz citām trešām valstīm no šīm izcelsmes valstīm 2018. gadā ( 7 ) samazinājās par vairāk nekā 11 miljoniem tonnu (–8 %), salīdzinot ar 2017. gadu ( 8 ). No otras puses, tajā pašā laikposmā imports Savienībā no šīm izcelsmes valstīm palielinājās par vairāk nekā 3 miljoniem tonnu (+14 %) ( 9 ). Lai gan imports uz citām trešām valstīm kopumā samazinājās, šīs pretējās tendences liecināja, ka, pieaugot jaudas pārpalikumam un palielinoties ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi tirgiem visā pasaulē (sk. 1.1.1. un 1.1.2. iedaļu tālāk), un iekšzemes patēriņam saglabājoties bez jebkādām būtiskām pozitīvām tendencēm, ražotāji eksportētāji izmantoja iespēju realizēt arvien lielākus apjomus Savienības tirgū.

(4) Tāpēc iepriekš minētais datu kopums nepārprotami liecina, ka Savienības tirgus bija pievilcīgs ražotājiem eksportētājiem gan apjoma, gan cenu ziņā.

(5) Tāpēc turpmākajās apakšiedaļās sniegta papildu informācija un detalizētāks paskaidrojums, kas katru identificēto neparedzēto notikumu saista ar notikušo importa apjoma pieaugumu, tādējādi papildinot sākotnējos konstatējumus.

(6) Sākotnējā konstatējumā Komisija konstatēja, ka tērauda ražošanas nozarē pastāv jaudas pārpalikums un ka, neraugoties uz centieniem to samazināt, izmeklēšanas periodā tas tomēr ir palielinājies ( 10 ).

(7) Vairāki avoti ir konsekventi apstiprinājuši tiešo saikni starp jaudas pārpalikumu tērauda ražošanas nozarē un tā ietekmi uz eksportu. Piemēram, ESAO norādīja, ka “pārmērīgi lielai tērauda ražošanas jaudai ir būtiska ietekme uz tērauda ražošanas nozari, kas bieži vien ir saistīta ar pārmērīgu piedāvājumu, zemām cenām un zemu rentabilitāti” ( 11 ). Tā arī norādīja, ka “globālā līmenī jaudas pārpalikuma ietekme izplatās ar tirdzniecības starpniecību; jaudas pārpalikums var izraisīt eksporta kāpumu, kas izraisa cenu samazināšanos un tirgus daļas zaudējumus vietējiem ražotājiem, kuri konkurē ar importu” ( 12 ).

(8) Arī citi pētījumi norāda uz to pašu virzienu. Ekonomikas politikas institūta 2014. gada dokumentā ( 13 ) norādīts: “jaudas pārpalikums nozīmē to, ka tērauda ražotnes spēj saražot daudz vairāk tērauda, nekā pieprasa tirgus. Augstās pastāvīgās izmaksas, kapitālietilpība un lielais tērauda ražošanas apjoms mudina pārpalikumu eksportēt par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām. [..] “jaudas pārpalikums sekmē pārprodukciju un strauju eksporta apjoma pieaugumu” un “nozares lielā kapitālietilpība liek ražotājiem maksimāli kāpināt ražošanu, lai segtu pastāvīgās izmaksas, un tas savukārt liek tiem pārpalikušo produkciju novirzīt uz ārvalstu tirgiem, jo īpaši uz pievilcīgo ASV tirgu, kad iekšzemes pieprasījums atpaliek. Tas gadu gaitā ir novedis pie negodīgi tirgotā tērauda vairākkārtēja pieauguma.”

(9) Arī Eiropas Komisija 2016. gada paziņojumā norādīja: “Tērauda pārprodukcija nesen izraisīja ievērojamu eksporta pieaugumu, kas visā pasaulē destabilizēja tērauda tirgus un kura ietekmē saruka tērauda cenas” ( 14 ).

(10) Tādējādi pastāv vispārpieņemts ekonomisks pamatojums, kas izskaidro ražotāju eksportētāju rīcību, kad tie savu jaudas pārpalikumu novirza uz trešo valstu tirgiem (parasti par zemākām cenām), lai vismaz daļēji segtu savas izmaksas.

(11) Pēc tam Komisija sīkāk izvērtēja tiešo saikni starp apstiprināto esošo (un pieaugošo) jaudas pārpalikumu tērauda ražošanas nozarē un importa apjoma pieaugumu Savienībā.

(12) Situācijā, kad pastāv jaudas pārpalikums un ražotājiem eksportētājiem ir stimuls atbrīvoties no jaudas pārpalikuma, viņi orientētos uz tiem tirgiem, kuros principā var pārdot lielāku apjomu par, ideālā gadījumā, labākām cenām (salīdzinājumā ar citiem trešo valstu tirgiem). Šajā sakarā Komisija 1.–4. apsvērumā paskaidroja, ka Savienība ir pievilcīgs tirgus ražotājiem eksportētājiem gan apjoma, gan cenu līmeņa ziņā. Pieejamie importa dati arī liecināja, ka imports Savienībā strauji un lielos apjomos palielinājās laikposmā, kad palielinājās arī jaudas pārpalikums ( 15 ), un ka tas notika daudz straujāk nekā patēriņš Savienībā ( 16 ), kā arī saskaņā ar datiem imports uz Savienību turpināja palielināties, bet eksporta tendence uz citām trešām valstīm bija pretēja. Turklāt pagaidu regulā ietvertie dati liecināja, ka ražotāji eksportētāji pastāvīgi (dažos gadījumos ievērojami) samazināja Savienības ražotāju cenas, kas liecina par viņu apņēmību arī turpmāk izmantot savā labā Savienības tirgus pievilcīgos nosacījumus ( 17 ). Importa apjomu un tempu Savienībā par pastāvīgi zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas, ņemot vērā daudz lēnāku patēriņa pieaugumu, diez vai būtu bijis iespējams saprātīgi izskaidrot, ja tas nebūtu saistīts ar pieaugošo jaudas pārpalikumu, kas bija ražotāju eksportētāju rīcības pamatā.

(13) Attiecīgi Komisija secināja, ka sākotnējā izmeklēšanas laikposmā imports Savienībā palielinājās tērauda ražošanas nozares jaudas pārpalikuma dēļ.

(14) Pagaidu regulas 33. un 34. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana tērauda ražošanas nozarē ir ievērojami pieaugusi, jo īpaši gados pirms ES aizsardzības izmeklēšanas uzsākšanas. Pagaidu regulā norādīts: “2011.–2013. gadā saistībā ar tēraudu vidēji tika sāktas aptuveni 77 izmeklēšanas, savukārt 2015.–2016. gadā šis vidējais rādītājs palielinājās līdz 117.” Turklāt 2017. gadā trešās valstis turpināja noteikt tirdzniecību ierobežojošus pasākumus ( 18 ).

(15) Kopumā, pamatojoties uz analizētajiem datiem ( 19 ), Komisija konstatēja, ka laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam tērauda ražojumiem ( 20 ) tika noteikts vairāk nekā 300 tirdzniecības aizsardzības pasākumu.

(16) Šo skaitļu sadalījums atklāja, ka šos pasākumus ir noteikušas daudzas valstis (vismaz 24 jurisdikcijas), tai skaitā visas galvenās tērauda importētājvalstis ( 21 ). Šīs valstis laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam bija noteikušas 157 pasākumus, t. i., vairāk nekā 52 % no kopējā pasākumu skaita.

(17) Tajā pašā laikā lielākajām eksportētājvalstīm, kuras eksportēja uz Savienību, šajā laikposmā tika piemērots liels skaits pasākumu daudzās jurisdikcijās. Kā piemēru minot septiņus lielākos eksportētājus, kuri eksportēja uz Savienību ( 22 ), Komisija konstatēja, ka uz tiem attiecas aptuveni 200 pasākumi, t. i., aptuveni 66 % no visiem pasākumiem, kas tiek piemēroti vismaz 24 dažādās trešās valstīs.

(18) Tāpēc Komisija apstiprināja, ka TAI pasākumu apjoms atsevišķu pasākumu un skarto valstu (gan valstu, kuras nosaka pasākumus, gan valstu, uz kurām tie attiecas) skaita ziņā bija ļoti ievērojams. Turklāt Komisija norādīja, ka sākotnējās lietas dati liecina, ka šie skaitļi varētu būt pat diezgan piesardzīgi ( 23 ). Turklāt saskaņā ar šiem pasākumiem noteiktie maksājumi izrādījās pietiekami augsti, lai ietekmētu importa apjomu šajos tirgos salīdzinājumā ar laikposmu pirms šo pasākumu ieviešanas. Tas atspoguļojās vispārējā eksporta samazinājumā no valstīm, uz kurām attiecās TAI pasākumi, uz trešo valstu tirgiem (sk. 19. apsvērumu), neraugoties uz to, ka vispārējie tirgus apstākļi nebija būtiski mainījušies ( 24 ), un tādējādi principā nebūtu attaisnojams tik liels eksporta apjomu samazinājums, ja nebūtu pasākumu līmeņa ietekmes.

(19) Šajā saistībā Komisija, pamatojoties uz analizētajiem datiem, apstiprināja, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumu noteikšanas kopējā ietekme ir importa samazinājums (daudzos gadījumos būtisks) valstīs, uz kurām attiecas pasākumi, laikposmā pēc to noteikšanas. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka, pamatojoties uz tās veiktajām TAI izmeklēšanām par tērauda ražojumiem ( 25 ), imports samazinājās vidēji par 82 % salīdzinājumā ar importa līmeni izmeklēšanas periodā, kā rezultātā tika noteikti pasākumi. Šajos gadījumos importa apjomi, kas bija ietekmēti, bija ievērojami ( 26 ). Komisija arī apstiprināja, ka TAI pasākumiem attiecībā uz tēraudu bija līdzīga ietekme, kad tos noteica trešās valstis. Komisija apstiprināja, ka 26 izvērtēto gadījumu izlasē ( 27 ) importa samazinājums bija vidēji 73 % un ka arī ietekmētie apjomi bija būtiski ( 28 ). Tāpēc līdz ar to, ka trešās valstis noteica TAI pasākumus, samazinājās eksporta apjoms uz šīm valstīm, kas vismaz daļēji tika novirzīts uz Savienības tirgu.

(20) Turklāt vēl viens datu kopums, kas parāda skaidru saikni starp pieaugošo tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaitu trešās valstīs un importa apjoma pieaugumu Savienības tirgū, ir pretējas tendences attiecībā uz galveno tērauda eksportētājvalstu eksportu uz Savienību, kā paskaidrots 3. apsvērumā ( 29 ). Ņemot vērā trešo valstu noteikto tirdzniecības aizsardzības pasākumu lielo apjomu un to ietekmi uz importa apjomu valstīs, kuras nosaka pasākumu (kā sīkāk izklāstīts 18. un 19. apsvērumā), šī tendence apstiprina, ka to spēja eksportēt uz trešām valstīm tika ievērojami ierobežota. Tāpēc tās centās šos papildu apjomus (kurus ietekmēja arī jaudas pārpalikums) realizēt pievilcīgajā Savienības tirgū, kur tā rezultātā tajā pašā laikposmā bija vērojams pastāvīgs importa apjoma pieaugums, kura temps ievērojami pārsniedza patēriņa attīstību.

(21) Šīs tendences ir attēlotas tālāk redzamajā diagrammā ( 30 ).

(22) Komisija arī novēroja, ka kopējais tērauda patēriņš šajā laikposmā būtiski nesamazinājās, kas varētu izskaidrot šādu eksporta samazinājumu uz trešām valstīm. Tādējādi eksporta samazinājumu uz citām trešām valstīm var pamatoti izskaidrot tikai ar plašā TAI pasākumu klāsta ierobežojošo ietekmi vai citiem tirdzniecību ierobežojošiem pasākumiem, ko nosaka daudzas jurisdikcijas.

(23) Attiecīgi Komisija secināja, ka TAI un citu tirdzniecību ierobežojošo pasākumu pieaugums trešās valstīs attiecīgajā laikposmā ir izraisījis importa apjoma pieaugumu Savienībā.

(24) Galīgās regulas 58.–61. apsvērumā Komisija paskaidroja saikni starp ASV 232. panta pasākumu un importa apjoma pieaugumu Savienībā. Turklāt galīgās regulas 101.–110. apsvērumā Komisija novērtēja arī importa attīstību gan Savienības, gan ASV tirgū ( 31 ).

(25) Tā kā dati, kas tika izvērtēti, lai noteiktu importa apjoma pieaugumu, beidzās 2018. gada jūnija beigās (pēdējā laikposma beigas jeb “MRP” – Most Recent Period), tie aptvēra importa tendences Savienībā un ASV salīdzinoši īsā laikposmā pēc ASV 232. panta stāšanās spēkā. Tomēr, kā paskaidrots galīgās regulas 58. apsvērumā, izmeklēšana, kuras rezultātā tika piemērots ASV pasākums, tika uzsākta jau 2017. gada aprīlī, un ziņojums, kas bija pamatā pasākuma vēlākai pieņemšanai, tika publicēts 2018. gada janvārī, un tādējādi jau tika konstatētas tirdzniecības novirzīšanas pirmās pazīmes.

(26) Dati liecina, ka, lai gan 2018. gada pirmajā pusgadā imports uz ASV samazinājās par gandrīz vienu miljonu tonnu (–7 %), salīdzinot ar to pašu laikposmu 2017. gadā, importam uz Savienību bija gandrīz identiska pretēja tendence – importa apjoms palielinājās par 1,2 miljoniem tonnu (+7 %).

(27) Šī tendence ir izskaidrojama ar to, ka galvenās tērauda eksportētājvalstis, kuras eksportēja uz Savienību, attiecīgus apjomus eksportēja arī uz ASV tirgu. Lai gan eksporta apjoms uz ASV samazinājās (ASV 232. panta pasākuma ietvaros noteiktās 25 % ievedmuitas ietekmes rezultātā), paralēli pieauga dažu šo valstu eksporta apjoms uz Savienību. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 3. apsvērumā, eksports no šīm valstīm uz citiem trešo valstu tirgiem kopumā samazinājās.

(28) Tāpēc neiespējamība eksportēt uz ASV tādā pašā apjomā pēc tam, kad stājās spēkā ASV 232. panta pasākums, radīja situāciju, kad eksportētājvalstis bija spiestas meklēt citus noieta tirgus saviem tērauda ražojumiem. Šajā gadījumā, tā kā Savienības tirgus bija ļoti pievilcīgs apjoma un cenu ziņā salīdzinājumā ar citiem trešo valstu tirgiem, tas bija dabisks eksportētājvalstu mērķis, un tas izraisīja importa apjoma pieaugumu, jo īpaši no izcelsmes valstīm, kuras zaudēja eksporta apjomus uz ASV. Šīs tendences ir norādītas tālāk grafikā ( 32 ).

(29) Ņemot vērā šos faktus, Komisija apstiprināja, ka importa apjoma pieaugums Savienībā, kas notika izmeklēšanas periodā, bija ASV 232. panta pasākuma rezultāts (kopā ar citiem konstatētajiem neparedzētajiem notikumiem).

(30) Komisija arī secināja, ka importa apjoma pieaugumu izraisīja visu identificēto neparedzēto notikumu kopums (pasaules mēroga jaudas pārpalikums, tirdzniecības aizsardzības pasākumu un tirdzniecību ierobežojošo pasākumu pieaugums trešās valstīs un ASV 232. panta pasākums). Vairāku neparedzētu notikumu vienlaicīga pastāvēšana pastiprina konstatējumu par loģisku saistību starp importa apjoma pieaugumu Savienībā, kas bija pievilcīgs un nozīmīgs tirgus tērauda eksportam, un identificētajiem neparedzētajiem notikumiem.

(31) Sākotnējā konstatējumā tika noteikts, ka gadījumā, ja Savienība nenoteiks aizsardzības pasākumu, pastāv nopietna kaitējuma draudi vietējiem ražotājiem, jo paredzams, ka imports turpinās palielināties, it īpaši (bet ne tikai) tirdzniecības novirzīšanas dēļ, kas izriet no ASV 232. panta pasākuma, un tādējādi palielinās importa spiedienu cenu un apjomu ziņā ( 33 ). Šajā regulas iedaļā tiks sīkāk izklāstīts, kāpēc pastāvēja nopietna kaitējuma draudi un kāpēc tie bija pamatoti, ņemot vērā pierādījumus, kas bija pieejami galīgā pasākuma noteikšanas laikā. Šim nolūkam šajā regulas iedaļā tiks sniegti papildu paskaidrojumi un skaidrojumi par šādiem aspektiem, kas ļauj konstatēt nopietna kaitējuma draudus: i) Savienības ražošanas nozares stāvoklis un iemesli, kas izskaidro tās daļēju atveseļošanos 2017. gadā; ii) ES TAI pasākumu nozīme, veidojoties Savienības ražošanas nozares stāvoklim; iii) ASV 232. panta pasākuma ietekme, tai skaitā nesenā importa attīstība Savienībā; iv) tērauda un izejvielu cenu jaunākās izmaiņas; v) pašreizējā situācija ar TAI pasākumiem trešās valstīs un jaudas pārpalikums; vi) tirgus perspektīvas un prognozes.

(32) Iepriekš 1.–4. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka Savienības tirgus bija pievilcīgs apjoma un cenu ziņā un ka šīs iezīmes izmeklēšanas laikposmā veicināja importa apjoma pieaugumu Savienības tirgū.

(33) Komisija uzskatīja, ka, beidzoties izmeklēšanai, kuras rezultātā tika noteikts galīgais aizsardzības pasākums, šīs iezīmes palika nemainīgas, apstiprinot, ka 2018. gadā Savienības tirgus joprojām bija pievilcīgs tirgus apjoma ( 34 ) un cenu ziņā. Galvenās tērauda eksportētājvalstis, kuras eksportēja uz Savienību, sasniedza augstāku cenu Savienības tirgū salīdzinājumā ar eksporta cenām citos trešo valstu tirgos, t. i., par 48–81 % no attiecīgajiem KN kodiem ( 35 ). Tas apliecina pastāvīgu pievilcīgumu cenu ziņā. Attiecībā uz apjomu Savienība joprojām bija nozīmīgs eksporta tirgus, kas dažām eksportētājvalstīm veidoja gandrīz 40 % un dažām – aptuveni 25 % no to kopējā eksporta, atkarībā no eksportētājvalsts ( 36 ).

(34) Turklāt Komisija secināja, ka novērtētajos datos, tai skaitā ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, nebija elementu, kas liecinātu, ka Savienības tirgus tuvākajā nākotnē kļūtu mazāk pievilcīgs. Faktiski, kā parādīts šajā pielikumā (kā piemēru sk. 1.2.3. un 1.2.5. apakšiedaļu), aizvien vairāk trūka alternatīvu noieta tirgu, kur ražotāji eksportētāji varētu sasniegt tādus pašus vai līdzīgus eksporta apjomus kā agrāk, un tā rezultātā importa spiediens uz pievilcīgo Savienības tirgu vēl vairāk palielinātos.

(35) Pagaidu regulas VI.1. iedaļā un galīgās regulas 5.1.–5.3. iedaļā skaidrots Savienības ražošanas nozares stāvoklis analizētā laikposma beigās un kaitējuma rādītāju attīstība kopš 2013. gada, secinot, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis bija nestabils un neaizsargāts.

(36) Konstatētā neaizsargātība, neraugoties uz daļēju uzlabojumu 2017. gadā, tika izskaidrota ar vairākiem faktoriem, kas ļāva Savienības ražošanas nozarei tikai 2017. gadā sasniegt kopumā veselīgāku rentabilitātes līmeni nekā iepriekšējos gados, neraugoties uz nepārtraukto importa pieaugumu ( 37 ).

(37) Pirmkārt, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā analizētajā laikposmā kopumā uzrādīja sliktus rādītājus, ciešot zaudējumus (2013. gadā) vai sasniedzot ļoti zemu peļņas līmeni (2014.–2016. gadā). Lai gan 2017. gadā nozare pirmo reizi piecu gadu laikā sasniedza veselīgāku rentabilitātes līmeni, tas nesasniedza tādu apjomu, kas kompensētu iepriekšējos rādītājus četru gadu laikposmā. Pat tajā gadā daudzām ražojumu kategorijām saglabājās zema rentabilitāte. Trīs ražojumu kategorijas joprojām radīja zaudējumus, bet 13 ražojumu kategorijas bija tuvu nulles peļņai. Tikai septiņas ražojumu kategorijas 2017. gadā spēja atgūt peļņas līmeni virs 6 % ( 38 ). Šajā ziņā galvenais atšķirīgais faktors 2017. gadā bija saistīts ar vienības pārdošanas cenu attīstību un līmeni un atšķirību no ražošanas izmaksām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Attiecībā uz cenu jānorāda, ka 2017. gadā tā pieauga par aptuveni 18 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (pieaugums par 106 EUR/t). Tajā pašā laikā, pat ja minētajā gadā palielinājās arī ražošanas izmaksas (par 82 EUR/t salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) ( 39 ), Savienības ražošanas nozare analizētajā laikposmā spēja sasniegt lielāko (pozitīvo) starpību (36 EUR/t), kas nodrošināja lielāku rentabilitāti ( 40 ). Tomēr saskaņā ar jaunākajām izmeklēšanā analizētajām norisēm nebija paredzams, ka šī ārkārtas situācija ( 41 ) būs ilgstoša, un bija skaidras tendences, kas liecināja par jau notiekošajām izmaiņām (sk. 1.2.4. iedaļu).

(38) Otrkārt, lai gan Savienības ražošanas nozare 2017. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ( 42 ) spēja palielināt pārdošanas apjomu kopumā par 7 %, tādējādi daļēji uzlabojot savus darbības rādītājus minētajā gadā, tā acīm redzami nespēja pilnībā gūt labumu no daudz lielāka patēriņa pieauguma tajā pašā laikposmā (+14 %) ( 43 ) Savienības tirgū, lai gan 2017. gadā tai joprojām bija pieejama pietiekama jauda (2017. gadā jaudas izmantojums bija 76 % salīdzinājumā ar 75 % 2016. gadā) ( 44 ), kas ļautu vēl vairāk palielināt pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. Jānorāda, ka 2017. gadā Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu gandrīz neuzlabojās. Šādus vājus rādītājus varētu izskaidrot ar ievērojamo pieaugušo importa spiedienu (apjoma un cenu ziņā) uz Savienības ražošanas nozari novērtētajā laikposmā. Patiesībā imports no patēriņa pieauguma guva daudz lielāku labumu nekā Savienības ražotāji. Savienības ražotāji gadu no gada pastāvīgi zaudēja tirgus daļu (no 87,2 % līdz 81,9 %) ( 45 ), turpretim importa tirgus daļa krasi pieauga (+71 %) ( 46 ), palielinoties no 12,7 % 2013. gadā līdz 18,8 % 2017. gadā ( 47 ). Importa tirgus daļa MRP bija 18,8 %, kas bija pat lielāka nekā 2017. gadā (18,1 %). Šīs tendences varētu izskaidrot ar pastāvīgu importa cenu samazinājumu ( 48 ), kas tādējādi neļāva Savienības ražošanas nozarei pilnībā (vai vismaz vairāk) izmantot tirgus attīstības potenciālu.

(39) Treškārt, lai gan tirgus apstākļi kopumā uzlabojās (palielinoties patēriņam, pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū un cenu līmenim), Savienības ražošanas nozare, kas laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam Savienībā bija zaudējusi gandrīz 10 000 darba ņēmēju, joprojām nespēja panākt lielāku nodarbinātību ( 49 ). Nodarbinātības līmenis 2017. gadā pat nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2016. gadu. Visbeidzot, krājumi izmeklēšanas laikposmā pieauga par 19 % un saglabājās augstā līmenī arī 2017. gadā ( 50 ).

(40) Tāpēc Savienības ražošanas nozare 2017. gadā daļēji uzlaboja savas darbības rādītājus, ko izraisīja vairāki faktori, proti, patēriņa pieaugums un pārdošanas apjoma pieaugums iekšzemes tirgū un lielāka tērauda un izejvielu cenu starpība ( 51 ), tomēr šo uzlabojumu ierobežoja importa spiediena līmenis, kādam minētajā gadā bija pakļauta Savienības ražošanas nozare, kas neļāva tai gūt lielāku labumu no šādiem esošajiem faktoriem. Nepārtrauktais tirgus daļas zaudējums un pastāvīgais cenu samazinājums visās ražojumu kategorijās, kā arī darbvietu zudums, ko tā nespēja atgūt, skaidri liecināja par to, ka nozare nav pilnībā atguvusies no iepriekšējo gadu negatīvo darbības rādītāju ietekmes un ka importa spiediens būtiski kavēja šādu atlabšanu.

(41) Tā kā daži no šiem faktoriem, kas 2017. gadā attīstījās pozitīvi, 2018. gadā mainījās pretējā virzienā (sk. tālāk jaunākās norises un gaidāmos rādītājus attiecībā uz tērauda un izejvielu cenām, kā arī gaidāmās patēriņa tendences), situācijā, kad bija gaidāms importa spiediena pieaugums apjoma un cenu ziņā, tā ietekme uz Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokli būtu negatīva.

(42) Citiem vārdiem sakot, lai gan Savienības ražošanas nozare spēja daļēji atveseļoties, pateicoties vairāku svarīgu faktoru kumulatīvai pozitīvai attīstībai tirgū un lēnākam importa pieaugumam 2017. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ( 52 ), negatīvais pavērsiens, ko lielākā daļa šo faktoru uzrādīja 2018. gada beigās, neizbēgami izraisītu Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, nepārtraukti pieaugot importa spiedienam, kuru Savienības nozare šoreiz nespētu pārciest, ņemot vērā tā apmēru un gaidāmos dominējošos tirgus apstākļus. Tādējādi Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas laikposma beigās bija tāds, ka tā bija neaizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu.

(43) Šajā iedaļā Komisija sniedz nepieciešamos papildu paskaidrojumus un pamatojošos datus par TAI pasākumu nozīmi Savienības ražošanas nozares daļējas atgūšanās norisē 2017. gadā.

(44) Pirmkārt, šim nolūkam Komisija izvēlējās 2015. un 2016. gadā noteiktos pasākumus, jo uzskatīja, ka šo pasākumu ietekmi varētu daļēji attiecināt uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem 2017. gadā ( 53 ). Tāpēc saskaņā ar šiem parametriem pirms 2017. gada Komisija bija noteikusi sešus TAI pasākumus to ražojumu kategoriju importam, uz kurām vēlāk tika attiecināts aizsardzības pasākums ( 54 ).

(45) Šie pasākumi bija šādi ( 55 ): Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/501 ( 56 ), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/181 ( 57 ), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1778 ( 58 ), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/113 ( 59 ), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1777 ( 60 ) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/969 ( 61 ).

(46) Komisija konstatēja, ka Savienības ražotāju rentabilitāte šajās ražojumu kategorijās sistemātiski uzlabojās nākamajā gadā pēc pasākumu noteikšanas. Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka 2017. gadā rentabilitāte kopumā uzlabojās, ( 62 ) lai gan daudzu kategoriju ražojumu rentabilitāte joprojām bija zema, jo īpaši tām ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas nesenie TAI pasākumi, un ka trešo valstu importa cenas (izņemot tās, uz kurām attiecas attiecīgie TAI pasākumi) 2017. gadā pēc TAI pasākumu noteikšanas kopumā īslaicīgi palielinājās ( 63 ).

(47) Turklāt apjomi, kurus ietekmēja nesenie tirdzniecības aizsardzības pasākumi, veidoja aptuveni 40 % no kopējā importa ražojumu kategorijās, uz kurām attiecās nesenie TAI pasākumi attiecīgajā laikposmā ( 64 ), un gados pēc minēto TAI pasākumu noteikšanas to apjoms Savienības tirgū samazinājās par vairāk nekā 90 % ( 65 ). Tāpēc negodīgās importa tirdzniecības ievērojamais samazinājums, kas tika panākts pēc pasākumu noteikšanas, kopumā ļāva Savienības ražotājiem un citām eksportētājvalstīm 2017. gadā palielināt pārdošanas cenas.

(48) Turklāt visās ražojumu kategorijās, uz kurām attiecās nesenie tirdzniecības aizsardzības pasākumi, bija vērojams būtisks rentabilitātes uzlabojums ( 66 ), un vairākās no tām rentabilitāte 2017. gadā pārsniedza 6 % ( 67 ). Pārējās kategorijās situācija bija daudz atšķirīgāka – dažās kategorijās tika pārsniegta vai gandrīz sasniegta 6 % rentabilitāte ( 68 ), citās kategorijās bija vērojami uzlabojumi, taču joprojām saglabājās vājš vai zems rentabilitātes līmenis ( 69 ), un citās kategorijās bija radušies zaudējumi vai sasniegta aptuveni 1 % rentabilitāte ( 70 ) neatkarīgi no jaunākajām tendencēm. Tas liecina, ka rentabilitātes attīstības ziņā situācija starp kategorijām nebija viendabīga un ka kopumā 2017. gadā vairumā kategoriju ( 71 ) tika konstatēti vai nu zaudējumi, vai arī neveselīgs rentabilitātes līmenis, lai gan dažos gadījumos to situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija uzlabojusies. Tādējādi tas apstiprina Savienības ražošanas nozares kopējā stāvokļa nestabilitāti, neraugoties uz to, ka stāvoklis bija labāks nekā iepriekšējā gadā.

(49) Tomēr, kā paskaidrots tālāk, cenu pieauguma tendence 2017. gadā bija īslaicīga un sāka mainīties 2018. gadā, kad Savienība saskārās ar importa pieaugumu galvenokārt no trešām valstīm, uz kurām neattiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, un ar tirdzniecības novirzīšanu, ko izraisīja ASV 232. panta pasākums. Par to liecina importa apjoms MRP, kas sasniedza rekordlielu apjomu – 31 314  tonnas, neraugoties uz nesen noteiktajiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem dažās ražojumu kategorijās. Tas liecina, ka, lai gan nesenie TAI pasākumi veicināja daļēju un īslaicīgu Savienības ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos, no tiem guva labumu arī tās eksportētājvalstis, uz kurām pasākumi neattiecas un kuras arī bija sākušas ievērojami palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū ( 72 ).

(50) Tādējādi Komisija apstiprināja, ka TAI pasākumu noteikšana ir sekmējusi Savienības ražotāju vispārējos darbības rādītājus, ciktāl tas attiecas uz šīm kategorijām ( 73 ).

(51) Turklāt 1.2.1. un 1.2.2. iedaļā sniegtais pamatojums skaidri parādīja, ka daži faktori, kas izskaidro Savienības daļēju atveseļošanos (piemēram, patēriņš), vienādi vai līdzīgi neietekmē Savienības ražotājus un eksportētājvalstis un nedod labumu tiem, jo eksportētājvalstis spēja ievērojami palielināt (+71 % apjoma ziņā) savu klātbūtni Savienības tirgū uz to Savienības ražotāju rēķina, kuri zaudēja tirgus daļu, un tikai salīdzinoši nedaudz palielināja kopējo pārdošanas apjomu (+7 %), salīdzinot ar nepārtraukto importa pieaugumu.

(52) Galīgajā regulā ( 74 ) Komisija secināja, ka ASV 232. pants veicināja ievērojamu tirdzniecības novirzīšanu uz Savienības tirgu.

(53) Šajā sakarā Komisija ir veikusi detalizētāku analīzi par importa modeļiem Savienībā un ASV gan kopumā, gan sīkāk analizējot atsevišķu eksportētājvalstu rīcību. Šī analīze parādīja, ka, salīdzinot importu uz ASV un Savienību 2018. gada pirmajā pusgadā ar 2017. gada pirmo pusgadu, imports uz ASV samazinājās par gandrīz vienu miljonu tonnu (–7 %), salīdzinot ar to pašu laikposmu 2017. gadā, importam uz Savienību bija gandrīz identiska pretēja tendence – importa apjoms palielinājās par 1,2 miljoniem tonnu (+7 %) (sk. 26. apsvērumu iepriekš). Vērtējot norises 2018. gada otrajā pusgadā un tajā pašā laikposmā 2017. gadā, šīs pretējās tendences kļūst izteiktākas. Faktiski imports uz ASV samazinājās par 2,4 miljoniem tonnu (–19 %), savukārt imports uz Savienību palielinājās par vairāk nekā 2 miljoniem tonnu (+15 %) ( 75 ).

(54) Tā rezultātā gada laikā imports Amerikas Savienotajās Valstīs samazinājās par pavisam 3,3 miljoniem tonnu (–13 %) un imports Savienībā palielinājās par 3,2 miljoniem tonnu (+11 %), no kuriem 72 % no kopējā samazinātā apjoma Amerikas Savienotajās Valstīs un 63 % no palielinātā importa Savienībā notika 2018. gada otrajā pusgadā ( 76 ).

(55) Tāpēc temps un apjoms, kādā šīs importa tendences paātrinājās 2018. gada otrajā pusgadā, liecināja, ka ASV 232. panta pasākuma ietekme pakāpeniski pastiprinājās, jo tas bija spēkā jau dažus mēnešus, un ka eksportētājvalstis ātri pielāgojās jaunajai tirgus situācijai ( 77 ).

(56) Rūpīgi izpētot eksportētājvalstu rīcību gan ASV, gan ES tirgū, Komisija apstiprināja šo tendenci. Piemēram, tādās valstīs kā Turcija, Krievija, Dienvidkoreja un Taivāna ( 78 ), kuru eksporta apjoms uz ASV un Savienību bija ievērojams, 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu bija vērojamas šādas tendences: Turcija samazināja eksportu uz ASV par aptuveni 850 000 tonnu (–45 %) un palielināja eksportu uz Savienību par 2,6 miljoniem tonnu (+56 %). Līdzīgi arī Krievijas eksports uz ASV samazinājās par vairāk nekā 250 000 tonnu (–36 %), bet uz Savienību palielinājās par 870 000 tonnu (+23 %), Dienvidkorejas eksports uz ASV samazinājās par vairāk nekā 880 000 tonnu (–27 %), bet uz Savienību palielinājās par aptuveni 250 000 tonnu (+8 %), un visbeidzot Taivānas eksports uz ASV samazinājās par aptuveni 160 000 tonnu (–14 %), bet uz Savienību palielinājās par vairāk nekā 500 000 tonnu (+40 %) ( 79 ).

(57) Tāpēc šie skaitļi liecināja, ka ražotāji eksportētāji kopumā varēja vismaz daļu no ASV zaudētā apjoma nosūtīt uz Savienības tirgu un dažos gadījumos palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū krietni virs ASV zaudētā apjoma. Ņemot vērā ASV tirgus lielumu ( 80 ) un faktu, ka ASV 232. panta pasākums tika piemērots tikai dažus mēnešus un līdz ar to vēl nebija pilnībā sasniedzis paredzēto ietekmi, ( 81 ) bija pamatoti gaidīt, ka eksports uz ASV turpinās ievērojami samazināties un ka ražotāji eksportētāji spēs pielāgoties šiem apstākļiem un vēl vairāk palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū.

(58) Tāpēc Komisija apstiprināja, ka ASV 232. panta pasākums tuvākajā nākotnē varētu izraisīt vēl lielāku eksporta tirdzniecības novirzīšanu uz Savienības tirgu.

(59) Galīgajā regulā Komisija norādīja, ka “tērauda cenas Savienībā sāka samazināties no 2018. gada trešā ceturkšņa” ( 82 ).

(60) Šajā saistībā Komisija iepriekš 1.2.1. iedaļā norādīja, ka viens no faktoriem, kas izskaidro Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju daļēju uzlabošanos 2017. gadā, bija tas, ka starpība starp tērauda cenu un izejvielu izmaksām bija lielāka nekā jebkurā no iepriekšējiem analizētā laikposma gadiem. Tomēr jaunāko norišu detalizētāka analīze pirms galīgā pasākuma noteikšanas parādīja, ka tendence ir pretēja un ka pozitīvā starpība starp abiem rādītājiem pakāpeniski samazinās, un tāpēc tas negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus.

(61) Kā redzams 4. grafikā ( 83 ), 2018. gada otrajā pusgadā tērauda cenas Savienībā pastāvīgi samazinājās. Šī tendence varētu turpināties, ņemot vērā neskaidrās tirgus perspektīvas (sk. 1.2.6. iedaļu) un nepārtraukto un pieaugošo importa spiedienu attiecībā uz apjomiem un cenām, kas, neraugoties uz tirgus apstākļu pasliktināšanos vai neskaidrību, varētu atstāt negatīvu ietekmi uz cenām, tādējādi neļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot savas cenas pieaugošajām izmaksām. Tālāk 5. grafikā ( 84 ) redzams, kā tajā pašā laikposmā pastāvīgi pieauga dažu galveno tērauda ražošanas izejvielu cenas.

(62) Tāpēc šādas apvienotās tendences, par kuru izmaiņām tuvākajā nākotnē nekas neliecināja, liktu Savienības ražošanas nozarei būt vēl saspringtākā finanšu stāvoklī.

(63) Turklāt Komisija uzskatīja, ka turpmāka importa spiediena iespējamā scenārija gadījumā un tirgū, kurā nav gaidāma būtiska izaugsme, sākotnējā izmeklēšanā konstatētās iekšzemes cenu samazinājuma tendences saasinātos vēl vairāk. Tas radītu papildu grūtības Savienības ražotājiem, kuriem būtu jāpieņem lēmums vai nu konkurēt par tirgus daļu uz ilgtspējīgāku cenu rēķina, vai arī saglabāt augstāku cenu līmeni, turpinot zaudēt tirgus daļu. Abos scenārijos tiktu negatīvi ietekmēti Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji.

(64) Turklāt Komisija norādīja, ka šī cenu attīstība sakrita ar laikposmu, kad jau bija spēkā pagaidu aizsardzības pasākums (kopš 2018. gada jūlija vidus). Tas liecina, ka eksportētājvalstis saskaņā ar šo pasākumu īstenoja vēl agresīvāku importa praksi un izrādīja pastāvīgu interesi ienākt Savienības tirgū lielos apmēros, neraugoties uz spēkā esošo pagaidu aizsardzības pasākumu.

(65) Komisija 1.1.1. un 1.1.2. iedaļā izskaidroja jaudas pārpalikuma un TAI pasākumu attīstību un jaunāko situāciju trešās valstīs. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija uzskatīja, ka ir maz ticams, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Piemēram, TAI pasākumi parasti tiek noteikti uz pieciem gadiem, un to termiņu var pagarināt. Konkrētāk, tā ka daudzi pasākumi tika noteikti dažus gadus pirms ES tērauda aizsardzības pasākuma ( 85 ) ieviešanas, bija paredzēts, ka tie turpināsies vismaz tuvākajā nākotnē. Attiecībā uz jaudas pārpalikumu Komisijas minētajos ziņojumos nebija norādītas pazīmes, kas liecinātu, ka jaudas pārpalikums varētu būtiski samazināties, bet gan bija norādīts, ka pasaules mēroga jaudas pārpalikuma situācija nozarē varētu vēl vairāk pasliktināties ( 86 ). Faktiski arī Pasaules forumā par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu tika nepārprotami secināts, ka jaudas pārpalikums joprojām bija aktuāla problēma 2018. gada beigās. Forumā tika norādīts, ka “tērauda ražošanas jaudas pārpalikums – globāls izaicinājums, kas turpina apgrūtināt nozari, – rada ievērojamas grūtības tērauda ražotājiem gan attīstītajās valstīs, gan jaunietekmes valstīs, gan jaunattīstības valstīs” ( 87 ).

(66) Pierādītā ietekme, ko šie faktori bija izraisījuši Savienības tirgū, būtiski palielinot importa apjomu, ir sīkāk izklāstīta 1.1. iedaļā, kā arī galīgajā regulā. Tā kā bija paredzēts, ka tie turpinās darboties arī tuvākajā nākotnē, bija gaidāms, ka to ietekme būs tāda pati un tāpēc tie kopā ar ASV 232. panta pasākumu radītu turpmāku importa apjoma pieaugumu Savienībā, kam sekotu negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, ja netiktu noteikts aizsardzības pasākums.

(67) Tāpēc Komisija secināja, ka šiem elementiem tuvākajā nākotnē joprojām būs liela nozīme Savienības tērauda tirgū un tādēļ tie ir piemēroti izmantošanai nopietna kaitējuma draudu analīzē.

(68) Visā analizētajā laikposmā tērauda patēriņš Savienības tirgū gadu no gada palielinājās ( 88 ). Šī tendence ļāva Savienības ražošanas nozarei kopumā palielināt arī pārdošanas apjomu, kas savukārt ļāva tai zināmā mērā mazināt importa spiediena ietekmi, kuram tā bija pakļauta un kas izpaudās kā pastāvīgs cenu samazinājums un pastāvīga tirgus daļas zaudēšana. Kā paskaidrots 1.2.1. iedaļā, 2017. gadā šis pārdošanas apjoma pieaugums saistībā ar cenu atveseļošanos (gan kopumā, gan salīdzinājumā ar izmaksu attīstību) ļāva Savienības ražošanas nozarei daļēji atgūties no pastāvīgi negatīvajiem finanšu rādītajiem iepriekšējos gados. Komisija 1.2.4. iedaļā konstatēja tērauda cenu samazināšanās tendenci Savienībā paralēli izejvielu cenu pieaugumam.

(69) Pēc tam Komisija, analizējot dažādus specializētus tirgus avotus, izvērtēja ekonomiskās perspektīvas un prognozes laikposmam pēc izmeklēšanas pabeigšanas, lai novērtētu, vai pastāv nopietna kaitējuma draudi.

(70) Šajā sakarā avoti konsekventi norādīja uz nenoteiktības scenāriju un tērauda pieprasījuma samazināšanos pasaulē tuvākajā nākotnē. Pasaules Tērauda asociācija (Worldsteel Association) norādīja, ka “tērauda pieprasījums turpinās samazināties arī 2019. gadā [..]. Bezlīguma Brexit un tirdzniecības karš rada riskus” ( 89 ). Tā arī atgādināja: “Lai gan 2017. gadā novērotā tērauda pieprasījuma atjaunošanās ietekme tika pārnesta uz 2018. gadu, riski ir palielinājušies. Pieaugošā spriedze tirdzniecības jomā un mainīgās valūtas kursa svārstības palielina nenoteiktību” ( 90 ).

(71) ESAO norādīja, ka “(tērauda tirgus apstākļu) atveseļošanās izskatās nestabila, ņemot vērā joprojām pastāvošo strukturālo nelīdzsvarotību” ( 91 ). Citi tirgus avoti, piemēram, S&P Global Platts, savā 2018. gada decembra ziņojumā “Global Market Outlook” arī pauda šo pārliecību par situācijas nenoteiktību.

(72) Turklāt 2018. gada septembrī Pasaules forumā par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu tika secināts: “Lai gan 2017. gadā zināmā mērā tika panākta tērauda tirgus apstākļu cikliska atjaunošanās, pieprasījums pēc tērauda pasaulē joprojām ir zems un jaudas pārpalikums joprojām ir ievērojams.” ( 92 )

(73) Līdzīgi arī Eurofer (ES Tērauda asociācija) norādīja, ka “[..] pašreizējās tirdzniecības nesaskaņas ar ASV un globālā pieprasījuma mazināšanās liecina, ka ārējie riski varētu turpināt pieaugt, kas savukārt palielinātu nenoteiktību un vājinātu ES tērauda lietotāju izredzes” ( 93 ).

(74) Tāpēc no dažādiem avotiem analizētie dati konsekventi liecināja, ka labākajā gadījumā gaidāms neliels tērauda patēriņa pieaugums, lai gan tas nebija droši zināms, jo pieaugošās nenoteiktības apstākļos perspektīvas pasliktinājās. Tā rezultātā stagnējošais pieprasījums pēc tērauda pasaulē vēl vairāk palielinātu iespēju, ka tērauda eksportētāji pārdos ražojumus pievilcīgajā Savienības tirgū.

(75) Šajā iedaļā analizētie dati apstiprināja, ka imports, visticamāk, palielināsies attiecīgos apjomos un ka tādējādi turpināsies importa spiediens gan uz apjomiem, gan cenām, ko radīs pastāvīgais jaudas pārpalikums un pieaugošais TAI pasākumu skaits trešās valstīs, kuru ietekme uz eksportu turpināsies. Turklāt ASV 232. panta ietekme, mēnešiem ritot, visticamāk, būs jūtama arvien spēcīgāk, tādējādi radot papildu spiedienu uz Savienības tirgu, jo palielināsies tirdzniecības novirzīšanas risks, kura pirmās pazīmes jau ir īstenojušās.

(76) Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija arī apstiprināja tērauda un izejvielu cenu pretējās tendences 2018. gada otrajā pusgadā un neskaidrās tirgus perspektīvas tuvākajā nākotnē.

(77) Tāpēc, ņemot vērā šajā pielikumā analizētos elementus un sākotnējā konstatējumā izdarītos secinājumus, Komisija apstiprināja, ka pastāvēja nopietna kaitējuma draudi un ka tie būtu īstenojušies, ja Komisija nebūtu noteikusi galīgo aizsardzības pasākumu.

(78)  GATT 1994 XIX panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecīgajā daļā ir noteikts: “[j]a [..] kā šīs Vienošanās kontekstā līgumslēdzējas puses īstenotu saistību, ieskaitot tarifu koncesijas, sekas, jebkurš produkts tiek importēts šīs līgumslēdzējas puses teritorijā tik lielos daudzumos [..]”.

(79) Attiecīgais ražojums ietver vairākas tarifu pozīcijas ( 94 ).

(80) Iepriekšējo daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtās piešķirto tarifu koncesiju rezultātā Eiropas Savienībai visās minētajās tarifu pozīcijās ir tarifu saistības ( 95 ):