“bioloģiskā ražošana” ir šīs regulas prasībām atbilstošu ražošanas metožu izmantošana visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos, tostarp 10. pantā minētajā pārejas periodā;

“bioloģiskais produkts” ir no bioloģiskās ražošanas iegūts produkts, kas nav produkts, kas ražots 10. pantā minētajā pārejas periodā. Nomedītu vai nozvejotu savvaļas dzīvnieku produktus neuzskata par bioloģiskiem produktiem;

“lauksaimniecības izejviela” ir lauksaimniecības produkts, ar kuru nav veiktas nekādas saglabāšanas vai pārstrādes darbības;

“profilakses pasākumi” ir pasākumi, kas operatoriem katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā ir jāveic, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un augsnes kvalitāti, pasākumi augiem kaitīgo organismu un slimību profilaksei un kontrolei, un pasākumi, kas jāveic, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vidi, dzīvnieku veselību un augu veselību;

“piesardzības pasākumi” ir pasākumi, kas operatoriem jāveic katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā, lai nepieļautu kontamināciju ar produktiem vai vielām, kuru izmantošana saskaņā ar šo regulu bioloģiskajā ražošanā nav atļauta, un lai nepieļautu bioloģisko produktu sajaukšanos ar nebioloģiskiem produktiem;

“pāreja” ir pārkārtošanās no nebioloģiskās ražošanas uz bioloģisko ražošanu noteiktā laikposmā, kurā piemēro šīs regulas noteikumus par bioloģisko ražošanu;

“pārejas produkts” ir produkts, kas tiek ražots 10. pantā minētajā pārejas periodā;

“saimniecība” ir visas ražošanas vienības, kurām ir viena vadība nolūkā ražot dzīvus vai nepārstrādātus lauksaimniecības produktus, tostarp produktus, kuriem ir akvakultūras un biškopības izcelsme, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai produktus, kuri uzskaitīti I pielikumā, izņemot ēteriskās eļļas un raugu;

“ražošanas vienība” ir visi saimniecības resursi, piemēram, galvenās ražošanas telpas, zemes gabali, ganības, āra platības, lauksaimniecības dzīvnieku novietnes vai to daļas, bišu stropi, zivju dīķi, aļģu vai akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas un vietas, audzēšanas vienības, piekrastes vai jūras gultnes pielāgojumi, un ēkas ražas, kultūraugu produktu, aļģu produktu, dzīvnieku produktu, izejvielu un jebkuru citu attiecīgu resursu glabāšanai, ko pārvalda kā aprakstīts 10), 11) vai 12) punktā;

“bioloģiskās ražošanas vienība” ir ražošanas vienība, ko pārvalda saskaņā ar bioloģiskajai ražošanai piemērojamajām prasībām, izņemot 10. pantā minētajā pārejas periodā;

“pārejas ražošanas vienība” ir ražošanas vienība, ko pārvalda saskaņā ar bioloģiskajai ražošanai piemērojamajām prasībām 10. pantā minētajā pārejas periodā; tā var sastāvēt no zemes gabaliem vai citiem resursiem, attiecībā uz kuriem 10. pantā minētais pārejas periods sākas dažādā laikā;

“nebioloģiskās ražošanas vienība” ir ražošanas vienība, kas netiek pārvaldīta saskaņā ar bioloģiskajai ražošanai piemērojamajām prasībām;

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbild par to, lai katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā, kurš ir minētās personas kontrolē, tiktu nodrošināta atbilstība šai regulai;

“lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kura veic lauksaimniecisku darbību, neatkarīgi no minētās grupas un tās locekļu juridiskā statusa saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

“lauksaimniecības zeme” ir lauksaimniecības zeme saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

“augi” ir augi saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 5) punktā;

“augu reproduktīvais materiāls” ir augi un visas augu daļas, tostarp sēklas, jebkurā augšanas stadijā, no kā var audzēt pilnapjoma augus un kas tam ir paredzētas;

“bioloģisks heterogēns materiāls” ir tāda augu grupa vienā viszemākā zināmā līmeņa botāniskā taksonomiskā grupā:

“bioloģiskajai ražošanai piemērota bioloģiskā šķirne” ir šķirne saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 2100/94 5. panta 2. punktā, kuru:

“mātesaugs” ir identificēts augs, kura reproduktīvais materiāls ir izmantots jaunu augu pavairošanai;

“paaudze” ir augu grupa, kas veido vienu pakāpi augu tiešajā pēcnācēju līnijā;

“augkopība” ir lauksaimniecības kultūraugu produktu ražošana, tostarp savvaļas augu produktu ievākšana, ko veic komerciālos nolūkos;

“augu produkti” ir augu produkti saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 6) punktā;

“kaitīgais organisms” ir kaitīgais organisms saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 1. panta 1. punktā ( 3 );

“biodinamiskie preparāti” ir maisījumi, ko tradicionāli izmanto biodinamiskajā lauksaimniecībā;

“augu aizsardzības līdzekļi” ir līdzekļi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. pantā;

“lopkopība” ir mājdzīvnieku vai pieradinātu sauszemes dzīvnieku, tostarp kukaiņu, audzēšana;

“lievenis” ir mājputniem paredzētas novietnes ārpusē uzcelta neizolēta papildu piebūve ar jumtu, kuras garākā mala parasti ir aprīkota ar stiepļu žogu vai sietu un kurā ir āra apstākļi, dabīgais un vajadzības gadījumā mākslīgais apgaismojums, un pakaišiem klāta grīda;

“jaunvistas” ir jauni Gallus gallus sugas dzīvnieki, kuru vecums nepārsniedz 18 nedēļas;

“dējējvistas” ir Gallus gallus sugas dzīvnieki, kuri ir paredzēti olu ražošanai patēriņam pārtikā un kuru vecums ir vismaz 18 nedēļas;

“izmantojama platība” ir izmantojama platība saskaņā ar definīciju Padomes Direktīvas 1999/74/EK ( 4 ) 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

“akvakultūra” ir akvakultūra saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 ( 5 ) 4. panta 1. punkta 25) apakšpunktā;

“akvakultūras produkti” ir akvakultūras produkti saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 34) apakšpunktā;

“slēgta akvakultūras recirkulācijas iekārta” ir iekārta uz sauszemes vai uz kuģa, kurā ar akvakultūru nodarbojas noslēgtā vidē un kurā notiek ūdens recirkulācija, un kurai nepieciešama pastāvīga ārēja enerģijas pievade, lai stabilizētu vidi, kurā atrodas akvakultūras dzīvnieki;

“enerģija no atjaunojamiem avotiem” ir enerģija no atjaunojamiem nefosiliem avotiem, piemēram, vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, plūdmaiņu, hidroelektrostaciju, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzu enerģija;

“inkubators” ir vieta, kur notiek akvakultūras dzīvnieku, konkrēti zivju, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu, inkubācija, pavairošana un audzēšana agrīnajos dzīves posmos;

“audzētava” ir vieta, kurā norisinās akvakultūras audzēšanas starpposms pēc inkubatora un pirms nobarošanas posma. Audzētavas posms tiek pabeigts ražošanas cikla pirmajā trešdaļā, izņemot sugām, kuru attīstības ciklā ir smoltifikācijas stadija;

“ūdens piesārņojums” ir piesārņojums saskaņā ar definīciju Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 33. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK ( 6 ) 3. panta 8) punktā tajos ūdeņos, kur piemēro katru no minētajām direktīvām;

“polikultūra” ir divu vai vairāku sugu, kuras parasti pārstāv dažādus trofiskos līmeņus, akvakultūras audzēšana vienā kultūras vienībā;

“ražošanas cikls” ir akvakultūras dzīvnieka vai aļģes dzīves ilgums no agrīnā dzīves posma (akvakultūras dzīvniekiem – apaugļoti ikri) līdz ievākšanai;

“vietēji audzētas sugas” ir akvakultūras sugas, kas nav ne svešzemju, ne arī vietējā areālā nesastopamas sugas attiecīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 708/2007 ( 7 ) 3. panta 6) un 7) punkta nozīmē, kā arī minētās regulas IV pielikumā uzskaitītās sugas;

“veterinārā ārstēšana” ir visi ārstnieciskie vai profilaktiskie kursi konkrētas slimības gadījumā;

“veterinārās zāles” ir veterinārās zāles saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK ( 8 ) 1. panta 2. punktā;

“sagatavošana” ir bioloģisko vai pārejas produktu saglabāšanas vai pārstrādes darbības vai jebkura cita darbība, ko veic ar nepārstrādātu produktu, neizmainot sākotnējo produktu, piemēram, kaušana, griešana, tīrīšana vai malšana, kā arī iepakošana, marķēšana vai izmaiņas marķējumā saistībā ar bioloģisko ražošanu;

“pārtika” ir pārtika saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 9 ) 2. pantā;

“barība” ir barība saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;

“barības sastāvdaļas” ir barības sastāvdaļas saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 ( 10 ) 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā;

“laišana tirgū” ir laišana tirgū saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 8. punktā;

“izsekojamība” ir spēja visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos izsekot un atrast pārtiku, barību vai jebkuru produktu, kas minēts 2. panta 1. punktā, un jebkuru vielu, ko paredzēts pievienot vai ko varētu pievienot pārtikai, barībai vai jebkuram produktam, kas minēts 2. panta 1. punktā;

“ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posms” ir jebkurš posms no bioloģiskā produkta primārās ražošanas līdz tā uzglabāšanai, pārstrādei, pārvadāšanai, un pārdošanai vai piegādei galapatērētājam, tostarp attiecīgā gadījumā arī marķēšana, reklāma, imports, eksports un ar līgumiem nodotas darbības;

“sastāvdaļa” ir sastāvdaļa saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā vai – attiecībā uz produktiem, kas nav pārtika, – jebkura viela vai produkts, ko izmanto produktu ražošanā vai sagatavošanā un ko, pat izmainītā veidā, satur arī gatavais produkts;

“marķējums” ir jebkādi vārdi, ziņas, preču zīmes, zīmolvārdi, attēli vai simboli, kas ir saistīti ar produktu un kas atrodas uz jebkāda iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, riņķa vai apsēja, kas pievienots minētajam produktam vai attiecas uz to;

“reklāma” ir jebkāda sabiedrībai sniegta informācija par produktiem, kura nav marķējums un kuras mērķis vai iespējamās sekas ir attieksmes, pārliecības un uzvedības ietekmēšana un veidošana, lai tieši vai netieši veicinātu produktu pārdošanu;

“kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes saskaņā ar definīciju Regulas (ES) 2017/625 3. panta 3) punktā;

“kontroles iestāde” ir bioloģisko produktu kontroles iestāde saskaņā ar definīciju Regulas (ES) 2017/625 3. panta 4) punktā, vai iestāde, kuru Komisija vai Komisijas atzīta trešā valsts ir atzinusi kontroļu veikšanai trešās valstīs attiecībā uz bioloģisko produktu un pārejas produktu importēšanu Savienībā;

“kontroles institūcija” ir deleģētā institūcija saskaņā ar definīciju Regulas (ES) 2017/625 3. panta 5) punktā, vai institūcija, kuru Komisija vai Komisijas atzīta trešā valsts ir atzinusi kontroļu veikšanai trešās valstīs attiecībā uz bioloģisko produktu un pārejas produktu importēšanu Savienībā;

“neatbilstība” ir neatbilstība šai regulai vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem;

“ģenētiski modificēts organisms” jeb “ĢMO” ir ģenētiski modificēts organisms saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK ( 11 ) 2. panta 2) punktā un kas nav iegūts, izmantojot minētās direktīvas I.B pielikumā uzskaitītās ģenētiskās modifikācijas metodes;

“ražots no ĢMO” ir tāds, kas pilnībā vai daļēji iegūts no ĢMO, bet nesatur ĢMO vai nesastāv no tiem;

“ražots ar ĢMO” ir tāds, kas iegūts, izmantojot ĢMO kā pēdējo dzīvo organismu ražošanas procesā, bet nesatur ĢMO, nesastāv no ĢMO un nav ražots no ĢMO;

“pārtikas piedeva” ir pārtikas piedeva saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 ( 12 ) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

“barības piedevas” ir barības piedevas saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1831/2003 ( 13 ) 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

“ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” ir ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283 ( 14 ) 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā;

“līdzvērtība” ir atbilstība tiem pašiem mērķiem un principiem, kuru panāk, piemērojot noteikumus, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas pakāpi;

“pārstrādes palīglīdzeklis” ir pārstrādes palīglīdzeklis saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1333/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz pārtiku un – Regulas (EK) Nr. 1831/2003 2. panta 2. punkta h) apakšpunktā attiecībā uz barību;

“pārtikas ferments” ir pārtikas ferments saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1332/2008 ( 15 ) 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

“jonizējošais starojums” ir jonizējošais starojums saskaņā ar definīciju Padomes Direktīvas 2013/59/Euratom ( 16 ) 4. panta 46) punktā;

“fasēti pārtikas produkti” ir fasēti pārtikas produkti saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta e) apakšpunktā;

“mājputnu novietne” ir fiksēta vai pārvietojama būve mājputnu saimju izmitināšanai, tostarp visas virsmas, ko sedz jumti, tostarp lievenis; novietne var būt sadalīta atsevišķos nodalījumos, no kuriem katrā tiek izmitināta viena saime;

“kultūraugu audzēšana augsnē” ir audzēšana dzīvā augsnē vai augsnē, kas sajaukta vai mēslota ar vielām un produktiem, kuri atļauti bioloģiskajā ražošanā, saistībā ar augsnes apakškārtu un pamatiezi;

“nepārstrādāti produkti” ir nepārstrādāti produkti saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 ( 17 ) 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā, neatkarīgi no iepakošanas un marķēšanas darbībām;

“pārstrādāti produkti” ir pārstrādāti produkti saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta o) apakšpunktā, neatkarīgi no iepakošanas un marķēšanas darbībām;

“pārstrāde” ir pārstrāde saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā; tostarp šīs regulas 24. un 25. pantā minēto vielu izmantošana, bet ne iepakošanas vai marķēšanas darbības;

“bioloģisko vai pārejas produktu integritāte” nozīmē to, ka produkts neizrāda neatbilstību, kura:

“aploks” ir nožogojums, kurā ietilpst teritorija, kas dzīvniekiem nodrošina aizsardzību pret sliktiem laikapstākļiem.

dot ieguldījumu vides un klimata aizsardzībā;

ilgtermiņā uzturēt augsnes auglību;

sekmēt augstu bioloģiskās daudzveidības pakāpi;

dot būtisku ieguldījumu netoksiskas vides saglabāšanā;

dot ieguldījumu augstos dzīvnieku labturības standartos un jo īpaši ņemt vērā dzīvnieku sugām raksturīgās uzvedības vajadzības;

sekmēt īsas izplatīšanas ķēdes un vietējās produkcijas patēriņu dažādās Savienības vietās;

veicināt apdraudētu retu un vietēju šķirņu saglabāšanu;

dot ieguldījumu tāda augu ģenētiskā materiāla piedāvājuma attīstīšanā, kurš ir pielāgots bioloģiskās lauksaimniecības specifiskajām vajadzībām un mērķiem;

sekmēt augstu bioloģiskās daudzveidības pakāpi, jo īpaši, izmantojot tādu daudzveidīgu augu ģenētisko materiālu kā bioloģisks heterogēns materiāls un bioloģiskajai ražošanai piemērotas bioloģiskās šķirnes;

sekmēt bioloģiskas augu selekcijas darbību attīstību, lai dotu ieguldījumu bioloģiskās nozares labvēlīgās ekonomiskajās perspektīvās.

respektēt dabas sistēmas un ciklus, saglabāt un uzlabot augsnes, ūdeņu un gaisa stāvokli, augu un dzīvnieku veselību un to savstarpējo līdzsvaru;

saglabāt dabas ainavas elementus, piemēram dabas mantojuma vietas;

atbildīgi izmantot tādus enerģijas un dabas resursus kā ūdens, augsne, organiskās vielas un gaiss;

ražot plašu kvalitatīvu pārtikas produktu un citu lauksaimniecības un akvakultūras produktu klāstu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc precēm, kuras ražotas, izmantojot procesus, kas nekaitē videi, cilvēku veselībai, augu veselībai vai dzīvnieku veselībai un labturībai;

visos pārtikas un barības ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos nodrošināt bioloģiskās ražošanas integritāti;

pienācīgi izstrādāt un pārvaldīt bioloģiskos procesus, kuru pamatā ir ekoloģiskās sistēmas, kas izmanto pārvaldības sistēmā atrodamos iekšējos dabas resursus, lietojot metodes, kuras:

ierobežot ārēju resursu izmantošanu, ja ir vajadzīgi ārējie resursi vai ja nepastāv f) apakšpunktā minētās piemērotās pārvaldības prakses un metodes, izmanto vienīgi šādus ārējos resursus:

vajadzības gadījumā un atbilstīgi šai regulai pielāgot ražošanas procesu, ņemt vērā sanitāro stāvokli, ekoloģiskā līdzsvara, klimatisko un vietējo apstākļu reģionālās atšķirības, attīstības pakāpi un īpašu lauksaimniecības praksi;

no visas bioloģiskās pārtikas ķēdes izslēgt dzīvnieku klonēšanu, mākslīgi radītu poliploīdu dzīvnieku audzēšanu un jonizējošo starojumu;

ievērot augstus dzīvnieku labturības standartus, ņemot vērā katras sugas specifiskās vajadzības.

uzturēt un bagātināt dzīvos organismus augsnē un augsnes dabisko auglību, augsnes stabilitāti, augsnes ūdensietilpību un augsnes bioloģisko daudzveidību, novēršot un ierobežojot augsnes organisko vielu zudumu, augsnes sablīvēšanos un augsnes eroziju, un barot augus, galvenokārt izmantojot augsnes ekosistēmu;

līdz minimumam ierobežot neatjaunojamo resursu un ārējo resursu izmantošanu;

augu un dzīvnieku izcelsmes atkritumus un blakusproduktus otrreizēji izmantot par resursiem augkopībā un lopkopībā;

uzturēt augu veselību ar profilaktisku pasākumu palīdzību, jo īpaši, izvēloties piemērotas sugas, šķirnes vai heterogēnu materiālu, kas ir izturīgs pret kaitīgajiem organismiem un slimībām, izvēloties piemērotu augu seku, mehāniskas un fiziskas metodes un kaitīgo organismu dabisko ienaidnieku aizsardzību;

izmantot tādas sēklas un dzīvniekus, kam ir augsta ģenētiskā daudzveidība, izturība pret slimībām un ilgmūžība;

augu šķirnes izvēlēties, ņemot vērā konkrēto bioloģiskās ražošanas sistēmu īpašās iezīmes, īpašu uzmanību pievēršot agronomiskajām īpašībām, izturībai pret slimībām, spējai pielāgoties dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem un ievērojot dabiskos krustošanas ierobežojumus;

izmantot bioloģisku augu reproduktīvo materiālu, piemēram, augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, un bioloģiskajai ražošanai piemērotas bioloģiskās šķirnes;

bioloģiskās šķirnes ražot, izmantojot dabisko reproduktīvo spēju, un pievērst uzmanību dabisko krustošanas ierobežojumu ievērošanai;

neskarot Regulas (EK) Nr. 2100/94 14. pantu un saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem piešķirto augu šķirņu aizsardzību, lauksaimniekiem ir iespēja izmantot augu reproduktīvo materiālu, kas iegūts viņu pašu saimniecībās, lai veicinātu ģenētiskos resursus, kas pielāgoti īpašajiem bioloģiskās ražošanas nosacījumiem;

dzīvnieku šķirnes izvēlēties, ņemot vērā augstu ģenētiskās daudzveidības pakāpi, dzīvnieku spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem, ciltsvērtību, ilgmūžību, to dzīvotspēju un to izturību pret slimībām vai veselības problēmām;

praktizēt lopkopību, kas piemērota konkrētajai vietai un saistīta ar zemi;

izmantot tādus lopkopības paņēmienus, kas uzlabo dzīvnieku imūnsistēmu un stiprina dabisko aizsardzību pret slimībām, tostarp regulāru kustību brīvību un iespēju uzturēties ārpus telpām un ganībās;

lauksaimniecības dzīvnieku barošanā izmantot bioloģisko barību, kas sastāv no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, kuras iegūtas bioloģiskajā ražošanā, un no dabīgām nelauksaimnieciskas izcelsmes vielām;

bioloģiskās lopkopības produktus iegūt no dzīvniekiem, kuri kopš dzimšanas vai izšķilšanās visu laiku ir audzēti bioloģiskajās saimniecībās;

saglabāt ūdens vides veselību un apkārtējo ūdens un sauszemes ekosistēmu kvalitāti;

ūdens organismu barošanā izmantot barību no ilgtspējīgi izmantotām zvejniecībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 vai bioloģisko barību, kas sastāv no lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām, kuras iegūtas bioloģiskajā ražošanā, tostarp bioloģiskajā akvakultūrā, un no dabīgām nelauksaimnieciskas izcelsmes vielām;

izvairīties no jebkura tāda apdraudējuma aizsargājamām sugām, kurš var rasties no bioloģiskās ražošanas.

ražot bioloģisko pārtiku no bioloģiski ražotām lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām;

ierobežot pārtikas piedevu, nebioloģisku sastāvdaļu, kam ir galvenokārt tehnoloģiskas un sensoras funkcijas, un mikrouzturvielu un pārstrādes palīglīdzekļu izmantošanu, proti, izmantot tos minimāli un vienīgi gadījumos, kad pastāv būtiskas tehnoloģiskas vajadzības, vai īpašiem uztura mērķiem;

neizmantot vielas un pārstrādes metodes, kas varētu būt maldinošas attiecībā uz produkta patieso iedabu;

bioloģisko pārtiku pārstrādāt uzmanīgi, vēlams, izmantojot bioloģiskas, mehāniskas un fiziskas metodes;

izslēgt pārtiku, kas satur inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus vai sastāv no tiem.

ražot bioloģisko barību no bioloģiskām barības sastāvdaļām;

ierobežot barības piedevu un pārstrādes palīglīdzekļu izmantošanu, proti, izmantot tos minimāli un vienīgi gadījumos, kad pastāv būtiskas tehnoloģiskas vai zootehniskas vajadzības, vai īpašiem uztura mērķiem;

neizmantot vielas un pārstrādes metodes, kas varētu būt maldinošas attiecībā uz produkta patieso iedabu;

bioloģisko barību pārstrādāt uzmanīgi, vēlams, izmantojot bioloģiskas, mehāniskas un fiziskas metodes.

kā augu aizsardzības līdzekļu sastāvdaļas – aizsargvielas, sinerģistus un papildvielas;

palīgvielas, kuras paredzēts jaukt ar augu aizsardzības līdzekļiem.

lauksaimnieks par katra attiecīgā produkta ievākšanas sākšanu vismaz 48 stundas iepriekš paziņo kompetentajai iestādei vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādei vai kontroles institūcijai;

pēc ražas novākšanas beigām lauksaimnieks informē kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā kontroles iestādi vai kontroles institūciju par precīziem no attiecīgajām vienībām ievāktās ražas daudzumiem un par pasākumiem, kas veikti, lai nošķirtu produktus;

pēc pārejas plāna darbības sākuma kompetentā iestāde vai attiecīgā gadījumā kontroles iestāde vai kontroles institūcija katru gadu apstiprina pārejas plānu un pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu faktisku un skaidru nošķīrumu.

augu reproduktīvais materiāls, ar noteikumu, ka ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods;

augu izcelsmes pārtikas produkti un augu izcelsmes barības produkti ar noteikumu, ka produkts satur tikai vienu lauksaimnieciskas izcelsmes kultūraugu sastāvdaļu un ka pirms ražas novākšanas ir ievērots vismaz 12 mēnešu pārejas periods.

papildu vispārīgie noteikumi citām lauksaimniecības dzīvnieku sugām, kuras nav reglamentētas II pielikuma II daļas 1.9. punktā, saskaņā ar 14. panta 2. punkta e) apakšpunktu;

14. panta 3. punktā minētie īstenošanas akti attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku sugām; vai

15. panta 3. punktā minētie īstenošanas akti attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku sugām vai sugu grupu,

identificē un nošķir attiecīgo produktu;

pārbauda, vai aizdomas var pamatot;

attiecīgo produktu nelaiž tirgū kā bioloģisku vai pārejas produktu un to neizmanto bioloģiskajā ražošanā, ja vien aizdomas nav kliedējamas;

ja aizdomas ir pamatotas vai ja tās nav kliedējamas, attiecīgā gadījumā par rīcībā esošajiem elementiem nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi vai – attiecīgā gadījumā – attiecīgo kontroles iestādi vai kontroles institūciju, un attiecīgā gadījumā tai iesniedz minētos esošos elementus;

pilnībā sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi vai – attiecīgā gadījumā – attiecīgo kontroles iestādi vai kontroles institūciju, pārbaudot un nosakot iemeslus neatbilstībai, par kuru radušās aizdomas.

ražoti, apstrādāti, pārstrādāti, sagatavoti vai tirgū laisti tādu locekļu vai ražošanas vienību produkti, kuru dalība ir apturēta/anulēta;

tirgū laisti produkti, kuru marķējumā vai reklāmā IKS vadītājs ir aizliedzis izmantot atsauci uz bioloģisko ražošanu;

locekļu sarakstā jauni locekļi iekļauti vai pašreizējo locekļu darbības mainītas, neievērojot iekšējo apstiprināšanas procedūru;

konkrētā gadā nav veikta grupas locekļa ikgadējā fiziskā inspicēšana uz vietas;

locekļu sarakstā nav norādīts, kuru locekļu dalība ir apturēta vai anulēta;

konstatējumi iekšējās inspekcijās, ko veikuši IKS inspektori, un oficiālajās kontrolēs, ko veikusi kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija, būtiski atšķiras;

pastāv būtiskas nepilnības atbilstošo pasākumu piemērošanā vai vajadzīgās pēcpārbaudes veikšanā gadījumos, kad IKS inspektori vai kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestāde vai kontroles institūcija konstatējusi neatbilstības;

IKS inspektoru skaits vai IKS inspektoru kompetence nav grupas veidam, struktūrai, lielumam, produktiem, darbībām un bioloģiskās ražošanas izlaidei atbilstoša.

attiecīgo operatoru vai operatoru grupu iepriekšējās pārbaudēs netika atklātas nekādas neatbilstības, kas ietekmētu bioloģisko vai pārejas produktu integritāti vismaz pēdējos trīs gados pēc kārtas; un

attiecīgais operators vai operatoru grupa, pamatojoties uz šā panta 2. punktā un Regulas (ES) 2017/625 9. pantā minētajiem elementiem, ir novērtēti kā tādi, kam ir zema neatbilstības iespējamība.

pakaišu kūtsmēsli un dzīvnieku ekskrementi:

lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav minētas a) apakšpunktā, no bioloģiskās ražošanas vienībām;

kūdra, kas nav ķīmiski apstrādāta;

koksne, kas pēc nociršanas nav ķīmiski apstrādāta;

minerālprodukti, kas minēti 1.9.3. punktā, ūdens un augsne.

vismaz trīs gadus pirms augu ievākšanas minētās teritorijas nav apstrādātas ar līdzekļiem vai vielām, kas nav tie, kurus, ievērojot 9. un 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā;

augu ievākšana neapdraud dabiskas dzīvotnes stabilitāti vai sugu saglabāšanu ievākšanas apgabalā.

iekārtām, ko nevar izsūknēt, iztīrīt un dezinficēt, pārejas periods ir 24 mēneši;

iekārtām, kas ir izsūknētas vai kurās pārtraukta ražošana, pārejas periods ir 12 mēneši;

iekārtām, kas ir izsūknētas, iztīrītas un dezinficētas, pārejas periods ir seši mēneši;

iekārtām atklātā ūdenī, tostarp tām, kurās audzē divvāku gliemjus, pārejas periods ir trīs mēneši.

slimību profilakses pamatā ir dzīvnieku turēšana optimālos apstākļos, izvēloties piemērotas vietas, ņemot vērā inter alia sugu prasības attiecībā uz labu ūdens kvalitāti, ūdens plūsmas un apmaiņas ātrumu, optimālu saimniecības iekārtojumu, labas dzīvnieku audzēšanas un apsaimniekošanas prakses piemērošanu, tostarp regulāru telpu tīrīšanu un dezinfekciju, augstas kvalitātes barību, piemērotu ielaiduma blīvumu un šķirņu un līniju atlasi;

var izmantot imunoloģiskās veterinārās zāles;

dzīvnieku veselības pārvaldības plānā sīki izklāsta biodrošības un slimību profilakses praksi, tostarp paredz rakstisku vienošanos ražošanas vienībai samērīgā apmērā par veselības jautājumiem konsultēties ar kvalificētiem akvakultūras dzīvnieku veselības aizsardzības dienestiem, kam jāapmeklē saimniecība ne retāk kā reizi gadā vai – divvāku gliemju gadījumā – ne retāk kā reizi divos gados;

audzēšanas sistēmas, aprīkojumu un darbarīkus atbilstoši tīra un dezinficē;

dzīvos organismus, kas izraisa apaugšanu, aizvāc tikai ar rokām vai rokas darbarīkiem un attiecīgā gadījumā izmet jūrā tālāk no saimniecības;

var izmantot tikai tās aprīkojuma un iekārtu tīrīšanas un dezinfekcijas vielas, kuras, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā;

attiecībā uz ražošanas pārtraukuma periodiem piemēro šādus noteikumus:

neapēsto zivju barību, izkārnījumus un mirušos dzīvniekus attiecīgā gadījumā ātri aizvāc, lai novērstu risku būtiski kaitēt videi ūdens stāvokļa kvalitātes ziņā, samazinātu slimību riskus un nepievilinātu kukaiņus vai grauzējus;

ultravioleto gaismu un ozonu drīkst izmantot tikai inkubatoros un mazuļu audzētavās;

ektoparazītu bioloģiskajā kontrolē priekšroku dod tīrītājzivīm, kā arī saldūdens, jūras ūdens un nātrija hlorīda šķīdumu izmantošanai.

slimības ārstē nekavējoties, lai nepieļautu dzīvnieku ciešanas. Vajadzības gadījumā un saskaņā ar stingriem nosacījumiem un veterinārārsta uzraudzībā var izmanot ķīmiski sintezētas alopātiskās veterinārās zāles, tostarp antibiotikas, ja fitoterapeitisko, homeopātisko un citu līdzekļu izmantošana ir nepiemērota. Attiecīgā gadījumā nosaka ierobežojumus attiecībā uz ārstniecības kursiem un zāļu izdalīšanās periodiem;

ir atļauta ārstēšana, kas saistīta ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību un kas noteikta, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem;

ja, neraugoties uz 3.1.4.1. punktā minētajiem profilakses pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību, rodas veselības problēma, var izmantot veterināro ārstēšanu šādā prioritārajā secībā:

alopātisko ārstēšanu ierobežo līdz diviem ārstniecības kursiem gadā, izņemot vakcināciju un obligātās slimību izskaušanas shēmas. Tomēr, ja ražošanas cikls ir īsāks par gadu, nosaka tikai vienu alopātiskās ārstēšanas kursu. Ja minētie alopātiskās ārstēšanas limiti ir pārsniegti, attiecīgos akvakultūras dzīvniekus netirgo kā bioloģiskus produktus;

parazītu apkarošana, kas nav saistīta ar dalībvalstu īstenotām obligātās kontroles shēmām, ir ierobežota šādi:

alopātiskajā veterinārajā ārstēšanā un d) apakšpunktā minētajā parazītu apkarošanas kursā, tostarp ārstēšanā, kas paredzēta saskaņā ar obligātajām kontroles un izskaušanas shēmām, zāļu izdalīšanās periods ir divas reizes ilgāks nekā zāļu izdalīšanās periods, kas minēts Direktīvas 2001/82/EK 11. pantā, vai 48 stundas, ja šis periods nav noteikts;

jebkura veterināro zāļu izmantošana jāziņo kompetentajai iestādei vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādei vai kontroles institūcijai, pirms dzīvniekus tirgo kā bioloģiskus produktus. Ārstētie krājumi ir skaidri identificējami.

savvaļas sēklu, kas iegūta ārpus ražošanas vienības robežām, drīkst izmantot divvāku gliemjiem, ar noteikumu, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums videi, to ļauj vietējie tiesību akti un savvaļas sēkla iegūta no:

Klusā okeāna austeres (Crassostrea gigas) gadījumā priekšroku dod krājumam, kas ir selektīvi pavairots, lai samazinātu nārstošanu savvaļā;

jāreģistrē, kā, kur un kad savvaļas sēkla ievākta, lai varētu nodrošināt izsekojamību līdz ievākšanas apgabalam;

savvaļas sēklu var ievākt tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir tam piešķīrusi atļauju.

ražošanu var veikt tajā pašā ūdens apgabalā, kur notiek bioloģiskā zivju un aļģu ražošana polikultūras sistēmā, ko dokumentāri jāapstiprina ilgtspējīgas pārvaldības plānā. Divvāku gliemjus polikultūrā var audzēt kopā arī ar vēderkājiem, piemēram, ēdamajiem jūras gliemežiem;

bioloģiskā divvāku gliemju ražošana notiek apgabalos, ko norobežo stabi, pludiņi vai citas skaidras zīmes, un tie attiecīgā gadījumā ir norobežoti ar tīkla linuma maisiem, sprostiem vai citiem cilvēka izgatavotiem līdzekļiem;

bioloģiskās gliemju audzētavas līdz minimumam samazina riskus attiecībā uz aizsargājamām sugām. Ja tiek izmantoti tīkli pret plēsējiem, to konstrukcija ir tāda, kas neļauj savainoties nirējputniem.

bioloģiskajā ražošanā var izmantot kultivēšanu uz ēdamgliemeņu virvēm un citas 15. panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos uzskaitītās metodes;

gliemju kultivēšana uz grunts ir atļauta tikai tad, ja ievākšanas un audzēšanas vietās tā nerada būtisku ietekmi uz vidi. Kā ilgtspējīga pārvaldības plāna atsevišķa daļa tiek pievienots pārskats un ziņojums, kas sniedz pierādījumu par minimālu ietekmi uz vidi, un operators to iesniedz kompetentajai iestādei vai, attiecīgā gadījumā, kontroles iestādei vai kontroles institūcijai pirms darbību sākuma.

ražošanā izmantotais ielaiduma blīvums nepārsniedz nebioloģiskās akvakultūras gliemju ielaiduma blīvumu, ko izmanto attiecīgajā atrašanās vietā. Šķirošanu, retināšanu un ielaiduma blīvuma korekcijas veic atbilstīgi biomasai un tā, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību un augstu produkcijas kvalitāti;

dzīvos organismus, kuri izraisa apaugšanu, aizvāc ar rokām vai rokas darbarīkiem un attiecīgā gadījumā izmet jūrā tālāk no gliemju audzētavām. Ražošanas cikla laikā gliemjus var vienu reizi apstrādāt ar kaļķa šķīdumu, lai kontrolētu apaugšanu izraisošo konkurējošo organismu daudzumu.

veic piesardzības pasākumus un šo pasākumu uzskaiti;

veic piemērotus tīrīšanas pasākumus, uzrauga to efektivitāti un kārto minēto darbību dokumentāciju;

nodrošina, ka nebioloģiski produkti netiek laisti tirgū ar norādi par bioloģisko ražošanu.

par to informē kontroles iestādi vai kontroles institūciju;

darbības veic nepārtraukti, līdz ir pabeigts ražošanas posms, un tās veic laikā vai telpā nošķirti no līdzīgām darbībām, ko veic ar jebkādu citu produkta veidu (bioloģisku, pārejas vai nebioloģisku produktu);

pirms un pēc darbībām bioloģiskos, pārejas un nebioloģiskos produktus uzglabā laikā vai telpā savstarpēji nošķirti;

uztur pieejamu visu darbību un pārstrādāto daudzumu atjauninātu reģistru;

veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu partiju identificēšanu un nepieļautu sajaukšanos vai apmaiņu starp bioloģiskiem produktiem, pārejas produktiem un nebioloģiskiem produktiem;

darbības ar bioloģiskajiem vai pārejas produktiem veic tikai pēc ražošanas aprīkojuma piemērotas iztīrīšanas.

daļēja koncentrēšana ar atdzesēšanas paņēmienu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas B iedaļas 1. punkta c) apakšpunktu;

sēra dioksīda izdalīšana ar fizikāliem procesiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 8. punktu;

elektrodialīzes apstrāde, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 36. punktu;

spirta satura korekcija vīnā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 40. punktu;

apstrāde ar katjonītiem, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 43. punktu.

termiskajā apstrādē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 2. punktu, ar noteikumu, ka temperatūra nepārsniedz 75 °C;

izgulsnēšanā ar centrifūgu un filtrēšanā ar inertu filtrēšanas aģentu vai bez tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 3. punktu, ar noteikumu, ka poru izmērs nav mazāks par 0,2 mikrometriem.

pārstrādes palīglīdzekļus, ko, ievērojot 24. pantu, ir atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā;

produktus un vielas, kas minēti IV daļas 2.2.2. punkta a), b) un e) apakšpunktā.

operatora un – ja tas atšķiras – produkta īpašnieka vai pārdevēja vārds vai nosaukums un adrese;

produkta nosaukums;

tās kontroles iestādes vai kontroles institūcijas nosaukums vai kods, kurai operators pakļauts;

attiecīgā gadījumā – partijas identifikācijas zīme saskaņā ar marķēšanas sistēmu, kas apstiprināta valsts līmenī vai saskaņota ar kontroles iestādi vai kontroles institūciju un kas ļauj šo partiju sasaistīt ar 34. panta 5. punktā minēto dokumentāciju.

informācija, kas minēta 2.1.1. punktā;

attiecīgā gadījumā – ar sausnas svaru izteikts:

attiecīgā gadījumā – bioloģiskās barības sastāvdaļu nosaukumi;

attiecīgā gadījumā – pārejas perioda barības sastāvdaļu nosaukumi;

attiecībā uz barības maisījumiem, ko nevar marķēt saskaņā ar 30. panta 6. punktu, – norāde, ka šādu barību drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā saskaņā ar šo regulu.

pārvadājums notiek tieši starp diviem operatoriem, kuri abi ir pakļauti bioloģiskās kontroles sistēmai;

pārvadājums satur tikai bioloģiskos vai tikai pārejas produktus;

produktiem ir pavaddokuments ar 2.1. punktā prasīto informāciju; un

gan nosūtītājs, gan saņēmējs glabā dokumentāciju par pārvadāšanas darbībām tā, lai tā būtu pieejama kontroles iestādei vai kontroles institūcijai.

pārvadājot bioloģiski ražotu barību, pārejas perioda barību un nebioloģisku barību, tās ir faktiski fiziski nodalītas;

transportlīdzekļus vai tvertnes, kurās ir tikuši pārvadāti nebioloģiski produkti, bioloģisko vai pārejas produktu pārvadāšanai izmanto tikai tad, ja:

gatavo bioloģisko vai pārejas barību pārvadā fiziski vai laikā nošķirti no pārējās gatavās produkcijas;

veicot pārvadājumu, reģistrē produktu daudzumu piegādes sākumā un katru atsevišķo piegādes braucienā piegādāto daudzumu.

bioloģiskos vai pārejas produktus glabā nošķirti no citiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem;

veic visus pasākumus, lai nodrošinātu sūtījumu identificēšanu un nepieļautu sajaukšanos vai apmaiņu starp bioloģiskiem, pārejas un nebioloģiskiem produktiem;

pirms bioloģisko vai pārejas produktu glabāšanas ir veikti piemēroti tīrīšanas pasākumi, kuru efektivitāte ir pārbaudīta, un operatori kārto minēto darbību dokumentāciju.

“AB” ir tās valsts ISO kods, kurā notiek kontroles;

“CDE” ir norāde, kas apzīmēta ar trim burtiem, par kuriem lēmums jāpieņem Komisijai vai katrai dalībvalstij, piemēram, “bio”, “öko”, “org”, vai “eko”, un ar ko norāda uz bioloģisko ražošanu; un

“999” ir atsauces numurs, kurā ir ne vairāk kā trīs cipari un kuru piešķir: