Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107

(2017. gada 15. novembris),

ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles noteikumus attiecībā uz to tālu migrējošo sugu zivju zveju, kuras pārvalda Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kas darbojas ICCAT konvencijas apgabalā un – attiecībā uz pārkraušanu citā kuģī – arī ārpus ICCAT konvencijas apgabala, ja tie pārkrauj minētajā apgabalā nozvejotas zivis;

trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalstu ostās un uz kuriem ir paturētas ICCAT sugas vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai ostā pārkrauti citā kuģī;

trešo valstu zvejas kuģiem un trešo valstu kuģiem, kuri ir iesaistīti atpūtas zvejā un kuri darbojas Savienības ūdeņos.

3. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Šo regulu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību ( 1 ) un Regulā (ES) 2016/1627.

Šajā regulā paredzētos pasākumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Regulās (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“ICCAT sugas” ir sugas, kas uzskaitītas I pielikumā;

“tropiskās tunzivis” ir lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis;

▼M3

2.a)

“buruzivis un marlīni” ir Istiophoridae dzimtas sugas, ko pārvalda ICCAT;

▼B

“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, vai zilo tunzivju krātiņveida lamatas;

“nozvejotājkuģis” ir zvejas kuģis, ko izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai;

“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

“zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

“īpašā zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības ar konkrētiem zvejas rīkiem veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

10)

“I uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā I uzdevums;

11)

“II uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā II uzdevums;

12)

“Puses” ir ICCAT konvencijas līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;

13)

“ICCAT konvencijas apgabals” ir visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras;

14)

“ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums” ir starptautisks nolīgums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā;

15)

“kuģa garums” ir attālums, ko mēra taisnā līnijā no kuģa priekšgala priekšējā punkta līdz kuģa pakaļgala tālākajam punktam;

16)

“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir lielāks par 24 metriem;

17)

“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;

18)

“lielizmēra nozvejotājkuģis” ir nozvejotājkuģis, kura lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;

19)

“ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā kā mērķa sugas zvejot ICCAT sugu zivis;

▼M3

20)

“atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav laiva, kuru transportē uz kuģa klāja, kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem un kas atvieglina, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības, tostarp apgādājot nozvejotājkuģi un izvietojot zivju pievilināšanas ierīces, veicot to apkopi un izgūstot tās;

▼B

21)

“transportkuģis” ir atbalsta kuģis, kurš iesaistīts pārkraušanā citā kuģī un saņem ICCAT sugu zivis no lielizmēra kuģa zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;

22)

“ICCAT transportkuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti kuģi, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;

23)

“ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut tropiskās tunzivis;

▼M3

23.a)

“peldošs objekts” ir jebkurš dabisks vai mākslīgs peldošs (t. i., virsūdens vai zemūdens) objekts, kas pats nevar pārvietoties; zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) ir cilvēka izgatavoti un apzināti izvietoti un/vai lokalizēti peldoši objekti; “peldnis” ir peldošs objekts, kas ir nejauši pazaudēts no antropiskiem un dabiskiem avotiem;

▼M3

24)

“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir no jebkāda mākslīga vai dabiska materiāla izgatavots pastāvīgs, daļēji pastāvīgs vai pagaidu objekts, struktūra vai ierīce, ko izvieto vai lokalizē un izmanto, lai pievilinātu un pēc tam nozvejotu zivis; ZPI var būt noenkurotas (nZPI) vai dreifējošas (dZPI);

▼M3

24.a)

“zvejas rīka ievietošana ap ZPI” ir zvejas rīka ievietošana ap ZPI pavadošu tunzivju baru;

▼B

25)

“NNN zveja” ir zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1. punktā;

26)

“ICCAT NNN saraksts” ir to kuģu saraksts, kurus ICCAT uzskata par iesaistītiem NNN zvejā;

27)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no pamatauklas, kam piestiprinātas daudzas īsākas atzaru auklas, kuru galā ir āķis un kuru garums un izvietojuma blīvums ir atkarīgs no zvejas mērķsugas;

▼M3

27.a)

“seklās ievietošanas āķu jedas” ir āķu jedas, pēc kuru izvietošanas lielākā daļa āķu atrodas dziļumā, kas ir mazāks par 100 metriem;

▼B

28)

“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj savilkt un noslēgt tīkla linumu;

29)

“āķis” ir saliekts un uzasināts tērauda stieples gabals;

▼M3

30)

“apaļš āķis” ir āķis, kura gals ir perpendikulāri vērsts uz āķa kātu, veidojot galvenokārt apaļu vai ovālu formu; apaļā āķa nobīdei nevajadzētu pārsniegt 10 grādus;

31)

“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.

▼B

II SADAĻA

KONKRĒTU SUGU PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Tropiskās tunzivis

5. pants

Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaita ierobežojumi specializētajā lielacu tunzivs zvejā

To Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kopējo kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic lielacu tunzivs specializēto zveju, nosaka šādi:

kā to Savienības nozvejotājkuģu vidējo skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā lielacu tunzivs specializēto zveju veikuši 1991.–1992. gadā; un

pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2005. gadā veica lielacu tunzivs specializēto zveju, kā ICCAT paziņots 2005. gada 30. jūnijā.

▼M3

5.a pants

Kapacitātes ierobežojums tropisko tunzivju zvejā

Katru gadu līdz 31. janvārim dalībvalstis izstrādā tropisko tunzivju gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plānus.

Dalībvalstis nodrošina, ka to kopējā ar āķu jedām un riņķvadu zvejojošo kuģu flotes kapacitāte tiek pārvaldīta saskaņā ar 1. punktā minētajiem gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plāniem, jo īpaši lai tropisko tunzivju nozvejas ierobežotu atbilstoši Savienības tiesību aktos noteiktajiem nozvejas limitiem.

Dalībvalstis savu atbalsta kuģu skaitu saglabā tādu, kas nepārsniedz 2023. gada jūnijā reģistrēto skaitu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai datumus, kuros ir izmantots viss konkrētajai dalībvalstij pieejamais tropisko sugu tunzivju nozvejas limits. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

Attiecībā uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un lieliem Savienības kuģiem (lielākais garums 20 m vai vairāk), kas zvejo ar āķu jedām, dalībvalstis par tropisko tunzivju nozveju Komisijai ziņo reizi mēnesī, bet tad, kad ir apgūti 80 % no to nozvejas limitiem, – reizi nedēļā.

Dalībvalstis reizi trijos mēnešos sniedz Komisijai informāciju par tropisko tunzivju daudzumu pa sugām, ko nozvejojuši to karoga kuģi, 15 kalendāro dienu laikā pēc tā laikposma beigām, kurā nozveja gūta, proti, līdz katra gada 15. aprīlim, 15. jūlijam un 15. oktobrim un līdz nākamā gada 15. janvārim – ja vien šāda informācija Komisijai netiek nosūtīta katru mēnesi. Minēto informāciju – neatkarīgi no tā, vai to nosūta reizi trijos mēnešos vai reizi mēnesī – nosūta, izmantojot apkopoto nozvejas datu ziņojuma formātu. Komisija līdz katra gada 30. aprīlim, 30. jūlijam un 30. oktobrim un līdz nākamā gada 30. janvārim nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

▼B

6. pants

Īpašas atļaujas tropisko tunzivju lielizmēra nozvejotājkuģiem un atbalsta kuģiem

Atļaujas lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, zvejot tropiskās tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību ( 2 ) noteikumiem.

Dalībvalstis izdod atļaujas atbalsta kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un kas jebkādā veidā atbalsta 1. punktā minēto kuģu darbības.

▼M3

6.a pants

Aizliegums izmest tropiskās tunzivis, ko nozvejojuši Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu

Savienības kuģi zvejai ar riņķvadu, kuriem atļauts zvejot tropiskās tunzivis, visas nozvejotās tropiskās tunzivis patur uz kuģa, izkrauj vai pārkrauj citā kuģī ostā.

Tropiskās tunzivis, ko ar riņķvadu nozvejojis Savienības kuģis, pēc tam, kad ievietošanas laikā riņķvads ir pilnībā noslēgts un kad ir izcelta vairāk nekā puse riņķvada, neizmet. Ja ar riņķvada noslēgšanu vai izcelšanu ir tehniskas problēmas, kuru dēļ minēto aizliegumu nevar ievērot, kapteiņi vai apkalpes locekļi viņu vārdā dara visu iespējamo, lai tunzivis pēc iespējas ātrāk atbrīvotu, atlaižot ūdenī.

Atkāpjoties no 1. punkta, tropiskās tunzivis atļauts izmest šādos gadījumos:

ja kapteinis konstatē, ka nozvejotās tropiskās tunzivis ir iestrēgušas riņķvada linuma acīs vai saspiestas riņķvadā, tām ir plēsēju nodarīti bojājumi vai tās ir zvejas rīkā nobeigušās un sadalījušās, ja zvejas rīka kļūmes dēļ nav bijusi iespējama ne normāla izcelšana, ne dzīvu zivju nozvejošana un atbrīvošana;

ja kapteinis konstatē, ka tropiskās tunzivis ir nozvejotas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē un glabāšanas kapacitāte nav pietiekama, lai uzglabātu šajā zvejas rīku ievietošanas reizē nozvejotās tunzivis; minētās zivis drīkst izmest tikai ar noteikumu, ka:

kapteinis vai apkalpes locekļi cenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvot tunzivis dzīvas; un

ii)

pēc izmešanas netiek veiktas nekādas citas zvejas operācijas līdz brīdim, kad uz kuģa esošās tunzivis ir izkrautas vai pārkrautas citā kuģī.

Zvejas kuģu kapteiņi ziņo kuģu karoga dalībvalstīm par visiem novērotajiem izmetumiem. Izmetumu ziņojumus dalībvalstis Komisijai nosūta kā daļu no I un II uzdevuma datiem.

▼B

7. pants

ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs

Dalībvalstis nekavējoties un vēlākais 30 dienu laikā informē Komisiju ikreiz, kad rodas vajadzība papildināt ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistru vai svītrot vai grozīt tajā esošos ierakstus. Komisija nekavējoties un vēlākais 45 dienu laikā no šāda notikuma dienas iesniedz šo informāciju ICCAT sekretariātam.

▼M3

Lielizmēra zvejas kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, arī atbalsta kuģiem, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut tropiskās tunzivis no ICCAT konvencijas apgabala vai jebkādā veidā atbalstīt minētās darbības, arī izvietot un izgūt ZPI vai bojas. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

Savienības zvejas kuģiem, kam, ievērojot 6. pantu, nav atļaujas zvejot tropiskās tunzivis, var atļaut paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut tropisko tunzivju piezveju, ievērojot šādiem kuģiem noteikto maksimālo uz kuģa esošās piezvejas limitu. Dalībvalstis gada ziņojumā Komisijai ziņo par kuģiem, kas kuģo ar to karogu, atļauto maksimālo piezvejas limitu un informāciju par to, kā tās nodrošina minētā limita ievērošanu.

8. pants

Konkrētā gadā tropiskās tunzivis zvejojušo kuģu saraksts

Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai atļauju saņēmušo sava karoga kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā ir zvejojuši tropiskās tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā vai jebkādā veidā atbalstījuši šo zvejas darbību (atbalsta kuģi). Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, minētajā sarakstā iekļauj arī attiecīgo zvejas darbību atbalstījušos atbalsta kuģus neatkarīgi no to karoga. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam paziņo ICCAT sekretariātam par sarakstiem, kas saņemti no dalībvalstīm.

8.a pants

Nenozvejotais vai pārzvejotais lielacu tunzivs apjoms

Attiecībā uz lielacu tunzivi dalībvalstij iedalītās gada kvotas vai nozvejas limita neizmantoto vai pārsniegto daļu attiecīgajai kvotai vai nozvejas limitam attiecīgā gadījumā var pieskaitīt vai arī no minētās kvotas vai nozvejas limita atvelk korekcijas gadā vai pirms tā, ievērojot spēkā esošos ICCAT ieteikumus par lielacu tunzivi.

Maksimālais nenozvejotais lielacu tunzivs apjoms, ko dalībvalsts drīkst pārnest jebkurā konkrētā gadā, nepārsniedz apjomu, ko tajā konkrētajā gadā atļāvusi ICCAT.

▼B

9. pants

Zivju pievilināšanas ierīču pārvaldības plāni

Attiecībā uz kuģiem, kuri tropiskās tunzivis zvejo ar riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Komisijai pārvaldības plānus par to, kā minēto valstu karoga kuģi izmantos ZPI. Komisija minēto informāciju līdz nākamā gada 31. janvārim pārsūta ICCAT sekretariātam.

Šā panta 1. punktā minēto pārvaldības plānu mērķis ir:

uzlabot zināšanas par ZPI parametriem, boju parametriem, ZPI zvejas īpatnībām, tostarp par zvejas piepūli, un par attiecīgo ietekmi uz mērķa un nemērķa sugām;

efektīvi pārvaldīt ZPI un signāluguņu izvietošanu un atgūšanu, kā arī iespējamo nozaudēšanu;

samazināt un ierobežot ZPI un ZPI zvejas ietekmi uz ekosistēmu, tostarp vajadzības gadījumā pievēršoties dažādiem zvejas izraisītiem zivju mirstības aspektiem (piemēram, izvietoto ZPI skaits, tostarp riņķvada zvejas kuģu ZPI ievietošanas reižu skaits, zvejas kapacitāte, atbalsta kuģu skaits).

Pārvaldības plānos, kas minēti 1. punktā, ietver II pielikumā izklāstīto informāciju.

▼M3

Dalībvalstis nodrošina, ka nevienam kuģim vienlaikus nav vairāk par 300 aktīvām ZPI ar ekspluatācijā esošām bojām.

Ar ekspluatācijā esošām bojām aprīkotu ZPI skaitu pārbauda, pamatojoties uz telesakaru rēķiniem. Šādas pārbaudes veic dalībvalsts kompetentās iestādes.

Dalībvalstis var atļaut to karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, zvejas rīku ievietot ap peldošiem objektiem ar noteikumu, ka uz zvejas kuģa ir novērotājs vai funkcionējoša elektroniska monitoringa sistēma, kas var pārbaudīt zvejas rīka ievietošanas veidu un sugu sastāvu un kas sniedz ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai informāciju par zvejas darbībām.

▼B

10. pants

Ar ZPI saistītās prasības

ZPI atbilst šādām prasībām:

ZPI virsūdens daļa vai nu nav apklāta ar nekādu materiālu, vai arī ir klāta tikai ar tādu materiālu, kas nemērķa sugām rada minimālu iepīšanās risku; un

zemūdens daļas komponenti ir tikai no tāda materiāla, kuros nevar sapīties nemērķa sugu dzīvnieki.

▼M3

Izmantojot vai konstruējot ZPI, dalībvalstis:

nodrošina, ka visas izvietotās ZPI ir neiepinošas saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām vadlīnijām;

cenšas nodrošināt, ka visas ZPI ir izgatavotas no bionoārdāmiem materiāliem, piemēram, neplastmasas materiāliem; šis noteikums neattiecas uz materiāliem, ko izmanto ZPI lokalizācijas boju konstrukcijā.

Katru gadu dalībvalstis savos ZPI pārvaldības plānos ziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu 2. punkta prasības.

▼B

11. pants

Kuģu sniegtā informācija par ZPI

Par katru ZPI izmantošanas reizi Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju un datus:

ZPI pozīcija;

ZPI izmantošanas datums;

ZPI tips (noenkurota ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);

ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija, bojas tips, piemēram, vienkārša boja vai boja ar eholoti) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku;

ZPI konstrukcijas parametri (virsūdens daļas un zemūdens daļas izmēri un materiāls, kā arī tas, kā zemūdens daļā tiek nodrošināta iepīšana).

Par katru ZPI apmeklējuma reizi, kurai var sekot vai nesekot zvejas rīku ievietošana, Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:

apmeklējuma tips (izcelšana, atgūšana, elektroniskās iekārtas apkope);

ZPI pozīcija;

apmeklējuma datums;

ZPI tips (noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);

▼M3

peldņa apraksts vai ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums un bojas identifikācija vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt īpašnieku);

▼B

ja apmeklējumam seko zvejas rīku ievietošana – tās rezultāti, proti, nozveja un piezveja neatkarīgi no tā, vai tā tiek paturēta vai izmesta, un no tā, vai tie ir dzīvi vai nedzīvi īpatņi, vai, ja apmeklējumam zvejas rīku ievietošana neseko, norāda šāda lēmuma iemeslu (piemēram, nepietiekami daudz zivju vai zivis pārāk mazas);

▼M3

bojas identifikācija.

▼B

Par katru ZPI nozaudēšanas gadījumu Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:

pēdējā reģistrētā pozīcija;

pēdējās pozīcijas reģistrēšanas datums;

▼M3

ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums un bojas identifikācija).

Savienības zvejas kuģi uztur izvietoto ZPI sarakstu, kurš ietver vismaz III pielikumā norādīto informāciju, un katru mēnesi sarakstu atjaunina saskaņā ar II uzdevuma datu prasībām.

▼B

12. pants

Dalībvalstu sniegtā informācija par ZPI

Dalībvalstis katru gadu 15 dienas pirms termiņa, ko ICCAT noteikusi attiecīgajam gadam, iesniedz Komisijai šādu informāciju, lai to darītu pieejamu ICCAT sekretariātam:

katrā ceturksnī faktiski izvietoto ZPI skaits, grupējot pēc ZPI tipa un norādot to, vai ZPI izmantota kopā ar signālugunīm/bojām vai ar eholoti;

▼M3

katrā mēnesī saskaņā ar II uzdevuma datu prasībām izvietoto signāluguņu/boju skaits un tips (piemēram, ar radioraidītāju, ar hidrolokatoru, ar hidrolokatoru un eholoti);

katrā mēnesī aktivizēto un deaktivizēto to signāluguņu/boju vidējais skaits, kurām katrs kuģis ir sekojis;

vidējais katrā mēnesī nozaudēto ar aktīvām bojām aprīkoto ZPI skaits;

▼B

par katru atbalsta kuģi – jūrā pavadīto dienu skaits mēnesī uz katru platuma grādu, norādot karoga dalībvalsti;

▼M3

nozvejas, ko guvuši ar riņķvadu zvejojoši kuģi un laivas zvejai ar ēsmu, to zvejas piepūle un zvejas rīku ievietošanas reižu skaits (riņķvadiem), grupējot pēc zvejošanas veida (peldošu objektu pavadošu vai nepavadošu zivju baru apzvejošana), saskaņā ar II uzdevuma datu prasībām;

ja ar riņķvadu zvejojoši kuģi darbojas sadarbībā ar laivām zvejai ar ēsmu – ziņojumi par nozvejām, ko guvuši ar riņķvadu zvejojošie kuģi, kas sadarbojas ar laivām zvejai ar ēsmu, un šādu kuģu zvejas piepūli saskaņā ar I un II uzdevuma datu prasībām.

▼B

13. pants

Kuģa žurnāli

Dalībvalstis nodrošina, lai:

papīra un elektroniskos zvejas žurnālus un attiecīgā gadījumā ZPI žurnālus nekavējoties savāktu un darītu pieejamus Savienības zinātniekiem;

II uzdevuma datos, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar 50. pantu, būtu ietverta no zvejas žurnāliem un attiecīgā gadījumā no ZPI žurnāliem savāktā informācija.

▼M3

14. pants

Ar mazuļu aizsardzību saistīta novērotāju klātbūtne un ZPI izvietošanas aizliegums

Dalībvalstis nodrošina, ka 15 dienu laikā pirms Savienības tiesību aktos noteikto zvejas aizliegumu periodu sākuma to karoga kuģi neizvieto dreifējošas ZPI.

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuriem ir atļauts zvejot tropiskās tunzivis, nosaka šādu minimālo novērotāju klātbūtni:

līdz 2022. gadam saviem kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām un kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk, – vismaz 10 % novērotāju klātbūtne (aprēķināta pēc zvejas piepūles), kurā novērotājs atrodas uz kuģa saskaņā ar IV pielikumu, vai izmantojot apstiprinātu elektronisku monitoringa sistēmu;

saviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, – 100 % novērotāju klātbūtne (aprēķināta pēc zvejas piepūles), kurā novērotājs atrodas uz kuģa saskaņā ar IV pielikumu, vai izmantojot apstiprinātu elektronisku monitoringa sistēmu.

Dalībvalstis līdz 30. aprīlim, ievērojot 72. pantā minētās konfidencialitātes prasības, ICCAT sekretariātam un ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai paziņo informāciju, ko novērotāji vai apstiprināta elektroniskā monitoringa sistēma savākusi iepriekšējā gadā.

▼B

15. pants

Tropisko tunzivju zvejošana konkrētos Portugāles ūdeņos

Ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu tropisko tunzivju, kas nozvejotas ar riņķvadu konkrētos ūdeņos, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, proti, ICES X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36°30′N vai CECAF apgabalos uz ziemeļiem no 31°N un uz austrumiem no 17°30′W, nedz arī minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem zvejot šādas sugas kā mērķsugas. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

▼M3

16. pants

NNN zvejas identificēšana

Ja ICCAT izpildsekretārs Komisijai paziņo par iespējamu 7. panta 2. punkta vai 14. panta 1. vai 2. punkta pārkāpumu, ko izdarījis Savienības zvejas kuģis, Komisija par to tūlīt informē attiecīgo karoga dalībvalsti. Minētā dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo situāciju un, ja kuģis aizlieguma periodā zvejo, pielietojot objektus, kuri varētu pievilināt zivis, arī ZPI, pieprasa kuģim pārtraukt zveju un, ja nepieciešams, tūlīt atstāt attiecīgo apgabalu. Attiecīgā karoga dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par izmeklēšanas rezultātiem un veiktajiem pasākumiem. Komisija minēto informāciju pārsūta piekrastes valstij un ICCAT izpildsekretāram.

II NODAĻA

Garspuru tunzivs

1. iedaļa

Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs

▼B

17. pants

Kuģu skaita ierobežojumi

To Savienības nozvejotājkuģu maksimālo skaitu, kuri ICCAT konvencijas apgabalā Ziemeļatlantijā veic garspuru tunzivs specializēto zveju, nosaka pēc to Savienības nozvejotājkuģu vidējā skaita, kuri garspuru tunzivi kā mērķsugu Ziemeļatlantijā zvejojuši 1993.–1995. gadā.

▼M3

17.a pants

Īpašas atļaujas lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas veic Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs specializēto zveju

Atļaujas ICCAT konvencijas apgabalā zvejot Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi dalībvalstis lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar to karogu, izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2403 ( 3 ) noteikumiem.

Lielizmēra zvejas kuģiem, kurus ICCAT nav iekļāvusi to kuģu reģistrā, kam atļauts veikt Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs specializēto zveju, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

Savienības zvejas kuģiem, kam nav saskaņā ar 1. punktu izdotas atļaujas zvejot Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi, var atļaut Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs piezveju paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut, ievērojot šādiem kuģiem noteikto maksimālo uz kuģa esošās piezvejas limitu. Dalībvalstis gada ziņojumā Komisijai ziņo par saviem karoga kuģiem atļauto maksimālo piezvejas limitu.

17.b pants

Nenozvejotais un pārzvejotais Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs apjoms

Attiecībā uz Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi dalībvalstij iedalītās gada kvotas vai nozvejas limita neizmantoto vai pārsniegto daļu attiecīgajai kvotai vai nozvejas limitam attiecīgā gadījumā var pieskaitīt vai arī no minētās kvotas vai nozvejas limita atvelk korekcijas gadā vai pirms tā, ievērojot spēkā esošos ICCAT ieteikumus par Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi.

Maksimālais nenozvejotais Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma tunzivs apjoms, ko dalībvalsts drīkst pārnest jebkurā konkrētā gadā, nepārsniedz apjomu, ko minētajā konkrētajā gadā atļāvusi ICCAT.

17.c pants

Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs nozvejas reģistrs

Dalībvalstis, kuru kuģi nozvejo Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi, kā daļu no 50. pantā minētajiem I un II uzdevuma datiem ICCAT sekretariātam ziņo pareizu un validētu informāciju par Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs nozveju.

2. iedaļa

Vidusjūras krājuma garspuru tunzivs

17.d pants

Vidusjūras krājuma garspuru tunzivs atpūtas zveja

Neskarot jebkādus saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem noteiktos atpūtas zvejas aizliegumus, fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar atpūtas zveju, nedrīkst nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk nekā trīs Vidusjūras krājuma garspuru tunzivs īpatņus uz vienu kuģi dienā.

Ir aizliegts laist tirgū Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi, kas nozvejota atpūtas zvejā.

Dalībvalstis vismaz 15 dienas pirms darbību veikšanas iesniedz Komisijai un ICCAT sekretariātam sarakstu ar visiem atpūtas zvejas kuģiem, kuri ir iesaistīti atpūtas zvejā un kuriem ir atļauts zvejot Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi. Kuģiem, kas nav iekļauti minētajā sarakstā, nav atļauts zvejot Vidusjūras krājuma garspuru tunzivi.

▼B

III NODAĻA

Zobenzivis

1. iedaļa

Zobenzivis Atlantijas okeānā

18. pants

Ziemeļatlantijas zobenzivju pārvaldības plāni

Dalībvalstis, kurām ir piešķirta kvota un kuru kuģi zvejo zobenzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai to pārvaldības plānus. Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

▼M3

18.a pants

Īpašas atļaujas lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas veic Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs specializēto zveju

Atļaujas ICCAT konvencijas apgabalā zvejot Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi dalībvalstis lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar to karogu, izdod saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 noteikumiem.

Lielizmēra zvejas kuģiem, kurus ICCAT nav iekļāvusi to kuģu reģistrā, kam atļauts veikt Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs specializēto zveju, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

Savienības zvejas kuģiem, kam nav saskaņā ar 1. punktu izdotas atļaujas zvejot Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi, var atļaut Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs piezveju paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut, ievērojot šādiem kuģiem noteikto maksimālo uz kuģa esošās piezvejas limitu. Dalībvalstis gada ziņojumā Komisijai ziņo par saviem karoga kuģiem atļauto maksimālo piezvejas limitu.

18.b pants

Nenozvejotais Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs apjoms

Attiecībā uz Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi dalībvalstij iedalītās gada kvotas vai nozvejas limita neizmantoto daļu attiecīgajai kvotai vai nozvejas limitam var pieskaitīt korekcijas gadā vai pirms tā, ievērojot spēkā esošos ICCAT ieteikumus par Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivi.

Maksimālais nenozvejotais Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs apjoms, ko dalībvalsts drīkst pārnest jebkurā konkrētā gadā, nepārsniedz apjomu, ko minētajā konkrētajā gadā atļāvusi ICCAT.

▼B

19. pants

Ziemeļatlantijas zobenzivju minimālais izmērs

Ir aizliegts specializētajā zvejā zvejot, paturēt uz kuģa vai pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, pārdot vai laist tirgū zobenzivis, kuru dzīvsvars ir mazāks par 25 kg vai garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 125 cm. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

Atkāpjoties no 1. punkta, nejauši nozvejotas zobenzivis, kuru dzīvsvars ir mazāks par 25 kg vai garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 125 cm, drīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, ja šīs nejaušās nozvejas apjoms nepārsniedz 15 %.

Šā panta 2. punktā minēto 15 % pielaidi aprēķina, pamatojoties uz to zobenzivju skaitu, kas kuģa kopējā zobenzivju nozvejā ir nozvejots katrā izkrāvumā.

2. iedaļa

Zobenzivis Vidusjūrā

▼M3

IV NODAĻA

Buruzivis un marlīni: atlantijas buruzivs, atlantijas zilais marlīns, baltais marlīns un apaļzvīņu marlīns

27. pants

Nozvejotu dzīvu Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu atbrīvošana

Ciktāl iespējams, Savienības kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām un Savienības kuģi zvejai ar riņķvadu atbrīvo visus Atlantijas zilos marlīnus (Makaira nigricans), baltos marlīnus (Tetrapturus albidus) un apaļzvīņu marlīnus (Tetrapturus georgei), kas laikā, kad tos uzceļ uz kuģa, ir dzīvi, pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību un tādā veidā, kas nodara vismazāko kaitējumu un maksimāli palielina minēto īpatņu izdzīvošanas iespējas pēc atbrīvošanas.

Dalībvalstis, izstrādājot savai flotei paredzētas vadlīnijas, veicina ICCAT Ieteikuma 19-05 1. pielikumā noteikto drošas apiešanās un dzīvu īpatņu atbrīvošanas procedūru minimālo standartu īstenošanu. Lai droši atbrīvotu nozvejotu dzīvu Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu, uz Savienības zvejas kuģu klāja ir tūlītēji pieejami un apkalpes locekļiem viegli piekļūstami šādi rīki: pacelšanas ierīce, grieznes metāla griešanai, āķu izņemšanas rīks un auklas griešanas rīks.

Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas kuģu kapteiņi un apkalpes locekļi ir pienācīgi apmācīti, zina un izmanto piemērotus ietekmējuma mazināšanas, identificēšanas, apiešanās un atbrīvošanas paņēmienus un uz kuģa glabā visu aprīkojumu, kas vajadzīgs Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna atbrīvošanai saskaņā ar vadlīnijām par minimālajiem drošas apiešanās un dzīvu īpatņu atbrīvošanas procedūru standartiem, kas minēti 2. punktā.

Dalībvalstis savās ICCAT zvejniecībās cenšas līdz minimumam samazināt Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna mirstību pēc atbrīvošanas.

Dalībvalstis sava karoga kuģiem, kas zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un riņķvadiem, var atļaut nozvejas limita robežās nozvejot un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nedzīvus Atlantijas zilos marlīnus, baltos marlīnus un apaļzvīņu marlīnus.

28. pants

Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna izkrāvumi, kas pārsniedz zvejas iespējas

Kad dalībvalsts ir pilnībā apguvusi savu kvotu, tā nodrošina, ka tādu Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu izkrāvumi, kuri bija nedzīvi jau pirms uzcelšanas uz kuģa, netiek pārdoti vai nodoti tirdzniecībā. Šādus izkrāvumus neieskaita attiecīgās dalībvalsts nozvejas limitos, kā noteikts, pamatojoties uz ICCAT Ieteikuma 19-05 2. punktā norādītajiem Savienības izkraušanas limitiem, ar noteikumu, ka šāds aizliegums ir skaidri izklāstīts gada ziņojumā, kas minēts šīs regulas 71. pantā.

29. pants

Atpūtas zveja, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu

Karoga dalībvalstis, kuru kuģi ir iesaistījušies Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna atpūtas zvejā, nodrošina zinātnisko novērotāju klātbūtni attiecībā uz 5 % Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna zvejas turnīru izkrāvumu.

Atpūtas zvejā, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu, piemēro minimālo saglabāšanas izmēru, kas ir 251 cm no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai.

Atpūtas zvejā, kurā zvejo balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu, piemēro minimālo saglabāšanas izmēru, kas ir 168 cm no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai.

Ir aizliegts pārdot vai piedāvāt pārdošanai jebkuru atpūtas zvejā nozvejota Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna liemeņa daļu vai visu liemeni.

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atpūtas zvejā atbrīvojamās zivis atbrīvo tādā veidā, kas rada vismazāko kaitējumu.

29.a pants

Datu vākšana par buruzivīm

Lai atbalstītu krājumu novērtēšanas procesu, dalībvalstis vāc datus par buruzivju nozvejām, arī par dzīvu un nedzīvu zivju izmetumiem, un minētos datus katru gadu paziņo kā daļu no I un II uzdevuma datiem.

29.b pants

Datu vākšana un ziņošana par buruzivīm un marlīniem, Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu

Dalībvalstis īsteno datu vākšanas programmas, kas nodrošina, ka ICCAT tiek paziņoti pareizi buruzivju un marlīnu nozvejas, zvejas piepūles, izmēra un izmetumu dati un ievērotas ICCAT prasības par I un II uzdevuma datu iesniegšanu.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas buruzivīm un marlīniem piemērojamo pasākumu kontroles lapas, kas norādītas ICCAT Ieteikuma 18-05 1. pielikumā, kā arī informāciju par darbībām, ko tās iekšzemē veikušas, lai uzraudzītu nozvejas un saglabātu un pārvaldītu buruzivis un marlīnus.

Ja I uzdevuma dati par Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu, kā arī par nedzīvu zivju izmetumiem, netiek paziņoti saskaņā ar ICCAT Rezolūciju 01-06 un ICCAT Ieteikumu 11-15, šīs sugas paturēt ir aizliegts.

▼B

V NODAĻA

Haizivis

30. pants

Vispārīgi noteikumi

Zvejniecībās, kuras nav saistītas ar haizivju specializēto zveju, atbrīvo nejauši nozvejotas dzīvas haizivis, ko neizmanto pārtikā vai iztikas nodrošināšanai.

Dalībvalstis, ja iespējams, veic pētījumus par ICCAT konvencijas apgabalā nozvejoto haizivju sugām, lai tādējādi uzlabotu zvejas rīku selektivitāti, noteiktu iespējamās mazuļu uzturēšanās vietas un pēc vajadzības apsvērtu zvejas aizlieguma laiku un apgabalu noteikšanu un arī citus pasākumus. Šādi pētījumi sniedz informāciju par galvenajiem bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem parametriem, dzīves gaitu un uzvedības iezīmēm, kā arī ļauj identificēt iespējamās pārošanās, mazuļu šķilšanās vai dzimšanas un uzturēšanās vietas.

31. pants

Siļķu haizivs (Lamna nasus)

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu siļķu haizivju liemeņa jebkādas daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo siļķu haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

32. pants

Lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus)

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu lielacu lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo lielacu lapshaizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

▼M3

33. pants

Ziemeļatlantijas krājuma īsspuru mako (Isurus oxyrinchus)

Ziemeļatlantijas krājuma īsspuru mako, ko nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, netiek nodarīts kaitējums, un, ciktāl tas ir iespējams, tās nekavējoties atbrīvo jūrā, vienlaikus pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību.

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi piemēro minimālos drošas apiešanās un atbrīvošanas procedūru standartus attiecībā uz Ziemeļatlantijas krājuma īsspuru mako, kā noteikts IX pielikumā.

33.a pants

Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako (Isurus oxyrinchus)

Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi piemēro minimālos drošas apiešanās un atbrīvošanas procedūru standartus attiecībā uz Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako, kā noteikts IX pielikumā.

Dalībvalstis katru mēnesi ziņo Komisijai par visiem pieļaujamajiem to karoga kuģu Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako izkrāvumiem. Minētos ziņojumus iesniedz Komisijai 15 dienu laikā pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā gūtas nozvejas. Turklāt dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par to karoga kuģu nedzīvajiem izmetumiem, to īpatņu skaitu, kas atbrīvoti dzīvi, un kopējo nozveju.

Katru gadu līdz 30. jūnijam karoga dalībvalstis, kuru kuģi ir nozvejojuši (izkrāvumi un nedzīvie izmetumi) Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako, paziņo Komisijai statistikas metodiku, ko izmanto, lai novērtētu nedzīvos izmetumus un to īpatņu skaitu, kas atbrīvoti dzīvi. Dalībvalstis, kurās ir nerūpnieciskas un mazapjoma zivsaimniecības, sniedz informāciju arī par savām datu vākšanas programmām.

Ikgadējās I un II uzdevuma datu iesniegšanas ietvaros dalībvalstis iesniedz Komisijai visus attiecīgos datus par Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako, tostarp aprēķinus par nedzīviem izmetumiem un to īpatņu skaitu, kas atbrīvoti dzīvi, izmantojot ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas apstiprinātās metodes.

Zvejas kuģiem, kas patur Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako, ir aizliegts pilnībā vai daļēji pārkraut citā kuģī Dienvidatlantijas īsspuru mako, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

▼B

34. pants

Okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus)

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo okeāna baltspuru haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

35. pants

Āmurzivis

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu Sphyrnidae dzimtas āmurzivju (izņemot Sphyrna tiburo) liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

Savienības nozvejotājkuģi uzreiz un pirms uzcelšanas uz kuģa neskarot atbrīvo āmurzivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

36. pants

Zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis)

Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tādu zīdaino haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

Savienības nozvejotājkuģi uzreiz, bet vēlākais pirms nozvejas ievietošanas zivju tilpnēs, pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību, neskarot atbrīvo zīdainās haizivis, kas nozvejotas saistībā ar ICCAT zvejniecībām.

Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu un ir iesaistīti ICCAT zvejniecībās, veic papildu pasākumus, kas vajadzīgi, lai palielinātu nejauši nozvejotu zīdaino haizivju izdzīvošanas rādītājus. Dalībvalstis katru gadu 71. pantā minētajā gada ziņojumā ziņo Komisijai par šā darba sekmēm.

▼M3

36.a pants

Datu vākšana par haizivīm

Dalībvalstis īsteno datu vākšanas programmas, kas nodrošina, ka ICCAT tiek pareizi paziņoti haizivju nozvejas, zvejas piepūles, izmēra un izmetumu dati un ir ievērotas I un II uzdevuma datu sniegšanas prasības.

Dalībvalstis Komisijai iesniedz savas ICCAT Ieteikuma 18-06 1. pielikumā norādītās kontroles lapas par haizivīm piemērojamo pasākumu īstenošanu, kā arī informāciju par darbībām, ko tās savā valstī veikušas, lai uzraudzītu nozvejas un saglabātu un pārvaldītu haizivis.

▼B

37. pants

Zinātnisko novērotāju un citu pilnvarotu personu veikta haizivju sugu paraugu ņemšana

Atkāpjoties no aizlieguma paturēt uz kuģa siļķu haizivis, lielacu lapshaizivis, okeāna baltspuru haizivis, āmurzivis (Sphyrnidae dzimtas haizivis, izņemot Sphyrna tiburo) un zīdainās haizivis, kā noteikts 31., 32., 34., 35. un 36. pantā, zinātniskajiem novērotājiem vai personām, kurus Puses ir pilnvarojušas ņemt bioloģiskos paraugus, ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus komerciālu zvejas darbību laikā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

bioloģiskos paraugus vāc tikai no dzīvniekiem, kas zvejas rīku izcelšanas brīdī jau ir miruši;

bioloģiskos paraugus vāc saskaņā ar pētniecības projektu, kas paziņots ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai un izstrādāts, ņemot vērā minētās komitejas ieteiktās pētnieciskās prioritātes. Pētniecības projektā būtu jāiekļauj detalizēts dokuments, kurā apraksta projekta mērķi, metodoloģijas, kuras jāizmanto, ievācamo paraugu skaitu un veidu un paraugu ņemšanas laiku un apgabalu;

bioloģiskos paraugus patur uz kuģa tik ilgi, līdz kuģis ienāk ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī; un

visiem paraugiem, kas ievākti saskaņā ar šo pantu, līdz pat galīgajai izkraušanas ostai jābūt pievienotai karoga dalībvalsts izdotai atļaujai vai – fraktētu kuģu gadījumā – fraktētājas Puses un karoga dalībvalsts izdotai atļaujai. Šādus paraugus un citas paraugu veidā ievāktas haizivju īpatņu daļas nelaiž tirgū un nepārdod.

Bioloģiskie paraugi, kas minēti 1. punktā, jo īpaši var būt mugurkaula skriemeļu, audu, ģenitālā trakta, kuņģa, ādas paraugi, zarnu trakta daļas, žokļi, visa zivs vai tās skelets taksonomiskiem pētījumiem un dzīvnieku uzskaites vajadzībām.

Paraugu ņemšana var sākties tikai pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir izdevusi šādu atļauju.

VI NODAĻA

Jūrasputni

38. pants

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā starp 20° un 25° dienvidu platuma paralēlēm

Uz visiem kuģiem, kas zvejo starp 20° un 25° dienvidu platuma paralēlēm, ir un tiek izmantotas putnu atbaidīšanas auklas un kārtis, kas atbilst V pielikuma prasībām un papildu vadlīnijām.

Putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izvieto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī.

Ja putnu ir daudz vai ja tie ir ļoti aktīvi, izmanto vēl otru putnu atbaidīšanas kāršu un auklu komplektu, ja tas ir lietderīgi.

Uz visiem kuģiem ir putnu atbaidīšanas rezerves auklas, un tās ir gatavas tūlītējai lietošanai.

Kuģus zvejai ar āķu jedām, kuri veic specializēto zobenzivju zveju un izmanto monopavediena āķu jedas, atbrīvo no 1., 2., un 3. punkta prasībām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

āķu jedas ievieto naktī, ar nakti saprotot laikposmu starp jūras krēslas/ausmas laikiem, kādi attiecībā uz zvejas ģeogrāfisko pozīciju minēti krēslas/ausmas astronomiskajā gadagrāmatā; un

izmanto vismaz 60 g smagu atsvaru ar griezuli, kas novietots ne tālāk kā 3 metri no āķa, lai šādi panāktu optimālu grimšanas ātrumu;

Kuģu karoga dalībvalstis, uz kurām attiecas šā punkta pirmajā daļā minētais atbrīvojums, informē Komisiju par zinātniskajiem konstatējumiem, kurus izdarījuši uz minētajiem kuģiem esošie novērotāji.

39. pants

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā uz dienvidiem no 25° dienvidu platuma paralēles

Āķu jedu zvejas kuģi izmanto vismaz divus no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem saskaņā ar V pielikuma prasībām un papildu vadlīnijām:

zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu;

putnu atbaidīšanas auklas;

auklu noslogošana.

40. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūrasputniem

Āķu jedu zvejas kuģi vāc un iesniedz savai karoga dalībvalstij informāciju par atgadījumiem, kas saistīti ar jūrasputniem, tostarp par netīšu putnu sagūstīšanu. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta šo informāciju Komisijai. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

Dalībvalstis informē Komisiju par 38. un 39. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu un kā tiek īstenots Savienības rīcības plāns par to, kā samazināt zvejas rīkos netīši sagūstīto jūrasputnu skaitu.

VII NODAĻA

Jūras bruņrupuči

41. pants

Vispārīgi noteikumi par jūras bruņrupučiem

Kuģi, kas zvejo ar riņķvadiem, izvairās ar tiem apņemt jūras bruņrupučus un atbrīvo šādi apņemtos vai iepinušos jūras bruņrupučus, tostarp no ZPI. Tie savai karoga dalībvalstij paziņo par atgadījumiem, kuros iesaistīti riņķvadi vai ZPI un jūras bruņrupuči.

Uz zvejas kuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, ir un tiek lietots drošas manipulēšanas, atpīšanas un atbrīvošanas aprīkojums, ar kuru iespējams jūras bruņrupučus atbrīvot tādā veidā, kas ļauj maksimāli palielināt to izdzīvošanas iespējas.

▼M3

2.a

Dalībvalstis pieprasa, lai to karoga kuģi, kas zvejo ar seklās ievietošanas āķu jedām:

izmanto tikai lielus apaļus āķus;

par ēsmu izmanto tikai zivis, vai

izmanto citus pasākumus, kurus ICCAT ir izskatījusi, atzinusi par efektīviem un apstiprinājusi kā tādus, ar kuriem varētu samazināt jūras bruņurupuču mijiedarbības īpatsvaru zvejā ar seklās ievietošanas āķu jedām.

▼B

Lai maksimāli palielinātu jūras bruņrupuču izdzīvošanas izredzes, zvejnieki uz kuģiem, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, izmanto 2. punktā minēto aprīkojumu saskaņā ar VI pielikumu.

▼M3

Dalībvalstis:

nodrošina, ka pēc iespējas samazina un likvidē mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem, ja saskare ar jūras bruņurupučiem ir dokumentēta un paziņota ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai, izmantojot vai turpinot izmantot vismaz vienu no šādiem piezvejas mazināšanas pasākumiem:

alternatīvi vai jauni zvejas rīku veidi un zvejas rīku modifikācijas;

ii)

laika-teritorijas zvejas ierobežojumi un zvejas liegumi gadījumos, kad pastāv lielāks mijiedarbības ar jūras bruņurupučiem risks;

iii)

efektīva statiskā tīkla zvejas rīku marķēšana, kas ļauj tos noteikt jūras bruņurupučiem, piemēram, tīkla krāsu, gaismas pasīvo atstarotāju, biezāka auklas diametra, korķu vai citu materiālu tīklā izmantošana;

iv)

izmaiņas zvejas uzvedībā un stratēģijā (piemēram, samazināts iemērkšanas laiks u. c.);

pieprasa saviem karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu:

pēc iespējas izvairīties ar riņķvadu apņemt jūras bruņurupučus;

ii)

atbrīvo ar riņķvadu apņemtos vai iepinušos jūras bruņrupučus, tostarp no ZPI, ja iespējams; un

iii)

nodrošināt, ka ZPI, kas izvietotas saskaņā ar X pielikumu, efektīvi novērš jūras bruņurupuču sapīšanās riskus;

veic visus saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu jūras bruņurupuču drošu atbrīvošanu veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas iespējamību, pieprasot, lai:

uz to karoga kuģiem zvejai ar riņķvadiem un āķu jedām un to karoga cita tipa kuģiem, kas izmanto zvejas rīkus, kuros var iepīties jūras bruņurupuči, ir atāķētāji, auklu pārgriešanas rīki un grozu pacēlāji vai iegremdējami tīkli, atbilstīgi katram zvejas rīku veidam un saskaņā ar paraugpraksi attiecībā uz apiešanos ar jūras bruņurupučiem un to atbrīvošanu, kas izklāstīta FAO Vadlīnijās par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas operāciju laikā (2009) (“FAO vadlīnijas”);

ii)

šā apakšpunkta i) punktā minēto kuģu īpašnieki, operatori un apkalpes locekļi, kā arī visi novērotāji uz kuģa izmanto minētajā punktā norādīto aprīkojumu saskaņā ar VI pielikumā izklāstīto drošas apiešanās un atbrīvošanas praksi attiecībā uz jūras bruņurupučiem un atbilstīgi FAO vadlīnijām;

iii)

šā apakšpunkta i) punktā minēto kuģu īpašnieki, operatori un apkalpes locekļi tiek mudināti saņemt apmācību minētajā punktā norādītā aprīkojuma izmantošanā;

pieprasa, lai to zvejnieki uz kuģiem, kas veic ICCAT Konvencijas aptverto sugu specializēto zveju, ja praktiski iespējams, pēc iespējas drīz nogādā uz kuģa visus sagūstītos jūras bruņurupučus, kas ir komatozi vai neaktīvi, un veicina to atveseļošanu, tostarp veicot tiem reanimāciju saskaņā ar VI pielikuma C iedaļu, pirms to atlaišanas ūdenī;

nodrošina, ka zvejnieki pārzina un izmanto pienācīgas ietekmējuma mazināšanas un apiešanās metodes, kā izklāstīts VI pielikumā.

Dalībvalstis cenšas līdz 2024. gada 1. janvārim, pārsniedzot minimālo 5 % līmeni līdz 10 %, palielināt zinātnisko novērotāju klātbūtni uz kuģiem zvejai ar āķu jedām ICCAT zvejniecībās, kurās ir dokumentēta saskare ar jūras bruņurupučiem un par kuru ir ziņots ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai. Šo palielinājumu var panākt, izmantojot cilvēka veiktu novērošanu vai elektroniskas monitoringa sistēmas, vai abus minētos.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, ja uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 15 metri, ārkārtēji drošības apsvērumi varētu liegt atrasties novērotājam, dalībvalsts var izmantot alternatīvu zinātniskā monitoringa pieeju, kas ļauj vākt datus, kuri ir līdzvērtīgi šajā regulā norādītajiem datiem, un nodrošina norādītajai klātbūtnei pielīdzināmu analogu. Alternatīvās pieejas, pirms tās tiek īstenotas saskaņā ar šo daļu, ikgadējā sanāksmē apstiprina ICCAT.

Vidusjūrā:

panta 2.a punktu nepiemēro;

panta 4. un 5. punktu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

▼B

42. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūras bruņrupučiem

Dalībvalstis savāc un katru gadu līdz 30. jūnijam nodod Komisijai informāciju par tādiem atgadījumiem uz to kuģiem ICCAT zvejniecībās (norādot zvejas rīku tipu), kuros iesaistītas to flotes un jūras bruņrupuči. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šī informācija ietver:

nozvejas apjomu, zvejas rīku parametrus, laiku un vietu, mērķsugas un beigu iznākumu (t. i., izmests miris vai atbrīvots dzīvs);

atgadījumu sadalījumu pa jūras bruņrupuču sugām; un

to, kā notikusi uzķeršanās uz āķa vai sapīšanās (tostarp ZPI), ēsmas tipu, āķu izmēru un tipu un dzīvnieka izmēru.

Dalībvalstis saistībā ar 71. pantā minēto gada ziņojumu Komisijai ziņo par 41. panta īstenošanu un par citām attiecīgām darbībām, kas veiktas, lai attiecībā uz ICCAT zvejniecībām īstenotu 2010. gadā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) publicētās Vadlīnijas par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas darbību laikā.

VIII NODAĻA

Zilās tunzivis un zobenzivs zvejas iespējas

▼M2 —————

▼B

III SADAĻA

KOPĒJIE KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

Atļaujas

44. pants

ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs

Dalībvalstis izdod atļaujas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību ( 4 ) noteikumiem sava karoga lielizmēra zvejas kuģiem ICCAT konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT sugas.

Dalībvalstis atļaujas izdošanas laikā iesniedz Komisijai to lielizmēra zvejas kuģu sarakstus, kuri saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija tūlīt nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam iekļaušanai ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrā.

Dalībvalstis nekavējoties un vēlākais 30 dienu laikā informē Komisiju ikreiz, kad rodas vajadzība papildināt ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistru vai svītrot vai grozīt tajā esošos ierakstus. Komisija vēlākais 45 dienu laikā no tāda notikuma dienas iesniedz minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

Lielizmēra zvejas kuģiem, kas nav iekļauti ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrā, nav atļauts specializētajā zvejā iegūt, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut ICCAT sugu zivis no ICCAT konvencijas apgabala. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.

▼M3

44.a pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

Ja zvejas kuģi ir aprīkoti ar satelītlokalizācijas iekārtām saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģu satelītlokalizācijas iekārtas darbojas pastāvīgi un nepārtraukti un ka informācija tiek vākta un pārraidīta dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz reizi stundā par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un vismaz reizi 2 stundās par visiem pārējiem kuģiem, kas veic ICCAT sugu specializēto zveju.

Ja uz Savienības zvejas kuģa uzstādītā satelītlokalizācijas iekārta ir tehniski bojāta vai nedarbojas, to salabo vai nomaina pēc iespējas drīz un katrā ziņā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no notikuma brīža, ja vien kuģis vairs nedarbojas ICCAT konvencijas apgabalā. Savienības zvejas kuģi neuzsāk zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas iekārta nav salabota vai nomainīta.

▼B

II NODAĻA

Fraktēšana

45. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz fraktēšanas līgumiem, kas nav berbouta fraktēšanas līgumi un ir noslēgti starp Savienības un Pušu nozvejotājkuģiem, ja attiecīgie Savienības nozvejotājkuģi nemaina karogu.

46. pants

Vispārīgi noteikumi

Ar Pusi noslēgtā fraktēšanas līgumā Savienības nozvejotājkuģiem ir atļauts būt vienīgi fraktētajiem kuģiem, ievērojot šādus nosacījumus:

fraktētajiem kuģiem ir zvejas atļauja, ko izdevusi fraktējošā Puse, un tie nav ICCAT NNN zvejas kuģu sarakstā;

fraktētajiem kuģiem nav atļauts vienlaikus zvejot saskaņā ar vairāk nekā vienu fraktēšanas līgumu;

fraktēto kuģu nozvejas izkrauj tikai fraktējošo Pušu ostās, ja vien fraktēšanas līgumā nav noteikts citādi;

valsts, kurā kuģa fraktētāja sabiedrība likumīgi veic uzņēmējdarbību, ir fraktējošā Puse.

Jebkuru jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī savlaicīgi iepriekš atļauj fraktējošā Puse, un šī pārkraušana notiek saskaņā ar šīs sadaļas IV nodaļu.

47. pants

Paziņošana

Fraktēšanas līguma slēgšanas laikā karoga dalībvalsts Komisijai paziņo par savu piekrišanu fraktēšanas līgumam.

Ja 15 kalendāro dienu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Komisijai tā nav pieprasījusi papildu informāciju, fraktētais kuģis drīkst sākt attiecīgās zvejas darbības.

Karoga dalībvalsts tūlīt informē Komisiju par katra fraktēšanas līguma izbeigšanos.

Komisija tūlīt pārsūta 1. un 3. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

III NODAĻA

Nozveju kontrole

48. pants

Kvotu un ar minimālo izmēru saistīto prasību ievērošana

Katru gadu līdz 20. augustam dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par kvotu regulēto ICCAT sugu nozvejām iepriekšējā gadā un par minimālo izmēru prasību ievērošanu.

Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

49. pants

Nozvejas paraugu ņemšana

Nozveju paraugu ņemšanu, lai uzlabotu zināšanas par attiecīgo ICCAT sugu bioloģiju un novērtētu, kādi parametri vajadzīgi to izvērtēšanai, veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 ( 5 ), Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1251 ( 6 ) un 1990. gadā ICCAT publicēto “Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktisko rokasgrāmatu”.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto nozvejas paraugu ņemšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

50. pants

Nozvejas un zvejas piepūles paziņošana

Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (I uzdevuma dati):

informācija par savas flotes parametriem par iepriekšējo gadu;

aplēses par ICCAT sugu gada nominālās nozvejas datiem (tostarp piezvejas un izmetumu datiem) par iepriekšējo gadu.

Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (II uzdevuma dati) par ICCAT sugām:

nozvejas un zvejas intensitātes dati par iepriekšējo gadu, norādot sīku sadalījumu pēc laika un telpas parametriem; šie dati ietver aplēses par izmetumiem un atbrīvojumiem un rāda zivju stāvokli (nedzīvas vai dzīvas);

jebkādi to rīcībā esoši dati par nozveju, kas iepriekšējā gadā gūta atpūtas zvejā.

Komisija tūlīt pārsūta 1. un 2. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz attiecīgi šā panta 1. un 2. punktā minētajiem I un II uzdevuma datiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

Pārkraušana citā kuģī

51. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz šādām pārkraušanas darbībām:

citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ICCAT konvencijas apgabalā un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām; un

citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ārpus ICCAT konvencijas apgabala un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām, ja visu šo sugu nozveja ir gūta ICCAT konvencijas apgabalā.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, šī nodaļa neattiecas uz ICCAT konvencijas apgabalā nozvejotu zivju pārkraušanu citā kuģī jūrā ārpus ICCAT konvencijas apgabala, ja šāda pārkraušana notiek saskaņā ar citas tunzivju RZPO izveidotu programmu par pārkrāvumiem citā kuģī.

Šī nodaļa neattiecas uz kuģiem, kuri zvejo ar harpūnām un ir iesaistīti jūrā notiekošā svaigu zobenzivju pārkraušanā citā kuģī.

52. pants

Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā

Visas ar pārkraušanu citā kuģī saistītās darbības, izņemot tās, ko lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām veic saskaņā ar 53.–60. pantu, notiek nozīmētās ostās.

Kad Savienības zvejas kuģi ostas teritorijā veic pārkraušanu citā kuģī, tie pilda VII pielikumā izklāstītos pienākumus.

Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17.–22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4., 6., 7. un 8. pantu.

53. pants

Jūrā notiekoša pārkraušana citā kuģī

Ar pārkraušanu citā kuģī saistītās darbības, kuras jūrā veic lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, notiek saskaņā ar 54.–60. pantu.

54. pants

ICCAT transportkuģu reģistrs

Atļaujas transportkuģiem, kas ICCAT konvencijas apgabalā jūrā saņem pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību ( 7 ) noteikumiem.

Dalībvalstis atļauju izsniegšanas laikā iesniedz Komisijai to transportkuģu sarakstus, kuri saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija tūlīt nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam iekļaušanai ICCAT transportkuģu reģistrā.

Karoga dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par visiem transportkuģu sarakstu papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

▼M3

Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT izpildsekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:

—

kuģa vārds un reģistrācijas numurs,

—

ICCAT reģistra numurs (ja ir),

—

SJO numurs,

—

iepriekšējais vārds (ja ir),

—

iepriekšējais karogs (ja ir),

—

ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir),

—

starptautiskais radio izsaukuma signāls,

—

kuģu tips, garums, reģistrētā bruto tilpība (GRT) un kravnesība,

—

īpašnieku un operatoru vārdi vai nosaukumi, adreses,

—

atļautās pārkraušanas citā kuģī veids (t. i., ostā, jūrā),

—

laikposms, kurā pārkraušana citā kuģī ir atļauta.

▼B

Jūrā notiekošā pārkraušanā citā kuģī, kas minēta 53. pantā, pārkrāvumus saņemt drīkst tikai tādi transportkuģi, kuri ir iekļauti ICCAT transportkuģu reģistrā.

55. pants

Atļauja lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic pārkrāvumus citā kuģī

Atļaujas lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un kuri jūrā veic pārkrāvumus citā kuģī, dalībvalstis izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību ( 8 ) noteikumiem.

Dalībvalstis atļaujas izsniegšanas laikā iesniedz Komisijai to lielizmēra kuģu sarakstus, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un ir saņēmuši atļaujas saskaņā ar 1. punktu. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

Karoga dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par visiem papildinājumiem, svītrojumiem vai grozījumiem savā sarakstos, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT sekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:

—

kuģa vārds un reģistrācijas numurs,

—

ICCAT reģistra numurs,

—

laikposms, kurā atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī,

—

tā transportkuģa (transportkuģu) karogs(-i), vārds(-i) un reģistrācijas numurs(-i), kuru lielizmēra kuģim (kuģiem) zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām ir atļauts izmantot.

56. pants

Iepriekšēja atļauja jūrā notiekošai pārkraušanai citā kuģī

Lai lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām varētu veikt pārkraušanu citā kuģī ūdeņos, uz kuriem attiecas Puses jurisdikcija, tiem ir jāsaņem iepriekšēja atļauja no minētās Puses. Minētās atļaujas oriģinālu vai tā kopiju patur uz kuģa un pēc pieprasījuma dara pieejamu ICCAT reģionālajam novērotājam.

Lai lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām varētu jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī, tiem ir jābūt saņēmušiem iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts. Minētās atļaujas dokumenta oriģinālu vai tā kopiju patur uz kuģa un pēc pieprasījuma dara pieejamu ICCAT reģionālajam novērotājam.

Lai saņemtu iepriekšējās atļaujas, kas minētas 1. un 2. punktā, ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojoša lielizmēra kuģa kapteinis vai īpašnieks vismaz 24 stundas pirms paredzētās pārkraušanas citā kuģī paziņo savas karoga dalībvalsts iestādēm un piekrastes Pusei šādu informāciju:

ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošā lielizmēra kuģa vārds un kuģa numurs ICCAT reģistrā, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī;

transportkuģa vārds un numurs ICCAT transportkuģu reģistrā;

citā kuģī pārkraujamais produkts, norādot sugu, ja zināma, un, ja iespējams, krājumu;

citā kuģī pārkraujamo ICCAT sugu zivju daudzumi, ja iespējams, norādot krājumu;

citā kuģī pārkraujamo citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;

citā kuģī pārkraušanas datums un vieta;

katras sugas un – attiecīgā gadījumā – katra krājuma nozveju ģeogrāfiskā atrašanās vieta atbilstīgi ICCAT statistikas apgabaliem.

57. pants

ICCAT deklarācija par pārkraušanu citā kuģī

Ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojoša lielizmēra kuģa kapteinis vai īpašnieks ne vēlāk kā 15 dienas pēc tam, kad notikusi pārkraušana citā kuģī, aizpilda un nosūta savai karoga dalībvalstij un piekrastes Pusei ICCAT pārkraušanas deklarāciju.

Saņemošā transportkuģa kapteinis 24 stundu laikā pēc tam, kad pārkraušana ir pabeigta, aizpilda un ICCAT sekretariātam, ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošā lielizmēra kuģa karoga Pusei un savai karoga dalībvalstij nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju, kā arī sava kuģa numuru ICCAT transportkuģu reģistrā.

Saņemošā transportkuģa kapteinis izkraušanas valsts kompetentajām iestādēm vismaz 48 stundas pirms izkraušanas nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju, kā arī sava kuģa numuru ICCAT transportkuģu reģistrā.

Visām ICCAT sugu zivīm un saistībā ar tām nozvejotajām citu sugu zivīm, kas Puses teritorijā izkrautas vai importētas neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes uz kuģa un kas ir jūrā pārkrautas citā kuģī, līdz pirmās pārdošanas brīdim pievieno ICCAT pārkraušanas deklarāciju.

58. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī

Katra dalībvalsts nodrošina, lai uz visiem transportkuģiem, uz kuriem jūrā veic pārkraušanu citā kuģī, būtu ICCAT reģionālais novērotājs, kā paredzēts VIII pielikumā izklāstītajā ICCAT reģionālo novērotāju programmā attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī.

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. pantu, ICCAT reģionālā novērotāja pienākums ir pārbaudīt atbilstību šīs nodaļas prasībām un jo īpaši to, vai citā kuģī pārkrautie daudzumi atbilst ICCAT pārkraušanas deklarācijā paziņotajai nozvejai un zvejas kuģa žurnālā reģistrētajām nozvejām.

Ja uz kuģa nav ICCAT reģionālā novērotāja, kuģiem ir aizliegts uzsākt vai turpināt citā kuģī pārkraušanas darbības ICCAT konvencijas apgabalā, izņemot force majeure gadījumus, par kuriem ir pienācīgi paziņots ICCAT sekretariātam.

▼M3

58.a pants

Novērotāju veselība un drošība ICCAT reģionālo novērotāju programmā attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī

Dalībvalstis nodrošina, ka katrs to karoga kuģis, uz kura atrodas ICCAT reģionālais novērotājs, visā ikviena reisa laikā ir aprīkots ar atbilstošu drošības aprīkojumu, tostarp šādu aprīkojumu:

drošības plosts, kura nestspēja ir pietiekama, lai uzņemtu visus uz kuģa esošos cilvēkus, un kuram ir inspekcijas sertifikāts, kas ir derīgs visu novērotāja izvietošanas laiku;

attiecīgiem starptautiskiem standartiem atbilstošas glābšanas vestes vai izdzīvošanai ekstremālos apstākļos paredzēti tērpi, kuru pietiek visiem cilvēkiem uz kuģa; un

pareizi reģistrēta avārijas vietu norādoša radiobāka (EPIRB) un meklēšanas un glābšanas transponders (SART), kura derīguma termiņš nebeidzas līdz brīdim, kad ir beigusies novērotāja izvietošana.

Katrs Savienības zvejas kuģis, uz kura atrodas ICCAT reģionālais novērotājs, izstrādā un īsteno ārkārtas rīcības plānu (“ĀRP”), kas jāievēro, ja novērotājs nomirst, pazūd vai tiek uzskatīts, ka viņš ir pārkritis pār bortu, smagi saslimst vai iegūst traumu, kas apdraud novērotāja veselību, drošību vai labklājību, vai bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai. Šādā ĀRP cita starpā iekļauj ICAAT Ieteikuma 19-10 1. pielikumā noteiktos elementus.

Katrs Savienības zvejas kuģis, uz kura atrodas ICCAT reģionālais novērotājs, iesniedz Komisijai ĀRP, ko pārsūta ICCAT publicēšanai ICCAT tīmekļvietnē. Jaunu vai grozītu ĀRP iesniedz Komisijai pārsūtīšanai uz ICCAT, lai to publicētu ICCAT tīmekļvietnē tiklīdz tas kļūst pieejams.

Savienības zvejas kuģis ICCAT reģionālo novērotāju var uzņemt tikai tad, ja tas ir iesniedzis ĀRP. Turklāt, ja Komisija, pamatojoties uz ĀRP sniegto informāciju, konstatē neatbilstību ICCAT Ieteikuma 19-10 1. pielikumā noteiktajiem standartiem, Komisija var nolemt novērotāja izvietošanu uz attiecīgās karoga dalībvalsts kuģa atlikt līdz brīdim, kad minētā neatbilstība ir pietiekami novērsta.

▼B

59. pants

Ziņošanas pienākumi

Citā kuģī pārkrāvušo ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošu lielizmēra kuģu karoga dalībvalsts un pārkrāvumu saņēmušo transportkuģu karoga dalībvalsts līdz katra gada 15. augustam Komisijai nodod šādu informāciju par iepriekšējo gadu:

iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie ICCAT sugu nozveju daudzumi, norādot sugu un, ja iespējams, krājumu;

iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;

to lielizmēra kuģu saraksts, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un iepriekšējā gadā ir veikuši pārkrāvumus citā kuģī;

visaptverošs novērtējuma ziņojums par ICCAT reģionālo novērotāju sniegto ziņojumu saturu un secinājumiem, kas bijuši norīkoti darbam uz transportkuģiem, kuri saņēmuši pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām.

Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta ICCAT sekretariātam saskaņā ar 1. punktu saņemto informāciju.

60. pants

Paziņoto datu konsekvence

Ja lielizmēra kuģis zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un jūrā ir bijis iesaistīts pārkraušanā citā kuģī, šā kuģa karoga dalībvalsts – vajadzības gadījumā kopīgi ar izkraušanas valsti – izvērtē informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, lai tādējādi nodrošinātu datu konsekvenci attiecībā uz katra kuģa paziņotajām nozvejām, pārkrāvumiem citā kuģī un izkrāvumiem. Minēto verifikāciju veic tādā veidā, lai nodrošinātu to, ka kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības ir pēc iespējas mazas un ka tiek novērsta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

V NODAĻA

Zinātnisko novērotāju programmas

61. pants

Savas valsts zinātnisko novērotāju programmu izveide

Dalībvalstis izveido savas valsts zinātnisko novērotāju programmas, kuras nodrošina:

▼M3

vismaz 5 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur, veicot ICCAT sugu specializēto zveju, zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem, laivām zvejai ar ēsmu, zivju krātiņveida lamatām, žaunu tīkliem un traļiem;

▼B

uz fraktētajiem kuģiem, atkāpjoties no a) apakšpunkta prasībām, vismaz 10 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu;

reprezentatīvu flotes darbības aptvērumu laika un telpas izteiksmē, lai šādi nodrošinātu datu pietiekamību un atbilstību, ņemot vērā flotu un zvejniecību parametrus;

datu vākšanu par visiem zvejas darbības aspektiem, tostarp nozveju, kā norādīts 63. panta 1. punktā.

▼M3

Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto novērotāju klātbūtnes procentu aprēķina šādi:

zvejniecībās, kur zvejo ar riņķvadu, – pēc zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;

zvejniecībās, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, – pēc zvejas dienu, zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;

zvejniecībās, kur izmanto laivas zvejai ar ēsmu un zivju krātiņveida lamatas, – pēc zvejas dienu skaita;

zvejniecībās, kur zvejo ar žaunu tīkliem, – pēc zvejas stundu vai dienu skaita; un

zvejniecībās, kur zvejo ar traļiem, – pēc zvejas rīku izcelšanas reižu vai zvejas dienu skaita.

▼B

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja uz kuģiem, kas visā garumā ir īsāki par 15 metriem, ārkārtēji drošības apsvērumi liedz novērotājam atrasties uz kuģa, dalībvalsts var izmantot alternatīvu zinātniskā monitoringa pieeju. Šī alternatīvā pieeja nodrošina 1. punkta a) apakšpunktā norādītajai klātbūtnei pielīdzināmu analogu un garantē līdzvērtīgu datu vākšanu. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai sīku informāciju par paredzēto alternatīvo pieeju.

Komisija šo informāciju par 3. punktā paredzēto alternatīvo pieeju iesniedz izvērtēšanai ICCAT Pastāvīgajā pētniecības un statistikas komitejā. Alternatīvās pieejas pirms to īstenošanas ICCAT gadskārtējā sanāksmē apstiprina ICCAT komisija.

62. pants

Zinātnisko novērotāju kvalifikācija

Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji pirms to izvietošanas ir saņēmuši vajadzīgo apmācību, ir pietiekami kvalificēti un ir apstiprināti. Novērotāju kvalifikācija ir šāda:

pietiekamas zināšanas un pieredze, kas ļauj noteikt sugas un savākt informāciju par dažādām zvejas rīku konfigurācijām;

pietiekamas zināšanas par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

spēja novērot un precīzi reģistrēt datus, kas jāvāc saskaņā ar programmu;

spēja ievākt bioloģiskos paraugus;

novērotājs nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes loceklis; un

novērotājs nav novērojamajai zvejniecībai piederīgas zvejas kuģu sabiedrības darbinieks.

▼M3

63. pants

Zinātnisko novērotāju pienākumi

Katra dalībvalsts pieprasa novērotājiem veikt jo īpaši šādus uzdevumus:

reģistrēt novērotā kuģa zvejas darbību un ziņot par to; tas ietver vismaz šādus elementus:

datu vākšana, kā arī mērķsugas nozveju, piezvejas un izmetumu (arī haizivju, jūras bruņurupuču, jūras zīdītāju un jūrasputnu) kopējā apjoma noteikšana, izmērsastāva aplēšana vai mērīšana (ja iespējams), beigu iznākuma noteikšana (t. i., paturētas uz kuģa, izmestas nedzīvas vai atbrīvotas dzīvas) un bioloģisko paraugu vākšana dzīves cikla pētījumiem (piemēram, gonādas, otolīti, dzelkšņi, zvīņas);

ii)

informācija par visām atrastajām iezīmējuma zīmēm;

iii)

informācija par zvejas operāciju, arī nozvejas vietu (ģeogrāfiskais platums un garums), informācija par zvejas piepūli (piemēram, zvejas rīku ievietošanas reižu skaits, āķu skaits), katras zvejas operācijas datums, arī zvejas darbības sākuma un beigu laiks (attiecīgā gadījumā), zivju pievilināšanas objektu, arī ZPI, izmantošana, atbrīvoto dzīvnieku vispārējais stāvoklis, kas attiecas uz izdzīvotības rādītājiem (t. i., nedzīvi vai dzīvi, ievainoti);

novērot un reģistrēt tādu mazināšanas pasākumu izmantošanu, kuru mērķis ir samazināt nejaušu nozveju, un citu relevantu informāciju;

ciktāl iespējams, novērot vides apstākļus un ziņot par tiem (piemēram, jūras virsas stāvoklis, klimats, hidroloģiskie parametri);

novērot ZPI un ziņot par tām saskaņā ar ICCAT reģionālo novērotāju programmu, kas pieņemta tropisko tunzivju saglabāšanas un pārvaldības daudzgadu programmas ietvaros; un

veikt citus zinātniskus uzdevumus, ko ieteikusi ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja un par ko vienojusies Komisija.

Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji:

netraucē kuģa elektronisko iekārtu darbību;

ir iepazinušies ar kuģa ārkārtas procedūrām, arī zina, kur atrodas glābšanas plosti, ugunsdzēsības aparāti un pirmās palīdzības aptieciņas;

vajadzības gadījumā sazinās ar kapteini par attiecīgajiem novērošanas jautājumiem un uzdevumiem;

nekavē vai netraucē zvejas darbības un kuģa normālu darbību;

piedalās informācijas sesijās ar attiecīgajiem pārstāvjiem no zinātniskā institūta vai vietējās iestādes, kas atbildīga par novērotāju programmas īstenošanu.

Tā kuģa kapteinis, uz kuru ir norīkots novērotājs:

nodrošina pienācīgu piekļuvi kuģim un tā darbībām;

ļauj novērotājam efektīvi pildīt novērotāja uzdevumus, arī:

nodrošinādams pienācīgu piekļuvi kuģa zvejas rīkiem, dokumentiem (t. sk. elektroniski un papīra formā sagatavotiem kuģa žurnāliem) un nozvejai;

ii)

esot gatavs jebkurā laikā sazināties ar zinātniskā institūta vai vietējās iestādes attiecīgajiem pārstāvjiem;

iii)

nodrošinādams pienācīgu piekļuvi ar zveju saistītām elektroniskām un citām iekārtām, arī:

—

satelītnavigācijas iekārtām,

—

elektroniskiem saziņas līdzekļiem;

iv)

nodrošinādams, ka neviens uz novērotā kuģa neveic nesankcionētas darbības ar novērotāja iekārtām vai dokumentiem un neiznīcina tos, netraucē, nekavē vai kā citādi nevajadzīgi neliedz novērotājam pildīt novērotāja uzdevumus;

nodrošina novērotājiem izmitināšanu, kura ietver apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās un medicīniskās iekārtas, kas ir tādas pašas kā virsniekiem;

nodrošina novērotājam novērotāja uzdevumu veikšanai piemērotu vietu uz komandtilta vai stūresmājā, kā arī vietu uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

Katra dalībvalsts:

to karoga kuģiem prasa, lai ICCAT sugu zvejošanas laikā zinātniskais novērotājs uz tiem atrastos saskaņā ar šo regulu;

uzrauga novērotāju drošību;

ja iespējams, attiecīgos gadījumos mudina zinātnisko institūtu vai vietējo iestādi vienoties ar citu dalībvalstu vai Pušu zinātniskajiem institūtiem vai vietējām iestādēm par savstarpēju apmainīšanos ar novērotāja ziņojumiem un datiem;

savā gada ziņojumā Komisijas un ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas vajadzībām sniedz īpašu informāciju par ICCAT Ieteikuma 16-14 īstenošanu, un tā ietver:

ziņas par zinātnisko novērotāju programmu struktūru un izstrādi, inter alia:

—

novērotāju klātbūtnes mērķlīmeni katrā zvejniecībā un katram zvejas rīku tipam, kā arī informāciju par minētā mērķlīmeņa aprēķināšanas metodi,

—

ievācamos datus,

—

ieviestos datu vākšanas un apstrādes protokolus,

—

informāciju par to, kā kuģi tiek izraudzīti, lai novērotāju klātbūtne sasniegtu dalībvalstu noteikto novērotāju klātbūtnes mērķlīmeni,

—

novērotāja apmācības prasības, un

—

novērotāja kvalifikācijas prasības;

ii)

uzraudzīto kuģu skaitu, sasniegto novērotāju klātbūtnes līmeni katrā zvejniecībā un katram zvejas rīku tipam un ziņas par minēto klātbūtnes līmeņu aprēķināšanas metodi;

pēc d) apakšpunkta i) punktā prasītās informācijas sākotnējās iesniegšanas savos gada ziņojumos ziņo par novērotāju programmu struktūras un izstrādes izmaiņām, ja tādas ir; un turpina katru gadu iesniegt Komisijai informāciju, kas prasīta, ievērojot d) apakšpunkta ii) punktu;

katru gadu, izmantojot norādītos elektroniskos formātus, ko izstrādājusi ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja, un ievērojot procedūras, kas ieviestas saistībā ar citām datu ziņošanas prasībām, un vietējas konfidencialitātes prasības, sniedz minētajai komitejai informāciju, kas ievākta ar vietējo novērotāju programmu starpniecību un paredzēta Komisijas vajadzībām, jo īpaši krājuma novērtēšanai un citiem zinātniskiem mērķiem;

nodrošina, ka novērotāji, pildot 1. un 2. punktā minētos uzdevumus, īsteno stingrus datu vākšanas protokolus, kuros, ja vajadzīgs un pamatoti, izmanto fotoattēlus.

▼B

64. pants

Savāktās informācijas iesniegšana

Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju, kas savākta saskaņā ar savas valsts zinātnisko novērotāju programmām. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

VI NODAĻA

Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās

65. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz apstiprinātajām ostām un kontaktpunktiem

Dalībvalstis, kas vēlas atvērt savas ostas trešās valsts zvejas kuģiem, uz kuriem ir ICCAT sugu zivis vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostas teritorijā:

izraugās ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu;

izraugās kontaktpunktu, kuram nosūtāms iepriekšējs paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantu;

izraugās kontaktpunktu, kuram pārraidāmi ostā veiktās inspekcijas ziņojumi saskaņā ar šīs regulas 66. pantu.

Par visām izmaiņām apstiprināto ostu un kontaktpunktu sarakstā dalībvalstis Komisijai paziņo vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 14 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

66. pants

Ziņošanas pienākumi attiecībā uz inspekcijām ostā

Inspicējošā dalībvalsts ne vēlāk kā 10 dienas pēc inspekcijas pabeigšanas nosūta Komisijai Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta 3. punktā minētā ostas inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija ne vēlāk kā 14 dienas pēc inspekcijas pabeigšanas pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

Ja ostas inspekcijas ziņojumu nevar nosūtīt 1. punktā minētajā 10 dienu laikposmā, inspicējošā dalībvalsts minētajā laikposmā paziņo Komisijai kavēšanās iemeslu un to, kad ziņojums tiks iesniegts.

Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija dod pamatu uzskatīt, ka trešās valsts kuģis ir pārkāpis ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumus, piemēro Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantu.

▼M3

Katra dalībvalsts katru gadu inspicē vismaz 5 % izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operāciju, ko trešās valsts zvejas kuģi veic tās apstiprinātajās ostās.

Karoga dalībvalstis izskata ostas valsts inspektoru ziņojumus par pārkāpumiem un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2403.

▼B

VII NODAĻA

Izpilde

▼M3

66.a pants

Kuģu pamanīšana

Ja Savienības zvejas kuģis, trešās valsts zvejas kuģis vai kuģis bez valstspiederības ir pamanīts zvejojam vai piedalāmies ar zveju saistītās darbībās (piemēram, pārkraušanā citā kuģī), kas, iespējams, ir NNN zvejas darbības, dalībvalstis ar inspekcijas un pārraudzības operāciju palīdzību, ko dalībvalsts kompetentās iestādes veic ICCAT konvencijas apgabalā, par to ievāc pēc iespējas vairāk informācijas.

Informāciju par kuģa pamanīšanu dalībvalstis vāc saskaņā ar ICCAT Ieteikuma 19-09 pielikumā iekļauto kuģa pamanīšanas informācijas lapu.

Pamanījusi kuģi saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts (“pamanītāja dalībvalsts”) bez liekas kavēšanās par to paziņo pamanītā kuģa karoga dalībvalsts vai Puses vai karoga valsts, kas nav Puse, attiecīgajām iestādēm un iesniedz tām visus uzņemtos kuģa attēlus, un:

ja pamanītais kuģis kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, karoga dalībvalsts bez liekas kavēšanās veic pienācīgas darbības attiecībā uz konkrēto kuģi; gan pamanītāja dalībvalsts, gan pamanītā kuģa karoga dalībvalsts sniedz Komisijai un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA) informāciju par pamanīšanu, arī detalizētu informāciju par jebkādām veiktajām turpmākajām darbībām;

ja pamanītais kuģis kuģo ar citas Puses vai valsts, kas nav Puse, karogu vai tam ir nenoteikts karogs, vai tam nav valstspiederības, pamanītāja dalībvalsts bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai un EFCA visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar kuģa pamanīšanu; informāciju par kuģa pamanīšanu Komisija attiecīgi pārsūta ICCAT sekretariātam.

▼B

67. pants

Dalībvalstu paziņotie iespējamie pārkāpumi

Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 48. panta 4. punkta prasībām dalībvalstis vismaz 140 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai jebkādu dokumentētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumiem, ko izdarījusi kāda no Pusēm. Komisija pārbauda šo informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 120 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta to ICCAT sekretariātam.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu ar kuģiem (nozvejotājkuģi, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, zivju apstrādes kuģi, velkoņi, kuģi, kuri iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, un atbalsta kuģi), kas kārtējā un iepriekšējā gadā, iespējams, ir veikuši NNN zveju ICCAT konvencijas apgabalā, un sarakstam pievieno pierādījumus, kas apstiprina pieņēmumu par NNN zveju. Šo sarakstu iesniedz vismaz 140 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes. Komisija pārbauda šo informāciju un, ja tā ir pietiekami dokumentēta, vismaz 120 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta to ICCAT sekretariātam, lai ICCAT izveidotu NNN saraksta projektu.

68. pants

ICCAT NNN saraksta projekts

Dalībvalstis cieši uzrauga ICCAT izveidotā un ICCAT izpildsekretāra izplatītā NNN saraksta projektā iekļautos kuģus, lai sekotu līdzi šo kuģu darbībām un atklātu iespējamu kuģa vārda, karoga vai reģistrētā īpašnieka maiņu.

69. pants

ICCAT izpildsekretāra paziņotās iespējamās neatbilstības

Ja Komisija saņem no ICCAT izpildsekretāra informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts pieļautu neatbilstību, Komisija nekavējoties nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij.

Attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 45 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes paziņo Komisijai iespējamās neatbilstības sakarībā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kā dalībvalsts rīkojusies, lai risinātu neatbilstības jautājumus. Komisija vismaz 30 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju ICCAT izpildsekretāram.

▼M3

69.a pants

NNN zvejas kuģi

Dalībvalstis nodrošina, ka ICAAT NNN sarakstā iekļautajiem kuģiem nav atļauts izkraut, pārkraut citā kuģī, atkārtoti uzpildīt degvielu, atkārtoti piegādāt vai iesaistīties citos komerciālos darījumos.

▼B

70. pants

Puses paziņotie iespējamie pārkāpumi

Dalībvalstis izraugās kontaktpunktu, kuram Puses var nosūtīt ostā veiktās inspekcijas ziņojumus.

Par visām ar 1. punktā minēto kontaktpunktu saistītajām izmaiņām dalībvalstis Komisijai paziņo vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vismaz 14 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

Ja dalībvalsts izraudzītais kontaktpunkts no Puses saņem ostā veiktas inspekcijas ziņojumu, kas apliecina, ka minētās dalībvalsts karoga zvejas kuģis ir pārkāpis ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumus, dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo pārkāpumu un 160 dienu laikā pēc šāda ostā veiktas inspekcijas ziņojuma saņemšanas informē Komisiju par izmeklēšanas gaitu un par jebkādām izpildes darbībām, kas varētu būt veiktas.

Ja karoga dalībvalsts nevar ievērot 3. punktā minēto termiņu, tā paziņo Komisijai par kavēšanās iemesliem un to, kad ziņojums par izmeklēšanas gaitu tiks iesniegts.

Komisija 180 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ostā veiktas inspekcijas ziņojums, pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam un 71. pantā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju par izmeklēšanas gaitu un izpildes darbībām, ko karoga dalībvalsts ir veikusi.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Gada ziņojums

Katru gadu līdz ►M3 1. augustam ◄ dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumu par iepriekšējo kalendāra gadu, ziņojumā iekļaujot informāciju par zvejniecībām, pētniecību, statistiku, pārvaldību, inspekcijas un NNN zvejas novēršanas darbībām un pēc vajadzības jebkādu papildu informāciju.

Gada ziņojumā ietver informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu piezvejas un izmetumu apjomu, un par attiecīgiem pētījumiem minētajā jomā.

Komisija apkopo saskaņā ar 1. un 2. punktu saņemto informāciju un nekavējoties to pārsūta ICCAT sekretariātam.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz šajā pantā minētā gada ziņojuma formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

72. pants

Konfidencialitāte

Datus, kas saistībā ar šo regulu ir savākti un ar kuriem ir veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

73. pants

Grozīšanas kārtība

Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos īstenotu spēkā esošo ICCAT ieteikumu grozījumus, kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz ICCAT ieteikumos norādīto, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 74. pantu nolūkā grozīt turpmāk uzskaitītos šīs regulas elementus:

▼M3

I–X pielikums;

aa)

5.a pantā noteiktie tropisko tunzivju zvejā piemērojamie kapacitātes ierobežojumi, kas saistīti ar minētā panta 2. punktā minētā gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plāna paziņošanu, kā arī minētā panta 3. punktā minēto atbalsta kuģu skaits;

termiņi, kas noteikti 7. panta 1. punktā, 8. pantā, 9. panta 1. punktā, 14. panta 1. punktā, 18. pantā, 20. panta 2., 3. un 4. punktā, 22. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā, 26. panta 1. un 3. punktā, 40. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 44. panta 3. punktā, 47. panta 2. punktā, 48. panta 1. un 2. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 56. panta 3. punktā, 57. panta 1., 2. un 3. punktā, 59. panta 1. un 2. punktā, 64. pantā, 65. panta 2. punktā, 66. panta 1. un 2. punktā, 67. panta 1. un 2. punktā, 69. panta 2. punktā, 70. panta 2., 3. un 5. punktā un 71. panta 1. punktā;

ba)

lielacu tunzivs gada pārnese saskaņā ar 8.a pantu;

bb)

10. panta 1. un 2. punktā noteiktās prasības, kas piemērojamas ZPI;

bc)

atsauces uz ICCAT ieteikumiem, kas minēti 10. panta 2. punktā, 28. pantā, 27. panta 3. punktā, 29.b panta 2. un 3. punktā, 36.a panta 2. punktā, 58.a panta 2. un 4. punktā, 63. panta 4. punkta d) apakšpunktā un 66.a panta 2. punktā;

minimālā novērotāju klātbūtne saskaņā ar 14. panta 2. punktu;

ca)

to Savienības nozvejotājkuģu skaita, kas veic Ziemeļatlantijas krājuma garspuru tunzivs specializēto zveju, ierobežojumi saskaņā ar 17. pantu;

cb)

Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs gada pārnese saskaņā ar 17.b pantu;

cc)

Ziemeļatlantijas krājuma zobenzivs pārvaldības plāni saskaņā ar 18. pantu;

cd)

Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs gada pārnese saskaņā ar 18.b pantu;

▼B

minimālie izmēri, kas noteikti 19. panta 1. un 2. punktā, 24. panta 2. punktā un 29. panta 2. un 3. punktā;

pielaides, kas noteiktas 19. panta 2. un 3. punktā, 21. pantā un 24. panta 3. punktā;

āķu un āķu jedu tehniskās specifikācijas, kas noteiktas 25. pantā un 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā;

zinātnisko novērotāju klātbūtne, kas noteikta 29. panta 1. punktā un 61. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

tās informācijas un datu tips, kas paredzēti 11. panta 1., 2. un 3. punktā, 12. pantā, 20. panta 2. punktā, 26. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 4. punktā, 56. panta 3. punktā un 59. panta 1. punktā;

reāli pielietoto boju maksimālais skaits, kas noteikts 9. panta 4. punktā;

▼M3

41. pantā noteiktās prasības, kas jāizpilda, lai maksimāli palielinātu jūras bruņrupuču izdzīvošanas iespējas;

klātbūtnes procenta aprēķināšana saskaņā ar 61. panta 2. punktu.

▼B

Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz grozījumu attiecīgajā ICCAT ieteikumā īstenošanu Savienības tiesībās.

74. pants

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

Pilnvaras pieņemt 73. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 3. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 73. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar 73. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

75. pants

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

76. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001

Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4., 5., 6., 6.a, 7, 8.a, 8.b, 8.c, 9., 9.a un 10. līdz 19. pantu svītro.

77. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1984/2003

Regulu (EK) Nr. 1984/2003 groza šādi:

regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:

“g)

“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri vai lielāks;

“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir 24 metri vai lielāks.”;

regulas 4. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c) ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir pieņemams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;

regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c) ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir validējams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;

regulas 2. nodaļai pievieno šādu iedaļu:

“4. iedaļa

Prasības, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz produktiem, kurus ICCAT konvencijas apgabalā pārkrauj citā kuģī

7.a pants

Statistikas dokumenti un ziņošana

Kad to lielizmēra kuģu, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, karoga dalībvalsts validē statistikas dokumentus, minētā valsts nodrošina, lai uz citu kuģi veiktie pārkrāvumi atbilstu katra lielizmēra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam.

To lielizmēra kuģu, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, karoga dalībvalsts statistikas dokumentus par citā kuģī pārkrautajām zivīm validē pēc tam, kad ir apstiprinājies, ka pārkraušana citā kuģī notikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 ( *1 ) 51.–58. pantu. Šis apstiprinājums balstās uz informāciju, kas iegūta, izmantojot ICCAT reģionālo novērotāju programmu par jūrā notiekošu pārkraušanu citā kuģī.

Dalībvalstis pieprasa, lai tad, kad statistikas dokumentu programmu aptverto sugu zivis, kuras ICCAT konvencijas apgabalā ar pelaģiskajām āķu jedām nozvejojuši lielizmēra kuģi, tiek importētas attiecīgās valsts teritorijā, tām būtu pievienoti validēti statistikas dokumenti par kuģiem, kas iekļauti ICCAT sarakstā, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī, un lai būtu pievienota ICCAT pārkraušanas deklarācijas kopija.

78. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007

Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 1. punktu, II sadaļu un II, III un IV pielikumu svītro.

79. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M3

I PIELIKUMS

ICCAT sugas

Dzimta	Nosaukums latīņu valodā	Nosaukums latviešu valodā
Scombridae	Acanthocybium solandri	Vahū
	Allothunnus fallai	Slaidā tunzivs
	Auxis rochei	Makreļtunzivs
	Auxis thazard	Fregates tunzivs
	Euthynnus alletteratus	Mazā tunzivs
	Gasterochisma melampus	Tauriņmakrele
	Katsuwonus pelamis	Svītrainā tunzivs
	Orcynopsis unicolor	Vienkrāsas pelamīda
	Sarda sarda	Atlantijas pelamīda
	Scomberomorus brasiliensis	Brazīlijas makrele
	Scomberomorus cavalla	Karaliskā makrele
	Scomberomorus maculatus	Plankumainā makrele
	Scomberomorus regalis	Rietumatlantijas makrele
	Scomberomorus tritor	Rietumāfrikas makrele
	Thunnus alalunga	Garspuru tunzivs
	Thunnus albacares	Dzeltenspuru tunzivs
	Thunnus atlanticus	Melnspuru tunzivs
	Thunnus maccoyii	Dienvidu tunzivs
	Thunnus obesus	Lielacu tunzivs
	Thunnus thynnus	Zilā tunzivs
Istiophoridae	Istiophorus albicans	Atlantijas buruzivs
	Makaira indica	Melnais marlīns
	Makaira nigricans	Atlantijas zilais marlīns
	Tetrapturus albidus	Baltais marlīns
	Tetrapturus belone	Vidusjūras marlīns
	Tetrapturus georgii	Apaļzvīņu marlīns
	Tetrapturus pfluegeri	Garknābja marlīns
Xiphiidae	Xiphias gladius	Zobenzivs
Alopiidae	Alopias superciliosus	Lielacu lapshaizivs
Alopiidae	Alopias vulpinus	Lapshaizivs
Carcharhinidae	Carcharhinus falciformis	Zīdainā haizivs
	Carcharhinus galapagensis	Galapagu haizivs
	Carcharhinus longimanus	Okeāna baltspuru haizivs
	Prionace glauca	Zilā haizivs
Lamnidae	Carcharodon carcharias	Baltā haizivs
	Isurus oxyrinchus	Īsspuru mako
	Isurus paucus	Garspuru mako
	Lamna nasus	Siļķu haizivs
Sphyrnidae	Sphyrna lewini	Robainā āmurzivs
	Sphyrna mokarran	Lielā āmurhaizivs
	Sphyrna zygaena	Parastā āmurhaizivs
Rhincodontidae	Rhincodon typus	Vaļhaizivs
Pseudocarchariidae	Pseudocarcharias kamoharai	Krokodilhaizivs
Cetorhinidae	Cetorhinus maximus	Milzu haizivs
Dasyatidae	Pteroplatytrygon violacea	Pelaģiskā dzeloņraja
Mobulidae	Manta alfredi	Nav (1)
	Manta birostris	Divragainā velnraja
	Mobula hypostoma	Mazā velnraja
	Mobula japonica	Nav (1)
	Mobula mobular	Lielā velnraja
	Mobula tarapacana	Čīles velnraja
	Mobula thurstoni	Gludastes velnraja
(1) Vispārpieņemtais nosaukums nav pieejams.

▼B

II PIELIKUMS

ZIVJU PIEVILINĀŠANAS IERĪCES (ZPI) PĀRVALDĪBAS PLĀNU SAGATAVOŠANAS VADLĪNIJAS

ZPI pārvaldības plānā attiecībā uz Pušu flotēm, ko veido kuģi zvejai ar riņķvadu un laivas zvejai ar ēsmu, ir jāietver šāda informācija:

Apraksts

ZPI tips: NZPI = noenkurota ZPI; DZPI = dreifējoša ZPI

Signāluguņu/boju tips

Izvietojamo ZPI maksimālais skaits (katram riņķvadam un pa ZPI tipiem)

Minimālais attālums starp NZPI

Nejaušas piezvejas samazināšanas un izmantošanas politika

Apsvērumi par mijiedarbību ar citu tipu zvejas rīkiem

“ZPI īpašumtiesību” paziņojums vai izklāsts;

Institucionālā kārtība

Iestāžu pienākumi attiecībā uz ZPI pārvaldības plānu

Pieteikšanās procedūras ZPI izvietošanas apstiprinājuma saņemšanai

Kuģu īpašnieku un kapteiņu pienākumi attiecībā uz ZPI izvietošanu un izmantošanu

ZPI aizstāšanas politika

Papildu ziņošanas pienākumi, kas nav paredzēti šajā regulā

Konfliktu risināšanas politika attiecībā uz ZPI

Ziņas par visiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai periodiem, piemēram, teritoriālie ūdeņi, kuģošanas ceļi, nerūpniecisko zvejniecību tuvums u. c.;

ZPI uzbūves specifikācijas un prasības

ZPI konstrukcijas parametri (apraksts)

Apgaismojuma prasības

Radiolokācijas atstarotājs

Redzamības attālums

ZPI marķējums un identifikators

Radioboju marķējums un identifikators (sērijas numuru prasība)

Ar eholoti aprīkoto boju marķējums un identifikators (sērijas numuru prasība)

Satelītuztvērēji

Veiktie pētījumi par bionoārdāmām ZPI

ZPI zaudēšanas vai pamešanas novēršana

ZPI savākšanas pārvaldība;

ZPI pārvaldības plāna piemērošanas periods;

ZPI pārvaldības plāna īstenošanas uzraudzības un pārskatīšanas līdzekļi.

III PIELIKUMS

KATRĀ CETURKSNĪ IZVIETOTO ZPI SARAKSTS

ZPI identifikators		ZPI un elektroniskās iekārtas tips		ZPI konstrukcijas parametri				Novērošana
ZPI marķējums	Saistīto signāluguņu identifikācija	ZPI tips	Saistīto signāluguņu un/vai elektronisko ierīču tips	ZPI peldošā daļa		ZPI iekārtā zemūdens struktūra
ZPI marķējums	Saistīto signāluguņu identifikācija	ZPI tips	Saistīto signāluguņu un/vai elektronisko ierīču tips	Izmēri	Materiāli	Izmēri	Materiāli
(1)	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(4)	(6)	(7)
…	…	…	…	…	…	…	…	…
…	…	…	…	…	…	…	…	…
(1) Ja ZPI marķējums un saistīto signāluguņu identifikācija nav salasāma vai tās nav vispār, norādīt to un sniegt visu pieejamo informāciju, kas var palīdzēt identificēt ZPI īpašnieku. (2) Noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI vai mākslīga dreifējoša ZPI. (3) Piemēram, GPS, lote u. c. Ja ZPI nav saistīta ne ar vienu elektronisku ierīci, norādīt, ka šādas iekārtas nav. (4) Piemēram, platums, garums, augstums, dziļums, linuma acs izmēri u. c. (5) Norādīt struktūras un pārklājuma materiālu un to, vai tas ir bionoārdāms. (6) Piemēram, tīkli, virves, palmu lapas u. c. Norādīt materiāla iepītspēju un/vai bionoārdāmību. (7) Šajā iedaļā norāda apgaismojuma specifikācijas, radiolokācijas atstarotājus un redzamības attālumus.

IV PIELIKUMS

NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS ZVEJO TROPISKĀS TUNZIVIS ĢEOGRĀFISKAJOS APGABALOS, KUROS AIZLIEGTS ZVEJOT NOTEIKTĀ LAIKĀ UN APGABALĀ

1. Lai veiktu savus uzdevumus, novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:

—

pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā,

—

pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kuras novērtētas ar apliecību, ko dalībvalsts izdevusi, vadoties pēc ICCAT vadlīnijām par apmācību,

—

spēja novērot un pareizi reģistrēt,

—

novērojamā kuģa karoga valsts valodas pietiekamas zināšanas.

2. Novērotāji nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes locekļi, un tie:

ir kādas Puses valsts valstspiederīgie;

ir spējīgi pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;

patlaban ir bez finansiālām vai labuma gūšanas interesēm tropisko tunzivju zvejniecībā.

Novērotāja uzdevumi

3. Novērotāja uzdevumi ir šādi:

uzraudzīt zvejas kuģu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT komisija.

Novērotājs darbojas šādi:

reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;

ii)

novēro un novērtē nozvejas un verificē zvejas žurnālā veiktos ierakstus;

iii)

pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

iv)

verificē kuģa pozīciju zvejošanas darbību laikā;

pēc ICCAT pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādījumiem;

pienācīgi ievērojot novērotāja drošību, nekavējoties ziņo par visām ar ZPI saistītajām zvejas darbībām, kuras kuģis veicis 11. pantā norādītajā apgabalā un periodā;

sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar 3. punktu savākto informāciju, un dod kapteinim iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju.

4. Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un citā kuģī pārkraušanas darbībām, ko veic zvejas kuģi, novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par novērotāju.

5. Novērotāji ievēro tās karoga dalībvalsts normatīvo aktu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, uz kuru novērotājs ir norīkots.

6. Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un pienākumus, kas noteikti 7. punktā.

Karoga dalībvalsts pienākumi

7. Zvejas kuģu karoga dalībvalstu un zvejas kuģu kapteiņu pienākumi attiecībā uz novērotājiem jo īpaši ir šādi:

novērotājiem tiek dota piekļuve kuģa personālam, kā arī zvejas rīkiem un aprīkojumam;

lai atvieglotu 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, novērotājiem pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

satelītnavigācijas iekārtas;

ii)

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

iii)

elektroniskie saziņas līdzekļi;

novērotājiem ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

novērotājiem ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai; un

karoga dalībvalsts nodrošina to, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotājus viņu pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.

V PIELIKUMS

IETEKMĒJUMA MAZINĀŠANAS PASĀKUMU MINIMĀLIE TEHNISKIE STANDARTI

Ietekmes mazināšanas pasākumi	Apraksts	Specifikācija
Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu	Ievietošanu neveic laikā no jūras ausmas līdz jūras krēslai. Uztur minimālu klāja apgaismojumu	Jūras krēslas un jūras ausmas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti astronomiskās gadagrāmatas (Nautical Almanac) tabulās. Minimālais klāja apgaismojums nedrīkst būt pretrunā ar minimālajiem drošības un navigācijas standartiem.
Putnu atbaidīšanas auklas	Putnu atbaidīšanas auklas izvieto āķu jedu ievietošanas laikā, lai atturētu putnus no pietuvošanās atzaru auklām.	Kuģiem, kuru garums ir 35 m vai vairāk: — jāizvieto ne mazāk kā viena putnu atbaidīšanas aukla. Ja tas ir praktiski iespējams, uz kuģiem vēlams izmantot otru putnu atbaidīšanas kārti un auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums; abas putnu atbaidīšanas auklas būtu jāizvieto vienlaicīgi, pa vienai katrā ievietojamās jedas pusē, — putnu atbaidīšanas auklu garumam virs ūdens virsmas ir jābūt vismaz 100 m, — jāizmanto pietiekama garuma garās slokšņu virtenes, kas mierīgos apstākļos sniedzas līdz jūras virsmai, — garajām slokšņu virtenēm ir jābūt ne vairāk kā 5 m attālumā citai no citas. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 35 m: — jāizvieto ne mazāk kā viena putnu atbaidīšanas aukla, — garumam virs ūdens virsmas ir jābūt 75 m vai vairāk, — jāizmanto garas un/vai īsas slokšņu virtenes (bet kuru garums pārsniedz 1 m), kuras izvieto šādos attālumos: — — īsās: ne vairāk kā 2 m attālumā citu no citas, — garās: putnu atbaidīšanas auklas pirmajos 55 m – ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas. Vairāk norādījumu par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu ir sniegts turpmāk izklāstītajās Papildu vadlīnijās par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu.
Auklu noslogošana	Pirms ievietošanas ūdenī uz atzaru auklas jāizvieto gremdes	1 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 45 g, vai 3,5 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 60 g, vai 4 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 98 g.

PAPILDU VADLĪNIJAS PAR PUTNU ATBAIDĪŠANAS AUKLU KONSTRUKCIJU UN IZVIETOŠANU

Preambula

Putnu atbaidīšanas auklu izvietošanas minimālie tehniskie standarti ir atrodami iepriekš dotajā tabulā. Šīs papildu vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu sagatavot un īstenot putnu atbaidīšanas auklu izmantošanas noteikumus kuģiem zvejai ar āķu jedām. Kaut arī šīs vadlīnijas jau ir diezgan skaidri formulētas, ir vēlams eksperimentējot uzlabot putnu atbaidīšanas auklu efektivitāti, ievērojot iepriekš tabulā izklāstītās prasības. Vadlīnijās ņemti vērā mainīgi vides un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un lietderīgumu ēsmas pasargāšanā no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzami pastāvīgi uzlabojumi, tālab šīs vadlīnijas turpmāk pārskatīs.

Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija

1. Atbilstīga velkama ierīce, kas piestiprināta putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajai daļai, var uzlabot auklas nostiepumu virs ūdens.

2. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, vajadzētu būt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu.

3. Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu cilindrisku griezuli, lai mazinātu auklas sapīšanos.

4. Slokšņu virtenes būtu jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās jāpiestiprina pie putnu atbaidīšanas auklas, izmantojot izturīgu trīspusēju griezuli (kas arī mazina sapīšanos).

5. Katrai slokšņu virtenei jāsastāv no divām vai vairākām virknēm.

6. Katrs slokšņu virtenes pāris jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas uzglabāšanu.

Putnu atbaidīšanas auklu izvietošana

1. Aukla jāpiekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni septiņu metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā.

2. Ja kuģi izmanto tikai vienu putnu atbaidīšanas auklu, tā jāizliek vēja virzienā attiecībā pret iegremdētajām ēsmām. Ja āķus ar ēsmu ievieto aiz kuģa pakaļgala, putnu atbaidīšanas auklas stiprinājuma punktam pie kuģa jāatrodas vairākus metrus aiz pakaļgala tajā kuģa pusē, no kuras tiek ievietotas ēsmas. Ja kuģi izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, āķi ar ēsmu būtu jāizvieto starp abām putnu atbaidīšanas auklām.

3. Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem.

4. Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa vajadzētu būt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošināt nepārtrauktu zvejas darbību. Putnu atbaidīšanas auklā var iestrādāt pārtrūkstošus posmus, lai pēc iespējas mazinātu drošības un darbības problēmas gadījumos, kad āķu jedas pludiņš samudžinās vai iepinas putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajā daļā.

5. Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to, ka ēsmu ar minēto ierīci izmet tieši putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā. Ja izmanto tādu ēsmas izmešanas ierīci (vai vairākas šādas ierīces), ar ko ēsmu iespējams izmest gan pie labā, gan pie kreisā borta, izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas.

6. Ja atzaru auklu izmet ar roku, zvejniekiem būtu jānodrošina, ka āķi ar ēsmu un saritinātās atzaru auklas daļas tiek izmestas putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā, izvairoties no dzenskrūves turbulences, kas var palēnināt grimšanas ātrumu.

7. Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu.

▼M3

VI PIELIKUMS

Droša apiešanās ar jūras bruņurupučiem un to atbrīvošanas prakse

A. Droša apiešanās un atbrīvošana zvejā ar riņķvadu

1. Ikreiz, kad tīklā tiek pamanīts jūras bruņurupucis, iegulda visus saprātīgos pūliņus, lai viņu izglābtu, pirms viņš ir iepinies tīklā.

2. Jūras bruņrupučus no ūdens neizceļ, velkot aiz zvejas virves, aiz kuras jūras bruņrupucis aizķēries vai kurā iepinies.

3. Ja jūras bruņurupucis ir iepinies tīkla tīšanas laikā, jānodrošina, ka tīšana tiek apturēta, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens; bruņurupucis pirms tīkla tīšanas atsākšanas no iepīšanās ir jāatbrīvo, viņu nesavainojot.

4. Ja, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, jūras bruņurupucis nejauši tiek izcelts uz kuģa un ir dzīvs un aktīvs vai miris, to atbrīvo tik ātri, cik tas ir praktiski iespējams.

5. Ja jūras bruņurupucis ir izcelts uz klāja un tas ir komatozs vai neaktīvs, viņu jāmēģina atdzīvināt saskaņā ar C iedaļu.

B. Droša apiešanās un atbrīvošana zvejā ar āķu jedām

1. Komatozi jūras bruņurupuči nekavējoties jānogādā uz kuģa klāja, ja tas ir praktiski iespējams un ja operators vai apkalpes locekļi uz kuģa ir pienācīgi apmācīti.

2. Tiklīdz jūras bruņurupucis ir pamanīts, samazina kuģa un āķu jedas spoles ātrumu un pielāgo kuģa virzienu, lai tuvotos jūras bruņurupucim, minimalizējot jedas nospriegotību.

3. Jūras bruņrupučus no ūdens neizceļ, velkot aiz zvejas virves, aiz kuras jūras bruņrupucis aizķēries vai kurā iepinies.

4. Ja jūras bruņurupucis ir pārāk liels vai uzķēries uz āķa tā, ka to nav iespējams droši nogādāt uz klāja, neradot jūras bruņurupucim turpmākus ievainojumus vai traumas, pirms jūras bruņurupuča atbrīvošanas auklu pārgriež un atstāj pēc iespējas mazāku tās gabalu.

5. Ja izcelšanas operācijas laikā tiek novērots, ka jūras bruņurupucis ir uzķēries uz āķa vai iepinies āķu jedas rīkos, kuģa operators nekavējoties pārtrauc izcelšanas operācijas, līdz jūras bruņurupucis ir izņemts no āķu jedas rīka vai nogādāts uz kuģa klāja.

6. Ja jūras bruņurupucis uz āķa ir uzķēries ārēji vai ja āķis ir pilnībā redzams, jūras bruņurupuci no āķa atbrīvo iespējami ātri un rūpīgi. Ja jūras bruņurupuci no āķa atbrīvot nevar (piemēram, tas ir norīts vai ieķēries mutē), virve jāpārgriež pēc iespējas tuvāk āķim.

7. Pēc apiešanās ar dzīviem jūras bruņurupučiem viņi ir jāpalaiž atpakaļ jūrā šādā veidā:

kuģa dzinēju ieslēdz neitrālā pārnesumā tā, lai dzenskrūve tiktu atslēgta un kuģis apstātos, un jūras bruņurupuci palaiž jūrā prom no zvejas rīka; un

dzenskrūvi iedarbina un operācijas turpina tikai tad, kad tiek konstatēts, ka jūras bruņurupucis atrodas drošā attālumā no kuģa.

8. Ja jūras bruņurupucis, kas izcelts uz klāja, ir komatozs vai neaktīvs, to jāmēģina atdzīvināt saskaņā ar C iedaļu.

C. Jūras bruņurupuča atdzīvināšana uz klāja

1. Apejoties ar jūras bruņurupuci, jācenšas dzīvnieku turēt aiz bruņām, izvairoties no galvas un kakla rajona, kā arī kājām.

2. Jācenšas no jūras bruņurupuča noņemt un/vai atšķetināt svešķermeņus, piemēram, plastmasas priekšmetus, linumu vai ieķērušos āķus u. c.

3. Jūras bruņurupucis jānovieto uz tā vēdera bruņām (plastrona) tā, lai jūras bruņurupucis būtu ar muguru uz augšu, droši izolēts un padarīts nekustīgs uz mīkstas virsmas, piemēram, automašīnas riepas bez diska, laivas spilvena vai saritinātas virves. Mīkstās virsmas galvenais nolūks ir jūras bruņurupuci novietot paceltu augstāk par kuģa klāju, lai tādējādi būtu vieglāk to noturēt. Bruņurupuča aizmugurējā daļa ir jāpaceļ vismaz 6 collu (15 cm) augstumā uz laiku no 4 līdz 24 stundām. Paaugstinājuma pakāpe ir atkarīga no bruņurupuča lieluma; lielākiem jūras bruņurupučiem nepieciešams lielāks paaugstinājums. Jūras bruņurupucis laiku pa laikam ir saudzīgi jāšūpo no kreisās puses uz labo un no labās puses uz kreiso, turot viņu aiz bruņu (karapaksa) ārējās malas un pamīšus paceļot vienu un otru pusi par aptuveni 3 collām (8 cm). Laiku pa laikam ir viegli jāpieskaras bruņurupuča acij un jāiekniebj astē (refleksu tests), lai redzētu, vai uz to ir atbildes reakcija.

4. Jūras bruņurupučus, kuri tiek atdzīvināti, novieto ēnā un uztur valgus un mitrus, bet nekādā gadījumā neievieto traukā, kurā ir ūdens. Visefektīvākā metode, lai jūras bruņurupuci uzturētu mitru, ir ūdenī samērcēts dvielis, kas novietots pāri galvai, karapaksam un kājām.

5. Jūras bruņurupučus, kas atdzīvojas un kļūst aktīvi, atlaiž ūdenī pāri laivas pakaļgalam tikai tad, kad zvejas rīki netiek izmantoti (t. i., tie netiek aktīvi uzstādīti vai izcelti), ja dzinējs ir neitrālā stāvoklī, un tos atlaiž zonās, kurās ir maz ticams, ka kuģi tos notvers no jauna vai ievainos.

6. Jūras bruņurupučus, kas nereaģē uz refleksu testu vai 4 stundu laikā (ja iespējams, līdz 24 stundām) nav izkustējušies, palaiž atpakaļ ūdenī tādā pašā veidā kā jūras bruņurupučus, kas aktīvi kustas.

▼B

VII PIELIKUMS

PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ OSTAS TERITORIJĀ

Tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis, un citu sugu zivis, kas nozvejotas saistībā ar minētajām sugām ICCAT konvencijas apgabalā, Savienības kuģi vai Savienības ostās pārkrauj citā kuģī, ievērojot šādas procedūras.

Paziņošanas pienākumi

2. Zvejas kuģis

2.1.	Vismaz 48 stundas pirms citā kuģī pārkraušanas darbībām zvejas kuģa kapteinim ir jāpaziņo ostas valsts iestādēm transportkuģa vārds un datums/laiks, kad veiks pārkraušanu citā kuģī.

2.2.

Zvejas kuģa kapteinis laikā, kad veic pārkraušanu citā kuģī, sniedz savai karoga dalībvalstij šādu informāciju:

—

citā kuģī pārkraujamo tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumi, ja iespējams, pa krājumiem,

—

citā kuģī pārkraujamo citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar tunzivīm un tunzivjveidīgajām sugām, pa sugām, ja tās ir zināmas,

—

datums un vieta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī,

—

saņēmēja transportkuģa vārds, reģistrācijas numurs un karoga valsts un

—

katras sugas un – attiecīgā gadījumā – katra krājuma nozveju ģeogrāfiskā atrašanās vieta atbilstīgi ICCAT statistikas apgabaliem.

2.3.	Attiecīgā zvejas kuģa kapteinis aizpilda un vēlākais 15 dienas pirms pārkraušanas citā kuģī nosūta savai karoga dalībvalstij ICCAT pārkraušanas deklarāciju, attiecīgā gadījumā norādot arī tā numuru ICCAT zvejas kuģu reģistrā.

3. Saņēmējkuģis

3.1.

Ne vēlāk kā 24 stundas pirms uzsākt pārkraušanu citā kuģī un tās beigās saņēmēja transportkuģa kapteinis informē ostas valsts iestādes par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumiem, kas pārkrauti viņa kuģī, un aizpilda un kompetentajām iestādēm 24 stundu laikā nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju.

3.2.	Saņēmēja transportkuģa kapteinis vismaz 48 stundas pirms izkraušanas aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju tās izkraušanas valsts kompetentajām iestādēm.

Ostas un izkraušanas valsts sadarbība

Iepriekšējos punktos minētā karoga valsts un izkraušanas valsts pārskata informāciju, kas saņemta atbilstīgi šā pielikuma noteikumiem, tostarp, ja nepieciešams, sadarbībā ar zvejas kuģa karoga Pusi, lai noteiktu saskanību starp katra kuģa nozvejām, pārkrāvumiem citā kuģī un izkrāvumiem, par kuriem ziņots. Minēto verificēšanu veic tā, lai kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības būtu pēc iespējas mazas un lai nepieļautu zivju kvalitātes krišanos.

Ziņošana

5.	Katra zvejas kuģa karoga dalībvalsts savā gada ziņojumā ICCAT iekļauj informāciju par pārkrāvumiem citā kuģī, ko veikuši tās kuģi.

VIII PIELIKUMS

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMA ATTIECĪBĀ UZ JŪRĀ VEIKTU PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ

1. Dalībvalstis pieprasa, lai citā kuģī pārkraušanas darbību laikā ICCAT konvencijas apgabalā uz transportkuģiem, kas iekļauti to kuģu ICCAT reģistrā, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus un kuri jūrā veic pārkraušanu citā kuģī, būtu ICCAT reģionālais novērotājs.

2. ICCAT norīko novērotājus uz transportkuģiem, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts pieņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (LSPLV), kuri peld ar to Pušu karogu, kuras īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu.

Novērotāju izraudzīšanās

3. Lai pildītu savus uzdevumus, izraudzītajiem novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:

—

pierādīta spēja identificēt ICCAT sugas un zvejas rīkus, izteiktu priekšroku dodot tiem, kam ir novērotāja pieredze uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām,

—

pietiekamas zināšanas par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem,

—

spēja novērot un pareizi reģistrēt,

—

novērojamā kuģa karoga valsts valodas pietiekamas zināšanas.

Novērotāja pienākumi

4. Novērotājs:

ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

nav saņēmēja transportkuģa karoga valsts valstspiederīgais vai pilsonis;

ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 5. punktā;

ir iekļauts ICCAT uzturētajā novērotāju sarakstā;

nav LSPLV vai transportkuģa apkalpes loceklis vai LSPLV vai transportkuģa sabiedrības darbinieks.

5. Novērotājs uzrauga LSPLV un transportkuģa atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Novērotāja uzdevumi ir šādi:

5.1.

apmeklēt LSPLV, kuri plāno veikt pārkraušanu transportkuģī, un to darīt, pirms tiek veikta pārkraušana citā kuģī, ņemot vērā 9. punktā atspoguļotās problēmas, lai:

pārbaudītu zvejas kuģa atļaujas vai licences derīgumu, kas ļauj zvejot tunzivis un tunzivjveidīgās sugas, un citas sugas, ko nozvejo saistībā ar minētajām sugām ICCAT konvencijas apgabalā;

inspicētu zvejas kuģa iepriekšējas atļaujas veikt pārkraušanu citā kuģī jūrā, kuras izdevusi karoga Puse un attiecīgā gadījumā piekrastes valsts;

pārbaudītu un reģistrētu uz kuģa esošo nozveju kopējo daudzumu pa sugām un, ja iespējams, pa krājumiem un daudzumus, ko paredzēts pārkraut transportkuģī;

pārliecinātos, ka darbojas kuģa satelītnovērošanas sistēma, un pārbaudītu zvejas žurnālu, un verificētu ierakstus, ja tas ir iespējams;

verificētu, vai uz kuģa esošās nozvejas ir pārvietotas no citiem kuģiem, un pārbaudītu dokumentus par šādām pārvietošanām;

ja ir norādes, ka zvejas kuģis ir iesaistīts pārkāpumos, nekavējoties ziņotu par pārkāpumu vai pārkāpumiem transportkuģa kapteinim (pienācīgi ievērojot visus drošības apsvērumus) un novērotāju programmas īstenošanas sabiedrībai, kura šo informāciju tūlīt pārsūta zvejas kuģa karoga Puses iestādēm; un

novērotāja ziņojumā par zvejas kuģi ierakstītu informāciju par rezultātiem, kas gūti minēto uzdevumu izpildē;

5.2.

novērot transportkuģa darbības un:

reģistrēt veiktās pārkraušanas citā kuģī darbības un ziņot par tām;

verificēt kuģa pozīciju laikā, kad notiek pārkraušana citā kuģī;

novērot un novērtēt citā kuģī pārkrauto tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumus pa sugām, ja tās ir zināmas, un, ja iespējams, pa krājumiem;

novērot un novērtēt citu sugu daudzumus, kas nozvejoti saistībā ar tunzivīm un tunzivjveidīgajām sugām, pa sugām, ja tās ir zināmas;

verificēt un reģistrēt attiecīgā LSPLV vārdu un tā numuru ICCAT reģistrā;

verificēt pārkraušanas deklarācijā ietvertos datus, tostarp tos salīdzinot ar LSPLV zvejas žurnālu, ja tas ir iespējams;

apstiprināt pārkraušanas deklarācijā ietvertos datus;

ar parakstu apstiprināt pārvietošanas deklarāciju; un

novērot un novērtēt produkta daudzumus pa sugām, kas izkrauti ostā, kurā novērotājs ir nokāpis no kuģa, lai verificētu saskanību ar daudzumiem, kas saņemti, jūrā veicot pārkraušanu citā kuģī;

5.3.

novērotājs arī:

sagatavo dienas ziņojumu par pārkraušanas citā kuģī darbībām, kuras veic transportkuģis;

sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar novērotāja pienākumiem savākto informāciju, un dod kapteinim iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;

b) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienās pēc novērošanas laikposma beigām iesniedz ICCAT sekretariātam;

pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT.

6. Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas darbībām, ko veic LSPLV un LSPLV īpašnieki, novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par novērotāju.

7. Novērotāji ievēro tās karoga dalībvalsts un – attiecīgā gadījumā – piekrastes valsts normatīvo aktu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, uz kuru novērotājs ir norīkots.

8. Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa personāla pienākumus, kas noteikti 9. punktā.

Transportkuģu karoga valstu pienākumi

9. Nosacījumi, kas saistīti ar reģionālo novērotāju programmu īstenošanu attiecībā uz transportkuģu karoga valstīm un to kapteiņiem, jo īpaši ir šādi:

novērotājiem tiek dota piekļuve kuģa personālam, attiecīgajai dokumentācijai, kā arī zvejas rīkiem un aprīkojumam;

lai atvieglotu 5. punktā minēto uzdevumu izpildi, novērotājiem pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

satelītnavigācijas iekārtas;

ii)

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

iii)

elektroniskie saziņas līdzekļi; un

iv)

svari, ko izmanto citā kuģī pārkrautā produkta svēršanai;

novērotājiem nodrošina izmitināšanu, tostarp apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

novērotājiem ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai;

novērotājiem ir atļauts noteikt vispiemērotāko vietu un metodi citā kuģī pārkraušanas darbību novērošanai un citā kuģī pārkrauto sugu/krājumu un daudzumu novērtēšanai. Šim nolūkam transportkuģa kapteinis, pienācīgi ņemot vērā drošības un praktiskos apsvērumus, apmierina novērotāju vajadzības, tostarp pēc pieprasījuma īslaicīgi uz transportkuģa klāja novieto produktu, lai novērotāji veiktu inspekciju, un dod novērotājiem pietiekami daudz laika pienākumu veikšanai. Novērošanu veic tādā veidā, kas ļauj līdz minimumam samazināt iejaukšanos un izvairīties no citā kuģī pārkrauto produktu kvalitātes pasliktināšanas;

ņemot vērā 10. punkta noteikumus, transportkuģa kapteinis nodrošina, ka novērotājam tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu drošu transportēšanu starp transportkuģi un zvejas kuģi, ja meteoroloģiskie un citi apstākļi ļauj šādu apmaiņu; un

karoga dalībvalstis nodrošina, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotājus viņu pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.

LSPLV pienākumi, veicot pārkraušanu citā kuģī

10. Novērotājiem tiek atļauts apmeklēt zvejas kuģi, ja meteoroloģiskie un citi apstākļi to ļauj, un tiek dota piekļuve personālam, visai attiecīgajai dokumentācijai un kuģa vietām, kas novērotājiem nepieciešama, lai izpildītu savus uzdevumus, kuri izklāstīti 5. punktā. Zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka novērotājam tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu drošu transportēšanu starp transportkuģi un zvejas kuģi. Ja apstākļi rada nepieņemamu risku novērotāja labklājībai, kura dēļ LSPLV apmeklēšana pirms citā kuģī pārkraušanas darbību sākšanas nav praktiski iespējama, šādas darbības neveic.

Novērotāju maksas

11. Šīs programmas īstenošanas izmaksas finansē to LSPLV karoga Puses, kuri vēlas iesaistīties citā kuģī pārkraušanas darbībās. Maksu aprēķina, pamatojoties uz kopējām programmas izmaksām. Minēto maksu ieskaita ICCAT sekretariāta īpašā kontā, un ICCAT sekretariāts pārvalda šo kontu programmas īstenošanas vajadzībām.

12. LSPLV var piedalīties jūrā veiktas citā kuģī pārkraušanas programmā tikai tad, ja ir samaksātas 11. punktā prasītās maksas.

▼M3

IX PIELIKUMS

Drošas apiešanās un dzīvu īpatņu atbrīvošanas procedūru minimālie standarti attiecībā uz Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako

Šajā pielikumā izklāstīti drošas apiešanās prakses minimālie standarti attiecībā uz Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako un iekļauti īpaši ieteikumi gan zvejniecībām, kurās izmanto āķu jedas, gan zvejniecībām, kurās izmanto riņķvadu.

Šie minimālie standarti ir piemēroti dzīvām īsspuru mako, ja tās tiek atbrīvotas vai nu saskaņā ar nepaturēšanas politiku, vai arī brīvprātīgi. Šie minimālie standarti neaizstāj stingrākus drošības noteikumus, kas varētu būt noteikti valsts tiesību aktos.

Drošība pirmajā vietā: Šos minimālos standartus ņem vērā, ievērojot to, cik tie apkalpes locekļiem ir droši un praktiski īstenojami. Apkalpes locekļu drošība vienmēr ir pirmajā vietā. Apkalpes locekļi, kā minimums, valkā piemērotus cimdus un izvairās no darbošanās haizivju mutes tuvumā.

Mācības: Dalībvalstīm ir pieejami mācību materiāli trijās ICCAT oficiālajās valodās.

Atbrīvošanas metode: Ciktāl tas ir praktiski iespējams, visas atbrīvojamās haizivis vienmēr paliek ūdenī, ja vien nav nepieciešams tās pacelt, lai identificētu to sugu. Tas ietver auklas pārgriešanu nolūkā atbrīvot haizivi, kamēr tā vēl atrodas ūdenī, āķa izņemšanai, ja tas iespējams, izmantojot grieznes vai atāķēšanas ierīces, vai auklas pārgriešanu pēc iespējas tuvāk āķim (atstājot pēc iespējas mazāku atlikušo auklas gabalu).

Sagatavošanās: Rīkus sagatavo iepriekš (piemēram, audekla vai tīkla stropes, nestuves nešanai vai celšanai, lielizmēra linuma acu tīklu vai režģi, lai nosegtu lūkas vai piltuves zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu, garrokturu griežņus un atāķētājus zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, kas uzskaitīti E iedaļā).

A. Vispārēji ieteikumi visu veidu zvejniecībām

1. Ja tas ir droši no ekspluatācijas viedokļa, kuģi aptur vai ievērojami samazina tā ātrumu.

2. Ja haizivs ir iepinusies (linumā, zvejas virvē u. c.), tīklu vai auklu uzmanīgi pārgriež, atbrīvojot haizivi no iepinumiem, un viņu pēc iespējas ātri palaiž jūrā, ja tā rīkoties ir droši.

3. Ja iespējams, turot haizivi ūdenī, jācenšas izmērīt tās garumu.

4. Lai izvairītos no iekošanas, haizivs mutē jāieliek kāds priekšmets, piemēram, zivs vai liela nūja, vai koka kārts.

5. Ja kāda iemesla dēļ haizivs ir jāizceļ uz klāja, ir jāminimalizē laiks, kas nepieciešams tās atlaišanai ūdenī, tādējādi palielinot haizivs izdzīvošanas iespējas un samazinot apkalpes locekļiem radītos riskus.

B. Īpaša drošas apiešanās prakse zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

1. Haizivs jāpievelk pēc iespējas tuvāk kuģim, izvairoties no atzaru auklas pārāk lielas nospriegošanas, lai nepieļautu iespēju, ka, atbrīvojot āķi vai pārraujot atzaru auklu, āķis, gremdes un citas zvejas rīku daļas varētu lielā ātrumā šauties uz kuģu un apkalpes locekļu pusi.

2. Jānostiprina āķu jedas pamatauklas tālākā mala pie laivas, lai nekādi ūdenī palikušie zvejas rīki nenostieptu auklu un nerautu haizivi.

3. Ja zivs ir uzķērusies uz āķa un āķis ieķēries ķermenī vai mutē un ir redzams, jāizmanto atāķēšanas ierīce vai grieznes ar gariem rokturiem, lai nokniebtu āķa atkarpi, un pēc tam āķis jāizņem.

4. Ja āķi nav iespējams izņemt vai tas nav saskatāms, stiprinājuma auklu (vai atzaru auklu) nogriež pēc iespējas tuvāk āķim (ideālā gadījumā pie haizivs atstājot pēc iespējas mazāk auklas un/vai stiprinājuma materiāla un neatstājot gremdes).

C. Īpaša drošas apiešanās prakse zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu

1. Ja zivs atrodas riņķvadā: tīkls jāpārlūko pēc iespējas tālu uz priekšu, lai savlaikus pamanītu, vai tajā nav iekļuvušas kādas haizivis, un ātri uz šādu situāciju reaģētu. Nedrīkst haizivis tīklā celt uz ģeneratora bloka pusi. Jāsamazina kuģa ātrums, lai mazinātu tīkla nospriegotību un ļautu iepinušos haizivi atbrīvot no tīkla. Ja nepieciešams, tīkla pārgriešanai izmanto knaibles.

2. Ja kaplerā vai uz klāja: jāizmanto speciāli šim nolūkam paredzēts lielizmēra linuma acu kravas tīkls vai audekla strope, vai līdzīga ierīce. Ja kuģa izkārtojums to atļauj, šīs haizivis var atbrīvot, arī iztukšojot kapleru tieši virs piltuves un atbrīvošanas rampas, kas atrodas tādā leņķī, ka savienojas ar atvērumu augšējā klāja margās, un apkalpes locekļiem tās nav jāceļ vai ar tām jārīkojas.

D. Īpaši ieteikumi un drošas apiešanās prakse visās zvejniecībās

1. Ciktāl tas ir praktiski iespējams, haizivis necelt no ūdens, izmantojot atzaru auklu, jo īpaši, ja tās ir uzķērušās uz āķiem, ja vien nav nepieciešams haizivis pacelt, lai identificētu to sugu.

2. Haizivis necelt, izmantojot tievas stieples vai vadus vai tās turot tikai aiz astes.

3. Nesitiet haizivi ne pret kādu virsmu, piemēram, lai noņemtu dzīvnieku no jedas.

4. Nemēģiniet izņemt āķi, kas ir dziļi norīts un nav redzams.

5. Nemēģiniet āķi izņemt, asi velkot aiz atzaru auklas.

6. Nenogrieziet haizivij asti vai kādu citu ķermeņa daļu.

7. Neizgrieziet caurumus haizivs ķermenī vai to necaurduriet.

8. Nedurt vai nespert haizivij, vai nebāzt rokas tās žaunu atverēs.

9. Ilgstoši nepakļaut haizivi saules iedarbībai.

10. Nogādājot haizivi uz kuģa, neaptīt auklu ap pirkstiem, plaukstām vai rokām (var gūt smagas traumas).

E. Noderīgi rīki drošas apiešanās un atbrīvošanas nolūkiem:

cimdi (haizivs āda ir raupja; nodrošina drošu apiešanos ar haizivi un pasargā apkalpes locekļu rokas no kodumiem);

dvielis vai auduma gabals (lai haizivi nomierinātu, haizivs acīm var uzlikt dvieli vai auduma gabalu, kas izmērcēts jūras ūdenī);

atāķēšanas ierīces (piemēram, spirālveida atāķēšanas ierīces, knaibles vai griežņi);

haizivju iemaukti vai nestuves (ja nepieciešams);

atsvara virve (lai nostiprinātu uz āķa uzķērušos haizivi, ja tā jāizvelk no ūdens);

sālsūdens šļūtene (ja paredzams, ka haizivs atbrīvošanai var būt nepieciešamas vairāk nekā 5 minūtes, tad tās mutē jāieliek šļūtene, lai tajā mērenā ātrumā plūstu jūras ūdens; jāpārliecinās, ka klāja sūknis ir darbojies vairākas minūtes pirms ievietošanas haizivs mutē);

mērierīce vai metode (piem., kārts, stiprinājuma aukla un pludiņš vai mērlente);

datu lapa visas nozvejas reģistrēšanai;

marķēšanas rīki (attiecīgā gadījumā).

X PIELIKUMS

Pamatnostādnes ZPI ekoloģiskās ietekmes samazināšanai ICCAT zvejniecībās

1. ZPI virsmas struktūra netiek pārklāta, bet, ja to pārklāj, tad vienīgi ar materiālu, kas minimalizē piezvejas sugu iepinuma risku.

2. ZPI apakšvirsmas komponenti sastāv tikai no materiāla, kas nerada iepinuma risku (piemēram, ne no virvēm vai audekla).

3. Projektējot ZPI, par prioritāti jāizvirza bioloģiski noārdāmu materiālu izmantošana.

( 1 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

( 2 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

( 4 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 u (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

( 6 ) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1251 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā (OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.).

( 7 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

( 8 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).”

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1154 (2019. gada 20. jūnijs)	L 188	1	12.7.2019
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris),	L 238	1	27.9.2023
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/897 (2024. gada 13. marts),	L 897	1	19.3.2024