02017R2107 — LV — 08.04.2024 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1154 (2019. gada 20. jūnijs) |
L 188 |
1 |
12.7.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), |
L 238 |
1 |
27.9.2023 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/897 (2024. gada 13. marts), |
L 897 |
1 |
19.3.2024 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107
(2017. gada 15. novembris),
ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles noteikumus attiecībā uz to tālu migrējošo sugu zivju zveju, kuras pārvalda Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro:
Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kas darbojas ICCAT konvencijas apgabalā un – attiecībā uz pārkraušanu citā kuģī – arī ārpus ICCAT konvencijas apgabala, ja tie pārkrauj minētajā apgabalā nozvejotas zivis;
trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalstu ostās un uz kuriem ir paturētas ICCAT sugas vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai ostā pārkrauti citā kuģī;
trešo valstu zvejas kuģiem un trešo valstu kuģiem, kuri ir iesaistīti atpūtas zvejā un kuri darbojas Savienības ūdeņos.
3. pants
Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem
Šo regulu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību ( 1 ) un Regulā (ES) 2016/1627.
Šajā regulā paredzētos pasākumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Regulās (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009.
4. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“ICCAT sugas” ir sugas, kas uzskaitītas I pielikumā;
“tropiskās tunzivis” ir lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis;
“buruzivis un marlīni” ir Istiophoridae dzimtas sugas, ko pārvalda ICCAT;
“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, vai zilo tunzivju krātiņveida lamatas;
“nozvejotājkuģis” ir zvejas kuģis, ko izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai;
“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;
“zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;
“īpašā zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības ar konkrētiem zvejas rīkiem veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;
“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;
“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;
“I uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā I uzdevums;
“II uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā II uzdevums;
“Puses” ir ICCAT konvencijas līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;
“ICCAT konvencijas apgabals” ir visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras;
“ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums” ir starptautisks nolīgums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā;
“kuģa garums” ir attālums, ko mēra taisnā līnijā no kuģa priekšgala priekšējā punkta līdz kuģa pakaļgala tālākajam punktam;
“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir lielāks par 24 metriem;
“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;
“lielizmēra nozvejotājkuģis” ir nozvejotājkuģis, kura lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;
“ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā kā mērķa sugas zvejot ICCAT sugu zivis;
“atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav laiva, kuru transportē uz kuģa klāja, kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem un kas atvieglina, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības, tostarp apgādājot nozvejotājkuģi un izvietojot zivju pievilināšanas ierīces, veicot to apkopi un izgūstot tās;
“transportkuģis” ir atbalsta kuģis, kurš iesaistīts pārkraušanā citā kuģī un saņem ICCAT sugu zivis no lielizmēra kuģa zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;
“ICCAT transportkuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti kuģi, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;
“ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut tropiskās tunzivis;
“peldošs objekts” ir jebkurš dabisks vai mākslīgs peldošs (t. i., virsūdens vai zemūdens) objekts, kas pats nevar pārvietoties; zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) ir cilvēka izgatavoti un apzināti izvietoti un/vai lokalizēti peldoši objekti; “peldnis” ir peldošs objekts, kas ir nejauši pazaudēts no antropiskiem un dabiskiem avotiem;
“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir no jebkāda mākslīga vai dabiska materiāla izgatavots pastāvīgs, daļēji pastāvīgs vai pagaidu objekts, struktūra vai ierīce, ko izvieto vai lokalizē un izmanto, lai pievilinātu un pēc tam nozvejotu zivis; ZPI var būt noenkurotas (nZPI) vai dreifējošas (dZPI);
“zvejas rīka ievietošana ap ZPI” ir zvejas rīka ievietošana ap ZPI pavadošu tunzivju baru;
“NNN zveja” ir zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1. punktā;
“ICCAT NNN saraksts” ir to kuģu saraksts, kurus ICCAT uzskata par iesaistītiem NNN zvejā;
“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no pamatauklas, kam piestiprinātas daudzas īsākas atzaru auklas, kuru galā ir āķis un kuru garums un izvietojuma blīvums ir atkarīgs no zvejas mērķsugas;
“seklās ievietošanas āķu jedas” ir āķu jedas, pēc kuru izvietošanas lielākā daļa āķu atrodas dziļumā, kas ir mazāks par 100 metriem;
“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj savilkt un noslēgt tīkla linumu;
“āķis” ir saliekts un uzasināts tērauda stieples gabals;
“apaļš āķis” ir āķis, kura gals ir perpendikulāri vērsts uz āķa kātu, veidojot galvenokārt apaļu vai ovālu formu; apaļā āķa nobīdei nevajadzētu pārsniegt 10 grādus;
“ekspluatācijā esoša boja” ir jebkura iepriekš aktivizēta, ieslēgta un jūrā izvietota instrumentāla boja, kas pārraida pozīcijas datus un jebkādu citu pieejamu informāciju, piemēram, eholotes aplēses.
II SADAĻA
KONKRĒTU SUGU PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI
I NODAĻA
Tropiskās tunzivis
5. pants
Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaita ierobežojumi specializētajā lielacu tunzivs zvejā
To Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kopējo kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic lielacu tunzivs specializēto zveju, nosaka šādi:
kā to Savienības nozvejotājkuģu vidējo skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā lielacu tunzivs specializēto zveju veikuši 1991.–1992. gadā; un
pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2005. gadā veica lielacu tunzivs specializēto zveju, kā ICCAT paziņots 2005. gada 30. jūnijā.
5.a pants
Kapacitātes ierobežojums tropisko tunzivju zvejā
6. pants
Īpašas atļaujas tropisko tunzivju lielizmēra nozvejotājkuģiem un atbalsta kuģiem
6.a pants
Aizliegums izmest tropiskās tunzivis, ko nozvejojuši Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu
Atkāpjoties no 1. punkta, tropiskās tunzivis atļauts izmest šādos gadījumos:
ja kapteinis konstatē, ka nozvejotās tropiskās tunzivis ir iestrēgušas riņķvada linuma acīs vai saspiestas riņķvadā, tām ir plēsēju nodarīti bojājumi vai tās ir zvejas rīkā nobeigušās un sadalījušās, ja zvejas rīka kļūmes dēļ nav bijusi iespējama ne normāla izcelšana, ne dzīvu zivju nozvejošana un atbrīvošana;
ja kapteinis konstatē, ka tropiskās tunzivis ir nozvejotas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē un glabāšanas kapacitāte nav pietiekama, lai uzglabātu šajā zvejas rīku ievietošanas reizē nozvejotās tunzivis; minētās zivis drīkst izmest tikai ar noteikumu, ka:
kapteinis vai apkalpes locekļi cenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvot tunzivis dzīvas; un
pēc izmešanas netiek veiktas nekādas citas zvejas operācijas līdz brīdim, kad uz kuģa esošās tunzivis ir izkrautas vai pārkrautas citā kuģī.
7. pants
ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs
8. pants
Konkrētā gadā tropiskās tunzivis zvejojušo kuģu saraksts
Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai atļauju saņēmušo sava karoga kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā ir zvejojuši tropiskās tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā vai jebkādā veidā atbalstījuši šo zvejas darbību (atbalsta kuģi). Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, minētajā sarakstā iekļauj arī attiecīgo zvejas darbību atbalstījušos atbalsta kuģus neatkarīgi no to karoga. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam paziņo ICCAT sekretariātam par sarakstiem, kas saņemti no dalībvalstīm.
8.a pants
Nenozvejotais vai pārzvejotais lielacu tunzivs apjoms
9. pants
Zivju pievilināšanas ierīču pārvaldības plāni
Šā panta 1. punktā minēto pārvaldības plānu mērķis ir:
uzlabot zināšanas par ZPI parametriem, boju parametriem, ZPI zvejas īpatnībām, tostarp par zvejas piepūli, un par attiecīgo ietekmi uz mērķa un nemērķa sugām;
efektīvi pārvaldīt ZPI un signāluguņu izvietošanu un atgūšanu, kā arī iespējamo nozaudēšanu;
samazināt un ierobežot ZPI un ZPI zvejas ietekmi uz ekosistēmu, tostarp vajadzības gadījumā pievēršoties dažādiem zvejas izraisītiem zivju mirstības aspektiem (piemēram, izvietoto ZPI skaits, tostarp riņķvada zvejas kuģu ZPI ievietošanas reižu skaits, zvejas kapacitāte, atbalsta kuģu skaits).
10. pants
Ar ZPI saistītās prasības
ZPI atbilst šādām prasībām:
ZPI virsūdens daļa vai nu nav apklāta ar nekādu materiālu, vai arī ir klāta tikai ar tādu materiālu, kas nemērķa sugām rada minimālu iepīšanās risku; un
zemūdens daļas komponenti ir tikai no tāda materiāla, kuros nevar sapīties nemērķa sugu dzīvnieki.
Izmantojot vai konstruējot ZPI, dalībvalstis:
nodrošina, ka visas izvietotās ZPI ir neiepinošas saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām vadlīnijām;
cenšas nodrošināt, ka visas ZPI ir izgatavotas no bionoārdāmiem materiāliem, piemēram, neplastmasas materiāliem; šis noteikums neattiecas uz materiāliem, ko izmanto ZPI lokalizācijas boju konstrukcijā.
11. pants
Kuģu sniegtā informācija par ZPI
Par katru ZPI izmantošanas reizi Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju un datus:
ZPI pozīcija;
ZPI izmantošanas datums;
ZPI tips (noenkurota ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);
ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija, bojas tips, piemēram, vienkārša boja vai boja ar eholoti) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku;
ZPI konstrukcijas parametri (virsūdens daļas un zemūdens daļas izmēri un materiāls, kā arī tas, kā zemūdens daļā tiek nodrošināta iepīšana).
Par katru ZPI apmeklējuma reizi, kurai var sekot vai nesekot zvejas rīku ievietošana, Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:
apmeklējuma tips (izcelšana, atgūšana, elektroniskās iekārtas apkope);
ZPI pozīcija;
apmeklējuma datums;
ZPI tips (noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);
peldņa apraksts vai ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums un bojas identifikācija vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt īpašnieku);
ja apmeklējumam seko zvejas rīku ievietošana – tās rezultāti, proti, nozveja un piezveja neatkarīgi no tā, vai tā tiek paturēta vai izmesta, un no tā, vai tie ir dzīvi vai nedzīvi īpatņi, vai, ja apmeklējumam zvejas rīku ievietošana neseko, norāda šāda lēmuma iemeslu (piemēram, nepietiekami daudz zivju vai zivis pārāk mazas);
bojas identifikācija.
Par katru ZPI nozaudēšanas gadījumu Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:
pēdējā reģistrētā pozīcija;
pēdējās pozīcijas reģistrēšanas datums;
ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums un bojas identifikācija).
12. pants
Dalībvalstu sniegtā informācija par ZPI
Dalībvalstis katru gadu 15 dienas pirms termiņa, ko ICCAT noteikusi attiecīgajam gadam, iesniedz Komisijai šādu informāciju, lai to darītu pieejamu ICCAT sekretariātam:
katrā ceturksnī faktiski izvietoto ZPI skaits, grupējot pēc ZPI tipa un norādot to, vai ZPI izmantota kopā ar signālugunīm/bojām vai ar eholoti;
katrā mēnesī saskaņā ar II uzdevuma datu prasībām izvietoto signāluguņu/boju skaits un tips (piemēram, ar radioraidītāju, ar hidrolokatoru, ar hidrolokatoru un eholoti);
katrā mēnesī aktivizēto un deaktivizēto to signāluguņu/boju vidējais skaits, kurām katrs kuģis ir sekojis;
vidējais katrā mēnesī nozaudēto ar aktīvām bojām aprīkoto ZPI skaits;
par katru atbalsta kuģi – jūrā pavadīto dienu skaits mēnesī uz katru platuma grādu, norādot karoga dalībvalsti;
nozvejas, ko guvuši ar riņķvadu zvejojoši kuģi un laivas zvejai ar ēsmu, to zvejas piepūle un zvejas rīku ievietošanas reižu skaits (riņķvadiem), grupējot pēc zvejošanas veida (peldošu objektu pavadošu vai nepavadošu zivju baru apzvejošana), saskaņā ar II uzdevuma datu prasībām;
ja ar riņķvadu zvejojoši kuģi darbojas sadarbībā ar laivām zvejai ar ēsmu – ziņojumi par nozvejām, ko guvuši ar riņķvadu zvejojošie kuģi, kas sadarbojas ar laivām zvejai ar ēsmu, un šādu kuģu zvejas piepūli saskaņā ar I un II uzdevuma datu prasībām.
13. pants
Kuģa žurnāli
Dalībvalstis nodrošina, lai:
papīra un elektroniskos zvejas žurnālus un attiecīgā gadījumā ZPI žurnālus nekavējoties savāktu un darītu pieejamus Savienības zinātniekiem;
II uzdevuma datos, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar 50. pantu, būtu ietverta no zvejas žurnāliem un attiecīgā gadījumā no ZPI žurnāliem savāktā informācija.
14. pants
Ar mazuļu aizsardzību saistīta novērotāju klātbūtne un ZPI izvietošanas aizliegums
Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kuriem ir atļauts zvejot tropiskās tunzivis, nosaka šādu minimālo novērotāju klātbūtni:
līdz 2022. gadam saviem kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām un kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk, – vismaz 10 % novērotāju klātbūtne (aprēķināta pēc zvejas piepūles), kurā novērotājs atrodas uz kuģa saskaņā ar IV pielikumu, vai izmantojot apstiprinātu elektronisku monitoringa sistēmu;
saviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, – 100 % novērotāju klātbūtne (aprēķināta pēc zvejas piepūles), kurā novērotājs atrodas uz kuģa saskaņā ar IV pielikumu, vai izmantojot apstiprinātu elektronisku monitoringa sistēmu.
Dalībvalstis līdz 30. aprīlim, ievērojot 72. pantā minētās konfidencialitātes prasības, ICCAT sekretariātam un ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai paziņo informāciju, ko novērotāji vai apstiprināta elektroniskā monitoringa sistēma savākusi iepriekšējā gadā.
15. pants
Tropisko tunzivju zvejošana konkrētos Portugāles ūdeņos
Ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu tropisko tunzivju, kas nozvejotas ar riņķvadu konkrētos ūdeņos, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, proti, ICES X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36°30′N vai CECAF apgabalos uz ziemeļiem no 31°N un uz austrumiem no 17°30′W, nedz arī minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem zvejot šādas sugas kā mērķsugas. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.
16. pants
NNN zvejas identificēšana
Ja ICCAT izpildsekretārs Komisijai paziņo par iespējamu 7. panta 2. punkta vai 14. panta 1. vai 2. punkta pārkāpumu, ko izdarījis Savienības zvejas kuģis, Komisija par to tūlīt informē attiecīgo karoga dalībvalsti. Minētā dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo situāciju un, ja kuģis aizlieguma periodā zvejo, pielietojot objektus, kuri varētu pievilināt zivis, arī ZPI, pieprasa kuģim pārtraukt zveju un, ja nepieciešams, tūlīt atstāt attiecīgo apgabalu. Attiecīgā karoga dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par izmeklēšanas rezultātiem un veiktajiem pasākumiem. Komisija minēto informāciju pārsūta piekrastes valstij un ICCAT izpildsekretāram.
II NODAĻA
Garspuru tunzivs
Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs
17. pants
Kuģu skaita ierobežojumi
To Savienības nozvejotājkuģu maksimālo skaitu, kuri ICCAT konvencijas apgabalā Ziemeļatlantijā veic garspuru tunzivs specializēto zveju, nosaka pēc to Savienības nozvejotājkuģu vidējā skaita, kuri garspuru tunzivi kā mērķsugu Ziemeļatlantijā zvejojuši 1993.–1995. gadā.
17.a pants
Īpašas atļaujas lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas veic Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs specializēto zveju
17.b pants
Nenozvejotais un pārzvejotais Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs apjoms
17.c pants
Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs nozvejas reģistrs
Dalībvalstis, kuru kuģi nozvejo Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivi, kā daļu no 50. pantā minētajiem I un II uzdevuma datiem ICCAT sekretariātam ziņo pareizu un validētu informāciju par Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs nozveju.
17.d pants
Vidusjūras krājuma garspuru tunzivs atpūtas zveja
III NODAĻA
Zobenzivis
18. pants
Ziemeļatlantijas zobenzivju pārvaldības plāni
Dalībvalstis, kurām ir piešķirta kvota un kuru kuģi zvejo zobenzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai to pārvaldības plānus. Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.
18.a pants
Īpašas atļaujas lielizmēra nozvejotājkuģiem, kas veic Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs specializēto zveju
18.b pants
Nenozvejotais Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs apjoms
19. pants
Ziemeļatlantijas zobenzivju minimālais izmērs
IV NODAĻA
Buruzivis un marlīni: atlantijas buruzivs, atlantijas zilais marlīns, baltais marlīns un apaļzvīņu marlīns
27. pants
Nozvejotu dzīvu Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu atbrīvošana
28. pants
Atlantijas zilā marlīna, baltā marlīna un apaļzvīņu marlīna izkrāvumi, kas pārsniedz zvejas iespējas
Kad dalībvalsts ir pilnībā apguvusi savu kvotu, tā nodrošina, ka tādu Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu izkrāvumi, kuri bija nedzīvi jau pirms uzcelšanas uz kuģa, netiek pārdoti vai nodoti tirdzniecībā. Šādus izkrāvumus neieskaita attiecīgās dalībvalsts nozvejas limitos, kā noteikts, pamatojoties uz ICCAT Ieteikuma 19-05 2. punktā norādītajiem Savienības izkraušanas limitiem, ar noteikumu, ka šāds aizliegums ir skaidri izklāstīts gada ziņojumā, kas minēts šīs regulas 71. pantā.
29. pants
Atpūtas zveja, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu
29.a pants
Datu vākšana par buruzivīm
Lai atbalstītu krājumu novērtēšanas procesu, dalībvalstis vāc datus par buruzivju nozvejām, arī par dzīvu un nedzīvu zivju izmetumiem, un minētos datus katru gadu paziņo kā daļu no I un II uzdevuma datiem.
29.b pants
Datu vākšana un ziņošana par buruzivīm un marlīniem, Atlantijas zilo marlīnu, balto marlīnu un apaļzvīņu marlīnu
V NODAĻA
Haizivis
30. pants
Vispārīgi noteikumi
31. pants
Siļķu haizivs (Lamna nasus)
32. pants
Lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus)
33. pants
Ziemeļatlantijas krājuma īsspuru mako (Isurus oxyrinchus)
33.a pants
Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako (Isurus oxyrinchus)
34. pants
Okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus)
35. pants
Āmurzivis
36. pants
Zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis)
36.a pants
Datu vākšana par haizivīm
37. pants
Zinātnisko novērotāju un citu pilnvarotu personu veikta haizivju sugu paraugu ņemšana
Atkāpjoties no aizlieguma paturēt uz kuģa siļķu haizivis, lielacu lapshaizivis, okeāna baltspuru haizivis, āmurzivis (Sphyrnidae dzimtas haizivis, izņemot Sphyrna tiburo) un zīdainās haizivis, kā noteikts 31., 32., 34., 35. un 36. pantā, zinātniskajiem novērotājiem vai personām, kurus Puses ir pilnvarojušas ņemt bioloģiskos paraugus, ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus komerciālu zvejas darbību laikā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
bioloģiskos paraugus vāc tikai no dzīvniekiem, kas zvejas rīku izcelšanas brīdī jau ir miruši;
bioloģiskos paraugus vāc saskaņā ar pētniecības projektu, kas paziņots ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai un izstrādāts, ņemot vērā minētās komitejas ieteiktās pētnieciskās prioritātes. Pētniecības projektā būtu jāiekļauj detalizēts dokuments, kurā apraksta projekta mērķi, metodoloģijas, kuras jāizmanto, ievācamo paraugu skaitu un veidu un paraugu ņemšanas laiku un apgabalu;
bioloģiskos paraugus patur uz kuģa tik ilgi, līdz kuģis ienāk ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī; un
visiem paraugiem, kas ievākti saskaņā ar šo pantu, līdz pat galīgajai izkraušanas ostai jābūt pievienotai karoga dalībvalsts izdotai atļaujai vai – fraktētu kuģu gadījumā – fraktētājas Puses un karoga dalībvalsts izdotai atļaujai. Šādus paraugus un citas paraugu veidā ievāktas haizivju īpatņu daļas nelaiž tirgū un nepārdod.
VI NODAĻA
Jūrasputni
38. pants
Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā starp 20° un 25° dienvidu platuma paralēlēm
Kuģus zvejai ar āķu jedām, kuri veic specializēto zobenzivju zveju un izmanto monopavediena āķu jedas, atbrīvo no 1., 2., un 3. punkta prasībām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
āķu jedas ievieto naktī, ar nakti saprotot laikposmu starp jūras krēslas/ausmas laikiem, kādi attiecībā uz zvejas ģeogrāfisko pozīciju minēti krēslas/ausmas astronomiskajā gadagrāmatā; un
izmanto vismaz 60 g smagu atsvaru ar griezuli, kas novietots ne tālāk kā 3 metri no āķa, lai šādi panāktu optimālu grimšanas ātrumu;
Kuģu karoga dalībvalstis, uz kurām attiecas šā punkta pirmajā daļā minētais atbrīvojums, informē Komisiju par zinātniskajiem konstatējumiem, kurus izdarījuši uz minētajiem kuģiem esošie novērotāji.
39. pants
Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā uz dienvidiem no 25° dienvidu platuma paralēles
Āķu jedu zvejas kuģi izmanto vismaz divus no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem saskaņā ar V pielikuma prasībām un papildu vadlīnijām:
zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu;
putnu atbaidīšanas auklas;
auklu noslogošana.
40. pants
Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūrasputniem
VII NODAĻA
Jūras bruņrupuči
41. pants
Vispārīgi noteikumi par jūras bruņrupučiem
Dalībvalstis pieprasa, lai to karoga kuģi, kas zvejo ar seklās ievietošanas āķu jedām:
izmanto tikai lielus apaļus āķus;
par ēsmu izmanto tikai zivis, vai
izmanto citus pasākumus, kurus ICCAT ir izskatījusi, atzinusi par efektīviem un apstiprinājusi kā tādus, ar kuriem varētu samazināt jūras bruņurupuču mijiedarbības īpatsvaru zvejā ar seklās ievietošanas āķu jedām.
Dalībvalstis:
nodrošina, ka pēc iespējas samazina un likvidē mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem, ja saskare ar jūras bruņurupučiem ir dokumentēta un paziņota ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai, izmantojot vai turpinot izmantot vismaz vienu no šādiem piezvejas mazināšanas pasākumiem:
alternatīvi vai jauni zvejas rīku veidi un zvejas rīku modifikācijas;
laika-teritorijas zvejas ierobežojumi un zvejas liegumi gadījumos, kad pastāv lielāks mijiedarbības ar jūras bruņurupučiem risks;
efektīva statiskā tīkla zvejas rīku marķēšana, kas ļauj tos noteikt jūras bruņurupučiem, piemēram, tīkla krāsu, gaismas pasīvo atstarotāju, biezāka auklas diametra, korķu vai citu materiālu tīklā izmantošana;
izmaiņas zvejas uzvedībā un stratēģijā (piemēram, samazināts iemērkšanas laiks u. c.);
pieprasa saviem karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu:
pēc iespējas izvairīties ar riņķvadu apņemt jūras bruņurupučus;
atbrīvo ar riņķvadu apņemtos vai iepinušos jūras bruņrupučus, tostarp no ZPI, ja iespējams; un
nodrošināt, ka ZPI, kas izvietotas saskaņā ar X pielikumu, efektīvi novērš jūras bruņurupuču sapīšanās riskus;
veic visus saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu jūras bruņurupuču drošu atbrīvošanu veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas iespējamību, pieprasot, lai:
uz to karoga kuģiem zvejai ar riņķvadiem un āķu jedām un to karoga cita tipa kuģiem, kas izmanto zvejas rīkus, kuros var iepīties jūras bruņurupuči, ir atāķētāji, auklu pārgriešanas rīki un grozu pacēlāji vai iegremdējami tīkli, atbilstīgi katram zvejas rīku veidam un saskaņā ar paraugpraksi attiecībā uz apiešanos ar jūras bruņurupučiem un to atbrīvošanu, kas izklāstīta FAO Vadlīnijās par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas operāciju laikā (2009) (“FAO vadlīnijas”);
šā apakšpunkta i) punktā minēto kuģu īpašnieki, operatori un apkalpes locekļi, kā arī visi novērotāji uz kuģa izmanto minētajā punktā norādīto aprīkojumu saskaņā ar VI pielikumā izklāstīto drošas apiešanās un atbrīvošanas praksi attiecībā uz jūras bruņurupučiem un atbilstīgi FAO vadlīnijām;
šā apakšpunkta i) punktā minēto kuģu īpašnieki, operatori un apkalpes locekļi tiek mudināti saņemt apmācību minētajā punktā norādītā aprīkojuma izmantošanā;
pieprasa, lai to zvejnieki uz kuģiem, kas veic ICCAT Konvencijas aptverto sugu specializēto zveju, ja praktiski iespējams, pēc iespējas drīz nogādā uz kuģa visus sagūstītos jūras bruņurupučus, kas ir komatozi vai neaktīvi, un veicina to atveseļošanu, tostarp veicot tiem reanimāciju saskaņā ar VI pielikuma C iedaļu, pirms to atlaišanas ūdenī;
nodrošina, ka zvejnieki pārzina un izmanto pienācīgas ietekmējuma mazināšanas un apiešanās metodes, kā izklāstīts VI pielikumā.
Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, ja uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 15 metri, ārkārtēji drošības apsvērumi varētu liegt atrasties novērotājam, dalībvalsts var izmantot alternatīvu zinātniskā monitoringa pieeju, kas ļauj vākt datus, kuri ir līdzvērtīgi šajā regulā norādītajiem datiem, un nodrošina norādītajai klātbūtnei pielīdzināmu analogu. Alternatīvās pieejas, pirms tās tiek īstenotas saskaņā ar šo daļu, ikgadējā sanāksmē apstiprina ICCAT.
Vidusjūrā:
panta 2.a punktu nepiemēro;
panta 4. un 5. punktu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.
42. pants
Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūras bruņrupučiem
Dalībvalstis savāc un katru gadu līdz 30. jūnijam nodod Komisijai informāciju par tādiem atgadījumiem uz to kuģiem ICCAT zvejniecībās (norādot zvejas rīku tipu), kuros iesaistītas to flotes un jūras bruņrupuči. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šī informācija ietver:
nozvejas apjomu, zvejas rīku parametrus, laiku un vietu, mērķsugas un beigu iznākumu (t. i., izmests miris vai atbrīvots dzīvs);
atgadījumu sadalījumu pa jūras bruņrupuču sugām; un
to, kā notikusi uzķeršanās uz āķa vai sapīšanās (tostarp ZPI), ēsmas tipu, āķu izmēru un tipu un dzīvnieka izmēru.
III SADAĻA
KOPĒJIE KONTROLES PASĀKUMI
I NODAĻA
Atļaujas
44. pants
ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs
44.a pants
Kuģu satelītnovērošanas sistēma
Ja zvejas kuģi ir aprīkoti ar satelītlokalizācijas iekārtām saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka to karoga zvejas kuģu satelītlokalizācijas iekārtas darbojas pastāvīgi un nepārtraukti un ka informācija tiek vākta un pārraidīta dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz reizi stundā par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un vismaz reizi 2 stundās par visiem pārējiem kuģiem, kas veic ICCAT sugu specializēto zveju.
Ja uz Savienības zvejas kuģa uzstādītā satelītlokalizācijas iekārta ir tehniski bojāta vai nedarbojas, to salabo vai nomaina pēc iespējas drīz un katrā ziņā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no notikuma brīža, ja vien kuģis vairs nedarbojas ICCAT konvencijas apgabalā. Savienības zvejas kuģi neuzsāk zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas iekārta nav salabota vai nomainīta.
II NODAĻA
Fraktēšana
45. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz fraktēšanas līgumiem, kas nav berbouta fraktēšanas līgumi un ir noslēgti starp Savienības un Pušu nozvejotājkuģiem, ja attiecīgie Savienības nozvejotājkuģi nemaina karogu.
46. pants
Vispārīgi noteikumi
Ar Pusi noslēgtā fraktēšanas līgumā Savienības nozvejotājkuģiem ir atļauts būt vienīgi fraktētajiem kuģiem, ievērojot šādus nosacījumus:
fraktētajiem kuģiem ir zvejas atļauja, ko izdevusi fraktējošā Puse, un tie nav ICCAT NNN zvejas kuģu sarakstā;
fraktētajiem kuģiem nav atļauts vienlaikus zvejot saskaņā ar vairāk nekā vienu fraktēšanas līgumu;
fraktēto kuģu nozvejas izkrauj tikai fraktējošo Pušu ostās, ja vien fraktēšanas līgumā nav noteikts citādi;
valsts, kurā kuģa fraktētāja sabiedrība likumīgi veic uzņēmējdarbību, ir fraktējošā Puse.
47. pants
Paziņošana
III NODAĻA
Nozveju kontrole
48. pants
Kvotu un ar minimālo izmēru saistīto prasību ievērošana
49. pants
Nozvejas paraugu ņemšana
50. pants
Nozvejas un zvejas piepūles paziņošana
Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (I uzdevuma dati):
informācija par savas flotes parametriem par iepriekšējo gadu;
aplēses par ICCAT sugu gada nominālās nozvejas datiem (tostarp piezvejas un izmetumu datiem) par iepriekšējo gadu.
Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (II uzdevuma dati) par ICCAT sugām:
nozvejas un zvejas intensitātes dati par iepriekšējo gadu, norādot sīku sadalījumu pēc laika un telpas parametriem; šie dati ietver aplēses par izmetumiem un atbrīvojumiem un rāda zivju stāvokli (nedzīvas vai dzīvas);
jebkādi to rīcībā esoši dati par nozveju, kas iepriekšējā gadā gūta atpūtas zvejā.
IV NODAĻA
Pārkraušana citā kuģī
51. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz šādām pārkraušanas darbībām:
citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ICCAT konvencijas apgabalā un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām; un
citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ārpus ICCAT konvencijas apgabala un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām, ja visu šo sugu nozveja ir gūta ICCAT konvencijas apgabalā.
52. pants
Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā
53. pants
Jūrā notiekoša pārkraušana citā kuģī
Ar pārkraušanu citā kuģī saistītās darbības, kuras jūrā veic lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, notiek saskaņā ar 54.–60. pantu.
54. pants
ICCAT transportkuģu reģistrs
Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT izpildsekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:
55. pants
Atļauja lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic pārkrāvumus citā kuģī
Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT sekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:
56. pants
Iepriekšēja atļauja jūrā notiekošai pārkraušanai citā kuģī
Lai saņemtu iepriekšējās atļaujas, kas minētas 1. un 2. punktā, ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojoša lielizmēra kuģa kapteinis vai īpašnieks vismaz 24 stundas pirms paredzētās pārkraušanas citā kuģī paziņo savas karoga dalībvalsts iestādēm un piekrastes Pusei šādu informāciju:
ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošā lielizmēra kuģa vārds un kuģa numurs ICCAT reģistrā, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī;
transportkuģa vārds un numurs ICCAT transportkuģu reģistrā;
citā kuģī pārkraujamais produkts, norādot sugu, ja zināma, un, ja iespējams, krājumu;
citā kuģī pārkraujamo ICCAT sugu zivju daudzumi, ja iespējams, norādot krājumu;
citā kuģī pārkraujamo citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;
citā kuģī pārkraušanas datums un vieta;
katras sugas un – attiecīgā gadījumā – katra krājuma nozveju ģeogrāfiskā atrašanās vieta atbilstīgi ICCAT statistikas apgabaliem.
57. pants
ICCAT deklarācija par pārkraušanu citā kuģī
58. pants
ICCAT reģionālo novērotāju programma attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī
58.a pants
Novērotāju veselība un drošība ICCAT reģionālo novērotāju programmā attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī
Dalībvalstis nodrošina, ka katrs to karoga kuģis, uz kura atrodas ICCAT reģionālais novērotājs, visā ikviena reisa laikā ir aprīkots ar atbilstošu drošības aprīkojumu, tostarp šādu aprīkojumu:
drošības plosts, kura nestspēja ir pietiekama, lai uzņemtu visus uz kuģa esošos cilvēkus, un kuram ir inspekcijas sertifikāts, kas ir derīgs visu novērotāja izvietošanas laiku;
attiecīgiem starptautiskiem standartiem atbilstošas glābšanas vestes vai izdzīvošanai ekstremālos apstākļos paredzēti tērpi, kuru pietiek visiem cilvēkiem uz kuģa; un
pareizi reģistrēta avārijas vietu norādoša radiobāka (EPIRB) un meklēšanas un glābšanas transponders (SART), kura derīguma termiņš nebeidzas līdz brīdim, kad ir beigusies novērotāja izvietošana.
59. pants
Ziņošanas pienākumi
Citā kuģī pārkrāvušo ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošu lielizmēra kuģu karoga dalībvalsts un pārkrāvumu saņēmušo transportkuģu karoga dalībvalsts līdz katra gada 15. augustam Komisijai nodod šādu informāciju par iepriekšējo gadu:
iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie ICCAT sugu nozveju daudzumi, norādot sugu un, ja iespējams, krājumu;
iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;
to lielizmēra kuģu saraksts, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un iepriekšējā gadā ir veikuši pārkrāvumus citā kuģī;
visaptverošs novērtējuma ziņojums par ICCAT reģionālo novērotāju sniegto ziņojumu saturu un secinājumiem, kas bijuši norīkoti darbam uz transportkuģiem, kuri saņēmuši pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām.
60. pants
Paziņoto datu konsekvence
Ja lielizmēra kuģis zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un jūrā ir bijis iesaistīts pārkraušanā citā kuģī, šā kuģa karoga dalībvalsts – vajadzības gadījumā kopīgi ar izkraušanas valsti – izvērtē informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, lai tādējādi nodrošinātu datu konsekvenci attiecībā uz katra kuģa paziņotajām nozvejām, pārkrāvumiem citā kuģī un izkrāvumiem. Minēto verifikāciju veic tādā veidā, lai nodrošinātu to, ka kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības ir pēc iespējas mazas un ka tiek novērsta zivju kvalitātes pasliktināšanās.
V NODAĻA
Zinātnisko novērotāju programmas
61. pants
Savas valsts zinātnisko novērotāju programmu izveide
Dalībvalstis izveido savas valsts zinātnisko novērotāju programmas, kuras nodrošina:
vismaz 5 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur, veicot ICCAT sugu specializēto zveju, zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem, laivām zvejai ar ēsmu, zivju krātiņveida lamatām, žaunu tīkliem un traļiem;
uz fraktētajiem kuģiem, atkāpjoties no a) apakšpunkta prasībām, vismaz 10 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu;
reprezentatīvu flotes darbības aptvērumu laika un telpas izteiksmē, lai šādi nodrošinātu datu pietiekamību un atbilstību, ņemot vērā flotu un zvejniecību parametrus;
datu vākšanu par visiem zvejas darbības aspektiem, tostarp nozveju, kā norādīts 63. panta 1. punktā.
Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto novērotāju klātbūtnes procentu aprēķina šādi:
zvejniecībās, kur zvejo ar riņķvadu, – pēc zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;
zvejniecībās, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, – pēc zvejas dienu, zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;
zvejniecībās, kur izmanto laivas zvejai ar ēsmu un zivju krātiņveida lamatas, – pēc zvejas dienu skaita;
zvejniecībās, kur zvejo ar žaunu tīkliem, – pēc zvejas stundu vai dienu skaita; un
zvejniecībās, kur zvejo ar traļiem, – pēc zvejas rīku izcelšanas reižu vai zvejas dienu skaita.
62. pants
Zinātnisko novērotāju kvalifikācija
Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji pirms to izvietošanas ir saņēmuši vajadzīgo apmācību, ir pietiekami kvalificēti un ir apstiprināti. Novērotāju kvalifikācija ir šāda:
pietiekamas zināšanas un pieredze, kas ļauj noteikt sugas un savākt informāciju par dažādām zvejas rīku konfigurācijām;
pietiekamas zināšanas par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;
spēja novērot un precīzi reģistrēt datus, kas jāvāc saskaņā ar programmu;
spēja ievākt bioloģiskos paraugus;
novērotājs nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes loceklis; un
novērotājs nav novērojamajai zvejniecībai piederīgas zvejas kuģu sabiedrības darbinieks.
63. pants
Zinātnisko novērotāju pienākumi
Katra dalībvalsts pieprasa novērotājiem veikt jo īpaši šādus uzdevumus:
reģistrēt novērotā kuģa zvejas darbību un ziņot par to; tas ietver vismaz šādus elementus:
datu vākšana, kā arī mērķsugas nozveju, piezvejas un izmetumu (arī haizivju, jūras bruņurupuču, jūras zīdītāju un jūrasputnu) kopējā apjoma noteikšana, izmērsastāva aplēšana vai mērīšana (ja iespējams), beigu iznākuma noteikšana (t. i., paturētas uz kuģa, izmestas nedzīvas vai atbrīvotas dzīvas) un bioloģisko paraugu vākšana dzīves cikla pētījumiem (piemēram, gonādas, otolīti, dzelkšņi, zvīņas);
informācija par visām atrastajām iezīmējuma zīmēm;
informācija par zvejas operāciju, arī nozvejas vietu (ģeogrāfiskais platums un garums), informācija par zvejas piepūli (piemēram, zvejas rīku ievietošanas reižu skaits, āķu skaits), katras zvejas operācijas datums, arī zvejas darbības sākuma un beigu laiks (attiecīgā gadījumā), zivju pievilināšanas objektu, arī ZPI, izmantošana, atbrīvoto dzīvnieku vispārējais stāvoklis, kas attiecas uz izdzīvotības rādītājiem (t. i., nedzīvi vai dzīvi, ievainoti);
novērot un reģistrēt tādu mazināšanas pasākumu izmantošanu, kuru mērķis ir samazināt nejaušu nozveju, un citu relevantu informāciju;
ciktāl iespējams, novērot vides apstākļus un ziņot par tiem (piemēram, jūras virsas stāvoklis, klimats, hidroloģiskie parametri);
novērot ZPI un ziņot par tām saskaņā ar ICCAT reģionālo novērotāju programmu, kas pieņemta tropisko tunzivju saglabāšanas un pārvaldības daudzgadu programmas ietvaros; un
veikt citus zinātniskus uzdevumus, ko ieteikusi ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja un par ko vienojusies Komisija.
Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji:
netraucē kuģa elektronisko iekārtu darbību;
ir iepazinušies ar kuģa ārkārtas procedūrām, arī zina, kur atrodas glābšanas plosti, ugunsdzēsības aparāti un pirmās palīdzības aptieciņas;
vajadzības gadījumā sazinās ar kapteini par attiecīgajiem novērošanas jautājumiem un uzdevumiem;
nekavē vai netraucē zvejas darbības un kuģa normālu darbību;
piedalās informācijas sesijās ar attiecīgajiem pārstāvjiem no zinātniskā institūta vai vietējās iestādes, kas atbildīga par novērotāju programmas īstenošanu.
Tā kuģa kapteinis, uz kuru ir norīkots novērotājs:
nodrošina pienācīgu piekļuvi kuģim un tā darbībām;
ļauj novērotājam efektīvi pildīt novērotāja uzdevumus, arī:
nodrošinādams pienācīgu piekļuvi kuģa zvejas rīkiem, dokumentiem (t. sk. elektroniski un papīra formā sagatavotiem kuģa žurnāliem) un nozvejai;
esot gatavs jebkurā laikā sazināties ar zinātniskā institūta vai vietējās iestādes attiecīgajiem pārstāvjiem;
nodrošinādams pienācīgu piekļuvi ar zveju saistītām elektroniskām un citām iekārtām, arī:
nodrošinādams, ka neviens uz novērotā kuģa neveic nesankcionētas darbības ar novērotāja iekārtām vai dokumentiem un neiznīcina tos, netraucē, nekavē vai kā citādi nevajadzīgi neliedz novērotājam pildīt novērotāja uzdevumus;
nodrošina novērotājiem izmitināšanu, kura ietver apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās un medicīniskās iekārtas, kas ir tādas pašas kā virsniekiem;
nodrošina novērotājam novērotāja uzdevumu veikšanai piemērotu vietu uz komandtilta vai stūresmājā, kā arī vietu uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.
Katra dalībvalsts:
to karoga kuģiem prasa, lai ICCAT sugu zvejošanas laikā zinātniskais novērotājs uz tiem atrastos saskaņā ar šo regulu;
uzrauga novērotāju drošību;
ja iespējams, attiecīgos gadījumos mudina zinātnisko institūtu vai vietējo iestādi vienoties ar citu dalībvalstu vai Pušu zinātniskajiem institūtiem vai vietējām iestādēm par savstarpēju apmainīšanos ar novērotāja ziņojumiem un datiem;
savā gada ziņojumā Komisijas un ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas vajadzībām sniedz īpašu informāciju par ICCAT Ieteikuma 16-14 īstenošanu, un tā ietver:
ziņas par zinātnisko novērotāju programmu struktūru un izstrādi, inter alia:
uzraudzīto kuģu skaitu, sasniegto novērotāju klātbūtnes līmeni katrā zvejniecībā un katram zvejas rīku tipam un ziņas par minēto klātbūtnes līmeņu aprēķināšanas metodi;
pēc d) apakšpunkta i) punktā prasītās informācijas sākotnējās iesniegšanas savos gada ziņojumos ziņo par novērotāju programmu struktūras un izstrādes izmaiņām, ja tādas ir; un turpina katru gadu iesniegt Komisijai informāciju, kas prasīta, ievērojot d) apakšpunkta ii) punktu;
katru gadu, izmantojot norādītos elektroniskos formātus, ko izstrādājusi ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja, un ievērojot procedūras, kas ieviestas saistībā ar citām datu ziņošanas prasībām, un vietējas konfidencialitātes prasības, sniedz minētajai komitejai informāciju, kas ievākta ar vietējo novērotāju programmu starpniecību un paredzēta Komisijas vajadzībām, jo īpaši krājuma novērtēšanai un citiem zinātniskiem mērķiem;
nodrošina, ka novērotāji, pildot 1. un 2. punktā minētos uzdevumus, īsteno stingrus datu vākšanas protokolus, kuros, ja vajadzīgs un pamatoti, izmanto fotoattēlus.
64. pants
Savāktās informācijas iesniegšana
Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju, kas savākta saskaņā ar savas valsts zinātnisko novērotāju programmām. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.
VI NODAĻA
Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās
65. pants
Ziņošanas pienākumi attiecībā uz apstiprinātajām ostām un kontaktpunktiem
Dalībvalstis, kas vēlas atvērt savas ostas trešās valsts zvejas kuģiem, uz kuriem ir ICCAT sugu zivis vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostas teritorijā:
izraugās ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu;
izraugās kontaktpunktu, kuram nosūtāms iepriekšējs paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantu;
izraugās kontaktpunktu, kuram pārraidāmi ostā veiktās inspekcijas ziņojumi saskaņā ar šīs regulas 66. pantu.
66. pants
Ziņošanas pienākumi attiecībā uz inspekcijām ostā
VII NODAĻA
Izpilde
66.a pants
Kuģu pamanīšana
Pamanījusi kuģi saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts (“pamanītāja dalībvalsts”) bez liekas kavēšanās par to paziņo pamanītā kuģa karoga dalībvalsts vai Puses vai karoga valsts, kas nav Puse, attiecīgajām iestādēm un iesniedz tām visus uzņemtos kuģa attēlus, un:
ja pamanītais kuģis kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, karoga dalībvalsts bez liekas kavēšanās veic pienācīgas darbības attiecībā uz konkrēto kuģi; gan pamanītāja dalībvalsts, gan pamanītā kuģa karoga dalībvalsts sniedz Komisijai un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA) informāciju par pamanīšanu, arī detalizētu informāciju par jebkādām veiktajām turpmākajām darbībām;
ja pamanītais kuģis kuģo ar citas Puses vai valsts, kas nav Puse, karogu vai tam ir nenoteikts karogs, vai tam nav valstspiederības, pamanītāja dalībvalsts bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai un EFCA visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar kuģa pamanīšanu; informāciju par kuģa pamanīšanu Komisija attiecīgi pārsūta ICCAT sekretariātam.
67. pants
Dalībvalstu paziņotie iespējamie pārkāpumi
68. pants
ICCAT NNN saraksta projekts
Dalībvalstis cieši uzrauga ICCAT izveidotā un ICCAT izpildsekretāra izplatītā NNN saraksta projektā iekļautos kuģus, lai sekotu līdzi šo kuģu darbībām un atklātu iespējamu kuģa vārda, karoga vai reģistrētā īpašnieka maiņu.
69. pants
ICCAT izpildsekretāra paziņotās iespējamās neatbilstības
69.a pants
NNN zvejas kuģi
Dalībvalstis nodrošina, ka ICAAT NNN sarakstā iekļautajiem kuģiem nav atļauts izkraut, pārkraut citā kuģī, atkārtoti uzpildīt degvielu, atkārtoti piegādāt vai iesaistīties citos komerciālos darījumos.
70. pants
Puses paziņotie iespējamie pārkāpumi
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
71. pants
Gada ziņojums
72. pants
Konfidencialitāte
Datus, kas saistībā ar šo regulu ir savākti un ar kuriem ir veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.
73. pants
Grozīšanas kārtība
Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos īstenotu spēkā esošo ICCAT ieteikumu grozījumus, kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz ICCAT ieteikumos norādīto, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 74. pantu nolūkā grozīt turpmāk uzskaitītos šīs regulas elementus:
I–X pielikums;
5.a pantā noteiktie tropisko tunzivju zvejā piemērojamie kapacitātes ierobežojumi, kas saistīti ar minētā panta 2. punktā minētā gada zvejas un kapacitātes pārvaldības plāna paziņošanu, kā arī minētā panta 3. punktā minēto atbalsta kuģu skaits;
termiņi, kas noteikti 7. panta 1. punktā, 8. pantā, 9. panta 1. punktā, 14. panta 1. punktā, 18. pantā, 20. panta 2., 3. un 4. punktā, 22. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā, 26. panta 1. un 3. punktā, 40. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 44. panta 3. punktā, 47. panta 2. punktā, 48. panta 1. un 2. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 56. panta 3. punktā, 57. panta 1., 2. un 3. punktā, 59. panta 1. un 2. punktā, 64. pantā, 65. panta 2. punktā, 66. panta 1. un 2. punktā, 67. panta 1. un 2. punktā, 69. panta 2. punktā, 70. panta 2., 3. un 5. punktā un 71. panta 1. punktā;
lielacu tunzivs gada pārnese saskaņā ar 8.a pantu;
10. panta 1. un 2. punktā noteiktās prasības, kas piemērojamas ZPI;
atsauces uz ICCAT ieteikumiem, kas minēti 10. panta 2. punktā, 28. pantā, 27. panta 3. punktā, 29.b panta 2. un 3. punktā, 36.a panta 2. punktā, 58.a panta 2. un 4. punktā, 63. panta 4. punkta d) apakšpunktā un 66.a panta 2. punktā;
minimālā novērotāju klātbūtne saskaņā ar 14. panta 2. punktu;
to Savienības nozvejotājkuģu skaita, kas veic Ziemeļatlantijas krājuma garspuru tunzivs specializēto zveju, ierobežojumi saskaņā ar 17. pantu;
Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma garspuru tunzivs gada pārnese saskaņā ar 17.b pantu;
Ziemeļatlantijas krājuma zobenzivs pārvaldības plāni saskaņā ar 18. pantu;
Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma zobenzivs gada pārnese saskaņā ar 18.b pantu;
minimālie izmēri, kas noteikti 19. panta 1. un 2. punktā, 24. panta 2. punktā un 29. panta 2. un 3. punktā;
pielaides, kas noteiktas 19. panta 2. un 3. punktā, 21. pantā un 24. panta 3. punktā;
āķu un āķu jedu tehniskās specifikācijas, kas noteiktas 25. pantā un 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā;
zinātnisko novērotāju klātbūtne, kas noteikta 29. panta 1. punktā un 61. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;
tās informācijas un datu tips, kas paredzēti 11. panta 1., 2. un 3. punktā, 12. pantā, 20. panta 2. punktā, 26. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 4. punktā, 56. panta 3. punktā un 59. panta 1. punktā;
reāli pielietoto boju maksimālais skaits, kas noteikts 9. panta 4. punktā;
41. pantā noteiktās prasības, kas jāizpilda, lai maksimāli palielinātu jūras bruņrupuču izdzīvošanas iespējas;
klātbūtnes procenta aprēķināšana saskaņā ar 61. panta 2. punktu.
74. pants
Deleģēšanas īstenošana
75. pants
Komiteju procedūra
76. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001
Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4., 5., 6., 6.a, 7, 8.a, 8.b, 8.c, 9., 9.a un 10. līdz 19. pantu svītro.
77. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1984/2003
Regulu (EK) Nr. 1984/2003 groza šādi:
regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:
“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri vai lielāks;
“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir 24 metri vai lielāks.”;
regulas 4. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“c) ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir pieņemams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;
regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“c) ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir validējams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;
regulas 2. nodaļai pievieno šādu iedaļu:
Prasības, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz produktiem, kurus ICCAT konvencijas apgabalā pārkrauj citā kuģī
7.a pants
Statistikas dokumenti un ziņošana
78. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007
Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 1. punktu, II sadaļu un II, III un IV pielikumu svītro.
79. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
ICCAT sugas
Dzimta |
Nosaukums latīņu valodā |
Nosaukums latviešu valodā |
Scombridae |
Acanthocybium solandri |
Vahū |
Allothunnus fallai |
Slaidā tunzivs |
|
Auxis rochei |
Makreļtunzivs |
|
Auxis thazard |
Fregates tunzivs |
|
Euthynnus alletteratus |
Mazā tunzivs |
|
Gasterochisma melampus |
Tauriņmakrele |
|
Katsuwonus pelamis |
Svītrainā tunzivs |
|
Orcynopsis unicolor |
Vienkrāsas pelamīda |
|
Sarda sarda |
Atlantijas pelamīda |
|
Scomberomorus brasiliensis |
Brazīlijas makrele |
|
Scomberomorus cavalla |
Karaliskā makrele |
|
Scomberomorus maculatus |
Plankumainā makrele |
|
Scomberomorus regalis |
Rietumatlantijas makrele |
|
Scomberomorus tritor |
Rietumāfrikas makrele |
|
Thunnus alalunga |
Garspuru tunzivs |
|
Thunnus albacares |
Dzeltenspuru tunzivs |
|
Thunnus atlanticus |
Melnspuru tunzivs |
|
Thunnus maccoyii |
Dienvidu tunzivs |
|
Thunnus obesus |
Lielacu tunzivs |
|
Thunnus thynnus |
Zilā tunzivs |
|
Istiophoridae |
Istiophorus albicans |
Atlantijas buruzivs |
Makaira indica |
Melnais marlīns |
|
Makaira nigricans |
Atlantijas zilais marlīns |
|
Tetrapturus albidus |
Baltais marlīns |
|
Tetrapturus belone |
Vidusjūras marlīns |
|
Tetrapturus georgii |
Apaļzvīņu marlīns |
|
Tetrapturus pfluegeri |
Garknābja marlīns |
|
Xiphiidae |
Xiphias gladius |
Zobenzivs |
Alopiidae |
Alopias superciliosus |
Lielacu lapshaizivs |
Alopias vulpinus |
Lapshaizivs |
|
Carcharhinidae |
Carcharhinus falciformis |
Zīdainā haizivs |
Carcharhinus galapagensis |
Galapagu haizivs |
|
Carcharhinus longimanus |
Okeāna baltspuru haizivs |
|
Prionace glauca |
Zilā haizivs |
|
Lamnidae |
Carcharodon carcharias |
Baltā haizivs |
Isurus oxyrinchus |
Īsspuru mako |
|
Isurus paucus |
Garspuru mako |
|
Lamna nasus |
Siļķu haizivs |
|
Sphyrnidae |
Sphyrna lewini |
Robainā āmurzivs |
Sphyrna mokarran |
Lielā āmurhaizivs |
|
Sphyrna zygaena |
Parastā āmurhaizivs |
|
Rhincodontidae |
Rhincodon typus |
Vaļhaizivs |
Pseudocarchariidae |
Pseudocarcharias kamoharai |
Krokodilhaizivs |
Cetorhinidae |
Cetorhinus maximus |
Milzu haizivs |
Dasyatidae |
Pteroplatytrygon violacea |
Pelaģiskā dzeloņraja |
Mobulidae |
Manta alfredi |
Nav (1) |
Manta birostris |
Divragainā velnraja |
|
Mobula hypostoma |
Mazā velnraja |
|
Mobula japonica |
Nav (1) |
|
Mobula mobular |
Lielā velnraja |
|
Mobula tarapacana |
Čīles velnraja |
|
Mobula thurstoni |
Gludastes velnraja |
|
(1)
Vispārpieņemtais nosaukums nav pieejams. |
II PIELIKUMS
ZIVJU PIEVILINĀŠANAS IERĪCES (ZPI) PĀRVALDĪBAS PLĀNU SAGATAVOŠANAS VADLĪNIJAS
ZPI pārvaldības plānā attiecībā uz Pušu flotēm, ko veido kuģi zvejai ar riņķvadu un laivas zvejai ar ēsmu, ir jāietver šāda informācija:
Apraksts
ZPI tips: NZPI = noenkurota ZPI; DZPI = dreifējoša ZPI
Signāluguņu/boju tips
Izvietojamo ZPI maksimālais skaits (katram riņķvadam un pa ZPI tipiem)
Minimālais attālums starp NZPI
Nejaušas piezvejas samazināšanas un izmantošanas politika
Apsvērumi par mijiedarbību ar citu tipu zvejas rīkiem
“ZPI īpašumtiesību” paziņojums vai izklāsts;
Institucionālā kārtība
Iestāžu pienākumi attiecībā uz ZPI pārvaldības plānu
Pieteikšanās procedūras ZPI izvietošanas apstiprinājuma saņemšanai
Kuģu īpašnieku un kapteiņu pienākumi attiecībā uz ZPI izvietošanu un izmantošanu
ZPI aizstāšanas politika
Papildu ziņošanas pienākumi, kas nav paredzēti šajā regulā
Konfliktu risināšanas politika attiecībā uz ZPI
Ziņas par visiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai periodiem, piemēram, teritoriālie ūdeņi, kuģošanas ceļi, nerūpniecisko zvejniecību tuvums u. c.;
ZPI uzbūves specifikācijas un prasības
ZPI konstrukcijas parametri (apraksts)
Apgaismojuma prasības
Radiolokācijas atstarotājs
Redzamības attālums
ZPI marķējums un identifikators
Radioboju marķējums un identifikators (sērijas numuru prasība)
Ar eholoti aprīkoto boju marķējums un identifikators (sērijas numuru prasība)
Satelītuztvērēji
Veiktie pētījumi par bionoārdāmām ZPI
ZPI zaudēšanas vai pamešanas novēršana
ZPI savākšanas pārvaldība;
ZPI pārvaldības plāna piemērošanas periods;
ZPI pārvaldības plāna īstenošanas uzraudzības un pārskatīšanas līdzekļi.
III PIELIKUMS
KATRĀ CETURKSNĪ IZVIETOTO ZPI SARAKSTS
ZPI identifikators |
ZPI un elektroniskās iekārtas tips |
ZPI konstrukcijas parametri |
Novērošana |
|||||
ZPI marķējums |
Saistīto signāluguņu identifikācija |
ZPI tips |
Saistīto signāluguņu un/vai elektronisko ierīču tips |
ZPI peldošā daļa |
ZPI iekārtā zemūdens struktūra |
|||
Izmēri |
Materiāli |
Izmēri |
Materiāli |
|||||
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
(1)
Ja ZPI marķējums un saistīto signāluguņu identifikācija nav salasāma vai tās nav vispār, norādīt to un sniegt visu pieejamo informāciju, kas var palīdzēt identificēt ZPI īpašnieku.
(2)
Noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI vai mākslīga dreifējoša ZPI.
(3)
Piemēram, GPS, lote u. c. Ja ZPI nav saistīta ne ar vienu elektronisku ierīci, norādīt, ka šādas iekārtas nav.
(4)
Piemēram, platums, garums, augstums, dziļums, linuma acs izmēri u. c.
(5)
Norādīt struktūras un pārklājuma materiālu un to, vai tas ir bionoārdāms.
(6)
Piemēram, tīkli, virves, palmu lapas u. c. Norādīt materiāla iepītspēju un/vai bionoārdāmību.
(7)
Šajā iedaļā norāda apgaismojuma specifikācijas, radiolokācijas atstarotājus un redzamības attālumus. |
IV PIELIKUMS
NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS ZVEJO TROPISKĀS TUNZIVIS ĢEOGRĀFISKAJOS APGABALOS, KUROS AIZLIEGTS ZVEJOT NOTEIKTĀ LAIKĀ UN APGABALĀ
1. Lai veiktu savus uzdevumus, novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:
2. Novērotāji nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes locekļi, un tie:
ir kādas Puses valsts valstspiederīgie;
ir spējīgi pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;
patlaban ir bez finansiālām vai labuma gūšanas interesēm tropisko tunzivju zvejniecībā.
Novērotāja uzdevumi
3. Novērotāja uzdevumi ir šādi:
uzraudzīt zvejas kuģu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT komisija.
Novērotājs darbojas šādi:
reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;
novēro un novērtē nozvejas un verificē zvejas žurnālā veiktos ierakstus;
pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;
verificē kuģa pozīciju zvejošanas darbību laikā;
pēc ICCAT pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādījumiem;
pienācīgi ievērojot novērotāja drošību, nekavējoties ziņo par visām ar ZPI saistītajām zvejas darbībām, kuras kuģis veicis 11. pantā norādītajā apgabalā un periodā;
sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar 3. punktu savākto informāciju, un dod kapteinim iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju.
4. Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un citā kuģī pārkraušanas darbībām, ko veic zvejas kuģi, novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par novērotāju.
5. Novērotāji ievēro tās karoga dalībvalsts normatīvo aktu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, uz kuru novērotājs ir norīkots.
6. Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un pienākumus, kas noteikti 7. punktā.
Karoga dalībvalsts pienākumi
7. Zvejas kuģu karoga dalībvalstu un zvejas kuģu kapteiņu pienākumi attiecībā uz novērotājiem jo īpaši ir šādi:
novērotājiem tiek dota piekļuve kuģa personālam, kā arī zvejas rīkiem un aprīkojumam;
lai atvieglotu 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, novērotājiem pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:
satelītnavigācijas iekārtas;
radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;
elektroniskie saziņas līdzekļi;
novērotājiem ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;
novērotājiem ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai; un
karoga dalībvalsts nodrošina to, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotājus viņu pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.
V PIELIKUMS
IETEKMĒJUMA MAZINĀŠANAS PASĀKUMU MINIMĀLIE TEHNISKIE STANDARTI
Ietekmes mazināšanas pasākumi |
Apraksts |
Specifikācija |
Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu |
Ievietošanu neveic laikā no jūras ausmas līdz jūras krēslai. Uztur minimālu klāja apgaismojumu |
Jūras krēslas un jūras ausmas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti astronomiskās gadagrāmatas (Nautical Almanac) tabulās. Minimālais klāja apgaismojums nedrīkst būt pretrunā ar minimālajiem drošības un navigācijas standartiem. |
Putnu atbaidīšanas auklas |
Putnu atbaidīšanas auklas izvieto āķu jedu ievietošanas laikā, lai atturētu putnus no pietuvošanās atzaru auklām. |
Kuģiem, kuru garums ir 35 m vai vairāk: — jāizvieto ne mazāk kā viena putnu atbaidīšanas aukla. Ja tas ir praktiski iespējams, uz kuģiem vēlams izmantot otru putnu atbaidīšanas kārti un auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums; abas putnu atbaidīšanas auklas būtu jāizvieto vienlaicīgi, pa vienai katrā ievietojamās jedas pusē, — putnu atbaidīšanas auklu garumam virs ūdens virsmas ir jābūt vismaz 100 m, — jāizmanto pietiekama garuma garās slokšņu virtenes, kas mierīgos apstākļos sniedzas līdz jūras virsmai, — garajām slokšņu virtenēm ir jābūt ne vairāk kā 5 m attālumā citai no citas. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 35 m: — jāizvieto ne mazāk kā viena putnu atbaidīšanas aukla, — garumam virs ūdens virsmas ir jābūt 75 m vai vairāk, — jāizmanto garas un/vai īsas slokšņu virtenes (bet kuru garums pārsniedz 1 m), kuras izvieto šādos attālumos: — — īsās: ne vairāk kā 2 m attālumā citu no citas, — garās: putnu atbaidīšanas auklas pirmajos 55 m – ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas. Vairāk norādījumu par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu ir sniegts turpmāk izklāstītajās Papildu vadlīnijās par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu. |
Auklu noslogošana |
Pirms ievietošanas ūdenī uz atzaru auklas jāizvieto gremdes |
1 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 45 g, vai 3,5 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 60 g, vai 4 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 98 g. |
PAPILDU VADLĪNIJAS PAR PUTNU ATBAIDĪŠANAS AUKLU KONSTRUKCIJU UN IZVIETOŠANU
Preambula
Putnu atbaidīšanas auklu izvietošanas minimālie tehniskie standarti ir atrodami iepriekš dotajā tabulā. Šīs papildu vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu sagatavot un īstenot putnu atbaidīšanas auklu izmantošanas noteikumus kuģiem zvejai ar āķu jedām. Kaut arī šīs vadlīnijas jau ir diezgan skaidri formulētas, ir vēlams eksperimentējot uzlabot putnu atbaidīšanas auklu efektivitāti, ievērojot iepriekš tabulā izklāstītās prasības. Vadlīnijās ņemti vērā mainīgi vides un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un lietderīgumu ēsmas pasargāšanā no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzami pastāvīgi uzlabojumi, tālab šīs vadlīnijas turpmāk pārskatīs.
Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija
1. Atbilstīga velkama ierīce, kas piestiprināta putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajai daļai, var uzlabot auklas nostiepumu virs ūdens.
2. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, vajadzētu būt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu.
3. Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu cilindrisku griezuli, lai mazinātu auklas sapīšanos.
4. Slokšņu virtenes būtu jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās jāpiestiprina pie putnu atbaidīšanas auklas, izmantojot izturīgu trīspusēju griezuli (kas arī mazina sapīšanos).
5. Katrai slokšņu virtenei jāsastāv no divām vai vairākām virknēm.
6. Katrs slokšņu virtenes pāris jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas uzglabāšanu.
Putnu atbaidīšanas auklu izvietošana
1. Aukla jāpiekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni septiņu metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā.
2. Ja kuģi izmanto tikai vienu putnu atbaidīšanas auklu, tā jāizliek vēja virzienā attiecībā pret iegremdētajām ēsmām. Ja āķus ar ēsmu ievieto aiz kuģa pakaļgala, putnu atbaidīšanas auklas stiprinājuma punktam pie kuģa jāatrodas vairākus metrus aiz pakaļgala tajā kuģa pusē, no kuras tiek ievietotas ēsmas. Ja kuģi izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, āķi ar ēsmu būtu jāizvieto starp abām putnu atbaidīšanas auklām.
3. Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem.
4. Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa vajadzētu būt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošināt nepārtrauktu zvejas darbību. Putnu atbaidīšanas auklā var iestrādāt pārtrūkstošus posmus, lai pēc iespējas mazinātu drošības un darbības problēmas gadījumos, kad āķu jedas pludiņš samudžinās vai iepinas putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajā daļā.
5. Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to, ka ēsmu ar minēto ierīci izmet tieši putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā. Ja izmanto tādu ēsmas izmešanas ierīci (vai vairākas šādas ierīces), ar ko ēsmu iespējams izmest gan pie labā, gan pie kreisā borta, izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas.
6. Ja atzaru auklu izmet ar roku, zvejniekiem būtu jānodrošina, ka āķi ar ēsmu un saritinātās atzaru auklas daļas tiek izmestas putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā, izvairoties no dzenskrūves turbulences, kas var palēnināt grimšanas ātrumu.
7. Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu.
VI PIELIKUMS
Droša apiešanās ar jūras bruņurupučiem un to atbrīvošanas prakse
A. Droša apiešanās un atbrīvošana zvejā ar riņķvadu
1. Ikreiz, kad tīklā tiek pamanīts jūras bruņurupucis, iegulda visus saprātīgos pūliņus, lai viņu izglābtu, pirms viņš ir iepinies tīklā.
2. Jūras bruņrupučus no ūdens neizceļ, velkot aiz zvejas virves, aiz kuras jūras bruņrupucis aizķēries vai kurā iepinies.
3. Ja jūras bruņurupucis ir iepinies tīkla tīšanas laikā, jānodrošina, ka tīšana tiek apturēta, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens; bruņurupucis pirms tīkla tīšanas atsākšanas no iepīšanās ir jāatbrīvo, viņu nesavainojot.
4. Ja, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, jūras bruņurupucis nejauši tiek izcelts uz kuģa un ir dzīvs un aktīvs vai miris, to atbrīvo tik ātri, cik tas ir praktiski iespējams.
5. Ja jūras bruņurupucis ir izcelts uz klāja un tas ir komatozs vai neaktīvs, viņu jāmēģina atdzīvināt saskaņā ar C iedaļu.
B. Droša apiešanās un atbrīvošana zvejā ar āķu jedām
1. Komatozi jūras bruņurupuči nekavējoties jānogādā uz kuģa klāja, ja tas ir praktiski iespējams un ja operators vai apkalpes locekļi uz kuģa ir pienācīgi apmācīti.
2. Tiklīdz jūras bruņurupucis ir pamanīts, samazina kuģa un āķu jedas spoles ātrumu un pielāgo kuģa virzienu, lai tuvotos jūras bruņurupucim, minimalizējot jedas nospriegotību.
3. Jūras bruņrupučus no ūdens neizceļ, velkot aiz zvejas virves, aiz kuras jūras bruņrupucis aizķēries vai kurā iepinies.
4. Ja jūras bruņurupucis ir pārāk liels vai uzķēries uz āķa tā, ka to nav iespējams droši nogādāt uz klāja, neradot jūras bruņurupucim turpmākus ievainojumus vai traumas, pirms jūras bruņurupuča atbrīvošanas auklu pārgriež un atstāj pēc iespējas mazāku tās gabalu.
5. Ja izcelšanas operācijas laikā tiek novērots, ka jūras bruņurupucis ir uzķēries uz āķa vai iepinies āķu jedas rīkos, kuģa operators nekavējoties pārtrauc izcelšanas operācijas, līdz jūras bruņurupucis ir izņemts no āķu jedas rīka vai nogādāts uz kuģa klāja.
6. Ja jūras bruņurupucis uz āķa ir uzķēries ārēji vai ja āķis ir pilnībā redzams, jūras bruņurupuci no āķa atbrīvo iespējami ātri un rūpīgi. Ja jūras bruņurupuci no āķa atbrīvot nevar (piemēram, tas ir norīts vai ieķēries mutē), virve jāpārgriež pēc iespējas tuvāk āķim.
7. Pēc apiešanās ar dzīviem jūras bruņurupučiem viņi ir jāpalaiž atpakaļ jūrā šādā veidā:
kuģa dzinēju ieslēdz neitrālā pārnesumā tā, lai dzenskrūve tiktu atslēgta un kuģis apstātos, un jūras bruņurupuci palaiž jūrā prom no zvejas rīka; un
dzenskrūvi iedarbina un operācijas turpina tikai tad, kad tiek konstatēts, ka jūras bruņurupucis atrodas drošā attālumā no kuģa.
8. Ja jūras bruņurupucis, kas izcelts uz klāja, ir komatozs vai neaktīvs, to jāmēģina atdzīvināt saskaņā ar C iedaļu.
C. Jūras bruņurupuča atdzīvināšana uz klāja
1. Apejoties ar jūras bruņurupuci, jācenšas dzīvnieku turēt aiz bruņām, izvairoties no galvas un kakla rajona, kā arī kājām.
2. Jācenšas no jūras bruņurupuča noņemt un/vai atšķetināt svešķermeņus, piemēram, plastmasas priekšmetus, linumu vai ieķērušos āķus u. c.
3. Jūras bruņurupucis jānovieto uz tā vēdera bruņām (plastrona) tā, lai jūras bruņurupucis būtu ar muguru uz augšu, droši izolēts un padarīts nekustīgs uz mīkstas virsmas, piemēram, automašīnas riepas bez diska, laivas spilvena vai saritinātas virves. Mīkstās virsmas galvenais nolūks ir jūras bruņurupuci novietot paceltu augstāk par kuģa klāju, lai tādējādi būtu vieglāk to noturēt. Bruņurupuča aizmugurējā daļa ir jāpaceļ vismaz 6 collu (15 cm) augstumā uz laiku no 4 līdz 24 stundām. Paaugstinājuma pakāpe ir atkarīga no bruņurupuča lieluma; lielākiem jūras bruņurupučiem nepieciešams lielāks paaugstinājums. Jūras bruņurupucis laiku pa laikam ir saudzīgi jāšūpo no kreisās puses uz labo un no labās puses uz kreiso, turot viņu aiz bruņu (karapaksa) ārējās malas un pamīšus paceļot vienu un otru pusi par aptuveni 3 collām (8 cm). Laiku pa laikam ir viegli jāpieskaras bruņurupuča acij un jāiekniebj astē (refleksu tests), lai redzētu, vai uz to ir atbildes reakcija.
4. Jūras bruņurupučus, kuri tiek atdzīvināti, novieto ēnā un uztur valgus un mitrus, bet nekādā gadījumā neievieto traukā, kurā ir ūdens. Visefektīvākā metode, lai jūras bruņurupuci uzturētu mitru, ir ūdenī samērcēts dvielis, kas novietots pāri galvai, karapaksam un kājām.
5. Jūras bruņurupučus, kas atdzīvojas un kļūst aktīvi, atlaiž ūdenī pāri laivas pakaļgalam tikai tad, kad zvejas rīki netiek izmantoti (t. i., tie netiek aktīvi uzstādīti vai izcelti), ja dzinējs ir neitrālā stāvoklī, un tos atlaiž zonās, kurās ir maz ticams, ka kuģi tos notvers no jauna vai ievainos.
6. Jūras bruņurupučus, kas nereaģē uz refleksu testu vai 4 stundu laikā (ja iespējams, līdz 24 stundām) nav izkustējušies, palaiž atpakaļ ūdenī tādā pašā veidā kā jūras bruņurupučus, kas aktīvi kustas.
VII PIELIKUMS
PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ OSTAS TERITORIJĀ
1. |
Tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis, un citu sugu zivis, kas nozvejotas saistībā ar minētajām sugām ICCAT konvencijas apgabalā, Savienības kuģi vai Savienības ostās pārkrauj citā kuģī, ievērojot šādas procedūras. Paziņošanas pienākumi 2. Zvejas kuģis
3. Saņēmējkuģis
Ostas un izkraušanas valsts sadarbība
Ziņošana
|
VIII PIELIKUMS
ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMA ATTIECĪBĀ UZ JŪRĀ VEIKTU PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ
1. Dalībvalstis pieprasa, lai citā kuģī pārkraušanas darbību laikā ICCAT konvencijas apgabalā uz transportkuģiem, kas iekļauti to kuģu ICCAT reģistrā, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus un kuri jūrā veic pārkraušanu citā kuģī, būtu ICCAT reģionālais novērotājs.
2. ICCAT norīko novērotājus uz transportkuģiem, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts pieņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (LSPLV), kuri peld ar to Pušu karogu, kuras īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu.
Novērotāju izraudzīšanās
3. Lai pildītu savus uzdevumus, izraudzītajiem novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:
Novērotāja pienākumi
4. Novērotājs:
ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;
nav saņēmēja transportkuģa karoga valsts valstspiederīgais vai pilsonis;
ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 5. punktā;
ir iekļauts ICCAT uzturētajā novērotāju sarakstā;
nav LSPLV vai transportkuģa apkalpes loceklis vai LSPLV vai transportkuģa sabiedrības darbinieks.
5. Novērotājs uzrauga LSPLV un transportkuģa atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Novērotāja uzdevumi ir šādi:
apmeklēt LSPLV, kuri plāno veikt pārkraušanu transportkuģī, un to darīt, pirms tiek veikta pārkraušana citā kuģī, ņemot vērā 9. punktā atspoguļotās problēmas, lai:
pārbaudītu zvejas kuģa atļaujas vai licences derīgumu, kas ļauj zvejot tunzivis un tunzivjveidīgās sugas, un citas sugas, ko nozvejo saistībā ar minētajām sugām ICCAT konvencijas apgabalā;
inspicētu zvejas kuģa iepriekšējas atļaujas veikt pārkraušanu citā kuģī jūrā, kuras izdevusi karoga Puse un attiecīgā gadījumā piekrastes valsts;
pārbaudītu un reģistrētu uz kuģa esošo nozveju kopējo daudzumu pa sugām un, ja iespējams, pa krājumiem un daudzumus, ko paredzēts pārkraut transportkuģī;
pārliecinātos, ka darbojas kuģa satelītnovērošanas sistēma, un pārbaudītu zvejas žurnālu, un verificētu ierakstus, ja tas ir iespējams;
verificētu, vai uz kuģa esošās nozvejas ir pārvietotas no citiem kuģiem, un pārbaudītu dokumentus par šādām pārvietošanām;
ja ir norādes, ka zvejas kuģis ir iesaistīts pārkāpumos, nekavējoties ziņotu par pārkāpumu vai pārkāpumiem transportkuģa kapteinim (pienācīgi ievērojot visus drošības apsvērumus) un novērotāju programmas īstenošanas sabiedrībai, kura šo informāciju tūlīt pārsūta zvejas kuģa karoga Puses iestādēm; un
novērotāja ziņojumā par zvejas kuģi ierakstītu informāciju par rezultātiem, kas gūti minēto uzdevumu izpildē;
novērot transportkuģa darbības un:
reģistrēt veiktās pārkraušanas citā kuģī darbības un ziņot par tām;
verificēt kuģa pozīciju laikā, kad notiek pārkraušana citā kuģī;
novērot un novērtēt citā kuģī pārkrauto tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumus pa sugām, ja tās ir zināmas, un, ja iespējams, pa krājumiem;
novērot un novērtēt citu sugu daudzumus, kas nozvejoti saistībā ar tunzivīm un tunzivjveidīgajām sugām, pa sugām, ja tās ir zināmas;
verificēt un reģistrēt attiecīgā LSPLV vārdu un tā numuru ICCAT reģistrā;
verificēt pārkraušanas deklarācijā ietvertos datus, tostarp tos salīdzinot ar LSPLV zvejas žurnālu, ja tas ir iespējams;
apstiprināt pārkraušanas deklarācijā ietvertos datus;
ar parakstu apstiprināt pārvietošanas deklarāciju; un
novērot un novērtēt produkta daudzumus pa sugām, kas izkrauti ostā, kurā novērotājs ir nokāpis no kuģa, lai verificētu saskanību ar daudzumiem, kas saņemti, jūrā veicot pārkraušanu citā kuģī;
novērotājs arī:
sagatavo dienas ziņojumu par pārkraušanas citā kuģī darbībām, kuras veic transportkuģis;
sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar novērotāja pienākumiem savākto informāciju, un dod kapteinim iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;
b) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienās pēc novērošanas laikposma beigām iesniedz ICCAT sekretariātam;
pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT.
6. Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas darbībām, ko veic LSPLV un LSPLV īpašnieki, novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par novērotāju.
7. Novērotāji ievēro tās karoga dalībvalsts un – attiecīgā gadījumā – piekrastes valsts normatīvo aktu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, uz kuru novērotājs ir norīkots.
8. Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa personāla pienākumus, kas noteikti 9. punktā.
Transportkuģu karoga valstu pienākumi
9. Nosacījumi, kas saistīti ar reģionālo novērotāju programmu īstenošanu attiecībā uz transportkuģu karoga valstīm un to kapteiņiem, jo īpaši ir šādi:
novērotājiem tiek dota piekļuve kuģa personālam, attiecīgajai dokumentācijai, kā arī zvejas rīkiem un aprīkojumam;
lai atvieglotu 5. punktā minēto uzdevumu izpildi, novērotājiem pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:
satelītnavigācijas iekārtas;
radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;
elektroniskie saziņas līdzekļi; un
svari, ko izmanto citā kuģī pārkrautā produkta svēršanai;
novērotājiem nodrošina izmitināšanu, tostarp apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;
novērotājiem ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai;
novērotājiem ir atļauts noteikt vispiemērotāko vietu un metodi citā kuģī pārkraušanas darbību novērošanai un citā kuģī pārkrauto sugu/krājumu un daudzumu novērtēšanai. Šim nolūkam transportkuģa kapteinis, pienācīgi ņemot vērā drošības un praktiskos apsvērumus, apmierina novērotāju vajadzības, tostarp pēc pieprasījuma īslaicīgi uz transportkuģa klāja novieto produktu, lai novērotāji veiktu inspekciju, un dod novērotājiem pietiekami daudz laika pienākumu veikšanai. Novērošanu veic tādā veidā, kas ļauj līdz minimumam samazināt iejaukšanos un izvairīties no citā kuģī pārkrauto produktu kvalitātes pasliktināšanas;
ņemot vērā 10. punkta noteikumus, transportkuģa kapteinis nodrošina, ka novērotājam tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu drošu transportēšanu starp transportkuģi un zvejas kuģi, ja meteoroloģiskie un citi apstākļi ļauj šādu apmaiņu; un
karoga dalībvalstis nodrošina, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotājus viņu pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.
LSPLV pienākumi, veicot pārkraušanu citā kuģī
10. Novērotājiem tiek atļauts apmeklēt zvejas kuģi, ja meteoroloģiskie un citi apstākļi to ļauj, un tiek dota piekļuve personālam, visai attiecīgajai dokumentācijai un kuģa vietām, kas novērotājiem nepieciešama, lai izpildītu savus uzdevumus, kuri izklāstīti 5. punktā. Zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka novērotājam tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu drošu transportēšanu starp transportkuģi un zvejas kuģi. Ja apstākļi rada nepieņemamu risku novērotāja labklājībai, kura dēļ LSPLV apmeklēšana pirms citā kuģī pārkraušanas darbību sākšanas nav praktiski iespējama, šādas darbības neveic.
Novērotāju maksas
11. Šīs programmas īstenošanas izmaksas finansē to LSPLV karoga Puses, kuri vēlas iesaistīties citā kuģī pārkraušanas darbībās. Maksu aprēķina, pamatojoties uz kopējām programmas izmaksām. Minēto maksu ieskaita ICCAT sekretariāta īpašā kontā, un ICCAT sekretariāts pārvalda šo kontu programmas īstenošanas vajadzībām.
12. LSPLV var piedalīties jūrā veiktas citā kuģī pārkraušanas programmā tikai tad, ja ir samaksātas 11. punktā prasītās maksas.
IX PIELIKUMS
Drošas apiešanās un dzīvu īpatņu atbrīvošanas procedūru minimālie standarti attiecībā uz Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako
Šajā pielikumā izklāstīti drošas apiešanās prakses minimālie standarti attiecībā uz Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas krājuma īsspuru mako un iekļauti īpaši ieteikumi gan zvejniecībām, kurās izmanto āķu jedas, gan zvejniecībām, kurās izmanto riņķvadu.
Šie minimālie standarti ir piemēroti dzīvām īsspuru mako, ja tās tiek atbrīvotas vai nu saskaņā ar nepaturēšanas politiku, vai arī brīvprātīgi. Šie minimālie standarti neaizstāj stingrākus drošības noteikumus, kas varētu būt noteikti valsts tiesību aktos.
Drošība pirmajā vietā: Šos minimālos standartus ņem vērā, ievērojot to, cik tie apkalpes locekļiem ir droši un praktiski īstenojami. Apkalpes locekļu drošība vienmēr ir pirmajā vietā. Apkalpes locekļi, kā minimums, valkā piemērotus cimdus un izvairās no darbošanās haizivju mutes tuvumā.
Mācības: Dalībvalstīm ir pieejami mācību materiāli trijās ICCAT oficiālajās valodās.
Atbrīvošanas metode: Ciktāl tas ir praktiski iespējams, visas atbrīvojamās haizivis vienmēr paliek ūdenī, ja vien nav nepieciešams tās pacelt, lai identificētu to sugu. Tas ietver auklas pārgriešanu nolūkā atbrīvot haizivi, kamēr tā vēl atrodas ūdenī, āķa izņemšanai, ja tas iespējams, izmantojot grieznes vai atāķēšanas ierīces, vai auklas pārgriešanu pēc iespējas tuvāk āķim (atstājot pēc iespējas mazāku atlikušo auklas gabalu).
Sagatavošanās: Rīkus sagatavo iepriekš (piemēram, audekla vai tīkla stropes, nestuves nešanai vai celšanai, lielizmēra linuma acu tīklu vai režģi, lai nosegtu lūkas vai piltuves zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu, garrokturu griežņus un atāķētājus zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, kas uzskaitīti E iedaļā).
A. Vispārēji ieteikumi visu veidu zvejniecībām
1. Ja tas ir droši no ekspluatācijas viedokļa, kuģi aptur vai ievērojami samazina tā ātrumu.
2. Ja haizivs ir iepinusies (linumā, zvejas virvē u. c.), tīklu vai auklu uzmanīgi pārgriež, atbrīvojot haizivi no iepinumiem, un viņu pēc iespējas ātri palaiž jūrā, ja tā rīkoties ir droši.
3. Ja iespējams, turot haizivi ūdenī, jācenšas izmērīt tās garumu.
4. Lai izvairītos no iekošanas, haizivs mutē jāieliek kāds priekšmets, piemēram, zivs vai liela nūja, vai koka kārts.
5. Ja kāda iemesla dēļ haizivs ir jāizceļ uz klāja, ir jāminimalizē laiks, kas nepieciešams tās atlaišanai ūdenī, tādējādi palielinot haizivs izdzīvošanas iespējas un samazinot apkalpes locekļiem radītos riskus.
B. Īpaša drošas apiešanās prakse zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas
1. Haizivs jāpievelk pēc iespējas tuvāk kuģim, izvairoties no atzaru auklas pārāk lielas nospriegošanas, lai nepieļautu iespēju, ka, atbrīvojot āķi vai pārraujot atzaru auklu, āķis, gremdes un citas zvejas rīku daļas varētu lielā ātrumā šauties uz kuģu un apkalpes locekļu pusi.
2. Jānostiprina āķu jedas pamatauklas tālākā mala pie laivas, lai nekādi ūdenī palikušie zvejas rīki nenostieptu auklu un nerautu haizivi.
3. Ja zivs ir uzķērusies uz āķa un āķis ieķēries ķermenī vai mutē un ir redzams, jāizmanto atāķēšanas ierīce vai grieznes ar gariem rokturiem, lai nokniebtu āķa atkarpi, un pēc tam āķis jāizņem.
4. Ja āķi nav iespējams izņemt vai tas nav saskatāms, stiprinājuma auklu (vai atzaru auklu) nogriež pēc iespējas tuvāk āķim (ideālā gadījumā pie haizivs atstājot pēc iespējas mazāk auklas un/vai stiprinājuma materiāla un neatstājot gremdes).
C. Īpaša drošas apiešanās prakse zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu
1. Ja zivs atrodas riņķvadā: tīkls jāpārlūko pēc iespējas tālu uz priekšu, lai savlaikus pamanītu, vai tajā nav iekļuvušas kādas haizivis, un ātri uz šādu situāciju reaģētu. Nedrīkst haizivis tīklā celt uz ģeneratora bloka pusi. Jāsamazina kuģa ātrums, lai mazinātu tīkla nospriegotību un ļautu iepinušos haizivi atbrīvot no tīkla. Ja nepieciešams, tīkla pārgriešanai izmanto knaibles.
2. Ja kaplerā vai uz klāja: jāizmanto speciāli šim nolūkam paredzēts lielizmēra linuma acu kravas tīkls vai audekla strope, vai līdzīga ierīce. Ja kuģa izkārtojums to atļauj, šīs haizivis var atbrīvot, arī iztukšojot kapleru tieši virs piltuves un atbrīvošanas rampas, kas atrodas tādā leņķī, ka savienojas ar atvērumu augšējā klāja margās, un apkalpes locekļiem tās nav jāceļ vai ar tām jārīkojas.
D. Īpaši ieteikumi un drošas apiešanās prakse visās zvejniecībās
1. Ciktāl tas ir praktiski iespējams, haizivis necelt no ūdens, izmantojot atzaru auklu, jo īpaši, ja tās ir uzķērušās uz āķiem, ja vien nav nepieciešams haizivis pacelt, lai identificētu to sugu.
2. Haizivis necelt, izmantojot tievas stieples vai vadus vai tās turot tikai aiz astes.
3. Nesitiet haizivi ne pret kādu virsmu, piemēram, lai noņemtu dzīvnieku no jedas.
4. Nemēģiniet izņemt āķi, kas ir dziļi norīts un nav redzams.
5. Nemēģiniet āķi izņemt, asi velkot aiz atzaru auklas.
6. Nenogrieziet haizivij asti vai kādu citu ķermeņa daļu.
7. Neizgrieziet caurumus haizivs ķermenī vai to necaurduriet.
8. Nedurt vai nespert haizivij, vai nebāzt rokas tās žaunu atverēs.
9. Ilgstoši nepakļaut haizivi saules iedarbībai.
10. Nogādājot haizivi uz kuģa, neaptīt auklu ap pirkstiem, plaukstām vai rokām (var gūt smagas traumas).
E. Noderīgi rīki drošas apiešanās un atbrīvošanas nolūkiem:
cimdi (haizivs āda ir raupja; nodrošina drošu apiešanos ar haizivi un pasargā apkalpes locekļu rokas no kodumiem);
dvielis vai auduma gabals (lai haizivi nomierinātu, haizivs acīm var uzlikt dvieli vai auduma gabalu, kas izmērcēts jūras ūdenī);
atāķēšanas ierīces (piemēram, spirālveida atāķēšanas ierīces, knaibles vai griežņi);
haizivju iemaukti vai nestuves (ja nepieciešams);
atsvara virve (lai nostiprinātu uz āķa uzķērušos haizivi, ja tā jāizvelk no ūdens);
sālsūdens šļūtene (ja paredzams, ka haizivs atbrīvošanai var būt nepieciešamas vairāk nekā 5 minūtes, tad tās mutē jāieliek šļūtene, lai tajā mērenā ātrumā plūstu jūras ūdens; jāpārliecinās, ka klāja sūknis ir darbojies vairākas minūtes pirms ievietošanas haizivs mutē);
mērierīce vai metode (piem., kārts, stiprinājuma aukla un pludiņš vai mērlente);
datu lapa visas nozvejas reģistrēšanai;
marķēšanas rīki (attiecīgā gadījumā).
X PIELIKUMS
Pamatnostādnes ZPI ekoloģiskās ietekmes samazināšanai ICCAT zvejniecībās
1. ZPI virsmas struktūra netiek pārklāta, bet, ja to pārklāj, tad vienīgi ar materiālu, kas minimalizē piezvejas sugu iepinuma risku.
2. ZPI apakšvirsmas komponenti sastāv tikai no materiāla, kas nerada iepinuma risku (piemēram, ne no virvēm vai audekla).
3. Projektējot ZPI, par prioritāti jāizvirza bioloģiski noārdāmu materiālu izmantošana.
( 1 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( 2 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
( 4 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 u (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).
( 6 ) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1251 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā (OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.).
( 7 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( 8 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).”