Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanu, organizatoriskām prasībām un darījumu publicēšanu attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

1. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, iesniedz kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta 2., 3. un 4. pantā, un informāciju par visām organizatoriskajām prasībām, kuras izklāstītas II un III nodaļā.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas tika sniegta atļaujas izsniegšanas laikā un pēc tam.

1. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj darbības programmu, kas minēta Direktīvas 2014/65/ES 61. panta 2. punktā. Darbību programmā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) informāciju par pieteikuma iesniedzēja organizatorisko struktūru, tostarp par struktūrshēmu un aprakstu par cilvēkresursiem un tehniskiem un tiesiskiem līdzekļiem, kas ir atvēlēti tā saimnieciskajām darbībām;

b) informāciju par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atbilstības politikas nostādnēm un procedūrām, tostarp:

i) tās personas vai personu vārdu un uzvārdu, kas atbild par minēto politikas nostādņu apstiprināšanu un uzturēšanu;

ii) mehānismus atbilstības politikas nostādņu un procedūru uzraudzībai un īstenošanai;

iii) pasākumus, kas jāveic tādu pārkāpumu gadījumā, kas var izraisīt nespēju izpildīt nosacījumus, uz kuru pamata sākotnēji tika izsniegta atļauja;

iv) tās procedūras aprakstu, ar kuru kompetentai iestādei tiek ziņots par pārkāpumu, kas var izraisīt nespēju izpildīt nosacījumus, uz kuru pamata sākotnēji tika izsniegta atļauja;

c) sarakstu ar visām ārpakalpojumu sniedzējam nodotajām funkcijām un resursiem, kas atvēlēti kontrolei par ārpakalpojumu sniedzējiem nodotajām funkcijām.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā pakalpojumus, kuri nav datu ziņošanas pakalpojumi, apraksta minētos pakalpojumus struktūrshēmā.

1. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj informāciju par iekšējās korporatīvās pārvaldības politikas nostādnēm un procedūrām, kas reglamentē tā vadības struktūru, augstāko vadību un komitejas, ja tādas ir izveidotas.

a) aprakstu par augstākās vadības un vadības struktūras locekļu atlases procesu, iecelšanu amatā, izpildes novērtējumu un atcelšanu;

b) aprakstu par kārtību un biežumu, kādā augstākajai vadībai un vadības struktūrai tiek sniegti ziņojumi;

c) aprakstu par politikas nostādnēm un procedūrām attiecībā uz vadības struktūras locekļu piekļuvi dokumentiem.

1. Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas saņemt atļauju sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj šādu informāciju par katru vadības struktūras locekli:

a) vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, personas valsts identifikācijas numuru vai tā ekvivalentu, adresi un kontaktinformāciju;

b) amatu, kurā persona tiek vai tiks iecelta;

c) dzīves aprakstu (CV), kas apliecina pietiekamu pieredzi un zināšanas, kas ļauj pienācīgi pildīt pienākumus;

d) izrakstu no sodāmības reģistra, proti, oficiāla apliecinājuma veidā, vai, ja šāds dokuments nav pieejams attiecīgajā dalībvalstī, pašdeklarāciju par labu reputāciju un atļauju kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai attiecīgais loceklis ir atzīts par vainīgu kādā noziedzīgā nodarījumā saistībā ar finanšu vai datu pakalpojumu sniegšanu vai saistībā ar krāpšanu vai līdzekļu piesavināšanos;

e) pašdeklarāciju par labu reputāciju un atļauju kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai:

i) attiecībā uz šo personu ir pieņemts nelabvēlīgs lēmums jebkādā regulatīvas iestādes vai valdības iestādes uzsāktā disciplinārlietas procedūrā vai pret viņu ir ierosināta šāda procedūra, kas nav pabeigta;

ii) attiecībā uz šo personu ir izdarīts nelabvēlīgs tiesas atzinums civillietas tiesvedībā saistībā ar finanšu vai datu pakalpojumu sniegšanu vai par amata pienākumu pārkāpumu vai krāpšanu saimnieciskās darbības pārvaldībā;

iii) šī persona ir ietilpusi tāda uzņēmuma vadības struktūrā, attiecībā uz kuru regulatīva iestāde ir pieņēmusi nelabvēlīgu lēmumu vai sodu vai kura reģistrāciju vai atļauju regulatīva iestāde ir anulējusi;

iv) šai personai ir atteiktas tiesības veikt darbības, kam nepieciešama regulatīvas iestādes apstiprināta reģistrācija vai atļauja;

v) šī persona ir ietilpusi tāda uzņēmuma vadības struktūrā, kurš kļuvis maksātnespējīgs vai bankrotējis laikā, kad attiecīgā persona ieņēma šādu amatu vai gada laikā pēc tam, kad attiecīgā persona beidza ieņemt šādu amatu;

vi) profesionāla struktūra šai personai ir uzlikusi naudas sodu, tā šo personu uz laiku atcēlusi no amata, atstādinājusi vai citādi sodījusi saistībā ar krāpšanu vai līdzekļu piesavināšanos vai saistībā ar finanšu vai datu sniegšanas pakalpojumiem;

vii) šī persona ir tikusi atstādināta no direktora amata, atstādināta no darbības jebkurā vadītāja amatā, atlaista no algota darbinieka amata vai cita amata uzņēmumā saistībā ar amatpārkāpumiem un nelikumībām;

f) norādi par minimālo laikposmu, kas ir jāveltī šīs personas funkciju izpildei attiecīgajā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējā;

g) deklarāciju par jebkuriem iespējamiem interešu konfliktiem, kas var rasties vai kas rodas, veicot savus pienākumus, un kā šie konflikti tiek pārvaldīti.

(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 3. punkts, 64. panta 4. punkts, 64. panta 5. punkts, 65. panta 4. punkts, 65. panta 5. punkts, 65. panta 6. punkts, 66. panta 2. punkts, 66. panta 3. punkts un 66. panta 4. punkts)

1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs pārvalda un uztur efektīvu administratīvo kārtību, kas izveidota, lai novērstu interešu konfliktus ar klientiem, kuri izmanto tā pakalpojumus, lai apmierinātu savus regulatīvos pienākumus, un citām vienībām, kas pērk datus no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī kārtība ietver politikas nostādnes un procedūras, ar kurām identificē, pārvalda un izpauž esošos un iespējamos interešu konfliktus, un tā ietver:

a) esošo un iespējamo interešu konfliktu uzskaiti, norādot to aprakstu, atklāšanu, novēršanu, pārvaldību un atklāšanu;

b) datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu un darbības funkciju nošķiršanu, tostarp:

i) pasākumus, ar kuriem novērš vai kontrolē informācijas apmaiņu, ja var rasties interešu konflikta risks;

ii) tādu attiecīgo personu atsevišķu uzraudzību, kuru galvenās funkcijas ietver intereses, kas var potenciāli būt konfliktā ar klienta interesēm;

c) aprakstu par maksu politiku, ar kādu nosaka maksu, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iekasē, un par uzņēmumiem, ar kuriem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir ciešas saites;

d) vadības struktūras locekļu un augstākās vadības atalgojuma politikas aprakstu;

e) noteikumus par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja personāla un vadības struktūras naudas, dāvanu vai labvēlības izpausmju pieņemšanu.

2. Interešu konfliktu uzskaitē, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, iekļauj interešu konfliktus, kas rodas situācijas, kad datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs:

a) var – uz klienta rēķina – gūt finansiālu labumu vai novērst finansiālu zaudējumu;

b) var būt ieinteresēts klientam sniegta pakalpojuma iznākumā, kas atšķiras no klienta interesēm attiecībā uz šo iznākumu;

c) var būt ieinteresēts dot priekšroku paša interesēm vai cita klienta vai klientu grupas interesēm, nevis tā klienta interesēm, kuram tiek sniegts pakalpojums;

d) attiecībā uz klientam sniegto pakalpojumu saņem vai var saņemt no jebkuras personas, kas nav klients, stimulu naudas, preču vai pakalpojumu izteiksmē, kas nav komisijas maksa vai maksa, ko saņem par attiecīgo pakalpojumu.

1. Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs organizē darbības, kuras tā vārdā veiks trešās personas, tostarp uzņēmumi, ar kuriem tam ir ciešas saites, tas pārliecinās, ka trešās puses pakalpojumu sniedzējam ir spējas un kapacitāte šīs darbības veikt uzticami un profesionāli.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs precizē, kuras darbības nodod ārpakalpojumā, tostarp konkrēti norādot cilvēkresursus un tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami, lai veiktu katru no šīm darbībām.

3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas nodod darbības ārpakalpojumā, nodrošina, ka ārpakalpojumu izmantošana nemazina tā spējas vai pilnvaras veikt augstākās vadības vai vadības struktūras funkcijas.

4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs joprojām ir atbildīgs par visām ārpakalpojumā nodotajām darbībām un veic organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu:

a) ka tas izvērtē, vai trešās personas pakalpojumu sniedzējs ārpakalpojumā nodotās darbības veic efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvām prasībām un atbilstīgi novēršot konstatētās darbību neizpildes;

b) to risku apzināšanu, kas saistīti ar ārpakalpojumā nodotām darbībām, un atbilstīgu regulāru uzraudzību;

c) atbilstīgas kontroles procedūras saistībā ar ārpakalpojumā nodotām darbībām, tostarp efektīvi uzraugot darbības un to riskus attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju;

d) atbilstīgu ārpakalpojumiem nodoto darbību saimnieciskās darbības nepārtrauktību;

Šā panta 4. punkta d) apakšpunkta vajadzībām datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs saņem informāciju par trešās personas pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumiem, izvērtē tās kvalitāti un, ja nepieciešams, pieprasa uzlabojumus.

5. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka trešās personas pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja kompetento iestādi saistībā ar ārpakalpojumiem nodotām darbībām.

6. Ja datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ārpakalpojumā nodod jebkuras kritiski svarīgas funkcijas, tas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz:

a) trešās personas pakalpojumu sniedzēja identifikācijas datus;

b) organizatoriskos pasākumus un politikas nostādnes attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu un to radītos riskus, kā noteikts 4. punktā;

c) iekšējos vai ārējos ziņojumus par ārpakalpojumiem nodotajām darbībām.

Šā panta 6. punkta pirmās daļas vajadzībām funkciju uzskata par kritiski svarīgu, ja tās nepilnīga izpilde vai neizpilde būtiski mazinātu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pastāvīgu atbilstību tās atļaujā noteiktajiem nosacījumiem un pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izmanto sistēmas un iekārtas, kas ir piemērotas un pietiekami stabilas, lai nodrošinātu darbību nepārtrauktību un regularitāti, sniedzot Direktīvā 2014/65/ES minētos pakalpojumus.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic periodiskas pārbaudes vismaz reizi gadā, novērtējot savu tehnisko infrastruktūru un saistītās politikas nostādnes un procedūras, tostarp saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumus. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs novērš visus trūkumus, kas ir konstatēti pārskatīšanas laikā.

3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ievieš efektīvus saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu traucējumus radošus incidentus, tostarp:

a) procesus, kas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, tostarp eskalācijas procedūras, attiecīgās ārpakalpojumiem nodotās darbības vai atkarību no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem;

b) konkrētus nepārtrauktības pasākumus, kas aptver atbilstīgu iespējamo scenāriju klāstu īstermiņā un vidējā termiņā, tostarp sistēmu kļūmes, dabas katastrofas, sakaru traucējumus, būtisko darbinieku zaudējumu un nespēju izmantot regulāri izmantotās telpas;

c) aparatūras komponentu, tostarp tīklu savienojamības un sakaru kanālu, dublēšanu, ļaujot kļūmjpārlēcei pārslēgties uz rezerves infrastruktūru;

d) saimnieciskajai darbībai kritiski svarīgo datu rezervi un atjauninātu informāciju par vajadzīgajiem kontaktiem, nodrošinot sakarus ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju un klientiem;

e) procedūras datu ziņošanas pakalpojumu pārvietošanai uz rezerves vietni un pārvaldībai no tās;

f) paredzēto kritiski svarīgo funkciju maksimālo atjaunošanas laiku, kas ir pēc iespējas īsāks un katrā ziņā ne ilgāks par sešām stundām apstiprinātu publicēšanas struktūru (APS) un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju (KDLN) gadījumā un līdz nākamās darba dienas beigām apstiprinātu ziņošanas sistēmu (AZS) gadījumā;

g) personāla apmācību par saimnieciskās darbības nepārtrauktības kārtības darbību, individuālajiem uzdevumiem, tostarp attiecībā uz konkrētiem drošības operāciju darbiniekiem, kas ir gatavi nekavējoties reaģēt uz pakalpojumu traucējumiem.

4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido programmu saimnieciskās darbības nepārtrauktības pasākumu regulārai testēšanai, pārskatīšanai un, ja vajadzīgs, koriģēšanai.

5. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļa vietnē publicē un nekavējoties informē savas piederības dalībvalsts kompetento iestādi un savus klientus par jebkuru pakalpojumu pārtraukumu vai savienojuma traucējumiem, kā arī laiku, kādā paredzēts atsākt regulāros pakalpojumus.

6. AZS gadījumā 5. punktā minētos paziņojumus dara zināmus arī jebkurai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.

1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs ievieš skaidri nodalītas izstrādes un testēšanas metodes, nodrošinot, ka:

a) IT sistēmu darbība atbilst datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja regulatīvajiem pienākumiem;

b) IT sistēmās iegultā atbilstības un riska pārvaldības kontrole darbojas, kā paredzēts;

c) IT sistēmas var vienmēr turpināt efektīvi darboties.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izmanto metodes, kas minētas 1. punktā, arī pirms un pēc tam, kad ir izvērsti visi IT sistēmu atjauninājumi.

3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par plānotajām būtiskajām izmaiņām IT sistēmā pirms to ieviešanas.

4. AZS gadījumā 3. punktā minētos paziņojumus dara zināmus jebkurai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.

5. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido pastāvīgu programmu izstrādes un testēšanas metožu regulārai pārskatīšanai un, ja vajadzīgs, koriģēšanai.

6. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs regulāri – vismaz reizi gadā – veic spriedzes testus. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs spriedzes testa nelabvēlīgajos scenārijos iekļauj savu sistēmu un sakaru līniju kritiski svarīgo sastāvdaļu neparedzētu darbību. Spriedzes testā noskaidro, kā aparatūra, programmatūra un sakari reaģē uz iespējamiem draudiem, nosakot, kuras sistēmas nespēj tikt galā ar nelabvēlīgo scenāriju. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, lai novērstu atklātos trūkumus šajās sistēmās.

a) ir pietiekama kapacitāte, lai pildītu savas funkcijas bez traucējumiem vai kļūmēm, tostarp datu trūkuma vai nepareiziem datiem;

b) ir pietiekama elastība, lai bez nepamatotas kavēšanās pielāgotos jebkādam apstrādājamās informācijas pieaugumam un klientu iesniegto piekļuves pieprasījumu skaita palielinājumam.

1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido un uztur fiziskās un elektroniskās drošības procedūras un pasākumus, kas paredzēti, lai:

a) aizsargātu IT sistēmas pret ļaunprātīgu izmantošanu vai neatļautu piekļuvi;

b) līdz minimumam samazinātu riskus saistībā ar uzbrukumiem informācijas sistēmām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/40/ES ( 1 ) 2. panta a) punktā;

c) novērstu neatļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu;

d) gādātu par datu drošību un integritāti.

2. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība (“ziņotāja sabiedrība”) izmanto trešo personu (“iesniedzēja sabiedrība”), lai tā iesniegtu AZS informāciju tās vārdā, AZS ievieš procedūras un kārtību, lai nodrošinātu, ka iesniedzējai sabiedrībai nav piekļuves nekādai citai informācijai par ziņotāju sabiedrību vai informācijai, kuru pārskata ziņotāja sabiedrība ir iesniegusi AZS, ko ziņotāja sabiedrība varētu būt nosūtījusi AZS tieši vai izmantojot citu iesniedzēju sabiedrību.

3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izveido un uztur pasākumus un procedūras, lai varētu ātri atklāt un pārvaldīt 1. punktā minētos riskus.

4. Attiecībā uz pārkāpumiem 1., 2. un 3. punktā minēto fiziskās un elektroniskās drošības pasākumu jomā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs nekavējoties par to paziņo:

a) savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un iesniedz incidenta ziņojumu, norādot incidenta būtību, pasākumus, kas pieņemti, lai pārvarētu incidentu, un iniciatīvas, kas veiktas, lai novērstu līdzīgus incidentus;

b) saviem klientiem, kurus šis drošības pārkāpums ir skāris.

5. AZS gadījumā 4. punktā minēto paziņojumu dara zināmus arī jebkurai citai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem.

APS un KDLN īstenota nepilnīgas vai, iespējams, kļūdainas informācijas pārvaldība

1. APS un KDLN izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie precīzi publicē ziņojumus par tirdzniecību, kuri ir saņemti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām un KDLN gadījumā – no tirdzniecības vietām un APS –, pašiem neieviešot nekādas kļūdas vai trūkstošu informāciju, un izlabo informāciju, ja tie paši ir ieviesuši kļūdu vai trūkstošu informāciju.

2. APS un KDLN pastāvīgi reāllaikā uzrauga savu IT sistēmu darbību, lai nodrošinātu, ka to saņemtie ziņojumi par tirdzniecību tiek sekmīgi publicēti.

3. APS un KDLN regulāri veic saskaņošanu starp to saņemtajiem ziņojumiem par tirdzniecību un to publicētajiem ziņojumiem par tirdzniecību, pārbaudot, vai informācija ir publicēta pareizi.

4. APS apstiprina ziņotājai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ka ir saņēmusi ziņojumu par tirdzniecību, tostarp paziņojot APS piešķirto darījuma identifikācijas kodu. APS atsaucas uz darījuma identifikācijas kodu jebkādā turpmākā saziņā ar ziņotāju sabiedrību attiecībā uz konkrēto ziņojumu par tirdzniecību.

5. APS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai, saņemot minētos ziņojumus, varētu atklāt, ka tie ir nepilnīgi vai satur informāciju, kas visticamāk ir kļūdaina. Šie pasākumi ietver automatizētus brīdinājumus par cenu un apjomu, ņemot vērā:

a) nozari un segmentu, kurā finanšu instruments tiek tirgots;

b) likviditātes līmeņus, tostarp vēsturiskos tirdzniecības līmeņus;

d) ja nepieciešams, citus parametrus atkarībā no finanšu instrumenta īpatnībām.

6. Ja APS konstatē, ka saņemtais ziņojums par tirdzniecību ir nepilnīgs vai ietver informāciju, kas visticamāk ir kļūdaina, tā nepublicē attiecīgo ziņojumu par tirdzniecību un nekavējoties brīdina ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas iesniedza šo ziņojumu par tirdzniecību.

7. Izņēmuma gadījumos APS un KDLN pēc informāciju sniegušās vienības pieprasījuma dzēš un groza ziņojumā par tirdzniecību esošo informāciju ar noteikumu, ka attiecīgā vienība tehnisku iemeslu dēļ nevar izdzēst vai grozīt savu informāciju.

8. APS publicē nediskrecionāras politikas nostādnes attiecībā uz informācijas anulēšanu un grozīšanu ziņojumos par tirdzniecību, kurās ir noteikti sodi, ko KDLN var piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ziņojumus par tirdzniecību, ja nepilnīgas vai kļūdainas informācijas dēļ ziņojumi par tirdzniecību ir atcelti vai grozīti.

AZS īstenota nepilnīgas vai, iespējams, kļūdainas informācijas pārvaldība

1. AZS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai atklātu ziņojumus par tirdzniecību, kas ir nepilnīgi vai satur acīmredzamas klientu ieviestas kļūdas. AZS validē ziņojumus par darījumiem saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā attiecībā uz lauku, formu un lauku saturu saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/590 ( 2 ).

2. AZS izveido un uztur atbilstīgus pasākumus, lai atklātu ziņojumus par tirdzniecību, kas satur AZS pašas ieviestas kļūdas vai trūkstošu informāciju, un lai tos izlabotu, tostarp dzēšot vai grozot šādas kļūdas vai trūkstošo informāciju. AZS validē lauku, formu un lauku saturu saskaņā ar I pielikuma 1. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/590.

3. AZS pastāvīgi reāllaikā uzrauga savu sistēmu darbību, lai nodrošinātu, ka to saņemtais ziņojums par darījumu, tiek sekmīgi ziņots kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantu.

4. AZS regulāri pēc savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai tās kompetentās iestādes, kurai AZS iesniedz ziņojumus par darījumiem, pieprasījuma veic saskaņošanu starp informāciju, ko AZS saņem no klienta vai ko tā sagatavo klienta vārdā, lai ziņotu par darījumu, un kompetentās iestādes sniegtās informācijas datu paraugiem.

5. Jebkuras korekcijas, tostarp informācijas anulēšanu vai grozīšanu ziņojumos par darījumiem, kas nav AZS ieviestu kļūdu vai trūkstošas informācijas izlabošana, AZS veic tikai pēc klienta pieprasījuma un attiecībā uz katru ziņojumu par darījumu atsevišķi. Ja AZS pēc klienta pieprasījuma anulē vai groza ziņojumu par darījumu, tā klientam sniedz šo atjaunināto ziņojumu par darījumu.

6. Ja AZS pirms ziņojuma par darījumu iesniegšanas atklāj klienta ieviestu kļūdu vai trūkstošu informāciju, tā šo ziņojumu par darījumu neiesniedz un nekavējoties paziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai sīkāku informāciju par kļūdu vai trūkstošu informāciju, lai klients iesniegtu izlabotu informāciju.

7. Ja AZS uzzina par AZS pašas ieviestām kļūdām vai trūkstošu informāciju, tā nekavējoties iesniedz pareizu un pilnīgu ziņojumu.

8. AZS nekavējoties paziņo klientam sīkāku informāciju par kļūdu vai trūkstošu informāciju un sniedz tam atjauninātu ziņojumu par darījumu. AZS par kļūdu vai trūkstošu informāciju arī nekavējoties paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un tai kompetentajai iestādei, kurai AZS iesniedza ziņojumus par darījumiem.

9. Prasība izlabot vai anulēt kļūdainos ziņojumus par darījumiem vai ziņot par nenorādītajiem darījumiem neattiecas uz kļūdām vai trūkstošo informāciju, kas notikusi vairāk nekā piecus gadus pirms dienas, kad AZS uzzināja par šādām kļūdām vai trūkstošo informāciju.

1. AZS ievieš politikas nostādnes, pasākumus un tehniskās iespējas, lai izpildītu savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un citu kompetento iestāžu, kurām AZS iesniegusi ziņojumus par darījumiem, noteikto tehnisko specifikāciju attiecībā uz ziņojumu par darījumiem iesniegšanu.

2. AZS ievieš politikas nostādnes, pasākumus un tehniskās iespējas, lai no klientiem saņemtu ziņojumus par darījumiem un lai nosūtītu informāciju tiem atpakaļ. AZS sniedz klientam tā ziņojuma par darījumu kopiju, kuru AZS klienta vārdā iesniedza kompetentajai iestādei.

a) sniegt pirmstirdzniecības pārredzamības datus;

e) apstrādāt, izplatīt un tirgot datus un statistiku attiecībā uz finanšu instrumentiem, tirdzniecības vietām un citiem ar tirgu saistītiem datiem;

f) izstrādāt, pārvaldīt, uzturēt un tirgot programmatūru, aparatūru un tīklus saistībā ar datu un informācijas nosūtīšanu.

2. KDLN var veikt citus pakalpojumus, kas nav minēti 1. punktā un kas palielinātu tirgus efektivitāti ar noteikumu, ka šādi pakalpojumi nerada riskus, kas ietekmētu konsolidēto datu lentes kvalitāti vai KDLN neatkarību un kas nav pienācīgi novēršami vai mazināmi.

(Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punkts, 64. panta 2. punkts un 65. panta 1. punkts)

1. APS un KDLN mašīnlasāmā veidā publicē informāciju, kas ir publiskojama saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. panta 1. punktu un 65. panta 1. punktu.

2. KDLN mašīnlasāmā veidā publicē informāciju, kas ir publiskojama saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 65. panta 2. punktu.

3. Informāciju uzskata par publicētu mašīnlasāmā veidā tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) tās elektroniskais formāts ir izstrādāts tā, lai to tieši un automātiski nolasītu ar datoru;

b) tā tiek glabāta tādā atbilstīgā IT struktūrā saskaņā ar 8. panta 7. punktu, kas dod iespēju tai piekļūt automātiski;

c) tā ir pietiekami stabila, lai nodrošinātu nepārtrauktību un regularitāti, sniedzot pakalpojumus, un tā nodrošina atbilstošu piekļuves ātrumu;

d) tai var piekļūt un to var lasīt, izmantot un kopēt ar datoru programmatūru, kas ir bez maksas un publiski pieejama.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām elektronisko formātu nosaka saskaņā ar brīviem, nepatentētiem un atvērtiem standartiem.

4. Šā panta 3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām elektroniskais formāts ietver datņu vai paziņojumu veidus, noteikumus to identificēšanai un to lauku nosaukumus un datu veidu, ko tie satur.

a) nodrošina, ka norādījumi ir publiski pieejami, paskaidrojot, kā un kur viegli piekļūt datiem un tos izmantot, tostarp identificējot elektronisko formātu;

b) publisko visas izmaiņas a) apakšpunktā minētajos norādījumos vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā, ja vien nepastāv steidzama un pienācīgi pamatota nepieciešamība pēc tā, lai izmaiņas norādījumos stātos spēkā ātrāk;

c) savā tīmekļa vietnē norāda saiti uz a) apakšpunktā minētajiem norādījumiem.

Konsolidēto datu lentes darbības joma attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1. KDLN savā elektroniskajā datu plūsmā iekļauj datus, kas tiek publiskoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. un 20. pantu un kas attiecas uz visiem šajos pantos minētajiem finanšu instrumentiem.

2. Ja darbību sāk jauna APS vai jauna tirdzniecības vieta, datus, ko ir publiskojusi APS vai tirdzniecības vieta, KDLN iekļauj savas konsolidēto datu lentes elektroniskajā datu plūsmā pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad APS vai tirdzniecības vieta ir sākusi darbību.

Konsolidēto datu lentes darbības joma attiecībā uz obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1. KDLN savā elektroniskajā datu plūsmā iekļauj datus par vienu vai vairākām šādām aktīvu klasēm:

a) obligācijas, izņemot biržā tirgotas preces (ETC) un biržā tirgotas parādzīmes (ETN);

b) biržā tirgotu preču un biržā tirgotu parādzīmju obligāciju veidi;

f) ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti;

g) kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti;

2. KDLN savā elektroniskajā datu plūsmā iekļauj datus, kas tiek publiskoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. un 21. pantu un kas atbilst šādiem diviem seguma rādītājiem:

a) KDLN publicēto darījumu skaits 1. punktā uzskaitīto aktīvu klasē ir vismaz 80 % no kopējā darījumu skaita attiecīgajā aktīvu klasē, ko 3. punktā minētajā novērtēšanas laikposmā Savienībā publicē visas APS un visas tirdzniecības vietas;

b) KDLN publicēto darījumu apjoms 1. punktā uzskaitīto aktīvu klasē ir vismaz 80 % no kopējā darījumu apjoma attiecīgajā aktīvu klasē, ko 3. punktā minētajā novērtēšanas laikposmā Savienībā publicē visas APS un visas tirdzniecības vietas.

šā punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā darījumu apjomu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/583 ( 3 ) II pielikuma 4. tabulā norādīto apjoma mēru.

3. KDLN reizi sešos mēnešos novērtē 2. punktā izklāstītos seguma rādītājus, balstoties uz datiem par iepriekšējiem sešiem mēnešiem. Novērtēšanas laikposms sākas katra gada 1. janvārī un 1. jūlijā. Pirmais laikposms aptver pirmos sešus 2019. gada mēnešus.

4. KDLN nodrošina, ka tas sasniedz 2. punktā norādītos minimālos seguma rādītājus pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā:

a) tā kalendārā gada 31. janvārī, kas seko pēc perioda, kurš aptver laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

b) tā kalendārā gada 31. jūlijā, kas seko pēc perioda, kurš aptver laikposmu no 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu oriģinālo un dublējošos tirdzniecības ziņojumu identifikācija

1. Ja APS publicē ziņojumu par tirdzniecību, kurš ir dublikāts, tā atkārtota izdevuma laukā ieraksta kodu “DUPL”, lai datu saņēmēji varētu atšķirt oriģinālo ziņojumu par tirdzniecību no minētā ziņojuma dublikātiem.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām APS pieprasa, lai katra ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro vienu no šādiem nosacījumiem:

a) apstiprina, ka tā ziņo par darījumiem ar konkrētu finanšu instrumentu, izmantojot tikai minēto APS;

b) izmanto identifikācijas mehānismu, ar kuru vienu ziņojumu marķē kā oriģinālo ziņojumu (“ORGN”), bet visus pārējos ziņojumus par to pašu darījumu – kā dublikātus (“DUPL”).

Oriģinālo ziņojumu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem publicēšana

KDLN nekonsolidē ziņojumus par tirdzniecību, kuriem atkārtota izdevuma laukā ir rakstīts kods “DUPL”.

a) par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/587 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti I pielikuma 3. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/587;

b) par darījumiem, kuri izpildīti attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, – sīku informāciju par darījumu saskaņā ar II pielikuma 1. tabulu Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 un attiecīgo marķējumu izmantošanu, kas ir uzskaitīti II pielikuma 2. tabulā Deleģētajā regulā (ES) 2017/583.

2. Ja tiek publicēta informācija par to, kad tika ziņots par darījumu, APS norāda datumu un laiku – līdz pat sekundei, kad tā publicē šo darījumu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, APS, kura publicē informāciju par darījumu, kas izpildīts elektroniskā sistēmā, norāda datumu un laiku – līdz pat milisekundei, kad tās ziņojumā par tirdzniecību ir publicēts minētais darījums.

4. Šā panta 3. punkta vajadzībām “elektroniska sistēma” ir sistēma, kurā rīkojumi ir elektroniski tirgojami vai kurā rīkojumi ir tirgojami ārpus sistēmas ar noteikumu, ka tos reklamē, izmantojot minēto sistēmu.

5. Laika zīmogi, kas minēti 2. un 3. punktā, attiecīgi vairāk par vienu sekundi vai milisekundi nenovirzās no koordinētā universālā laika, ko sniedz un uztur viens no laika noteikšanas centriem, kuri uzskaitīti jaunākajā Starptautiskā Svaru un mēru biroja (Bureau International des Poids et Mesures) gada pārskatā par darbībām laika noteikšanas jomā.

APS un KDSN nodrošina, ka publiskojamo informāciju nosūta, izmantojot visus izplatīšanas kanālus vienlaikus, tostarp gadījumos, kad informācija tiek publiskota, cik vien tuvu reālajam laikam tehniski ir iespējams vai 15 minūtes pēc pirmās publikācijas.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 15.a panta 4. punktu piemēro no 2019. gada 1. janvāra un 14. panta 2. punktu, 15. panta 1., 2. un 3. punktu un 20. panta b) punktu piemēro no 2019. gada 3. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.).

( 2 ) Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/590, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 449. lpp.).

( 3 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/583 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (OV L 87, 31.3.2017., 229. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/63 (2017. gada 26. septembris),	L 12	2	17.1.2018