gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu (“ATM/ANS”) sniegšanai vispārējai gaisa satiksmei, jo īpaši prasības juridiskām vai fiziskām personām, kas sniedz šos pakalpojumus un nodrošina šīs funkcijas;

kompetentajām iestādēm, kuras attiecībā uz a) punktā minētajiem pakalpojumiem īsteno sertifikācijas, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas uzdevumus, kā arī kvalificētajām struktūrām, kas rīkojas minēto iestāžu vārdā;

noteikumiem un procedūrām gaisa telpas struktūru plānošanai.

Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā un Regulas (EK) Nr. 216/2008 3. pantā iekļautās definīcijas, izņemot jēdziena “sertifikāts” definīciju Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta 15. punktā;

“ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas vispārējai gaisa satiksmei nodrošina jebkurus ATM/ANS, kā definēts Regulas (ES) 2018/1139 3. panta 5. punktā, atsevišķi vai apkopotus;

“tīkla pārvaldnieks” ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 551/2004 6. pantu izveidotā struktūra, kas veic minētajā pantā un Regulas (ES) Nr. 677/2011 3. un 4. pantā paredzētos pienākumus;

“Eiropas līmeņa pakalpojums” ir darbība, kas izstrādāta un iedibināta, lai to izmantotu lietotāji lielākajā daļā dalībvalstu vai visās dalībvalstīs, un ko var arī paplašināt ārpus tādas teritorijas gaisa telpas, kurā piemēro Līgumu;

“datu pakalpojumu sniedzējs (DAT sniedzējs)” ir organizācija, kas ir:

“gaisa telpas struktūru plānošana” ir process, kas nodrošina, ka gaisa telpas struktūras tiek pienācīgi plānotas, apsekotas un validētas, pirms tās ievieš un gaisa kuģi tās izmanto;

“gaisa kuģa sadursmju novēršanas sistēma (ACAS)” ir gaisa kuģa sistēma, kas balstīta uz sekundārās novērošanas radara (SSR) retranslatora signāliem un kas darbojas neatkarīgi no zemes aprīkojuma, lai pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa kuģi, kurš aprīkots ar SSR retranslatoriem;

“aeronavigācijas datus un aeronavigācijas informāciju ģenerējoša struktūra” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas atbild par tādu aeronavigācijas datu un tādas aeronavigācijas informācijas ģenerēšanu, ko izmanto kā avotu aeronavigācijas informācijas produktu un pakalpojumu vajadzībām. Šīs struktūras nav šīs regulas 2. panta 2. punktā minētie ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji un Regulas (ES) 2018/1139 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktie lidlauki.

gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji tiktu informēti, ja militāra vienība novēro, ka gaisa kuģis, kas ir vai varētu būt civilās aviācijas gaisa kuģis, tuvojas jebkurai zonai, kurā varētu būt vajadzīgs šādu gaisa kuģi pārtvert, vai ir ielidojis šādā zonā;

gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs ciešā koordinācijā ar militāro vienību apstiprinātu gaisa kuģa identitāti un sniegtu tam navigācijas norādījumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no vajadzības to pārtvert.

visiem pakalpojumu sniedzējiem – prasības, kas noteiktas III pielikuma (Part-ATM/ANS.OR) A un B apakšiedaļā un XIII pielikumā (Part-PERS);

pakalpojumu sniedzējiem, kas nav gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, – papildus a) punkta prasībām arī III pielikuma (Part-ATM/ANS.OR) C apakšiedaļā noteiktās prasības;

aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības nodrošinātājiem un tīkla pārvaldniekam – papildus a) punkta prasībām arī III pielikuma (Part-ATM/ANS.OR) D apakšiedaļā noteiktās prasības;

gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem – papildus a) un c) punkta prasībām arī IV pielikumā (Part-ATS) noteiktās prasības un Regulā (ES) Nr. 923/2012 noteiktās prasības;

meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējiem – papildus a), b), c) punkta prasībām arī V pielikumā (Part-MET) noteiktās prasības;

aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem – papildus a), b) un c) punkta prasībām arī VI pielikumā (Part-AIS) noteiktās prasības;

datu pakalpojumu sniedzējiem – papildus a) un b) punkta prasībām arī VII pielikumā (Part-DAT) noteiktās prasības;

sakaru, navigācijas vai novērošanas pakalpojumu sniedzējiem – papildus a), b) un c) punkta prasībām arī VIII pielikumā (Part-CNS) noteiktās prasības;

gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem – papildus a), b) un c) punkta prasībām arī IX pielikumā (Part-ATFM) noteiktās prasības;

gaisa telpas pārvaldības nodrošinātājiem – papildus a) un b) punkta prasībām arī X pielikumā (Part-ASM) noteiktās prasības;

lidojuma procedūru izstrādes pakalpojumu sniedzējiem – papildus a) un b) punkta prasībām arī XI pielikumā (Part-FPD) noteiktās prasības;

tīkla pārvaldniekam – papildus a), b) un c) punkta prasībām arī XII pielikumā (Part-NM) noteiktās prasības.

regulas 9. panta 2. punktu piemēro, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas;

attiecībā uz Aģentūru 4. panta 1., 2., 5., 6. un 8. punktu un 5. pantu piemēro, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas;

attiecībā uz datu pakalpojumu sniedzējiem 6. pantu jebkurā gadījumā piemēro, sākot no 2019. gada 1. janvāra, un, ja šāds pakalpojumu sniedzējs piesakās sertifikāta saņemšanai un saņem to saskaņā ar 6. pantu, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

“pieņemami līdzekļi atbilstības panākšanai (AMC)” ir nesaistoši standarti, ko Aģentūra pieņēmusi, lai piedāvātu līdzekļu klāstu, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem;

“speciālie aviācijas darbi” ir gaisa kuģa lidojums, kura laikā gaisa kuģis tiek izmantots specializētiem pakalpojumiem, piemēram, lauksaimniecībai, būvniecībai, fotografēšanai, topogrāfiskajai uzmērīšanai, novērošanai un patrulēšanai, meklēšanai un glābšanai, avioreklāmai;

“lidlauka klimatoloģiskais pārskats” ir uz statistikas datiem balstīts kopsavilkums par noteiktiem meteoroloģiskajiem elementiem lidlaukā;

“lidlauka klimatoloģiskā tabula” ir tabula, kurā ir iekļauti statistiskie dati par novērotu viena vai vairāku meteoroloģisko elementu veidu sastopamību lidlaukā;

“lidlauka pacēlums” ir nosēšanās zonas augstākā punkta pacēlums;

“lidlauka lidojumu informācijas pakalpojums (AFIS)” ir lidojumu informācijas pakalpojums par lidlauka satiksmi, ko sniedz norīkots gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs;

“lidlauka meteoroloģiskais birojs” ir birojs, kas atbild par meteoroloģisko pakalpojumu sniegšanu lidlaukā;

“lidlauka brīdinājums” ir lidlauka meteoroloģiskā biroja sniegta informācija par tādu laikapstākļu iestāšanos vai paredzamo iestāšanos, kas var nelabvēlīgi ietekmēt uz zemes esošus gaisa kuģus, tostarp stāvvietā novietotus gaisa kuģus, un lidlauka iekārtas un pakalpojumus;

“aeronavigācijas dati” ir aeronavigācijas faktu, jēdzienu vai instrukciju atveidojums formalizētā veidā, kas piemērots komunikācijai, interpretācijai vai apstrādei;

“aeronavigācijas datubāze” ir tādu aeronavigācijas datu apkopojums, kas organizēti un sakārtoti kā strukturēts datu kopums, tiek elektroniski uzglabāti sistēmās, ir derīgi noteiktu laiku un var tikt atjaunināti;

“aeronavigācijas fiksētais pakalpojums (AFS)” ir telesakaru pakalpojums starp noteiktiem stacionāriem punktiem, kuru nodrošina galvenokārt aeronavigācijas drošībai un gaisa satiksmes pakalpojumu regulārai, efektīvai un ekonomiskai darbībai;

“aeronavigācijas stacionārais telesakaru tīkls (AFTN)” ir pasaules mēroga sistēma, kas sastāv no stacionārām aeronavigācijas sakaru ķēdēm, kuras AFS ietvaros nodrošina ziņojumu un/vai digitālu datu apmaiņai starp stacionārām aeronavigācijas stacijām ar vienādiem vai saderīgiem sakaru parametriem;

“aeronavigācijas informācija” ir informācija, ko iegūst aeronavigācijas datu apkopošanas, analīzes un formatēšanas rezultātā;

“lidlauka kartogrāfiskie dati” ir dati, ko vāc, lai apkopotu lidlauka kartogrāfisko informāciju;

“lidlauka kartogrāfisko datu bāze (AMDB)” ir lidlauka kartogrāfisko datu apkopojums, kas organizēts un sakārtots kā strukturēts datu kopums;

“aeronavigācijas meteoroloģiskā stacija” ir stacija, kurā veic novērojumus un sagatavo meteoroloģiskos ziņojumus izmantošanai aeronavigācijā;

“ziņojums no gaisa kuģa” ir ziņojums no lidojumā esoša gaisa kuģa, kas ir sagatavots atbilstīgi prasībām ziņošanai par atrašanās vietu, lidojuma gaitu un/vai meteoroloģiskajiem apstākļiem;

“gaisa kuģis” ir ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

“AIRMET” ir meteoroloģiskās novērošanas dienesta izplatīta informācija par noteiktām faktiskām vai gaidāmām meteoroloģiskajām parādībām lidojuma maršrutā, kuras var ietekmēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošumu mazā augstumā, un par šo parādību izmaiņām laikā un telpā, ja šī informācija jau nav iekļauta prognozē lidojumiem mazā augstumā attiecīgajā lidojumu informācijas reģionā vai tā daļā;

“par gaisa satiksmes drošības elektroniku atbildīgais personāls (ATSEP)” ir visi pilnvarotie darbinieki, kuri ir kompetenti funkcionālas sistēmas aprīkojuma ekspluatācijā, apkopē, izņemšanā no ekspluatācijas un atkārtotā nodošanā ekspluatācijā;

“gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība” ir vispārējs termins, ar ko pēc vajadzības apzīmē gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru, lidlauka lidojumu informācijas dienesta struktūrvienību vai gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punktu;

“rezerves lidlauks” ir lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties, kad tam nav iespējams vai nav ieteicams turpināt lidojumu uz plānotās nosēšanās lidlauku vai veikt tajā nosēšanos, un kurā ir pieejami vajadzīgie pakalpojumi un iekārtas, un kurš atbilst gaisa kuģa veiktspējas prasībām un darbojas paredzamajā izmantošanas laikā;

“alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai (AltMOC)” ir tādi atbilstības līdzekļi, kas nodrošina alternatīvu esošiem AMC vai nodrošina jaunus līdzekļus, lai varētu panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi attiecīgus AMC;

“absolūtais augstums” ir vertikālais attālums no vidējā jūras līmeņa līdz plaknei, punktam vai par punktu pieņemtam objektam;

“lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs (ACC)” ir struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošajos gaisa satiksmes vadības rajonos veic kontrolējamus lidojumus;

“lidojumu rajona prognoze lidojumiem mazā augstumā” ir meteoroloģisko parādību prognoze lidojumu informācijas rajonam vai tā daļai, kas attiecas uz līmeni, kas ir zemāks par lidojuma līmeni 100 (vai zemāks par lidojuma līmeni 150 kalnainos rajonos, vai augstāks, ja nepieciešams);

“zonālā navigācija (RNAV)” ir navigācijas metode, kas nodrošina gaisa kuģu lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju uz zemes vai kosmosā esošu aeronavigācijas līdzekļu darbības zonās vai autonomo līdzekļu iespēju robežās, vai to kombinācija;

“arguments” ir prasījums, kas pamatots ar secinājumiem, kuri izriet no pierādījumu kopuma;

“ASHTAM” ir īpaša NOTAM sērija, kas, izmantojot specifisku formātu, informē par vulkāna, vulkāna izvirduma un/vai vulkānisko pelnu mākoņa aktivitātes izmaiņām, kad šīs izmaiņas kļūst būtiskas gaisa kuģa ekspluatācijai;

“ATM tīkla funkcijas” ir funkcijas, ko pilda tīkla pārvaldnieks saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 677/2011;

“revīzija” ir sistemātisks, neatkarīgs un dokumentēts process pierādījumu iegūšanai un to objektīvai novērtēšanai, lai noteiktu, cik lielā mērā ir ievērotas prasības;

“autoritatīvs avots” ir:

“automātiska novērošanas sistēma” ir novērošanas sistēma, kas bez cilvēka iejaukšanās mēra, atvasina un paziņo visu nepieciešamo informāciju;

“aviācijas uzņēmums” ir struktūra, persona vai organizācija, izņemot šīs regulas reglamentētos pakalpojumu sniedzējus, kuru ietekmē pakalpojumu sniedzēja sniegtais pakalpojums vai kura ietekmē šo pakalpojumu;

“pārtraukums” ir laikposms darba perioda ietvaros, kad gaisa satiksmes vadības dispečeram nav jāpilda darba pienākumi, un kas paredzēts, lai nodrošinātu personāla atpūtu;

“sertificēta gaisa kuģa lietotne” ir programmatūras lietotne, kuru Aģentūra apstiprinājusi kā gaisa kuģa daļu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. pantu;

“lidojumiem nozīmīgs mākonis” ir mākonis, kura apakšējās robežas augstums ir zemāks par 5 000 pēdām vai zemāks par minimālo sektora absolūto augstumu, izvēloties lielāko lielumu, vai lietus gubmākonis vai dižais gubmākonis jebkurā augstumā;

“komerciāli gaisa pārvadājumi” ir jebkura gaisa kuģa ekspluatācija, pārvadājot pasažierus, kravu vai pastu un saņemot par to atalgojumu vai citu mantisku atlīdzību;

“gaisa satiksmes vadības rajons” ir kontrolējama gaisa telpa virs zemes virsmas augstāk par noteiktu robežu;

“kritisko incidentu radītā spriedze” ir neparastu un/vai galēju indivīda emocionālu, fizisku un/vai uzvedības reakciju izpausme pēc notikuma vai negadījuma;

“datu kvalitāte” ir pakāpe vai līmenis ticamībai, ka iesniegtie dati atbilst lietotāja datu prasībām attiecībā uz precizitāti, izšķirtspēju, integritāti (vai citu līdzīgu drošuma līmeni), izsekojamību, savlaicīgumu, pilnīgumu un formātu;

“datu kvalitātes prasības (DQR)” ir datu īpašību (t. i., datu precizitāte, izšķirtspēja, integritāte (vai cits līdzīgs drošuma līmenis), izsekojamība, savlaicīgums, pilnīgums un formāts) specifikācija, kas nodrošina šo datu atbilstību paredzētajam lietojumam;

“rezerves lidlauks lidojuma galamērķī” ir rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis varētu nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav ieteicams nosēsties plānotajā nosēšanās lidlaukā;

“darba pienākums” ir jebkurš uzdevums, kuru gaisa satiksmes vadības dispečeram uzdod pildīt gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs;

“darba periods” ir periods, kas sākas, kad gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējs uzdod gaisa satiksmes vadības dispečeram ierasties darba pienākuma pildīšanai, būt gatavam tā pildīšanai vai sākt pildīt darba pienākumu, un beidzas, kad gaisa satiksmes vadības dispečers tiek atbrīvots no darba pienākuma;

“pacēlums” ir vertikāls attālums no punkta vai plaknes, kas atrodas uz zemes virsmas vai ir piesaistīta tai, mērot no vidējā jūras līmeņa;

“rezerves lidlauks maršrutā” ir rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis varētu nosēsties gadījumā, ja šāda novirzīšanās kļūtu nepieciešama lidojuma laikā;

“nogurums” ir fizioloģisks stāvoklis, kam raksturīga garīgo vai fizisko darba spēju samazināšanās, ko izraisa miega trūkums vai ilgstošs nomoda stāvoklis, diennakts posms vai darba slodze (garīgā vai fiziskā aktivitāte vai abas), un kas var pazemināt indivīda modrību un spēju droši pildīt uzdevumus;

“lidojuma dokumentācija” ir dokumenti, tostarp diagrammas vai veidlapas, ar lidojuma meteoroloģisko informāciju;

“lidojumu informācijas centrs (FIC)” ir struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un brīdināšanas pakalpojumus;

“lidojumu informācijas rajons (FIR)” ir noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidojumu informācijas un brīdināšanas pakalpojumi;

“lidojuma līmenis (FL)” ir pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena līmeni 1 013,2  hPa un atšķiras no pārējiem līmeņiem par noteiktu spiediena intervālu;

“izmēģinājuma lidojums” ir lidojums jauna projekta (gaisa kuģa, dzinēju sistēmu, daļu un ierīču) izstrādes posmā, lidojums, lai pierādītu atbilstību sertifikācijas bāzei vai tipa projektam attiecībā uz gaisa kuģi, kas izlaists no ražošanas līnijas, lidojums ar mērķi izmēģināt jaunas projekta koncepcijas, kurām nepieciešami neparasti manevri vai profili un ar kurām būtu iespējams atkāpties no iepriekš apstiprinātā gaisa kuģa režīmu diapazona, vai mācību lidojums, lai veiktu kādu no minētajiem lidojumiem;

“prognoze” ir gaidāmo laikapstākļu apraksts konkrētam laikam vai laikposmam un konkrētam gaisa telpas rajonam vai daļai;

“pacelšanās prognoze” ir prognoze konkrētam laikposmam, ko sagatavojis lidlauka meteoroloģiskais birojs un kurā iekļauta informācija par gaidāmajiem apstākļiem skrejceļu kompleksā, norādot piezemes vēja virzienu un ātrumu, jebkuras tā izmaiņas, temperatūru, spiedienu (QNH) un jebkuru citu informāciju, par ko vienojas vietējā līmenī;

“funkcionāla sistēma” ir procedūru, cilvēkresursu un aprīkojuma, tostarp aparatūras un programmatūras, kombinācija, kas organizēta tā, lai pildītu kādu funkciju saistībā ar ATM/ANS un citām ATM tīkla funkcijām;

“vispārējas nozīmes aviācija” ir jebkura civilā gaisa kuģa ekspluatācija, izņemot speciālos aviācijas darbus vai komerciālos gaisa pārvadājumus;

“digitalizēti koordinātu tīkla punktu dati” ir ar datoru apstrādāti meteoroloģiskie dati attiecībā uz ar regulārām atstarpēm atdalītu punktu kopumu diagrammā, kas paredzēti kodētai pārsūtīšanai no meteoroloģiskā datora uz citu datoru un piemēroti automatizētai lietošanai;

“norādes” ir Aģentūras izstrādāts nesaistošs dokuments, kas palīdz izskaidrot prasību vai specifikāciju nozīmi un ko izmanto kā palīgmateriālu, lai interpretētu Regulu (EK) Nr. 216/2008, tās īstenošanas noteikumus un AMC;

“koordinātu tīklā attēlotas globālās prognozes” ir meteoroloģisko elementu gaidāmo lielumu prognozes globālajā koordinātu tīklā ar definētu vertikālo un horizontālo izšķirtspēju;

“apdraudējums” ir jebkurš stāvoklis, notikums vai apstāklis, kas var radīt kaitīgu ietekmi;

“relatīvais augstums” ir vertikālais attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim;

“līmenis” ir vispārējs termins, kas attiecas uz lidojumā esoša gaisa kuģa stāvokli vertikālā plaknē un pēc vajadzības var nozīmēt gan relatīvo augstumu, gan absolūto augstumu, gan lidojuma līmeni;

“vietējais regulārais ziņojums” ir meteoroloģiskais ziņojums, ko sagatavo noteiktos laika intervālos un kas paredzēts vienīgi izplatīšanai izcelsmes lidlaukā, kur veikti novērojumi;

“vietējais speciālais ziņojums” ir meteoroloģiskais ziņojums, ko sagatavo saskaņā ar kritērijiem, kuri izvirzīti speciālajiem novērojumiem, un kas paredzēts vienīgi izplatīšanai izcelsmes lidlaukā, kur veikti novērojumi;

“meteoroloģiskais biļetens” ir dokuments, kas satur meteoroloģisko informāciju ar attiecīgu virsrakstu;

“meteoroloģiskā informācija” ir meteoroloģiskais ziņojums, analīze, prognoze un jebkurš cits apraksts par faktiskiem vai gaidāmiem laikapstākļiem;

“meteoroloģiskais novērojums” ir viena vai vairāku meteoroloģisko elementu mērījums un/vai vērtējums;

“meteoroloģiskais ziņojums” ir novēroto meteoroloģisko apstākļu apraksts attiecībā uz konkrētu laiku un vietu;

“meteoroloģiskais satelīts” ir mākslīgs Zemes pavadonis, kas veic meteoroloģiskus novērojumus un pārraida šos novērojumus uz Zemi;

“meteoroloģiskās novērošanas dienests (MWO)” ir dienests, kas novēro meteoroloģiskos apstākļus, kuri ietekmē lidojumu operācijas, un sniedz informāciju par tādu konkrētu meteoroloģisko parādību un citu parādību sastopamību vai paredzamo sastopamību atmosfērā lidojuma maršrutā, kuras var ietekmēt gaisa kuģu ekspluatācijas drošumu noteiktajā tā atbildības rajonā;

“minimālais sektora absolūtais augstums (MSA)” ir zemākais izmantojamais absolūtais augstums, kas nodrošina minimālo 300 m (1 000  pēdu) attālumu virs visiem rajonā izvietotajiem objektiem, kas ietilpst tāda apļa sektorā, kura rādiuss ir 46 km (25 jūras jūdzes) un kura centrs atrodas nozīmīgā punktā, lidlauka atskaites punktā (ARP) vai helikopteru nosēšanās laukuma atskaites punktā (HRP);

“NOTAM” ir paziņojums, ko izplata, izmantojot telesakaru līdzekļus, un kas satur informāciju par jebkuras aeronavigācijas iekārtas, pakalpojuma un procedūras ieviešanu, stāvokli vai izmaiņām tajā, kā arī par radušos apdraudējumu, par kuru ir svarīgi laikus brīdināt ar lidojumu saistīto personālu;

“šķērslis” ir visi stacionārie (pagaidu vai pastāvīgie) un mobilie objekti vai to daļas, kas:

“OPMET” ir ar ekspluatāciju saistīta meteoroloģiskā informācija, ko izmanto lidojumu sagatavošanas plānošanā vai plānošanā lidojuma laikā;

“OPMET datubanka” ir datubanka, kas izveidota ar ekspluatāciju saistītās meteoroloģiskās informācijas uzglabāšanai un starptautiskai pieejamībai, lai to izmantotu aeronavigācijā;

“vulkāniskā aktivitāte pirms izvirduma” ir neparasta un/vai pieaugoša vulkāniskā aktivitāte, kas var būt vulkāna izvirduma priekšvēstnesis;

“dominējošā redzamība” ir lielākais redzamības lielums, kas novērots saskaņā ar “redzamības” definīciju un sasniegts vismaz pusē no apvāršņa loka vai vismaz pusē no lidlauka platības. Šīs zonas var sastāvēt gan no blakus esošiem, gan blakus neesošiem sektoriem;

“problemātiska psihoaktīvu vielu lietošana” ir vienas vai vairāku psihoaktīvu vielu lietošana, kad lietotājs tās lieto veidā, kas:

“prognožu diagramma” ir prognoze par konkrētiem meteoroloģiskiem elementiem konkrētā laikā vai laikposmā un par konkrētu virsmu vai gaisa telpas daļu, kas grafiski attēlota diagrammā;

“psihoaktīvas vielas” ir alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji, izņemot kofeīnu un tabaku;

“glābšanas koordinācijas centrs (RCC)” ir struktūrvienība, kas atbild par meklēšanas un glābšanas dienestu efektīvas organizācijas veicināšanu un meklēšanas un glābšanas darbību koordinēšanu konkrētā meklēšanas un glābšanas rajonā;

“atpūtas periods” ir tāds nepārtraukts un noteikts laikposms pēc un/vai pirms darba perioda, kura laikā gaisa satiksmes vadības dispečers tiek atbrīvots no visiem darba pienākumiem;

“dežūru sistēma” ir gaisa satiksmes vadības dispečeru darba un atpūtas periodu struktūra saskaņā ar tiesību aktu un ekspluatācijas prasībām;

“risks” ir apdraudējuma radītas kaitīgas ietekmes vispārējas varbūtības vai sastopamības biežuma un šīs ietekmes smaguma apvienojums;

“skrejceļš” ir noteikts sauszemes lidlauka taisnstūrveida iecirknis, kas sagatavots gaisa kuģu nosēšanās un pacelšanās vajadzībām;

“redzamība uz skrejceļa (RVR)” ir attālums, kura robežās uz skrejceļa ass līnijas esoša gaisa kuģa pilots var redzēt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līnijas ugunis;

“norādes par drošību” ir kompetentas iestādes izdots vai pieņemts dokuments, kurā noteiktas darbības, kuras drošības atjaunošanas nolūkos jāveic attiecībā uz funkcionālu sistēmu, vai šīs sistēmas ekspluatācijas ierobežojumi, ja konstatēts, ka pretējā gadījumā aviācijas drošība ir apdraudēta;

“drošības pārvaldības sistēma (SMS)” ir sistēmiska pieeja drošības pārvaldībai, tostarp nepieciešamās organizatoriskās struktūras, pārskatatbildība, politika un procedūras;

“meklēšanas un glābšanas dienesta struktūrvienība” ir vispārējs termins, ar ko attiecīgā gadījumā apzīmē glābšanas koordinācijas centru vai tā nodaļu, vai brīdināšanas posteni;

“pusautomātiska novērošanas sistēma” ir novērošanas sistēma, kas pieļauj izmērāmo elementu pavairošanu un kam nepieciešama cilvēka iejaukšanās attiecīgu ziņojumu sagatavošanai;

“SIGMET” ir meteoroloģiskās novērošanas dienesta izplatīta informācija par tādu konkrētu meteoroloģisko parādību un citu parādību sastopamību vai paredzamo sastopamību atmosfērā lidojuma maršrutā, kuras var ietekmēt gaisa kuģu ekspluatācijas drošumu, un par šo parādību izmaiņām laikā un telpā;

“īpašais ziņojums no gaisa kuģa” ir gaisa kuģa meteoroloģiskais ziņojums, kas sagatavots saskaņā ar kritērijiem, pamatojoties uz lidojuma laikā veiktajiem novērojumiem;

“spriedze” ir indivīda izjūtas saskarē ar potenciālu cēloni (“spriedzes izraisītāju”), kas rada izmaiņas cilvēka darbspējās. Spriedzes izraisītāja iedarbība var ietekmēt indivīda darbspējas negatīvi (radot diskomforta izjūtu), neitrāli vai pozitīvi (liekot mobilizēties) atkarībā no indivīda priekšstata par to, kā viņš spēj kontrolēt spriedzes izraisītāju;

“sistēmu un iekārtu kvalifikācijas apmācība” ir mācības ar mērķi apgūt konkrētas zināšanas par sistēmām/iekārtām un prasmes, kas stiprina kompetenci ekspluatācijas jomā;

“pielāgoti dati” ir aeronavigācijas dati, ko nodrošina gaisa kuģa ekspluatants vai datu pakalpojumu sniedzējs gaisa kuģa ekspluatanta uzdevumā un kas sagatavoti šā gaisa kuģa ekspluatanta vajadzībām to paredzētajam lietošanas veidam saistībā ar ekspluatāciju;

“pacelšanās rezerves lidlauks” ir rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis vajadzības gadījumā varētu nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku;

“galīgā lidlauka prognoze (TAF)” ir kodolīgs apraksts par gaidāmajiem laikapstākļiem lidlaukā kādā konkrētā laikposmā;

“reljefs” ir Zemes virsma, kas ietver tādus dabas veidojumus kā kalni, pakalni, kalnu grēdas, ielejas, ūdenstilpes un pastāvīgi ledus vai sniega veidojumi, izņemot šķēršļus;

“skrejceļa slieksnis” ir nosēšanās veikšanai izmantojamā skrejceļa iecirkņa sākums;

“zemskares zona” ir skrejceļa daļa aiz skrejceļa sliekšņa, kurā paredzēta gaisa kuģa pirmā saskare ar skrejceļu nosēšanās laikā;

“tropiskais ciklons” ir vispārējs termins, ar ko apzīmē nefrontālu sinoptiska mēroga ciklonu, kas izveidojies tropu vai subtropu ūdeņos un kam ir organizēta konvekcija un noteikta cikloniska piezemes vēja cirkulācija;

“tropisko ciklonu konsultatīvais centrs (TCAC)” ir meteoroloģiskais centrs, kas nodrošina konsultatīvu informāciju meteoroloģiskās novērošanas dienestiem, globāla mēroga prognozēšanas centriem un starptautiskajām OPMET datu bankām attiecībā uz tropisko ciklonu atrašanās vietu, paredzamo pārvietošanās virzienu un ātrumu, spiedienu centrā un maksimālo piezemes vēja stiprumu;

“redzamība” ir redzamība aeronavigācijas nolūkiem, proti, lielākais no šādiem lielumiem:

“vulkānisko pelnu konsultatīvais centrs (VAAC)” ir meteoroloģiskais centrs, kas meteoroloģiskās novērošanas dienestiem, lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem, lidojumu informācijas centriem, pasaules zonālo prognožu centriem un starptautiskajām OPMET datu bankām nodrošina konsultatīvu informāciju par vulkānisko pelnu laterālo un vertikālo izkliedi un paredzamo pārvietošanos atmosfērā;

“globāla mēroga prognozēšanas centrs (WAFC)” ir meteoroloģiskais centrs, kas sagatavo un digitālā veidā izplata nozīmīgas laikapstākļu (SIGWX) prognozes un augšējo atmosfēras slāņu stāvokļa prognozes globālā mērogā tieši dalībvalstīm aeronavigācijas fiksētā dienesta (AFS) internetā balstīto pakalpojumu ietvaros;

“globāla mēroga prognozēšanas sistēma (WAFS)” ir pasaules mēroga sistēma, ar kuru globāla mēroga prognozēšanas centri vienotos standartizētos formātos nodrošina aeronavigācijas meteoroloģiskās prognozes lidojuma maršrutā;

“lidlauka vadības tornis” ir struktūrvienība, kas izveidota gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanai lidlauka satiksmei;

“lidlauka satiksme” ir jebkāda satiksme lidlauka manevrēšanas teritorijā un visi gaisa kuģu lidojumi lidlauka apkaimē. Gaisa kuģis, kas lido lidlauka apkaimē, citu starpā ir gaisa kuģis, kas ielido lidlauka lidojumu riņķī vai izlido no tā;

“lidlauka lidojumu riņķis” ir noteikti maršruti, kuros jālido gaisa kuģiem, veicot lidojumus lidlauka apkaimē;

“aeronavigācijas fiksētā stacija” ir aeronavigācijas fiksētā dienesta stacija;

“zemes aeronavigācijas uguns” ir jebkura uguns, kas nav uzstādīta uz gaisa kuģa, kura speciāli paredzēta, lai to izmantotu kā aeronavigācijas līdzekli;

“aeronavigācijas informācijas cirkulārs (AIC)” ir paziņojums, kurā ir informācija, kas netiek iekļauta ne NOTAM, ne aeronavigācijas informācijas publikācijā, bet attiecas uz lidojumu drošumu, aeronavigāciju, tehniskiem, administratīviem vai juridiskiem jautājumiem;

“aeronavigācijas informācijas pārvaldība (AIM)” ir dinamiskā, integrētā aeronavigācijas informācijas pārvaldība, sadarbībā ar visām iesaistītajām personām nodrošinot pārbaudītas kvalitātes digitālos aeronavigācijas datus un apmainoties ar šādiem datiem;

“aeronavigācijas informācijas produkts” ir aeronavigācijas dati un aeronavigācijas informācija, ko nodrošina kā digitālās datu kopas vai standarta noformējumā papīra formātā vai elektroniskā datu nesējā. Aeronavigācijas informācijas produkti citu starpā ir:

“aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP)” ir publikācija, ko izdod attiecīga valsts pilnvarota iestāde vai ko izdod kopīgi ar šo iestādi un kas satur ilgtermiņā izmantojamu aeronavigācijas informāciju;

“AIP grozījumi” ir paliekošas AIP ietvertās informācijas izmaiņas;

“AIP papildinājums” ir īslaicīgas AIP ietvertās informācijas izmaiņas, kas tiek sagatavotas kā īpašas lapas;

“aeronavigācijas informācijas reglamentēšana un kontrole” (AIRAC) ir sistēma, kuras mērķis ir uz kopējiem izpildes datumiem balstīta iepriekšēja ziņošana par apstākļiem, kuru dēļ vajadzīgas nozīmīgas izmaiņas ekspluatācijas praksē;

“aeronavigācijas mobilais dienests” ir dienests mobilo sakaru nodrošināšanai starp aeronavigācijas stacijām un gaisa kuģu radiostacijām vai starp gaisa kuģu radiostacijām, kurā var iekļaut glābšanas līdzekļu radiostacijas, kā arī avārijas vietu norādošās radiobākas, kas darbojas noteiktās briesmu un avārijas ziņojumu raidīšanas frekvencēs;

“aeronavigācijas stacija” ir aeronavigācijas mobilā dienesta zemes stacija. Noteiktos gadījumos aeronavigācijas stacija var atrasties, piemēram, uz kuģa vai uz platformas jūrā;

“aeronavigācijas telesakaru stacija” ir stacija telesakaru dienestā, kas paredzēts jebkuriem aeronavigācijas mērķiem;

“AFIS lidlauks” ir lidlauks, kurā ar to saistītajā gaisa telpā tiek sniegts AFIS;

“AFIS struktūrvienība” ir struktūrvienība, kas izveidota AFIS un brīdināšanas pakalpojuma sniegšanai;

“gaisa kuģa identifikācija” ir burtu, ciparu grupa vai to kombinācija, kas ir vai nu identiska gaisa kuģa izsaukuma signālam, vai ir tās kodēts ekvivalents, kas izmantojama “gaiss-zeme” sakaros un kas tiek izmantota gaisa kuģa identificēšanai gaisa satiksmes pakalpojuma “zeme–zeme” sakaros;

“sakari “gaiss–zeme”” ir divvirzienu sakari starp gaisa kuģiem un stacijām vai atrašanās vietām uz zemes virsmas;

“gaisa satiksmes konsultatīvais pakalpojums” ir noteiktu izmēru gaisa telpā vai noteiktā maršrutā (konsultatīvajā gaisa telpā) sniegts pakalpojums, lai, ciktāl tas ir praktiski iespējams, nodrošinātu distanci starp gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumu (IFR) lidojuma plāniem;

“gaisa satiksmes vadības atļauja” jeb “ATC atļauja” ir atļauja gaisa kuģim turpināt darbību saskaņā ar gaisa satiksmes vadības struktūrvienības paredzētajiem nosacījumiem;

“gaisa satiksmes vadības norādījumi” jeb “ATC norādījumi” ir ATC norādījumi, kas liek pilotam veikt konkrētu darbību;

“gaisa satiksmes vadības struktūrvienība” jeb “ATC struktūrvienība” ir vispārējs termins, ar ko var apzīmēt lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai lidlauka vadības torni;

“ALERFA” ir trauksmes fāzes apzīmēšanai lietojams kodēts vārds;

“brīdināšanas pakalpojums” ir pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kam vajadzīga meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un lai šīm organizācijām sniegtu vajadzīgo palīdzību;

“trauksmes fāze” ir situācija, kurā ir bažas par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību;

“pieejas kontroles struktūrvienība” ir struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido vienā vai vairākos lidlaukos vai izlido no tiem;

“aeronavigācijas maršruts” ir noteikts ATS maršruts gaisa kuģiem, kuri var izmantot zonālo navigāciju;

“datu apkopošana” ir datu apvienošana no vairākiem avotiem datu bāzē un bāzes līnijas izveidošana vēlākai apstrādei;

“ATS maršruts” ir konkrēts maršruts, kas noteikts satiksmes plūsmas novirzīšanai, kura vajadzīga ATS sniegšanai;

“ATS novērošanas pakalpojums” ir pakalpojums, ko tieši sniedz ATS novērošanas sistēma;

“ATS novērošanas sistēma” ir vispārējs termins, ar ko var apzīmēt ADS-B, PSR, SSR vai jebkuru salīdzināmu uz zemes esošu sistēmu, kura ļauj identificēt gaisa kuģus;

“automātiskā atkarīgā novērošana apraides režīmā (ADS-B)” ir līdzekļi, ar kuriem gaisa kuģis, lidlauka transportlīdzekļi un citi objekti, izmantojot datu pārraides posmu, var automātiski pārraidīt vai saņemt vai pārraidīt un saņemt tādus datus kā identifikācija, atrašanās vieta un attiecīgā gadījumā papildu dati;

“automātiskā atkarīgā novērošana – līgums (ADS-C)” ir līdzekļi, ar kuriem ADS-C vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti, izmantojot datu pārraides posmu, nosakot, kādos apstākļos ADS-C ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos;

“lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides dienests (ATIS)” ir kārtējās ikdienas informācijas automātiska sniegšana visu diennakti vai noteiktā diennakts laikā ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem:

“lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides dienests, kas izmanto datu pārraides posmu (D-ATIS)” ir ATIS informācijas pārraide, izmantojot datu pārraides posmu;

“balss informācijas automātiskās pārraidīšanas dienests lidlauka rajonā (balss ATIS)” ir ATIS informācijas pārraide, izmantojot ilgstošu un atkārtotu balss pārraidi;

“apraide” ir ar aeronavigāciju saistītas informācijas pārraidīšana, kas netiek adresēta konkrētai stacijai vai stacijām;

“apakšējās mākoņu robežas augstums” ir attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 m (20 000 ft), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess;

“atļaujas darbības robeža” ir punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā ATC atļauja;

“mākoņu apakšējā robeža” – lidlauka vai ekspluatācijas vietas apkaimē vai īpašā darbības vietā – ir zemākās redzamās vai prognozētās mākoņa daļas apakšējās robežas augstums, ko parasti mēra no lidlauka pacēluma vai – attiecībā uz ekspluatāciju atklātā jūrā – no vidējā jūras līmeņa;

“pilnīgums” attiecībā uz datiem ir ticamības pakāpe, ka ir sniegti visi dati, kas vajadzīgi, lai atbalstītu paredzēto izmantojumu;

“ticamības līmenis” ir varbūtība, ka parametra patiesā vērtība atbilst konkrētam tā vērtības aplēses intervālam;

“konferencsakari” ir sakaru līdzekļi, kas ļauj vienlaikus uzturēt tiešu sarunu starp trim un vairāk punktiem;

“gaisa satiksmes vadības zona” ir no zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa;

“kontrolējams lidlauks” ir lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi;

“kontrolējama gaisa telpa” ir noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai;

“kontrolējams lidojums” ir lidojums, kam vajadzīgaATC atļauja;

“dispečera–pilota datu pārraides sakari (CPDLC)” ir sakaru līdzekļi starp gaisa satiksmes dispečeru un pilotu, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem;

“kritiskā zona” ir zona ar definētu platību, kura plešas ap precīzas instrumentālās nolaišanās zemes aprīkojumu un kurā transportlīdzekļu vai gaisa kuģu klātbūtne izraisīs nepieņemamus vadības signālu traucējumus;

“kreisēšanas līmenis” ir līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā;

“cikliskā redundances pārbaude” (CRC) ir matemātisks algoritms, kuru piemēro digitālo datu pareizības pārbaudei, izmantojot kļūdu atklājošu kodu;

“bīstama zona” ir noteiktu izmēru gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam;

“datu precizitāte” ir aprēķinātās vai izmērītās vērtības atbilstības pakāpe faktiskajai vērtībai;

“datu vākšanas virsma” ir noteikta virsma, kas paredzēta, lai vāktu apvidus un šķēršļu datus;

“datu integritāte” ir pārliecības līmenis tam, ka aeronavigācijas dati un to vērtība kopš datu ģenerēšanas vai sankcionētas grozīšanas nav zudusi vai mainīta;

“datu elements” ir veselas datu kopas viens raksturotājs, kuram piešķirta vērtība, kas definē tā pašreizējo statusu;

“datu pārraides sakari” ir sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu;

“datu pārraides posma VOLMET (D-VOLMET)” ir lidlauka regulārā meteoroloģiskā ziņojuma (METAR), lidlauka speciālā meteoroloģiskā ziņojuma (SPECI), TAF, SIGMET, īpašo ziņojumu no gaisa kuģa, kas nav iekļauti SIGMET, un – ja pieejams – AIRMET pārraide, izmantojot datu pārraides posmu;

“datu ģenerēšana” ir jauna datu elementa un ar to saistītās vērtības veidošana, pastāvoša datu elementa vērtības mainīšana vai pastāvoša datu elementa dzēšana;

“datu produkta specifikācija” ir sīks datu kopas vai datu kopu apkopojuma apraksts kopā ar papildu informāciju, kas to ļauj radīt, piegādāt citai personai un izmantot citai personai;

“datu kopa” ir identificējams datu krājums;

“dati” ir jebkurš lielums vai lielumu kopa, kas var būt par atsauci vai pamatu citu lielumu aprēķināšanai;

“DETRESFA” ir briesmu fāzes apzīmēšanai lietojams kodēts vārds;

“briesmu fāze” ir situācija, kurā ir pamatota pārliecība, ka gaisa kuģim un tajā esošajām personām draud nopietnas un tiešas briesmas vai ir vajadzīga tūlītēja palīdzība;

“iepriekšēja nosacīta atļauja” ir atļauja, ko gaisa kuģim izdod gaisa satiksmes vadības struktūrvienība, kura konkrētajā brīdī nav pilnvarota veikt šā gaisa kuģa lidojuma vadīšanu;

“būtiska satiksme” ir kontrolēta satiksme, uz kuru attiecas noteikums par distancēšanu, kas jānodrošina gaisa satiksmes vadības dienestam, bet kura attiecībā uz konkrētu kontrolējamu lidojumu netiek vai netiks nošķirta no citas kontrolētas satiksmes, piemērojot atbilstošo distancēšanas minimumu;

“būtiska vietēja satiksme” ir jebkurš gaisa kuģis, transportlīdzeklis vai personāls, kas atrodas manevrēšanas teritorijā vai tās tuvumā, vai satiksme pacelšanās un augstuma uzņemšanas zonā vai pieejas pēdējā posma zonā, kas var radīt bīstamību attiecīgajam gaisa kuģim;

“aprēķinātais ierašanās laiks” ir:

“pazīme” ir reālas parādības abstrakcija;

“pazīmju raksturotājs” ir nosaukums, datu tips un ar to saistītais definētais vērtību apgabals;

“pazīmju tips” ir reālu parādību klase ar kopējām īpašībām, kas pazīmju katalogā ir klasifikācijas pamatlīmenis;

“pieejas pēdējais posms” ir instrumentālās pieejas procedūras daļa, kas:

“lidojumu informācijas zona” ir noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidlauka lidojumu informācijas pakalpojumi un brīdināšanas pakalpojumi lidlauka satiksmei;

“lidojuma procedūru izstrādes pakalpojumi” ir pakalpojumi to lidojuma procedūru izstrādei, dokumentēšanai, validēšanai, uzturēšanai un periodiskai pārskatīšanai, kuras vajadzīgas aeronavigācijas drošumam, regularitātei un efektivitātei;

“lidojuma procedūru izstrādātājs” ir kvalificēta persona, kura veic lidojuma procedūru izstrādi, dokumentēšanu, validēšanu, pastāvīgu uzturēšanu un periodisku pārskatīšanu;

“lidojuma procedūra” ir iepriekš noteiktu lidojuma manevru kopums, kas jāievēro pilotam un ko publicē elektroniskā, drukātā un/vai digitālā formātā. Lidojuma procedūru veic saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR);

“lidojuma plāns” ir gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām iesniedzama noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu;

“redzamība lidojumā” ir redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma virzienā;

“formāts” attiecībā uz datiem ir datu elementu, ierakstu un datņu struktūra, kas sakārtota tā, lai tā atbilstu standartiem, specifikācijām vai datu kvalitātes prasībām;

“ģeoīds” ir tāda ekvipotenciāla virsma Zemes gravitācijas laukā, kura sakrīt ar vidējo jūras līmeni (MSL), ko nepārtraukti turpina cauri kontinentiem;

“ģeoīda vilnis” ir attālums starp matemātisko atskaites elipsoīdu un ģeoīdu virs tā (pozitīvs vilnis) vai zem tā (negatīvs vilnis);

“glisāde” ir nolaišanās profils, kas noteikts vertikālajiem norādījumiem pieejas pēdējā posmā;

“redzamība uz zemes” ir redzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas;

“kurss” ir virziens, kurā ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc kompasa, kurss pēc koordinātām);

“helikopteru lidlauks” ir lidlauks vai tāds noteikts laukums uz struktūras, kuru pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot helikopteru atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa šo virsmu;

“integritātes klasifikācija” attiecībā uz aeronavigācijas datiem ir klasifikācija, kas balstīta uz potenciālo risku, kurš izriet no bojātu datu, noteiktu parasto datu, būtisko datu un kritisko datu izmantošanas;

“starptautisks NOTAM birojs” ir dalībvalsts izraudzīts birojs NOTAM starptautiskajai apmaiņai;

“gaidīšanas punkts” ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas kalpo par atsauci gaidīšanas procedūrai;

“gaidīšanas procedūra” ir iepriekš noteikts manevrs, pēc kura veikšanas gaisa kuģis paliek noteiktā gaisa telpā gaidām turpmāku atļauju;

“identifikācija” ir situācija, kāda pastāv, kad konkrēta gaisa kuģa atrašanās vietas norāde ir redzama stāvokļa displejā un tiek pozitīvi identificēta;

“instrumentālo lidojumu noteikumi” ir noteikumi, kas ļauj gaisa kuģim, kurā ir piemērots aeronavigācijas aprīkojums, kas ir atbilstošs maršrutam, veikt lidojumu saskaņā ar piemērojamām prasībām par lidojuma operācijām;

“INCERFA” ir nenoteiktības fāzes apzīmēšanai lietojams kodēts vārds;

“instrumentālās pieejas operācijas” ir pieejas un nosēšanās, izmantojot instrumentus, kas sniedz navigācijas norādījumus, pamatojoties uz instrumentālās pieejas procedūru. Ir divas metodes instrumentālās nolaišanās operāciju veikšanai:

“instrumentālās pieejas procedūra (IAP)” ir virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic, vadoties pēc pilotēšanas instrumentiem, lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sākuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā. Instrumentālās pieejas procedūras klasificē šādi:

“instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi (IMC)” ir meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un mākoņu apakšējās robežas augstums; šie lielumi ir mazāki par minimumiem, kas noteikti vizuālajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem;

“operācijas ierobežotas redzamības apstākļos (LVO)” ir pieejas vai pacelšanās operācijas uz skrejceļa, ja jebkurš RVR ir mazāks nekā 550 m, vai manevrēšana lidlaukā, kurā jebkurš RVR ir mazāks nekā 550 m;

“manevrēšanas teritorija” ir lidlauka daļa bez peroniem, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas veikšanai;

“metadati” ir dati par datiem;

“kustības zona” ir lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas veikšanai un kas sastāv no manevrēšanas teritorijas un perona;

“aeronavigācijas līdzeklis” ir ārpus gaisa kuģa uzstādīta iekārta vai sistēma, kas ģenerē elektromagnētiskos signālus, kuri jāizmanto gaisa kuģu navigācijas sistēmām atrašanās vietas noteikšanai vai lidojuma trajektorijas ievērošanai;

“režīms “sekundārais novērošanas radars (SSR)”” ir vispārpieņemts identifikators, kas saistīts ar konkrētām SSR vaicātāju pārraidītu vaicājumu signālu funkcijām. Pastāv četri režīmi, kas precizēti ICAO konvencijas 10. pielikumā: A, C, S un starprežīms;

“gandrīz paralēli skrejceļi” ir nekrustojošies skrejceļi, kuru asu līniju pagarinājumu savirzes/izvērsuma leņķis ir 15 grādi vai mazāks.

“gaisa kuģa kapteinis” ir pilots, kuru izraudzījies ekspluatants vai – vispārējas nozīmes aviācijas gadījumā –– īpašnieks, lai atbildētu par gaisa kuģa vadīšanu un lidojuma drošu norisi;

(ģeogrāfiskā) “atrašanās vieta” ir koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums), kas piesaistītas matemātiski aprēķinātam atskaites elipsoīdam un kas definē punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas;

“atrašanās vietas norāde” ir vizuālā norāde nesimbolu un/vai simbolu veidā uz stāvokļa displeja par gaisa kuģa, lidlauka transportlīdzekļa vai cita objekta atrašanās vietu;

“barometriskais augstums” ir absolūtā augstuma mērvienībās izteikts atmosfēras spiediens, kas atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā;

“primārais radars” ir radara sistēma, kas izmanto atstarotus radiosignālus;

“druksakari” ir sakari, kas katrā ķēdes galapunktā nodrošina visu ķēdē raidīto ziņojumu patstāvīgu automātisku drukāšanu;

“aizliegtā zona” ir noteiktu izmēru gaisa telpa virs dalībvalsts sauszemes teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir aizliegti gaisa kuģu lidojumi;

“radionavigācijas dienests” ir dienests, kas sniedz informāciju par vadību vai datus par atrašanās vietu, lai garantētu efektīvu un drošu gaisa kuģa ekspluatāciju, izmantojot vienu vai vairākus radionavigācijas līdzekļus;

“radiotelefonija” ir radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutvārdos;

“vajadzīgās sakaru veiktspējas specifikācija” jeb “RCP specifikācija” ir prasību kopums attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu un saistīto zemes aprīkojumu, gaisa kuģu spēju un operācijām, kas vajadzīgas sakaru veiktspējas atbalstam;

“vajadzīgās novērošanas veiktspējas specifikācija” jeb “RSP specifikācija” ir prasību kopums attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu un saistīto zemes aprīkojumu, gaisa kuģu spēju un operācijām, kas vajadzīgas novērošanas veiktspējas atbalstam;

“izšķirtspēja” attiecībā uz datiem ir vienību vai ciparu skaits, līdz kuram izsaka un izmanto izmērīto vai aprēķināto vērtību;

“ierobežotu lidojumu zona” ir noteiktu izmēru gaisa telpa virs kādas dalībvalsts sauszemes teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem;

“maršruta posms” ir maršruts vai maršruta daļa, kurā lidojumu veic bez starpnosēšanās;

“izmantojamais skrejceļš” ir skrejceļš vai skrejceļi, ko gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība konkrētā brīdī uzskata par vispiemērotāko(-ajiem) tā veida gaisa kuģiem, kuri plāno nosēšanos vai pacelšanos lidlaukā. Par izmantojamo skrejceļu ielidojošiem vai izlidojošiem gaisa kuģiem var noteikt atsevišķus vai vairākus skrejceļus;

“sekundārais radars” ir radara sistēma, kurā radiosignāls, kas tiek pārraidīts no radara stacijas, iniciē radiosignāla pārraidi no citas stacijas;

“sekundārais novērošanas radars (SSR)” ir novērošanas radara sistēma, kas izmanto raidītājus un uztvērējus (vaicātājus), un retranslatorus;

“jutīgā zona” ir zona, kura plešas aiz kritiskās zonas un kurā gaisa kuģu vai transportlīdzekļu novietošana stāvvietā vai kustība ietekmēs vadības signālu tiktāl, ka tas var kļūt par nepieņemamu traucējumu gaisa kuģiem, kas izmanto signālu;

“SNOWTAM” ir īpašas sērijas NOTAM, kuru sagatavo standarta formātā un kurā iekļauj virsmas stāvokļa ziņojumu par bīstamiem apstākļiem sakarā ar sniega, ledus, šķīdoņa, sarmas vai ar to saistīta ūdens klātbūtni kustības zonā vai šādu apstākļu izbeigšanos;

“nozīmīgs punkts” ir noteikta ģeogrāfiska vieta, kas tiek izmantota ATS maršruta vai gaisa kuģa lidojuma trajektorijas noteikšanai un citiem navigācijas un gaisa satiksmes pakalpojumu mērķiem;

“stāvokļa displejs” ir elektronisks displejs, kurā tiek parādīta gaisa kuģa atrašanās vieta un kustība un cita informācija pēc vajadzības;

“standarta instrumentālā ielidošana (STAR)” ir noteikts IFR ielidošanas maršruts, kas savieno nozīmīgu punktu, kurš parasti atrodas ATS maršrutā, ar punktu, no kura var uzsākt publicēto instrumentālās pieejas procedūru;

“standarta instrumentālā izlidošana (SID)” ir noteikts izlidošanas maršruts, kas savieno lidlauku vai konkrētu lidlauka skrejceļu ar konkrētu nozīmīgu punktu, kurš parasti atrodas norādītā ATS maršrutā un no kura sākas lidojuma posms maršrutā;

“speciāls VFR lidojums” ir VFR lidojums, kuru ATC atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi (VMC);

“manevrēšana” ir gaisa kuģa virzīšanās kustība pa lidlauka vai ekspluatācijas vietas virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos vai nosēšanos;

“manevrēšanas ceļš” ir noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un paredzēts, lai savienotu vienu lidlauka daļu ar citu;

“lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons (TMA)” ir gaisa satiksmes vadības rajons, kas parasti tiek izveidots ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkaimē;

“savlaicīgums” attiecībā uz datiem ir ticamības pakāpe, ka dati ir attiecināmi uz to paredzētā izmantojuma periodu;

“izsekojamība” attiecībā uz datiem ir pakāpe, kādā sistēma vai datu produkts var nodrošināt pārskatu par produktā ieviestajām izmaiņām un tādējādi ļauj sekot izmaiņām no galalietotāja līdz datu ģenerētājam;

“ceļa līnija (“treks”)” ir gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virziens jebkurā punktā parasti tiek izteikts grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc koordinātām);

“informācija par satiksmi” ir gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citiem zināmiem vai novērotiem gaisa kuģiem, kas var būt tā atrašanās vietas vai paredzētā lidojuma maršruta tuvumā, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes;

“vadības nodošanas punkts” ir noteikts punkts gaisa kuģa lidojuma trajektorijā, kurā atbildību par gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības vai dispečera darba vietas nodod citai;

“nododošā struktūrvienība” ir gaisa satiksmes vadības struktūrvienība, kas atrodas maršrutā esoša gaisa kuģa gaisa satiksmes vadības pakalpojumu atbildības nodošanas procesā nākamajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai vai gaisa satiksmes vadības dispečeram;

“pārejas absolūtais augstums” ir augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem;

“pārejas slānis” ir gaisa telpa starp pārejas absolūto augstumu un pārejas līmeni;

“pārejas līmenis” ir pats zemākais lidojuma līmenis, kurš var tikt izmantots lidojumam augstāk par pārejas absolūto augstumu;

“validācija” attiecībā uz datiem ir process, kura laikā tiek nodrošināts, lai dati atbilstu prasībām attiecībā uz to konkrēto lietojumu vai paredzēto izmantojumu;

“verifikācija” attiecībā uz datiem ir aeronavigācijas datu procesa izvades izvērtēšana, lai nodrošinātu pareizību un konsekvenci attiecībā pret ievaddatiem un piemērojamiem datu standartiem, noteikumiem un konvencijām, kas lietoti minētajā procesā;

“nenoteiktības fāze” ir situācija, kurā pastāv nenoteiktība par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību;

“bezpilota brīvais gaisa balons” ir par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez dzinēja brīvā lidojumā;

“vektorēšana” ir gaisa kuģu navigācijas vadīšanas nodrošināšana specifisku kursu veidā, izmantojot ATS novērošanas sistēmu;

“vizuālo lidojumu noteikumu lidojums” jeb “VFR lidojums” ir lidojums, ko veic atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem;

“vizuālā pieeja” ir pieeja IFR lidojumā, kad daļēji vai pilnībā neizpilda instrumentālās pieejas procedūru un pieeju veic, izmantojot vizuālos apvidus orientierus.

“vizuālie meteoroloģiskie apstākļi (VMC)” ir meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki;

“VOLMET” ir meteoroloģiskā informācija lidojumā esošiem gaisa kuģiem;

“VOLMET radioapraide” attiecīgā gadījumā ir pašreizējo METAR, SPECI, TAF un SIGMET pārraide, izmantojot nepārtrauktu un atkārtotu balss radioraidīšanu;

“maršruta punkts” ir konkrēts ģeogrāfiskais punkts, ko izmanto zonālās navigācijas maršruta vai zonālo navigāciju izmantojoša gaisa kuģa lidojuma trajektorijas noteikšanai. Maršruta punktus identificē šādi:

“vulkānu novērošanas centrs” ir pakalpojumu sniedzējs, kuru izvēlas kompetentā iestāde un kurš novēro viena vulkāna vai vulkānu grupas aktivitāti un par šiem novērojumiem informē aviācijas nozares adresātus, kas iekļauti saskaņotā sarakstā;

“ģeogrāfiskā iezīmēšanas valoda (GML)” ir atvērtā ģeotelpiskā konsorcija (OGC) kodēšanas standarts;

“kosmisko laikapstākļu centrs (SWXC)” ir centrs, kura uzdevums ir veikt novērošanu un sniegt konsultatīvu informāciju par kosmiskajām meteoroloģiskajām parādībām, kas varētu ietekmēt augstfrekvences radiosakarus, satelītsakarus, GNSS navigācijas un novērošanas sistēmas un/vai radīt radiācijas risku gaisa kuģī esošajām personām.

Kompetentā iestāde pilda sertificēšanas, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas uzdevumus attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo prasību izpildi, uzrauga viņu sniegto pakalpojumu drošumu un pārbauda piemērojamo prasību izpildi.

Kompetentās iestādes apzina un īsteno pienākumus sertificēšanas, uzraudzības un izpildes nodrošināšanas jomā tādā veidā, lai nodrošinātu, ka:

Attiecīgās kompetentās iestādes regulāri pārskata vienošanos par to pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kuri sniedz aeronavigācijas pakalpojumus funkcionālajos gaisa telpas blokos (FAB), kas iekļauj vairāk nekā vienas dalībvalsts atbildībā esošu gaisa telpu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 3. punktā, bet gadījumos, kad tiek sniegti pārrobežu aeronavigācijas pakalpojumi – vienošanos par Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 5. punktā minēto uzraudzības uzdevumu savstarpēju atzīšanu, kā arī šo vienošanos praktisko īstenošanu, jo īpaši ņemot vērā minēto iestāžu uzraudzībā esošo pakalpojumu sniedzēju sasniegtos drošības rādītājus.

Kompetentā iestāde izveido mehānismus koordinācijai ar citām kompetentajām iestādēm attiecībā uz paziņotām izmaiņām funkcionālās sistēmās, kurās iesaistīti citu kompetento iestāžu uzraudzībā esoši pakalpojumu sniedzēji. Šie koordinācijas mehānismi nodrošina minēto paziņoto izmaiņu efektīvu atlasi un pārskatīšanu saskaņā ar ATM/ANS.AR.C.025. punktu.

Aģentūra izstrādā pieņemamos līdzekļus atbilstības panākšanai (AMC), ko var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām. Kad AMC ir atbilstīgi piemēroti, šīs regulas attiecīgās prasības uzskatāmas par izpildītām.

Arī alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai (AltMOC) var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

Kompetentā iestāde izveido sistēmu, lai varētu konsekventi novērtēt, vai visi AltMOC, ko tā izmanto pati vai ko izmanto tās uzraudzībā esošie pakalpojumi sniedzēji, ļauj nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām.

Kompetentā iestāde novērtē visus AltMOC, ko piedāvā pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.020. punktu, analizējot iesniegto dokumentāciju un, ja atzīts par nepieciešamu, veicot pakalpojumu sniedzēja pārbaudi.

Ja kompetentā iestāde secina, ka AltMOC ir pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām, tā bez liekas kavēšanās:

Ja kompetentā iestāde pati izmanto AltMOC, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām, tā:

Kompetentā iestāde iesniedz Aģentūrai pilnīgu aprakstu par AltMOC, tostarp visus būtiskos procedūru labojumus, kā arī novērtējumu, kas pierāda šīs regulas piemērojamo prasību izpildi.

Ja radušās būtiskas problēmas Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu īstenošanā, kompetentā iestāde informē Aģentūru 30 dienu laikā no dienas, kad kompetentā iestāde uzzinājusi par problēmām.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 ( 1 ) un tās deleģētos un īstenošanas aktus, kompetentā iestāde iespējami drīz sniedz Aģentūrai drošumam būtisku informāciju, kas izriet no ziņojumiem par atgadījumiem, kuri tiek glabāti attiecīgās valsts datubāzē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 376/2014 6. panta 6. punktu.

Neskarot Regulas (ES) Nr. 376/2014 noteikumus, kompetentā iestāde ievieš sistēmu pienācīgai drošības informācijas vākšanai, analizēšanai un izplatīšanai.

Aģentūra ievieš sistēmu jebkuras tādas būtiskas drošības informācijas pienācīgai analizēšanai, kura saņemta no kompetentajām iestādēm, un bez liekas kavēšanās sniedz attiecīgi dalībvalstīm un Komisijai jebkuru informāciju, tostarp ieteikumus vai veicamos koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu laikus reaģēt uz drošības problēmu, kurā iesaistīti pakalpojumu sniedzēji.

Kompetentā iestāde, saņēmusi a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju, veic attiecīgus pasākumus drošības problēmas risināšanai, tostarp izdodot norādes par drošību saskaņā ar ATM/ANS.AR.A.030. punktu.

Pasākumus, kas veikti saskaņā ar c) apakšpunktu, nekavējoties paziņo attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nodrošinātu atbilstību, saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.060. punktu. Kompetentā iestāde šos pasākumus dara zināmus arī Aģentūrai un, ja nepieciešama kopīga rīcība – arī citām kompetentajām iestādēm, uz kurām tie attiecas.

Kompetentā iestāde izdod norādes par drošību, ja tā konstatējusi, ka funkcionālā sistēmā ir kāds nedrošs apstāklis, kura novēršanai vajadzīga tūlītēja rīcība.

Norādes par drošību nosūta attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, un tajās iekļauj vismaz šādu informāciju:

Kompetentā iestāde nosūta norāžu par drošību kopiju Aģentūrai un jebkurai citai iesaistītai kompetentajai iestādei viena mēneša laikā pēc to izdošanas.

Kompetentā iestāde pārbauda, kā pakalpojumu sniedzēji ievēro piemērojamās norādes par drošību.

Kompetentā iestāde izveido un uztur pārvaldības sistēmu, kas sastāv vismaz no šādiem elementiem:

▼M3

▼B

Kompetentā iestāde katrai darbības jomai, kas iekļauta pārvaldības sistēmā, ieceļ vismaz vienu personu, kas ir pilnībā atbildīga par attiecīgā(-o) uzdevuma(-u) pārvaldību.

Kompetentā iestāde izveido procedūras dalībai visas nepieciešamās informācijas apmaiņā ar citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un savstarpējā palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tā, vai kompetentās iestādes atrodas attiecīgajā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, ietverot šādu informāciju:

Standartizācijas nolūkos Aģentūrai tiek iesniegta ar pārvaldības sistēmu saistīto procedūru un to grozījumu kopija.

Kompetentā iestāde var uzticēt kvalificētām struktūrām šajā regulā minētos uzdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniedzēju sertificēšanu vai uzraudzību, izņemot pašu sertifikātu izdošanu. Uzticot šādus uzdevumus, kompetentā iestāde nodrošina, lai tai būtu:

Kompetentā iestāde nodrošina, ka ATM/ANS.AR.B.001. punkta a) apakšpunkta 4. punktā prasītais iekšējās revīzijas process un drošības risku pārvaldības process attiecas uz visiem kvalificētās struktūras izpildītajiem uzdevumiem, kas veikti kompetentās iestādes vārdā.

Kompetentajai iestādei jāizveido sistēma, kuras mērķis ir apzināt izmaiņas, kas ietekmē tās spēju veikt uzdevumus un izpildīt pienākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos. Minētā sistēma ļauj tai attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu pārvaldības sistēmas pastāvīgu piemērotību un efektivitāti.

Kompetentā iestāde atjaunina savu pārvaldības sistēmu, lai laikus atspoguļotu visas Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos veiktās izmaiņas un tādējādi nodrošinātu pārvaldības sistēmas efektīvu īstenošanu.

Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izmaiņām, kas ietekmē kompetentās iestādes spēju veikt uzdevumus un izpildīt pienākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos.

Kompetentā iestāde izveido uzskaites sistēmu, kas nodrošina turpmāk minēto dokumentu atbilstošu uzglabāšanu, pieejamību un drošu izsekojamību:

Kompetentā iestāde uztur sarakstu ar visiem izdotajiem pakalpojumu sniedzēju sertifikātiem un saņemtajām deklarācijām.

Visus dokumentus uzglabā vismaz piecus gadus pēc tam, kad sertifikāts zaudē spēku vai deklarācija tiek anulēta, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus.

Kompetentās iestādes regulāri uzrauga un novērtē to uzraudzībā esošo pakalpojumu sniedzēju drošības rādītājus.

Kompetentās iestādes izmanto drošības rādītāju uzraudzības rezultātus, jo īpaši veicot ar risku saistītu uzraudzību.

Kā paredzēts ATM/ANS.AR.B.001. punkta a) apakšpunkta 1. punktā, kompetentā iestāde izveido procesu, lai varētu pārbaudīt:

Šā punkta a) apakšpunktā minētais process:

Kompetentā iestāde vai kvalificētās struktūras, kas rīkojas tās vārdā, veic revīziju saskaņā ar 5. pantu.

Šā punkta a) apakšpunktā minētais process:

Kompetentā iestāde, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, uzrauga, vai tiek nodrošināta tās uzraudzībā esošo pakalpojumu sniedzēju pastāvīga atbilstība piemērojamajām šīs regulas prasībām.

Kompetentā iestāde izstrādā un katru gadu atjaunina uzraudzības programmu, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju īpatnības, viņu darbības sarežģītību un iepriekšējo sertificēšanas un/vai uzraudzības darbību rezultātus un pamatojoties uz novērtējumu par saistītajiem riskiem. Tajā iekļauj revīzijas, kas:

Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu mainīt iepriekš ieplānotas revīzijas mērķus un jomu, tostarp attiecībā uz dokumentu pārskatīšanu un papildu revīziju, ja rodas tāda vajadzība.

Kompetentā iestāde pieņem lēmumu, kuru mehānismu, elementu, pakalpojumu, funkciju, fizisko atrašanās vietu un darbību revīzija ir jāveic noteiktā laikposmā.

Revīzijas novērojumus un konstatējumus, kas izdoti saskaņā ar ATM/ANS.AR.C.050. punktu, dokumentē. Tos pamato ar pierādījumiem un norāda piemērojamās prasības un to īstenošanas mehānismus, saistībā ar kuriem revīzija veikta.

Revīzijas ziņojums, tostarp informācija par konstatējumiem un novērojumiem, tiek sagatavots un nosūtīts attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam.

Ievērojot procesu, kas izklāstīts ATM/ANS.AR.C.005. punkta a) apakšpunktā, un saņēmusi pieteikumu par sertifikāta izdošanu pakalpojumu sniedzējam, kompetentā iestāde pārbauda pakalpojumu sniedzēja atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām.

Kompetentā iestāde pirms sertifikāta izdošanas var pieprasīt veikt jebkuru revīziju, inspekciju vai novērtējumu, ko tā atzīst par nepieciešamu.

Sertifikātu izdod uz neierobežotu laiku. Ar tām darbībām saistītās tiesības, kuru veikšanai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis apstiprinājumu, norāda pakalpojumu sniegšanas nosacījumos, ko pievieno sertifikātam.

Sertifikātu nedrīkst izdot, ja paliek atklāts kāds 1. līmeņa konstatējums. Izņēmuma gadījumā pirms sertifikāta izdošanas konstatējumus, izņemot 1. līmeņa konstatējumus, novērtē un, ja nepieciešams, mīkstina pakalpojumu sniedzējs, un koriģējošo rīcības plānu konstatējumu slēgšanai apstiprina kompetentā iestāde.

Saņēmusi paziņojumu par izmaiņām saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punktu, kompetentā iestāde nodrošina atbilstību ATM/ANS.AR.C.030., ATM/ANS.AR.C.035. un ATM/ANS.AR.C.040. punktam.

Saņēmusi paziņojumu par izmaiņām saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.040. punkta a) apakšpunkta 2. punktu, kam vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums, kompetentā iestāde:

Lai pakalpojumu sniedzējs varētu īstenot izmaiņas attiecīgi pārvaldības sistēmā un/vai drošības pārvaldības sistēmā bez iepriekšēja apstiprinājuma saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.040. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde apstiprina procedūru, kas definē šādu izmaiņu apjomu un nosaka, kā šādas izmaiņas paziņojamas un pārvaldāmas. Pastāvīgās uzraudzības procesā kompetentā iestāde izvērtē paziņojumā sniegto informāciju, lai pārbaudītu, vai veiktās darbības atbilst apstiprinātajām procedūrām un piemērojamajām prasībām. Ja konstatēta neatbilstība prasībām, kompetentā iestāde:

Kompetentā iestāde pārskata:

Kompetentā iestāde apstiprina procedūras, grozījumus un atkāpes, kas minētas a) apakšpunktā, ja tā konstatē, ka tās ir nepieciešamas un pietiekamas, lai pakalpojumu sniedzējs varētu pierādīt atbilstību attiecīgi ATM/ANS.OR.A.045., ATM/ANS.OR.C.005., ATS.OR.205. un ATS.OR.210. punktam.

Saņēmusi paziņojumu saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punkta a) apakšpunkta 1. punktu vai saņēmusi grozītu informāciju saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai pārskatīt šīs izmaiņas. Kompetentā iestāde pieprasa no pakalpojumu sniedzēja jebkuru nepieciešamo papildu informāciju, lai pamatotu minēto lēmumu.

Kompetentā iestāde nosaka pārskatīšanas nepieciešamību, pamatojoties uz konkrētiem, derīgiem un dokumentētiem kritērijiem, kas nodrošina vismaz to, ka paziņotās izmaiņas tiek pārskatītas, ja ir liela varbūtība, ka arguments ir sarežģīts vai pakalpojumu sniedzējam nezināms un ka izmaiņu iespējamā ietekme ir būtiska.

Ja kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pārskatīšanas nepieciešamību, pamatojoties uz citiem ar risku saistītiem kritērijiem papildus b) apakšpunktam, tādā gadījumā šiem kritērijiem jābūt konkrētiem, derīgiem un dokumentētiem.

Kompetentā iestāde informē pakalpojumu sniedzēju par lēmumu pārskatīt paziņotās izmaiņas funkcionālā sistēmā un nodrošina pakalpojumu sniedzējam attiecīgu loģisko pamatojumu pēc tā pieprasījuma.

Kad kompetentā iestāde pārskata argumentu par paziņotām izmaiņām, tā:

Kompetentā iestāde alternatīvi:

Saņēmusi deklarāciju no lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzēja, kas vēlas sniegt šādus pakalpojumus, kompetentā iestāde pārbauda, vai deklarācijā ir iekļauta visa ATM/ANS.OR.A.015. punktā noteiktā informācija, un izsniedz pakalpojumu sniedzējam apstiprinājumu, ka deklarācija ir saņemta.

Ja deklarācija nesatur prasīto informāciju vai tajā iekļautā informācija liecina par neatbilstību piemērojamajām prasībām, kompetentā iestāde par šo neatbilstību informē attiecīgo lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzēju un pieprasa papildu informāciju. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde veic lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzēja revīziju. Ja neatbilstība apstiprinās, kompetentā iestāde rīkojas, kā noteikts ATM/ANS.AR.C.050. punktā.

Kompetentā iestāde uztur to lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzēju deklarāciju reģistru, kas tai iesniegtas saskaņā ar šo regulu.

Kompetentā iestāde izveido sistēmu, lai analizētu konstatējumu svarīgumu drošības ziņā, un pieņem lēmumu par izpildes nodrošināšanas pasākumiem, pamatojoties uz drošības riskiem, ko rada pakalpojumu sniedzēja neatbilstība.

Apstākļos, kad nebūtu papildu drošības riska vai tas būtu ļoti mazs, ja nekavējoties veiktu piemērotus mazināšanas pasākumus, kompetentā iestāde var piekrist pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu šā pakalpojuma nepārtrauktību, kamēr tiek veiktas koriģējošas darbības.

Kompetentā iestāde izdod 1. līmeņa konstatējumu, atklājot kādu smagu neatbilstību piemērojamajām prasībām, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kā arī Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004, Regulā (EK) Nr. 551/2004 un Regulā (EK) Nr. 552/2004 un to īstenošanas noteikumos, pakalpojumu sniedzēja procedūrām un rokasgrāmatām, sertifikāta vai sertifikāta ar izraudzīšanās aktu, attiecīgā gadījumā, nosacījumiem vai deklarācijas saturam, ja šī neatbilstība rada būtisku risku lidojumu drošība vai kā citādi liek apšaubīt pakalpojumu sniedzēja spēju turpināt darbību.

1. līmeņa konstatējumi ir šādi konstatējumi (bet ne tikai):

Kompetentā iestāde izdod 2. līmeņa konstatējumu, atklājot jebkuru citu neatbilstību piemērojamajām prasībām, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kā arī Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004, Regulā (EK) Nr. 551/2004 un Regulā (EK) Nr. 552/2004 un to īstenošanas noteikumos, pakalpojumu sniedzēja procedūrām un rokasgrāmatām, sertifikāta nosacījumiem vai deklarācijas saturam.

Kad konstatējums ir atklāts uzraudzības pasākumu laikā vai citiem līdzekļiem, kompetentā iestāde, neskarot nevienu papildu darbību, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 216/2008 un šajā regulā, kā arī Regulā (EK) Nr. 549/2004, Regulā (EK) Nr. 550/2004, Regulā (EK) Nr. 551/2004, Regulā (EK) Nr. 552/2004 un to īstenošanas noteikumos, paziņo šo konstatējumu pakalpojumu sniedzējam rakstveidā un pieprasa veikt koriģējošas darbības atklāto neatbilstību novēršanai.

Gadījumos, kad nav vajadzīgs noformēt 1. vai 2. līmeņa konstatējumus, kompetentā iestāde var sniegt novērojumus.

Pieteikumu pakalpojumu sniedzēja sertifikāta iegūšanai vai esoša sertifikāta grozīšanai iesniedz tādā veidā, kā noteikusi kompetentā iestāde, ņemot vērā piemērojamās šīs regulas prasības.

Saskaņā ar 6. pantu, lai iegūtu sertifikātu, pakalpojumu sniedzējam jāatbilst:

Neskarot b) apakšpunktu, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs var pieteikties uz sertifikātu, kas ierobežots ar pakalpojumu sniegšanu gaisa telpā, kura ir tās dalībvalsts atbildībā, kur atrodas viņa galvenā uzņēmējdarbības vieta vai, ja ir, juridiskā adrese, ja šis pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai plāno nodrošināt pakalpojumus tikai attiecībā uz vienu vai vairākām šādām kategorijām:

Turklāt uz ierobežotu sertifikātu var pieteikties arī šādi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji:

Kā noteikusi kompetentā iestāde, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedz pieteikumu, lai iegūtu ierobežotu sertifikātu saskaņā ar a) apakšpunktu vai b) apakšpunkta 1. punktu, atbilst vismaz šādām prasībām, kas izklāstītas:

Kā noteikusi kompetentā iestāde, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš iesniedz pieteikumu, lai iegūtu ierobežotu sertifikātu saskaņā ar b) apakšpunkta 2. punktu, atbilst vismaz prasībām, kas noteiktas c) apakšpunkta 1.–4. punktā, un īpašajām prasībām, kas noteiktas IV pielikumā.

Piesakoties uz ierobežotu sertifikātu, iesniedzējs iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei tādā veidā, kā noteikusi šī kompetentā iestāde.

Saskaņā ar 7. pantu lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs var deklarēt savas spējas un līdzekļus to pienākumu izpildei, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, ja papildus prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 216/2008 8.b panta 1. punktā, tas atbilst šādām alternatīvām prasībām:

Lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs, kas deklarē savu darbību:

Pirms pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs, kas deklarē savu darbību, informē par to kompetento iestādi termiņā, ko noteikusi kompetentā iestāde.

Lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs, kas deklarē savu darbību, atbilst šādām prasībām, kas izklāstītas:

Lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējs, kas deklarē savu darbību, sāk darbību tikai pēc tam, kad saņēmis no kompetentās iestādes apliecinājumu par deklarācijas saņemšanu.

Pakalpojumu sniedzējs var izmantot arī Aģentūras pieņemtajiem AMC alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai (AltMOC), lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

Kad pakalpojumu sniedzējs vēlas izmantot AltMOC, pirms to izmantošanas tas iesniedz kompetentajai iestādei šo AltMOC pilnu aprakstu. Aprakstā iekļauj visas iespējami būtiskās rokasgrāmatu vai procedūru izmaiņas, kā arī novērtējumu, kas pierāda atbilstību šīs regulas prasībām.

Pakalpojumu sniedzējs var izmantot šos alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai pēc tam, kad saņemta iepriekšēja atļauja no kompetentās iestādes un saņemts paziņojums saskaņā ar ATM/ANS.AR.A.015. punkta d) apakšpunktu.

Pakalpojumu sniedzēja sertifikāts ir derīgs, kamēr:

Ja sertifikāts tiek anulēts vai atdots atpakaļ, tas nekavējoties jānodod kompetentajai iestādei.

lidojumu informācijas pakalpojumi joprojām atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, tostarp tām, kas attiecas uz atvieglošanu un sadarbību, lai kompetentās iestādes varētu izmantot savas pilnvaras, un tām, kas attiecas uz konstatējumu apstrādi, kā minēts attiecīgi ATM/ANS.OR.A.050. un ATM/ANS.OR.A.055. punktā;

šādu pakalpojumu sniedzējs deklarāciju nav atsaucis vai kompetentā iestāde to nav svītrojusi no reģistra.

Paziņošana un pārvaldība attiecībā uz:

Jebkurām izmaiņām, kas minētas a) apakšpunkta 2) punktā, pirms īstenošanas nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, ja vien šīs izmaiņas netiek paziņotas un pārvaldītas saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu procedūru, kas izklāstīta ATM/ANS.AR.C.025. punkta c) apakšpunktā.

Pakalpojumu sniedzējs, kas plāno izmaiņas funkcionālā sistēmā:

Pēc izmaiņu paziņošanas pakalpojumu sniedzējs informē kompetento iestādi, tiklīdz informācija, kas iesniegta saskaņā ar a) apakšpunkta 1. un 2. punktu, tiek būtiski mainīta, un attiecīgos pakalpojumu sniedzējus un aviācijas uzņēmumus – tiklīdz informācija, kas iesniegta saskaņā ar a) apakšpunkta 3. punktu, tiek būtiski mainīta.

Pakalpojumu sniedzējs ļauj sākt tikai to izmaiņu daļu ekspluatāciju, attiecībā uz kurām ir pabeigtas darbības, kas nepieciešamas ATM/ANS.OR.B.010. punktā minētajām procedūrām.

Ja kompetentā iestāde izmaiņas pārskata saskaņā ar ATM/ANS.AR.C.035. punktu, pakalpojumu sniedzējs ļauj sākt tikai to izmaiņu daļu ekspluatāciju, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde ir apstiprinājusi argumentu.

Ja izmaiņas skar citus pakalpojumu sniedzējus un/vai aviācijas uzņēmumus, kā norādīts a) apakšpunkta 3. punktā, pakalpojumu sniedzējs un šie citi pakalpojumu sniedzēji saskaņojot nosaka:

Tie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas e) apakšpunkta 2. punktā norādītie pieņēmumi un riska mazināšanas pasākumi, argumentā par izmaiņām izmanto tikai tādus pieņēmumus un riska mazināšanas pasākumus, kas saskaņoti un koordinēti savstarpēji un, ja iespējams, ar aviācijas uzņēmumiem.

nosaka neatbilstības galveno iemeslu;

izstrādā koriģējošu rīcības plānu, kas saņem kompetentās iestādes apstiprinājumu;

pierāda, ka koriģējošās darbības ir īstenotas tā, lai kompetentā iestāde būtu apmierināta, termiņā, kuru ierosina pakalpojumu sniedzējs un apstiprina minētā iestāde, kā norādīts ATM/ANS.AR.C.050. punkta e) apakšpunktā.

ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs savas pārvaldības sistēmas satvarā izveido un uztur sistēmu ziņošanai par atgadījumiem, tostarp obligātai un brīvprātīgai ziņošanai. ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, nodrošina, ka sistēma atbilst Regulas (ES) Nr. 376/2014 un Regulas (ES) 2018/1139, kā arī uz minēto regulu pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu prasībām.

ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs ziņo kompetentajai iestādei un visām citām organizācijām, kas ir jāinformē attiecīgajā dalībvalstī, kurā ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumus, par visiem ar drošumu saistītiem notikumiem vai apstākļiem, kas apdraud vai, ja tie netiek laboti vai novērsti, varētu apdraudēt gaisa kuģi, tajā esošās personas vai jebkuru citu personu, un jo īpaši par visiem nelaimes gadījumiem vai nopietniem incidentiem.

Neskarot b) apakšpunktu, ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs ziņo kompetentajai iestādei un organizācijai, kas atbild par ATM/ANS sistēmu un komponentu projektēšanu un/vai tehnisko apkopi, ja tā nav pats ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs, par visām kļūmēm, tehniskiem defektiem, tehniski pieļaujamo robežu pārsniegšanu, atgadījumiem vai citiem neparastiem apstākļiem, kas ir apdraudējuši vai būtu varējuši apdraudēt pakalpojumu drošumu, bet nav izraisījuši nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

Neskarot Regulas (ES) Nr. 376/2014 un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumus, ziņojumus:

Attiecībā uz ATM/ANS pakalpojumu sniedzējiem, kuri neveic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, sākotnējos obligātos ziņojumus:

Neskarot Regulas (ES) Nr. 376/2014 un tās deleģēto un īstenošanas aktu noteikumus, attiecīgā gadījumā jāsagatavo turpinājuma ziņojums, kurā sniegta informācija par darbībām, ko organizācija paredzējusi veikt, lai turpmāk novērstu līdzīgus atgadījumus, un kuru sagatavo, tiklīdz šīs darbības ir noteiktas; minētos turpinājuma ziņojumus:

Pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumus atklātā un pārredzamā veidā. Tas publisko savu pakalpojumu pieejamības nosacījumus un to izmaiņas un izveido procesu, lai regulāri vai pēc vajadzības individuāli vai kolektīvi apspriestos ar pakalpojumu lietotājiem par konkrētām izmaiņām pakalpojumu sniegšanā.

Pakalpojumu sniedzējs nediskriminē pakalpojumu lietotājus vai lietotāju grupas pēc to valstspiederības vai citām pazīmēm veidā, kas neatbilst Savienības tiesību normām.

Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka aeronavigācijas dati, kas attiecas uz tā pakalpojumiem, tiek savlaicīgi sniegti AIS sniedzējam.

Ja aeronavigācijas dati, kas attiecas uz tā pakalpojumiem, tiek publicēti, pakalpojumu sniedzējs:

nodrošina, ka 1. papildinājumā minētie aeronavigācijas dati atbilst aeronavigācijas datu katalogā noteiktajām specifikācijām;

nodrošina, ka tiek izpildītas šādas datu kvalitātes prasības:

attiecībā uz datu ģenerēšanu noslēdz īpašu oficiālu vienošanos ar datu ģenerētāju, kurā ietver norādījumus par datu radīšanu, pārveidošanu vai dzēšanu un kurā kā minimums:

nodrošina, ka tiek izmantotas datu validācijas un verifikācijas metodes, kas nodrošina aeronavigācijas datu atbilstību saistītajām datu kvalitātes prasībām, turklāt:

aeronavigācijas datus pārraida, izmantojot elektroniskus līdzekļus;

noslēdz oficiālu vienošanos ar:

nodrošina, ka AIS sniedzējam tiek savlaicīgi sniegta AIS.TR.505. punkta a) apakšpunktā uzskaitītā informācija;

vāc un pārraida metadatus, kuros kā minimums norāda:

nodrošina, ka rīki un programmatūra, ko izmanto, lai atbalstītu vai automatizētu aeronavigācijas datu apstrādes procesus, pilda to funkcijas, neradot nelabvēlīgu ietekmi uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti;

nodrošina, ka aeronavigācijas datu pārraidīšanas un/vai uzglabāšanas laikā tiek izmantotas digitālas datu kļūdu atklāšanas metodes, lai atbalstītu piemērojamos datu integritātes līmeņus;

nodrošina, ka aeronavigācijas datu pārsūtīšanā izmanto piemērotu autentificēšanas procesu, kas ļauj saņēmējiem apstiprināt, ka dati ir pārraidīti no sankcionēta avota;

kļūdas, ko konstatē datu ģenerēšanas laikā un pēc datu nodošanas, tiek ņemtas vērā, izlabotas vai atrisinātas un ka prioritāte tiek piešķirta tādu kļūdu pārvaldībai, kas atklātas kritiskajos un būtiskajos datos.

Pasaules ģeodēzisko sistēmu 1984 (WGS-84) kā horizontālo atsauces sistēmu;

vidējā jūras līmeņa (MSL) datus kā vertikālo atsauces sistēmu;

Gregora kalendāru un koordinēto universālo laiku (UTC) kā laika atskaites sistēmas.

Pakalpojumu sniedzējs ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kas ietver:

Pakalpojumu sniedzējs dokumentē visus galvenos pārvaldības sistēmas procesus, tostarp procesu, kā informēt darbiniekus par viņu pienākumiem, un procedūru šo procesu grozīšanai.

Pakalpojumu sniedzējs izveido funkciju, kas uzrauga tā organizācijas atbilstību piemērojamajām prasībām un procedūru piemērotību. Atbilstības uzraudzība ietver atgriezeniskās saites sistēmu, ar kuru konstatējumus paziņo atbildīgajam vadītājam, lai pēc vajadzības nodrošinātu koriģējošo darbību lietpratīgu īstenošanu.

Pakalpojumu sniedzējs uzrauga savas funkcionālās sistēmas darbību un, konstatējot nepilnības, noskaidro to cēloņus un novērš tos, vai arī pēc tam, kad ir noteicis nepilnību sekas, mīkstina to ietekmi.

Pārvaldības sistēmai jāatbilst pakalpojumu sniedzēja lielumam un tā darbību sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un riskus.

Pārvaldības sistēmas ietvaros pakalpojumu sniedzējs izveido oficiālus kontaktus ar attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un aviācijas uzņēmumiem, lai:

Ja pakalpojumu sniedzējam ir arī lidlauka ekspluatanta sertifikāts, pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai pārvaldības sistēma attiektos uz visām darbībām, kas ietilpst tā sertifikātu darbības jomā.

Pakalpojumu sniedzējs izmanto procedūras, lai pārvaldītu, novērtētu un, ja nepieciešams, mazinātu izmaiņu ietekmi uz funkcionālām sistēmām saskaņā ar attiecīgi ATM/ANS.OR.A.045., ATM/ANS.OR.C.005., ATS.OR.205. un ATS.OR.210. punktu.

Procedūras, kas minētas a) apakšpunktā, vai jebkuri būtiski šo procedūru grozījumi:

Ja b) apakšpunktā minētās apstiprinātās procedūras nav piemērotas konkrētām izmaiņām, pakalpojumu sniedzējs:

Darbības, par kurām slēgti apakšlīgumi, ir visas pakalpojumu sniedzēja darbības jomā ietilpstošās darbības atbilstīgi sertifikāta noteikumiem, kuras veic cita organizācija, kura pati ir sertificēta šādu darbību izpildei vai, ja tā nav sertificēta, darbojas pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai, slēdzot līgumus ar ārējām organizācijām vai iepērkot no tām kādu daļu no darbībām, apakšuzņēmējam nodotā vai no tā iepirktā darbība, sistēma vai komponents atbilstu piemērojamajām prasībām.

Kad pakalpojumu sniedzējs nodod apakšlīgumā kādu daļu no darbībām organizācijai, kas pati nav saskaņā ar šo regulu sertificēta veikt minētās darbības, tas nodrošina, lai nolīgtā organizācija strādātu tā uzraudzībā. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai kompetentā iestāde varētu piekļūt nolīgtajai organizācijai un noteikt, vai tiek nodrošināta pastāvīga atbilstība piemērojamajām prasībām saskaņā ar šo regulu.

Pakalpojumu sniedzējs norīko atbildīgo vadītāju, kas ir pilnvarots nodrošināt, lai visām darbībām būtu finansējums un tās tiktu veiktas saskaņā ar piemērojamajām prasībām. Atbildīgais vadītājs atbild par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un uzturēšanu.

Pakalpojumu sniedzējs nosaka izraudzīto amatpersonu pilnvaras, pienākumus un atbildību, jo īpaši vadošajam personālam, kas atbild par attiecīgām funkcijām saistībā ar drošumu, kvalitāti, drošību, finansēm un cilvēkresursiem.

Pakalpojumu sniedzējs izveido uzskaites sistēmu, lai atbilstīgi uzglabātu ierakstus un droši izsekotu visas darbības, kas jo īpaši attiecas uz visiem ATM/ANS.OR.B.005. punktā norādītajiem elementiem.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto ierakstu formātu un uzglabāšanas termiņu nosaka, izmantojot pakalpojumu sniedzēja pārvaldības sistēmas procedūras.

Ierakstus uzglabā tā, lai pasargātu no bojājumiem, izmainīšanas un nozagšanas.

Pakalpojumu sniedzējs izstrādā un regulāri atjaunina ekspluatācijas rokasgrāmatas saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, kas paredzētas ekspluatācijas personāla lietošanai un vadlīnijām.

Pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai:

Attiecībā uz jebkurām izmaiņām, kas paziņotas saskaņā ar ATM/ANS.OR.A.045. punkta a) apakšpunkta 1. punktu, pakalpojumu sniedzējs, izņemot gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus:

Pakalpojumu sniedzējs, izņemot gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus, nodrošina, ka a) apakšpunktā minētais drošības atbalsta novērtējums ietver:

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji izstrādā uzņēmējdarbības plānu vismaz pieciem gadiem. Uzņēmējdarbības plānā:

Informācija, kas minēta 1. punkta i) un ii) apakšpunktā, jāsaskaņo ar darbības rādītāju plānu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā, un attiecībā uz drošības datiem tai jābūt saskaņotai ar valsts aviācijas drošības programmu, kas minēta 3.1.1. standartā Čikāgas konvencijas 19. pielikuma pirmajā, 2013. gada jūlija, izdevumā.

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji izstrādā drošības un uzņēmējdarbības pamatojumus lielākajiem ieguldījumu projektiem, tostarp vajadzības gadījumā novērtē paredzamo ietekmi uz atbilstošajiem darbības uzlabošanas mērķiem, kas minēti 1. punkta ii) apakšpunktā, un precizē ieguldījumus, ko paredz juridiskās prasības, kas saistītas ar Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētījumu programmas (SESAR) īstenošanu.

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji izstrādā gada plānu nākamajam gadam un tajā papildus precizē uzņēmējdarbības plāna iezīmes un raksturo jebkuras izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo plānu.

Gada plānā iekļauj šādus aspektus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas līmeni un kvalitāti, piemēram, attiecībā uz paredzamo kapacitātes, drošības, nekaitīguma videi un izmaksu efektivitātes līmeni:

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks, kā paredzēts ATM/ANS.OR.B.005. punktā, kā to pārvaldības sistēmas neatņemamu daļu izveido drošības pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu:

Drošības pārvaldības sistēma nosaka:

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks vajadzības gadījumā nodrošina personāla drošības pārbaudes un sadarbojas ar attiecīgām civilām un militārām iestādēm, lai nodrošinātu telpu, iekārtu, personāla un datu drošību.

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu sistēmas, to izmantotos komponentus un datus un novērstu apdraudējumus tīklam, ko rada informācijas drošības un kiberdrošības riski saistībā ar nelikumīgu iejaukšanos pakalpojumu sniegšanā.

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks izveido mehānismus, ar ko sedz atbildību, kas attiecas uz pienākumu izpildi saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Izmantotajai seguma nodrošināšanas metodei jābūt atbilstošai attiecīgajiem iespējamajiem zaudējumiem un kaitējumam, ņemot vērā šo pakalpojumu sniedzēju un tīkla pārvaldnieka tiesisko statusu un pieejamo komerciālās apdrošināšanas seguma līmeni.

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks, kas izmanto cita pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, nodrošina, ka šim nolūkam slēgtajos nolīgumos tiek norādīta atbildības sadale starp tiem.

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji iesniedz gada darbības ziņojumu kompetentajai iestādei.

Attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem šajā gada ziņojumā apraksta finansiālos rezultātus, neskarot Regulas (EK) Nr. 550/2004 12. pantu, kā arī darbības rezultativitāti un jebkādu citu nozīmīgu rīcību un notikumus, it sevišķi drošības jomā.

Tīkla pārvaldnieks saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 677/2011 20. pantu iesniedz gada darbības ziņojumu Komisijai un Aģentūrai. Šajā ziņojumā apraksta tā darbības rezultativitāti, kā arī nozīmīgu rīcību un notikumus, it sevišķi drošības jomā.

Gada ziņojumos, kas minēti a) un c) apakšpunktā, iekļauj vismaz:

Aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pakalpojumu sniedzēji un tīkla pārvaldnieks pēc pieprasījuma iesniedz savus gada ziņojumus Komisijai un Aģentūrai. Tie arī publisko šos ziņojumus, pamatojoties uz nosacījumiem, kurus kompetentā iestāde izvirzījusi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

Aeronavigācijas datu katalogs ir atsauce uz aeronavigācijas datu subjektiem, rekvizītiem un apakšrekvizītiem, kas strukturēta šādās datu grupās:

Tabulas aeronavigācijas datu katalogā sastāv no šādām ailēm: