02017A1207(01) — LV — 04.12.2024 — 004.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti

(OV L 322, 7.12.2017., 3. lpp)

Grozīts ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

 M1

AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU SASAISTI IZVEIDOTĀS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2019 (2019. gada 5. decembris),

  L 314

68

29.9.2020

 M2

AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU SASAISTI IZVEIDOTĀS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2020 (2020. gada 5. novembris)

  L 226

16

25.6.2021

►M3

AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU SASAISTI IZVEIDOTĀS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2022 (2022. gada 9. decembris),

  L 200

39

10.8.2023

►M4

AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU SASAISTI IZVEIDOTĀS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2023 (2023. gada 15. novembris)

  L 301

1

25.1.2024

►M5

AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMU SASAISTI IZVEIDOTĀS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2024 (2024. gada 4. decembris)

  L 908

1

23.5.2025



▼B

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti



EIROPAS SAVIENĪBA (turpmāk “Savienība”),

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA (turpmāk “Šveice”),

no otras puses,

(turpmāk “Puses”),

IZPRAZDAMAS, ka klimata pārmaiņas ir globāla problēma un ka ir jāveltī starptautiski pūliņi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai nolūkā šīs klimata pārmaiņas apkarot;

ATZĪMĒDAMAS starptautiskās saistības, jo īpaši ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto protokolu, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka Šveicei un Savienībai ir kopīgs mērķis – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam un pēc tam,

APZINĀDAMĀS, ka, ja Savienības un Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu tirdzniecības periodi nākotnē tiks pārskatīti, var nākties pārskatīt arī šo nolīgumu vismaz tā, lai saglabātu Pušu klimata pārmaiņu mazināšanas saistību integritāti;

ATZĪDAMAS, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ir iedarbīgs paņēmiens, kā izmaksefektīvi mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaiste, kas starp sistēmām padarīs iespējamu emisijas kvotu tirdzniecību, palīdzēs veidot stabilu starptautisko oglekļa tirgu un stiprināt savas sistēmas sasaistījušo Pušu emisiju samazināšanas centienus;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka, sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, nevajadzētu pieļaut oglekļa emisiju pārvirzi un konkurences izkropļojumus sasaistīto sistēmu starpā un būtu jānodrošina sasaistīto oglekļa tirgu pareiza darbība;

ATSAUKDAMĀS uz Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, ar grozījumiem (turpmāk “Direktīva 2003/87/EK”), un Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota ar Likumu par CO2 un attiecīgu rīkojumu;

ATGĀDINĀDAMAS, ka Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā piedalās Norvēģija, Islande un Lihtenšteina;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka, atkarībā no šā nolīguma ratifikācijas brīža, sasaistei vajadzētu sākt darboties vai nu no 2019. gada 1. janvāra, vai 2020. gada 1. janvāra, neskarot būtiskos kritērijus, ko Šveice vai Savienība sāk piemērot agrāk, un neskarot šā nolīguma provizorisko piemērošanu;

APZINĀDAMĀS, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu sasaiste nav iespējama bez piekļuves sensitīvai informācijai un bez šādas informācijas apmaiņas Pušu starpā un tāpēc ir nepieciešami pienācīgi drošības pasākumi;

ATZĪMĒDAMAS, ka šis nolīgums neietekmē noteikumus, ar kuriem Puses nosprauž mērķus to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, ko neaptver Pušu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;

ATZĪDAMAS, ka šis nolīgums neskar nekādus divpusējus nolīgumus starp Šveici un Franciju attiecībā uz Bāzeles–Miluzas–Freiburgas EuroAirport lidostas divvalstisko statusu, kas noteikts ar 1949. gada 4. jūlija Francijas un Šveices konvenciju par Bāzeles–Miluzas lidostas būvniecību un ekspluatāciju, ciktāl šādos divpusējos nolīgumos ievēroti šajā nolīgumā definētie būtiskie kritēriji un tehniskie noteikumi;

ATZĪDAMAS, ka šā nolīguma noteikumi ir izstrādāti, ievērojot ciešās saites un īpašās attiecības, kas pastāv starp Šveici un Savienību;

ATZINĪGI VĒRTĒDAMAS Parīzē 2015. gada 12. decembrī ANO UNFCCC 21. Pušu konferencē panākto nolīgumu, un atzīdamas, ka tuvākajā laikā tiks risinātas no minētā nolīguma izrietošās uzskaites grūtības,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.



I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Ar šo nolīgumu Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (“ES ETS”) tiek sasaistīta ar Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“Šveices ETS”).

2. pants

Būtiskie kritēriji

Pušu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“ETS”) atbilst vismaz I pielikumā izklāstītajiem būtiskajiem kritērijiem.

II NODAĻA

TEHNISKIE NOTEIKUMI

3. pants

Reģistri

1.  
Pušu reģistri atbilst I pielikuma C daļā izklāstītajiem kritērijiem.
2.  
Lai ES ETS un Šveices ETS sasaiste varētu darboties, starp Savienības reģistra Eiropas Savienības darījumu žurnālu (EUTL) un Šveices reģistra Šveices papildu darījumu žurnālu (SSTL) izveido tiešu sasaisti, kas dos iespēju katras ETS ietvaros izdotās kvotas pārskaitīt starp reģistriem.
3.  

Reģistru sasaisti inter alia:

a) 

Šveices vajadzībām pārvalda Šveices reģistra administrators, bet Savienības vajadzībām – Savienības centrālais administrators;

b) 

izmanto saskaņā ar katrā jurisdikcijā piemērojamiem tiesību aktiem;

c) 

palīdz nodrošināt automatizēts process, kas darījumu iespējošanas nolūkā integrēts gan Šveices reģistrā, gan Savienības reģistrā;

d) 

īsteno tā, lai gan Šveices reģistra, gan Savienības reģistra lietotājiem iespēju robežās būtu nodrošināta nepārtraukta funkcionalitāte.

4.  
Šveices reģistra administrators, Savienības centrālais administrators vai abi administratori kopā var uz laiku pārtraukt reģistru sasaisti, ja tas vajadzīgs sistēmas uzturēšanas, drošības pārkāpuma vai drošības riska dēļ, saskaņā ar piemērojamiem Šveices un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Par reģistru sasaistes pagaidu pārtraukšanu, ja tas vajadzīgs sistēmas uzturēšanas, drošības pārkāpuma vai drošības riska dēļ, Puses paziņo pēc iespējas drīzāk un rūpējas, lai pārtraukšana būtu pēc iespējas neilgāka.
5.  
Puses nekavējoties un ciešā sadarbībā rīkojas, izmantojot savā jurisdikcijā pieejamos pasākumus, lai novērstu krāpšanu un saglabātu sasaistīto ETS tirgus integritāti. Sasaistīto ETS kontekstā Šveices reģistra administrators, Savienības centrālais administrators un Savienības dalībvalstu nacionālie administratori kopīgi darbojas, lai samazinātu ar reģistriem saistītu krāpšanas, ļaunprātīgas izmantošanas vai kriminālas darbības risku, reaģētu uz šādiem incidentiem un aizsargātu reģistru sasaistes integritāti. Krāpšanas, ļaunprātīgas izmantošanas vai kriminālas darbības risku apkarošanas pasākumus, par kuriem administratori vienojušies, pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu.
6.  
Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators nosaka kopējās darbības procedūras (KDP), kas saistītas ar tehniskiem vai citiem jautājumiem un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu, tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. Administratoru izstrādātās KDP stājas spēkā, kad tās ir pieņemtas ar Apvienotās komitejas lēmumu.
7.  
Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators, balstoties uz II pielikumā izklāstītajiem principiem, izstrādā sasaistes tehniskos standartus (STS), kuros sīki aprakstītas prasības, kā jāveido stabils un drošs savienojums starp SSTL un EUTL. Administratoru izstrādātie STS stājas spēkā, kad tie ir pieņemti ar Apvienotās komitejas lēmumu.
8.  
Izšķiramus jautājumus, kas rodas saistībā ar reģistru sasaistes īstenošanu un darbību, izšķir Šveices reģistra administratora un Savienības centrālā administratora savlaicīgās apspriedēs un saskaņā ar noteikto KDP.

4. pants

Emisijas kvotas un uzskaite

1.  
Emisijas kvotas, ko var izmanot, lai panāktu atbilstību vienas Puses ETS ietvaros, atzīst par tādām, ko var izmantot atbilstības panākšanai otras Puses ETS ietvaros.

“Emisijas kvota” ir ES ETS vai Šveices ETS ietvaros izdota atļauja noteiktā periodā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas ir derīga ES ETS vai Šveices ETS prasību izpildei.

2.  
Vienā ETS pastāvošus specifisku kvotu izmantošanas ierobežojumus var piemērot otrā ETS.
3.  
To, kuras ETS ietvaros emisijas kvota izdota, reģistru administratori un konta turētāji var identificēt vismaz pēc valsts koda, ko satur emisijas kvotas sērijas numurs.
4.  
Katra Puse vismaz reizi gadā otru Pusi informē par to, cik daudz otras ETS ietvaros piešķirto emisijas kvotu ir tās rīcībā un kāds ir to otras ETS ietvaros piešķirto emisijas kvotu skaits, kas ir nodotas atbilstības nolūkā vai ir brīvprātīgi anulētas.
5.  
Kad spēkā stājušies UNFCCC apstiprināti uzskaites principi un noteikumi, Puses kvotu neto plūsmu uzskaiti ved saskaņā ar tiem. Šo mehānismu nosaka šā nolīguma pielikumā, ko pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu.
6.  
Kad spēkā stājies Kioto protokola otrais saistību periods, Puses ik pēc saskaņota perioda un darbības izbeigšanas gadījumā saskaņā ar 16. pantu pārskaita vai iegūst pietiekamu skaitu Kioto protokola otrajā saistību periodā derīgu noteiktā daudzuma vienību (AAU), lai uzskaitītu kvotu neto plūsmas starp Pusēm tādā mērā, kādā šīs kvotas atbilstības panākšanas nolūkā nodevuši ETS operatori un kādā šādas kvotas pārstāv Kioto protokola A pielikumā iekļautās emisijas. Šādu darījumu mehānismu nosaka šā nolīguma pielikumā, ko pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu pēc tam, kad spēkā stājies Kioto protokola grozījums. Minētajā pielikumā arī iekļauj vienošanos par to, kā pārvaldīt par AAU pirmreizējo starptautisko pārskaitīšanu iekasēto ieturējumu.

5. pants

Izsoles

1.  
Puses kvotas pārdod tikai izsolēs.
2.  
Katras ETS operatori ir tiesīgi pieteikties pielaidei pie solīšanas kvotu izsolēs. Katras ETS operatoriem piekļuvi šādām izsolēm piešķir bez diskriminācijas. Lai nodrošinātu izsoļu integritāti, tiesības pieteikties pielaidei pie izsolēm var attiecināt tikai uz tādām pārējo dalībnieku kategorijām, ko reglamentē saskaņā ar Puses tiesību aktiem vai kam ir piešķirta īpaša atļauja piedalīties izsolēs.
3.  
Izsoles noris atklāti, pārredzami, bez diskriminācijas un saskaņā ar I pielikuma D daļā izklāstītajiem kritērijiem.

III NODAĻA

AVIĀCIJA

6. pants

Aviācijas darbību iekļaušana

Aviācijas darbības Puses savās attiecīgajās ETS iekļauj saskaņā ar I pielikuma B daļā izklāstītajiem būtiskajiem kritērijiem. Aviācijas darbības Šveices ETS tiek iekļautas, ievērojot tos pašus principus, kas attiecas uz ES ETS, jo īpaši attiecībā uz aptvēruma, emisiju maksimālās robežvērtības un piešķiršanas noteikumiem.

7. pants

Šā nolīguma pārskatīšana gadījumā, ja attiecībā uz aviācijas darbībām notiek izmaiņas

1.  
Ja ES ETS notiek izmaiņas attiecībā uz aviācijas darbībām, attiecīgo I pielikuma B daļu pārskata Apvienotā komiteja saskaņā ar 13. panta 2. punktu.
2.  
Jebkurā gadījumā Apvienotā komiteja līdz 2018. gada beigām rīko sanāksmi, kur, ievērojot 13. panta 2. punktu, pārskata tos šā nolīguma noteikumus, kas attiecas uz aptvertajām aviācijas darbībām.

IV NODAĻA

SENSITĪVA INFORMĀCIJA UN DROŠĪBA

8. pants

Sensitīva informācija

1.  
“Sensitīva informācija” ir mutiska, vizuāla, elektroniska, magnētiska vai dokumentāra informācija un materiāli, tostarp iekārtas un tehnoloģijas, kuru Puses sniegušas vai ar kuru tās apmainījušās saistībā ar šo nolīgumu un i) kuras neatļauta izpaušana varētu nodarīt dažādas pakāpes kaitējumu vai kaitēt Šveices, Savienības vai vienas vai vairāku Savienības dalībvalstu interesēm; ii) kura vienas Puses drošības interešu vārdā ir jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu; un iii) kurai viena Puse piešķīrusi sensitivitātes grifu.
2.  
Neskarot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, katra Puse aizsargā sensitīvu informāciju, jo īpaši pret neatļautu izpaušanu vai integritātes zudumu, saskaņā ar attiecīgi II, III un IV pielikumā uzskaitītajām drošības prasībām, sensitivitātes pakāpēm un rīkošanās instrukcijām. “Rīkošanās” ir sensitīvas informācijas vai jebkādas citas tajā iekļautas informācijas radīšana, apstrādāšana, glabāšana, nosūtīšana vai iznīcināšana.

9. pants

Sensitivitātes pakāpes

1.  
Katra puse ir pati atbildīga par sevis atklātās informācijas apzīmēšanu par sensitīvu un par sevis atklātajai informācijai piešķirtās sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai noņemšanu. Ja sensitīvu informāciju kopīgi atklāj abas Puses, Puses vienojas par sensitivitātes grifu un pakāpi, kā arī par sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai noņemšanu.
2.  
Sensitīvu informāciju atzīmē ar grifiem ETS KRITISKI SVARĪGA INFORMĀCIJA, ETS SENSITĪVA INFORMĀCIJA vai ETS IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA atkarībā no sensitivitātes pakāpes, kā izklāstīts III pielikumā.
3.  
Puses atklātās sensitīvās informācijas sagatavotājs sensitivitātes pakāpi pazemina, tiklīdz tai vairs nav nepieciešama augstākas pakāpes aizsardzība, un noņem sensitivitātes statusu, tiklīdz informācija vairs nav jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu vai integritātes zudumu.
4.  
Informāciju atklājošā Puse informē saņemošo Pusi par jebkādu jaunu sensitīvu informāciju un tās sensitivitātes pakāpi, kā arī par sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai sensitivitātes statusa noņemšanu.
5.  
Puses izveido un uztur kopīgu sensitīvās informācijas sarakstu.

V NODAĻA

IZMAIŅAS TIESĪBU AKTOS

10. pants

Izmaiņas tiesību aktos

1.  
Šis nolīgums neskar nevienas Puses tiesības grozīt vai pieņemt šo nolīgumu skarošus tiesību aktus, tostarp tiesības pieņemt stingrākus aizsardzības pasākumus.
2.  
Ja viena no Pusēm izstrādā tiesību aktus jomā, kas skar šo nolīgumu, tā par to laikus rakstiski paziņo otrai Pusei. Apvienotā komiteja šim nolūkam izveido regulāras informācijas apmaiņas un apspriešanās procesu.
3.  
Pēc paziņojuma, ievērojot 2. punktu, katra Puse var pieprasīt, lai par to rīko viedokļu apmaiņu Apvienotajā komitejā saskaņā ar 13. panta 4. punktu, jo īpaši tālab, lai novērtētu, vai tiesību akti tieši skartu I pielikumā izklāstītos kritērijus.
4.  
Kad viena Puse pieņem šo nolīgumu skaroša tiesību akta priekšlikumu, tā kopiju nosūta otras Puses pārstāvim(-jiem) Apvienotajā komitejā.
5.  
Kad viena Puse pieņēmusi šo nolīgumu skarošu tiesību aktu, tā kopiju nosūta otras Puses pārstāvim(-jiem) Apvienotajā komitejā.
6.  
Ja Apvienotā komiteja secina, ka tiesību akts tieši skar I pielikumā izklāstītos kritērijus, tā lemj par atbilstošiem grozījumiem attiecīgajā I pielikuma daļā. Minēto lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad jautājums nodots izskatīšanai Apvienotajā komitejā.
7.  
Ja 6. punktā minētajā termiņā nav iespējams panākt lēmumu par I pielikuma grozījumiem, Apvienotā komiteja astoņu mēnešu laikā no dienas, kad jautājums tai nodots izskatīšanai, izvērtē visas pārējās iespējas, kā uzturēt šā nolīguma pienācīgu darbību, un pieņem tālab vajadzīgos lēmumus.

11. pants

Koordinācija

1.  
Puses koordinē centienus jomās, kas skar šo nolīgumu, un jo īpaši saistībā ar pielikumos izklāstītajiem kritērijiem, lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu un Pušu ETS integritāti un lai nepieļautu, ka notiek oglekļa emisiju pārvirze un konkurences nepienācīga izkropļošana starp sasaistītajām ETS.
2.  
Šāda koordinācija jo īpaši izpaužas kā oficiāla un neoficiāla informācijas apmaiņa vai sniegšana un, ja Puse to pieprasa, kā apspriešanās Apvienotajā komitejā.

VI NODAĻA

APVIENOTĀ KOMITEJA

12. pants

Apvienotās komitejas sastāvs un darbība

1.  
Izveido Apvienoto komiteju, kas sastāv no Pušu pārstāvjiem.
2.  
Katra Puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu. Apvienotā komiteja sanāk 30 dienu laikā pēc šāda pieprasījuma.
3.  
Lēmumi, ko Apvienotā komiteja pieņem šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos, pēc to stāšanās spēkā ir Pusēm saistoši, un Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu un piemērošanu.
4.  
Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu. Par Apvienotās komitejas pieņemtajiem lēmumiem vienojas abas Puses.
5.  
Apvienotā komiteja var nolemt izveidot apakškomitejas vai darba grupas, kas tai varētu palīdzēt darbā.

13. pants

Apvienotās komitejas funkcijas

1.  
Apvienotā komiteja pārvalda šo nolīgumu un nodrošina tā pareizu īstenošanu.
2.  
Apvienotā komiteja var nolemt pieņem jaunu šā nolīguma pielikumu vai grozīt esošu pielikumu.
3.  
Apvienotā komiteja apspriež kādas Puses ierosinātus grozījumus šā nolīguma pantos. Ja Apvienotā komiteja priekšlikumam piekrīt, tā priekšlikumu iesniedz Pusēm pieņemšanai saskaņā ar Pušu iekšējām procedūrām.
4.  
Ja saņemts pieprasījums saskaņā ar 10. panta 3. punktu, Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu par ierosināto tiesību aktu, jo īpaši par to, vai tā dēļ attiecīgās Puses ETS vairs neatbilstu pielikumos izklāstītajiem kritērijiem.
5.  
Ja tiek apturēta piemērošana vai pirms tiek iesniegts paziņojums par šā nolīguma darbības izbeigšanu saskaņā ar 15. un 16. pantu, Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu un tiecas panākt vienošanos, kā apturēšanu pārtraukt vai kā novērst darbības izbeigšanu.
6.  
Apvienotā komiteja saskaņā ar 14. pantu tiecas izšķirt strīdus, ar kuriem pie tās vērsušās Puses.
7.  
Apvienotā komiteja periodiski izvērtē šo nolīgumu, ja vienu vai otru ETS skar kādi būtiski pavērsieni, piemēram, saistībā ar tirgus uzraudzību vai jauna tirdzniecības perioda sākumu, lai jo īpaši nodrošinātu, ka sasaiste nenāk par ļaunu vienas vai otras Puses emisiju samazināšanas iekšējo mērķrādītāju sasniegšanai vai to oglekļa tirgu integritātei un pienācīgai darbībai.
8.  
Apvienotās komitejas funkcijas ir tikai tās, kas izklāstītas šajā nolīgumā.

VII NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

14. pants

Strīdu izšķiršana

1.  
Strīdus, kas Pusēm radušies saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, tās nodod izšķiršanai Apvienotajā komitejā.
2.  
Ja Apvienotajai komitejai neizdodas strīdu izšķirt sešu mēnešu laikā no dienas, kad tas nodots izskatīšanai, strīdu pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma nodod Pastāvīgajai šķīrējtiesai saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas 2012. gada noteikumiem.
3.  
Šā nolīguma apturēšanas vai izbeigšanas gadījumā strīdu izšķiršanas mehānismu turpina piemērot 1. punktā minētajiem strīdiem, kas radušies šā nolīguma piemērošanas laikā.

VIII NODAĻA

APTURĒŠANA UN IZBEIGŠANA

15. pants

4. panta 1. punkta apturēšana

1.  

Neskarot 16. pantu, Puse šā nolīguma 4. panta 1. punkta piemērošanu var apturēt šādos gadījumos:

a) 

ja tā uzskata, ka otra Puse pilnībā vai daļēji nepilda pienākumus, kas noteikti 2. pantā, 3. panta 1. punktā, 4. panta 1. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. pantā, 8. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā, 10. panta 4. un 5. punktā un 18. panta 2. punktā;

b) 

ja otra Puse to rakstiski informē par nodomu savu ETS sasaistīt ar kādas trešās puses ETS saskaņā ar 18. pantu;

c) 

ja otra Puse to rakstiski informē par nodomu izbeigt šo nolīgumu saskaņā ar 16. pantu.

2.  
Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par savu lēmumu apturēt šā nolīguma 4. panta 1. punkta piemērošanu kopā ar apturēšanas pamatojumu. Lēmumu apturēt šā nolīguma 4. panta 1. punkta piemērošanu publisko uzreiz pēc paziņojuma otrai Pusei.
3.  
Šā nolīguma 4. panta 1. punkta apturēšana ir uz laiku. Ja 4. panta 1. punkts ir apturēts, ievērojot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, apturēšana beidzas līdz ar strīda izšķiršanu saskaņā ar 14. pantu. Ja 4. panta 1. punkts ir apturēts, ievērojot šā panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, tā ir pagaidu apturēšana, kas ilgst 3 mēnešus. Puse var nolemt apturēšanas periodu saīsināt vai pagarināt.
4.  
Apturēšanas laikā kvotas atbilstības panākšanai nenodot citā ETS kā vien tajā, kurā tās ir izdotas. Visi pārējie darījumi paliek iespējami.
5.  
Ja no brīža, kad iesniegts tiesību akta priekšlikums, līdz brīdim, kad apritējis 10. panta 6. punktā noteiktais termiņš, nav iesniegts pieprasījums Apvienotajā komitejā rīkot viedokļu apmaiņu, ievērojot 10. panta 3. punktu, vai ja šāda viedokļu apmaiņa ir notikusi un Apvienotā komiteja ir nolēmusi, ka jaunais tiesību akts kritērijus tieši neskar, tad Puse nav tiesīga apturēt 4. panta 1. punkta piemērošanu ar pamatojumu, ka otra Puse vairs nepilda savu pienākumu izpildīt I pielikumā izklāstītos kritērijus.

16. pants

Darbības izbeigšana

1.  
Puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par savu lēmumu rakstiski paziņojot otrai Pusei un pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju. Izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad otrai Pusei par to paziņots. Lēmumu publisko pēc tam, kad otrai Pusei sniegts paziņojums.
2.  
Ja Puses ETS darbība netiek pagarināta vai tiek izbeigta, šā nolīguma darbība automātiski izbeidzas attiecīgās ETS pēdējā darbības dienā.
3.  
Darbības izbeigšanas gadījumā Puses vienojas par tās informācijas turpmāko izmantošanu un glabāšanu, ko tās viena otrai paziņojušas, izņemot datus, kas glabājas attiecīgajā reģistrā. Ja vienošanās netiek panākta, katra Puse ir tiesīga pieprasīt paziņotās informācijas dzēšanu.

IX NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Īstenošana

1.  
Puses veic visus pienācīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti pienākumi, kas izriet no šā nolīguma, tostarp no Apvienotās komitejas lēmumiem.
2.  
Puses atturas no visiem pasākumiem, kas varētu traucēt šā nolīguma mērķu sasniegšanai.

18. pants

Sasaiste ar trešām pusēm

1.  
Puses var vest sarunas ar trešo pusi par to attiecīgo ETS sasaisti.
2.  
Ja Puse ved sarunas par sasaisti ar trešo pusi, tā par to informē otru Pusi un regulāri sniedz ziņas par sarunu norisi.
3.  
Pirms notiek vienas Puses sasaiste ar trešo pusi, otra Puse lemj, vai tā piekrīt otrējam sasaites nolīgumam vai izbeidz šā nolīguma darbību. Ja tā piekrīt otrējam sasaistes nolīgumam, 4. panta 1. punkta apturēšana beidzas.
4.  
Pēc sasaistes ar trešo pusi var pārskatīt šā nolīguma noteikumus.

19. pants

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

20. pants

Valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

21. pants

Ratifikācija un stāšanās spēkā

1.  
Neskarot 16. pantu, šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
2.  
Šo nolīgumu Puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām procedūrām.
3.  
Puses ar saviem ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentiem apmainās tikai tad, kad tās uzskata, ka ir izpildīti visi šajā nolīgumā noteiktie sasaistes nosacījumi.
4.  
Šis nolīgums stājas spēkā tā gada 1. janvārī, kas seko Pušu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu apmaiņai.
5.  
Šā nolīguma 4. panta 6. punkta stāšanās spēkā ir atkarīga no tā, vai abām Pusēm ir stājies spēkā Kioto protokola Dohas grozījums, kas pieņemts Līgumslēdzēju pušu 8. sanāksmē (Lēmums 1/CMP.8; otrais saistību periods).

22. pants

Provizoriska piemērošana

Pirms šā nolīguma stāšanās spēkā 11. līdz 13. pantu provizoriski piemēro no šā nolīguma parakstīšanas dienas.

Съставено в Берн на двадесет и трети ноември две хиляди и седемнадесета година.

Hecho en Berna el veintitrés de noviembre del año dos mil diecisiete.

V Bernu dne dvacátého třetího listopadu dva tisíce sedmnáct.

Udfærdiget i Bern, den treogtyvende november to tusind og sytten.

Geschehen zu Bern am dreiundzwanzigsten November zweitausendsiebzehn.

Kahe tuhande seitsmeteistkümnenda aasta novembrikuu kahekümne kolmandal päeval Bernis.

Έγινε στη Βέρνη, στις είκοσι τρεις Νοεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαεπτά.

Done at Bern on the twenty third day of November in the year two thousand and seventeen.

Fait à Berne, le vingt-trois novembre deux mille dix-sept.

Sastavljeno u Bernu dvadeset trećeg studenoga dvije tisuće sedamnaeste.

Fatto a Berna addì ventitré novembre duemiladiciassette.

Bernē, divi tūkstoši septiņpadsmitā gada divdesmit trešajā novembrī.

Sudarytas Berne du tūkstančiai septynioliktų metų lapkričio dvidešimt trečią dieną.

Kelt Bernben, a kétezer-tizenhetedik év november havának huszonharmadik napján.

Magħmul f'Bern fit-tlieta u għoxrin jum ta' Novembru tas-sena elfejn u sbatax.

Gedaan te Bern, drieëntwintig november tweeduizend zeventien.

Sporządzono w Bernie w dniu dwudziestego trzeciego listopada dwa tysiące siedemnastego roku.

Feito em Berna aos vinte e três dias do mês de novembro de dois mil e dezassete.

Întocmit la Berna la douăzeci și trei noiembrie două mii șaptesprezece.

V Berne dvadsiateho tretieho novembra dvetisíc sedemnásť.

V Bernu, triindvajsetega novembra dva tisoč sedemnajst.

Tehty Bernissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaseitsemäntoista.

Utfärdat i Bern den tjugotredje november tjugohundrasjutton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

signatory

За Конфедерация Швейцария

Por la Confederación Suiza

Za Švýcarskou konfederaci

For Det Schweiziske Forbund

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Šveitsi Konföderatsiooni nimel

Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation

Pour la Confédération suisse

Za Švicarsku Konfederaciju

Per la Confederazione Svizzera

Šveices Konfederācijas vārdā –

Šveicarijos Konfederacijos vardu

A Svájci Államszövetség részéről

Għall-Konfederazzjoni Svizzera

Voor de Zwitserse Bondsstaat

W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej

Pela Confederação Suíça

Pentru Confederația Elvețiană

Za Švajčiarsku konfederáciu

Za Švicarsko konfederacijo

Sveitsin valaliiton puolesta

För Schweiziska edsförbundet

signatory

▼M4

I PIELIKUMS

BŪTISKIE KRITĒRIJI

A.   Būtiskie kritēji stacionārām iekārtām



 

Būtiskie kritēriji

ES ETS

Šveices ETS

1.

Dalība ETS ir obligāta

Dalība ETS ir obligāta iekārtām, kas veic tālāk uzskaitītās darbības un emitē tālāk uzskaitītās siltumnīcefekta gāzes (“SEG”).

Dalība ETS ir obligāta iekārtām, kas veic tālāk uzskaitītās darbības un emitē tālāk uzskaitītās SEG.

2.

ETS aptver vismaz tās darbības, kas noteiktas:

— Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

— CO2 rīkojuma 40. panta 1. punktā un 6. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

3.

ETS aptver vismaz tās SEG, kas noteiktas:

— Direktīvas 2003/87/EK II pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

— CO2 rīkojuma 1. panta 1. punktā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

4.

Attiecībā uz ETS nosaka emisiju maksimālo robežvērtību, kas ir vismaz tikpat stingra kā tā, ko paredz:

— Direktīvas 2003/87/EK 9. un 9.a pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Lineārais samazinājuma koeficients 1,74 % gadā no 2021. gada saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410 pieaugs līdz 2,2 % gadā un attieksies uz visām nozarēm, kuras norādītas direktīvas redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

— CO2 likuma 18. panta 1. un 2. punkts,

— CO2 rīkojuma 45. panta 1. punkts un 8. pielikuma 1. punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Lineārais samazinājuma koeficients no 2021. gada ir 2,2 % gadā.

5.

Tirgus stabilitātes mehānisms

2015. gadā ES ieviesa tirgus stabilitātes rezervi (Lēmums (ES) 2015/1814), kuras darbība tika nostiprināta ar Direktīvu (ES) 2018/410.

ES tiesību akti paredz, ka, sākot ar 2017. gadu, Komisija ik gadu līdz 15. maijam publicē apritē esošo kvotu kopskaitu. Šis skaitlis nosaka, vai dažas no izsolāmajām kvotām būtu rezervē jāieskaita vai no tās jāatbrīvo.

— CO2 likuma 19. panta 5. punkts,

— CO2 rīkojuma 48. panta 1.a un 5. punkts un 8. pielikuma 2. punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Šveices tiesību akti paredz izsolāmo kvotu daudzumu samazināt atkarībā no apritē esošo kvotu kopskaita. Turklāt emisijas kvotas, par ko nav bijusi izsole, tirdzniecības perioda beigās tiek anulētas.

6.

Tirgus uzraudzības līmenis ETS ir vismaz tikpat stingrs, kā paredz:

— Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (FITD II),

— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (FITR),

— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (MAR),

— Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (CS-MAD),

— Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (NILLND)

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

— 2007. gada 22. jūnija Federālais likums par Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādi,

— 2015. gada 19. jūnija Federālais likums par finanšu tirgus infrastruktūru un rīcību tirgū vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirdzniecības jomā,

— 2018. gada 15. jūnija Federālais likums par finanšu iestādēm,

— 1997. gada 10. oktobra Federālais likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Šveices finanšu tirgus regulējumā nav noteikts emisijas kvotu juridiskais raksturs. Konkrētāk, emisijas kvotas Finanšu tirgu infrastruktūras likumā nav kvalificētas kā vērtspapīri, tāpēc tās netirgo regulētās tirdzniecības vietās. Tā kā emisijas kvotas nekvalificējas par vērtspapīriem, Šveices vērtspapīru regulējums neattiecas uz ārpusbiržas emisijas kvotu tirdzniecību otrreizējos tirgos.

Saskaņā ar Finanšu tirgu infrastruktūras likumu par vērtspapīriem kvalificējas atvasināto instrumentu līgumi. Tas attiecas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā esošais instruments ir emisijas kvotas. Uz atvasinātajiem instrumentiem, kas balstās uz emisijas kvotām un ko tirgo ārpus biržas starp nefinanšu un finanšu darījumu partneriem, attiecas Finanšu tirgus infrastruktūras likuma noteikumi.

7.

Sadarbība tirgus uzraudzības jomā

Puses tirgus uzraudzības jomā izveido pienācīgus sadarbības mehānismus. Šie sadarbības mehānismi aptver informācijas apmaiņu un no to attiecīgā tirgus uzraudzības režīma izrietošo pienākumu izpildes nodrošināšanu. Puses par visiem šiem mehānismiem informē Apvienoto komiteju.

8.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvalitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā paredz:

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības no 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

Šveices tiesību aktos nav paredzētas tiesības no 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

9.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvantitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā paredz:

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības no 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

Šveices tiesību aktos nav paredzētas tiesības no 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

10.

Bez maksas iedalāmās kvotas aprēķina, pamatojoties uz līmeņatzīmēm un korekcijas koeficientiem. Kvotas, ko neiedala bez maksas, izsola vai atzīst par nederīgām. Tālab ETS atbilst vismaz šādām normām:

— Direktīvas 2003/87/EK 10. pants, 10.a pants, 10.b pants, 10.c pants,

— Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/447 (2021. gada 12. marts), ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisijas kvotu iedalei 2021.–2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu, redakcijā, kas ir piemērojama periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim,

— Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814,

— Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu,

— Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/708 (2019. gada 15. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam,

— jebkurš ES ETS starpnozaru korekcijas koeficients 2021.–2025. gadā vai 2026.–2030. gadā,

— Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1842 (2019. gada 31. oktobris), ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām,

redakcijā, kas bija spēkā 2021. gada 1. janvārī.

— CO2 likuma 18. panta 3. punkts un 19. pants,

— CO2 rīkojuma 45. panta 2.–6. punkts, 46., 46.a, 46.b un 48. pants un 9. pielikums

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Periodā no 2021. līdz 2025. gadam bez maksas iedalīto kvotu apjoms nepārsniedz ES ETS iekārtām bez maksas iedalīto kvotu apjomu.

11.

ETS paredz sankcijas tādos pašos apstākļos un tādā pašā apmērā, kā paredz:

— Direktīvas 2003/87/EK 16. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

— CO2 likuma 21. pants,

— CO2 rīkojuma 56. pants

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

12.

SEG emisiju monitorings un ziņošana ETS ietvaros ir vismaz tikpat stingra, kā paredz:

— Direktīvas 2003/87/EK 14. pants un IV pielikums,

— Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012

redakcijā, kas bija spēkā 2021. gada 1. janvārī.

— CO2 likuma 20. pants,

— CO2 rīkojuma 50.–53. pants un 16. pielikuma 1. punkts un 17. pielikuma 1. punkts

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

13.

Verifikācija un akreditācija ETS ietvaros ir vismaz tikpat stingra, kā paredz:

— Direktīvas 2003/87/EK 15. pants un V pielikums,

— Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

— CO2 rīkojuma 51.–54. pants

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

B.   Būtiskie kritēriji aviācijai



 

Būtiskie kritēriji

Eiropas Savienībai

Šveicei

1.

Dalība ETS ir obligāta

Aviācijas darbību dalība ETS ir obligāta saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem kritērijiem.

Aviācijas darbību dalība ETS ir obligāta saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem kritērijiem.

2.

Aviācijas darbību un SEG aptvērums un lidojumu un to attiecīgo emisiju attiecināšana saskaņā ar “izlidojošā reisa” principu, kā paredz:

— Direktīva 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2392 (2017. gada 13. decembris), lai uz laiku noteiktu atkāpi izpildes nodrošināšanai attiecībā uz lidojumiem no valstīm un uz valstīm, ar kurām nav noslēgta vienošanās saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu,

— Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2020/1071 (2020. gada 18. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz no Šveices ienākošo lidojumu izslēgšanu no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas,

— Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1122 (2019. gada 12. marts), ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas bija spēkā 2021. gada 1. janvārī.

No 2020. gada 1. janvāra ES ETS aptver lidojumus no lidlauka, kas atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) teritorijā, uz lidlaukiem, kas atrodas Šveices teritorijā, turpretī lidojumi no Šveices teritorijā esošiem lidlaukiem uz EEZ teritorijā esošiem lidlaukiem atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantam no ES ETS ir izslēgti.

1.  Aptvērums

Lidojumi uz Šveices teritorijā esošu lidlauku vai no tā, izņemot lidojumus no lidlauka, kas atrodas EEZ teritorijā.

Visas pagaidu atkāpes attiecībā uz ETS tvērumu, piemēram, atkāpes Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta nozīmē, Šveices ETS var piemērot atbilstīgi atkāpēm, kas ieviestas ES ETS. Attiecībā uz aviācijas darbībām aptver tikai CO2 emisijas.

2.  Aptvēruma ierobežojumi

1. punktā minētajā vispārīgajā aptvērumā neietilpst:

1.  lidojumi, ko veic vienīgi valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, ja tas ir pamatots ar attiecīgu statusa norādi lidojuma plānā;

2.  militāri lidojumi, kā arī lidojumi, ko veic, pildot muitas vai policijas funkcijas;

3.  lidojumi, kas saistīti ar meklēšanas, glābšanas un ugunsdzēšanas darbiem, un lidojumi, ko veic humānās palīdzības sniegšanai un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai;

4.  lidojumi, ko veic vienīgi saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, kuri definēti 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 2. pielikumā;

5.  lidojumi, kas beidzas tajā pašā lidlaukā, kur sākušies, un kā laikā gaisakuģis nav plānoti nosēdies citā lidlaukā;

6.  mācību lidojumi, kurus veic vienīgi tādēļ, lai iegūtu vai saglabātu apliecību vai — pilotu kabīnes apkalpes gadījumā — kvalifikācijas atzīmi, ja tas ir pamatots ar attiecīgu piezīmi lidojuma plānā un ja lidojums nav pasažieru un/vai kravas pārvadāšanas pakalpojums, gaisakuģa pārlidojums vai gaisakuģa nogāde;

7.  lidojumi, ko veic vienīgi tādēļ, lai izdarītu zinātniskus pētījumus;

8.  lidojumi, ko veic vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu, testētu vai sertificētu gaisakuģi vai tā iekārtas neatkarīgi no tā, vai attiecīgās iekārtas izmanto lidojumā vai uz zemes;

9.  lidojumi, ko veic ar gaisakuģiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir mazāka par 5 700  kg;

10.  lidojumi, ko veic komerciāli gaisakuģu operatori, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 10 000  t Šveices ETS aptvertajos lidojumos vai kuri trijos secīgos četru mēnešu periodos veic mazāk par 243 Šveices ETS aptvertiem lidojumiem periodā, ar nosacījumu, ka operatori neietilpst ES ETS;

11.  lidojumi, ko veic nekomerciāli gaisakuģu operatori, kuri ietilpst Šveices ETS un kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 1 000  t saskaņā ar attiecīgo atkāpi, ko piemēro ES ETS ietvaros, ar nosacījumu, ka operatori neietilpst ES ETS.

Šie aptvēruma ierobežojumi ir paredzēti:

— CO2 likuma 16.a. pantā,

— CO2 rīkojuma 46.d pantā, 55. panta 2. punktā un 13. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī

3.

Apmaiņa ar relevantajiem datiem par aviācijas darbību aptvēruma ierobežojumu piemērošanu

Abas puses sadarbojas jautājumos, kas skar aptvēruma ierobežojumu piemērošanu Šveices ETS un ES ETS attiecībā uz komerciāliem un nekomerciāliem operatoriem saskaņā ar šo pielikumu. Konkrētāk, abas puses nodrošina visu relevanto datu savlaicīgu nosūtīšanu, lai būtu iespējams pareizi identificēt lidojumus un gaisakuģu operatorus, ko aptver Šveices ETS un ES ETS.

4.

Maksimālā robežvērtība (kopējais kvotu daudzums, kas iedalāms gaisakuģu operatoriem)

— Direktīvas 2003/87/EK 3.c pants

— redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

— Direktīvas 2003/87/EK 3.c pantā kvotas sākotnēji tika iedalītas šādi:

— 

— 15 % izsolāmas,

— 3 % atliekamas īpašā rezervē,

— 82 % iedalāmas bez maksas.

Iedalāmie apjomi ir grozīti ar Regulu (ES) Nr. 421/2014, saskaņā ar kuru bez maksas iedalāmo kvotu daudzums ir samazināts proporcionāli nododamo kvotu daudzuma samazinājumam (Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta 2. punkts). Ar Regulu (ES) 2017/2392 (redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā) šīs pieejas piemērošanas termiņš ir pagarināts līdz 2023. gadam, un no 2021. gada 1. janvāra tiek piemērots 2,2 % lineārais samazinājuma koeficients.

Maksimālo robežvērtību nosaka tikpat stingri kā ES ETS, jo īpaši attiecībā uz procentuālajiem samazinājumiem no gada uz gadu un no tirdzniecības perioda uz tirdzniecības periodu. Maksimālās robežvērtības kvotas iedala šādi:

— 15 % izsola,

— 3 % atliek īpašā rezervē,

— 82 % iedala bez maksas.

Šo iedalījumu var izskatīt saskaņā ar šā nolīguma 6. un 7. pantu.

Līdz 2020. gadam maksimālās robežvērtības kvotu daudzumu aprēķina, izmantojot augšupēju pieeju un par pamatu ņemot kvotas, kas iedalāmas bez maksas saskaņā ar iepriekš minēto maksimālās robežvērtības kvotu sadalījumu. Jebkādas pagaidu atkāpes attiecībā uz ETS tvērumu nozīmē, ka būtu attiecīgi proporcionāli jākoriģē arī iedalāmie daudzumi.

No 2021. gada maksimālās robežvērtības kvotu daudzumu nosaka pēc maksimālās robežvērtības 2020. gadā, ņemot vērā iespējamos procentuālos samazinājumus saskaņā ar ES ETS.

Tas ir paredzēts:

— CO2 likuma 18. pantā,

— CO2 rīkojuma 46.e pantā un 15. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

5.

Aviācijas kvotu iedalīšana kvotu izsolēs

— Direktīvas 2003/87/EK 3.d pants un 28.a panta 3. punkts

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Šveices izsolāmās emisijas kvotas izsola Šveices kompetentā iestāde. Šveice ir tiesīga saņemt ieņēmumus no Šveices kvotu izsolīšanas.

Tas ir paredzēts:

— CO2 likuma 19.a panta 2. un 4. punktā,

— CO2 rīkojuma 48. pantā un 15. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

6.

Īpaša rezerve dažiem gaisakuģu operatoriem

— Direktīvas 2003/87/EK 3.f pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Jauniem operatoriem un strauji augošiem operatoriem paredzētas kvotas atliek īpašā rezervē, tomēr līdz 2020. gadam Šveicei īpašās rezerves nebūs, jo atskaites gads, kurā iegūst datus par Šveices aviācijas darbībām, ir 2018. gads.

Īpašā rezerve ir paredzēta:

— CO2 likuma 18. panta 3. punktā,

— CO2 rīkojuma 46.e pantā un 15. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

7.

Līmeņatzīmes, ko izmanto, lai iedalītu bezmaksas kvotas gaisakuģu operatoriem

— Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Ikgadējā līmeņatzīme ir 0,000642186914222035 kvotas par tonnkilometru.

Līmeņatzīme nav augstāka par to, ko izmanto ES ETS.

Ikgadējā līmeņatzīme ir 0,000642186914222035 kvotas par tonnkilometru.

Šī līmeņatzīme ir paredzēta:

— CO2 rīkojuma 46.f panta 1. punktā un 15. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

8.

Bezmaksas kvotu iedalīšana gaisakuģu operatoriem

— Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu kvotu izdošanu koriģē proporcionāli attiecīgajiem ziņošanas un nodošanas pienākumiem, kas izriet no tā, kādus lidojumus starp EEZ un Šveici faktiski aptver ES ETS.

Gaisakuģu operatoriem iedalīto bezmaksas kvotu daudzumu aprēķina, atskaites gadā ziņoto tonnkilometru skaitu reizinot ar piemērojamo līmeņatzīmi.

Šī bezmaksas iedale ir paredzēta:

— CO2 likuma 19.a panta 3. un 4. punktā,

— CO2 rīkojuma 46.f panta 1. un 3. punktā un 15. pielikumā

— redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

9.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvalitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā paredz:

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības no 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

Šveices tiesību aktos nav paredzētas tiesības no 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

10.

Kvantitatīvie ierobežojumi starptautisko kredītu izmantošanai

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības no 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

Šveices tiesību aktos nav paredzētas tiesības no 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

11.

Tonnkilometru datu iegūšana par atskaites gadu

— Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Neskarot tālāk minēto noteikumu, jaunus tonnkilometru datus iegūst, izmantojot to pašu pieeju un tajā pašā laikā, kad tiek iegūti tonnkilometru dati ES ETS vajadzībām.

Līdz būs iegūti jauni tonnkilometru dati un saskaņā ar Rīkojumu par tonnkilometru datu ieguvi un monitoringa plānu sagatavošanu attiecībā uz gaisakuģa veiktajiem attālumiem redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, atskaites gads, kurā iegūst datus par Šveices aviācijas darbībām, ir 2018. gads.

Tas ir paredzēts:

— CO2 likuma 19.a panta 3. un 4. punktā,

— CO2 rīkojuma 46.f panta 1. punktā un 15. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

12.

Monitorings un ziņošana

— Direktīvas 2003/87/EK 14. pants un IV pielikums,

— Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012,

— Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1603 (2019. gada 18. jūlijs) ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas bija spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Monitoringa un ziņošanas prasības ir tikpat stingras kā tās, kas attiecas uz ES ETS.

Tas ir paredzēts:

— CO2 likuma 20. pantā,

— CO2 rīkojuma 50.–52. pantā un 16. un 17. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

13.

Verifikācija un akreditācija

— Direktīvas 2003/87/EK 15. pants un V pielikums,

— Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Verifikācijas un akreditācijas prasības ir tikpat stingras kā tās, kas attiecas uz ES ETS.

Tas ir paredzēts:

— CO2 rīkojuma 52. panta 4. un 5. punktā un 18. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

14.

Administrācija

Piemēro Direktīvas 2003/87/EK 18.a pantā noteiktos kritērijus. Tālab un saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu Šveici uzskata par administrējošo dalībvalsti, ciktāl tas attiecas uz gaisakuģu operatoru administrēšanas uzticēšanu Šveicei un ES (EEZ) dalībvalstīm.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu ES (EEZ) dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar tām uzticēto gaisakuģu operatoru administrēšanu, ieskaitot uzdevumus, kas saistīti ar Šveices ETS (piemēram, tādu ziņojumu saņemšana par verificētajām emisijām, kas aptver gan ES, gan Šveices aviācijas darbības, gaisakuģu operatoru un kontu administrēšana, atbilstība un izpildes nodrošināšana).

Eiropas Komisija ar Šveices kompetentajām iestādēm divpusēji vienojas par attiecīgās dokumentācijas un informācijas nodošanu.

Konkrētāk, Eiropas Komisija nodrošina bez maksas iedalīto ES emisijas kvotu pārskaitīšanu Šveices administrētajiem gaisakuģu operatoriem.

Ja tiek panākta divpusēja vienošanās par to lidojumu administrēšanu, kuros iesaistīta Bāzeles–Miluzas–Freiburgas lidosta (EuroAirport lidosta), un nav vajadzīgi nekādi grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, tad Eiropas Komisija pienācīgi veicina šāda nolīguma īstenošanu, ar noteikumu, ka tas nenoved pie dubultas uzskaites.

Šveice ir atbildīga par tādu gaisakuģu operatoru administrēšanu,

— kam ir derīga, Šveices izdota darbības licence, vai

— kam sasaistītajās ETS vislielākais aprēķinātais par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzums ir Šveicē.

Šveices kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar Šveicei uzticēto gaisakuģu operatoru administrēšanu, ieskaitot uzdevumus, kas saistīti ar ES ETS (piemēram, tādu ziņojumu saņemšana par verificētajām emisijām, kas aptver gan ES, gan Šveices aviācijas darbības, gaisakuģu operatoru un kontu administrēšana, atbilstība un izpildes nodrošināšana).

Šveices kompetentās iestādes ar Eiropas Komisiju divpusēji vienojas par attiecīgās dokumentācijas un informācijas nodošanu.

Konkrētāk, Šveices kompetentās iestādes bez maksas iedalītās Šveices emisijas kvotas pārskaita ES (EEZ) dalībvalstu administrētajiem gaisakuģu operatoriem.

Tas ir paredzēts:

— CO2 likuma 39. panta 1.a punktā,

— CO2 rīkojuma 46.d pantā un 14. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

15.

Nodošana

Novērtējot gaisakuģu operatoru atbilstību pēc nodoto kvotu daudzuma, ES (EEZ) dalībvalstu kompetentās iestādes vispirms ieskaita par Šveices ETS aptvertajām emisijām nodotās kvotas un tad atlikušās nodotās kvotas ieskaita par ES ETS aptvertajām emisijām.

Novērtējot gaisakuģu operatoru atbilstību pēc nodoto kvotu daudzuma, Šveices kompetentās iestādes vispirms ieskaita par ES ETS aptvertajām emisijām nodotās kvotas un tad atlikušās nodotās kvotas ieskaita par Šveices ETS aptvertajām emisijām.

Tas ir paredzēts:

— CO2 rīkojuma 55. panta 2.a punktā

redakcijā, kas bija spēkā 2022. gada 1. janvārī.

16.

Izpildes panākšana

Puses panāk savu attiecīgo ETS noteikumu izpildi attiecībā uz gaisakuģu operatoriem, kas nepilda pienākumus, kuri tiem uzlikti attiecīgajā ETS, neatkarīgi no tā, vai operatoru administrē ES (EEZ) kompetentā iestāde vai Šveices kompetentā iestāde, ja operatoru administrējošajai iestādei izpildes panākšana prasa papildu rīcību.

17.

Gaisakuģa operatora administrējošās valsts noteikšana

Ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu, gaisakuģu operatoru sarakstā, ko Eiropas Komisija publicē saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18.a panta 3. punktu, norāda, kura ir katru gaisakuģa operatoru administrējošā valsts, kas var būt Šveice.

Gaisakuģu operatorus, kurus Šveicei pirmo reizi iedala pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Šveice sāk administrēt pēc iedalīšanas gada 30. aprīļa un kad notikusi provizoriskā reģistru sasaiste.

Abas Puses sadarbojas, proti, dalās relevantajā dokumentācijā un informācijā.

Neatkarīgi no tā, kura valsts ir noteikta par gaisakuģa operatoru administrējošo valsti, minētais gaisakuģa operators joprojām ietilpst attiecīgajā ETS (t. i., ES ETS ietilpstošam operatoram, ko administrē Šveices kompetentā iestāde, ir tāds pats pienākumu līmenis gan ES ETS, gan Šveices ETS ietvaros, un otrādi).

18.

Īstenošanas kārtība

Sīkāku kārtību, kā organizēt darbu un sadarbību aviācijas kontu turētājiem paredzētā vienas pieturas aģentūrā, izstrādā un pieņem Apvienotā komiteja pēc šā nolīguma parakstīšanas saskaņā ar šā nolīguma 12., 13. un 22. pantu. Šo kārtību piemēro no šā nolīguma piemērošanas dienas.

19.

Eirokontroles sniegts atbalsts

Ciktāl tas skar aviācijai veltīto šā nolīguma daļu, pilnvarojumā, kas ES ETS sakarā dots Eirokontrolei, Eiropas Komisija iekļauj Šveici.

C.   Būtiskie kritēriji reģistriem

Katras Puses ETS ietver reģistru un darījumu žurnālu, kas atbilst tālāk norādītajiem būtiskajiem kritērijiem, kuri noteikti attiecībā uz drošības mehānismiem un procedūrām un attiecībā uz kontu atvēršanu un pārvaldību.

Būtiskie kritēriji attiecībā uz drošības mehānismiem un procedūrām

Reģistri un darījumu žurnāli aizsargā sistēmā glabāto datu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un autentiskumu. Tālab Puses ievieš tālāk minētos drošības mehānismus:



Būtiskie kritēriji

Ikviens lietotājs kontam var piekļūt tikai ar divfaktoru autentifikāciju.

Darījumu iniciēšanai un apstiprināšanai ir vajadzīgs darījuma signatūras mehānisms. Lietotājiem nosūta ārpusjoslas apstiprinājuma kodu.

Ikvienu no šādām operācijām iniciē viena persona, bet apstiprina cita (četru acu princips):

— visas administratora veiktās operācijas, izņemot gadījumus, kad piemērojami pamatoti STS definēti izņēmumi,

— visi vienību pārskaitījumi, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina tādu pašu drošības līmeni.

Tiek ieviesta paziņošanas sistēma, kas brīdina lietotājus, kad notiek operācijas, kas skar to kontus un turējumus.

Minimālā aizkave starp pārskaitījuma iniciēšanu un tā izpildi ir 24 stundas, lai ikviens lietotājs varētu saņemt informāciju un apturēt jebkuru pārskaitījumu, par kura leģitimitāti ir aizdomas, ja vien uzticamu kontu sistēma nenodrošina tādu pašu drošības līmeni.

Šveices administrators un Savienības centrālais administrators veic pasākumus, lai lietotājus informētu par to, ka tie ir atbildīgi par savu sistēmu (piem., datori, tīkls) drošību un par rīkošanos ar datiem un navigāciju internetā.

Attiecībā uz atbilstību un ievērojot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, emisijas var segt tikai ar kvotām, kas izdotas tajā pašā periodā vai pirms tam.

Būtiskie kritēriji attiecībā uz kontu atvēršanu un pārvaldību



Būtiskie kritēriji

Operatora konta / operatora turējuma konta atvēršana

Operatora vai kompetentās iestādes pieteikumu par operatora konta / operatora turējuma konta atvēršanu iesniedz valsts administratoram (Šveicē — Federālajam Vides birojam (FVB)). Pieteikumā iekļauj ETS iekārtas identificēšanai pietiekamu informāciju un attiecīgo iekārtas identifikācijas numuru.

Gaisakuģa operatora konta / gaisakuģa operatora turējuma konta atvēršana

Katram Šveices ETS un/vai ES ETS ietilpstošam gaisakuģa operatoram ir viens gaisakuģa operatora konts / gaisakuģa operatora turējuma konts. Šveices kompetentās iestādes administrēto gaisakuģu operatoru konti ir reģistrēti Šveices reģistrā. Gaisakuģa operatora vai gaisakuģa operatora pilnvarota pārstāvja pieteikumu iesniedz valsts administratoram (Šveicē — FVB) 30 darbdienu laikā kopš dienas, kad apstiprināts gaisakuģa operatora monitoringa plāns vai notikusi gaisakuģa operatora pāreja no ES (EEZ) dalībvalsts pie Šveices iestādēm. Pieteikumā norāda pieteikuma iesniedzēja ekspluatētā un Šveices ETS un/vai ES ETS ietilpstošā gaisakuģa unikālo(-os) kodu(-us).

Tirdzniecības konta / personas turējuma konta atvēršana

Pieteikumu par tirdzniecības konta / personas turējuma konta atvēršanu iesniedz valsts administratoram (Šveicē — FVB). Tas satur konta turētāja / pieteikuma iesniedzēja identificēšanai pietiekamu informāciju, turklāt satur vismaz:

— fiziskai personai — identitātes apliecinājumu un kontaktinformāciju;

— juridiskai personai —

— 

— komercdarbības reģistrācijas apliecības kopiju vai

— dokumentu, kas apliecina juridiskās personas reģistrāciju, un attiecīgā gadījumā juridiskās personas dibināšanas dokumentu,

— fiziskai personai — ziņas par sodāmību, attiecīgā gadījumā juridiskai personai — ziņas par tās direktoru sodāmību.

Pilnvarotie/konta pārstāvji

Katram kontam ir vismaz viens pilnvarotais/konta pārstāvis, kuru ieceļ potenciālais konta turētājs. Pilnvarotie/konta pārstāvji konta turētāja vārdā iniciē darījumus un citus procesus. Ieceļot pilnvaroto/konta pārstāvi, par pilnvaroto/konta pārstāvi nosūta šādu informāciju:

— vārds un kontaktinformācija,

— personību apliecinošs dokuments,

— ziņas par sodāmību.

Dokumentu pārbaude

Jebkurai dokumenta kopijai, ko iesniedz kā pierādījumu, lai atvērtu tirdzniecības kontu / personas turējuma kontu vai ieceltu pilnvaroto/konta pārstāvi, jābūt apliecinātai kā autentiskai kopijai. Tādu dokumentu kopijām, kas izdoti ārpus valsts, kura pieprasījusi kopiju, jābūt legalizētām, ja vien valsts tiesību akti nenosaka citādi. Apliecinājuma vai attiecīgā gadījumā legalizācijas datumam jābūt ne vairāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma datuma.

Atteikums atvērt vai atjaunināt kontu vai iecelt pilnvaroto/konta pārstāvi

Valsts administrators (Šveicē — FVB) var atteikt atvērt vai atjaunināt kontu vai iecelt pilnvaroto/konta pārstāvi ar noteikumu, ka atteikums ir saprātīgs un pamatots. Atteikumu pamato ar vismaz vienu no šiem iemesliem:

— sniegtā informācija un dokumenti ir nepilnīgi, novecojuši vai kā citādi neprecīzi vai nepatiesi,

— attiecībā uz potenciālo pārstāvi notiek izmeklēšana par krāpšanu ar kvotām vai Kioto protokola vienībām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu vai citiem smagiem noziegumiem, kuros var izmantot kontu, vai tas iepriekšējo piecu gadu laikā par šādām darbībām ir notiesāts,

— valsts vai Savienības tiesību aktos minētu iemeslu dēļ.

Konta informācijas regulāra izskatīšana

Konta turētāji valsts administratoram (Šveicē — FVB) 10 darbdienu laikā ziņo par jebkādām izmaiņām konta vai lietotāja datos, pievienojot apliecinošu informāciju, ko prasa valsts administrators, kurš ir atbildīgs par savlaicīgu šīs informācijas atjaunināšanas apstiprināšanu.

Valsts administrators vismaz reizi trijos gados izskata, vai ar kontu saistītā informācija joprojām ir pilnīga, aktuāla, precīza un patiesa, un attiecīgos gadījumos pieprasa, lai konta turētājs paziņotu par izmaiņām. Operatoru kontu/operatoru turējuma kontu, gaisakuģu operatoru kontu/gaisakuģu operatoru turējuma kontu un verificētāju izskatīšanu veic vismaz reizi piecos gados.

Piekļuves kontam apturēšana

Piekļuvi kontiem var apturēt, ja tiek pārkāpts jebkurš šā nolīguma 3. panta noteikums par reģistriem vai ja notiek izmeklēšana par minēto noteikumu iespējamu pārkāpumu.

Konfidencialitāte un informācijas atklāšana

Informāciju, tostarp visu kontu turējumus, visus darījumus un visu kontā esošo vai darījuma skarto kvotu unikālo vienības identifikācijas kodu un Kioto protokola vienību sērijas numuru unikālo ciparisko vērtību, ko glabā EUTL vai SSTL, Savienības reģistrā, Šveices reģistrā un jebkurā citā Kioto protokola reģistrā, uzskata par konfidenciālu.

Šādu konfidenciālu informāciju attiecīgajām publiskajām struktūrām var sniegt pēc to pieprasījuma, ja šādiem pieprasījumiem ir leģitīms mērķis un tie ir pamatoti, nepieciešami un samērīgi, tādiem mērķiem kā izmeklēšana, konstatēšana, apsūdzēšana, nodokļu administrēšana, izpildes panākšana, revīzija un finanšu uzraudzība nolūkā novērst un apkarot krāpniecību, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, citus smagus noziegumus, tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai citus Savienības tiesību aktu vai kādas EEZ dalībvalsts vai Šveices nacionālo tiesību aktu pārkāpumus ar mērķi nodrošināt ES ETS un Šveices ETS pareizu darbību.

D.   Būtiskie kritēriji izsoles platformām un izsoles darbībām

Struktūras, kas rīko kvotu izsoles Pušu ETS, atbilst tālāk minētajiem būtiskajiem kritērijiem un attiecīgi arī rīko izsoles.



 

Būtiskie kritēriji

1.

Izsoli rīkojošo struktūru izvēlas procesā, kas nodrošina pārredzamību, proporcionalitāti, vienlīdzīgu attieksmi, nediskriminēšanu un konkurenci starp dažādām potenciālajām izsoles platformām, balstoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem par iepirkumu.

2.

Izsoli rīkojošā struktūra ir saņēmusi atļauju šādai darbībai un savu operāciju gaitā piemēro virkni drošības pasākumu; šo drošības pasākumu vidū var minēt šādus: apzināt un pārvaldīt jebkādu interešu konfliktu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, apzināt un pārvaldīt varbūtējos riskus tirgū, ieviest pārskatāmus un nediskrecionārus godīgu un sakārtotu izsoļu noteikumus un procedūras un nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai būtu iespējama sakārtota izsoļu norise.

3.

Lai nodrošinātu, ka dalībnieki nekompromitē izsoles norisi, nosaka, ka piekļūt izsolēm var tad, ja ir izpildīts prasību minimums attiecībā pienācīgu klienta uzticamības pārbaudi.

4.

Izsoles process ir paredzams, jo īpaši attiecībā uz kvotu pārdošanas laika grafiku un secību, kā arī attiecībā uz aplēstajiem pieejamo kvotu apjomiem. Izsolīšanas galvenos elementus, tostarp pārdošanas grafiku, datumus un kvotu aplēsto pārdošanas apjomu, vismaz vienu mēnesi pirms izsoļu sākuma publicē izsoli rīkojošās struktūras tīmekļa vietnē. Tāpat pēc iespējas agrāk paziņo par visām būtiskām izmaiņām.

5.

Kvotu izsoles rīko tā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu iespaidu uz katras Puses ETS. Par izsoli atbildīgā struktūra nodrošina, ka izsoles periodā starp izsoles līdzsvara cenām un attiecīgajām kvotu cenām sekundārajā tirgū nav būtiskas atšķirības, jo šāda situācija liecinātu par izsoļu procesa nepilnībām. Metodiku, ar ko nosaka iepriekšējā teikumā minēto novirzi, vajadzētu paziņot kompetentajām iestādēm, kas veic tirgus uzraudzības funkcijas.

6.

Visu ar izsolēm saistīto nekonfidenciālo informāciju, tostarp visus tiesību aktus, norādes un veidlapas, atklāti un pārredzami publicē. Ikvienas sarīkotās izsoles rezultātus pēc iespējas drīzāk publicē un norāda arī attiecīgo nekonfidenciālo informāciju. Ziņojumus par izsoļu rezultātiem publicē vismaz reizi gadā.

7.

Kvotu izsolēm piemēro pienācīgus noteikumus un procedūras, lai izsolēs mazinātu tādu parādību risku kā pret konkurenci vērsta rīcība, tirgus ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana. Šādi noteikumi un procedūras iespēju robežās ir ne mazāk stingri kā tie, kas attiecīgajos Pušu tiesiskajos regulējumos piemērojami finanšu tirgiem. Konkrētāk, izsoli rīkojošā persona ir atbildīga par tādu pasākumu, procedūru un procesu ieviešanu, kas nodrošina izsoļu godprātīgu norisi. Tā arī uzrauga solītāju rīcību un ziņo kompetentajām publiskajām iestādēm, ja ir konstatēta pret konkurenci vērsta rīcība, tirgus ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma finansēšana.

8.

Izsoles rīkojošo struktūru un kvotu izsoles pienācīgi uzrauga kompetentā iestāde. Izraudzītām kompetentajām iestādēm ir vajadzīgā juridiskā kompetence un tehniskās iespējas pārraudzīt:

— izsoļu platformu organizāciju un to operatoru rīcību,

— to profesionālo starpnieku organizāciju un rīcību, kuri darbojas klientu vārdā,

— nolūkā nepieļaut iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulēšanu — tirgus dalībnieku rīcību un darījumus,

— nolūkā nepieļaut nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu — tirgus dalībnieku darījumus.

Pārraudzība iespēju robežās ir ne mazāk stingra kā finanšu tirgu pārraudzība attiecīgajos Pušu tiesiskajos regulējumos.

Šveice tiecas savu kvotu izsolīšanā izmantot privātu struktūru saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem.

Iekams šāda struktūra nav nolīgta un ar noteikumu, ka gadā izsolāmo kvotu daudzums nepārsniedz fiksētu sliekšņvērtību, Šveice var turpināt izmantot pašreizējo izsolīšanas kārtību, proti, FVB rīkotas izsoles, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1. 

sliekšņvērtība ir 1 000 000 kvotu, ieskaitot par aviācijas darbībām izsolāmās kvotas;

2. 

piemēro 1. līdz 8. punktā izklāstītos būtiskos kritērijus, izņemot 1. un 2. kritēriju, savukārt 5. kritērija pēdējo teikumu un 7. un 8. kritēriju piemēro vienīgi FVB tādā mērā, kādā tas iespējams.

Piemēro 3. punktā izklāstīto būtisko kritēriju kopā ar šādu nosacījumu: visām EEZ struktūrām, kas ir pielaistas pie solīšanas izsolēs Savienībā, garantē pielaidi pie solīšanas Šveices kvotu izsolēs saskaņā ar to kārtību, kas bija spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī.

Šveice var pilnvarot EEZ struktūras rīkot izsoles.

▼M5

II PIELIKUMS

SASAISTES TEHNISKIE STANDARTI

Lai ES ETS un Šveices ETS sasaiste varētu darboties, 2020. gadā tika ieviests pagaidu risinājums. No 2023. gada abu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu reģistru sasaiste pakāpeniski tiks pārveidota par pastāvīgu reģistru sasaisti, un to paredzēts īstenot ne vēlāk kā 2024. gadā; tā nodrošinās, ka sasaistītie tirgi funkcionē attiecībā uz ieguvumiem no tirgus likviditātes, un dos iespēju izpildīt darījumus starp abām sasaistītajām sistēmām veidā, kas ir līdzvērtīgs vienam tirgum, kuru veido divas sistēmas, un kas tirgus dalībniekiem nodrošina iespēju rīkoties tā, it kā tie būtu vienā tirgū, uz kuru attiecas tikai atsevišķi Pušu regulatīvie noteikumi.

Sasaistes tehniskajos standartos (STS) ir apskatīti šādi elementi:

— 
komunikācijas līnijas arhitektūra,
— 
komunikācija starp SSTL un EUTL,
— 
datu pārsūtīšanas drošība,
— 
funkciju saraksts (darījumi, saskaņošana),
— 
transporta slāņa definīcija,
— 
datu reģistrēšanas prasības,
— 
darba kārtība (zvanu centrs, tehniskais atbalsts),
— 
komunikācijas aktivācijas plāns un testēšanas procedūra,
— 
drošības testēšanas procedūra.

STS norāda, ka administratoriem jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka SSTL, EUTL un to sasaiste darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā un ka jebkādi traucējumi SSTL, EUTL un to sasaistē ir samazināti līdz minimumam.

STS nosaka papildu drošības prasības Šveices reģistram, SSTL, Savienības reģistram un EUTL, un tās tiek dokumentētas “drošības vadības plānā”. Konkrētāk, STS nosaka, ka:

— 
ja ir aizdomas, ka Šveices reģistra, SSTL, Savienības reģistra vai EUTL drošība ir apdraudēta, abas Puses nekavējoties viena otru par to informē un aptur sasaisti starp SSTL un EUTL,
— 
ja noticis drošības pārkāpums, Puses apņemas nekavējoties savā starpā dalīties informācijā. Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators 24 stundu laikā pēc tam, kad drošības incidents atzīts par drošības pārkāpumu, savstarpēji apmainās ar ziņojumu ar incidenta aprakstu (datums, cēlonis, ietekme, novēršana), ciktāl ir pieejama tehniskā informācija.

STS izklāstītā drošības testēšanas procedūra tiek izpildīta gan pirms SSTL un EUTL komunikācijas līnijas izveidošanas, gan ikreiz, kad ir nepieciešama jauna SSTL vai EUTL versija vai laidums.

STS papildus ražošanas videi paredz divas testēšanas vides: izstrādāšanas vidi un akceptēšanas vidi.

Puses ar Šveices reģistra administratora un Savienības centrālā administratora starpniecību sniedz pierādījumus, ka iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā ir veikts to sistēmu neatkarīgs drošības novērtējums saskaņā ar STS noteiktajām drošības prasībām. Drošības testēšanu un jo īpaši ielaušanās testēšanu veic visiem jauniem, nozīmīgiem programmatūras laidumiem saskaņā ar STS noteiktajām prasībām. Ielaušanās testēšanu neveic ne programmatūras izstrādātājs, ne programmatūras izstrādātāja apakšuzņēmējs.

▼M3

III PIELIKUMS

SENSITIVITĀTES PAKĀPES UN RĪKOŠANĀS INSTRUKCIJAS

Puses izmanto šādas sensitivitātes pakāpes, lai identificētu sensitīvo informāciju, ar ko rīkojas un apmainās saskaņā ar šo Nolīgumu.

Šajā nolūkā Nolīguma 9. panta 2. punktā noteiktos grifus piemēro šādi:

— 
“ETS Limited” Savienībā piemēro kā “SENSITIVE: ETS Joint Procurement”; Šveicē – kā “LIMITED: ETS”;
— 
“ETS Sensitive” Savienībā un Šveicē piemēro kā “SENSITIVE: ETS”;
— 
“ETS Critical” Savienībā un Šveicē piemēro kā “SPECIAL HANDLING: ETS Critical”.

Informācija, kas marķēta ar grifu “SPECIAL HANDLING: ETS Critical”, ir sensitīvāka nekā informācija, kas marķēta ar grifu “SENSITIVE: ETS”, un šī informācija savukārt ir sensitīvāka nekā informācija, kas Savienībā marķēta ar grifu “SENSITIVE: ETS Joint Procurement” vai Šveicē – ar grifu “LIMITED: ETS”.

Puses vienojas izstrādāt rīkošanās instrukcijas, pamatojoties uz Savienības pašreizējo ETS informācijas klasificēšanas politiku un Šveices Informācijas aizsardzības rīkojumu un Federālo Datu aizsardzības likumu. Rīkošanās instrukcijas iesniedz apstiprināšanai Apvienotajā komitejā. Pēc apstiprināšanas ar visu informāciju rīkojas atbilstīgi tās sensitivitātes pakāpei, ievērojot rīkošanās instrukcijas.

Ja Pušu vērtējumā pakāpes atšķiras, piemēro augstāko pakāpi.

Katras Puses tiesību akti ietver līdzvērtīgas būtiskās drošības prasības attiecībā uz tālāk aprakstīto rīkošanos ar informāciju, ievērojot ETS sensitivitātes pakāpes:

— 
Dokumenta sagatavošana
— 
Resursi
— 
Sensitivitātes pakāpe
— 
Glabāšana
— 
Elektronisks dokuments tīklā
— 
Elektronisks dokuments lokālā vidē
— 
Fizisks dokuments
— 
Elektroniska nodošana
— 
Tālrunis un mobilais tālrunis
— 
Fakss
— 
E-pasts
— 
Datu pārraide
— 
Fiziska nodošana
— 
Mutiska
— 
Personiska nodošana
— 
Pasts
— 
Izmantošana
— 
Apstrāde ar IT lietojumprogrammām
— 
Druka
— 
Kopēšana
— 
Izņemšana no pastāvīgās glabāšanas vietas
— 
Informācijas vadība
— 
Informācijas klasifikācijas un saņēmēju regulāra izvērtēšana
— 
Arhivēšana
— 
Dzēšana un iznīcināšana

▼M4

IV PIELIKUMS

ETS SENSITIVITĀTES PAKĀPJU DEFINĒŠANA

A.1.   Konfidencialitātes un integritātes rangs

“Konfidencialitāte” nozīmē, ka informācija vai informācijas sistēma vai tās daļa (piemēram, algoritmi, programmas un dokumentācija) nav brīvi pieejama un tai var piekļūt tikai personas, struktūras un procedūras, kam tas ir atļauts.

“Integritāte” nozīmē garantiju, ka informācijas sistēmu un apstrādāto informāciju var mainīt tikai ar apzinātām un leģitīmām darbībām un ka sistēma precīzi un pilnīgi izdos gaidīto rezultātu.

Katrai par sensitīvu uzskatītas ETS informācijas vienībai konfidencialitātes aspekts ir jāizvērtē, ņemot vērā to, kā tās atklāšana varētu ietekmēt darbību, bet integritātes aspekts ir jāizvērtē, ņemot vērā to, kāda varētu būt ietekme uz darbību, ja šī informācija tiktu negribēti modificēta vai pilnīgi vai daļēji iznīcināta.

Informācijas konfidencialitātes līmeņa un informācijas sistēmas integritātes līmeņa rangus nosaka pēc novērtējuma, kura pamatā ir A.2. sadaļā iekļautie kritēriji. Minētie rangi ļauj izvērtēt informācijas vispārējo sensitivitātes pakāpi, izmantojot A.3. sadaļā doto tabulu.

A.2.   Konfidencialitātes un integritātes rangi

A.2.1.   Zems rangs

Zemu rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu mērenu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:

— 
mēreni ietekmēt politiskās vai diplomātiskās attiecības,
— 
vietējā līmenī negatīvi ietekmēt Pušu vai citu institūciju reputāciju vai tēlu sabiedrības acīs,
— 
kādas personas apkaunot,
— 
ietekmēt darbinieku pašapziņu / darba ražīgumu,
— 
odarīt ierobežotus finansiālus zaudējumus vai zināmā mērā palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,
— 
mēreni ietekmēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,
— 
mēreni ietekmēt Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.2.2.   Vidējs rangs

Vidēju rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:

— 
nodarīt apkaunojumu politiskās vai diplomātiskās attiecībās,
— 
kaitēt Pušu vai citu institūciju tēlam vai reputācijai,
— 
kādām personām sagādāt ciešanas,
— 
ievērojami graut darbinieku pašapziņu / darba ražīgumu,
— 
Puses vai citas institūcijas apkaunot tirdznieciskās vai rīcībpolitiskās sarunās ar citiem,
— 
nodarīt finansiālus zaudējumus vai palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,
— 
ietekmēt noziegumu izmeklēšanu,
— 
pārkāpt juridiskās vai līgumiskās saistības attiecībā uz informācijas konfidencialitāti,
— 
ietekmēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,
— 
ietekmēt Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.2.3.   Augsts rangs ( 1 )

Augstu rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu katastrofālu un/vai nepieņemamu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:

— 
negatīvi ietekmēt diplomātiskās attiecības,
— 
kādām personām sagādāt ievērojamas ciešanas;
— 
apgrūtināt Pušu un citu iesaistītu aprindu darbības efektivitātes vai drošības saglabāšanu,
— 
nodarīt finansiālus zaudējumus vai palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,
— 
pārkāpt saistības saglabāt trešo pušu sniegtas informācijas konfidencialitāti,
— 
pārkāpt likumiskus informācijas izpaušanas ierobežojumus,
— 
kavēt noziegumu izmeklēšanu vai atvieglot noziegumu izdarīšanu,
— 
Pusēm radīt neizdevīgus apstākļus tirdznieciskās vai rīcībpolitiskās sarunās ar citiem,
— 
kavēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,
— 
graut Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.3.   ETS informācijas sensitivitātes pakāpes novērtēšana

Balstoties uz konfidencialitātes un integritātes rangiem, ievērojot A.2. sadaļu un saskaņā ar šā nolīguma III pielikumā noteiktajām sensitivitātes pakāpēm, informācijas vispārējo sensitivitātes pakāpi nosaka, izmantojot šādu tabulu:



Konfidencialitātes rangs

Integritātes rangs

Zems

Vidējs

Augsts

Zems

ES grifs:

SENSITIVE: ETS Joint Procurement

CH grifs:

LIMITED: ETS

ES/CH grifs:

SENSITIVE: ETS

(vai (*1)

ES grifs:

SENSITIVE: ETS Joint Procurement

CH grifs:

LIMITED: ETS)

ES/CH grifs:

SPECIAL HANDLING: ETS Critical

Vidējs

ES/CH grifs:

SENSITIVE: ETS

(vai (*1)

ES grifs:

SENSITIVE: ETS Joint Procurement

CH grifs:

LIMITED: ETS)

ES/CH grifs:

SENSITIVE: ETS

(vai (*1)

ES/CH grifs:

SPECIAL HANDLING: ETS Critical)

ES/CH grifs:

SPECIAL HANDLING: ETS Critical

Augsts

ES/CH grifs:

SPECIAL HANDLING:

ETS Critical

ES/CH grifs:

SPECIAL HANDLING: ETS Critical

ES/CH grifs:

SPECIAL HANDLING: ETS Critical

(*1)   

Iespējamās variācijas novērtē katrā gadījumā atsevišķi.


( 1 ) Skaidrības labad – šā A.2.3. punkta formulējums attiecas tikai uz sensitīvu informāciju šā nolīguma 8. un 9. panta nozīmē, lai gan tas ir gandrīz identisks formulējumam, kas izmantots klasificētas informācijas definēšanai Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2019/1962 (2019. gada 17. oktobris) par īstenošanas noteikumiem attiecībā uz rīkošanos ar RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī klasificētu informāciju (ES OV L 311, 2.12.2019., 21. lpp.).