02016R0919 — LV — 16.06.2019 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

Grozīta ar:

Labota ar:

▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/919

(2016. gada 27. maijs)

par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. pants

Priekšmets

Ar šo tiek pieņemta pielikumā izklāstītā savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS) Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu (CCS) apakšsistēmām.

2. pants

Darbības joma

▼M1

1.  SITS piemēro visām jaunām, modernizētām vai atjaunotām dzelzceļa sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 ( 1 ) II pielikuma 2.3. un 2.4. punktā. Pielikuma 7.2.1.a iedaļu piemēro visām esošas borta iekārtu apakšsistēmas izmaiņām.

▼B

2.  Šo SITS nepiemēro pastāvošām dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām, kuras dienā, kad šī regula stājas spēkā, jau ir nodotas ekspluatācijā visā vai daļā dalībvalsts dzelzceļu tīkla, izņemot gadījumus, kad apakšsistēmu atjauno vai modernizē saskaņā ar ►M1  ————— ◄ pielikuma 7. punktu.

▼M1 —————

▼B

4.  Šīs SITS tehniskā un ģeogrāfiskā darbības joma ir noteikta pielikuma 1.1. un 1.2. punktā.

3. pants

Atklātie punkti un īpašie gadījumi

1.  Sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai sarakstu ar iestādēm, kas saskaņā ar ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 14. pantu ◄ izraudzītas atbilstības novērtēšanas un verifikācijas procedūras veikšanai attiecībā uz:

2.  Ja dalībvalsts atbilstoši iepriekšējiem Komisijas lēmumiem šo informāciju jau ir nosūtījusi, tad uzskata, ka dalībvalsts šo pienākumu ir izpildījusi.

4. pants

Projekti izstrādes beigu posmā

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 9. panta 3. punktu katra dalībvalsts paziņo Komisijai to projektu sarakstu, kuri tiek īstenoti valsts teritorijā un ir izstrādes beigu posmā. Šo sarakstu nosūta viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

▼M1 —————

▼B

6. pants

Īstenošana

1.  Piegādātāji un ekspluatācijas atļauju pieteikumu iesniedzēji nodrošina, ka visas 2. panta 1. punktā minētās iekārtas, kuras paredzēts izmantot 2. panta 3. punktā minētajos tīklos, atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajai SITS.

2.  Paziņotās iestādes nodrošina, ka sertifikātus, kas balstās uz šīs regulas pielikumā izklāstīto SITS, konkrētāk, uz 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem, to atbildības jomās izsniedz saskaņā ar ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 10. un 15. pantu ◄ .

3.  Valstu drošības iestādes to atbildības jomās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ►M1  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 ( 2 ) 16. pantu ◄ nodrošina, ka visas iekārtas, kas minētas 2. pantā un to teritorijā nodotas ekspluatācijā, atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajai SITS.

4.  Dalībvalstis sagatavo valsts īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību SITS saskaņā ar pielikuma 7. punktu, nosakot kārtību, kas jāievēro, lai ieviestu pilnīgi savstarpēji izmantojamas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas.

5.  Viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis savus valsts īstenošanas plānus nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

7. pants

Tādu ETCS borta izstrādājumu pieejamība, kas atbilst 3. bāzlīnijas specifikācijām

Aģentūra līdz 2018. gada 1. janvārim sagatavos Komisijai ziņojumu par tādu ETCS borta izstrādājumu pieejamību, kas atbilst 3. bāzlīnijas specifikācijām. Komisija ar to iepazīstinās komiteju, kas minēta Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktā, un veiks attiecīgus pasākumus.

8. pants

B klases sistēmas

Dalībvalstis nodrošina, ka B klases sistēmu funkcionalitāte, darbība un saskarnes tiek saglabātas tādas, kā pašlaik noteikts, izņemot, ja ir nepieciešamas modifikācijas, lai mazinātu minēto sistēmu ar drošību saistītās nepilnības.

9. pants

ES finansētie projekti

1.  ETCS uzstāda dzelzceļa infrastruktūras projektos, kam piešķirts finansiāls atbalsts no Eiropas fondiem, ja:

2.  Komisija var piešķirt atkāpi no iepriekšējos punktos noteiktajiem pienākumiem, ja signalizāciju atjaunina īsos (mazāk nekā 150 km) un pārtrauktos dzelzceļa līnijas iecirkņos un ja ETCS ir ierīkota pirms:

3.  Attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai dokumentāciju, kurā ietverta projekta ekonomiskā analīze, kas apliecina, ka ir iespējams gūt nozīmīgas ekonomiskas un/vai tehniskas priekšrocības, ERTMS nododot ekspluatācijā agrākajā no divām iepriekš minētajām dienām, nevis ES finansētā projekta īstenošanas gaitā.

4.  Komisija veic dokumentācijas un dalībvalsts ierosināto pasākumu analīzi un par saviem konstatējumiem informē ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā ◄ minēto komiteju. Ja Komisija piešķir atkāpi, dalībvalsts nodrošina, ka ERTMS ir ierīkota pirms agrākās no divām 2. punktā minētajām dienām.

5.  Šī atkāpe nekavē ►M1  Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/6 ( 3 ) 2. panta 1. punkta un šīs regulas pielikuma 7.4.1.1. punkta ◄ piemērošanu.

▼M1

10. pants

Kļūdu labojumi

Ja tiek konstatētas kļūdas, kas neļauj sistēmai normāli funkcionēt, Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai Komisijas pieprasījuma pēc iespējas ātrāk nosaka iespējamos risinājumus kļūdu labošanai un izstrādā novērtējumu par to ietekmi uz esošā ERTMS izvērsuma savietojamību un stabilitāti. Šādos gadījumos Aģentūra nosūta Komisijai atzinumu par šādiem risinājumiem un novērtējumu. Komisija ar Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzību analizē Aģentūras atzinumu un var ieteikt, ka Aģentūras atzinumā noteiktie risinājumi ir piemērojami līdz nākamajai SITS pārskatīšanai.

11. pants

ERTMS situāciju mainošās tehnoloģijas

1.  Ņemot vērā kopuzņēmuma Shift2Rail un Aģentūras ieguldījumu, Komisija līdz 2021. gada jūnijam izstrādā ziņojumu par nākamās paaudzes sakaru sistēmas definīciju. Ziņojumā iekļauj nosacījumus un iespējamās stratēģijas pārejai uz minēto sistēmu, pienācīgi ņemot vērā šīs sistēmas un spektra prasību līdzāspastāvēšanu.

2.  Ja Aģentūra ir izdevusi atzinumu ar specifikāciju projektu attiecībā uz ERTMS situāciju mainošu tehnoloģiju, kā norādīts ERA-REP-150, piegādātāji un agrīnie īstenotāji izmanto minētās specifikācijas izmēģinājuma projektos un informē Aģentūru.

▼M1

11.a pants

ERTMS savietojamība un turpmāka pārskatīšana

1.  Līdz 2020. gada 1. jūnijam Aģentūra nosūta Komisijai ziņojumu par ETCS sistēmas savietojamības (ESC) un radiosakaru sistēmas savietojamības (RSC) īstenošanu. Ziņojumā iekļauj dažādu tipu ESC un RSC novērtējumu un izskata iespēju samazināt ESC un RSC tipu tehniskās pamatatšķirības. Dalībvalstis sniedz Aģentūrai analīzes pabeigšanai nepieciešamo informāciju.

2.  Līdz 2021. gada 1. decembrim Komisija, pamatojoties uz Aģentūras ieguldījumu, nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu testēšanu un pārbaudes nolūkā pierādīt borta iekārtu vienību tehnisko savietojamību ar dažādām ERTMS lauka iekārtām, jo īpaši nolūkā panākt inženiertehnisko un ekspluatācijas noteikumu harmonizāciju dalībvalsts līmenī un starp dalībvalstīm. Dalībvalstis sniedz Komisijai un Aģentūrai analīzes pabeigšanai nepieciešamo informāciju.

3.  Līdz 2020. gada 1. decembrim Aģentūra nosūta Komisijai ziņojumu par iespēju iekļaut vilcienu vadības un signalizācijas lauka un ritekļa iekārtu sistēmas arhitektūras papildelementus, jo īpaši, lai sasniegtu nākotnes prasībām atbilstošu modeli, veicinātu jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un nodrošinātu atpakaļsaderību.

▼B

12. pants

Atcelšana

Lēmumu 2012/88/ES atceļ.

13. pants

Pārejas noteikumi

  Lēmuma 2012/88/ES III pielikuma 7.3.1., 7.3.2., 7.3.4. un 7.3.5. punkts ir spēkā līdz Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. panta 2. punktā minēto īstenošanas aktu piemērošanas dienai.

▼M1

2.  Dalībvalstis tikai pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut pieprasījuma iesniedzējiem pielikuma 7.4.2.1. iedaļu atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam nepiemērot projektiem, kuriem ir iespējams piemērot pielikuma 7.4.2.3. iedaļu vai kuriem šāda iespēja ir beigusies. Pielikuma 7.4.2.3. iedaļas piemērošana neprasa piemērot Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3.  Neskarot pielikuma 6.1.2.4. un 6.1.2.5. iedaļu, pieteikuma iesniedzēji var turpināt Regulas (ES) 2016/919 (un attiecīgo Aģentūras atzinumu) oriģinālās redakcijas noteikumu piemērošanu, kad tie pieprasa atļauju:

▼B

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

PIELIKUMS

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā

1.   IEVADS

1.1.    Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu.

Šo SITS piemēro vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām dzelzceļa tīklā, kas definēts šīs SITS 1.2. punktā (Ģeogrāfiskā darbības joma), un tādu ritekļu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām, kurus ekspluatē (vai kurus paredzēts ekspluatēt) šajā tīklā. Šie ritekļi pieder pie viena no turpmāk minētajiem tipiem (kā noteikts ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. punktā ◄ ):

▼M1

Šajā ritekļu sarakstā iekļauj ritekļus, kuri ir īpaši projektēti, lai tos ekspluatētu dažādu tipu ātrgaitas līnijās, kas aprakstītas 1.2. punktā (Ģeogrāfiskā darbības joma).

1.2.    Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir visas dzelzceļu sistēmas tīkls, kas aprakstīts Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 1. punktā, un neietver infrastruktūras gadījumus, kas minēti Direktīvas (ES) 2016/797 1. panta 3. un 4. punktā.

Šo SITS piemēro tīkliem ar 1 435  mm, 1 520  mm, 1 524  mm, 1 600  mm un 1 668  mm sliežu ceļa platumu. Tomēr to nepiemēro īsām robežu šķērsojošām līnijām ar 1 520  mm sliežu ceļa platumu, kuras ir savienotas ar trešo valstu tīklu.

▼B

1.3.    Šīs SITS saturs

Saskaņā ar ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu ◄ šī SITS:

▼M1

▼B

Saskaņā ar ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 5. punktu ◄ noteikumi attiecībā uz īpašiem gadījumiem ir norādīti 7. nodaļā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS īstenošana).

Šīs SITS 4. nodaļā (Apakšsistēmu raksturojums) norādīti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi, kas jo īpaši attiecas uz 1.1. un 1.2. punktā minēto darbības jomu.

2.   APAKŠSISTĒMU DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA

2.1.    Ievads

▼M1

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas ir definētas Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikumā šādi:

▼B

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu raksturīgās pazīmes ir:

2.2.    Darbības joma

▼M1

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu (CCS) apakšsistēmas SITS nosaka tikai tās prasības, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un atbilstību pamatprasībām ( 5 ).

▼B

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmās ir šādas daļas:

A klases vilcienu aizsardzības sistēma ir ETCS ( 6 ), un A klases radiosakaru sistēma ir GSM-R.

A klases vilcienu detektēšanas sistēmai šajā SITS nosaka tikai prasības saskarnei ar citām apakšsistēmām.

▼M1

B klases sistēmas Eiropas dzelzceļu sistēmas tīklā ir ierobežots tādu vilcienu aizsardzības un balss radiosakaru mantoto sistēmu kopums, kuras Eiropas dzelzceļu tīklā jau tika izmantotas pirms 2001. gada 20. aprīļa.

B klases sistēmas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas tīkla citās daļās ir ierobežots tādu vilcienu aizsardzības un balss radiosakaru mantoto sistēmu kopums, kuras minētajos tīklos jau tika izmantotas pirms 2015. gada 1. jūlija.

B klases sistēmu saraksts ir noteikts Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras tehniskajā dokumentā “CCS B klases sistēmu saraksts”, ERA/TD/2011-11, versija 4.0.

▼B

Prasības vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai ir norādītas saistībā ar A klases mobilajiem radiosakariem un vilcienu aizsardzību.

Prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai ir norādītas saistībā ar:

▼M1

Visas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, pat ja tās nav norādītas šajā SITS, novērtē atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 402/2013.

▼M1

2.3.    Lauka iekārtu lietojuma līmeņi (ETCS)

Saskarnes, kas norādītas šajā SITS, nosaka līdzekļus datu pārraidei uz vilcieniem un (vajadzības gadījumā) no tiem. ETCS specifikācijas, kas norādītas šajā SITS, nosaka lietojuma līmeņus, no kuriem īstenošanai lauka iekārtās var izvēlēties prasībām atbilstošus pārraides līdzekļus.

Šajā SITS ir noteiktas visiem lietojuma līmeņiem piemērojamās prasības.

ETCS lietojuma līmeņu tehnisko definīciju skatīt A pielikuma 4.1. punkta c) apakšpunktā.

▼B

3.   PAMATPRASĪBAS VILCIENU VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS IEKĀRTU APAKŠSISTĒMĀM

3.1.    Vispārīgi noteikumi

►M1  Direktīvā (ES) 2016/797 ◄ noteikts, ka apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm, jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas direktīvas III pielikumā.

Pamatprasības ir:

▼M1

▼B

Pamatprasības A klases sistēmām ir norādītas turpmāk.

Par prasībām B klases sistēmām ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

3.2.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konkrētie aspekti

▼M1

3.2.1.    Drošība

Katrā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu projektā īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka negadījuma iespējamības riska pakāpe vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu darbības jomā nav augstāka par pakalpojuma mērķi.

Lai nodrošinātu, ka drošības panākšanai veiktie pasākumi neapdraud savstarpēju izmantojamību, ņem vērā pamatparametra prasības, kas noteiktas 4.2.1. punktā (Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai).

ETCS A klases sistēmas drošības mērķis vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu. Pamatparametra prasības ir sīki izklāstītas 4.2.1. punktā (Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai). Šī drošības prasība jāizpilda kopā ar darbgatavības prasībām, kas noteiktas 3.2.2. punktā (Drošums un darbgatavība).

Attiecībā uz ETCS A klases sistēmu:

Turklāt Regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā izklāstītā riska pārvaldības procesa pareizu piemērošanu, kā arī šīs piemērošanas rezultātu atbilstību neatkarīgi novērtē kopīgās drošības metodes (CSM) novērtēšanas iestāde saskaņā ar minētās regulas 6. pantu. CSM novērtēšanas iestāde ir akreditēta vai atzīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 402/2013 II pielikuma prasībām tādās jomās kā “Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas” un “Droša sistēmu integrācija”, kā norādīts ERADIS novērtēšanas iestāžu datubāzes ieraksta 5. punktā “klasifikācija”.

A pielikuma A3. tabulā minēto specifikāciju piemērošana ir atbilstošs līdzeklis pilnvērtīgai riska pārvaldības procesa ievērošanai, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā, attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu projektēšanu, īstenošanu, ražošanu, uzstādīšanu un validāciju (tai skaitā drošības akceptēšanu). Ja piemēro specifikācijas, kas nav A pielikuma 3. tabulā minētās specifikācijas, nepieciešams pierādīt vismaz to līdzvērtību A pielikuma 3. tabulas specifikācijām.

Ja A pielikuma A3. tabulā minētās specifikācijas tiek izmantotas kā atbilstošs līdzeklis pilnvērtīgai riska pārvaldības procesa ievērošanai, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā, lai izvairītos no nevajadzīgas neatkarīgās novērtēšanas darba dublēšanās, neatkarīgās drošības novērtēšanas darbības, kas paredzētas A pielikuma A3. tabulā minētajās specifikācijās, veic novērtēšanas iestāde, kas ir akreditēta vai atzīta saskaņā ar iepriekš minēto iedaļu, nevis neatkarīgs drošības novērtētājs saskaņā ar Cenelec.

▼B

3.2.2.    Drošums un darbgatavība

A klases sistēmas drošuma un darbgatavības mērķi vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu. Pamatparametra prasības ir sīki izklāstītas 4.2.1. punktā (Ar drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai).

▼M1

Uzrauga apakšsistēmā izmantoto komponentu kalpošanas ilguma un nolietojuma radīto riska pakāpi. Ievēro 4.5. punktā norādītās tehniskās apkopes prasības.

▼B

3.2.3.    Veselības aizsardzība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu konstrukcija un tajās lietotie materiāli neapdraudētu to personu veselību, kurām šīs apakšsistēmas ir pieejamas.

3.2.4.    Vides aizsardzība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, jānodrošina šādu prasību izpilde:

3.2.5.    Tehniskā savietojamība

Tehniskā savietojamība ietver funkcijas, saskarnes un darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību.

Prasības tehniskajai savietojamībai iedalītas šādās trīs kategorijās:

3.2.5.1.    Inženiertehniskā savietojamība

3.2.5.1.1.   Fiziskie vides apstākļi

Jānodrošina, lai vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas spētu darboties tādos klimatiskajos un fiziskajos apstākļos, kas raksturīgi teritorijai, kurā atrodas attiecīgā Savienības dzelzceļu sistēmas daļa.

Jāievēro 4.2.16. punktā (CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija) noteiktās pamatparametra prasības.

3.2.5.1.2.   Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamība

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, vilcienu vadības un signalizācijas iekārta nedrīkst izraisīt citas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas vai citu apakšsistēmu darbības traucējumus un otrādi.

Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskās savietojamības pamatparametrs ir aprakstīts 4.2.11. punktā (Elektromagnētiskā savietojamība).

▼M1 —————

▼M1

3.2.6.    Pieejamība

CCS apakšsistēmām nav izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz pamatprasību “pieejamība”.

▼B

4.   APAKŠSISTĒMU RAKSTUROJUMS

4.1.    Ievads

4.1.1.    Pamatparametri

Saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas raksturo šādi pamatparametri:

▼M1

▼B

4.1.2.    Prasību pārskats

A klases sistēmai piemēro visas prasības, kas norādītas 4.2. punktā (Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas) un ir saistītas ar šiem pamatparametriem.

Par prasībām B klases sistēmām un STM (kas nodrošina A klases borta iekārtu sistēmas darbību B klases infrastruktūrā) ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Šī SITS ir balstīta uz principiem, kas nodrošina vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar SITS atbilstošām vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām. Lai sasniegtu šo mērķi:

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu funkcijas klasificē kategorijās, norādot, vai tā ir izvēles vai obligāta funkcija. Kategorijas ir noteiktas A pielikumā minētajās specifikācijās, un šajos dokumentos noteikts arī tas, kā funkcijas ir klasificētas.

A pielikuma 4.1.c punktā ir iekļauta A pielikumā minētajās specifikācijās izmantoto ETCS terminu un definīciju skaidrojošā vārdnīca.

4.1.3.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļas

Saskaņā ar 2.2. punktu (Darbības joma) vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas var iedalīt daļās.

Turpmāk tabulā norādīts, kuri pamatparametri attiecas uz katru apakšsistēmu un katru daļu.

▼M1

▼B

4.2.    Apakšsistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.    ►M1  Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai  ◄

Ar šo pamatparametru raksturo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai un lauka iekārtu apakšsistēmai piemērojamās prasības ar atsauci uz 3.2.1. punktu (Drošība) un 3.2.2. punktu (Darbgatavība un drošums).

Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, ieviešot vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu, ir jānodrošina šādu noteikumu izpilde:

4.2.1.1.    Drošība

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmas atbilst šajā SITS noteiktajām prasībām attiecībā uz ETCS aprīkojumu un iekārtām.

Attiecībā uz “ETCS ieteicamo ātruma un/vai attāluma ierobežojumu pārsniegšanu” pieļaujamā atteices intensitāte (THR) ir 10-9 h-1 nejaušām atteicēm gan ETCS borta iekārtām, gan ETCS lauka iekārtām. Skatīt A pielikuma 4.2.1.a punktu.

Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, ETCS borta iekārtām ir pilnībā jāatbilst visām A pielikuma 4.2.1. punktā norādītajām prasībām. Tomēr ETCS lauka iekārtām var piemērot mazāk stingras drošības prasības, ja apvienojumā ar SITS atbilstīgu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu tiek nodrošināts atbilstošs ekspluatācijas drošības līmenis.

4.2.1.2.    Darbgatavība/drošums

Šis punkts attiecas uz atteices gadījumiem, kas nerada drošības apdraudējumu, bet izraisa traucētas darbības situācijas, kuru pārvaldība varētu mazināt sistēmas vispārējo drošību.

Šī parametra kontekstā “atteice” ir situācija, kad beidzas kāda objekta spēja izpildīt nepieciešamo funkciju ar vajadzīgo veiktspēju, un “atteices režīms” ir sekas, kas ļauj konstatēt atteici.

Lai nodrošinātu, ka attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir sniegta visa informācija, kas tiem vajadzīga, lai noteiktu piemērotas procedūras traucētas darbības situāciju pārvaldībai, tehniskajā dokumentācijā, kuru pievieno CCS borta iekārtu vai lauka iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijai, ietver aprēķinātās darbgatavības/drošuma vērtības, kas saistītas ar atteices režīmiem, kuri ietekmē CCS apakšsistēmas spēju uzraudzīt viena vai vairāku ritekļu drošu kustību vai nodibināt balss radiosakarus starp satiksmes vadības dienestu un vilcienu mašīnistiem.

Ir jānodrošina atbilstība šādām aprēķinātajām vērtībām:

Lai infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi apakšsistēmu darbmūža laikā varētu uzraudzīt riska līmeni un to drošuma/darbgatavības vērtību ievērošanu, kuras izmanto, lai definētu traucētas darbības situāciju pārvaldības procedūras, jāievēro tehniskās apkopes prasības, kas norādītas 4.5. punktā (Tehniskās apkopes noteikumi).

▼M1

4.2.2.    ETCS borta iekārtu funkcionalitāte

Pamatparametrs, kas attiecas uz ETCS borta iekārtu funkcionalitāti, nosaka visas funkcijas, kas nepieciešamas, lai droši vadītu vilcienu. Galvenā funkcija ir nodrošināt automātisku vilciena aizsardzību un signalizāciju kabīnē, proti:

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A pielikuma 4.2.2.b punkta prasībām, un to darbība atbilst A pielikuma 4.2.2.a punkta prasībām.

Prasības testiem norādītas A pielikuma 4.2.2.c punktā.

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A pielikuma 4.2.2.a un 4.2.2.b punkta prasības kopā ar turpmāk norādītajām papildu specifikācijām:

4.2.3.    ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte

Šis pamatparametrs nosaka ETCS lauka iekārtu funkcionalitāti. Tas ietver visu ETCS funkcionalitāti, lai konkrētam vilcienam nodrošinātu drošu ceļu.

Galvenā funkcionalitāte ir:

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A pielikuma 4.2.3.b punkta prasībām, un to darbība atbilst A pielikuma 4.2.3.a punkta prasībām.

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A pielikuma 4.2.3.a un 4.2.3.b punkta prasības kopā ar turpmāk norādītajām papildu specifikācijām:

▼B

4.2.4.    Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem - GSM-R

Ar šo pamatparametru raksturo radiosakaru funkcijas. Šīs funkcijas īsteno vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmā un lauka iekārtu apakšsistēmā saskaņā ar turpmāk norādītajām specifikācijām.

4.2.4.1.    Sakaru pamatfunkcija

Vispārīgās prasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.a punktā.

Turklāt jāievēro šādas specifikācijas:

4.2.4.2.    Balss un operatīvo sakaru lietojumi

Vispārīgās prasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Prasības testiem norādītas A pielikuma 4.2.4.g punktā.

Turklāt jāievēro šādas specifikācijas:

4.2.4.3.    ETCS datu sakaru lietojumi

Vispārīgās prasības ir noteiktas A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Prasības testiem norādītas A pielikuma 4.2.4.g punktā.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas “datu radiosakaru” daļai ir jāspēj atbalstīt vismaz divu vienlaicīgu sakaru sesiju izveidi ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu.

Šī funkcionalitāte ir obligāta tikai 2. un 3. līmeņa ETCS un papildu radio lietojumiem.

4.2.5.    ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes

Ar šo pamatparametru nosaka prasības attiecībā uz gaisa spraugu starp vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un borta iekārtu apakšsistēmām, un tas jāņem vērā kopā ar prasībām attiecībā uz ETCS un GSM-R iekārtu saskarnēm, kā norādīts 4.2.6. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes) un 4.2.7. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes).

Šis pamatparametrs ietver:

Piemērojamās specifikācijas ir norādītas turpmāk.

4.2.5.1.    Radiosakari ar vilcienu

A klases radiosakaru saskarnes darbojas frekvenču diapazonā, kas norādīts A pielikuma 4.2.5.a punktā un A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām ir jābūt aizsargātām pret traucējumiem, izpildot prasības, kas norādītas A pielikuma 4.2.4.f punktā.

Datu sakaru protokoli atbilst A pielikuma 4.2.5.b punkta prasībām.

Ja ir ieviests papildu radio, ņem vērā A pielikuma 4.2.5.c punktā noteiktās prasības.

4.2.5.2.    Eurobalise sakari ar vilcienu

Eurobalise sakaru saskarnes atbilst A pielikuma 4.2.5.d punkta prasībām.

4.2.5.3.    Euroloop sakari ar vilcienu

Euroloop sakaru saskarnes atbilst A pielikuma 4.2.5.e punkta prasībām.

4.2.6.    Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu iekšējās saskarnes

Šis pamatparametrs sastāv no trim daļām.

4.2.6.1.    ETCS un B klases vilciena aizsardzība

Ja vilcienā ir ierīkotas ETCS un B klases vilciena aizsardzības funkcijas, pārslēgšanos starp tām var vadīt ar standartizētu saskarni, kā norādīts A pielikuma 4.2.6.a punktā.

A pielikuma 4.2.6.b punktā norādīta “K” saskarne (kas ļauj konkrētiem STM ar ETCS borta antenas palīdzību nolasīt informāciju no B klases radiobākām) un A pielikuma 4.2.6.c punktā – “G” saskarne (gaisa sprauga starp ETCS borta antenu un B klases radiobākām).

“K” saskarnes ieviešana nav obligāta, bet, ja tas tiek darīts, tad saskarnei jāatbilst A pielikuma 4.2.6.b punktam.

Turklāt, ja “K” saskarne tiek ieviesta, borta pārraides kanāla funkcionalitātei jāspēj nodrošināt A pielikuma 4.2.6.c punktā norādītās raksturīgās pazīmes.

Ja pārslēgšanās starp ETCS un B klases vilciena aizsardzības borta iekārtām netiek vadīta, izmantojot standartizētu saskarni, kas norādīta A pielikuma 4.2.6.a punktā, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka izmantotā metode nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai.

4.2.6.2.    GSM-R datu radiosakaru un ETCS saskarne

Prasības A klases radio un ETCS borta iekārtu funkcionalitātes saskarnei ir norādītas A pielikuma 4.2.6.d punktā.

Ja ir ieviests papildu radio, ņem vērā A pielikuma 4.2.6.e punkta prasības.

4.2.6.3.    Nobrauktā attāluma mērīšana

Nobrauktā attāluma mērīšanas funkcijas un ETCS borta iekārtu saskarnei ir jāatbilst A pielikuma ►M1  ————— ◄ prasībām. Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja attāluma mērīšanas iekārtu piegādā kā atsevišķu savstarpējas izmantojamības komponentu (skatīt 5.2.2. punktu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.7.    Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu iekšējās saskarnes

Šis pamatparametrs sastāv no piecām daļām.

4.2.7.1.    RBC funkcionālā saskarne

Šī saskarne nosaka, kādu datu pārraide ir jāveic starp blakusesošiem radiobloku centriem (RBC), lai nodrošinātu vilciena drošu kustību no vienas RBC zonas uz citu:

Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.a punktā.

4.2.7.2.    RBC/RBC

Šī ir divu RBC tehniskā saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.b punktā.

4.2.7.3.    GSM-R/ETCS lauka iekārtas

Šī ir A klases radiosistēmas un ETCS lauka iekārtu funkcionalitātes saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.c punktā.

4.2.7.4.    Eurobalise/LEU

Šī ir Eurobalise un LEU saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.d punktā.

Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Eurobalise un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (skatīt 5.2.2. punktu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.7.5.    Euroloop/LEU

Šī ir Euroloop un LEU saskarne. Prasības norādītas A pielikuma 4.2.7.e punktā.

Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Euroloop un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (skatīt 5.2.2. punktu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).

4.2.8.    Šifratslēgu pārvaldība

Šis pamatparametrs nosaka prasības pa radio pārraidīto datu aizsardzībai izmantoto šifratslēgu pārvaldībai.

Prasības norādītas A pielikuma 4.2.8.a punktā. Šīs SITS darbības jomā ir tikai prasības attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu saskarnēm.

4.2.9.    ETCS-ID pārvaldība

Šis pamatparametrs attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas un borta iekārtu apakšsistēmas iekārtu ETCS identitātēm (ETCS-IDs).

Prasības norādītas A pielikuma 4.2.9.a punktā.

4.2.10.    Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

Ar šo pamatparametru nosaka prasības vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmu un ritošā sastāva saskarnei saistībā ar ritekļu konstrukciju un ekspluatāciju.

Prasības saskarnei, kas jāievēro attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmām, ir norādītas A pielikuma 4.2.10.a punktā.

4.2.11.    Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība

Ar šo pamatparametru nosaka saskarnes prasības ritošā sastāva un ►M1  vilcienu vadības un signalizācijas vilcienu detektēšanas iekārtu ◄ elektromagnētiskajai savietojamībai.

Prasības saskarnei, kas jāievēro attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmu, ir norādītas A pielikuma 4.2.11.a punktā.

4.2.12.    ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)

Ar šo pamatparametru raksturo informāciju, ko ETCS nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada ETCS borta sistēmā. Skatīt A pielikuma 4.2.12.a punktu.

Tas ietver:

4.2.13.    GSM-R DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)

Ar šo pamatparametru raksturo informāciju, ko GSM-R nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada GSM-R borta sistēmā. Skatīt A pielikuma 4.2.13.a punktu.

Tas ietver:

4.2.14.    Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām

Ar šo pamatparametru raksturo:

Skatīt A pielikuma 4.2.14.a punktu.

4.2.15.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība

Ar šo pamatparametru raksturo:

Skatīt A pielikuma 4.2.15.a punktu.

Turklāt vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektus uzstāda tā, lai tie atrastos mašīnista redzeslaukā un atbilstu infrastruktūras prasībām.

4.2.16.    CCS apakšsistēmās izmantoto iekārtu konstrukcija

Jāievēro šīs SITS A pielikuma A2. tabulā minētajos dokumentos norādītie vides nosacījumi.

►M1  Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentiem un apakšsistēmām ◄ jāatbilst prasībām attiecībā uz materiāliem, kas minētas Regulā (ES) Nr. 1302/2014 (Lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS) (piemēram, attiecībā uz ugunsdrošību).

▼M1

4.2.17.    ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība

Sakarā ar dažādajām īstenošanas iespējām un situāciju pārejā uz pilnībā atbilstīgām CCS apakšsistēmām veic pārbaudes, kuru mērķis ir pierādīt tehnisko savietojamību starp CCS borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām. Šo pārbaužu nepieciešamību uzskata par pasākumu CCS apakšsistēmu tehniskās savietojamības uzticamības palielināšanai. Paredzams, ka šīs pārbaudes tiks samazinātas, līdz tiks sasniegts 6.1.2.1. punktā minētais princips.

4.2.17.1.    ETCS sistēmu savietojamība

ETCS sistēmu savietojamību (ESC) reģistrē kā CCS apakšsistēmu ETCS borta iekārtu daļas un ETCS lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību konkrētā izmantošanas telpā.

ESC tips ir vērtība, kas piešķirta, lai reģistrētu ETCS borta iekārtu tehnisko savietojamību ar konkrētu izmantošanas telpas posmu. Visiem Savienības tīkla posmiem, kuriem nepieciešams viens un tas pats pārbaužu kopums ESC pierādīšanai, ir vienāds ESC tips.

4.2.17.2.    Radiosakaru sistēmu savietojamība

Radiosakaru sistēmu savietojamību (RSC) reģistrē kā CCS apakšsistēmu balss vai datu radiosakaru borta iekārtu daļas un GSM-R lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību.

RSC tips ir vērtība, kas piešķirta, lai reģistrētu balss vai datu radiosakaru tehnisko savietojamību ar konkrētu izmantošanas telpas posmu. Visiem Savienības tīkla posmiem, kuriem nepieciešams viens un tas pats pārbaužu kopums RSC pierādīšanai, ir vienāds RSC tips.

▼B

4.3.    Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar citām apakšsistēmām

▼M1

4.3.1.    Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

4.3.2.    Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu

▼B

4.3.3.    Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu

4.3.4.    Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

4.4.    Ekspluatācijas noteikumi

Noteikumi dzelzceļa satiksmes nodrošināšanai ar ETCS un GSM-R ir norādīti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.

4.5.    Tehniskās apkopes noteikumi

To apakšsistēmu tehniskās apkopes noteikumi, uz kurām attiecas šī SITS, nodrošina 4. nodaļā norādīto pamatparametru vērtību uzturēšanu vajadzīgajās robežās visā apakšsistēmu darbmūža laikā. Tomēr profilaktiskas vai koriģējošas tehniskās apkopes laikā apakšsistēma ne vienmēr var nodrošināt pamatparametru norādītās vērtības; izstrādājot tehniskās apkopes noteikumus, nodrošina, lai šo darbību veikšanas laikā netiktu kaitēts drošībai.

Struktūra, kas atbild par vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, izstrādā tehniskās apkopes noteikumus iepriekšminēto mērķu sasniegšanai. Lai atvieglotu šo noteikumu izstrādes procesu, ņem vērā šādas prasības.

4.5.1.    Iekārtas ražotāja atbildība

Apakšsistēmā iekļautās iekārtas ražotājs nosaka:

4.5.2.    Pieteikuma iesniedzēja atbildība par apakšsistēmas verifikāciju

Pieteikuma iesniedzējs:

4.6.    Profesionālā kompetence

Iekārtas un apakšsistēmas ražotāji sniedz pietiekamu informāciju, lai noteiktu profesionālo kompetenci, kas nepieciešama vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu uzstādīšanai, galīgajai pārbaudei un tehniskajai apkopei. Skatīt 4.5. punktu (Tehniskās apkopes noteikumi).

4.7.    Veselības un drošības nosacījumi

Jārūpējas, lai tehniskās apkopes un ekspluatācijas personālam nodrošinātu veselības aizsardzību un darba drošību atbilstoši Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.

Ražotāji norāda riskus veselībai un drošībai, kuri rodas, lietojot ražotāja iekārtas un apakšsistēmas un veicot to tehnisko apkopi. Skatīt 4.4. punktu (Ekspluatācijas noteikumi) un 4.5. punktu (Tehniskās apkopes noteikumi).

▼M1

4.8.    Reģistri

Informācija, kas jāsniedz Direktīvas (ES) 2016/797 48. un 49. pantā norādītajiem reģistriem, ir informācija, kas norādīta Komisijas Īstenošanas lēmumā 2011/665/ES ( 9 ) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/777 ( 10 ).

▼M1

4.9.    Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas

CCS borta iekārtu apakšsistēmas parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizmanto, lai pārbaudītu savietojamību ar maršrutu, ir aprakstīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/773 ( 11 ) D1. papildinājumā.

▼B

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

▼M1

5.1.    Definīcija

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 7. punktu savstarpējas izmantojamības komponenti ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība, aptverot gan materiālas lietas, gan nemateriālas lietas.

▼B

5.2.    Savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts

5.2.1.    Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti ir noteikti:

5.2.2.    Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana

Savstarpējas izmantojamības pamatkomponentu funkcijas var apvienot, izveidojot grupu. Tad grupu nosaka šīs funkcijas un grupas atlikušās ārējās saskarnes. Ja grupa izveidota tādā veidā, tad tā uzskatāma par savstarpējas izmantojamības komponentu.

▼M1

SIK grupas iekšējo saskarņu atbilstība 4. nodaļas pamatparametriem nav jāpārbauda. SIK grupas ārējo saskarņu atbilstība jāpārbauda, lai pierādītu atbilstību pamatparametriem, kas saistīti ar šo ārējo saskarņu prasībām.

▼B

5.3.    Komponentu darbības parametri un specifikācijas

Katram savstarpējas izmantojamības pamatkomponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai 5. nodaļas tabulās nosaka:

▼M1

▼B

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMU VERIFIKĀCIJA

▼M1

6.1.    Ievads

6.1.1.    Vispārīgi principi

6.1.1.1.    Atbilstība pamatparametriem

Šīs SITS 3. nodaļā noteikto pamatprasību izpildi nodrošina, panākot atbilstību 4. nodaļā noteiktajiem pamatparametriem.

Šo atbilstību pierāda:

6.1.1.2.    Pamatprasības, ko izpilda atbilstīgi valstu noteikumiem

Noteiktos gadījumos dažu pamatprasību izpildi var nodrošināt, panākot atbilstību valstu noteikumiem, ar šādu pamatojumu:

Šādos gadījumos attiecīgo dalībvalstu atbildībā ir novērtēt atbilstību minētajiem noteikumiem saskaņā ar paziņotajām procedūrām. Skatīt 6.4.2. punktu.

6.1.1.3.    Daļēja SITS prasību izpilde

Attiecībā uz pārbaudi, vai ir izpildītas pamatprasības, nodrošinot atbilstību pamatparametriem, un neskarot šīs SITS 7. nodaļā noteiktos pienākumus, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentiem un apakšsistēmām, kas nenodrošina visas funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, kā noteikts 4. nodaļā (tostarp specifikācijās, kas minētas A pielikumā), var piešķirt “EK” atbilstības sertifikātus vai attiecīgi verifikācijas sertifikātus, ievērojot šādus sertifikātu izdošanas un izmantošanas nosacījumus:

Ja vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponents vai apakšsistēma nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, piemēro 6.4.3. punkta noteikumus.

6.1.2.    ETCS un GSM-R testēšanas principi

6.1.2.1.    Princips

Princips ir tāds, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma, kam ir “EK” verifikācijas deklarācija, spēj darboties jebkurā vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmā, kam ir “EK” verifikācijas deklarācija, saskaņā ar šajā SITS norādītajiem nosacījumiem un bez papildu verifikācijas.

Šā principa izpildi atvieglo:

6.1.2.2.    Darbības testa scenāriji

Šajā SITS “darbības testa scenārijs” ir secīgi notikumi uz lauka un vilcienā, kas saistīti ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām vai ietekmē tās (piemēram, ziņojumu nosūtīšana/saņemšana, ātruma ierobežojuma pārsniegšana, operatoru darbības), un konkrēta laika norādīšana starp tiem, lai testētu dzelzceļa sistēmas ieplānoto darbību situācijās, kas attiecas uz ETCS un GSM-R (piemēram, vilciena iebraukšana aprīkotā zonā, vilciena aktivēšana, signāla bloķēšana pieturvietā).

Darbības testu scenāriji ir balstīti uz projekta vajadzībām pieņemtajiem inženiertehniskajiem noteikumiem.

Pārbaudīt reālas īstenošanas atbilstību darbības testa scenārijam ir iespējams, vācot informāciju ar viegli pieejamu saskarņu (vēlams ar šajā SITS noteiktu standarta saskarņu) palīdzību.

6.1.2.3.    Darbības testa scenāriju prasības

Ar inženiertehnisko noteikumu kopumu attiecībā uz ETCS un GSM-R lauka daļām un saistītiem darbības testa scenārijiem attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu jāpietiek, lai aprakstītu visas plānotās sistēmas darbības, kas attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu normālas darbības un identificētās traucētas darbības situācijās, un:

6.1.2.4.    ETCS sistēmu savietojamības prasības

Aģentūra tehniskā dokumentā nosaka un pārvalda pārbaužu kopumu, kura mērķis ir pierādīt borta iekārtu apakšsistēmas tehnisko savietojamību ar lauka iekārtu apakšsistēmu.

Infrastruktūras pārvaldītāji ar to piegādātāju atbalstu, kuri to tīklam piegādā ETCS, ne vēlāk kā līdz 2020. gada 16. janvārim iesniedz Aģentūrai savā tīklā nepieciešamo pārbaužu definīciju (kā noteikts 4.2.17. punktā).

Infrastruktūras pārvaldītāji ETCS līnijas klasificē saskaņā ar ESC tipiem RINF.

Infrastruktūras pārvaldītāji paziņo Aģentūrai visas minēto pārbaužu izmaiņas savā tīklā. Aģentūra atjaunina tehnisko dokumentu piecu darbdienu laikā.

6.1.2.5.    Radiosakaru sistēmu savietojamības prasības

Aģentūra tehniskā dokumentā nosaka un pārvalda pārbaužu kopumu, kura mērķis ir pierādīt borta iekārtu apakšsistēmas tehnisko savietojamību ar lauka iekārtu apakšsistēmu.

Infrastruktūras pārvaldītāji ar to piegādātāju atbalstu, kuri to tīklam piegādā GSM-R, ne vēlāk kā līdz 2020. gada 16. janvārim iesniedz Aģentūrai savā tīklā nepieciešamo pārbaužu definīciju (kā noteikts 4.2.17. punktā).

Infrastruktūras pārvaldītāji klasificē savas līnijas atbilstīgi RSC balss radiosakaru un, attiecīgā gadījumā, ETCS datu radiosakaru tipiem RINF.

Infrastruktūras pārvaldītāji paziņo Aģentūrai visas minēto pārbaužu izmaiņas savā tīklā. Aģentūra atjaunina tehnisko dokumentu piecu darbdienu laikā.

▼B

6.2.    Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.2.1.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras

Pirms savstarpējas izmantojamības komponenta un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas laišanas tirgū ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, saskaņā ar ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 9. panta 2. punktu un 10. panta 1. punktu ◄ sagatavo “EK” atbilstības deklarāciju.

Novērtēšanas procedūru veic, izmantojot vienu no moduļiem, kas norādīti 6.2.2. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi).

Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem nav vajadzīga “EK” deklarācija par piemērotību lietošanai. Ar atbilstību attiecīgajiem pamatparametriem, kas pierādīta “EK” atbilstības deklarācijā, pietiek, lai savstarpējas izmantojamības komponentus laistu tirgū ( 13 ).

6.2.2.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentu moduļi

Lai novērtētu vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu savstarpējas izmantojamības komponentus, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, var izvēlēties:

Turklāt SIM kartes savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudei ražotājs vai tā pārstāvis var izvēlēties CA moduli.

Moduļi sīki aprakstīti Komisijas Lēmumā 2010/713/ES ( 14 ).

Dažu moduļu izmantošanai piemērojami šādi precizējumi:

6.2.3.    Novērtēšanas prasības

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

▼M1

▼B

6.2.4.    Īpašie jautājumi

6.2.4.1.    Obligātie ETCS borta iekārtu testi

Īpaši rūpīgi ir jānovērtē savstarpējas izmantojamības komponenta “ETCS borta iekārta” atbilstība, jo tas ir komplekss komponents, kam ir būtiska nozīme savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā.

Neatkarīgi no tā, vai ir izvēlēts CB vai CH1 modulis, paziņotā iestāde pārbauda, vai

▼M1

▼B

Laboratorija sniedz pilnīgu ziņojumu, kurā skaidri norādīti testu gadījumu rezultāti un izmantotā secība. Paziņotā iestāde ir atbildīga par testu gadījumu un testu secības piemērotības novērtēšanu, lai pārbaudītu atbilstību visām attiecīgajām prasībām un izvērtētu testu rezultātus savstarpējas izmantojamības komponenta sertifikācijas kontekstā.

6.2.4.2.    Īpašais pārraides modulis (STM)

Katras dalībvalsts atbildībā ir pārliecināties, ka STM atbilst attiecīgās valsts prasībām.

STM un ETCS borta iekārtu saskarnes verifikācijai nepieciešams paziņotās iestādes veikts atbilstības novērtējums.

▼M1 —————

▼B

6.3.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas

▼M1

6.3.1.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu novērtēšanas procedūras

Šajā nodaļā sniegts izklāsts par vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju.

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paziņotā iestāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 IV pielikumu veic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikāciju.

Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 1. punktu un 15. panta 9. punktu sagatavo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju.

“EK” verifikācijas deklarācijas saturam jāatbilst Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktam.

Novērtēšanas procedūru veic, izmantojot moduļus, kas norādīti 6.3.2. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi).

Uzskata, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarācijas kopā ar atbilstības sertifikātiem pietiekamā mērā nodrošina, ka apakšsistēmas ir savietojamas saskaņā ar šajā SITS norādītajiem nosacījumiem.

▼B

6.3.2.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi

Visi turpmāk norādītie moduļi ir precizēti Komisijas Lēmumā 2010/713/ES.

6.3.2.1.    Borta iekārtu apakšsistēma

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas verifikācijai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

6.3.2.2.    Lauka iekārtu apakšsistēma

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas verifikācijai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

▼M1

6.3.2.3.    Nosacījumi moduļu izmantošanai borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām

Atsaucoties uz SB moduļa (tipa pārbaude) 4.2. punktu, jāveic projekta pārskatīšana.

Atsaucoties uz SH1 moduļa (visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudi) 4.2. punktu, jāveic papildu tipa tests.

▼B

6.3.3.    Borta iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

Pārbaudes, kas jāveic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas verifikācijai, kā arī pamatparametri, kuri jāievēro, norādīti 6.2. tabulā.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

▼M1

▼M1

6.3.3.1.    ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudes

Īpašu uzmanību pievērš tam, lai novērtētu CCS borta iekārtu apakšsistēmas atbilstību 4.2.17. punktā minētajam pamatparametram, kas attiecas uz ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamību.

Neatkarīgi no moduļa, kas izvēlēts borta iekārtu apakšsistēmas iepriekšējai “EK” verifikācijas procedūrai, paziņotā iestāde pārbauda:

Paziņotā iestāde atkārtoti nepārbauda tos aspektus, kuri jau tika aptverti borta iekārtu apakšsistēmai veiktajā “EK” verifikācijas procedūrā.

Paziņotā iestāde, kas veic šīs pārbaudes, var nebūt paziņotā iestāde, kas veic borta iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas procedūru.

Šo pārbaužu veikšana arī savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī var samazināt pārbaužu apjomu vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas līmenī.

▼B

6.3.4.    Lauka iekārtu apakšsistēmas novērtēšanas prasības

Saskaņā ar šo SITS veiktās novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka iekārtas atbilst 4. nodaļā noteiktajām prasībām.

Tomēr, lai projektētu vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas ETCS daļu, ir nepieciešama informācija, kas ir specifiska katram konkrētam lietojumam. Proti:

Šī SITS neattiecas uz pārbaudēm, kas jāveic, lai novērtētu, vai lietojumam specifiskā informācija ir pareiza.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa:

▼M1

▼B

6.4.    Noteikumi daļējas SITS prasību izpildes gadījumā

▼M1

6.4.1.    Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtēšana

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 7. punktu paziņotā iestāde var izdot verifikācijas sertifikātus noteiktām apakšsistēmas daļām, ja tas atļauts saskaņā ar attiecīgo SITS.

Kā norādīts šīs SITS 2.2. punktā (Darbības joma), vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un borta iekārtu apakšsistēmām ir 4.1. punktā (Ievads) norādītās daļas.

Verifikācijas sertifikātu var izdot katrai šajā SITS norādītajai daļai vai šo daļu kombinācijai; paziņotā iestāde pārbauda tikai to, vai šī konkrētā daļa atbilst SITS prasībām.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa paziņotā iestāde pārbauda, vai:

▼B

6.4.2.    Novērtēšana valsts noteikumu piemērošanas gadījumā

Ja dažas pamatprasības tiek izpildītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības ►M1  EK sertifikātā ◄ un apakšsistēmas verifikācijas sertifikātā sniedz precīzu atsauci uz tām šīs SITS daļām, atbilstība kurām ir novērtēta, un tām daļām, atbilstība kurām nav novērtēta.

6.4.3.    Daļēja prasību izpilde sakarā ar SITS ierobežotu piemērošanu

6.4.3.1.    Savstarpējas izmantojamības komponenti

Ja savstarpējas izmantojamības komponents nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, EK atbilstības sertifikātu var izsniegt tikai tad, ja nenodrošinātās funkcijas, darbības parametri vai saskarnes nav nepieciešamas, lai savstarpējas izmantojamības komponentu integrētu apakšsistēmā pieteikuma iesniedzēja norādītajam lietojumam, piemēram ( 16 ):

Savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības sertifikāts (vai pievienotie dokumenti) atbilst šādām prasībām:

6.4.3.2.    Apakšsistēmas

Ja vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēma nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes (piemēram, tāpēc, ka tās nenodrošina tajā integrētais savstarpējas izmantojamības komponents), verifikācijas sertifikātā norāda, kuras prasības ir novērtētas, un attiecīgos apakšsistēmas izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, kā arī tās savietojamību ar citām apakšsistēmām.

▼M1

6.4.3.3.    Sertifikātu saturs

Jebkurā gadījumā paziņotās iestādes darba grupā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 24. pantu, saskaņo ar Aģentūru to, kā savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi tiek pārvaldīti attiecīgajos sertifikātos un tehniskajā dokumentācijā.

6.4.4.    Verifikācijas starpposma apliecinājums

Ja atbilstību novērtē apakšsistēmu daļām, kuras norādījis pieteikuma iesniedzējs un kuras atšķiras no šīs SITS 4.1. tabulā atļautajām daļām, vai ja ir veikti tikai daži verifikācijas procedūras posmi, var izsniegt tikai verifikācijas starpposma apliecinājumu.

6.5.    Kļūdu pārvaldība

Ja testu laikā vai apakšsistēmas darbmūža laikā ir konstatētas novirzes no paredzētajām funkcijām un/vai darbības parametriem, pieteikuma iesniedzēji un/vai ekspluatanti nekavējoties informē Aģentūru un atļaujas piešķīrēju struktūru, kura attiecīgajām lauka iekārtu apakšsistēmām vai ritekļiem ir izdevusi atļaujas, lai uzsāktu procedūras, kas paredzētas Direktīvas (ES) 2016/797 16. pantā. Minētās direktīvas 16. panta 3. punkta piemērošanas rezultātā:

Aģentūra organizē efektīvu visas saņemtās informācijas apstrādi nolūkā atvieglot izmaiņu kontroles pārvaldības procesu specifikāciju, tostarp testu specifikāciju, uzlabošanas/turpmākas izstrādāšanas vajadzībām.

▼B

7.   VILCIENU VADĪBAS UN SIGNALIZĀCIJAS IEKĀRTU APAKŠSISTĒMU SITS ĪSTENOŠANA

7.1.    Ievads

Šajā nodaļā izklāstīta SITS īstenošanas stratēģija un attiecīgie tehniskie pasākumi, jo īpaši nosacījumi pārejai uz A klases sistēmām.

Jāņem vērā tas, ka SITS īstenošana laiku pa laikam jāsaskaņo ar citu SITS īstenošanu.

7.2.    Vispārīgi piemērojami noteikumi

7.2.1.    Vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu vai to daļu modernizācija vai atjaunināšana

Vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu modernizācija vai atjaunināšana var attiekties uz jebkuru vai visām tās veidojošām daļām, kā norādīts 2.2. punktā.

Tāpēc vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu dažādas daļas var modernizēt vai atjaunināt atsevišķi, ja netiek apdraudēta savstarpēja izmantojamība.

Katras daļas pamatparametru definīciju skatīt 4.1. nodaļā (Ievads).

▼M1

7.2.1.a.    Esošas borta iekārtu apakšsistēmas izmaiņas

Šajā punktā ir definēti principi, kurus piemēro izmaiņu rīkotāji un atļaujas piešķīrējas struktūras, saskaņā ar “EK” verifikācijas procedūru, kas aprakstīta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktā, 21. panta 12. punktā un IV pielikumā. Šī procedūra ir sīkāk izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 ( 17 ) 13., 15. un 16. pantā, kā arī Komisijas Lēmumā 2010/713/ES ( 18 ).

Šis punkts attiecas uz jebkādām esošas borta iekārtu apakšsistēmas vai borta iekārtu apakšsistēmas tipa izmaiņām, tai skaitā arī uz to atjaunošanu vai modernizāciju. Tas neattiecas uz izmaiņām, uz kurām attiecas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

7.2.1.a.1.    Noteikumi izmaiņu pārvaldībai CCS borta iekārtu apakšsistēmās

Piezīme. 7.2.1.a.1. punkta 5. apakšpunktā un 7.2.1.a.1. punkta 6. apakšpunktā minēto izmaiņu klasifikāciju veic izmaiņu rīkotājs, neskarot Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā noteikto drošības vērtējumu.

7.2.1.a.2.    Nosacījumi borta iekārtu ETCS funkcionalitātes izmaiņām, kas neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus

7.2.1.a.3.    Nosacījumi dzelzceļa mobilo sakaru borta iekārtu funkciju izmaiņām, kas neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus

7.2.1.b.    Esošas lauka iekārtu apakšsistēmas izmaiņas

Šajā punktā ir definēti principi, kurus piemēro izmaiņu rīkotāji un atļaujas piešķīrējas struktūras, saskaņā ar “EK” verifikācijas procedūru, kas aprakstīta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktā, 18. panta 6. punktā un Lēmumā 2010/713/EK.

7.2.1.b.1.    Noteikumi izmaiņu pārvaldībai CCS lauka iekārtu apakšsistēmās

Gadījumos, kad tiek modernizētas vai atjaunotas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, kurām ir izdots “EK” verifikācijas sertifikāts, piemēro šādus noteikumus.

Šo informāciju sniedz izmaiņu rīkotājs ar atbilstošām atsaucēm uz tehniskajiem dokumentiem, kas attiecas uz esošo “EK” sertifikātu.

7.2.1.b.2.    Lauka iekārtu ETCS funkcionalitātes izmaiņu nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā nepieciešama jauna ekspluatācijas atļauja

7.2.1.b.3.    Lauka iekārtu dzelzceļa mobilo sakaru funkciju izmaiņu nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā nepieciešama jauna ekspluatācijas atļauja

7.2.1.b.4.    Ietekme uz CCS apakšsistēmu borta iekārtu daļas un lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību

Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka izmaiņas esošā lauka iekārtu apakšsistēmā ļauj turpināt SITS atbilstošu ( 28 ) borta iekārtu apakšsistēmu darbību līnijās, uz kurām attiecas izmaiņas.

Šī prasība nav piemērojama gadījumā, kad izmaiņas izraisa jauna līmeņa lietojuma īstenošana lauka iekārtās, ievērojot prasības, kas noteiktas 7.2.6. punkta 1) un 3) apakšpunktā, vai šīs SITS A pielikumā minēta specifikāciju kopuma nesaderīga piemērošana, ja par šādām izmaiņām ir paziņots vismaz 3 gadus iepriekš, ja vien infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas veic pārvadājumus pa attiecīgajiem sliežu ceļiem, nav vienojušies par īsāku laikposmu ( 29 ).

▼B

7.2.2.    Mantotās sistēmas

Dalībvalstis nodrošina, lai mantoto sistēmu un to saskarņu funkcionalitāte tiktu saglabāta nemainīga, izņemot gadījumus, kad modifikācijas ir nepieciešamas, lai mazinātu šo sistēmu ar drošību saistītās nepilnības.

7.2.3.    Īpašu pārraides moduļu pieejamība

Ja dzelzceļa līnijas, kas iekļautas šīs SITS darbības jomā, nav aprīkotas ar A klases vilcienu aizsardzības sistēmu, dalībvalsts pieliek visas pūles, lai nodrošinātu ārēja īpaša pārraides moduļa (STM) pieejamību tās mantotajai B klases vilcienu aizsardzības sistēmai vai sistēmām.

Šajā kontekstā pienācīga uzmanība jāvelta atvērta STM tirgus nodrošināšanai taisnīgos komerciālos apstākļos. Ja tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ ( 30 )STM pieejamību nevar nodrošināt, attiecīgā dalībvalsts informē ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā ◄ minēto komiteju par šādas problēmas rašanās iemesliem un mazināšanas pasākumiem, ko tā paredz veikt, lai nodrošinātu savas infrastruktūras pieejamību ekspluatantiem, jo īpaši ekspluatantiem no ārvalstīm.

7.2.4.    B klases papildiekārtas uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar A klases iekārtām

Uz dzelzceļa līnijas, kas aprīkota ar ETCS un/vai GSM-R, var uzstādīt B klases papildiekārtas, lai pārejas posmā nodrošinātu ar A klases iekārtām nesavietojama ritošā sastāva ekspluatāciju.

Lauka iekārtas nodrošina pārslēgšanos starp A klases un B klases iekārtām, neradot vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmai prasības papildus tām, kas norādītas šajā SITS.

7.2.5.    Ritošais sastāvs ar A klases un B klases iekārtām

Ritošo sastāvu var aprīkot gan ar A klases, gan ar B klases sistēmām, lai nodrošinātu ekspluatāciju vairākās dzelzceļa līnijās.

Attiecīgā dalībvalsts var ierobežot B klases borta sistēmas izmantošanu dzelzceļa līnijās, kurās nav uzstādīta attiecīga lauka iekārtu sistēma.

Ja dzelzceļa līnijā, kas aprīkota gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu, ekspluatē vilcienu, kas arī aprīkots gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu, var izmantot B klases sistēmas kā rezerves variantu. Aprīkošana ar B klases sistēmu papildus A klases sistēmai nav prasība attiecībā uz ritekļa savietojamību ar tādām dzelzceļa līnijām, kurās B klases sistēma ir uzstādīta paralēli A klases sistēmai.

B klases vilcienu aizsardzības sistēmas var ieviest:

▼M1

7.2.6.    Noteikumi attiecībā uz obligātajām un izvēles funkcijām

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas pieteikuma iesniedzējs pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcijas, kas šajā SITS definētas kā “izvēles” funkcijas, ir prasītas citās SITS vai valsts noteikumos, vai risku izvērtēšanā un novērtēšanā, lai nodrošinātu apakšsistēmu drošu integrāciju.

Ja lauka iekārtās īsteno valsts noteiktās vai izvēles funkcijas, tas nedrīkst traucēt izmantot šo infrastruktūru vilcienam, kas atbilst tikai A klases borta iekārtu sistēmas obligātajām prasībām, izņemot to, kas vajadzīgs šādām borta iekārtu izvēles funkcijām:

Ja borta iekārtu apakšsistēmā ietilpst KER STM, dažkārt var būt jāuzstāda “K” saskarne.

▼B

7.3.    Īpaši GSM-R ieviešanas noteikumi

7.3.1.    Lauka iekārtas

GSM-R uzstādīšana ir obligāta, ja:

7.3.2.    Borta iekārtas

Ritošo sastāvu, kas paredzēts izmantošanai dzelzceļa līnijā, kurā ir vismaz viens ar GSM-R aprīkots ►M1  posms ◄ (pat tad, ja papildus ir mantota radiosakaru sistēma), obligāti aprīko ar GSM-R, ja:

7.4.    Īpaši ETCS ieviešanas noteikumi

▼M1

7.4.1.    Lauka iekārtas

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/6 ( 31 ) 1. un 2. pantu un I pielikumu piemēro atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 32 ) 47. pantam.

Lauka iekārtās neuzstāda un neekspluatē Euroloop un papildu radiosakaru iekārtu datu pārraidei, izņemot gadījumus, kad jau pastāv iekārtas vai ir plānoti projekti, kuros izmantota šāda datu pārraide. Par šādiem plānotiem projektiem Eiropas Komisijai paziņo līdz 2020. gada 30. jūnijam.

7.4.1.1.    Ātrgaitas dzelzceļu tīkls

ETCS lauka iekārtu uzstādīšana ir obligāta, ja:

▼B

7.4.2.    Borta iekārtas

▼M1

7.4.2.1.    Jauni ritekļi

▼B

7.4.2.2.    Esošo ritekļu modernizācija un atjaunināšana

Esošajos ritekļos obligāti jāuzstāda ETCS borta iekārtas, ja esošajos ātrgaitas ritekļos uzstāda kādu jaunu vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļu.

▼M1

7.4.2.3.    SITS prasību piemērošana jauniem ritekļiem pārejas perioda laikā

▼B

7.4.3.    Valsts prasības

7.4.4.    Valsts īstenošanas plāni

Dalībvalstis sagatavo valsts plānu šīs SITS īstenošanai, paturot prātā visas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas saskaņotību, ņemot vērā dzelzceļu sistēmas ekonomisko dzīvotspēju. Šis plāns aptver visas jaunās, modernizētās un atjauninātās dzelzceļa līnijas, it sevišķi sīki izstrādātu grafiku ►M1  šo dzelzceļa līniju aprīkošanai ar ETCS un A klases radiosistēmām un B klases sistēmu izņemšanai no ekspluatācijas ◄ . Īstenošanas noteikumi lauka iekārtām izklāstīti šīs regulas 7.4.1. punktā. Valsts īstenošanas plānā neietver papildu īstenošanas noteikumus lauka iekārtām.

Valsts īstenošanas plānā ietver:

Valsts īstenošanas plāni aptver vismaz 15 gadu laikposmu, un tos atjaunina regulāri, ►M1  vismaz ik pēc pieciem gadiem. Atjauninot valstu īstenošanas plānus, ņem vērā nākamās paaudzes sakaru sistēmas(-u) ieviešanu, tostarp, bet ne tikai, ekspluatācijas uzsākšanas datumu un attiecīgā gadījumā datumu, kurā GSM-R tiek izņemts no ekspluatācijas tīklā (vai tā daļās). ◄ .

Dalībvalstis savus valsts īstenošanas plānus dara zināmus Komisijai ne vēlāk kā 2017. gada 5. jūlijā. Valsts īstenošanas plānus izmanto, lai atjauninātu datus Regulas (ES) Nr. 1315/20.3.49. pantā minētajā Eiropas transporta tīkla ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmā (TENtec). Komisija publicē valsts īstenošanas plānus savā tīmekļa vietnē un par tiem informē dalībvalstis ar ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā ◄ minētās komitejas starpniecību.

Komisija sagatavo salīdzinošu pārskatu par valsts īstenošanas plāniem. Pamatojoties uz šo pārskatu, nosaka nepieciešamību pēc papildu saskaņošanas pasākumiem.

▼M1

7.4.a    ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaužu īstenošanas noteikumi

Esošos ritekļus uzskata par savietojamiem ar ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības tipiem tīklos, kuros tie darbojas līdz 2020. gada 16. janvārim, un tiem nenosaka nekādas papildu pārbaudes, saglabājot esošos izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus.

Jebkādas turpmākas ritekļu vai infrastruktūras modifikācijas attiecībā uz tehnisko vai maršruta savietojamību pārvalda saskaņā ar ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības prasībām.

▼B

7.5.    Īpaši vilcienu detektēšanas sistēmu ieviešanas noteikumi

Šīs SITS kontekstā vilcienu detektēšanas sistēma ir lauka iekārta, kas konstatē ritekļu esību vai neesību visā maršruta līnijā vai tās lokālā punktā.

Lauka iekārtu sistēmas (piemēram, centralizācijas sistēmas vai pārbrauktuvju vadības sistēmas), kas izmanto informāciju no detektēšanas iekārtas, netiek uzskatītas par vilcienu detektēšanas sistēmas daļām.

Šajā SITS prasības saskarnēm ar ritošo sastāvu norādītas tikai tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai nodrošinātu SITS atbilstoša ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu savietojamību.

▼M1

Ieviest šīs SITS prasībām atbilstošu vilcienu detektēšanas sistēmu var neatkarīgi no ETCS vai GSM-R uzstādīšanas.

▼B

Šīs SITS prasības attiecībā uz vilcienu detektēšanas sistēmām ir jāņem vērā, ja:

Pārejas posmā parūpējas, lai nodrošinātu, ka, uzstādot SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektēšanas sistēmu, tai būtu minimāla negatīva ietekme uz esošo, SITS prasībām neatbilstīgo ritošo sastāvu.

Lai to panāktu, infrastruktūras pārvaldītājam ieteicams izvēlēties tādu SITS prasībām atbilstīgu vilcienu detektēšanas sistēmu, kura ir savietojama arī ar SITS prasībām neatbilstīgo ritošo sastāvu, kas jau tiek ekspluatēts attiecīgajā infrastruktūrā.

7.6.    Īpašie gadījumi

7.6.1.    Ievads

Turpmāk norādītajos īpašajos gadījumos ir atļauts piemērot šādus īpašus noteikumus.

Šos īpašos gadījumus iedala divās kategorijās: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai uz laiku (“T” gadījums).

Šajā SITS par pagaidu gadījumiem “T3” uzskatāmi tādi pagaidu gadījumi, kuri joprojām pastāvēs arī pēc 2020. gada.

Īpašie gadījumi, kas norādīti turpmākajos ►M1  punktos, jāskata kopā ◄ ar attiecīgajiem 4. nodaļas punktiem un/vai tajos norādītajām specifikācijām.

Īpašie gadījumi aizstāj attiecīgās prasības, kas noteiktas 4. nodaļā.

Ja prasības, kas noteiktas 4. nodaļas attiecīgajā punktā, neattiecas uz īpašo gadījumu, šīs prasības netiek dublētas turpmākajos punktos un tās turpina piemērot bez izmaiņām.

▼M1

Visus īpašos gadījumus un to attiecīgos datumus atkārtoti pārskata SITS turpmākās pārskatīšanas gaitā, lai to tehnisko un ģeogrāfisko darbības jomu ierobežotu, pamatojoties uz novērtējumu par to ietekmi uz drošību, savstarpēju izmantojamību, pārrobežu pārvadājumiem, TEN-T koridoriem un par to saglabāšanas vai atcelšanas praktisko un ekonomisko ietekmi. Īpaši ņem vērā ES finansējuma pieejamību.

Īpašos gadījumus attiecina tikai uz maršrutu vai tīklu, kur tie ir noteikti vajadzīgi, un ņem vērā, izmantojot maršruta savietojamības procedūras.

▼B

7.6.2.    Īpašo gadījumu uzskaitījums

7.6.2.1.    Beļģija

7.6.2.2.    Apvienotā Karaliste

7.6.2.3.    Francija

7.6.2.4.    Polija

7.6.2.5.    Lietuva, Latvija un Igaunija

▼M1

7.6.2.6.    Zviedrija

▼B

7.6.2.7.    Luksemburga

7.6.2.8.    Vācija

7.6.2.9.    Itālija

7.6.2.10.    Čehija

7.6.2.11.    Nīderlande

▼M1

A PIELIKUMS

Atsauces

Tabulā norādītas katrai atsaucei, kas izdarīta pamatparametros (šīs SITS 4. nodaļa), atbilstošās obligātās specifikācijas, šim nolūkam izmantojot A2. tabulā (A2.1. tabulā, A2.2. tabulā, A2.3. tabulā) iekļauto indeksu.

Specifikācijas

Lauka iekārtu apakšsistēmai piemēro vienu no trim tabulām šā pielikuma A2. tabulā (A2.1. tabula, A2.2. tabula, A2.3. tabula). Borta iekārtu apakšsistēmai piemēro A2.2. tabulu vai A2.3. tabulu pēc 7.4.2.3. punktā minētā pārejas perioda.

Ja A2. tabulā minētajā dokumentā, iekopējot vai veicot attiecīgu atsauci, ir iekļauts skaidri identificējams cita dokumenta punkts, šo punktu un tikai to uzskata par daļu no A2. tabulā minētā dokumenta.

Šīs SITS vajadzībām, ja A2. tabulā minētajā dokumentā ir veikta atsauce “obligāts” vai “normatīvs” uz dokumentu, kas nav minēts A2. tabulā, tad dokumentu, uz kuru ir veikta atsauce, vienmēr uzskata par pieņemamu līdzekli, ar ko nodrošina atbilstību pamatparametriem (ko var izmantot savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu sertifikācijai un kas neprasa SITS papildu pārskatīšanu), nevis par obligātu specifikāciju.

Piezīme: specifikācijas, kas A2. tabulā apzīmētas ar “Rezervēts”, ir iekļautas arī G pielikuma atklāto punktu sarakstā, ja ir nepieciešama valsts noteikumu paziņošana, lai slēgtu norādītos atklātos punktus. Rezervētie dokumenti, kas nav iekļauti atklāto punktu sarakstā, paredzēti sistēmas uzlabošanai.