02014R1299 — LV — 28.09.2023 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1299/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 356, 12.12.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/776 (2019. gada 16. maijs), |
L 139I |
108 |
27.5.2019 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1694 (2023. gada 10. augusts), |
L 222 |
88 |
8.9.2023 |
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1299/2014
(2014. gada 18. novembris)
par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. pants
Priekšmets
Ar šo pieņem pielikumā izklāstīto savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) attiecībā uz visas Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu.
2. pants
Darbības joma
3. pants
Atklātie punkti
Sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai turpmāk norādīto informāciju, ja šī informācija jau nav tām nosūtīta atbilstīgi Komisijas Lēmumiem 2008/217/EK vai 2011/275/ES:
šā panta 1. punktā minētos valsts noteikumus;
to atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūru aprakstu, kuras īstenojamas, piemērojot 1. punktā minētos valsts noteikumus;
informāciju par struktūrām, kas izraudzītas īstenot atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūras attiecībā uz atklātajiem punktiem.
4. pants
Īpaši gadījumi
Sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai šādu informāciju:
šā panta 1. punktā minētos valsts noteikumus;
to atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūru aprakstu, kuras īstenojamas, piemērojot 1. punktā minētos valsts noteikumus;
informāciju par struktūrām, kas izraudzītas īstenot atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūras attiecībā uz valsts noteikumiem, kuri attiecas uz īpašajiem gadījumiem, kas norādīti pielikuma 7.7. iedaļā.
5. pants
Paziņojums par divpusējiem nolīgumiem
6. pants
Projekti izstrādes beigu posmā
Piemēro Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 2. punktu.
7. pants
EK verifikācijas sertifikāts
Šā panta 1. punktā noteiktajā pārejas periodā:
paziņotā iestāde pirms EK sertifikāta piešķiršanas atbilstīgi ►M1 Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantam ◄ pienācīgi norāda iemeslus, kāpēc kāds savstarpējas izmantojamības komponents nav sertificēts;
valstu drošības iestādes atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes ►M1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 ( 2 ) 16. panta 2. punkta d) apakšpunktam ◄ ziņo par nesertificētu savstarpējas izmantojamības komponentu lietošanu atļauju piešķiršanas procedūru kontekstā valsts gada ziņojumā, kas minēts ►M1 Direktīvas (ES) 2016/798 19. pantā ◄ .
8. pants
Atbilstības novērtēšana
9. pants
Īstenošana
Neskarot Direktīvas 2008/57/EK 20. pantu, dalībvalstis atbilstīgi pielikuma 7. iedaļai sagatavo valsts īstenošanas plānu, aprakstot darbības, kuras jāveic, lai nodrošinātu atbilstību šai SITS. Dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim nosūta valsts īstenošanas plānu pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstīm, kuras jau ir nosūtījušas savu īstenošanas plānu, tas nav jāsūta vēlreiz.
▼M1 —————
10. pants
Inovatīvi risinājumi
11. pants
Atcelšana
Lēmumus 2008/217/EK un 2011/275/ES atceļ no 2015. gada 1. janvāra.
Tomēr minētos lēmumus turpina piemērot:
apakšsistēmām, kam atļauja piešķirta atbilstīgi minētajiem lēmumiem;
jaunu, atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu projektiem, kuri šīs regulas publicēšanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kuru īsteno.
12. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Tomēr ekspluatācijas atļauju, piemērojot SITS, kas izklāstīta šīs regulas pielikumā, var piešķirt pirms 2015. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
|
SATURS |
|
|
1. |
Ievads |
|
1.1. |
Tehniskā darbības joma |
|
1.2. |
Ģeogrāfiskā darbības joma |
|
1.3. |
Šīs SITS saturs |
|
2. |
Apakšsistēmas definīcija un darbības joma |
|
2.1. |
Infrastruktūras apakšsistēmas definīcija |
|
2.2. |
Šīs SITS saskarnes ar citām SITS |
|
2.3. |
Šīs SITS saskarnes ar SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām” |
|
2.4. |
Šīs SITS saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos” |
|
2.5. |
Saistība ar drošības vadības sistēmu |
|
3. |
Pamatprasības |
|
4. |
Infrastruktūras apakšsistēmas apraksts |
|
4.1. |
Ievads |
|
4.2. |
Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas |
|
4.2.1. |
SITS līniju kategorijas |
|
4.2.2. |
Pamatparametri, kuri raksturo infrastruktūras apakšsistēmu |
|
4.2.3. |
Līnijas plānojums |
|
4.2.4. |
Sliežu ceļa parametri |
|
4.2.5. |
Pārmijas un krustojumi |
|
4.2.6. |
Sliežu ceļa izturība pret slodzēm |
|
4.2.7. |
Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm |
|
4.2.8. |
Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem |
|
4.2.9. |
Peroni |
|
4.2.10. |
Veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība |
|
4.2.11. |
Ekspluatācijas nodrošinājums |
|
4.2.12. |
Stacionāras vilcienu apkopes iekārtas |
|
4.3. |
Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas |
|
4.3.1. |
Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu |
|
4.3.2. |
Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu |
|
4.3.3. |
Saskarnes ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu |
|
4.3.4. |
Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu |
|
4.4. |
Ekspluatācijas noteikumi |
|
4.5. |
Tehniskās apkopes noteikumi |
|
4.5.1. |
Tehniskās apkopes dokumentācija |
|
4.5.2. |
Tehniskās apkopes plāns |
|
4.6. |
Profesionālā kvalifikācija |
|
4.7. |
Veselības aizsardzības un drošības nosacījumi |
|
5. |
Savstarpējas izmantojamības komponenti |
|
5.1. |
Savstarpējas izmantojamības komponentu izvēles pamats |
|
5.2. |
Komponentu saraksts |
|
5.3. |
Komponentu veiktspēja un specifikācijas |
|
5.3.1. |
Sliedes |
|
5.3.2. |
Sliežu piestiprināšanas sistēmas |
|
5.3.3. |
Sliežu ceļa gulšņi |
|
6. |
Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana un apakšsistēmu EK verificēšana |
|
6.1. |
Savstarpējas izmantojamības komponenti |
|
6.1.1. |
Atbilstības novērtēšanas procedūras |
|
6.1.2. |
Moduļu piemērošana |
|
6.1.3. |
Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvi risinājumi |
|
6.1.4. |
Savstarpējas izmantojamības komponentu EK atbilstības deklarācija |
|
6.1.5. |
Konkrētas savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras |
|
6.2. |
Infrastruktūras apakšsistēma |
|
6.2.1. |
Vispārīgi noteikumi |
|
6.2.2. |
Moduļu piemērošana |
|
6.2.3. |
Inovatīvi risinājumi |
|
6.2.4. |
Īpašas infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšanas procedūras |
|
6.2.5. |
Tehniskie risinājumi, kuri projektēšanas posmā rada pieņēmumu par atbilstību |
|
6.3. |
EK verificēšana, izmantojot ātrumu kā pārejas kritēriju |
|
6.4. |
Tehniskās apkopes dokumentācijas novērtēšana |
|
6.5. |
Apakšsistēmas, kurās ietilpst savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav EK deklarācijas |
|
6.5.1. |
Nosacījumi |
|
6.5.2. |
Dokumentācija |
|
6.5.3. |
Saskaņā ar 6.5.1. punktu sertificēto apakšsistēmu tehniskā apkope |
|
6.6. |
Apakšsistēma, kurā ietilpst izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai |
|
6.6.1. |
Nosacījumi |
|
6.6.2. |
Dokumentācija |
|
6.6.3. |
Izmantošanai derīgu savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana, veicot tehnisko apkopi |
|
7. |
infrastruktūras SITS īstenošana |
|
7.1. |
Šīs SITS piemērošana dzelzceļa līnijām |
|
7.2. |
Šīs SITS piemērošana jaunām dzelzceļa līnijām |
|
7.3. |
Šīs SITS piemērošana pastāvošām dzelzceļa līnijām |
|
7.3.1. |
Līnijas modernizācija |
|
7.3.3. |
Ar tehnisko apkopi saistīta komponentu nomaiņa |
|
7.3.4. |
Pastāvošas līnijas, uz kurām neattiecas atjaunošanas vai modernizācijas projekts |
|
7.4. |
Šīs SITS piemērošana pastāvošajiem peroniem |
|
7.5. |
Ātrums kā īstenošanas kritērijs |
|
7.6. |
Infrastruktūras un ritošā sastāva savietojamības noteikšana pēc ritošā sastāva apstiprināšanas |
|
7.7. |
Īpaši gadījumi |
|
7.7.1. |
Austrijas tīkla īpatnības |
|
7.7.2. |
Beļģijas tīkla īpatnības |
|
7.7.3. |
Bulgārijas tīkla īpatnības |
|
7.7.4. |
Dānijas tīkla īpatnības |
|
7.7.5. |
Igaunijas tīkla īpatnības |
|
7.7.6. |
Somijas tīkla īpatnības |
|
7.7.7. |
Francijas tīkla īpatnības |
|
7.7.8. |
Vācijas tīkla īpatnības |
|
7.7.9. |
Grieķijas tīkla īpatnības |
|
7.7.10. |
Itālijas tīkla īpatnības |
|
7.7.11. |
Latvijas tīkla īpatnības |
|
7.7.12. |
Polijas tīkla īpatnības |
|
7.7.13. |
Portugāles tīkla īpatnības |
|
7.7.14. |
Īrijas tīkla īpatnības |
|
7.7.15. |
Spānijas tīkla īpatnības |
|
7.7.16. |
Zviedrijas tīkla īpatnības |
|
7.7.17. |
Apvienotās Karalistes Lielbritānijas tīkla īpatnības |
|
7.7.18. |
Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīkla īpatnības |
|
7.7.19. |
Slovākijas tīkla īpatnības |
|
A papildinājums. |
Savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšana |
|
B papildinājums. |
Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšana |
|
C papildinājums. |
Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu projektu tehniskie raksturlielumi |
|
D papildinājums. |
Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu projektu izmantošanas nosacījumi |
|
E papildinājums. |
Prasības attiecībā uz konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam |
|
F papildinājums. |
Prasības attiecībā uz konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam Apvienotās Karalistes Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tīklā |
|
G papildinājums. |
Ātruma konversija jūdzēs stundā Īrijā un Apvienotās Karalistes Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tīklā |
|
H papildinājums. |
Būvju tuvinājuma gabarīts sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem |
|
I papildinājums. |
Pretējas līknes, kuru rādiuss ir no 150 m līdz 300 m |
|
J papildinājums. |
Drošības nodrošināšana stacionārās dubultās krusteniskās pārejās |
|
K papildinājums. |
Minimālo prasību pamats attiecībā uz konstrukcijām pasažieru vagoniem un motorvagoniem |
|
M papildinājums. |
Īpašs gadījums Igaunijas tīklā |
|
N papildinājums. |
Īpaši gadījumi Grieķijas tīklā |
|
O papildinājums. |
Īpašs gadījums Īrijas un Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīklā |
|
P papildinājums. |
Būvju tuvinājuma gabarīts 1 668 mm platu sliežu ceļu apakšējai daļai Spānijas tīklā |
|
Q papildinājums. |
Valsts tehniskie noteikumi Apvienotās Karalistes Lielbritānijas tīkla īpašajiem gadījumiem |
|
R papildinājums. |
Atklāto punktu saraksts |
|
S papildinājums. |
Izmantoto terminu definīcijas |
|
T papildinājums. |
Atsauces standartu saraksts |
1. IEVADS
1.1. Tehniskā darbības joma
Šī SITS attiecas uz Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu un apkopes apakšsistēmas daļu atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 1. pantam.
Infrastruktūras apakšsistēma un apkopes apakšsistēma ir attiecīgi definētas Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.1. un 2.8. punktā.
Šīs SITS tehniskā darbības joma precīzāk ir noteikta šīs regulas 2. panta 1., 5. un 6. punktā.
1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma
Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir noteikta šīs regulas 2. panta 4. punktā.
1.3. Šīs SITS saturs
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu šajā SITS:
norādīta tās paredzētā darbības joma (2. iedaļa);
noteiktas pamatprasības infrastruktūras apakšsistēmai un apkopes apakšsistēmas daļai (3. iedaļa);
noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuru izpilde nodrošināma attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu un apkopes apakšsistēmas daļu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. iedaļa);
noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, uz kuriem attiecināmas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuri vajadzīgi, lai panāktu Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5. iedaļa);
noteikts, kādas procedūras katrā attiecīgā gadījumā izmantojamas, lai, no vienas puses, novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai un, no otras puses, veiktu apakšsistēmu “EK” verifikāciju (6. iedaļa);
norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija (7. iedaļa);
norādīta attiecīgajam personālam nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, kā arī veselības un drošības nosacījumi darbā, kuri ir nepieciešami infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī šīs SITS īstenošanai (4. iedaļa);
norādīti esošajai infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamie noteikumi, jo īpaši modernizācijas un atjaunošanas gadījumā, un šādos gadījumos – pārveidošanas darbi, kam vajadzīgs pieteikums jaunai atļaujai;
norādīti infrastruktūras apakšsistēmas parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāpārbauda, un procedūras, kas piemērojamas minēto parametru pārbaudei pēc tam, kad piešķirta atļauja ritekli laist tirgū, un pirms ritekļa pirmās izmantošanas reizes, lai nodrošinātu savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros tos paredzēts ekspluatēt.
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 5. punktu noteikumi par īpašajiem gadījumiem norādīti 7. iedaļā.
Šajā SITS noteiktās prasības attiecas uz visu sliežu ceļu platumu sistēmām, kuras ietilpst šīs SITS darbības jomā, izņemot gadījumus, kad punktā ir norādītas konkrētas sliežu ceļu sistēmas vai konkrēts sliežu ceļa nominālais platums.
2. APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA
2.1. Infrastruktūras apakšsistēmas definīcija
Šī SITS aptver:
infrastruktūras strukturālo apakšsistēmu;
ar infrastruktūras apakšsistēmu saistīto apkopes funkcionālās apakšsistēmas daļu (t. i. mazgāšanas iekārtas vilcienu ārpuses tīrīšanai, ūdens krājumu atjaunošanas, degvielas uzpildes, stacionāras tualešu iztukšošanas un ārējās energoapgādes iekārtas).
Infrastruktūras apakšsistēmas elementi ir aprakstīti Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.1. punktā.
Apkopes apakšsistēmas elementi ir aprakstīti Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.8. punktā.
Tāpēc šīs SITS darbības jomā ietilpst šādi infrastruktūras apakšsistēmas aspekti:
līnijas plānojums;
sliežu ceļa parametri;
pārmijas un krustojumi;
sliežu ceļa izturība pret slodzēm;
konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm;
tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem;
peroni;
veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība;
ekspluatācijas nodrošinājums;
stacionāras vilcienu apkopes iekārtas.
Papildu informācija izklāstīta šīs SITS 4.2.2. punktā.
2.2. Šīs SITS saskarnes ar citām SITS
Šīs SITS 4.3. punktā ir izklāstītas funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar šādām attiecīgajās SITS noteiktajām apakšsistēmām:
ritošā sastāva apakšsistēma;
energoapgādes apakšsistēma;
vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēma;
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma.
Saskarnes ar SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām” (PRM SITS) ir aprakstītas turpmāk 2.3. punktā.
Saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos” (SRT SITS) ir aprakstītas turpmāk 2.4. punktā.
2.3. Šīs SITS saskarnes ar SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām”
Visas infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamās prasības, kuras attiecas uz personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi dzelzceļu sistēmai, ir izklāstītas SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām”.
2.4. Šīs SITS saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”
Visas infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamās prasības, kuras attiecas uz drošību dzelzceļa tuneļos, ir izklāstītas SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”.
2.5. Saistība ar drošības pārvaldības sistēmu
Nepieciešamos procesus drošības un ekspluatācijas pārvaldībai atbilstīgi prasībām, kas ietilpst šīs SITS darbības jomā, tostarp saskarnes ar cilvēkiem, organizācijām vai citām tehniskām sistēmām, projektē un īsteno infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēmā, kā noteikts Direktīvā (ES) 2016/798.
2.6. Saistība ar kombinēto pārvadājumu kodifikāciju
1. Noteikumi attiecībā uz būvju tuvinājuma gabarītu ir izklāstīti 4.2.3.1. punktā.
2. Kodifikācijas sistēma, ko izmanto intermodālo kravas vienību pārvadāšanai kombinētajos pārvadājumos, atbilst T papildinājuma [A] rindā minētajai specifikācijai. Tās pamatā var būt:
līnijas parametri un precīza šķēršļu atrašanās vieta;
attiecīgās līnijas būvju tuvinājuma gabarīta atsauces profils;
šā apakšpunkta a) un b) punktā minēto metožu kombinācija.
3. PAMATPRASĪBAS
Turpmāk dotajā tabulā norādīti šajā SITS noteiktie pamatparametri un to atbilstība ►M1 Direktīvas (ES) 2016/797 ◄ III pielikumā izklāstītajām un uzskaitītajām pamatprasībām.
1. tabula
Pamatprasībām atbilstošie infrastruktūras apakšsistēmas pamatparametri
|
SITS punkts |
SITS punkta nosaukums |
Drošība |
Drošums un darbgatavība |
Veselība |
Vides aizsardzība |
Tehniskā savietojamība |
Pieejamība |
|
4.2.3.1. |
Būvju tuvinājuma gabarīts |
1.1.1., 2.1.1. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.3.2. |
Attālums starp sliežu ceļu asīm |
1.1.1., 2.1.1. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.3.3. |
Maksimālie slīpumi |
1.1.1. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.3.4. |
Horizontālas līknes minimālais rādiuss |
1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.3.5. |
Vertikālas līknes minimālais rādiuss |
1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.4.1. |
Nominālais sliežu ceļa platums |
|
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.4.2. |
Ārējās sliedes paaugstinājums |
1.1.1., 2.1.1. |
|
|
|
1.5. |
1.6.1. |
|
4.2.4.3. |
Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts |
1.1.1. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.4.4. |
Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa |
2.1.1. |
|
|
|
|
|
|
4.2.4.5. |
Ekvivalentais koniskums |
1.1.1., 1.1.2. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.4.6. |
Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils |
1.1.1., 1.1.2. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.4.7. |
Sliežu ieslīpums |
1.1.1., 1.1.2. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.5.1. |
Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija |
1.1.1., 1.1.2., 1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.5.2. |
Kustīgu krusteņa seržu izmantojums |
1.1.2., 1.1.3. |
|
|
|
|
|
|
4.2.5.3. |
Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums |
1.1.1., 1.1.2. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.6.1. |
Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm |
1.1.1., 1.1.2., 1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.6.2. |
Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm |
1.1.1., 1.1.2., 1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.6.3. |
Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm |
1.1.1., 1.1.2., 1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.7.1. |
Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm |
1.1.1., 1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.7.2. |
Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām |
1.1.1., 1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.7.3. |
Pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība |
1.1.1., 1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.7.4. |
Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm |
1.1.1., 1.1.3. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.8.1. |
Tūlītējas rīcības robežvērtība lāgojumam |
1.1.1., 1.1.2. |
1.2. |
|
|
|
|
|
4.2.8.2. |
Tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim |
1.1.1., 1.1.2. |
1.2. |
|
|
|
|
|
4.2.8.3. |
Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam |
1.1.1., 1.1.2. |
1.2. |
|
|
|
|
|
4.2.8.4. |
Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam |
1.1.1., 1.1.2. |
1.2. |
|
|
|
|
|
4.2.8.5. |
Tūlītējas rīcības robežvērtība ārējās sliedes paaugstinājumam |
1.1.1., 1.1.2. |
1.2. |
|
|
|
|
|
4.2.8.6. |
Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem |
1.1.1., 1.1.2. |
1.2. |
|
|
1.5. |
|
|
4.2.9.1. |
Perona lietderīgais garums |
1.1.1., 2.1.1. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.9.2. |
Perona augstums |
1.1.1., 2.1.1. |
|
|
|
1.5. |
1.6.1. |
|
4.2.9.3. |
Perona nobīde |
1.1.1., 2.1.1. |
|
|
|
1.5. |
1.6.1. |
|
4.2.9.4. |
Sliežu ceļu plānojums gar peroniem |
1.1.1., 2.1.1. |
|
|
|
1.5. |
1.6.1. |
|
4.2.10.1. |
Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos |
1.1.1., 2.1.1. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.10.2. |
Sānvēja ietekme |
1.1.1., 2.1.1. |
1.2. |
|
|
1.5. |
|
|
4.2.10.3. |
Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu |
1.1.1. |
1.2. |
|
|
1.5. |
|
|
4.2.11.1. |
Atrašanās vietas rādītāji |
1.1.1. |
1.2. |
|
|
|
|
|
4.2.11.2. |
Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā |
1.1.1., 1.1.2. |
|
|
|
1.5. |
|
|
4.2.12.2. |
Tualešu iztukšošana |
1.1.5. |
1.2. |
1.3.1. |
|
1.5. |
|
|
4.2.12.3. |
Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas |
|
1.2. |
|
|
1.5. |
|
|
4.2.12.4. |
Ūdens krājumu atjaunošana |
1.1.5. |
1.2. |
1.3.1. |
|
1.5. |
|
|
4.2.12.5. |
Degvielas uzpilde |
1.1.5. |
1.2. |
1.3.1. |
|
1.5. |
|
|
4.2.12.6. |
Ārējā energoapgāde |
1.1.5. |
1.2. |
|
|
1.5. |
|
|
4.4. |
Ekspluatācijas noteikumi |
|
1.2. |
|
|
|
|
|
4.5. |
Tehniskās apkopes noteikumi |
|
1.2. |
|
|
|
|
|
4.6. |
Profesionālā kvalifikācija |
1.1.5. |
1.2. |
|
|
|
|
|
4.7. |
Veselības aizsardzības un drošības nosacījumi |
1.1.5. |
1.2. |
1.3. |
1.4.1. |
|
|
4. INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS APRAKSTS
4.1. Ievads
Savienības dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas ►M1 Direktīva (ES) 2016/797 ◄ un kuras daļa ir infrastruktūras apakšsistēma un tehniskās apkopes apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība jāverificē. Savstarpējo atbilstību pārbauda īpaši attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām Savienības dzelzceļu sistēmā, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.
Šajā SITS norādītās robežvērtības nav paredzēts noteikt kā standarta projektētās vērtības. Tomēr projektētajām vērtībām jābūt šajā SITS noteiktajās robežās.
Infrastruktūras apakšsistēmas un apkopes apakšsistēmas daļas un to saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuras raksturotas 4.2. un 4.3. punktā, neliek izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai.
Tādiem inovatīviem risinājumiem saistībā ar savstarpēju izmantojamību, kuri neatbilst šajā SITS noteiktajām prasībām un/vai kuri nav novērtējami saskaņā ar šo SITS, ir nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai veicinātu tehnoloģisku jauninājumu attīstību, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes jāizstrādā saskaņā ar procesu, kas 10. pantā definēts inovatīviem risinājumiem.
Ja ir atsauce uz EN standartiem, nepiemēro atkāpes, kuras EN standartos minētas kā “valsts atkāpes”, ja vien šajā SITS nav paredzēts citādi.
Ja šajā SITS līnijas ātrums ir noteikts kilometros stundā (km/h) kā kategorija vai veiktspējas parametrs, ir jāļauj ātrumu izteikt kā ekvivalentu jūdzēs stundā (mph) atbilstīgi G papildinājumam attiecībā uz Īriju un Apvienotās Karalistes tīkliem attiecībā uz Ziemeļīriju.
4.2. Infrastruktūras apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas
4.2.1. SITS līniju kategorijas
Savienības dzelzceļu tīkla elementi ir noteikti Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 1. punktā. Lai savstarpēja izmantojamība būtu rentabla, katram Savienības dzelzceļu tīkla elementam piešķir “SITS līnijas kategoriju”.
SITS līnijas kategorija ir pārvadājumu kodu kombinācija. Līniju, pa kurām notiek tikai viena veida satiksme (piemēram, līnija tikai kravu pārvadājumiem), veiktspējas aprakstīšanai var izmantot vienu kodu; jauktas satiksmes gadījumā kategorijas raksturojumam izmanto vienu vai vairākus kodus pasažieru un kravu pārvadājumiem. Pārvadājumu kodu kombinācija raksturo aplieci, kurā var izmantot vēlamo jauktās satiksmes veidu.
Šīs SITS līnijas kategorijas izmanto esošo līniju klasifikācijai nolūkā noteikt mērķsistēmu tā, lai tiktu izpildīti attiecīgie veiktspējas parametri.
Līnijas klasificē, pamatojoties uz pārvadājumu veidu (pārvadājumu kodu), ko raksturo šādi veiktspējas parametri:
Vērtības slejās “būvju tuvinājuma gabarīts” un “asslodze”, kas tieši ietekmē vilciena kustību, ir obligāti minimālie līmeņi atbilstoši pārvadājumu kodam. Neatkarīgi no TEN-T prasībām, cik vien iespējams, piemēro vērtību diapazonu, kas norādīts slejās “līnijas ātrums”, “perona lietderīgais garums” un “vilciena garums”.
Šā pielikuma 2. un 3. tabulā minētos veiktspējas parametrus nav paredzēts izmantot, lai pārbaudītu ritošā sastāva un infrastruktūras savietojamību. Uz maršruta savietojamības pārbaudēm attiecas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/773 ( 4 ) (“SITS OPE”) pielikuma 4.2.2.5. punkts un D.1. papildinājums.
Informācija, kas nosaka esošu konstrukciju spējas minimālās prasības saistībā ar dažādiem vilcienu veidiem, ir sniegta E papildinājumā. Apvienotās Karalistes tīkliem attiecībā uz Ziemeļīriju informācija, kas nosaka saistību starp maksimālo asslodzi un maksimālo ātrumu atbilstoši ritekļa tipam, ir sniegta F papildinājumā.
Pārvadājumu veidu veiktspējas līmeņi ir norādīti 2. un 3. tabulā.
2. tabula
Infrastruktūras veiktspējas parametri pasažieru pārvadājumiem
(uz maršruta savietojamības pārbaudēm attiecas SITS OPE 4.2.2.5. punkts un D.1. papildinājums)
|
Pārvadājumu kods |
Būvju tuvinājuma gabarīts |
Asslodze (t) |
Līnijas ātrums (km/h) |
Perona lietderīgais garums (m) |
|
P1 |
GC |
250 –350 |
400 |
|
|
P2 |
GB |
200 –250 |
200 –400 |
|
|
P3 |
DE3 |
22,5 (3) |
120 –200 |
200 –400 |
|
P4 |
GB |
22,5 (3) |
120 –200 |
200 –400 |
|
P5 |
GA |
20 (3) |
80 –120 |
50 –200 |
|
P6 |
G1 |
12 (3) |
n. p. |
n. p. |
|
P1520 |
S |
22,5 (3) |
80 –160 |
35 –400 |
|
P1600 |
IRL1 |
22,5 (3) |
80 –160 |
75 –240 |
|
(1)
Asslodzes minimālās vajadzīgās vērtības, kas jāizmanto tiltu pārbaudēs ar dinamiskās vērtēšanas palīdzību, pamatojoties uz konstrukcijas masu darba režīmā galvas vagoniem un lokomotīvēm un ekspluatācijas masu normālā lietderīgās kravas režīmā ritekļiem, kuri ir piemēroti pasažieru vai bagāžas lietderīgās kravas pārvadāšanai (masas definīcijas saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju).
(2)
Asslodzes minimālās vajadzīgās vērtības, kas jāizmanto infrastruktūras pārbaudēs ar statiskās noslogošanas palīdzību, pamatojoties uz konstrukcijas masu ārkārtējā lietderīgās kravas režīmā ritekļiem, kuri ir piemēroti pasažieru vai bagāžas lietderīgās kravas pārvadāšanai (masas definīcijas saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju attiecībā uz T papildinājuma [2.] rindā minēto specifikāciju). Šī asslodze var būt saistīta ar ierobežotu ātrumu.
(3)
Jāizmanto statiskajai noslogošanai izmantotās infrastruktūras pārbaudēs, pamatojoties uz konstrukcijas masu darba režīmā galvas vagoniem un lokomotīvēm un uz konstrukcijas masu ārkārtējā lietderīgās kravas režīmā citiem ritekļiem (masas definīcijas saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju attiecībā uz T papildinājuma [2.] rindā minēto specifikāciju). Šī asslodze var būt saistīta ar ierobežotu ātrumu. |
||||
3. tabula
Infrastruktūras veiktspējas parametri kravu pārvadājumiem
(uz maršruta savietojamības pārbaudēm attiecas SITS OPE 4.2.2.5. punkts un D.1. papildinājums)
|
Pārvadājumu kods |
Būvju tuvinājuma gabarīts |
Asslodze (t) |
Līnijas ātrums (km/h) |
Vilciena garums (m) |
|
F1 |
GC |
22,5 (1) |
100 –120 |
740 –1 050 |
|
F2 |
GB |
22,5 (1) |
100 –120 |
600 –1 050 |
|
F3 |
GA |
20 (1) |
60 –100 |
500 –1 050 |
|
F4 |
G1 |
18 (1) |
n. p. |
n. p. |
|
F1520 |
S |
25 (1) |
50 –120 |
1 050 |
|
F1600 |
IRL1 |
22,5 (1) |
50 –100 |
150 –450 |
|
(1)
Jāizmanto infrastruktūras statiskajās pārbaudēs, pamatojoties uz konstrukcijas masu darba režīmā galvas vagoniem un lokomotīvēm un uz konstrukcijas masu normālā lietderīgās kravas režīmā citiem ritekļiem (masas definīcijas saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju). Šī asslodze var būt saistīta ar ierobežotu ātrumu. |
||||
Piezīme. 2. un 3. tabulu neizmanto, lai pārbaudītu ritošā sastāva un infrastruktūras savietojamību.
Attiecībā uz konstrukcijām ar asslodzi vien nepietiek, lai noteiktu prasības infrastruktūrai. Prasības ir noteiktas šādi:
Minētajos pārvadājumu kodos attiecīgi ir iekļauti pasažieru pārvadājumu mezgli, kravu pārvadājumu mezgli un savienojošās līnijas.
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 7. punktu, kurš paredz, ka SITS neskar dalībvalstu lēmumus attiecībā uz infrastruktūru izmantošanu tādu ritekļu kustībai, uz ko neattiecas SITS, ir atļauts projektēt jaunas un modernizētas līnijas, kurās var izmantot:
nekā noteikts 2. un 3. tabulā.
(neizmanto)
Līnijas konkrētas vietas ir atļauts projektēt tā, ka kāds no veiktspējas parametriem “līnijas ātrums”, “perona lietderīgais garums” un “vilciena garums” vai visi šie parametri ir mazāki, nekā norādīts 2. un 3. tabulā, ja tam ir pienācīgs pamatojums ģeogrāfisku, pilsētvides vai vides apstākļu ierobežojumu dēļ.
4.2.2. Pamatparametri, kuri raksturo infrastruktūras apakšsistēmu
4.2.2.1.
Turpmāk sadalījumā pa grupām saskaņā ar 2.1. punktā minētajiem aspektiem ir uzskaitīti pamatparametri, kuri raksturo infrastruktūras apakšsistēmu.
Līnijas plānojums
Būvju tuvinājuma gabarīts (4.2.3.1.);
attālums starp sliežu ceļu asīm (4.2.3.2.);
maksimālie slīpumi (4.2.3.3.);
horizontālas līknes minimālais rādiuss (4.2.3.4.);
vertikālas līknes minimālais rādiuss (4.2.3.5.).
Sliežu ceļa parametri
Nominālais sliežu ceļa platums (4.2.4.1.);
ārējās sliedes paaugstinājums (4.2.4.2.);
ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts (4.2.4.3.);
ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa (4.2.4.4.);
ekvivalentais koniskums (4.2.4.5.);
vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils (4.2.4.6.);
sliežu ieslīpums (4.2.4.7.).
Pārmijas un krustojumi
Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija (4.2.5.1.);
kustīgu krusteņa seržu izmantojums (4.2.5.2.);
stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums (4.2.5.3.).
Sliežu ceļa izturība pret slodzēm
Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm (4.2.6.1.);
sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm (4.2.6.2.);
sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm (4.2.6.3.).
Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm
Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm (4.2.7.1.);
ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām (4.2.7.2.);
pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība (4.2.7.3.);
pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm (4.2.7.4.).
Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem
Tūlītējas rīcības robežvērtība lāgojumam (4.2.8.1.);
tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim (4.2.8.2.);
tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam (4.2.8.3.);
tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam (4.2.8.4.);
tūlītējas rīcības robežvērtība ārējās sliedes paaugstinājumam (4.2.8.5.);
tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem (4.2.8.6.).
Peroni
Perona lietderīgais garums (4.2.9.1.);
perona augstums (4.2.9.2.);
perona nobīde (4.2.9.3.);
sliežu ceļu plānojums gar peroniem (4.2.9.4.).
Ekspluatācijas nodrošinājums
Atrašanās vietas rādītāji (4.2.11.1.);
ekvivalentais koniskums ekspluatācijā (4.2.11.2.).
Stacionāras vilcienu apkopes iekārtas
Vispārīgi noteikumi (4.2.12.1);
tualešu iztukšošana (4.2.12.2.);
vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas (4.2.12.3.);
ūdens krājumu atjaunošana (4.2.12.4.);
degvielas uzpilde (4.2.12.5.);
ārējā energoapgāde (4.2.12.6.).
4.2.2.2.
Prasības attiecībā uz pamatparametriem ir aprakstītas turpmākajos punktos kopā ar īpašiem nosacījumiem, kurus attiecīgā gadījumā var piemērot aplūkotajiem pamatparametriem un saskarnēm.
Minētās pamatparametru vērtības ir spēkā tikai līdz līnijas maksimālajam ātrumam 350 km/h.
Īrijas un Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīklā minētās pamatparametru vērtības ir spēkā tikai līdz līnijas maksimālajam ātrumam 165 km/h.
Daudzsliežu dzelzceļa gadījumā šīs SITS prasības jāpiemēro atsevišķi katram sliežu pārim, ko paredzēts ekspluatēt kā atsevišķu sliežu ceļu.
Prasības līnijām īpašos gadījumos ir aprakstītas 7.7. punktā.
Pieļaujami īsi sliežu ceļa posmi ar ierīcēm, kuras nodrošina pāreju starp sliežu ceļiem ar atšķirīgu sliežu ceļa nominālo platumu.
Apakšsistēmai noteiktās prasības attiecas uz parastiem ekspluatācijas apstākļiem. SITS 4.4. punktā ir aplūkota ietekme, ko var radīt darbi, kuru veikšanai – ciktāl tas attiecas uz apakšsistēmas veiktspēju – var būt vajadzīgi pagaidu izņēmumi.
Vilcienu veiktspēju var uzlabot, izmantojot īpašas sistēmas, piemēram, ritekļa korpusa nolieces sistēmu. Šādu vilcienu ekspluatācijai pieļaujami īpaši nosacījumi, ja tie neparedz ierobežojumus citiem, ar šādām sistēmām neaprīkotiem vilcieniem.
4.2.3. Līnijas plānojums
4.2.3.1.
Būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam un noteikti T papildinājuma [3.] rindā minētajā specifikācijā.
Būvju tuvinājuma gabarīta apakšējā daļa atbilst GI2, kas noteikts T papildinājuma [3.] rindā minētajā specifikācijā. Ja sliežu ceļi ir aprīkoti ar sliežu bremzēm, būvju tuvinājuma gabarīts GI1, kas noteikts tajā pašā specifikācijā, attiecas uz gabarīta apakšējo daļu.
Būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi atbilstīgi T papildinājuma [3.] rindā minētās specifikācijas prasībām.
Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem visus pārvadājumu kodus, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam, piemēro ar vienoto būvju tuvinājuma gabarītu S, kā noteikts šīs SITS H papildinājumā.
Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem visus pārvadājumu kodus, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam, piemēro ar vienoto būvju tuvinājuma gabarītu IRL 1, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.
4.2.3.2.
Attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam.
Jaunām līnijām nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 4. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.
4. tabula
Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm
|
Maksimālais pieļaujamais ātrums (km/h) |
Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm (m) |
|
160 < v ≤ 200 |
3,80 |
|
200 < v ≤ 250 |
4,00 |
|
250 < v ≤ 300 |
4,20 |
|
v > 300 |
4,50 |
Attālumam starp sliežu ceļu asīm ir vismaz jāatbilst prasībām attiecībā uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm, ko nosaka atbilstīgi T papildinājuma [3.] rindā minētajai specifikācijai.
Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 5. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.
5. tabula
Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem
|
Maksimālais pieļaujamais ātrums (km/h) |
Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm (m) |
|
v ≤ 160 |
4,10 |
|
160 < v ≤ 200 |
4,30 |
|
200 < v ≤ 250 |
4,50 |
|
v > 250 |
4,70 |
Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem jaunām līnijām nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 6. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.
6. tabula
Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem
|
Maksimālais pieļaujamais ātrums (km/h) |
Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm (m) |
|
160 < V ≤ 200 |
3,92 |
|
200 < V ≤ 250 |
4,00 |
|
250 < V ≤ 300 |
4,30 |
|
300 < V ≤ 350 |
4,50 |
Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam. Nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 3,57 m gabarītam IRL 1; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.
4.2.3.3.
Vietās, kur paredzēts regulāri piekabināt vai atkabināt ritekļus, sliežu ceļu slīpumi caur jaunu līniju pasažieru peroniem nepārsniedz 2,5 mm/m.
Ritošā sastāva novietošanai stāvēšanai paredzēto jauno šķirotavas sliežu ceļu slīpumi nepārsniedz 2,5 mm/m, ja nav īpašu ierīču, kuras novērš ritošā sastāva pašaizbraukšanu.
Galvenajiem sliežu ceļiem jaunās P1 līnijās, kuras paredzēts izmantot pasažieru pārvadājumiem, projektēšanas posmā ir pieļaujami slīpumi līdz 35 mm/m, ievērojot šādas prasības par aplieci:
mainīga profila slīpuma vidējā vērtība 10 km garā sliežu ceļa posmā ir mazāka par 25 mm/m vai vienāda ar to;
maksimālais garums posmiem ar nepārtrauktu slīpumu 35 mm/m nepārsniedz 6 km.
4.2.3.4.
Minimālo projektēto horizontālas līknes rādiusu izvēlas atkarībā no līknes vietējā projektētā ātruma.
Jaunām līnijām minimālais projektētais horizontālas līknes rādiuss nedrīkst būt mazāks par 150 m.
Jaunās līnijās pretējas līknes (izņemot līknes šķirotavās, kur veic manevrus ar atsevišķiem vagoniem), kuru rādiuss ir mazs, projektē, lai novērstu buferu bloķēšanu.
Attiecībā uz taisniem starpposma sliežu ceļa komponentiem starp līknēm piemēro T papildinājuma [4.] rindā minēto specifikāciju, kuras vērtību pamatā ir atsauces ritekļi, kas definēti tajā pašā specifikācijā. Lai novērstu buferu bloķēšanu esošiem ritekļiem, kuri neatbilst pieņēmumiem par atsauces ritekļiem, infrastruktūras pārvaldītājs var noteikt, ka taisniem starpposma sliežu ceļa komponentiem jābūt garākiem
Attiecībā uz starpposma sliežu ceļa komponentiem, kas nav taisni, veic detalizētu aprēķinu, lai pārbaudītu, cik liels ir aizmugurējās daļas attālums no sliedes.
Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē tā, lai starp līkumiem būtu vismaz 15 m garš taisns sliežu ceļa posms.
4.2.3.5.
Vertikālu līkņu rādiuss (izņemot šķirošanas uzkalniņus) ir vismaz 500 m pacēluma virsotnē vai vismaz 900 m ieplakā.
Šķirošanas uzkalniņu vertikālo līkņu rādiuss ir vismaz 250 m pacēluma virsotnē vai vismaz 300 m ieplakā.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss (izņemot šķirotavas) ir vismaz 5 000 m pacēluma virsotnē un ieplakā.
Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss šķirošanas uzkalniņos ir vismaz 350 m pacēluma virsotnē un 250 m ieplakā.
4.2.4. Sliežu ceļa parametri
4.2.4.1.
Eiropas standarta nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435 mm.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 520 mm.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 668 mm.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 600 mm.
4.2.4.2.
Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums līnijām nepārsniedz 7. tabulā norādīto vērtību.
7. tabula
Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums (mm)
|
|
Kravu pārvadājumi un jaukti pārvadājumi |
Pasažieru pārvadājumi |
|
Balastēts sliežu ceļš |
160 |
180 |
|
Nebalastēts sliežu ceļš |
170 |
180 |
Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums sliežu ceļiem, kuri atrodas blakus staciju peroniem, kur parastā ekspluatācijā ir paredzēta vilcienu apstāšanās, nepārsniedz 110 mm.
Jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 305 m un ārējās sliedes paaugstinājuma pārejas slīpums ir lielāks par 1 mm/m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulu
D ≤ (R – 50)/1,5,
kur D = ārējās sliedes paaugstinājums (mm), R = rādiuss (m).
Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 150 mm.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 185 mm.
Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums sliežu ceļiem, kuri atrodas blakus staciju peroniem, kur parastā ekspluatācijā ir paredzēta vilcienu apstāšanās, nepārsniedz 125 mm.
Šīs iedaļas 3. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 250 m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulu:
D ≤ 0,9 * (R – 50),
kur D = ārējās sliedes paaugstinājums (mm), R = rādiuss (m).
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 185 mm.
4.2.4.3.
Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir norādīts 8. tabulā.
8. tabula
Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts (mm)
|
Projektētais ātrums (km/h) |
v ≤ 160 |
160 < v ≤ 300 |
v ≤ 300 |
|
Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS atbilstoša ritošā sastāva ekspluatācijai |
153 |
100 |
|
|
Kravas vagonu SITS atbilstoša ritošā sastāva ekspluatācijai |
130 |
— |
— |
Vilcienus, kuri īpaši projektēti braukšanai ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu (piemēram, motorvagonus ar zemākām ass slodzēm, nekā noteikts 2. tabulā; ritekļus ar speciālu iekārtu, lai izbrauktu līkumus), var ekspluatēt ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu, ja pierādīts, ka tas neietekmē drošību.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā visiem ritošā sastāva veidiem, ko izmanto sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem, ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts nepārsniedz 115 mm. Šis noteikums ir spēkā, ja ātrums nepārsniedz 200 km/h.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir norādīts 9. tabulā.
9. tabula
Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem (mm)
|
Projektētais ātrums (km/h) |
v ≤ 160 |
160 < v ≤ 300 |
v ≤ 300 |
|
Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS atbilstoša ritošā sastāva ekspluatācijai |
175 |
115 |
|
|
Kravas vagonu SITS atbilstoša ritošā sastāva ekspluatācijai |
150 |
— |
— |
4.2.4.4.
Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālā vērtība ir šāda:
130 mm – V ≤ 60 km/h;
125 mm – 60 km/h < V ≤ 200 km/h;
85 mm – 200 km/h < V ≤ 230 km/h;
25 mm – V > 230 km/h.
Ja V ≤ 40 km/h un ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir ≤ 75 mm pirms un pēc izliekuma straujas maiņas, ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas vērtību var palielināt līdz 150 mm.
Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās vērtība ir šādas:
115 mm – V ≤ 200 km/h;
85 mm – 200 km/h < V ≤ 230 km/h;
25 mm – V > 230 km/h.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās projektētās vērtības ir šādas:
150 mm – V ≤ 45 km/h;
115 mm – 45 km/h < V ≤ 100 km/h;
(399–V)/2,6 (mm) – 100 km/h < V ≤ 220 km/h;
70 mm – 220 km/h < V ≤ 230 km/h;
ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa nav pieļaujama, ja ātrums pārsniedz 230 km/h.
4.2.4.5.
Ekvivalentā koniskuma robežvērtības, kuras norādītas 10. tabulā, aprēķina riteņpāra sānvirziena pārvietojuma amplitūdai (y):
|
— y = 3mm, |
if (TG – SR) ≥ 7mm |
| —
|
if 5mm ≤ (TG – SR) < 7mm |
|
— y = 2 mm, |
if (TG – SR) < 5mm |
Šajā formulā TG ir sliežu ceļa platums, bet SR – attālums starp riteņpāra uzmalu kontaktvirsmām.
Pārmijām un krustojumiem ekvivalentā koniskuma novērtējums nav jāveic.
Projektēto sliežu ceļa platumu, sliedes galviņas profilu un sliežu ieslīpumu vienlaidu sliežu ceļam izvēlas, lai nepārsniegtu 10. tabulā norādītās ekvivalentā koniskuma robežvērtības.
10. tabula
Ekvivalentā koniskuma projektētās robežvērtības
|
|
Riteņa profils |
|
Kustības ātruma diapazons (km/h) |
S 1002, GV 1/40 |
|
v ≤ 60 |
Novērtējums nav jāveic |
|
60 < v ≤ 200 |
0,25 |
|
200 < v ≤ 280 |
0,20 |
|
v > 280 |
0,10 |
Šādus riteņpārus, kas definēti T papildinājuma [6.] rindā minētajā specifikācijā, modelē, braucot projektētajos sliežu ceļa apstākļos (simulācijā veic aprēķinus saskaņā ar T papildinājuma [5.] rindā minēto specifikāciju):
S 1002 ar SR1;
S 1002 ar SR2;
GV 1/40 ar SR1,
GV 1/40 ar SR2.
SR1 un SR2 piemēro šādas vērtības:
sistēmā ar 1 435 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 420 mm un SR2 = 1 426 mm;
sistēmā ar 1 524 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 505 mm un SR2 = 1 511 mm;
sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 585 mm un SR2 = 1 591 mm;
sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 653 mm un SR2 = 1 659 mm.
Šīs iedaļas 1.–4. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem ekvivalentā koniskuma novērtējums nav jāveic.
4.2.4.6.
Sliedes galviņas profilu izvēlas diapazonā, kas noteikts T papildinājuma [7.] un [8.] rindā minētajās specifikācijās, vai tam ir jāatbilst 2. punktā noteiktajām vērtībām.
Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profila konstrukcijas elementi ir šādi:
sliedes galviņas sānu malas slīpums no vertikāla līdz 1/16 leņķī attiecībā pret sliedes galviņas vertikālo asi;
vertikālais attālums starp šā sānu malas slīpuma augstāko punktu un sliedes augšas līmeni nepārsniedz 20 mm;
vismaz 12 mm rādiuss gabarīta stūrī;
31–37,5 mm horizontālais attālums starp sliedes augšmalu un tangenciālo punktu.
1. attēls
Sliedes galviņas profils
Minētās prasības neattiecas uz paplašinātājiem.
4.2.4.7.
4.2.4.7.1. Vienlaidu sliežu ceļš
Sliedes ir ieslīpas virzienā uz sliežu ceļa ass pusi.
Sliežu ceļiem, pa kuriem ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu, kas pārsniedz 60 km/h, sliežu ieslīpumu noteiktam maršrutam izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.
Posmos, kur attālums starp pārmijām un krustojumiem bez ieslīpuma nepārsniedz 100 m, ja braukšanas ātrums nepārsniedz 200 km/h, var izvietot sliedes bez ieslīpuma.
4.2.4.7.2. Prasības pārmijām un krustojumiem
Sliedes projektē vertikālas vai ieslīpas.
Ieslīpām sliedēm projektēto ieslīpumu izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.
Ieslīpumu var dot sliedes galviņas profila aktīvās daļas forma.
Pārmijās un krustojumos, kur braukšanas ātrums ir lielāks par 200 km/h, bet nepārsniedz 250 km/h, sliedes bez ieslīpuma var izvietot tikai posmos, kuri nepārsniedz 50 m.
Ja ātrums pārsniedz 250 km/h, sliedēm ir jābūt ieslīpām.
4.2.5. Pārmijas un krustojumi
4.2.5.1.
Šīs SITS 4.2.8.6. punktā ir noteiktas tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem, kas atbilst ritošā sastāva SITS noteiktajiem riteņpāru ģeometriskajiem raksturlielumiem. Infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir noteikt ģeometriskās projektētās vērtības, kuras atbilst tehniskās apkopes plānam.
4.2.5.2.
Ja ātrums pārsniedz 250 km/h, pārmijas un krustojumus aprīko ar kustīgām krusteņa serdēm.
4.2.5.3.
Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālā nevadāmā garuma projektēto vērtību nosaka atbilstīgi šīs SITS J papildinājuma prasībām.
4.2.6. Sliežu ceļa izturība pret slodzēm
4.2.6.1.
Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie izturētu vismaz šādus spēkus:
ass slodzi, kas izvēlēta saskaņā ar 4.2.1. punktu;
maksimālos vertikālos riteņu spēkus. Maksimālie riteņu spēki noteiktos testēšanas apstākļos ir paredzēti T papildinājuma [9.] rindā minētajā specifikācijā;
vertikālos kvazistatiskos riteņu spēkus. Maksimālie kvazistatiskie riteņu spēki noteiktos testēšanas apstākļos ir paredzēti T papildinājuma [9.] rindā minētajā specifikācijā.
4.2.6.2.
4.2.6.2.1. Projektētie spēki
Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie izturētu garenspēku, kas ir vienāds ar bremzēšanas radīto spēku 2,5 m/s2 atbilstīgi veiktspējas parametriem, kuri izvēlēti saskaņā ar 4.2.1. punktu.
4.2.6.2.2. Savietojamība ar bremzēšanas sistēmām
Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie būtu savietojami ar magnētisko bremžu sistēmām, ko izmanto avārijas bremzēšanai.
Noteikumus par induktīvo bremžu sistēmas izmantošanu uz sliežu ceļa nosaka infrastruktūras pārvaldītājs ekspluatācijas līmenī, pamatojoties uz sliežu ceļa, tostarp pārmiju un krustojumu, parametriem. Šīs bremžu sistēmas izmantošanas nosacījumus reģistrē saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/777 ( 5 ).
Sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem var atļaut nepiemērot 1. punktu.
4.2.6.3.
Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie izturētu vismaz šādus spēkus:
sānspēkus; maksimālie sānspēki, ar kādiem riteņpāris iedarbojas uz sliežu ceļu, noteiktos testēšanas apstākļos ir paredzēti T papildinājuma [9.] rindā minētajā specifikācijā;
kvazistatiskos virzošos spēkus; maksimālie kvazistatiskie virzošie spēki Yqst noteiktos rādiusos un testēšanas apstākļos ir paredzēti T papildinājuma [9.] rindā minētajā specifikācijā.
4.2.7. Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm
Šajā SITS punktā norādītās T papildinājuma [10.] un [11.] rindā minēto specifikāciju prasības piemēro saskaņā ar atbilstošajiem punktiem minēto specifikāciju valsts pielikumos, ja tādi ir.
4.2.7.1. Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm
4.2.7.1.1. Vertikālas slodzes
1. Tiltus projektē tā, lai tie izturētu vertikālas slodzes saskaņā ar šādiem slodzes modeļiem, kas noteikti T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā:
slodzes modelis 71, kas noteikts T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā;
papildus, slodzes modelis SW/0 vienlaidu tiltiem, kas noteikts T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā.
2. Slodzes modeļus reizina ar koeficientu alfa (α), kas noteikts T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā.
3. Koeficienta alfa (α) vērtība ir vienāda ar 11. tabulā norādītajām vērtībām vai lielāka par tām.
11. tabula
Koeficients alfa (α) jaunu tiltu projektiem
|
Pārvadājumu veids |
Koeficienta alfa (α) minimālā vērtība |
|
P1, P2, P3, P4 |
1,0 |
|
P5 |
0,91 |
|
P6 |
0,83 |
|
P1520 |
1 |
|
P1600 |
1,1 |
|
F1, F2, F3 |
1,0 |
|
F4 |
0,91 |
|
F1520 |
1,46 |
|
F1600 |
1,1 |
4.2.7.1.2. Vertikālas slodzes dinamiskās iedarbības pielaide
1. Slodzes modeļa 71 un slodzes modeļa SW/0 slodzes iedarbību palielina, reizinot ar dinamisko koeficientu fī (Φ), kas noteikts T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā.
2. Tiltus, uz kuriem ātrums pārsniedz 200 km/h un kuriem saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju ir jāveic dinamiskā analīze, papildus projektē arī slodzes modelim HSLM, kas noteikts T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā.
3. Ir atļauts projektēt jaunus tiltus, kuri ir piemēroti arī atsevišķiem pasažieru vilcieniem ar lielāku asslodzi nekā slodzes modelim HSLM. Dinamiskā analīze ir jāveic, izmantojot noslogojuma raksturlielumu atsevišķam vilcienam kā konstrukcijas masu normālā lietderīgās kravas režīmā atbilstīgi K papildinājumam ar pielaidi pasažieriem stāvvietās saskaņā ar K papildinājuma 1. piezīmi.
4.2.7.1.3. Centrbēdzes spēki
Ja sliežu ceļš uz tilta ir izliekts visā tilta garumā vai tā daļā, tiltu projektos ņem vērā centrbēdzes spēku saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju.
4.2.7.1.4. Sānsvārstību spēki
Tiltu projektos ņem vērā sānsvārstību spēku saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju.
4.2.7.1.5. Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) iedarbe
Tiltu projektos ņem vērā vilces un bremzēšanas spēkus saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju.
4.2.7.1.6. Projektētais sliežu ceļa nošķiebums dzelzceļa satiksmes iedarbes dēļ
Maksimālais kopējais projektētais sliežu ceļa nošķiebums dzelzceļa satiksmes iedarbes dēļ nepārsniedz vērtības, kas noteiktas T papildinājuma [11.] rindā minētajā specifikācijā.
4.2.7.2. Ekvivalents vertikāls jaunu ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme
1. Ģeotehniskās konstrukcijas un zemes klātnes projektē un grunts spiediena ietekmi nosaka, ņemot vērā slodzes modeļa 71 radīto vertikālo slodzi, kā noteikts T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā.
2. Ekvivalento vertikālo noslogojumu reizina ar koeficientu alfa (α), kas noteikts T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā. Koeficienta α vērtība ir vienāda ar 11. tabulā norādītajām vērtībām vai lielāka par tām.
4.2.7.3 Tādu jaunu konstrukciju izturība, kuras atrodas pāri vai blakus sliežu ceļiem
Garāmbraucošu vilcienu radīto aerodinamisko iedarbi ņem vērā saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju.
4.2.7.4. Esošu konstrukciju (tiltu, ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu) izturība pret satiksmes slodzēm
1. Atbilstoši 4.2.1. punktā minētajām SITS līniju kategorijām panāk tiltu, ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu noteiktu savstarpējas izmantojamības līmeni.
2. Minimālās prasības attiecībā uz konstrukciju spēju katram pārvadājumu kodam ir noteiktas E papildinājumā, un tās ir jāizpilda, lai līniju varētu atzīt par savstarpēji izmantojamu.
3. Piemēro šādus nosacījumus:
ja esošas konstrukcijas vietā būvē jaunu konstrukciju, jaunā konstrukcija atbilst 4.2.7.1. vai 4.2.7.2. punktā noteiktajām prasībām;
ja esošo konstrukciju minimālā spēja atbilst E papildinājuma prasībām, esošās konstrukcijas atbilst attiecīgajām savstarpējas izmantojamības prasībām;
ja esošas konstrukcijas spēja neatbilst E papildinājuma prasībām un tiek veikti darbi (piemēram, nostiprināšana), lai uzlabotu konstrukcijas spēju atbilstoši šīs SITS prasībām (turklāt konstrukcijas vietā neplāno būvēt jaunu konstrukciju), panāk konstrukcijas atbilstību E papildinājuma prasībām.
4. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes (Ziemeļīrijas) tīkliem 2. un 3. apakšpunktā EN līnijas kategoriju var aizstāt ar maršruta pieejamības (RA) numuru (ko piešķir saskaņā ar šajā nolūkā paziņotajiem valsts tehniskajiem noteikumiem), un atsauces uz E papildinājumu attiecīgi aizstāj ar atsaucēm uz F papildinājumu.
4.2.8. Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem
4.2.8.1.
Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem izlīdzinājumā ir noteiktas T papildinājuma [12.] rindā minētajā specifikācijā. Izolētie defekti nedrīkst pārsniegt viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības.
Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā, ja ātrums pārsniedz 300 km/h, ir atklāts punkts.
4.2.8.2.
Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī ir noteiktas T papildinājuma [12.] rindā minētajā specifikācijā. Izolētie defekti nedrīkst pārsniegt viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības.
Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī, ja ātrums pārsniedz 300 km/h, ir atklāts punkts.
4.2.8.3.
Sliežu ceļa nošķiebumam kā izolētam defektam tūlītējas rīcības robežvērtības ir no nulles līdz maksimālajai vērtībai. Sliežu ceļa nošķiebums ir noteikts T papildinājuma [13.] rindā minētajā specifikācijā.
Sliežu ceļa nošķiebuma robežvērtība ir mērījumu bāzes garuma funkcija, ko piemēro saskaņā ar T papildinājuma [12.] rindā minēto specifikāciju.
Infrastruktūras pārvaldītājs tehniskās apkopes plānā norāda bāzes garumu sliežu ceļa mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāzes garumā ietilpst vismaz viena no 2 m līdz 5 m gara bāze.
Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem, ja bāzes garums ir 10 m, sliežu ceļa nošķiebums nedrīkst pārsniegt:
16 mm pasažieru līnijām ar v > 120 km/h vai kravas līnijām ar v > 80 km/h;
20 mm pasažieru līnijām ar v ≤ 120 km/h vai kravas līnijām ar v ≤ 80 km/h.
Šīs iedaļas 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem infrastruktūras pārvaldītājs tehniskās apkopes plānā norāda bāzes garumu sliežu ceļa mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāzes garumā ietilpst vismaz viena 10 m gara bāze.
Šā punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem nošķiebuma robežvērtība ir mērījumu bāzes garuma funkcija, ko piemēro saskaņā ar T papildinājuma [12.] rindā minēto specifikāciju.
4.2.8.4.
Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 12. tabulā.
12. tabula
Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam
|
Ātrums (km/h) |
Izmēri (mm) |
|
|
|
Minimālais sliežu ceļa platums |
Maksimālais sliežu ceļa platums |
|
V ≤ 120 |
1 426 |
1 470 |
|
120 < V ≤ 160 |
1 427 |
1 470 |
|
160 < V ≤ 230 |
1 428 |
1 463 |
|
V > 230 |
1 430 |
1 463 |
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 13. tabulā.
13. tabula
Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem
|
Ātrums (km/h) |
Izmēri (mm) |
|
|
|
Minimālais sliežu ceļa platums |
Maksimālais sliežu ceļa platums |
|
V ≤ 140 |
1 512 |
1 548 |
|
V > 140 |
1 512 |
1 536 |
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir:
minimālais sliežu ceļa platums: 1 591 mm;
maksimālais sliežu ceļa platums: 1 635 mm.
4.2.8.5.
Maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 180 mm.
Maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 190 mm līnijām, kuras paredzētas pasažieru pārvadājumiem.
Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 150 mm.
Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 185 mm.
Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 200 mm.
4.2.8.6.
2. attēls
Punkta retrakcija stacionāros vienkāršos krusteņos
Pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 380 mm.
Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka pārmijas iedarbināšanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi;
vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 392 mm.
Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā.
Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 356 mm;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 380 mm;
uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;
uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;
pretsliedes maksimālais augstums: 70 mm.
Visas prasības, kas attiecas uz pārmijām un krustojumiem, ir piemērojamas arī citiem tehniskiem risinājumiem, kuros izmanto pārmiju sliedes, piemēram, daudzsliežu ceļa sānu modifikatoriem.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:
apvedceļa minimālā vērtība šaurākajā vietā starp atklātu pārmiju sliedi un rāmjsliedi ir 65 mm;
vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība ir 1 472 mm;
šo vērtību mēra 13 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā. Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē ir 1 435 mm;
uzmalu vadotnes minimālais platums ir 42 mm;
uzmalu vadotnes minimālais dziļums ir 40 mm;
pretsliedes maksimālais augstums ir 50 mm.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 546 mm.
Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka pārmijas iedarbināšanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi;
vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 556 mm.
Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā.
Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 520 mm;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 546 mm;
uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;
uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;
pretsliedes maksimālais augstums virs gaitas sliedes galviņas līmeņa: 25 mm.
4.2.9. Peroni
Šā punkta prasības piemēro tikai pasažieru peroniem, pie kuriem parastā ekspluatācijā paredzēts apstāties vilcieniem.
Šā punkta prasību izpildes nolūkā pieļaujams projektēt peronus atbilstīgi pašreizējām ekspluatācijas prasībām, ja ir paredzēts nodrošinājums pamatoti paredzamām ekspluatācijas prasībām nākotnē. Nosakot saskarnes ar vilcieniem, kam paredzēts apstāties pie perona, ņem vērā gan pašreizējās ekspluatācijas prasības, gan pamatoti paredzamās ekspluatācijas prasības vismaz desmit gadus pēc perona nodošanas ekspluatācijā.
4.2.9.1.
Perona lietderīgo garumu nosaka saskaņā ar 4.2.1. punktu.
4.2.9.2.
Perona nominālais augstums ir 550 mm vai 760 mm virs velšanās virsmas, ja rādiuss ir 300 m vai lielāks.
Ja rādiuss ir mazāks, perona nominālo augstumu var pielāgot atkarībā no perona nobīdes, lai mazinātu attālumu starp vilcienu un peronu.
Peroniem, pie kuriem parastas ekspluatācijas laikā ir paredzēts apstāties tikai tādiem pasažieru vilcieniem, kuri Komisijas Regulas (ES) Nr. 1302/2014 ( 6 ) (“SITS LOC&PAS”) pielikuma 1.1. punktā ir skaidri norādīti kā tādi, kas neietilpst tās darbības jomā, var piemērot atšķirīgus noteikumus attiecībā uz peronu nominālo augstumu.
Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem perona nominālais augstums ir 200 mm vai 550 mm virs velšanās virsmas. ►M2 Šīs vērtības ņem vērā ar pielaidi -10/+ 20 mm. ◄
Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem perona nominālais augstums ir 915 mm virs velšanās virsmas.
4.2.9.3.
Attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai, kas ir paralēla velšanās plaknei (bq), saskaņā ar T papildinājuma [3.] rindā minēto specifikāciju nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību (bqlim). Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz gabarītu G1.
Peronu būvē tuvu gabarītam ar maksimālo pielaidi 50 mm. Tāpēc bq vērtība ir šāda:
bqlim ≤ bq ≤ bqlim + 50 mm
Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem perona nobīde ir 1 560 mm.
4.2.9.4.
Jaunās līnijās sliežu ceļam blakus peroniem ieteicams būt taisnam, bet rādiuss nedrīkst būt mazāks par 300 m.
Esošam sliežu ceļam gar jauniem, atjaunotiem vai modernizētiem peroniem vērtības nav noteiktas.
4.2.10. Veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība
4.2.10.1. Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos
1. Jaunos tuneļos un apakšzemes konstrukcijās, kas ietilpst T papildinājuma [14.] rindā minētajā specifikācijā izklāstītajās kategorijās, ir jānodrošina, ka maksimālās spiediena pārmaiņas, kuras rodas, ja vilciens tunelī brauc ar maksimālo pieļaujamo ātrumu, nepārsniedz 10 kPa laikā, kamēr vilciens šķērso tuneli.
2. Šā punkta 1. apakšpunkta prasība ir jāizpilda visā SITS LOC&PAS atbilstīga vilciena ārpuses garumā.
3. Infrastruktūras apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā esošā tunelī vai apakšzemes konstrukcijā, kur ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu 200 km/h vai ātrāk, ir jānodrošina, ka maksimālās spiediena pārmaiņas, kuras rodas, ja vilciens tunelī brauc ar maksimālo pieļaujamo ātrumu, nepārsniedz 10 kPa laikā, kamēr vilciens šķērso tuneli. Novērtēšana jāveic saskaņā ar T papildinājuma [14.] rindā minēto specifikāciju vai 6.2.4.12. punkta 1. apakšpunktu, ja nav iespējams piemērot vienkāršotu atbilstības novērtēšanu.
4.2.10.2.
Līnija ir savstarpēji izmantojama no sānvēja viedokļa, ja ir garantēta tāda atsauces vilciena drošība, kas brauc pa šo līniju viskritiskākajos ekspluatācijas apstākļos.
Atbilstības pierādīšanas noteikumos ņem vērā atsauces vilcieniem raksturīgās vēja līknes, kuras noteiktas lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.
Ja ģeogrāfiskā stāvokļa vai citu līnijas īpatnību dēļ drošību var garantēt tikai, izmantojot riska mazināšanas pasākumus, infrastruktūras pārvaldītājs veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu drošību, piemēram:
Jāpierāda, ka pēc pasākumu veikšanas drošība ir garantēta.
4.2.10.3.
1. Aerodinamiskā mijiedarbība starp ritošo sastāvu un infrastruktūru var izraisīt balasta akmeņu pacelšanu un aizpūšanu no sliežu ceļa pamatnes vienlaidu sliežu ceļā, pārmijās un krustojumos (Balasta pacelšana). Šo risku mazina.
2. Prasības infrastruktūras apakšsistēmai, kuru mērķis ir mazināt balasta pacelšanas risku, attiecas tikai uz līnijām, pa kurām ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu, kas pārsniedz 250 km/h.
3. Šīs iedaļas 2. punkta prasības ir atklāts punkts.
4.2.11. Ekspluatācijas nodrošinājums
4.2.11.1.
Atrašanās vietas rādītājus izvieto gar sliežu ceļu, un nominālais attālums starp tiem nepārsniedz 1 000 m.
4.2.11.2.
Ja uz sliežu ceļa ir konstatēta brauciena nestabilitāte, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs kopīgā izmeklēšanā saskaņā ar 2. un 3. punktu noskaidro, kurā līnijas posmā tas ir noticis.
Piezīme: šāda kopīga izmeklēšana ir norādīta arī lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS 4.2.3.4.3.2. punktā.
Infrastruktūras pārvaldītājs izmēra sliežu ceļa platumu un sliedes galviņas profilus attiecīgajā vietā apmēram 10 m attālumā. 100 metros vidējo ekvivalento koniskumu aprēķina, modelējot ar riteņpāriem a)–d), kas minēti šīs SITS 4.2.4.5. punkta 4. apakšpunktā, lai kopīgās izmeklēšanas nolūkā pārbaudītu atbilstību ekvivalentā koniskuma robežvērtībai, kas sliežu ceļam noteikta 14. tabulā.
14. tabula
Ekvivalentā koniskuma robežvērtības ekspluatācijā, kuras noteiktas sliežu ceļam (kopīgās izmeklēšanas nolūkā)
|
Kustības ātruma diapazons (km/h) |
Vidējā ekvivalentā koniskuma maksimālā vērtība 100 metros |
|
v ≤ 60 |
novērtējums nav jāveic |
|
60 < v ≤ 120 |
0,40 |
|
120 < v ≤ 160 |
0,35 |
|
160 < v ≤ 230 |
0,30 |
|
v > 230 |
0,25 |
Ja 100 metros vidējais ekvivalentais koniskums atbilst 14. tabulā norādītajām robežvērtībām, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs veic kopīgu izmeklēšanu, lai noteiktu nestabilitātes cēloni.
4.2.12. Stacionāras vilcienu apkopes iekārtas
4.2.12.1.
Šajā 4.2.12. punktā noteikti vilcienu apkopei vajadzīgie tehniskās apkopes apakšsistēmas infrastruktūras elementi.
4.2.12.2.
Stacionāras tualešu iztukšošanas iekārtas atbilst uzkrājējtualešu sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.
4.2.12.3.
Ja izmanto mazgāšanas iekārtas, tām jāspēj no ārpuses tīrīt vienstāva un divstāvu vilcienus, kuru augstums ir:
no 500 līdz 3 500 mm vienstāva vilcieniem;
no 500 līdz 4 300 mm divstāvu vilcieniem.
Mazgāšanas iekārtas projektē tā, lai vilcieni caur tām varētu braukt ar jebkuru ātrumu 2–5 km/h diapazonā.
4.2.12.4.
Stacionāras ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas atbilst ūdensapgādes sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.
Dzeramā ūdens apgādes stacionārā iekārta tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 ( 7 ) prasībām.
Materiāli, ko izmanto ritošā sastāva apgādei ar dzeramo ūdeni (piemēram, cisterna, sūknis, cauruļvadi, ūdens krāns, blīvējuma materiāls un kvalitāte), atbilst prasībām, kas attiecas uz dzeramo ūdeni.
4.2.12.5.
Degvielas uzpildes iekārtas atbilst degvielas uzpildes sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.
4.2.12.6.
Ārējai energoapgādei attiecīgos gadījumos izmanto vienu vai vairākas energoapgādes sistēmas, kuras norādītas Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.
4.3. Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas
Turpmākajos punktos norādītas infrastruktūras apakšsistēmas saskarnes ar citām apakšsistēmām, raugoties no tehniskās savietojamības viedokļa.
4.3.1. Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu
15. tabula
Saskarnes ar apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”
|
Saskarne |
►M2 Atsauce uz SITS INF ◄ |
►M2 Atsauce uz SITS LOC&PAS ◄ |
|
Sliežu ceļa platums |
4.2.4.1. Nominālais sliežu ceļa platums 4.2.5.1. Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija 4.2.8.6. Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem |
4.2.3.5.2.1. Riteņpāru mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi 4.2.3.5.2.3. Riteņpāri ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem |
|
Gabarīts |
4.2.3.1. Būvju tuvinājuma gabarīts 4.2.3.2. Attālums starp sliežu ceļu asīm 4.2.3.5. Vertikālas līknes minimālais rādiuss 4.2.9.3. Perona nobīde |
4.2.3.1. Gabarītu noteikšana |
|
Ass slodze un attālums starp asīm |
4.2.6.1. Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm 4.2.6.3. Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm 4.2.7.1. Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm 4.2.7.2. Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām 4.2.7.4. Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm |
4.2.2.10. Slodzes režīmi un masas raksturojumi 4.2.3.2.1. Ass slodzes parametri |
|
Braukšanas raksturlielumi |
4.2.6.1. Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm 4.2.6.3. Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm 4.2.7.1.4. Sānsvārstību spēki |
4.2.3.4.2.1. Drošas braukšanas robežvērtības 4.2.3.4.2.2. Sliežu ceļa noslogojuma robežvērtības |
|
Braukšanas stabilitāte |
4.2.4.4. Ekvivalentais koniskums 4.2.4.6. Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils 4.2.11.2. Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā |
4.2.3.4.3. Ekvivalentais koniskums 4.2.3.5.2.2. Riteņu mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi |
|
Garenvirziena slodžu ietekme |
4.2.6.2. Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm 4.2.7.1.5. Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) ietekme |
4.2.4.5. Bremzēšanas veiktspēja |
|
Minimālais horizontālas līknes rādiuss |
4.2.3.4. Horizontālas līknes minimālais rādiuss |
4.2.3.6. Līkuma minimālais rādiuss A pielikums, A.1. Buferi |
|
Gaitas dinamiskie parametri |
4.2.4.3. Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts |
4.2.3.4.2. Gaitas dinamiskie parametri |
|
Maksimālais ātruma samazinājums |
4.2.6.2. Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm 4.2.7.1.5. Vilces un bremzēšanas ietekme |
4.2.4.5. Bremzēšanas veiktspēja |
|
Aerodinamiskā ietekme |
4.2.3.2. Attālums starp sliežu ceļu asīm 4.2.7.3. Pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība 4.2.10.1. Maksimālās spiediena svārstības tuneļos 4.2.10.3. Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu |
4.2.6.2.1. Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība uz pasažieriem, kas atrodas uz perona, un uz strādniekiem, kuri atrodas uz sliežu ceļa nomales 4.2.6.2.2. Vilciena galvas radītais spiediena vilnis 4.2.6.2.3. Maksimālās spiediena svārstības tuneļos 4.2.6.2.5. Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu |
|
Sānvējš |
4.2.10.2. Sānvēja ietekme |
4.2.6.2.4. Sānvējš |
|
Vilcienu apkopes iekārtas |
4.2.12.2. Tualešu iztukšošana 4.2.12.3. Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas 4.2.12.4. Ūdens krājumu atjaunošana 4.2.12.5. Degvielas uzpilde 4.2.12.6. Ārējā energoapgāde |
4.2.11.3. Tualešu iztukšošanas sistēma |
16. tabula
Saskarnes ar apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”
|
Saskarne |
►M2 Atsauce uz SITS INF ◄ |
►M2 Atsauce uz SITS WAG ◄ |
|
Sliežu ceļa platums |
4.2.4.1. Nominālais sliežu ceļa platums 4.2.4.6. Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils 4.2.5.1. Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija 4.2.8.6. Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem |
4.2.3.6.2. Riteņpāru raksturlielumi 4.2.3.6.3. Riteņu raksturlielumi |
|
Gabarīts |
4.2.3.1. Būvju tuvinājuma gabarīts 4.2.3.2. Attālums starp sliežu ceļu asīm 4.2.3.5. Vertikālas līknes minimālais rādiuss 4.2.9.3. Perona nobīde |
4.2.3.1. Gabarītu noteikšana |
|
Ass slodze un attālums starp asīm |
4.2.6.1. Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm 4.2.6.3. Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm 4.2.7.1. Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm 4.2.7.2. Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām 4.2.7.4. Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm |
4.2.3.2. Savietojamība ar līniju nestspēju |
|
Gaitas dinamiskie parametri |
4.2.8. Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem |
4.2.3.5.2. Gaitas dinamiskie parametri |
|
Garenvirziena slodžu ietekme |
4.2.6.2. Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm 4.2.7.1.5. Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) ietekme |
4.2.4.3.2. Bremzēšanas efektivitāte |
|
Minimālais līknes rādiuss |
4.2.3.4. Horizontālas līknes minimālais rādiuss |
4.2.2.1. Mehāniska saskarne |
|
Vertikāla līkne |
4.2.3.5. Vertikālas līknes minimālais rādiuss |
4.2.3.1. Gabarītu noteikšana |
4.3.2. Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu
17. tabula
Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu
|
Saskarne |
►M2 Atsauce uz SITS INF ◄ |
►M2 Atsauce uz SITS ENE ◄ |
|
Gabarīts |
4.2.3.1. Būvju tuvinājuma gabarīts |
4.2.10. Pantogrāfa gabarīts |
4.3.3. Saskarnes ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu
18. tabula
Saskarnes ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu
|
Saskarne |
►M2 Atsauce uz SITS INF ◄ |
►M2 Atsauce uz SITS CCS ◄ |
|
Vadības un signalizācijas iekārtām noteiktais būvju tuvinājuma gabarīts. Vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība. |
4.2.3.1. Būvju tuvinājuma gabarīts |
4.2.5.2. Eurobalise sakari (telpa uzstādīšanai) 4.2.5.3. Euroloop sakari (telpa uzstādīšanai) 4.2.10. Vilcienu detektēšanas sistēmas (telpa uzstādīšanai) 4.2.15. Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektu redzamība |
4.3.4. Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu
19. tabula
Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu
|
Saskarne |
►M2 Atsauce uz SITS INF ◄ |
►M2 Atsauce uz SITS OPE ◄ |
|
Braukšanas stabilitāte |
4.2.11.2. Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā |
4.2.3.4.4. Ekspluatācijas kvalitāte |
|
Induktīvo bremžu izmantošana |
4.2.6.2. Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm |
4.2.2.6.2. Bremzēšanas veiktspēja |
|
Sānvējš |
4.2.10.2. Sānvēja ietekme |
4.2.3.6.3. Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā |
|
Ekspluatācijas noteikumi |
4.4. Ekspluatācijas noteikumi |
4.2.1.2.2.2. Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi 4.2.3.6. Traucēts ekspluatācijas režīms |
|
Personāla kompetence |
4.6. Profesionālā kompetence |
4.2.1.1. Vispārīgas prasības |
4.4. Ekspluatācijas noteikumi
Ekspluatācijas noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā. Šajos noteikumos ņem vērā ar ekspluatāciju saistītos dokumentus, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts ►M1 Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā un noteikts tās IV pielikumā (2.4. punkts) ◄ .
Dažkārt, veicot plānotus darbus, uz laiku var būt jāaptur infrastruktūras apakšsistēmas specifikāciju darbība un to savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri definēti šīs SITS 4. un 5. iedaļā.
4.5. Tehniskās apkopes noteikumi
Tehniskās apkopes noteikumus izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.
Tehniskās apkopes dokumentāciju sagatavo pirms līnijas nodošanas ekspluatācijā kā daļu no tehniskās dokumentācijas, ko pievieno verifikācijas deklarācijai.
Tehniskās apkopes plānu apakšsistēmai sagatavo, lai nodrošinātu šajā SITS noteikto prasību ievērošanu apakšsistēmas darbmūža laikā.
4.5.1. Tehniskās apkopes dokumentācija
Tehniskās apkopes dokumentācijā ietver vismaz šādu informāciju:
tūlītējas rīcības robežvērtību kopumu;
pasākumus (piemēram, ātruma ierobežojumus, remontdarbu ilgumu), kuri jāveic, ja nav nodrošināta atbilstība noteiktajām robežvērtībām,
saistībā ar sliežu ceļu ģeometrijas kvalitāti un izolētu defektu robežvērtībām.
4.5.2. Tehniskās apkopes plāns
Infrastruktūras pārvaldītājam ir tehniskās apkopes plāns, kas aptver 4.5.1. punktā minētos aspektus un vismaz šādus aspektus:
iejaukšanās un trauksmes robežvērtību kopumu;
ziņas par darba metodēm, personāla profesionālo kompetenci un izmantojamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;
noteikumus, kuri jāpiemēro to personu aizsardzībai, kuras strādā uz sliežu ceļa vai tā tuvumā;
līdzekļus, ko izmanto, lai pārbaudītu ekspluatācijas robežvērtību ievērošanu;
pasākumus, kuri jāveic attiecībā uz ātrumu, kas pārsniedz 250 km/h, lai mazinātu balasta pacelšanas risku.
4.6. Profesionālā kvalifikācija
Personāla profesionālā kvalifikācija, kas vajadzīga infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, nav noteikta šajā SITS, tomēr tā ir izklāstīta infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.
4.7. Veselības aizsardzības un drošības nosacījumi
Personāla veselības aizsardzības un drošības nosacījumi, kuri jāievēro infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijā un tehniskajā apkopē, atbilst attiecīgajiem Eiropas un valsts tiesību aktiem.
Šis aspekts ir aptverts procedūrās, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.
5. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI
5.1. Savstarpējas izmantojamības komponentu izvēles pamats
Šīs SITS 5.3. punkta prasību pamatā ir tradicionālas konstrukcijas balastēts sliežu ceļš ar Viņjoles (ar plakanu apakšu) sliedēm uz betona vai koka gulšņiem un stiprinājumiem, kuri nodrošina izturību pret garenslīdi, balstoties pret sliežu pamatni.
Komponentus un komponentu grupas, ko izmanto citu konstrukciju sliežu ceļu būvniecībā, neuzskata par savstarpējas izmantojamības komponentiem.
5.2. Komponentu saraksts
Šajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā par “savstarpējas izmantojamības komponentiem” uzskata tikai šādus atsevišķus sliežu ceļa komponentus vai komponentu grupas:
sliedes (5.3.1.);
sliežu piestiprināšanas sistēmas (5.3.2.);
sliežu ceļa gulšņus (5.3.3.).
Turpmākajos punktos aprakstītas katram no šiem komponentiem piemērojamās specifikācijas.
Sliedes, stiprinājumus un gulšņus, ko izmanto īpašiem nolūkiem īsos sliežu ceļa posmos, piemēram, pārmijās un krustojumos, paplašinātājos, pārejas plātnēs un īpašās konstrukcijās, neuzskata par savstarpējas izmantojamības komponentiem.
5.3. Komponentu veiktspēja un specifikācijas
5.3.1. Sliedes
Savstarpējas izmantojamības komponenta “sliedes” specifikācijas attiecas uz šādiem parametriem:
sliedes galviņas profils;
sliežu tērauds.
5.3.1.1.
Sliedes galviņas profils atbilst 4.2.4.6. punkta “Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils” prasībām.
5.3.1.2.
Sliežu tērauds ir būtisks attiecībā uz 4.2.6. punkta “Sliežu ceļa izturība pret slodzēm” prasībām.
Sliežu tērauds atbilst šādām prasībām:
sliedes cietība ir vismaz 200 HBW;
stiepes stiprība ir vismaz 680 MPa;
ciklu minimālais skaits noguruma testēšanā bez kļūdas ir vismaz 5 × 106.
5.3.2. Sliežu piestiprināšanas sistēmas
Sliežu piestiprināšanas sistēma ir būtiska attiecībā uz šādām prasībām: 4.2.6.1. punkts “Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm”, 4.2.6.2. punkts “Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm” un 4.2.6.3. punkts “Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm”.
Sliežu piestiprināšanas sistēma laboratorijas testēšanas apstākļos atbilst šādām prasībām:
garenspēks, kura ietekmē sliede sāk slīdēt (t. i., neelastīgi kustēties) caur viensliedes stiprinājumiem, ir vismaz 7 kN, un, ja ātrums pārsniedz 250 km/h, garenspēks ir vismaz 9 kN;
sliežu stiprinājumu izturība pret tipiskas slodzes 3 000 000 ciklu iedarbību asā līkumā ir tāda, ka sliežu piestiprināšanas sistēmas veiktspējas izmaiņas nepārsniedz:
Tipiskā slodze atbilst:
5.3.3. Sliežu ceļa gulšņi
Sliežu ceļa gulšņu konstrukcija ir tāda, lai, izmantojot tos kopā ar konkrētām sliedēm un sliežu piestiprināšanas sistēmu, to īpašības atbilstu šādu punktu prasībām: 4.2.4.1. punkts “Nominālais sliežu ceļa platums”, 4.2.4.7. punkts “Sliežu ieslīpums” un 4.2.6. punkts “Sliežu ceļa izturība pret slodzēm”.
Sistēmā, kurā nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435 mm, projektētais sliežu ceļa platums sliežu ceļa gulšņiem taisnās līnijās un horizontālās līknēs ar rādiusu, kas pārsniedz 300 m, ir 1 437 mm.
6. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMU EK VERIFICĒŠANA
Atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļi ir noteikti šīs regulas 8. pantā.
6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti
6.1.1. Atbilstības novērtēšanas procedūras
Šīs SITS 5. iedaļā noteikto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas procedūrā piemēro attiecīgus moduļus.
Atbilstības novērtēšanas procedūras neattiecas uz izmantošanai derīgiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuri ir piemēroti atkārtotai izmantošanai.
6.1.2. Moduļu piemērošana
Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izmanto šādus moduļus:
CA “Iekšējā ražošanas kontrole”;
CB “EK tipa pārbaude”;
CC “Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli”;
CD “Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmu ražošanas procesā”;
CF “Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu”;
CH “Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu”.
Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izvēlas 20. tabulā norādītos moduļus.
20. tabula
Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas moduļi
|
Procedūras |
Sliedes |
Sliežu piestiprināšanas sistēma |
Sliežu ceļa gulšņi |
|
Ražojumiem, kuri laisti ES tirgū pirms attiecīgo SITS stāšanās spēkā |
CA vai CH |
CA vai CH |
|
|
Ražojumiem, kuri laisti ES tirgū pēc attiecīgo SITS stāšanās spēkā |
CB + CC vai CB + CD, vai CB + CF, vai CH |
||
Uzskata, ka ražojumu, kuri laisti tirgū pirms attiecīgo SITS publicēšanas, tips ir apstiprināts, tāpēc EK tipa pārbaude (CB modulis) nav jāveic, ja ražotājs pierāda, ka salīdzināmos apstākļos veiktai savstarpējās izmantojamības komponentu iepriekšējo lietojumu testēšanai un verificēšanai ir bijuši pozitīvi rezultāti un tā atbilst šīs SITS prasībām. Šādā gadījumā šie novērtējumi paliek spēkā arī attiecībā uz jauno lietojumu. Ja nav iespējams pierādīt, ka risinājums iepriekš ir pozitīvi novērtēts, piemēro procedūru, kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuri laisti ES tirgū pēc šīs SITS publicēšanas.
Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana aptver šīs SITS A papildinājuma 36. tabulā norādītos posmus un raksturlielumus.
6.1.3. Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvi risinājumi
Ja savstarpējas izmantojamības komponentam piedāvā inovatīvu risinājumu, piemēro 10. pantā aprakstīto procedūru.
6.1.4. Savstarpējas izmantojamības komponentu EK atbilstības deklarācija
6.1.4.1.
1. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 10. panta 3. punktu gadījumā, ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas citi Savienības tiesību akti, kas skar citus jautājumus, “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijā norāda, ka šie savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī minēto citu tiesību aktu prasībām.
2. Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/250 ( 8 ) I pielikumu “EK” deklarācijā par atbilstību vai piemērotību lietošanai iekļauj izmantošanas nosacījumu un ierobežojumu sarakstu.
6.1.4.2.
Paziņojums ar informāciju par izmantošanas nosacījumiem nav jāsniedz.
6.1.4.3.
EK atbilstības deklarācijai pievieno paziņojumu, kurā norāda:
sliežu, sliežu ieslīpuma, zemsliežu pamata un gulšņu tipa kombināciju, ar kuru drīkst izmantot sliežu piestiprināšanas sistēmu;
maksimālo ass slodzi, kādai sliežu piestiprināšanas sistēma ir paredzēta.
6.1.4.4.
EK atbilstības deklarācijai pievieno paziņojumu, kurā norāda:
sliežu, sliežu ieslīpuma un sliežu piestiprināšanas sistēmas tipa kombināciju, ar kuru drīkst izmantot gulšņus;
nominālo un projektēto sliežu ceļa platumu;
tā ass slodzes un vilcienu kustības ātruma kombinācijas, kam sliežu ceļa gulšņi ir paredzēti.
6.1.5. Konkrētas savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras
6.1.5.1.
Sliežu tēraudu novērtē atbilstīgi šādām prasībām:
sliedes cietību testē attiecībā uz ritošā sastāva stāvokli saskaņā ar T papildinājuma [7.] rindā minēto specifikāciju;
stiepes izturību testē saskaņā ar T papildinājuma [7.] rindā minēto specifikāciju;
nogurumu testē saskaņā ar T papildinājuma [7.] rindā minēto specifikāciju.
6.1.5.2.
(neizmanto)
Attiecībā uz pārstatāma platuma sliežu ceļa gulšņiem (polyvalent gauge track sleepers) un dažāda platuma sliežu ceļiem piemērotiem gulšņiem (multiple gauge track sleepers) ir atļauts nenovērtēt projektētā sliežu ceļa platumu, ja nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435 mm.
6.2. Infrastruktūras apakšsistēma
6.2.1. Vispārīgi noteikumi
Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma paziņotā iestāde veic infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanu saskaņā ar ►M1 Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantu ◄ un saskaņā ar attiecīgo moduļu noteikumiem.
Ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka infrastruktūras apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļu testēšana vai novērtēšana ir bijusi tāda pati, kā testēšana vai novērtēšana, kas devusi pozitīvus rezultātus attiecībā uz projekta iepriekšējiem lietojumiem, paziņotā iestāde šīs testēšanas un novērtēšanas rezultātus ņem vērā EK verificēšanas procesā.
Infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšana aptver šīs SITS B papildinājuma 37. tabulā norādītos posmus un raksturlielumus.
Apakšsistēmas EK verificēšana neattiecas uz veiktspējas parametriem, kuri minēti šīs SITS 4.2.1. punktā.
Konkrētu infrastruktūras apakšsistēmas pamatparametru īpašas novērtēšanas procedūras ir noteiktas 6.2.4. punktā.
Pieteikuma iesniedzējs sagatavo infrastruktūras apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantu.
6.2.2. Moduļu piemērošana
Infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanas procedūrai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:
SG moduli: EK verificēšana, pamatojoties uz vienības verificēšanu, vai
SH1 moduli: EK verificēšana, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un projekta pārbaudi.
6.2.2.1.
Ja EK verificēšanu visefektīvāk var veikt, izmantojot informāciju, ko savācis infrastruktūras pārvaldītājs, līgumslēdzējs subjekts vai galvenie iesaistītie darbuzņēmēji (piemēram, ar sliežu ceļa mērīšanas ritekli vai citām mērierīcēm iegūtus datus), paziņotā iestāde atbilstības novērtēšanā ņem vērā šo informāciju.
6.2.2.2.
SH1 moduli var izvēlēties tikai tad, ja darbībām, kuras attiecas uz piedāvāto verificējamo apakšsistēmu (projektēšanai, ražošanai, montāžai, uzstādīšanai), piemēro projektēšanas, ražošanas, galaražojumu pārbaudes un testēšanas kvalitātes vadības sistēmu, ko apstiprinājusi un apsekojusi paziņotā iestāde.
6.2.3. Inovatīvi risinājumi
Ja infrastruktūras apakšsistēmai piedāvā inovatīvu risinājumu, piemēro 10. pantā aprakstīto procedūru.
6.2.4. Īpašas infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšanas procedūras
6.2.4.1.
Būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz T papildinājuma [3.] rindā minēto specifikāciju.
Raksturīgie šķērsgriezumi ir šādi:
sliežu ceļa posms bez ārējās sliedes paaugstinājuma;
sliežu ceļa posms ar maksimālo ārējās sliedes paaugstinājumu;
sliežu ceļa posms ar inženiertehnisku konstrukciju pār līniju;
jebkura cita vieta, kur projektētā iekārtas gabarīta robeža ir pietuvināta par mazāk nekā 100 mm vai iekārtas nominālais gabarīts vai vienotais gabarīts ir pietuvināts par mazāk nekā 50 mm.
Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā gabarītus verificē vietās, kur projektētā iekārtas gabarīta robeža ir pietuvināta par mazāk nekā 100 mm vai iekārtas nominālais gabarīts vai vienotais gabarīts ir pietuvināts par mazāk nekā 50 mm.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot vienoto būvju tuvinājuma gabarītu “S”, kā noteikts šīs SITS H papildinājumā.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot būvju tuvinājuma gabarītu “IRL 1”, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.
6.2.4.2.
Projekta pārbaudē attālumu starp sliežu ceļu asīm novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz T papildinājuma [3.] rindā minēto specifikāciju. Nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm pārbauda līnijas plānojumā, kur attālumi ir norādīti paralēli horizontālajai plaknei. Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm pārbauda attiecībā pret rādiusu un attiecīgo ārējās sliedes paaugstinājumu.
Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumu starp sliežu ceļu asīm verificē kritiskajās vietās, kur uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība starp sliežu ceļu asīm, kas noteikta saskaņā ar T papildinājuma [3.] rindā minēto specifikāciju, ir mazāka nekā 50 mm
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē novērtē attālumu starp sliežu ceļu asīm, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus. Nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm pārbauda pie līnijas plānojuma, kur attālumi ir norādīti paralēli horizontālajai plaknei. Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm pārbauda attiecībā pret rādiusu un attiecīgo ārējās sliedes paaugstinājumu.
Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumu starp sliežu ceļu asīm verificē kritiskajās vietās, kur uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība starp sliežu ceļu asīm ir pietuvināta par mazāk nekā 50 mm.
6.2.4.3.
Nominālā sliežu ceļa platuma novērtēšanu projekta pārbaudē veic, pārbaudot pieteikuma iesniedzēja pašdeklarāciju.
Nominālā sliežu ceļa platuma novērtēšanu montāžas laikā pirms nodošanas ekspluatācijā veic, pārbaudot savstarpējas izmantojamības komponenta gulšņa sertifikātu. Nesertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nominālo sliežu ceļa platumu novērtē, pārbaudot pieteikuma iesniedzēja pašdeklarāciju.
6.2.4.4.
Projekta pārbaudē izliekumu, ārējās sliedes paaugstinājumu, ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu un ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauju maiņu novērtē atbilstīgi vietējam projektētajam ātrumam.
Pārmiju un krustojumu plānojuma novērtējums nav jāveic.
Lai montāžas laikā pirms nodošanas ekspluatācijā pārskatītu minimālo horizontālo līkni, novērtē pieteikuma iesniedzēja vai infrastruktūras pārvaldītāja iesniegtās mērījumu vērtības. Ņem vērā infrastruktūras pārvaldītāja noteiktos darbu pieņemšanas noteikumus.
6.2.4.5.
Saskaņā ar 4.2.4.3. punkta 2. apakšpunktu “vilcienus, kuri īpaši projektēti braukšanai ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu (piemēram, motorvagonus ar zemākām ass slodzēm; ritekļus ar speciālu iekārtu, lai izbrauktu līkumus), var ekspluatēt ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu, ja pierādīts, ka tas neietekmē drošību”. Minētā pierādīšana neietilpst šīs SITS darbības jomā, un tāpēc paziņotā iestāde neveic infrastruktūras apakšsistēmas verificēšanu. Pierādīšanu veic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar infrastruktūras pārvaldītāju.
6.2.4.6. Ekvivalentā koniskuma projektēto vērtību novērtēšana
Ekvivalentā koniskuma projektētās vērtības novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz T papildinājuma [5.] rindā minēto specifikāciju.
6.2.4.7.
Jaunu sliežu projektēto profilu pārbauda atbilstīgi 4.2.4.6. punktam.
Uz izmantošanai derīgām sliedēm, kas izmantotas atkārtoti, neattiecas prasības, kuras 4.2.4.6. punktā ir noteiktas attiecībā uz sliedes galviņas profilu.
6.2.4.8.
Pārmiju un krustojumu novērtēšanu saistībā ar 4.2.5.1., 4.2.5.2. un 4.2.5.3. punktu veic, pārbaudot, vai ir infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta pašdeklarācija.
6.2.4.9.
Jaunu konstrukciju novērtēšanu veic, pārbaudot, vai projektēšanā izmantotās satiksmes slodzes un sliežu ceļa nošķiebuma robežvērtības atbilst 4.2.7.1. un 4.2.7.3. punkta obligātajām prasībām. Paziņotajai iestādei nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini. Pārbaudot projektā izmantoto koeficienta α vērtību saskaņā ar 4.2.7.1. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta α vērtība atbilst 11. tabulas prasībām.
Jaunu zemes klātņu noslogojuma un grunts spiediena ietekmi novērtē, pārbaudot projektēšanā izmantotās vertikālās slodzes atbilstīgi 4.2.7.2. punktā definētajām prasībām. Pārbaudot projektā izmantoto koeficienta α vērtību saskaņā ar 4.2.7.2. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta α vērtība atbilst 11. tabulas prasībām. Paziņotajai iestādei nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini.
6.2.4.10. Esošu konstrukciju novērtēšanas procedūra
1. Esošu konstrukciju novērtēšanu attiecībā pret 4.2.7.4. punkta 3. apakšpunkta b) un c) punkta prasībām veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:
pārbaude par to, vai EN līniju kategoriju vērtības apvienojumā ar pieļaujamo ātrumu, kurš publicēts vai kuru ir paredzēts publicēt līnijām, kurās atrodas attiecīgās konstrukcijas, atbilst E papildinājuma prasībām;
pārbaude par to, vai EN līniju kategoriju vērtības apvienojumā ar pieļaujamo ātrumu, kas noteikts tiltiem vai projektam, vai ar alternatīvajām prasībām, kas noteiktas LM71, kā arī P1 un P2 noteiktajām koeficienta alfa (α) vērtībām atbilst E papildinājuma prasībām;
pārbaude par to, vai satiksmes slodzes, kuras noteiktas konstrukcijām vai projektam, atbilst 4.2.7.1.1., 4.2.7.1.2. un 4.2.7.2. punktā noteiktajām minimālajām prasībām. Pārbaudot koeficienta alfa (α) vērtību saskaņā ar 4.2.7.1.1. un 4.2.7.2. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta alfa (α) vērtība atbilst 11. tabulā norādītajai koeficienta alfa (α) vērtībai;
ja prasība esošam tiltam ir norādīta, atsaucoties uz projektēto slodzes modeli HSLM E papildinājumā, esošo tiltu novērtē, izmantojot jebkuru no šādām metodēm:
ja prasība esošam tiltam ir noteikta, atsaucoties uz alternatīvām dinamiskā noslogojuma prasībām (E papildinājuma 8. piezīme), esošo tiltu novērtē, pārbaudot šo alternatīvo noslogojuma prasību dinamiskās vērtēšanas specifikācijas atbilstību E papildinājuma 8. piezīmes prasībām.
2. Nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini.
3. Esošu konstrukciju novērtēšanā attiecīgi piemēro 4.2.7.4. punkta 4. apakšpunktu.
6.2.4.11.
Projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz T papildinājuma [3.] rindā minēto specifikāciju.
Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumus verificē. Nobīdi pārbauda perona galos un ik pēc 30 m uz taisna sliežu ceļa un ik pēc 10 m sliežu ceļa līkumos.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē atbilstīgi 4.2.9.3. punkta prasībām. 2. punktu piemēro atbilstīgi.
Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē atbilstīgi 4.2.9.3. punkta 4. apakšpunkta prasībām. 2. punktu piemēro atbilstīgi.
6.2.4.12. Maksimālo spiediena pārmaiņu tuneļos novērtēšana
1. Maksimālās spiediena pārmaiņas tunelī (10 kPa kritēriju) novērtē saskaņā ar T papildinājuma [14.] rindā minēto specifikāciju, ņemot vērā vilcienus, kuri atbilst SITS LOC&PAS un kuri konkrētajā novērtējamajā tunelī var braukt ar līnijas maksimālo ātrumu.
2. Ievades parametri, kas izmantojami novērtējumā, ir tādi, lai ievērotu SITS LOC&PAS norādītā vilcienu radītā atsauces spiediena viļņa raksturlielumus.
3. Atsauces šķērsgriezumu laukumi ir noteikti T papildinājuma [14.] rindā minētajā specifikācijā
6.2.4.13.
Drošības pierādīšana neietilpst šīs SITS darbības jomā, un tāpēc paziņotā iestāde neveic verificēšanu. Pierādīšanu veic infrastruktūras pārvaldītājs, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.
6.2.4.14.
Vilcienu stacionāro apkopes iekārtu novērtēšana ir attiecīgās dalībvalsts pienākums.
6.2.4.15.
4.2.6.2.2. punkta 2. apakšpunktā noteikto prasību novērtējums nav vajadzīgs.
6.2.5. Tehniskie risinājumi, kuri projektēšanas posmā rada pieņēmumu par atbilstību
Pieņēmumu par atbilstību projektēšanas posmā attiecībā uz tehniskiem risinājumiem var novērtēt pirms tam vai neatkarīgi no konkrēta projekta.
6.2.5.1.
Sliežu ceļa atbilstību 4.2.6. punkta prasībām var pierādīt ar atsauci uz esošu sliežu ceļa projektu, kas atbilst ekspluatācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz attiecīgo apakšsistēmu.
Sliežu ceļa projektu nosaka tehniskie raksturlielumi, kas noteikti šīs SITS C.1. papildinājumā, un tā ekspluatācijas nosacījumi, kuri noteikti šīs SITS D.1. papildinājumā.
Sliežu ceļa projektu uzskata par esošu, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
sliežu ceļa projekts parastas ekspluatācijas apstākļos darbojas vismaz vienu gadu, un
sliežu ceļu kopējā kravnesība bija vismaz 20 miljoni bruto tonnu parastas ekspluatācijas periodā.
Esoša sliežu ceļa projekta ekspluatācijas nosacījumi attiecas uz nosacījumiem, kuri piemēroti parastas ekspluatācijas apstākļos.
Novērtēšanu, lai apstiprinātu esošu sliežu ceļa projektu, veic, pārbaudot, vai ir noteikti šīs SITS C.1. papildinājumā minētie tehniskie raksturlielumi un šīs SITS D.1. papildinājumā minētie ekspluatācijas nosacījumi un vai ir pieejama atsauce uz sliežu ceļa projekta iepriekšēju izmantošanu.
Ja projektā tiek izmantots iepriekš novērtēts esoša sliežu ceļa projekts, paziņotā iestāde novērtē tikai to, vai ir ievēroti ekspluatācijas nosacījumi.
Jauniem sliežu ceļa projektiem, kuru pamatā ir esoši sliežu ceļa projekti, jaunu novērtēšanu var veikt, verificējot atšķirības un novērtējot to ietekmi uz sliežu ceļa izturību. Šo novērtēšanu var atbalstīt, piemēram, datorsimulācija, laboratorijas testēšana vai testēšana uz vietas.
Sliežu ceļa projekts ir uzskatāms par jaunu, ja ir mainīts vismaz viens no šīs SITS C papildinājumā minētajiem tehniskajiem raksturlielumiem vai viens no šīs SITS D papildinājumā minētajiem ekspluatācijas nosacījumiem.
6.2.5.2.
Šīs SITS 6.2.5.1. punkta noteikumus piemēro, lai novērtētu sliežu ceļa izturību pārmijās un krustojumos. C.2. papildinājumā ir noteikti pārmiju un krustojumu projektu tehniskie raksturlielumi, un D.2. papildinājumā ir noteikti pārmiju un krustojumu projektu ekspluatācijas nosacījumi.
Pārmiju un krustojumu projektētās ģeometrijas novērtēšanu veic atbilstīgi šīs SITS 6.2.4.8. punktam.
Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālo nevadāmo garumu novērtē atbilstīgi šīs SITS 6.2.4.8. punktam.
|
6.3. |
(neizmanto) |
|
6.4. |
Tehniskās apkopes dokumentācijas novērtēšana
1. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 ( 9 ) 15. panta 4. punktu pieteikuma iesniedzējs atbild par tādas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kurā iekļauta tehniskajai apkopei nepieciešamā dokumentācija. 2. Paziņotā iestāde pārbauda tikai to, vai ir iesniegta tehniskajai apkopei nepieciešamā dokumentācija, kas noteikta 4.5.1. punktā. Paziņotajai iestādei nav jāpārbauda informācija, ko satur iesniegtā dokumentācija. |
|
6.5. |
Apakšsistēmas, kurās ietilpst savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav EK deklarācijas
6.5.1. Nosacījumi
1.
►M2 Līdz šīs SITS 5. nodaļā norādīto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksta pārskatīšanai paziņotā iestāde apakšsistēmai var izdot EK verifikācijas sertifikātu arī tad, ja dažiem apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja ir ievēroti šādi kritēriji: ◄
a)
paziņotā iestāde ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību šīs SITS 4. iedaļas prasībām, kā arī saistībā ar 6.2.–7. iedaļu (izņemot 7.7. punktu “Īpaši gadījumi”). Turklāt uz SIK neattiecas atbilstība 5. un 6.1. iedaļai; un
b)
savstarpējas izmantojamības komponenti, kam nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai, ir izmantoti apakšsistēmā, kura pirms šīs SITS stāšanās spēkā jau ir apstiprināta un nodota ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī.
2.
Šādi novērtētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nesagatavo EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai. 6.5.2. Dokumentācija
1.
Apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā iestāde apakšsistēmas verificēšanas procesā ir novērtējusi.
2.
Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:
a)
kuri savstarpējas izmantojamības komponenti novērtēti kā apakšsistēmas daļa;
b)
apstiprinājumu, ka apakšsistēmā ir savstarpējas izmantojamības komponenti, kas ir identiski komponentiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa;
c)
attiecībā uz šiem savstarpējas izmantojamības komponentiem norāda iemeslu(-us), kura(-u) dēļ ražotājs pirms to iekļaušanas apakšsistēmā nav sniedzis EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, ietverot saskaņā ar ►M1 Direktīvas (ES) 2016/797 14. pantu ◄ paziņoto valsts noteikumu piemērošanu. 6.5.3. Saskaņā ar 6.5.1. punktu sertificēto apakšsistēmu tehniskā apkope
1.
Pārejas periodā, pēc pārejas perioda beigām un līdz attiecīgās apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas pabeigšanai (ņemot vērā dalībvalsts lēmumu par SITS piemērošanu) savstarpējās izmantojamības komponentus, kam nav EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai un kas ir viena tipa komponenti, var atļaut izmantot ar apakšsistēmas tehnisko apkopi saistītai nomaiņai (rezerves daļām) par tehnisko apkopi atbildīgās iestādes atbildībā.
2.
Par tehnisko apkopi atbildīgajai iestādei katrā ziņā jāgādā, lai komponenti, ko izmanto ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai, būtu piemēroti attiecīgajiem lietojumiem, lai tos izmantotu to lietošanas jomā, lai tie ļautu panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vienlaikus atbilstu pamatprasībām. Šādiem komponentiem jābūt izsekojamiem un sertificētiem saskaņā ar dzelzceļa nozarē vispāratzītiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai prakses kodeksiem. |
|
6.6. |
Apakšsistēma, kurā ietilpst izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai
6.6.1. Nosacījumi
1.
Paziņotā iestāde drīkst izsniegt EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai pat tad, ja daži no apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem ir izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai, ja ir ievēroti šādi kritēriji:
a)
paziņotā iestāde ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību šīs SITS 4. iedaļas prasībām, kā arī saistībā ar 6.2.–7. iedaļu (izņemot 7.7. punktu “Īpaši gadījumi”). Turklāt uz SIK neattiecas atbilstība 6.1. punktam; un
b)
savstarpējas izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai.
2.
Šādi novērtētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nesagatavo EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai. 6.6.2. Dokumentācija
1.
Apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā iestāde apakšsistēmas verificēšanas procesā ir novērtējusi.
2.
Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:
a)
kuri savstarpējas izmantojamības komponenti ir izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai;
b)
apstiprinājumu, ka apakšsistēmā ir savstarpējas izmantojamības komponenti, kas ir identiski komponentiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa. 6.6.3. Izmantošanai derīgu savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana, veicot tehnisko apkopi
1.
Izmantošanai derīgus savstarpējas izmantojamības komponentus, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai, var atļaut izmantot ar apakšsistēmas tehnisko apkopi saistītai nomaiņai (rezerves daļām) par tehnisko apkopi atbildīgās iestādes atbildībā.
2.
Par tehnisko apkopi atbildīgajai iestādei katrā ziņā jāgādā, lai komponenti, ko izmanto ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai, būtu piemēroti attiecīgajiem lietojumiem, lai tos izmantotu to lietošanas jomā, lai tie ļautu panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vienlaikus atbilstu pamatprasībām. Šādiem komponentiem jābūt izsekojamiem un sertificētiem saskaņā ar dzelzceļa nozarē vispāratzītiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai prakses kodeksiem. |
7. INFRASTRUKTŪRAS SITS ĪSTENOŠANA
▼M2 —————
7.1. Valsts īstenošanas plāns
Dalībvalstis izstrādā valsts plānu šīs SITS īstenošanai, kura mērķis ir visas Savienības dzelzceļu sistēmas saskaņotība. Šajā plānā iekļauj visus projektus, kas saistīti ar jaunu infrastruktūras apakšsistēmu, tās atjaunošanu un modernizāciju, un tas samērīgā termiņā nodrošina pakāpenisku pāreju uz savstarpēji izmantojamu mērķa infrastruktūras apakšsistēmu, kas pilnībā atbilst šai SITS.
7.2. Šīs SITS piemērošana jaunai infrastruktūras apakšsistēmai
1. Šī SITS ir obligāti piemērojama jaunai infrastruktūras apakšsistēmai.
2. “Jauna infrastruktūras apakšsistēma” ir infrastruktūras apakšsistēma, kas nodota ekspluatācijā pēc 2023. gada 28. septembra un veido maršrutu vai tā daļu tur, kur pašlaik maršruta nav.
Visas citas infrastruktūras apakšsistēmas ir uzskatāmas par “esošām infrastruktūras apakšsistēmām”.
3. Šādus gadījumus uzskata par infrastruktūras apakšsistēmas modernizāciju, nevis jaunas infrastruktūras apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā:
esoša maršruta daļēja pārbūve;
apvedceļa būvniecība;
esoša maršruta papildināšana ar vienu vai vairākiem sliežu ceļiem neatkarīgi no attāluma starp sākotnējiem un papildu sliežu ceļiem.
7.3. Šīs SITS piemērošana esošai infrastruktūras apakšsistēmai
7.3.1. Apakšsistēmas veiktspējas kritēriji
Papildus 7.2. punkta 3. apakšpunktā minētajiem gadījumiem “modernizācija” ir esošas infrastruktūras apakšsistēmas ievērojami pārveidošanas darbi, kuru rezultātā rodas atbilstība vismaz vienam papildu pārvadājumu kodam vai mainās paziņotā pārvadājumu kodu (norādīti 2. un 3. tabulā 4.2.1. punktā) kombinācija.
7.3.2. SITS piemērošana
Atbilstība šai SITS ir obligāta apakšsistēmai vai tās daļai(-ām), ko atjauno vai modernizē. Pamatojoties uz mantotās dzelzceļa sistēmas raksturlielumiem, esošas infrastruktūras apakšsistēmas atbilstību šai SITS var panākt, pakāpeniski uzlabojot savstarpējo izmantojamību, proti:
šī SITS ir obligāti piemērojama modernizētajai infrastruktūras apakšsistēmai, un to piemēro modernizētajai apakšsistēmai modernizācijas ģeogrāfiskajā aptvērumā. Modernizācijas ģeogrāfisko aptvērumu nosaka, pamatojoties uz izvietojumu uz sliežu ceļiem un metriskajām atsaucēm, un tā rezultātā tiek nodrošināta atbilstība visiem infrastruktūras apakšsistēmas pamatparametriem, kas saistīti ar sliežu ceļiem, uz kuriem attiecas infrastruktūras apakšsistēmas modernizācija.
Vienas sliedes vai vairāku sliežu pievienošanu sliežu ceļa papildu platuma atbalstam arī uzskata par modernizāciju, ja rodas atbilstība 7.3.1. punktā aprakstītajiem apakšsistēmas veiktspējas kritērijiem;
ja tiek veiktas izmaiņas, kas nav infrastruktūras apakšsistēmas modernizācija, šī SITS ir obligāti piemērojama katram no pamatparametriem (minēti 4.2.2. punktā), ko ietekmē izmaiņas, ja izmaiņu dēļ ir jāveic jauna EK verifikācijas procedūra saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/250 ( 10 ). Piemēro Īstenošanas regulas (ES) 2019/250 6. un 7. pantā paredzētos noteikumus;
ja tiek veiktas izmaiņas, kas nav infrastruktūras apakšsistēmas modernizācija, attiecībā uz tiem pamatparametriem, kurus izmaiņas neietekmē, vai gadījumā, ja izmaiņu dēļ nav vajadzīga jauna EK verifikācija, atbilstības līmeņa pierādīšana saskaņā ar šo SITS ir brīvprātīga;
infrastruktūras apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā nav jānodrošina atbilstība prasībām, kas noteiktas jaunām līnijām;
ja “atjaunošanas” laikā tiek veikti “lieli nomaiņas darbi”, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 15. punktā, SITS neatbilstīgus apakšsistēmas vai tās daļas(-u) elementus sistemātiski aizstāj ar SITS atbilstīgiem elementiem;
“aizstāšana saistībā ar apkopi” ir jebkura ar tehnisko apkopi saistīta komponentu aizstāšana ar detaļām, kam ir identiskas funkcijas un darbības parametri, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 17. punktā. To veic saskaņā ar šīs SITS prasībām, kad vien tas ir pamatoti un ekonomiski iespējams, un tai nav vajadzīga EK verifikācija;
esošas infrastruktūras apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā ir pieļaujami šādi izņēmumi:
infrastruktūras apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā attiecībā uz parametriem “ārējās sliedes paaugstinājums”, ko reglamentē šīs SITS 4.2.4.2. punkts, un “ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts”, ko reglamentē šīs SITS 4.2.4.3. punkts, ir atļauts atkāpties no šajā SITS noteiktajām robežvērtībām, ievērojot izņēmuma robežvērtības un piemērojot īpašus ierobežojumus un pasākumus, kas noteikti T papildinājuma [4.] rindā minētajā specifikācijā. Šā izņēmuma piemērošana neliedz izmantot ritekļus, kuriem atļauts ievērot šīs SITS 4.2.4.3. punktā prasītās maksimālās vērtības;
ja tiek veiktas izmaiņas, kas nav infrastruktūras apakšsistēmas modernizācija, ir piemērojami šādi nosacījumi attiecībā uz perona augstumu un nobīdi, ko reglamentē šīs SITS 4.2.9.2. un 4.2.9.3. punkts:
7.3.3. Esošas līnijas, uz kurām neattiecas atjaunošanas vai modernizācijas projekts
Ja infrastruktūras pārvaldītājs vēlas pierādīt, cik lielā mērā esoša līnija atbilst šīs SITS pamatparametriem, tas piemēro Komisijas Ieteikumā 2014/881/ES ( 11 ) aprakstīto procedūru.
7.3.4 Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas
Piemērojamā maršruta savietojamības pārbaudes procedūra un izmantojamie infrastruktūras apakšsistēmas parametri ir noteikti SITS OPE 4.2.2.5. punktā un D.1. papildinājumā.
7.4. Neizmanto
7.5. Neizmanto
7.6. Neizmanto
7.7. Īpaši gadījumi
Konkrētos tīklos var piemērot turpmāk norādītos īpašos gadījumus. Īpašos gadījumus iedala šādi:
|
a) |
“P” gadījumi – pastāvīgi gadījumi; |
|
b) |
“T” gadījumi – pagaidu gadījumi, kad atbilstību mērķsistēmai ieteicams panākt līdz 2020. gadam (šāds mērķis izvirzīts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK ( 12 )). |
Visus īpašos gadījumus un to attiecīgos datumus atkārtoti pārskata SITS turpmākās pārskatīšanas gaitā, lai to tehnisko un ģeogrāfisko darbības jomu ierobežotu, pamatojoties uz novērtējumu par to ietekmi uz drošību, savstarpēju izmantojamību, pārrobežu pārvadājumiem, TEN-T koridoriem un par to saglabāšanas vai atcelšanas praktisko un ekonomisko ietekmi. Īpaši ņem vērā ES finansējuma pieejamību.
Īpašos gadījumus attiecina tikai uz maršrutu vai tīklu, kur tie ir noteikti vajadzīgi, un ņem vērā, izmantojot maršruta savietojamības procedūras.
7.7.1. Austrijas tīkla īpatnības
|
7.7.1.1. |
(neizmanto) |
7.7.2. Beļģijas tīkla īpatnības
7.7.2.1.
“P” gadījumi
Ja perona augstums ir 550 mm un 760 mm, perona nobīdes standarta vērtību bq0 aprēķina atbilstīgi šādām formulām:
|
|
Līkumā, ja rādiuss ir 1 000 ≤ R ≤ ∞ (m). |
|
|
Līkumā, ja rādiuss ir R < 1 000 (m). |
7.7.3. Bulgārijas tīkla īpatnības
7.7.3.1.
“P” gadījumi
Modernizētiem vai atjaunotiem peroniem pieļaujamais perona nominālais augstums ir 300 mm un 1 100 mm virs velšanās virsmas.
7.7.3.2.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkta un 4.2.9.3. punkta 2. apakšpunkta vietā perona nobīde ir šāda:
1 650 mm, ja perona augstums ir 300 mm, un
1 750 mm, ja perona augstums ir 1 100 mm.
7.7.4. Dānijas tīkla īpatnības
7.7.4.1.
“P” gadījumi
S-Tog vilcienu satiksmē pieļaujamais perona nominālais augstums ir 920 mm virs velšanās virsmas.
7.7.5. Igaunijas tīkla īpatnības
7.7.5.1.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.4.1. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 520 mm vai 1 524 mm.
7.7.5.2.
“P” gadījumi
Sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem līnijām, kuru ass slodze ir 30 t, var projektēt konstrukcijas tā, lai tās izturētu vertikālas slodzes saskaņā ar šīs SITS M papildinājumā noteiktajiem slodzes modeļiem.
7.7.5.3.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 3. apakšpunkta a) punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem apvedceļa minimālā vērtība šaurākajā vietā starp atklātu pārmiju sliedi un rāmjsliedi ir 54 mm.
7.7.6. Somijas tīkla īpatnības
7.7.6.1.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.1. punkta 6. apakšpunkta 2. tabulas un 3. tabulas slejā “Gabarīts” norādīto gabarītu vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, var izmantot gabarītu FIN 1.
7.7.6.2.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 1. apakšpunkta un 4.2.3.1. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu un apakšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītu FIN 1. Minētie gabarīti ir noteikti standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.4. iedaļā.
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot statisko metodi saskaņā ar standarta EN 15273-3:2013 5., 6., 10. iedaļas un D pielikuma D.4.4. iedaļas prasībām.
7.7.6.3.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītu FIN 1.
Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm jaunām līnijām nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 21. tabulā norādītajām vērtībām; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.
21. tabula
Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm
|
Maksimālais pieļaujamais ātrums (km/h) |
Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm (m) |
|
v ≤ 120 |
4,10 |
|
120 < v ≤ 160 |
4,30 |
|
160 < v ≤ 200 |
4,50 |
|
200 < v ≤ 250 |
4,70 |
|
v > 250 |
5,00 |
Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, attālumam starp sliežu ceļu asīm ir vismaz jāatbilst prasībām attiecībā uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm, ko nosaka atbilstīgi standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.4.5. iedaļai.
7.7.6.4.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.4. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, lai novērstu bufera bloķēšanu, pretējas līknes (izņemot pretējas līknes šķirotavās, kur veic manevrus ar atsevišķiem vagoniem), kuru rādiuss ir 150–275 m, jaunām līnijām projektē saskaņā ar 22. tabulu.
22. tabula
Garuma robežvērtības taisnam starpposma sliežu ceļa elementam starp divām garām lokveida līknēm pretējos virzienos (m) (*1)
|
Lāgojuma ķēde (*1) |
Robežvērtības sliežu ceļiem, kuri paredzēti jauktiem pārvadājumiem (m) |
|
R = 150 m – taisns – R = 150 m |
16,9 |
|
R = 160 m – taisns – R = 160 m |
15,0 |
|
R = 170 m – taisns – R = 170 m |
13,5 |
|
R = 180 m – taisns – R = 180 m |
12,2 |
|
R = 190 m – taisns – R = 190 m |
11,1 |
|
R = 200 m – taisns – R = 200 m |
10,00 |
|
R = 210 m – taisns – R = 210 m |
9,1 |
|
R = 220 m – taisns – R = 220 m |
8,2 |
|
R = 230 m – taisns – R = 230 m |
7,3 |
|
R = 240 m – taisns – R = 240 m |
6,4 |
|
R = 250 m – taisns – R = 250 m |
5,4 |
|
R = 260 m – taisns – R = 260 m |
4,1 |
|
R = 270 m – taisns – R = 270 m |
2,0 |
|
R = 275 m – taisns – R = 275 m |
0 |
|
(*1)
Piezīme: pretējām līknēm ar atšķirīgiem rādiusiem, projektējot taisnus elementus starp līknēm, izmanto mazākās līknes rādiusu. |
|
7.7.6.5.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.4.1. punkta 1. apakšpunkta vietā nominālais sliežu ceļa platums ir 1 524 mm.
7.7.6.6.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.4.2. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, balastētiem vai nebalastētiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 180 mm.
Šīs SITS 4.2.4.2. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 320 m un ārējās sliedes paaugstinājuma pārejas slīpums ir lielāks par 1 mm/m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz lielumu, kas aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:
D ≤ (R – 50) × 0,7,
kur D = ārējās sliedes paaugstinājums (mm), R = rādiuss (m).
7.7.6.7. Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums (4.2.5.3.)
“P” gadījumi
J papildinājumā, ja nominālais sliežu ceļa platums ir 1 524 mm:
J.1. punkta b) apakšpunkta vietā minimālais rādiuss dubultajā krusteniskajā pārejā ir 200 m; ja rādiuss ir 200–220 m, mazu rādiusu kompensē, palielinot sliežu ceļa platumu;
J.1. punkta c) apakšpunkta vietā minimālais pretsliedes augstums ir 39 mm.
7.7.6.8.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.4. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam izolētam defektam ir noteiktas 23. tabulā.
23. tabula
Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam, ja nominālais sliežu ceļa platums ir 1 524 mm
|
Ātrums (km/h) |
Izmēri (mm) |
|
|
|
Minimālais sliežu ceļa platums |
Maksimālais sliežu ceļa platums |
|
v ≤ 60 |
1 515 |
1 554 |
|
60 < v ≤ 120 |
1 516 |
1 552 |
|
120 < v ≤ 160 |
1 517 |
1 547 |
|
160 < v ≤ 200 |
1 518 |
1 543 |
|
200 < v ≤ 250 |
1 519 |
1 539 |
|
v > 250 |
1 520 |
1 539 |
7.7.6.9.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.5. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, maksimālais pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ekspluatācijā ir 190 mm.
7.7.6.10.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 469 mm.
Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka pārmijas iedarbināšanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi;
vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 476 mm.
Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā.
Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 440 mm;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 469 mm;
uzmalu vadotnes minimālais platums: 42 mm;
uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;
pretsliedes maksimālais papildu augstums: 55 mm.
7.7.6.11.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei, nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību, un tas ir noteikts standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ 13. nodaļā. Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību nosaka, pamatojoties uz gabarītu FIN 1. Minimālo attālumu bq aprēķina atbilstīgi standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ 13. nodaļai; un turpmāk tekstā tas ir bqlim.
7.7.6.12.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.12.3. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, ja izmanto mazgāšanas iekārtas, tām jāspēj no ārpuses tīrīt vienstāva un divstāvu vilcienus, kuru augstums ir:
no 330 līdz 4 367 mm vienstāva vilcieniem;
no 330 līdz 5 300 mm divstāvu vilcieniem.
7.7.6.13.
“P” gadījumi
Šīs SITS 6.2.4.1. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524 mm, būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ 5., 6. un 10. iedaļu un D pielikuma D.4.4. iedaļu.
7.7.7. Francijas tīkla īpatnības
7.7.7.1.
“P” gadījumi
Ile-de-France dzelzceļu sistēmas tīklam pieļaujamais perona nominālais augstums ir 920 mm virs velšanās virsmas.
7.7.8. Vācijas tīkla īpatnības
7.7.8.1. ►M1 ◄
“P” gadījumi
S-Bahn vilcienu satiksmē pieļaujamais perona nominālais augstums ir 960 mm virs velšanās virsmas.
7.7.8.2. Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam (4.2.8.4.)
“P” gadījums
4.2.8.4. punkta 1. apakšpunkta vietā nominālais sliežu ceļa platums visiem ātrumiem ir 1 430 mm.
7.7.9. Grieķijas tīkla īpatnības
7.7.9.1.
“P” gadījumi
Pieļaujamais perona nominālais augstums ir 300 mm virs velšanās virsmas.
7.7.10. Itālijas tīkla īpatnības
7.7.10.1.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkta vietā peroniem ar augstumu 550 mm attālumu bqlim (mm) no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei, aprēķina atbilstīgi šādai formulai:
uz taisna sliežu ceļa un līkumos:
bqlim = 1 650 + 3 750 /R + (g – 1 435 )/2 + 11,5;
ārpus līkumiem:
bqlim = 1 650 + 3 750 /R + (g – 1 435 )/2 + 11,5 + 220 * tanδ,
kur R ir sliežu ceļa rādiuss metros, g ir sliežu ceļa platums, δ ir ārējās sliedes paaugstinājuma leņķis pret horizontālu līniju.
7.7.10.2.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.4.5. punkta 3. apakšpunkta vietā sliežu ceļa platuma, sliedes galviņas profila un sliežu ieslīpuma projektētās vērtības vienlaidu sliežu ceļam izvēlas tā, lai nepārsniegtu 24. tabulā norādītās ekvivalentā koniskuma robežvērtības.
24. tabula
Ekvivalentā koniskuma projektētās robežvērtības
|
|
Riteņa profils |
|
|
Kustības ātruma diapazons (km/h) |
S 1002, GV 1/40 |
EPS |
|
v ≤ 60 |
Novērtējums nav jāveic |
|
|
60 < v ≤ 200 |
0,25 |
0,30 |
|
200 < v ≤ 280 |
0,20 |
n. p. |
|
v > 280 |
0,10 |
n. p. |
Šīs SITS 4.2.4.5. punkta 4. apakšpunkta vietā šādus riteņpārus modelē, braucot projektētajos sliežu ceļa apstākļos (simulācijā veic aprēķinus saskaņā ar standartu ►M2 EN 15302:2021 ◄ :
S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2020 C pielikumā, ar SR1;
S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2020 C pielikumā, ar SR2;
GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2020 B pielikumā, ar SR1;
GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2020 B pielikumā, ar SR2;
EPS, kā noteikts standarta EN 13715:2020 D pielikumā, ar SR1;
Attiecībā uz SR1 un SR2 piemēro šādas vērtības:
Sistēmā ar 1 435 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 420 mm un SR2 = 1 426 mm.
7.7.10.3.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.11.2. punkta 2. apakšpunkta vietā infrastruktūras pārvaldītājs izmēra sliežu ceļa platumu un sliedes galviņas profilus attiecīgajā vietā apmēram 10 m attālumā. 100 metros vidējo ekvivalento koniskumu aprēķina, modelējot ar riteņpāriem a)–e), kas minēti šīs SITS 7.7.10.2. punkta 2. apakšpunktā, lai kopīgās izmeklēšanas nolūkā pārbaudītu atbilstību ekvivalentā koniskuma robežvērtībai, kas sliežu ceļam noteikta 14. tabulā.
7.7.11. Latvijas tīkla īpatnības
7.7.11.1.
“P” gadījumi
Attiecībā uz 4.2.7.1.1. punkta 1. apakšpunkta a) punktu sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem slodzes modeli 71 piemēro ar izkliedēto slodzi qvk, kuras intensitāte ir 100 kN/m.
▼M1 —————
7.7.12. Polijas tīkla īpatnības
7.7.12.1.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.1. punkta 7. apakšpunkta 2. tabulas slejā P3 gabarīta DE3 vietā modernizētām vai atjaunotām dzelzceļa līnijām Polijā var izmantot gabarītu G2.
7.7.12.2.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 4. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem starp stacijas sliežu ceļiem, kuri paredzēti preču tiešai pārkraušanai no viena vagona citā vagonā, pieļaujamais minimālais nominālais horizontālais attālums ir 3,60 m.
7.7.12.3.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.4. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem, ja sliežu ceļi nav galvenie sliežu ceļi, pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē tā, lai starp līkumiem būtu vismaz 10 m garš taisns sliežu ceļa posms.
7.7.12.4.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.5. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss (izņemot šķirotavas) ir vismaz 2 000 m pacēluma virsotnē un ieplakā.
7.7.12.5.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.4.3. punkta 3. apakšpunkta vietā attiecībā uz visiem ritošā sastāva veidiem 1 520 mm platos sliežu ceļos ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts nepārsniedz 130 mm.
7.7.12.6.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.4.4. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem piemēro 4.2.4.4. punkta 1. un 2. apakšpunkta prasības.
7.7.12.7.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.3. punkta 4. un 5. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem piemēro 4.2.8.3. punkta 1., 2. un 3. apakšpunktu.
7.7.12.8.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.4. punkta 2. apakšpunkta 13. tabulā noteikto prasību vietā Polijā robežvērtības sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem ir šādas:
25. tabula
Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem Polijā
|
Ātrums (km/h) |
Izmēri (mm) |
|
|
|
Minimālais sliežu ceļa platums |
Maksimālais sliežu ceļa platums |
|
V < 50 |
1 511 |
1 548 |
|
50 ≤V ≤ 140 |
1 512 |
1 548 |
|
V > 140 |
1 512 |
1 536 |
7.7.12.9.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 1. apakšpunkta d) punkta vietā noteiktiem pārmiju veidiem, ja R = 190 m, un krustojumiem, kur slīpums ir 1:9 un 1:4,444, brīvās riteņa pārejas pieļaujamā maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā ir 1 385 mm.
Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 3. apakšpunkta vietā 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 460 mm.
Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka pārmijas iedarbināšanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi;
vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 472 mm.
Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā.
Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 436 mm;
uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;
uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;
pretsliedes maksimālais papildu augstums: 55 mm.
7.7.12.10.
“P” gadījumi
Peroniem, ko izmanto pilsētas vai piepilsētas dzelzceļa pakalpojumiem, pieļaujamais perona nominālais augstums ir 960 mm virs velšanās virsmas.
Modernizētām vai atjaunotām līnijām, kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 160 km/h, pieļaujamais nominālais perona augstums ir 220–380 mm virs velšanās virsmas.
7.7.12.11.
“T” gadījumi
Kamēr nav ieviestas iekārtas, ar ko mēra elementus, kuri ir vajadzīgi, lai aprēķinātu ekvivalento koniskumu ekspluatācijā, Polijā šā parametra novērtējumu var neveikt.
7.7.12.12.
“P” gadījumi
Šīs SITS 5.3.3. punkta 2. apakšpunkta prasības piemēro, ja ātrums pārsniedz 250 km/h.
7.7.13. Portugāles tīkla īpatnības
7.7.13.1.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri noteikti 26. un 27. tabulā saskaņā ar standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.3. iedaļu.
26. tabula
Gabarīti Portugālē pasažieru pārvadājumiem
|
Pārvadājumu kods |
Gabarīts |
|
P1 |
PTc |
|
P2 |
PTb+ |
|
P3 |
PTc |
|
P4 |
PTb+ |
|
P5 |
PTb |
|
P6 |
PTb |
27. tabula
Gabarīti Portugālē kravu pārvadājumiem
|
Pārvadājumu kods |
Gabarīts |
|
F1 |
PTc |
|
F2 |
PTb+ |
|
F3 |
PTb |
|
F4 |
PTb |
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, būvju tuvinājuma gabarīta apakšējai daļai ir jābūt saskaņā ar standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.3.4. iedaļu.
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi saskaņā ar standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.3. iedaļu.
7.7.13.2.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz atsauces kontūriem PTb, PTb+ vai PTc, kuri noteikti standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.3. iedaļā.
7.7.13.3.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.4. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 28. tabulā.
28. tabula
Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam Portugāles tīklā
|
Ātrums (km/h) |
Izmēri (mm) |
|
|
|
Minimālais sliežu ceļa platums |
Maksimālais sliežu ceļa platums |
|
V ≤ 120 |
1 657 |
1 703 |
|
120 < V ≤ 160 |
1 658 |
1 703 |
|
160 < V ≤ 230 |
1 661 |
1 696 |
|
V > 230 |
1 663 |
1 696 |
7.7.13.4.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 618 mm.
Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka pārmijas iedarbināšanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi;
vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 625 mm.
Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā.
Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 590 mm;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 618 mm;
uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;
uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;
pretsliedes maksimālais papildu augstums: 70 mm.
7.7.13.5.
“P” gadījumi
Modernizētiem vai atjaunotiem peroniem sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, perona pieļaujamais nominālais augstums attiecīgi ir 685 mm (vispārlietojams) vai 900 mm (pilsētas vai piepilsētas satiksme) virs velšanās virsmas, ja rādiuss ir vairāk nekā 300 m vai 350 m.
7.7.13.6.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei (bq), kā definēts standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ 13. nodaļā, nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību (bqlim). Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz PTb+ gabarītu, kas noteikts standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.3. iedaļā.
Sliežu ceļam ar trīs sliedēm uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība ir ārējā apliece, kas veidojusies, pārklājoties uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtībai, kas centrēta uz 1 668 mm plata sliežu ceļa, un 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunktā noteiktajai uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtībai, kas centrēta uz 1 435 mm plata sliežu ceļa.
7.7.13.7.
“P” gadījumi
Šīs SITS 6.2.4.1. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ 5., 7. un 10. nodaļu un D.4.3. iedaļu.
7.7.13.8.
“P” gadījumi
Šīs SITS 6.2.4.12. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, vērā ņemamajam atsauces šķērsgriezuma laukumam (konstanti visā vilciena garumā) atsevišķi katram motorvagonam vai piekabvagonam jābūt šādam:
12 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam PTc;
11 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam PTb un PTb+.
Ritekļa gabarītu, ko paredzēts izmantot, nosaka, pamatojoties uz gabarītu, kas izvēlēts atbilstīgi 7.7.13.1. punktam.
7.7.14. Īrijas tīkla īpatnības
7.7.14.1.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 5. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 600 mm, var izmantot vienoto būvju tuvinājuma gabarītu IRL 2, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.
7.7.14.2.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 6. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 7.7.14.1. punktam. Nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 3,47 m gabarītam IRL 2; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.
7.7.14.3.
“P” gadījumi
Šīs SITS 6.2.4.1. punkta 5. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot būvju tuvinājuma gabarītu IRL 2, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.
7.7.15. Spānijas tīkla īpatnības
7.7.15.1.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm jaunām līnijām būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri noteikti 29. un 30. tabulā saskaņā ar standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.11. iedaļu.
29. tabula
Gabarīti pasažieru pārvadājumiem Spānijas tīklā
|
Pārvadājumu kods |
Augšējās daļas gabarīts |
|
P1 |
GEC 16 |
|
P2 |
GEB 16 |
|
P3 |
GEC 16 |
|
P4 |
GEB 16 |
|
P5 |
GEB 16 |
|
P6 |
GHE 16 |
30. tabula
Gabarīti kravu pārvadājumiem Spānijas tīklā
|
Pārvadājumu kods |
Augšējās daļas gabarīts |
|
F1 |
GEC 16 |
|
F2 |
GEB 16 |
|
F3 |
GEB 16 |
|
F4 |
GHE 16 |
Modernizētām vai atjaunotām līnijām būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītu GHE 16, kas noteikts standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.11. iedaļā.
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 2. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm būvju tuvinājuma gabarīta apakšējā daļa atbilst GEI 2, kā noteikts šīs SITS P papildinājumā. Ja sliežu ceļi ir aprīkoti ar sliežu bremzēm, būvju tuvinājuma gabarīts GEI 1 attiecas uz gabarīta apakšējo daļu, kā noteikts šīs SITS P papildinājumā.
Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 3. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi saskaņā ar standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.11. iedaļas prasībām attiecībā uz augšējo daļu un šīs SITS P papildinājumu attiecībā uz apakšējo daļu.
7.7.15.2.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz augšējās daļas gabarītu GHE 16, GEB 16 vai GEC 16, kas noteikts standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.11. iedaļā.
7.7.15.3.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.7.1.6. punkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm maksimālais kopējais projektētais sliežu ceļa nošķiebums dzelzceļa satiksmes ietekmē nepārsniedz 8 mm/3 m.
7.7.15.4.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.4. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 31. tabulā.
31. tabula
Tūlītējas rīcības robežvērtības sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem
|
Ātrums (km/h) |
Izmēri (mm) |
|
|
Minimālais sliežu ceļa platums |
Maksimālais sliežu ceļa platums |
|
|
V ≤ 80 |
1 659 |
1 698 |
|
80 < V ≤ 120 |
1 659 |
1 691 |
|
120 < V ≤ 160 |
1 660 |
1 688 |
|
160 < V ≤ 200 |
1 661 |
1 686 |
|
200 < V ≤ 240 |
1 663 |
1 684 |
|
240 < V ≤ 280 |
1 663 |
1 682 |
|
280 < V ≤ 320 |
1 664 |
1 680 |
|
320 < V ≤ 350 |
1 665 |
1 679 |
7.7.15.5.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 618 mm.
Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka pārmijas iedarbināšanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi;
vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 626 mm.
Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā.
Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 590 mm;
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 620 mm;
uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;
uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;
pretsliedes maksimālais augstums: 70 mm.
7.7.15.6.
“P” gadījumi
Perona nominālais augstums:
piepilsētas vai reģionālās vilcienu satiksmes peroniem vai
piepilsētas vilcienu satiksmes un tālsatiksmes peroniem;
reģionālās vilcienu satiksmes un tālsatiksmes peroniem,
pie kuriem vilcieni apstājas parastā ekspluatācijā, var būt 680 mm, ja rādiuss ir 300 m vai vairāk virs velšanās virsmas.
7.7.15.7.
“P” gadījumi
Šīs SITS 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei (bq), kā definēts standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ 13. nodaļā, nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību (bqlim). Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz augšējās daļas gabarītu GHE 16 vai GEC 16, kas noteikts standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ D pielikuma D.4.11. iedaļā.
Sliežu ceļam ar trīs sliedēm uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība ir ārējā apliece, kas veidojusies, pārklājoties uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtībai, kas centrēta uz 1 668 mm plata sliežu ceļa, un 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunktā noteiktajai uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtībai, kas centrēta uz 1 435 mm plata sliežu ceļa.
7.7.15.8.
“P” gadījumi
Šīs SITS 6.2.4.1. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ 5., 7. un 10. nodaļu un D pielikuma D.4.11. iedaļu attiecībā uz augšējo daļu un šīs SITS P papildinājumu attiecībā uz apakšējo daļu.
7.7.15.9.
“P” gadījumi
Šīs SITS 6.2.4.12. punkta 3. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668 mm vērā ņemamajam atsauces šķērsgriezuma laukumam atsevišķi katram motorvagonam vai piekabvagonam jābūt šādam:
12 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam GEC 16;
11 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam GEB 16 un GHE 16.
Ritekļa gabarītu, ko paredzēts izmantot, nosaka, pamatojoties uz gabarītu, kas izvēlēts atbilstīgi 7.7.15.1. punktam.
7.7.16. Zviedrijas tīkla īpatnības
7.7.16.1.
“P” gadījumi
Infrastruktūrā, kas ir tieši savienota ar Somijas tīklu, un infrastruktūrā ostās var piemērot šīs SITS 7.7.6. punktā norādītās Somijas tīkla īpatnības sliežu ceļiem, kuri ir paredzēti ritekļiem, kas piemēroti sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 524 mm.
7.7.16.2.
“P” gadījumi
Kā noteikts 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunktā, attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei (bq), kā noteikts standarta ►M2 EN 15273-3:2013+A1:2016 ◄ 13. nodaļā, aprēķina, izmantojot šādas vērtības pieļaujamajai papildu noliecei (Skin):
līknes iekšpusē: Skin = 40,5/R,
līknes ārpusē: Skin = 31,5/R.
|
7.7.17. |
(neizmanto) |
|
7.7.18. |
Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīkla īpatnības
7.7.18.1. “P” gadījumi Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 5. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 600 mm var izmantot vienoto būvju tuvinājuma gabarītu IRL 3, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā. 7.7.18.2. “P” gadījumi Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 6. apakšpunkta vietā 1 600 mm platiem sliežu ceļiem attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 7.7.17.1. punktam. Nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam un ņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtību. Minimālā pieļaujamā vērtība vienotajam būvju tuvinājuma gabarītam IRL 3 ir atklāts punkts. 7.7.18.3. “P” gadījumi Šīs SITS 6.2.4.1. punkta 5. apakšpunkta vietā 1 600 mm platiem sliežu ceļiem būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot būvju tuvinājuma gabarītu IRL 3, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā. |
|
7.7.19. |
Slovākijas tīkla īpatnības
7.7.19.1. “P” gadījumi Pārvadājumu kodam F1520, kas noteikts 4.2.1. punkta 7. apakšpunkta 3. tabulā, sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem var izmantot 24,5 t ass slodzi un vilciena garumu no 650 m līdz 1 050 m. 7.7.19.2. “P” gadījumi
1.
Šīs SITS 4.2.3.4. punkta 2. apakšpunkta vietā, lai novērstu bufera bloķēšanu, pretējas līknes (izņemot pretējas līknes šķirotavās, kur veic manevrus ar atsevišķiem vagoniem), kuru rādiuss ir 150–300 m, jaunām līnijām projektē saskaņā ar 33. un 34. tabulu.
2.
Šīs SITS 4.2.3.4. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem galvenajiem sliežu ceļiem pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē tā, lai starp līkumiem būtu vismaz 15 m garš taisns sliežu ceļa posms.
3.
Šīs SITS 4.2.3.4. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem tādiem sliežu ceļiem, kuri nav galvenie sliežu ceļi, pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē atbilstīgi 33. un 34. tabulai.
33. tabula Garuma robežvērtības taisnam starpposma sliežu ceļa elementam starp divām garām lokveida līknēm pretējos virzienos (m)
34. tabula Garuma robežvērtības taisnam starpposma sliežu ceļa elementam starp divām garām lokveida līknēm pretējos virzienos (m); pasažieru vilcieniem, kuri brauc ar ātrumu līdz 40 km/h, sliežu ceļiem, kuri nav galvenie sliežu ceļi
7.7.19.3. “P” gadījumi
1.
Šīs SITS 4.2.3.5. punkta 1. apakšpunkta vietā tikai atzarojumiem, pa kuriem var braukt ar maksimālo ātrumu, kas nepārsniedz 10 km/h, vertikālo līkņu rādiuss (izņemot šķirošanas uzkalniņus) ir vismaz 500 m pacēluma virsotnē un ieplakā.
2.
Šīs SITS 4.2.3.5. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem vertikālu līkņu rādiuss (izņemot šķirošanas uzkalniņus) ir vismaz 2 000 m pacēluma virsotnē un ieplakā, bet šaurības dēļ (piemēram, nepietiekama vieta) – vismaz 1 000 m pacēluma virsotnē un ieplakā.
3.
Atzarojumiem, pa kuriem var braukt ar maksimālo ātrumu, kas nepārsniedz 10 km/h, var izmantot vertikālas līknes ar rādiusu vismaz 500 m pacēluma virsotnē un ieplakā.
4.
Šīs SITS 4.2.3.5. punkta 4. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem šķirošanas uzkalniņos vertikālo līkņu rādiuss ir vismaz 300 m pacēluma virsotnē un 250 m ieplakā. 7.7.19.4. “P” gadījumi Šīs SITS 4.2.4.3. punkta 3. apakšpunkta vietā visiem ritošā sastāva veidiem sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts nepārsniedz 137 mm. Pasažieru pārvadājumiem minētā robežvērtība attiecas uz ātrumu līdz 230 km/h. Jauktiem pārvadājumiem minētā robežvērtība attiecas uz ātrumu līdz 160 km/h. 7.7.19.5. “P” gadījumi Šīs SITS 4.2.8.3. punkta 4. un 5. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem piemēro 4.2.8.3. punkta 1., 2. un 3. apakšpunktu. 7.7.19.6. “P” gadījumi Šīs SITS 4.2.8.4. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam izolētam defektam ir noteiktas 35. tabulā.
35. tabula Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem Slovākijā
7.7.19.7. “P” gadījumi Šīs SITS 4.2.8.5. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ekspluatācijā ir 170 mm. 7.7.19.8. “P” gadījumi Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:
a)
apvedceļa minimālā vērtība šaurākajā vietā starp atklātu pārmiju sliedi un rāmjsliedi ir 60 mm;
b)
vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība ir 1 472 mm. Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā. Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;
c)
brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē ir 1 436 mm;
d)
uzmalu vadotnes minimālais platums ir 40 mm;
e)
uzmalu vadotnes minimālais dziļums ir 40 mm;
f)
pretsliedes maksimālais papildu augstums ir 54 mm. 7.7.19.9. “P” gadījumi Atjaunotām līnijām, kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 120 km/h, pieļaujamais nominālais perona augstums ir 200–300 mm virs velšanās virsmas. 7.7.19.10. “T” gadījumi Kamēr nav ieviestas iekārtas, ar ko mēra elementus, kuri ir vajadzīgi, lai aprēķinātu ekvivalento koniskumu ekspluatācijā, Slovākijā šo parametru novērtējumu var neveikt. 7.7.19.11. “P” gadījumi Šīs SITS 5.3.3.2. punkta 2. apakšpunkta prasības piemēro, ja ātrums pārsniedz 250 km/h. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
A papildinājums
Savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšana
Savstarpējas izmantojamības komponentu raksturlielumi, kuri paziņotajai iestādei vai ražotājam jānovērtē dažādajos projektēšanas, izstrādes un ražošanas posmos saskaņā ar izvēlēto moduli, 36. tabulā atzīmēti ar “X”. Ja novērtējums nav jāveic, tabulā tas atzīmēts ar “n. p.”.
Infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem nepiemēro īpašas novērtēšanas procedūras.
36. tabula
Savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšana “EK” atbilstības deklarācijas vajadzībām
|
Vērtējamie raksturlielumi |
Novērtēšanas posmi |
|||
|
Projektēšanas un izstrādes posms |
Ražošanas posms Ražošanas process + ražojuma testēšana |
|||
|
Projekta pārbaude |
Ražošanas procesa pārbaude |
Tipa testēšana |
Ražojuma (sērijas) kvalitāte |
|
|
5.3.1. Sliedes |
|
|
|
|
|
5.3.1.1. Sliedes galviņas profils |
X |
n. p. |
X |
X |
|
5.3.1.2. Sliežu tērauds |
X |
X |
X |
X |
|
5.3.2. Sliežu piestiprināšanas sistēmas |
n. p. |
n. p. |
X |
X |
|
5.3.3. Sliežu ceļa gulšņi |
X |
X |
n. p. |
X |
B papildinājums
Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšana
Apakšsistēmas raksturlielumi, kuri jānovērtē dažādajos projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas posmos, 37. tabulā atzīmēti ar “X”.
Ja paziņotajai iestādei novērtējums nav jāveic, tabulā tas atzīmēts ar “n. p.”. Tas nenozīmē, ka nav jāveic citi novērtējumi citos posmos.
Novērtēšanas posmu definīcijas:
|
1) |
“projekta pārbaude” : vērtību/parametru pareizības pārbaude saskaņā ar piemērojamajām SITS prasībām, kuras attiecas uz galīgo projektu; |
|
2) |
“samontēti ražojumi pirms nodošanas ekspluatācijā” : pārbaude uz vietas, lai pārliecinātos, ka gatavais ražojums vai apakšsistēma tieši pirms nodošanas ekspluatācijā atbilst attiecīgajiem projekta parametriem. |
Tabulas 3. slejā norādītas atsauces uz 6.2.4. punktu “Īpašas apakšsistēmas novērtēšanas procedūras” un 6.2.5. punktu “Tehniskie risinājumi, kuri projektēšanas posmā rada pieņēmumu par atbilstību”.
37. tabula
Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšana EK atbilstības verificēšanai
|
Vērtējamie raksturlielumi |
Jaunas līnijas vai modernizācijas/atjaunošanas projekts |
Īpašas novērtēšanas procedūras |
|
|
Projekta pārbaude |
Samontēti ražojumi pirms nodošanas ekspluatācijā |
||
|
1 |
2 |
3 |
|
|
Būvju tuvinājuma gabarīts (4.2.3.1.) |
X |
X |
6.2.4.1. |
|
Attālums starp sliežu ceļu asīm (4.2.3.2.) |
X |
X |
6.2.4.2. |
|
Maksimālie slīpumi (4.2.3.3.) |
X |
n. p. |
|
|
Horizontālas līknes minimālais rādiuss (4.2.3.4.) |
X |
X |
6.2.4.4. |
|
Vertikālas līknes minimālais rādiuss (4.2.3.5.) |
X |
n. p. |
6.2.4.4. |
|
Nominālais sliežu ceļa platums (4.2.4.1.) |
X |
X |
6.2.4.3. |
|
Ārējās sliedes paaugstinājums (4.2.4.2.) |
X |
X |
6.2.4.4. |
|
Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts (4.2.4.3.) |
X |
n. p. |
6.2.4.4. 6.2.4.5. |
|
Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa (4.2.4.4.) |
X |
n. p. |
6.2.4.4. |
|
Ekvivalentā koniskuma projektēto vērtību novērtēšana (4.2.4.5.) |
X |
n. p. |
6.2.4.6. |
|
Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils (4.2.4.6.) |
X |
n. p. |
6.2.4.7. |
|
Sliežu ieslīpums (4.2.4.7.) |
X |
n. p. |
|
|
Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija (4.2.5.1.) |
X |
n. p. |
6.2.4.8. |
|
Kustīgu krusteņa seržu izmantojums (4.2.5.2.) |
X |
n. p. |
6.2.4.8. |
|
Stacionāru divkāršo krustojumu maksimālais nevadāmais garums (4.2.5.3.) |
X |
n. p. |
6.2.4.8. |
|
Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm (4.2.6.1.) |
X |
n. p. |
6.2.5. |
|
Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm (4.2.6.2.) |
X |
n. p. |
6.2.5. 6.2.4.15. |
|
Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm (4.2.6.3.) |
X |
n. p. |
6.2.5. |
|
Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm (4.2.7.1.) |
X |
n. p. |
6.2.4.9. |
|
Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme (4.2.7.2.) |
X |
n. p. |
6.2.4.9. |
|
Pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība (4.2.7.3.) |
X |
n. p. |
6.2.4.9. |
|
Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm (4.2.7.4.) |
X |
n. p. |
6.2.4.10. |
|
Tūlītējas rīcības robežvērtība lāgojumam (4.2.8.1.) |
n. p. |
n. p. |
|
|
Tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim (4.2.8.2.) |
n. p. |
n. p. |
|
|
Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam (4.2.8.3.) |
n. p. |
n. p. |
|
|
Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam (4.2.8.4.) |
n. p. |
n. p. |
|
|
Tūlītējas rīcības robežvērtība ārējās sliedes paaugstinājumam (4.2.8.5.) |
n. p. |
n. p. |
|
|
Tūlītējas rīcības robežvērtība pārmijām un krustojumiem (4.2.8.6.) |
n. p. |
n. p. |
|
|
Perona lietderīgais garums (4.2.9.1.) |
X |
n. p. |
|
|
Perona augstums (4.2.9.2.) |
X |
X |
|
|
Perona nobīde (4.2.9.3.) |
X |
X |
6.2.4.11. |
|
Sliežu ceļu plānojums gar peroniem (4.2.9.4.) |
X |
n. p. |
|
|
Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos (4.2.10.1.) |
X |
n. p. |
6.2.4.12. |
|
Sānvēja ietekme (4.2.10.2.) |
n. p. |
n. p. |
6.2.4.13. |
|
Atrašanās vietas rādītāji (4.2.11.1.) |
n. p. |
n. p. |
|
|
Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā (4.2.11.2.) |
n. p. |
n. p. |
|
|
Tualešu iztukšošana (4.2.12.2.) |
n. p. |
n. p. |
6.2.4.14. |
|
Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas (4.2.12.3.) |
n. p. |
n. p. |
6.2.4.14. |
|
Ūdens krājumu atjaunošana (4.2.12.4.) |
n. p. |
n. p. |
6.2.4.14. |
|
Degvielas uzpilde (4.2.12.5.) |
n. p. |
n. p. |
6.2.4.14. |
|
Ārējā energoapgāde (4.2.12.6.) |
n. p. |
n. p. |
6.2.4.14. |
|
Savstarpējas izmantojamības komponentu piemērošana |
n. p. |
X |
|
C papildinājums
Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu projektu tehniskie raksturlielumi
C.1. papildinājums
Sliežu ceļa projekta tehniskie raksturlielumi
Sliežu ceļa projektu definē vismaz ar šādiem tehniskajiem raksturlielumiem:
sliedes:
piestiprināšanas sistēma:
gulsnis:
sliežu ieslīpums;
balasta šķērsgriezumi (balasta plecs – balasta biezums);
balasta veids (šķirošana = granulometrija);
attālums starp gulšņiem;
īpašas ierīces: piemēram, gulšņu balsti, trešā/ceturtā sliede utt.
C.2. papildinājums
Pārmiju un krustojumu projekta tehniskie raksturlielumi
Pārmiju un krustojumu projektu definē vismaz ar šādiem tehniskajiem raksturlielumiem:
sliedes:
piestiprināšanas sistēma:
balsts:
sliežu ieslīpums;
balasta šķērsgriezumi (balasta plecs – balasta biezums);
balasta veids (šķirošana = granulometrija);
krustojuma veids (stacionārs vai ar kustīgu serdi);
bloķēšanas veids (pārmijas pārvedmehānisms, krusteņa kustīgā serde);
īpašas ierīces: piemēram, gulšņu balsti, trešā/ceturtā sliede utt.;
vispārēji pārmiju un krustojumu rasējumi, kur norāda:
D papildinājums
Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu projektu izmantošanas nosacījumi
D.1. papildinājums
Sliežu ceļa projekta izmantošanas nosacījumi
Sliežu ceļa projekta izmantošanas nosacījumi ir šādi:
maksimālā ass slodze (t);
maksimālais līnijas ātrums (km/h);
minimālais horizontālas līknes rādiuss (m);
maksimālais ārējās sliedes paaugstinājums (mm);
Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts (mm).
D.2. papildinājums
Pārmiju un krustojumu projekta izmantošanas nosacījumi
Pārmiju un krustojumu projekta izmantošanas nosacījumi ir šādi:
maksimālā ass slodze (t);
maksimālais līnijas ātrums (km/h) tiešā maršrutā un pārmiju sānceļos;
noteikumi attiecībā uz sānceļu līkumiem, pamatojoties uz vispārējiem projektiem, ar minimālu izliekumu (tiešā maršrutā un pārmiju sānceļos).
E papildinājums
Prasības attiecībā uz esošo konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam
Minimālās prasības attiecībā uz esošu tiltu spēju saskaņā ar 4.2.7.4. punkta 2. apakšpunktu ir noteiktas 38.A un 39.A tabulā atbilstoši pārvadājumu kodiem, kas norādīti 2. un 3. tabulā. Šīs spējas prasības ir noteiktas, izmantojot vienīgi vertikālo noslogojumu, ko nosaka atbilstoši EN līniju kategorijai ar atbilstošu ātrumu vai atbilstoši LM71 ar koeficientu alfa. Papildu prasības attiecībā uz dinamisko spēju izsaka ar dinamiskās slodzes modeli HSLM. EN līniju kategoriju un atbilstošo ātrumu uzskata par vienu apvienotu parametru.
Minimālās prasības attiecībā uz esošu ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu spēju saskaņā ar 4.2.7.4. punkta 2. apakšpunktu ir noteiktas 38.B un 39.B tabulā atbilstoši pārvadājumu kodiem, kas norādīti 2. un 3. tabulā.
EN līniju kategorijas ir asslodzes un ar attālumu starp asīm saistītu ģeometrisku aspektu funkcija, un tās ir norādītas T papildinājuma [2.] rindā minētajā specifikācijā.
Vienlaidu tiltiem jāņem vērā gadījums ar vissmagāko ietekmi, izvēloties starp slodzes modeli 71 (LM71) un slodzes modeli SW/0. LM71, slodzes modelis SW/0 un slodzes modelis HSLM ir noteikti T papildinājuma [10.] rindā minētajā specifikācijā.
38.A tabula
Prasības attiecībā uz tiltu slodzes spēju un papildu prasības saistībā ar dinamisko ietekmi(1)
|
Pārvadājumu kods |
Pārvadājumi ar vilcieniem, kurus velk lokomotīve: pasažieru vilcieni, ietverot vagonus (pasažieru vagonus, bagāžas vagonus un vagonus automobiļu pārvadāšanai), vieglie kravas vagoni, lokomotīves un galvas vagoni(2)(3)(5)(6)(4) |
Pārvadājumi ar elektrovilces vai dīzeļvilces motorvilcieniem, motorvagoniem un automotrisēm(2)(5)(4) |
|
P1 |
n. p.(7) |
HSLM (8) un D2–200 vai HSLM (8) un LM71 ar α = 1,0(14) |
|
P2 |
HSLM (8) un D2–200 vai HSLM (8) un LM71 ar α = 0,91(14) |
HSLM (8) un D2–200 vai HSLM (8) un LM71 ar α = 0,91(14) |
|
P3a (> 160 km/h) |
L≥4 m D2–100 un L<4 m D2–200(9)(10)(15) |
L≥4 m C2–100 un L<4 m C2–200(9)(15) |
|
P3b (≤ 160 km/h) |
L≥4 m D2–100 un L<4 m D2–160(9)(11)(15) |
L≥4 m D2–100 un L<4 m D2–160(9)(15) |
|
P4a (> 160 km/h) |
L≥4 m D2–100 un L<4 m D2–200(9)(12)(15) |
L≥4 m C2–100 un L<4 m C2–200(9)(15) |
|
P4b (≤ 160 km/h) |
L≥4 m D2–100 un L<4 m D2–160(9)(13)(15) |
L≥4 m C2–100 un L<4 m C2–160(9)(15) |
|
P5 |
C2–120 |
B1—120 |
|
P6 |
a12 |
|
|
P1520 |
Atklāts punkts |
|
|
P1600 |
Atklāts punkts |
|
39.A tabula
Prasības attiecībā uz tiltu slodzes spēju atbilstoši EN līniju kategorijai. Atbilstošais ātrums (1)
|
Pārvadājumu kods |
Kravas vilcieni, ietverot kravas vagonus, citus ritekļus un lokomotīves(2) |
|
F1 |
D4 – 120 |
|
F2 |
D2 – 120 |
|
F3 |
C2 – 100 |
|
F4 |
B2 – 100 |
|
F1520 |
Atklāts punkts |
|
F1600 |
Atklāts punkts |
Piezīmes
(1) Tabulās norādītais ātrums ir maksimālā prasība līnijai, un tas var būt mazāks atbilstīgi 4.2.1. punkta 12. apakšpunkta prasībām. Pārbaudot atsevišķas konstrukcijas uz līnijas, ir pieņemami ņemt vērā vietējos pieļaujamos ātrumus, kā norādīts arī 2. tabulas 2. un 3. piezīmē un 3. tabulas 1. piezīmē.
(2) Pasažieru vilcienu vagonu (ietverot pasažieru vagonus, bagāžas vagonus, vagonus automobiļu pārvadāšanai), citu ritekļu, lokomotīvju, galvas vagonu, dīzeļvilces un elektrovilces motorvilcienu, motorvagonu un automotrišu definīcijas ir atrodamas SITS LOC&PAS. Vieglos kravas vagonus definē kā bagāžas vagonus, izņemot to, ka tos var iekļaut formējumos, kuri nav paredzēti pasažieru pārvadāšanai.
(3) Prasības attiecībā uz konstrukcijām, kas noteiktas, izmantojot EN līniju kategorijas vai slodzes modeli LM71, ir savietojamas ar ne vairāk kā divām blakus sakabinātām lokomotīvēm un/vai galvas vagoniem. Prasības attiecībā uz konstrukcijām ir savietojamas ar trim vai vairākām blakus sakabinātām lokomotīvēm un/vai galvas vagoniem (vai vilcienu, kas sastāv no lokomotīvēm un/vai galvas vagoniem), ja maksimālais ātrums nepārsniedz 120 km/h un ja lokomotīves un/vai galvas vagoni atbilst attiecīgajām kravas vagonu robežvērtībām.
(4) Pārvadājumu kodiem P2, P3 un P4 piemēro gan prasības attiecībā uz pārvadājumiem ar vilcieniem, kurus velk lokomotīve, gan prasības attiecībā uz pārvadājumiem ar motorvilcieniem. Pārvadājumu kodam P5 dalībvalsts var norādīt, vai ir piemērojamas prasības attiecībā uz lokomotīvēm un galvas vagoniem.
(5) Prasības attiecībā uz konstrukcijām ir savietojamas ar pasažieru vilcienu vagoniem, vieglajiem kravas vagoniem un elektrovilces vai dīzeļvilces motorvilcieniem, kuru vidējā masa uz garuma vienību visā katra ritekļa garumā ir 2,45 t/m EN līniju kategorijā A, 2,75 t/m EN līniju kategorijā B1, 3,1 t/m EN līniju kategorijā C2 un 3,5 t/m EN līniju kategorijā D2 (izņemot P5).
(6) Prasības attiecībā uz konstrukcijām ir savietojamas ar četrasu lokomotīvēm un galvas vagoniem, kuru attālums starp ratiņu asīm ir vismaz 2,6 m un vidējā masa uz garuma vienību visā katra ritekļa garumā nepārsniedz 5,0 t/m.
(7) Ņemot vērā ekspluatācijas pašreizējo stāvokli, nav nepieciešams noteikt saskaņotas prasības nolūkā panākt pienācīgu sasvstarpējas izmantojamības līmeni šiem ritekļu tipiem attiecībā uz pārvadājumu kodu P1.
(8) P1 un P2 līnijām norāda atbilstību HSLM saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju (sk. procedūru šīs SITS 6.2.4.10. punktā). Ja atbilstību HSLM nevar uzrādīt, dinamiskās savietojamības pārbaudēs, kas noteiktas saskaņā ar maršruta savietojamības pārbaudi SITS OPE D.1. papildinājumā (RINF 1.1.1.1.2.4.4. parametrs), dinamisko noslogojumu, attiecībā uz kuru jāpārbauda savietojamība ar esošiem tiltiem, norāda procedūras(-u) dokumentos, kā noteikts RINF 1.1.1.1.2.4.4. parametrā (sk. arī procedūru šīs SITS 6.2.4.10. punktā). Ja ir jāveic dinamiskā analīze ar slodzes modeļiem, kuru pamatā ir atsevišķi vilcieni, noslogojuma raksturlielums ritekļiem, kas paredzēti pasažieru vai bagāžas pārvadāšanai, atbilst konstrukcijas masai normālā lietderīgās kravas režīmā atbilstīgi šīs SITS K papildinājumam.
(9) Lai nepieļautu pārmērīgu dinamisko iedarbību, tostarp rezonansi, pašlaik nav iespējams noteikt saskaņotas minimālās tilta īpašības, lai novērstu nepieciešamību veikt dinamisko vērtēšanu. Dinamiskais noslogojums, ko rada ritekļi, kuri atbilst tilta statiskā noslogojuma prasībām (norādītas vai nu kā līnijas kategorija saskaņā ar T papildinājuma [2.] rindā minēto specifikāciju, vai kā slodzes modelis LM71), vairākos gadījumos var pārsniegt šīs prasības attiecībā uz parasto tilta statisko noslogojumu (ja šo statisko noslogojumu palielina ar parastajām nozares dinamisko koeficientu pielaidēm esoša tilta pārrēķinos vai tilta projektā). Šo risku attiecībā uz ritekļu un tiltu savietojamību pārvalda ar dinamiskās savietojamības pārbaudēm, kas noteiktas SITS OPE D.1. papildinājumā (RINF 1.1.1.1.2.4.4. parametrs). Ja ir jāveic dinamiskā analīze ar slodzes modeļiem, kuru pamatā ir atsevišķi vilcieni, noslogojuma raksturlielums ritekļiem, kas paredzēti pasažieru vai bagāžas pārvadāšanai, atbilst konstrukcijas masai normālā lietderīgās kravas režīmā atbilstīgi šīs SITS K papildinājumam.
(10) Prasības attiecībā uz pasažieru vilcieniem, kurus velk lokomotīve, ir spēkā pasažieru vilcienu vagoniem un vieglajiem kravas vagoniem, kas atbilst EN līniju kategorijai A ātrumam līdz 200 km/h (vietējais pieļaujamais ātrums) vai EN līniju kategorijai C2 ātrumam līdz 160 km/h (vietējais pieļaujamais ātrums).
(11) Prasības attiecībā uz pasažieru vilcieniem, kurus velk lokomotīve, ir spēkā pasažieru vilcienu vagoniem un vieglajiem kravas vagoniem, kas atbilst EN līniju kategorijai C2 ātrumam līdz 160 km/h (vietējais pieļaujamais ātrums).
(12) Prasības attiecībā uz pasažieru vilcieniem, kurus velk lokomotīve, ir spēkā pasažieru vilcienu vagoniem un vieglajiem kravas vagoniem, kas atbilst EN līniju kategorijai A ātrumam līdz 200 km/h (vietējais pieļaujamais ātrums) vai EN līniju kategorijai B1 ātrumam līdz 160 km/h (vietējais pieļaujamais ātrums).
(13) Prasības attiecībā uz pasažieru vilcieniem, kurus velk lokomotīve, ir spēkā pasažieru vilcienu vagoniem un vieglajiem kravas vagoniem, kas atbilst EN līniju kategorijai B1 ātrumam līdz 160 km/h (vietējais pieļaujamais ātrums).
(14) Prasības, kas noteiktas, izmantojot EN līniju kategorijas vai slodzes modeli LM71, var izpildīt vai nu ar EN līniju kategoriju ar atbilstošu ātrumu, vai ar LM71 ar koeficientu alfa saskaņā ar T papildinājuma [10.] rindā minēto specifikāciju. Izvēle starp divām pieejamajām iespējām, ne vienmēr izvēloties iespēju ar vissmagāko ietekmi, ir jāizdara vienīgi pieteikuma iesniedzējam. EN līniju kategorija ar atbilstošo ātrumu ir balstīta uz statisko noslogojumu, kas reizināts ar dinamisko pastiprinājuma koeficientu.
(15) Ja minimālās prasības attiecībā uz spēju pārvadājumu kodam, kas norādīts 38.A tabulā, ir norādītas, piemēram, formā L>=4 m D2–100 ( 13 ) un L<4 m D2–200 ( 14 ), attiecīgos kritērijus saskaņā ar aplūkojamā tilta elementa noslogoto garumu L uzskata par izpildītiem. EN līniju kategorija ar atbilstošo ātrumu ir balstīta uz statisko noslogojumu, kas reizināts ar dinamisko pastiprinājuma koeficientu.
38.B tabula
Prasības attiecībā uz ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu slodzes spēju(1) (2)
|
Pārvadājumu kods |
Pārvadājumi ar vilcieniem, kurus velk lokomotīve: pasažieru vilcieni, ietverot vagonus (pasažieru vagonus, bagāžas vagonus un vagonus automobiļu pārvadāšanai), un vieglie kravas vagoni, lokomotīves un galvas vagoni(3) |
Pārvadājumi ar elektrovilces vai dīzeļvilces motorvilcieniem, motorvagoniem un automotrisēm(3) |
|
P1 |
n. p.(4) |
D2 |
|
P2 |
D2 |
D2 |
|
P3a (> 160 km/h) |
D2 |
C2 |
|
P3b (≤ 160 km/h) |
D2 |
D2 |
|
P4a (> 160 km/h) |
D2 |
C2 |
|
P4b (≤ 160 km/h) |
D2 |
C2 |
|
P5 |
C2 |
B1 |
|
P6 |
a12 |
|
|
P1520 |
atklāts punkts |
|
|
P1600 |
atklāts punkts |
|
39.B tabula
Prasības attiecībā uz ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu slodzes spēju
|
Pārvadājumu kods |
Kravas vilcieni, ietverot kravas vagonus, citus ritekļus un lokomotīves |
|
F1 |
D4 |
|
F2 |
D2 |
|
F3 |
C2 |
|
F4 |
B2 |
|
F1520 |
atklāts punkts |
|
F1600 |
atklāts punkts |
Piezīmes
(1) Publicētajās līnijas posma līniju kategorijās, ietverot zemes klātnes, ir ņemts vērā vietējais pieļaujamais ātrums.
(2) Pasažieru vilcienu vagonu (ietverot pasažieru vagonus, bagāžas vagonus, vagonus automobiļu pārvadāšanai), citu ritekļu, lokomotīvju, galvas vagonu, dīzeļvilces un elektrovilces motorvilcienu, motorvagonu un automotrišu definīcijas ir atrodamas SITS LOC&PAS. 2.2. punktā Vieglos kravas vagonus definē kā bagāžas vagonus, izņemot to, ka tos var iekļaut formējumos, kuri nav paredzēti pasažieru pārvadāšanai.
(3) Pārvadājumu kodiem P2, P3 un P4 piemēro gan prasības attiecībā uz pārvadājumiem ar vilcieniem, kurus velk lokomotīve, gan prasības attiecībā uz pārvadājumiem ar motorvilcieniem. Pārvadājumu kodam P5 dalībvalsts var norādīt, vai ir piemērojamas prasības attiecībā uz lokomotīvēm un galvas vagoniem.
(4) Ņemot vērā ekspluatācijas pašreizējo stāvokli, nav nepieciešams noteikt saskaņotas prasības nolūkā panākt pienācīgu sasvstarpējas izmantojamības līmeni šim ritekļu tipam attiecībā uz pārvadājumu kodu P1.
F papildinājums
Prasības attiecībā uz konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam Apvienotajā Karalistē (Ziemeļīrijā)
Minimālās prasības attiecībā uz konstrukciju spēju ir noteiktas 40. un 41. tabulā atbilstīgi 2. un 3. tabulā norādītajiem pārvadājumu kodiem. Prasības attiecībā uz konstrukciju spēju 40. un 41. tabulā ir noteiktas kā apvienots parametrs, kurā ietilpst maršruta pieejamības numurs un atbilstošais maksimālais ātrums. Maršruta pieejamības numuru un atbilstošo ātrumu uzskata par vienu apvienotu parametru.
Maršruta pieejamības numurs ir ass slodzes un ar attālumu starp asīm saistītu ģeometrisku aspektu funkcija. Maršrutu pieejamības numuri ir noteikti šajā nolūkā paziņotajos valsts tehniskajos noteikumos.
40. tabula
Maršruta pieejamības numurs – atbilstošais ātrums (19) (23) (jūdzes stundā) – pasažieru pārvadājumi
|
Pārvadājumu kods |
Pasažieru ritošais sastāvs (tostarp pasažieru vagoni, bagāžas vagoni un vagoni automobiļu pārvadāšanai) un vieglie kravas vagoni (20) (21) (24) |
Elektrovilces vai dīzeļvilces motorvienības, motorvagoni un automotrises (20) (21) (24) |
|
|
P1 |
n. p. (29) |
n. p. (29) |
Atklāts punkts |
|
P2 |
n. p. (29) |
n. p. (29) |
Atklāts punkts |
|
P3a (> 160 km/h) |
RA1 – 125 RA2 – 90 |
RA7 – 125 (25) RA8 – 110 (25) RA8 – 100 (26) RA5 – 125 (27) |
Atklāts punkts |
|
P3b (≤ 160 km/h) |
RA1 – 100 RA2 – 90 |
RA8 – 100 (26) RA5 – 100 (27) |
RA3 – 100 |
|
P4a (> 160 km/h) |
RA1 – 125 RA2 – 90 |
RA7 – 125 (25) RA7 – 100 (26) RA4 – 125 (27) |
Atklāts punkts |
|
P4b (≤ 160 km/h) |
RA1 – 100 RA2 – 90 |
RA7 – 100 (26) RA4 – 100 (27) |
RA3 – 100 |
|
P5 |
RA1 – 75 |
RA3 – 75 |
|
|
P6 |
RA1 |
||
|
P 1600 |
Atklāts punkts |
||
41. tabula
Maršruta pieejamības numurs – atbilstošais ātrums ►M2 ◄ (jūdzes stundā) – kravu pārvadājumi
|
Pārvadājumu kods |
Kravas vagoni un citi ritekļi |
Lokomotīves ►M2 ◄ |
|
F1 |
RA8 – 75 |
RA7 – 75 |
|
F2 |
RA7 – 75 |
RA7 – 75 |
|
F3 |
RA5 – 60 |
RA7 – 60 |
|
F4 |
RA4 – 60 |
RA5 – 60 |
|
F 1600 |
Atklāts punkts |
|
G papildinājums
Ātruma konversija jūdzēs stundā Īrijā un Apvienotajā Karalistē (Ziemeļīrijā)
42. tabula
Ātruma konversija no [km/h] uz [mph]
|
Ātrums (km/h) |
Ātrums (mph) |
|
2 |
1 |
|
3 |
1 |
|
5 |
3 |
|
10 |
5 |
|
15 |
10 |
|
20 |
10 |
|
30 |
20 |
|
40 |
25 |
|
50 |
30 |
|
60 |
40 |
|
80 |
50 |
|
100 |
60 |
|
120 |
75 |
|
140 |
90 |
|
150 |
95 |
|
160 |
100 |
|
170 |
105 |
|
180 |
110 |
|
190 |
120 |
|
200 |
125 |
|
220 |
135 |
|
225 |
140 |
|
230 |
145 |
|
250 |
155 |
|
280 |
175 |
|
300 |
190 |
|
320 |
200 |
|
350 |
220 |
H papildinājums
Būvju tuvinājuma gabarīts sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem
3. attēls
Būvju tuvinājuma gabarīts S sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem (izmēri milimetros)
Paskaidrojumi par 3. attēlu
Kontūra īpašo daļu piemērošana
Piezīme: vērtības 1 000 mm, 1 020 mm, 6 900 mm un 6 400 mm, kuras ir norādītas kā skaitītājs, attiecas uz kontaktsistēmu ar nesējkabeli.
Vērtības 1 100 mm, 1 120 mm, 6 750 mm un 6 250 mm, kuras ir norādītas kā saucējs, attiecas uz kontaktsistēmu bez nesējkabeļa.
Sistēmā ar sliežu ceļu nominālo platumu 1 520 mm a1 = 670 mm un a2 = 760 mm.
Sistēmā ar sliežu ceļu nominālo platumu 1 524 mm a1 = 672 mm un a2 = 762 mm.
4. attēls
References profils sliežu ceļu apakšējā daļā ar dubulto sliežu ceļu
Paskaidrojumi par 4. attēlu
760 mm attālums sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem un 762 mm attālums sistēmā ar 1 524 mm platiem sliežu ceļiem.
5. attēls
References profils šķirotavu apakšējā daļā ar sliežu bremzēm
I papildinājums
(neizmanto)
J papildinājums
Drošības nodrošināšana stacionārās dubultās krusteniskās pārejās
J.1. Stacionāras dubultās krusteniskās pārejas jāprojektē tā, lai nebūtu pārāk garš nevadāmais garums. Dubulto krustenisko pāreju pretsliedes nav iespējams uzbūvēt tā, lai nodrošinātu vadību visā garumā. Minēto nevadāmo garumu var pieņemt līdz noteiktai robežvērtībai atbilstīgi atsauces situācijai, nosakot šādus parametrus:
minimālais krustojuma leņķis: tangenss 1 – 9 (tga = 0,11, a = 6°0′);
minimālais rādiuss dubultajā krusteniskajā pārejā: 450 m;
pretsliedes minimālais augstums: 45 mm;
serdes forma, kā parādīts attēlā turpmāk.
6. attēls
Dubulta krusteniskā pāreja
7. attēls
Punkta retrakcija X pretsliedes šķautnē
X = 3 mm (150 mm garumā)
Y = 8 mm (apmēram 200–500 mm garumā)
J.2. Ja viena vai vairākas minētās prasības nav ņemtas vērā, projektu pārbauda, verificējot nevadāmā garuma ekvivalenci vai traucējumus starp riteni un serdi, kuri rodas to saskares brīdī.
J.3. Projektu pārbauda riteņiem, kuru diametrs ir no 630 mm līdz 840 mm. Ja riteņa diametrs ir 330 mm līdz 630 mm, jāveic īpaši demonstrējumi.
J.4. Izmantojot tālāk tekstā sniegtās diagrammas, var viegli verificēt nevadāmo garumu īpašos gadījumos dažādiem krustojuma leņķiem, kā arī pretsliedes augstumu un dažādus krustojuma izliekumus.
Diagrammās ir izmantotas šādas maksimālās sliežu ceļa pielaides:
sliežu ceļa platums ir no 1 433 mm līdz 1 439 mm, ieskaitot;
serdes aizsarga izmērs ir no 1 393 mm līdz 1 398 mm, ieskaitot;
brīvā riteņa pāreja ≤ 1 356 mm.
Izmantojot 8. attēlu, var noteikt minimālo tāda riteņa diametru, kas var braukt izliektās dubultās krusteniskās pārejās, ja rādiuss ir 450 m; 9. attēls attiecas uz taisnām dubultajām krusteniskajām pārejām.
Citos gadījumos var veikt īpašus aprēķinus.
J.5. Sistēmās ar sliežu ceļiem, kuru platums nav 1 435 mm, veic īpašus aprēķinus.
8. attēls
Minimālais riteņa diametrs attiecībā pret krustojuma leņķi, ja dubultās krusteniskās pārejas rādiuss ir 450 m
|
1 |
– |
minimālais riteņa diametrs (mm) |
|
2 |
– |
N krustojuma leņķa tangenss 1 – N |
|
3 |
– |
pretsliedes augstums (mm) (Z3) |
9. attēls
Minimālais riteņa diametrs attiecībā pret krustojuma leņķi taisnai dubultajai krusteniskajai pārejai
|
1 |
– |
minimālais riteņa diametrs (mm) |
|
2 |
– |
N krustojuma leņķa tangenss 1 – N |
|
3 |
– |
pretsliedes augstums (mm) (Z3) |
K papildinājums
Minimālo prasību pamats attiecībā uz konstrukcijām pasažieru vilcienu vagoniem un motorvilcieniem
Turpmāk tekstā minētās masas definīcijas pasažieru vilcienu vagoniem un motorvilcieniem ir minimālo dinamisko prasību pamats attiecībā uz konstrukcijām un pārbaudi par konstrukciju savietojamību ar pasažieru vilcienu vagoniem un motorvilcieniem.
Ja ir jāveic dinamiskā vērtēšana tilta nestspējas noteikšanai, tilta nestspēju nosaka un izsaka kā konstrukcijas masu normālā lietderīgās kravas režīmā saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju, ņemot vērā 45. tabulā minētās lietderīgās pasažieru kravnesības vērtības stāvvietās.
Masas definīcijas statiskās savietojamības vajadzībām ir balstītas uz konstrukcijas masu ārkārtējā lietderīgās kravas režīmā, kas noteikta saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju, ņemot vērā T papildinājuma [2.] rindā minēto specifikāciju.
45. tabula
Lietderīgā pasažieru kravnesība stāvvietās (kg/m2) saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju
|
Vilciena veids |
Normāls lietderīgās kravas režīms, lai noteiktu dinamisko savietojamību |
|
Ātrgaitas vilcieni un tālsatiksmes vilcieni |
160 (1) |
|
Ātrgaitas vilcieni un tālsatiksmes vilcieni Obligāta rezervācija |
0 |
|
Pārējie vilcieni (reģionālie, svārstsatiksmes un piepilsētas vilcieni) |
280 |
|
(1)
Normāls lietderīgās kravas režīms saskaņā ar T papildinājuma [1.] rindā minēto specifikāciju un papildus 160 kg/m2 stāvvietās. |
|
▼M1 —————
M papildinājums
Īpašs gadījums Igaunijas tīklā
1. Lokomotīve
2. Izkliedētā slodze: 140 kN/m
3. Vagons
N papildinājums
(neizmanto)
O papildinājums
Īpašs gadījums Īrijas un Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīklā
Noteikumi un rasējumi attiecībā uz gabarītiem IRL 1, IRL 2 un IRL 3 ir atklāts punkts.
P papildinājums
Būvju tuvinājuma gabarīts 1 668 mm platu sliežu ceļu apakšējai daļai Spānijas tīklā
Būvju tuvinājuma gabarītus nosaka, pamatojoties uz kinemātiskajiem atsauces profiliem un saistītiem noteikumiem.
Būvju tuvinājuma gabarītus aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi atbilstīgi T papildinājuma [3.] rindā minētās specifikācijas prasībām ar kinemātiskajiem atsauces profiliem un saistītajiem noteikumiem, kuri minēti šajā papildinājumā.
P.1. ATSAUCES PROFILI
P.1.1. Kinemātiskais atsauces profils GEI 1
12. attēlā ir attēlots atsauces profils kinemātiskajam gabarītam GEI 1 ritekļiem, kuri var pārbraukt sliežu bremzēm aktīvā pozīcijā.
12. attēls
Kinemātiskā gabarīta GEI 1 apakšējās daļas atsauces profils ritekļiem, kuri var pārbraukt sliežu bremzēm aktīvā pozīcijā (l = sliežu ceļa platums)
(Izmēri ir norādīti milimetros)
|
(1) |
Velšanās virsma |
P.1.2. Kinemātiskais atsauces profils GEI 2
13. attēlā ir attēlots atsauces profils kinemātiskajam gabarītam GEI 2 ritekļiem, kas var pārbraukt sliežu bremzēm neaktīvā pozīcijā.
13. attēls
Kinemātiskā gabarīta GEI 2 apakšējās daļas atsauces profils ritekļiem, kuri var pārbraukt sliežu bremzēm neaktīvā pozīcijā (l = sliežu ceļa platums)
(Izmēri ir norādīti milimetros)
|
(1) |
Velšanās virsma |
P.2. SAISTĪTIE NOTEIKUMI
46. tabulā ir attēlotas papildu nolieces gabarītam GEI 1 un GEI 2.
46. tabula
Noteikumi par papildu nolieci S gabarītam GEI 1 un GEI 2
|
Papildu noliece attiecībā uz sliežu ceļa platumu “l” un augstumu “h”, salīdzinot ar velšanās virsmu |
|
|
Rādiuss |
h ≤ 0,4 m |
|
250 ≤ R < ∞ |
|
|
150 ≤ R < 250 |
|
P.3. VERTIKĀLĀ PAZEMINĀŠANA
Apakšējās daļas augstumu samazina par 50/Rv (m); rādiusu norāda metros.
Vertikālās līknes rādiuss Rv ir ierobežots līdz 500 m. Augstums, kas nepārsniedz 80 mm, tiek uzskatīts par nulli rādiusā Rv no 500 m līdz 625 m.
Q papildinājums
(neizmanto)
R papildinājums
Atklāto punktu saraksts
1. Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā, ja ātrums pārsniedz 300 km/h (4.2.8.1.).
2. Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī, ja ātrums pārsniedz 300 km/h (4.2.8.2.).
3. Minimālais pieļaujamais attālums starp sliežu ceļu asīm vienotajam būvju tuvinājuma gabarītam IRL 3 ir atklāts punkts (7.7.18.2.).
4. EN līniju kategorija – atbilstošais ātrums (km/h) pārvadājumu kodam P 1520 (visi ritekļi), P 1600 (visi ritekļi), F 1520 (visi ritekļi) un F 1600 (visi ritekļi) E papildinājuma 38.A, 39.A, 38.B un 39.B tabulā.
5. Maršruta pieejamības numurs – atbilstošais ātrums (jūdzes stundā) – pārvadājumu kodam P1 (motorvienības), P2 (motorvienības), P3a (motorvienības), P4a (motorvienības), P 1600 (visi ritekļi) un F 1600 (visi ritekļi) F papildinājuma 40. un 41. tabulā.
6. Noteikumi un rasējumi attiecībā uz gabarītiem IRL 1, IRL 2 un IRL 3 ir atklāts punkts (O papildinājums).
7. Prasības attiecībā uz balasta pacelšanas riska novēršanu ātrumam, kas pārsniedz 250 km/h.
S papildinājums
Izmantoto terminu definīcijas
48. tabula
Termini
|
Definētais termins |
SITS punkts |
Definīcija |
|
Faktiskais punkts (RP) / Actual point (RP) / Praktischer Herzpunkt / Pointe de coeur |
4.2.8.6. |
Krustojuma serdes fiziskais galējais punkts. Sk. 2. attēlu, kurā redzama attiecība starp faktisko punktu (RP) un krustpunktu (IP). |
|
Trauksmes robežvērtība / Alert limit / Auslösewert / Limite d'alerte |
4.5.2. |
Vērtība, kuru pārsniedzot, jāizvērtē sliežu ceļa ģeometrijas stāvoklis, un tas jāņem vērā regulāri plānotajos tehniskās apkopes pasākumos. |
|
Ass slodze / Axle load / Achsfahrmasse / Charge à l'essieu |
4.2.1., 4.2.6.1. |
Ar gravitācijas paātrinājumu dalīta riteņu statisko vertikālo spēku summa, ar kādu riteņpāris vai divi atsevišķi riteņi iedarbojas uz sliežu ceļu. |
|
Bremzēšanas sistēmas, kuras nav atkarīgas no riteņa un sliedes saķeres nosacījumiem |
4.2.6.2.2. |
“Bremzēšanas sistēmas, kuras nav atkarīgas no riteņa un sliedes saķeres nosacījumiem” attiecas uz visām ritošā sastāva bremzēšanas sistēmām, kuras var radīt sliedei piemērojamu bremzēšanas spēku neatkarīgi no riteņa un sliedes saķeres nosacījumiem (piemēram, magnētiskās bremžu sistēmas un induktīvo bremžu sistēmas). |
|
Ārējās sliedes paaugstinājums / Cant / Überhöhung / Dévers de la voie |
4.2.4.2. 4.2.8.5. |
Sliežu galviņu ass līnijā mērāma augstuma starpība attiecībā pret horizontāli starp viena sliežu ceļa divām sliedēm konkrētā vietā. |
|
Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts / Cant deficiency / Überhöhungsfehlbetrag / Insuffisance de devers |
4.2.4.3. |
Starpība starp piemēroto ārējās sliedes paaugstinājumu un augstāku ārējās sliedes līdzsvara paaugstinājumu. |
|
Vienkāršs krustenis / Common crossing / Starres Herzstück / Coeur de croisement |
4.2.8.6. |
Konstrukcija, kas nodrošina pārmiju vai šaurleņķa krustojumu divu pretēju darba šķautņu krustošanos un kurai ir viena krustojuma serde un divas spārnsliedes. |
|
Sānvējš / Crosswind / Seitenwind / Vents traversiers |
4.2.10.2. |
Spēcīgs vējš, kas ir šķērsenisks līnijai un var negatīvi ietekmēt vilcienu kustības drošību. |
|
Projektētā vērtība / Design value / Planungswert / Valeur de conception |
4.2.3.4., 4.2.4.2., 4.2.4.5., 4.2.5.1., 4.2.5.3. |
Teorētiska vērtība bez ražošanas, būvniecības un tehniskās apkopes pielaidēm. |
|
Projektētais sliežu ceļa platums / Design track gauge / Konstruktionsspurweite / Ecartement de conception de la voie |
5.3.3. |
Viena vērtība, ko iegūst, ja visi sliežu ceļa komponenti precīzi atbilst projektētajiem izmēriem vai to vidējiem projektētajiem izmēriem, ja ir noteikts diapazons. |
|
Attālums starp sliežu ceļu asīm / Distance between track centres / Gleisabstand / Entraxe de voies |
4.2.3.2. |
Attālums starp divu aplūkojamo sliežu ceļu ass līniju punktiem, kuru mēra paralēli atsauces sliežu ceļa (t. i., sliežu ceļa ar mazāko ārējās sliedes paaugstinājumu) velšanās virsmai. |
|
Dinamiskais sānspēks / Dynamic lateral force / Dynamische Querkraft / Effort dynamique transversal |
4.2.6.3. |
Dinamisko spēku summa, ar kādu riteņpāris sānvirzienā iedarbojas uz sliežu ceļu. |
|
Zemes klātnes / Earthworks / Erdbauwerke / Ouvrages en terre |
4.2.7.2., 4.2.7.4. |
Grunts konstrukcijas un grunts noturēšanas konstrukcijas, uz kurām iedarbojas dzelzceļa satiksmes noslogojums. |
|
EN līniju kategorija / EN Line Category / EN Streckenklasse / EN Catégorie de ligne |
4.2.7.4., E papildinājums |
►M2 T papildinājuma [2.] rindā minētajā specifikācijā izklāstītā klasifikācijas procesa rezultāts, kas minētajā specifikācijā apzīmēts ar nosaukumu “Līniju kategorija”. Tā atspoguļo infrastruktūras spēju izturēt vertikālās slodzes, ar kādām parastos ekspluatācijas apstākļos uz līniju vai līnijas posmu iedarbojas ritekļi. ◄ |
|
Ekvivalentais koniskums / Equivalent conicity / Äquivalente Konizität / Conicité équivalente |
4.2.4.5., 4.2.11.2. |
Konusa leņķa tangenss riteņpārim ar koniskiem riteņiem, kuru sānvirziena kustībai ir tāds pats kinemātiskais viļņa garums kā attiecīgajam riteņpārim taisnā sliežu ceļa posmā un līkumos ar lielu rādiusu. |
|
Stacionāras serdes aizsargs / Fixed nose protection / Leitweite / Cote de protection de pointe |
4.2.5.3., J papildinājums |
►M2 Attālums starp krustojuma serdi un pretsliedi (sk. 14. attēla 2. izmēru). ◄ |
|
Uzmalu vadotnes dziļums / Flangeway depth / Rillentiefe / Profondeur d'ornière |
4.2.8.6. |
►M2 Attālums starp velšanās virsmu un uzmalu vadotnes dibenu (sk. 14. attēla 6. izmēru). ◄ |
|
Uzmalu vadotnes platums / Flangeway width / Rillenweite / Largeur d'ornière |
4.2.8.6. |
►M2 Attālums starp gaitas sliedi un blakus esošu pretsliedi vai spārnsliedi (sk. 14. attēla 5. izmēru). ◄ |
|
Brīvā riteņa pāreja pretsliedes/spārnsliedes ieejā / Free wheel passage at check rail/wing rail entry / Freier Raddurchlauf im Radlenker-Einlauf/Flügelschienen-Einlauf / Côte d'équilibrage du contre-rail |
4.2.8.6. |
►M2 Attālums starp krustojuma pretsliedes vai spārnsliedes darba šķautni un pretējās gaitas sliedes gabarīta šķautni, ko mēra pāri sliežu ceļa gabarītam attiecīgi pretsliedes vai spārnsliedes ieejā (sk. 14. attēla 4. izmēru). Pretsliedes vai spārnsliedes ieeja ir punkts, kurā ir pieļaujams riteņa kontakts ar pretsliedi vai spārnsliedi. ◄ |
|
Brīvā riteņa pāreja krustojuma serdē / Free wheel passage at crossing nose / Freier Raddurchlauf im Bereich der Herzspitze / Cote de libre passage dans le croisement |
4.2.8.6. |
►M2 Attālums starp krustojuma spārnsliedes un pretējās pretsliedes darba šķautni, ko mēra pāri gabarītam (sk. 14. attēla 3. izmēru). ◄ |
|
Brīvā riteņa pāreja pārmijās / Free wheel passage in switches / Freier Raddurchlauf im Bereich der Zungen-vorrichtung / Côte de libre passage de l'aiguillage |
4.2.8.6. |
►M2 Attālums starp vienas pārmiju sliedes gabarīta šķautni un pretējās pārmiju sliedes aizmugures malu (sk. 14. attēla 1. izmēru). ◄ |
|
Gabarīts / Gauge / Begrenzungslinie / Gabarit |
4.2.1. 4.2.3.1. |
Noteikumu kopums, ieskaitot atsauces kontūru un tā aprēķināšanas noteikumus, ritekļa ārējo izmēru un no infrastruktūras atbrīvojamās telpas noteikšanai. |
|
Ģeotehniskās konstrukcijas / Geotechnical structures /Geotechnische Strukturen /Structures géotechniques |
4.2.7.2, 4.2.7.4 |
Konstrukcija, kurā ietilpst zemes vai konstrukcijas elements, kas ir atkarīgs no grunts pretestības. Piezīme. Zemes klātnes ir ģeotehnisko konstrukciju apakškopa. |
|
HBW/HBW/HBW |
5.3.1.2. |
►M2 SI sistēmā neietilpstoša tērauda cietības vienība, kas definēta T papildinājuma [16.] rindā minētajā specifikācijā. ◄ |
|
Pretsliedes augstums / Height of check rail / Radlenkerüberhöhung / Surélévation du contre rail |
4.2.8.6. J papildinājums |
Pretsliedes augstums virs velšanās virsmas (sk. 14. attēla 7. izmēru). |
|
Tūlītējas rīcības robežvērtība / Immediate Action Limit / Soforteingriffsschwelle / Limite d'intervention immédiate |
4.2.8., 4.5. |
Vērtība, kuru pārsniedzot, jāveic pasākumi, lai līdz pieņemamam līmenim samazinātu vilcienu noskriešanas no sliedēm risku. |
|
Infrastruktūras pārvaldītājs / Infrastructure Manager / Betreiber der Infrastruktur / Gestionnaire de l'Infrastructure |
4.2.5.1., 4.2.8.3., 4.2.8.6., 4.2.11.2 4.4., 4.5.2., 4.6., 4.7., 6.2.2.1., 6.2.4., 6.4. |
►M2 Kā definēts 3. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.). ◄ |
|
Ekspluatācijas vērtība / In service value / Wert im Betriebszustand / Valeur en exploitation |
4.2.8.5., 4.2.11.2. |
Vērtība, kas mērīta jebkurā laikā pēc infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā. |
|
Krustpunkts (KP) / Intersection point (IP) / Theoretischer Herzpunkt / Point d'intersection théorique |
4.2.8.6. |
Darba šķautņu teorētiskais krustpunkts krustojuma centrā (sk. 2. attēlu). |
|
Iejaukšanās robežvērtība / Intervention Limit / Eingriffsschwelle / Valeur d'intervention |
4.5.2. |
Vērtība, kuru pārsniedzot, jāveic ārpuskārtas tehniskās apkopes pasākumi, lai pirms nākamās pārbaudes netiktu sasniegts tūlītējas rīcības robežlīmenis. |
|
Izolēts defekts / Isolated defect / Einzelfehler / Défaut isolé |
4.2.8. |
Sliežu ceļa ģeometrijas izolēta nepilnība. |
|
Līnijas ātrums / Line speed / Streckengeschwindigkeit / Vitesse de la ligne |
4.2.1. |
Maksimālais ātrums, kādam līnija projektēta. |
|
Tehniskās apkopes dokumentācija / Maintenance file / Instandhaltungsdossier / Dossier de maintenance |
4.5.1. |
Tehniskās dokumentācijas elementi, kuri attiecas uz lietošanas nosacījumiem un robežvērtībām, un norādījumiem par tehnisko apkopi. |
|
Tehniskās apkopes plāns / Maintenance plan / Instandhaltungsplan / Plan de maintenance |
4.5.2. |
Dokumentācija, kurā izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja pieņemtās infrastruktūras tehniskās apkopes procedūras. |
|
Daudzsliežu dzelzceļš / Multi-rail track / Mehrschienengleis / Voie à multi écartement |
4.2.2.2. |
Sliežu ceļš ar vairāk nekā divām sliedēm, ja vismaz divus attiecīgu sliežu pārus ir paredzēts ekspluatēt kā atdalītus sliežu ceļus (ar vienādu vai atšķirīgu platumu). |
|
Nominālais sliežu ceļa platums / Nominal track gauge / Nennspurweite / Ecartement nominal de la voie |
4.2.4.1. |
Viena vērtība, ar ko apzīmē sliežu ceļa platumu, bet kas var atšķirties no projektētā sliežu ceļa platuma. |
|
Parasta ekspluatācija / Normal service / Regelbetrieb / Service régulier |
4.2.2.2. 4.2.9. |
Dzelzceļa ekspluatācija saskaņā ar plānotu kustības grafiku. |
|
Pasīvs nodrošinājums / Passive provision / Vorsorge für künftige Erweiterungen / Réservation pour extension future |
4.2.9. |
Nodrošinājums būves fiziskai paplašināšanai nākotnē (piemēram, perona pagarināšanai). |
|
Veiktspējas parametrs / Performance Parameter / Leistungskennwert / Paramètre de performance |
4.2.1. |
Parametrs, kas raksturo SITS līniju kategoriju un ko izmanto kā pamatu infrastruktūras apakšsistēmas elementu projektēšanai un kā norādi uz līnijas veiktspējas līmeni. |
|
Vienlaidu sliežu ceļš / Plain line / Freie Strecke / Voie courante |
4.2.4.5. 4.2.4.6. 4.2.4.7. |
Sliežu ceļa posms bez pārmijām un krustojumiem. |
|
Punkta retrakcija / Point retraction / Spitzenbeihobelung / Dénivelation de la pointe de cœur |
4.2.8.6. |
Stacionāra vienkārša krustojuma atsauces līnija var novirzīties no teorētiskās atsauces līnijas. Zināmā attālumā no krustojuma serdes punkta atsauces līniju atkarībā no konstrukcijas var atvilkt no šīs teorētiskās līnijas un no riteņa uzmalas, lai novērstu abu elementu kontaktu. Šī situācija attēlota 2. attēlā. |
|
Sliežu ieslīpums / Rail inclination / Schienenneigung / Inclinaison du rail |
4.2.4.5. 4.2.4.7. |
Leņķis, kas norāda sliežu ceļā iemontētas sliedes galviņas ieslīpumu attiecībā pret sliežu plakni (velšanās virsmu) un ir vienāds ar leņķi starp sliežu simetrijas asi (vai līdzvērtīgu simetrisku sliedi ar tādu pašu sliedes galviņas profilu) un perpendikulu attiecībā pret sliežu plakni. |
|
Zemsliežu pamats / Rail pad / Schienenzwischenlage / Semelle sous rail |
5.3.2. |
Elastīgs slānis, kas atrodas starp sliedi un atbalsta gulsni vai balsta plāksni. |
|
Pretējas līknes / Reverse curve / Gegenbogen / Courbes et contre-courbes |
4.2.3.4. |
Divas blakuslīknes, kuras ir pretēji izliektas vai pretējas. |
|
Būvju tuvinājuma gabarīts / Structure gauge / Lichtraum / Gabarit des obstacles |
4.2.3.1. |
Nosaka telpu attiecībā pret atsauces sliežu ceļu, kurai jābūt brīvai no visiem objektiem vai konstrukcijām un satiksmes uz blakusesošiem sliežu ceļiem, lai garantētu atsauces sliežu ceļa drošu ekspluatāciju. To nosaka, pamatojoties uz atsauces kontūru un piemērojot ar to saistītos noteikumus. |
|
Kustīga serde |
4.2.5.2. |
“Vienkārša krusteņa ar kustīgu serdi” kontekstā termins “kustīga serde” nosaka krusteņa daļu, kura veido serdi un tiek pārvietota, lai radītu vienlaidu darba šķautni galvenajai dzelzceļa līnijai vai pievedceļam. |
|
Pārmija / Switch / Zungenvorrichtung / Aiguillage |
4.2.8.6. |
Sliežu ceļa mezgls, ko veido divas stacionāras sliedes (rāmjsliedes) un divas kustīgas sliedes (pārmiju sliedes) un ko izmanto, lai novirzītu ritekļus no viena sliežu ceļa uz citu. |
|
Pārmijas un krustojumi / Switches and crossings / Weichen und Kreuzungen / Appareil de voie |
4.2.4.5., 4.2.4.7., 4.2.5., 4.2.6., 4.2.8.6., 5.2., 6.2.4.4., 6.2.4.8., 6.2.5.2., 7.3.3, C un D papildinājums |
Sliežu ceļa konstrukcija ar pārmijām un atsevišķiem krustojumiem un sliedēm, kas tos savieno. |
|
Tiešs maršruts / Through route / Stammgleis / Voie directe |
D papildinājums |
Pārmijās un krustojumos – maršruts, kurā ir saglabāts sliežu ceļa vispārīgais lāgojums. |
|
Sliežu ceļa projekts / Track design |
4.2.6., 6.2.5., C un D papildinājums |
Sliežu ceļa projektā ietilpst šķērsgriezums, ar ko nosaka pamatizmērus un sliežu ceļa komponentus (piemēram, sliedes, stiprinājumi, gulšņi, balasts), ko kopā izmanto atbilstīgi ekspluatācijas apstākļiem, ja spēka ietekme ir saistīta ar 4.2.6. punktu, piemēram, ass slodzi, ātrumu un horizontālas līknes rādiusu. |
|
Sliežu ceļa platums / Track gauge / Spurweite / Ecartement de la voie |
4.2.4.1., 4.2.4.5., 4.2.8.4., 5.3.3., 6.1.5.2., 6.2.4.3., H papildinājums |
Mazākais attālums starp velšanās virsmai perpendikulārām līnijām, kuras šķērso katras sliedes galviņas profilu 0–14 mm zem velšanās virsmas. |
|
Sliežu ceļa nošķiebums / Track twist / Gleisverwindung / Gauche |
4.2.7.1.6 4.2.8.3., 6.2.4.9. |
Sliežu ceļa nošķiebumu definē kā algebrisko starpību starp diviem šķērsslīpumiem, kuri ņemti noteiktā attālumā viens no otra, un parasti izsaka kā slīpumu starp diviem punktiem, kuros mēra šķērsslīpumu. |
|
Vilciena garums / Train length / Zuglänge / Longueur du train |
4.2.1. |
Tāda vilciena garums, kas parastas ekspluatācijas apstākļos var braukt pa noteiktu līniju. |
|
Stacionāras dubultās krusteniskās pārejas nevadāmais garums / Unguided length of an obtuse crossing / Führungslose Stelle / Lacune dans la traversée |
4.2.5.3., J papildinājums |
►M2 Stacionāras dubultās krusteniskās pārejas daļa, kurā riteni nevada, T papildinājuma [17.] rindā minētajā specifikācijā raksturota kā “nevadāmais garums”. ◄ |
|
Perona lietderīgais garums / Usable length of a platform / Bahnsteignutzlänge / Longueur utile de quai |
4.2.1., 4.2.9.1. |
Tās perona daļas maksimālais vienlaidu garums, pie kuras vilcienam parastos ekspluatācijas apstākļos paredzēts apstāties, lai uzņemtu vai izlaistu pasažierus, nodrošinot atbilstošas apstāšanās pielaides. Parasti ekspluatācijas apstākļi nozīmē, ka dzelzceļš darbojas netraucētā darbības režīmā (piemēram, sliežu un riteņu saķere ir normāla, signāli un viss pārējais darbojas, kā plānots). |
14. attēls
Pārmiju un krustojumu ģeometrija
|
1) |
1 – brīvā riteņa pāreja pārmijās |
|
2) |
stacionārs serdes aizsargs |
|
3) |
brīvā riteņa pāreja krusteņa serdē |
|
4) |
brīvā riteņa pāreja pretsliedes/spārnsliedes ieejā |
|
5) |
uzmalu vadotnes platums |
|
6) |
riteņu uzmalu vadotnes dziļums |
|
7) |
pretsliedes augstums |
T papildinājums
Šajā SITS minētās tehniskās specifikācijas
49. tabula
SITS minētie standarti
|
Rindas Nr. |
Novērtējamie raksturlielumi |
SITS punkts |
Standarta obligātais punkts |
|
[1] |
EN 15663:2017+A1:2018 Dzelzceļa aprīkojums. Ritekļu etalonmasa |
||
|
[1.1.] |
Ritošā sastāva masas definēšana |
4.2.1. punkta 7. apakšpunkts, 2. tabula K papildinājums |
4.5. |
|
[1.2.] |
Ritošā sastāva masas definēšana |
4.2.1. punkta 7. apakšpunkts, 3. tabula |
4.5. un 7.4. |
|
[1.3.] |
Ātrgaitas vilcienu un tālsatiksmes vilcienu lietderīgā pasažieru kravnesība |
K papildinājums, 45. tabula |
7. tabula |
|
[1.4.] |
Citu vilcienu lietderīgā pasažieru kravnesība |
K papildinājums, 45. tabula |
8. tabula |
|
[2] |
EN 15528:2021 Dzelzceļa aprīkojums. Līniju kategorijas saderībai starp ritekļu slodzes ierobežojumiem un infrastruktūru |
||
|
[2.1.] |
Ritošā sastāva masas definēšana |
4.2.1. punkta 7. apakšpunkts, 2. tabula K papildinājums |
6.4. |
|
[2.2.] |
Prasības attiecībā uz esošo konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam |
E papildinājums |
A pielikums |
|
[2.3.] |
Līniju kategorijas |
E papildinājums, 38.A tabula (9. piezīme) |
|
|
[2.4.] |
Līniju kategoriju definēšana |
S papildinājums |
5. |
|
[3] |
EN 15273-3:2013+A1:2016 Dzelzceļa aprīkojums. Gabarīti. 3. daļa: Struktūru gabarīti |
||
|
[3.1.] |
Būvju tuvinājuma gabarīts |
4.2.3.1. punkta 1. apakšpunkts |
C pielikums un D pielikuma D.4.8. punkts |
|
[3.2.] |
Būvju tuvinājuma gabarīts |
4.2.3.1. punkta 2. apakšpunkts |
C pielikums |
|
[3.3.] |
Būvju tuvinājuma gabarīts Novērtēšana |
4.2.3.1. punkta 3. apakšpunkts 6.2.4.1. |
5., 7., 10. C pielikums un D pielikuma D.4.8. punkts |
|
[3.4.] |
Attālums starp sliežu ceļu asīm Novērtēšana |
4.2.3.2. punkta 3. apakšpunkts 6.2.4.2. |
9. |
|
[3.5.] |
Perona nobīde Novērtēšana |
4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkts 6.2.4.11. punkta 1. apakšpunkts |
13. |
|
[3.6.] |
Būvju tuvinājuma gabarīta aprēķināšana 1 668 mm plata sliežu ceļa apakšējai daļai |
P papildinājums |
5., 7. un 10. |
|
[4] |
EN 13803:2017 Dzelzceļa aprīkojums. Sliedes. Sliežu ceļa izlīdzinājuma konstruēšanas parametri. 1 435 mm un platāki sliežu ceļi |
||
|
[4.1.] |
Horizontālas līknes minimālais rādiuss Atsauces ritekļa definēšana |
4.2.3.4. punkta 2. apakšpunkts |
N.1. un N.2. tabula N.2. |
|
[4.2.] |
Infrastruktūras modernizēšana vai atjaunošana, attiecībā uz parametriem “ārējās sliedes paaugstinājums” un “ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts” |
7.3.2. |
6.2. punkts (5. tabula) un 6.3. punkts (7. tabula vilcieniem bez nolieces sistēmas) (sk. arī attiecīgās piezīmes abās nodaļās) |
|
[5] |
EN 15302:2021 Dzelzceļa aprīkojums. Riteņa un sliedes saskares ģeometrijas parametri. Definīcijas un novērtēšanas metodes |
||
|
[5.1.] |
Ekvivalentais koniskums |
4.2.4.5. punkta 4. apakšpunkts |
6., 8., 9., 12. |
|
[5.2.] |
Novērtēšana |
6.2.4.6. |
6., 8., 9., 12. |
|
[6] |
EN 13715:2020 Dzelzceļa aprīkojums. Riteņpāri un ratiņi. Riteņi. Riteņa aploka profils |
||
|
[6.1.] |
Ekvivalentais koniskums |
4.2.4.5. punkta 4. apakšpunkta a) un b) punkts |
C pielikums |
|
[6.2.] |
Ekvivalentais koniskums |
4.2.4.5. punkta 4. apakšpunkta c) un d) punkts |
B pielikums |
|
[7] |
EN 13674-1:2011+A1:2017 Dzelzceļa aprīkojums. Sliežu ceļš. Sliedes. 1. daļa: Platpēdas dzelzceļa sliedes ar 46 kg/m un lielāku svaru |
||
|
[7.1.] |
Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils |
4.2.4.6. punkta 1. apakšpunkts |
A pielikums |
|
[7.2.] |
Sliežu novērtēšana |
6.1.5.1. punkta a) apakšpunkts |
9.1.8. |
|
[7.3.] |
Sliežu novērtēšana |
6.1.5.1. punkta b) apakšpunkts |
9.1.9. |
|
[7.4.] |
Sliežu novērtēšana |
6.1.5.1. punkta c) apakšpunkts |
8.1. un 8.4. |
|
[8] |
EN 13674-4:2006+A1:2009 Dzelzceļa aprīkojums. Sliežu ceļš. Sliedes. 4. daļa: Platpēdas dzelzceļa sliedes ar svaru no 27 kg/m līdz 46 kg/m (neieskaitot) |
||
|
[8.1.] |
Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils |
4.2.4.6. punkta 1. apakšpunkts |
A pielikums |
|
[9] |
EN 14363:2016+A2:2022 Dzelzceļa aprīkojums. Testēšana un modelēšana dzelzceļa ritošā sastāva gaitas raksturlielumu pieņemšanai. Gaitas raksturošana un stacionārie testi |
||
|
[9.1.] |
Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm Sliežu ceļa izturība pret sānspēkiem |
4.2.6.1. punkta b) un c) apakšpunkts 4.2.6.3. punkta b) apakšpunkts |
7.5.3. |
|
[9.2.] |
Sliežu ceļa izturība pret sānspēkiem |
4.2.6.3. punkta a) apakšpunkts |
7.5.2. punkts un 4. tabula |
|
[10] |
EN 1991-2:2003/AC:2010 1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 2. daļa: Satiksmes slodzes uz tiltiem |
||
|
[10.1.] |
Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm |
4.2.7. |
|
|
[10.2.] |
Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm: Vertikālas slodzes |
4.2.7.1.1. punkta 1. apakšpunkta a) punkts |
6.3.2. punkta 2. apakšpunkts P, 1. piezīme (1) |
|
Ekvivalents vertikāls jaunu ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme |
4.2.7.2. punkta 1. apakšpunkts |
||
|
Prasības attiecībā uz esošo konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam |
E papildinājums. Slodzes modelis 71 |
||
|
[10.3.] |
Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm: Vertikālas slodzes |
4.2.7.1.1. punkta 1. apakšpunkta b) punkts |
6.3.3. punkta 3. apakšpunkts P |
|
Prasības attiecībā uz esošo konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam |
E papildinājums. Slodzes modelis SW/0 |
||
|
[10.4.] |
Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm: Vertikālas slodzes |
4.2.7.1.1. punkta 2. apakšpunkts |
6.3.2. punkta 3. apakšpunkts P un 6.3.3. punkta 5. apakšpunkts P |
|
Ekvivalents vertikāls jaunu ģeotehnisko konstrukciju un zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme |
4.2.7.2. punkta 2. apakšpunkts |
||
|
[10.5.] |
Vertikālas slodzes dinamiskās iedarbības pielaide |
4.2.7.1.2. punkta 1. apakšpunkts |
6.4.3. punkta 1. apakšpunkts P un 6.4.5.2. punkta 2. apakšpunkts |
|
[10.6.] |
Vertikālas slodzes dinamiskās iedarbības pielaide |
4.2.7.1.2. punkta 2. apakšpunkts |
6.4.4. |
|
[10.7.] |
Vertikālas slodzes dinamiskās iedarbības pielaide |
4.2.7.1.2. punkta 2. apakšpunkts |
6.4.6.1.1. punkta 3.–6. apakšpunkts |
|
Prasības attiecībā uz esošo konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam |
E papildinājums. Slodzes modelis HSLM |
||
|
[10.8.] |
Centrbēdzes spēki |
4.2.7.1.3. |
6.5.1. punkta 2., 4. P un 7. apakšpunkts |
|
[10.9.] |
Sānsvārstību spēki |
4.2.7.1.4. |
6.5.2. |
|
[10.10.] |
Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) iedarbe |
4.2.7.1.5. |
6.5.3. punkta 2. P, 4., 5., 6. un 7. apakšpunkts P |
|
[10.11.] |
Tādu jaunu konstrukciju izturība, kuras atrodas pāri vai blakus sliežu ceļiem |
4.2.7.3. |
6.6.2.–6.6.6. |
|
[11] |
EN 1990:2002 A2. pielikums (izdots kā EN 1990:2002/A1:2005) Eirokodekss. Konstrukciju projektēšanas pamatprincipi |
||
|
[11.1.] |
Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm |
4.2.7. |
|
|
[11.2.] |
Projektētais sliežu ceļa nošķiebums dzelzceļa satiksmes iedarbes dēļ |
4.2.7.1.6. |
A2. 4.4.2.2. punkta 3. apakšpunkts P |
|
[12] |
EN 13848-5:2017 Dzelzceļa aprīkojums. Sliežu ceļš. Sliežu ceļa ģeometriskā kvalitāte. 5. daļa: Ģeometriskās kvalitātes līmeņi. Sliedes, pārmijas un krustojumi |
||
|
[12.1.] |
Tūlītējas rīcības robežvērtība izlīdzinājumam |
4.2.8.1. punkta 1. apakšpunkts |
7.5. Viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības, kas noteiktas 5. tabulā |
|
[12.2.] |
Tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim |
4.2.8.2. punkta 1. apakšpunkts |
7.3. Viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības, kas noteiktas 4. tabulā |
|
[12.3.] |
Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam |
4.2.8.3. punkta 2. apakšpunkts |
7.6. |
|
[12.4.] |
Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem |
4.2.8.3. punkta 6. apakšpunkts |
C pielikums |
|
[13] |
EN 13848-1:2019 Dzelzceļa aprīkojums. Sliežu ceļš. Sliežu ceļa ģeometriskā kvalitāte. 1. daļa: Sliežu ceļa ģeometrijas raksturojums |
||
|
[13.1.] |
Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam |
4.2.8.3. punkta 1. apakšpunkts |
6.5. |
|
[14] |
EN 14067-5:2021/AC:2023 Dzelzceļa aprīkojums. Aerodinamika. 5. daļa: Prasības un testēšanas procedūras aerodinamikai tuneļos |
||
|
[14.1.] |
Kritēriji jauniem tuneļiem |
4.2.10.1. punkta 1. apakšpunkts |
6.1.3. punkta 10. tabula |
|
[14.2.] |
Kritēriji esošiem tuneļiem |
4.2.10.1. punkta 3. apakšpunkts |
6.1.4. |
|
[14.3.] |
Novērtēšanas procedūra |
6.2.4.12. punkta 1. apakšpunkts |
6.1., 7.4. |
|
[14.4.] |
Standarta šķērsgriezums |
6.2.4.12. punkta 3. apakšpunkts |
6.1.2.1. |
|
|
|
|
|
|
[15] |
EN 13145:2001 Dzelzceļa aprīkojums. Sliežu ceļš. Koka gulšņi un balsti |
||
|
[15.1.] |
Izturība pret vertikālām slodzēm: |
C.1. papildinājuma c) apakšpunkts C.2. papildinājuma c) apakšpunkts |
|
|
[16] |
EN ISO 6506-1:2014 Metāliskie materiāli. Brinela cietības tests. Testēšanas metode |
||
|
[16.1.] |
Tērauda cietības definēšana |
S papildinājums |
|
|
[17] |
EN 13232-3:2003 Dzelzceļa aprīkojums. Sliežu ceļš. Pārmijas un krustojumi. 3. daļa: Prasības riteņa/sliedes mijiedarbībai |
||
|
[17.1.] |
“Stacionāras dubultās krusteniskās pārejas nevadāmā garuma” definīcija |
S papildinājums |
4.2.5. |
|
(1)
Ja VDI piekrīt, ir atļauts projektēt ģeotehniskās konstrukcijas un zemes klātnes un aprēķināt grunts spiediena ietekmi, izmantojot līnijas slodzes vai punktveida slodzes, ja slodzes ietekme atbilst slodzes modelim 71 ar koeficientu α. |
|||
50. tabula
Tehniskie dokumenti (pieejami ERA tīmekļvietnē)
|
Rindas Nr. |
Novērtējamie raksturlielumi |
SITS punkts |
Tehniskā dokumenta obligātais punkts |
|
[A] |
ERA tehniskais dokuments par kombinēto pārvadājumu kodifikāciju ERA/TD/2023-01/CCT versija 1.1 (izdota 21.3.2023.) |
||
|
[A.1.] |
Līniju kodifikācija |
2.6. |
2.1. |
►M1 ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.). ◄
►M1 ( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.). ◄
( 3 ) Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).
( 4 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/773 (2019. gada 16. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139I, 27.5.2019., 5. lpp.).
( 5 ) Komisijas 2019. gada 16. maijs Īstenošanas regula (ES) 2019/777 par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 312. lpp.).
( 6 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014., 228. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020. 1. lpp.).
( 8 ) Komisijas 2019. gada 12. februāra Īstenošanas regula (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu “EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).
( 10 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/250 (2019. gada 12. februāris) par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu EK deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu EK verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.).
( 11 ) Komisijas Ieteikums 2014/881/ES (2014. gada 18. novembris) par procedūru esošo dzelzceļa līniju atbilstības līmeņa apliecināšanai savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju pamatparametriem (OV L 356, 12.12.2014., 520. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmums Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 884/2004/EK (OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 13 ) Vietējam pieļaujamajam ātrumam līdz 100 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar vietējo pieļaujamo ātrumu. Vietējam pieļaujamajam ātrumam virs 100 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar ātrumu 100km/h.
( 14 ) Vietējam pieļaujamajam ātrumam līdz 200 km/h minimālā nepieciešamā slodzes spēja ir D2 ar vietējo pieļaujamo ātrumu.
( 15 ) ►M1 Tabulā norādītais ātrums ir maksimālā prasība līnijai, un tas var būt mazāks atbilstīgi 4.2.1. punkta 12. apakšpunkta prasībām. Pārbaudot atsevišķas konstrukcijas uz līnijas, var ņemt vērā ritekļa veidu un vietējo pieļaujamo ātrumu. ◄
( 16 ) ►M1 Pasažieru ritošā sastāva (tostarp pasažieru vagonu, bagāžas vagonu un vagonu automobiļu pārvadāšanai), citu ritekļu, lokomotīvju, galvas vagonu, elektrovilces un dīzeļvilces motorvienību, motorvagonu un automotrišu definīcijas ir atrodamas Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS. Vieglos kravas vagonus definē kā bagāžas vagonus, izņemot to, ka tos var iekļaut formējumos, kuri nav paredzēti pasažieru pārvadāšanai. ◄
( 17 ) Prasības attiecībā uz konstrukcijām ir savietojamas ar pasažieru vagoniem, bagāžas vagoniem, vagoniem automobiļu pārvadāšanai, vieglajiem kravas vagoniem, elektrovilces un dīzeļvilces motorvienībām un motorvagoniem, kuru garums ir: 18–27,5 m parastajiem ritekļiem un šarnīrvagoniem un 9–14 m parastajiem vienass ritekļiem.
( 18 ) Prasības attiecībā uz konstrukcijām ir savietojamas ar ne vairāk kā divām blakus sakabinātām lokomotīvēm un/vai galvas vagoniem. Prasības attiecībā uz konstrukcijām ir savietojamas ar līdz piecām blakus sakabinātām lokomotīvēm un/vai galvas vagoniem (vai vilcienu, kas sastāv no lokomotīvēm un/vai galvas vagoniem), ja maksimālais ātrums nepārsniedz 75 jūdzes stundā un ja lokomotīves un/vai galvas vagoni atbilst attiecīgajām kravas vagonu robežvērtībām.
( 19 ) Atsevišķu vilcienu un konstrukciju savietojamību pārbauda atbilstīgi K papildinājumam, izņemot gadījumus, kad to groza ar šajā nolūkā paziņotajiem valsts tehniskajiem noteikumiem.
( 20 ) Prasības attiecībā uz konstrukcijām ir savietojamas ar vidējo masu uz garuma vienību 3,0 t/m visā katra vagona/ritekļa garumā.
( 21 ) Var izmantot tikai ritekļus ar 4 asīm. Attālums starp ratiņu asīm ir vismaz 2,6 m. Vidēja masa uz garuma vienību visā katra ritekļa garumā nepārsniedz 4,6 t/m.
( 22 ) Var izmantot ritekļus ar 4 vai 6 asīm.
( 23 ) Galvas vagonam var izmantot tikai ritekļus ar 4 asīm. Šeit ietvertas arī lokomotīves, ja lokomotīves un velkamo vagonu garuma atšķirība ir mazāka par 15 % no tādu vagonu garuma, kurus velk ar ātrumu, kas pārsniedz 90 jūdzes stundā.
( 24 ) Pārvadājumu kodam P5 dalībvalsts var noteikt, vai ir piemērojamas prasības attiecībā uz lokomotīvēm un galvas vagoniem.
►M1 ( 25 ) Ņemot vērā ekspluatācijas jauninājumus, nav nepieciešams noteikt harmonizētas prasības, lai panāktu pienācīgu sasvstarpējas izmantojamības līmeni šim ritekļu tipam attiecībā uz pārvadājumu kodiem P1 un P2. ◄