I DAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidoti vienoti noteikumi un vienota procedūra 2. pantā minēto vienību noregulējumam, kuras veic uzņēmējdarbību 4. pantā minētajās iesaistītajās dalībvalstīs.

Minētos vienotos noteikumus un minēto vienoto procedūru piemēro Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota saskaņā ar 42. pantu (“Valde”) kopā ar Padomi un Komisiju, un valstu noregulējuma iestādēm, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu (VNM), kurš izveidots ar šo regulu. VNM atbalsta vienots banku noregulējuma fonds (“Fonds”).

Fonda izmantojums ir atkarīgs no iesaistīto dalībvalstu noslēgta nolīguma (“nolīgums”) par valsts līmenī piesaistītu līdzekļu pārskaitīšanu uz Fondu un par dažādo valsts līmenī piesaistīto un Fonda valstu nodalījumiem piešķiramo līdzekļu pakāpenisku apvienošanu spēkā stāšanās.

2. pants

Darbības joma

►M3 1. ◄

Šo regulu piemēro šādām vienībām:

kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs;

mātesuzņēmumiem, tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītajām dalībvalstīm, ja to konsolidēto uzraudzību veic ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu;

ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, ja uz tām attiecas mātesuzņēmumam piemērotā konsolidētā uzraudzība, kuru veic ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

▼M3

Šo regulu nepiemēro vienībām, kas arī ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 14. pantu Regulā (ES) Nr. 648/2012.

▼B

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“valsts kompetentā iestāde” ir jebkura valsts kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punktā;

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punkta i) apakšpunktā;

“valsts noregulējuma iestāde” ir iestāde, ko iesaistītā dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu;

“attiecīgā valsts noregulējuma iestāde” ir iesaistītās dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību kāda vienība vai grupas sastāvā esoša vienība, valsts noregulējuma iestāde;

“noregulējuma nosacījumi” ir nosacījumi, kas minēti 18. panta 1. punktā;

“noregulējuma plāns” ir plāns, kas sagatavots saskaņā ar 8. vai 9. pantu;

“grupas noregulējuma plāns” ir saskaņā ar 8. un 9. pantu sagatavots plāns grupas noregulējumam;

“noregulējuma mērķi” ir 14. pantā minētie mērķi;

“noregulējuma instruments” ir 22. panta 2. punktā minēts instruments;

10)

“noregulējuma darbība” ir lēmums uzsākt 2. pantā minēto iestādes noregulējuma procedūru, ievērojot 18. pantu, noregulējuma instrumenta piemērošana vai vienas vai vairāku noregulējuma pilnvaru īstenošana;

11)

“segtie noguldījumi” ir noguldījumi, kas definēti Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā;

12)

“atbilstīgie noguldījumi” ir atbilstīgie noguldījumi, kas definēti Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā;

13)

“iestāde” ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar 2. panta c) punktu;

14)

“noregulējamā iestāde” ir 2. pantā minēta vienība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;

15)

“finanšu iestāde” ir finanšu iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā minēto definīciju;

16)

“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā minēto definīciju;

17)

“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā minēto definīciju;

18)

“Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 31. apakšpunktā minēto definīciju;

19)

“Savienības mātes iestāde” ir ES mātes iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 29) apakšpunktā minēto definīciju;

20)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta a) punktā minēto definīciju;

▼M1

21)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16) apakšpunktā, un, lai šā punkta 24.b) apakšpunktā minētajām noregulējuma grupām piemērotu šīs regulas 8. pantu, 10. panta 10. punktu, 12.–12.k pantu, 21. un 53. pantu, attiecīgi un pēc vajadzības ietver kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgos meitasuzņēmumus, ņemot vērā veidu, kādā šādas noregulējuma grupas pilda šīs regulas 12.f panta 3. punktu;

21.a)

“svarīgs meitasuzņēmums” ir svarīgs meitasuzņēmums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 135) apakšpunktā;

▼B

22)

“filiāle” ir filiāle saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā minēto definīciju;

23)

“grupa” ir mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, kuri ir 2. pantā minētās vienības;

24)

“pārrobežu grupa” ir grupa, kurai ir 2. pantā minētās vienības, kuras veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī;

▼M6

24.a)

“noregulējuma vienība” ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī un ko Valde vai valsts noregulējuma iestāde saskaņā ar šīs regulas 8. pantu ir identificējusi kā vienību, attiecībā uz kuru noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;

▼M4

24.aa)

“likvidācijas vienība” ir juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā vai – attiecībā uz vienībām, kas neietilpst grupā, – noregulējuma plānā ir paredzēts, ka vienību likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai vienība noregulējuma grupā, kas nav noregulējuma vienība, attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēta norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošana;

▼M1

24.b)

“noregulējuma grupa” ir:

noregulējuma vienība kopā ar tās meitasuzņēmumiem, kuri:

paši nav noregulējuma vienības;

ii)

nav citu noregulējuma vienību meitasuzņēmumi; vai

iii)

nav vienības, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kas saskaņā ar noregulējuma plānu nav iekļautas noregulējuma grupā, un to meitasuzņēmumi; vai

kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no minētajām kredītiestādēm vai centrālā iestāde ir noregulējuma vienība, un to attiecīgie meitasuzņēmumi;

24.c)

“globāli sistēmiski nozīmīga iestāde” jeb “G-SNI” ir G-SNI, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 133) apakšpunktā;

▼B

25)

“konsolidēti” nozīmē pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 47. apakšpunktā definēto konsolidēto stāvokli;

26)

“konsolidētās uzraudzības iestāde” ir konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 41. apakšpunktā minēto definīciju;

27)

“grupas līmeņa noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde iesaistītajā dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību iestāde vai mātesuzņēmums, pār kuru iesaistītajās dalībvalstīs augstākajā konsolidācijas līmenī veic konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu;

28)

institucionālā aizsardzības shēma jeb “IAS” ir mehānisms, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktajām prasībām;

29)

“ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem” ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē vai cita veida finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem pārnacionālā līmenī – kas, ja tiktu sniegts valsts līmenī, tiktu uzskatīts par valsts atbalstu –, kuru sniedz, lai saglabātu vai atjaunotu šīs regulas 2. pantā minētas, vienības vai grupas, kurā ietilpst šāda vienība, dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju;

30)

“uzņēmuma pārdošanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 24. pantu pārved noregulējamās iestādes emitētus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde;

31)

“pagaidu iestādes instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību saskaņā ar 25. pantu tiek īstenota noregulējamās iestādes īpašumtiesību instrumentu vai noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārvešana pagaidu iestādei;

32)

“aktīvu nodalīšanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību saskaņā ar 26. pantu tiek īstenota noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārvešana aktīvu pārvaldības struktūrai;

33)

“iekšējās rekapitalizācijas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību saskaņā ar 27. pantu tiek īstenotas pilnvaras norakstīt un konvertēt noregulējamās iestādes saistības;

34)

“pieejamie finanšu līdzekļi” ir nauda, noguldījumi, aktīvi un neatsaucamas maksājumu saistības, kas Fondam pieejamas 76. panta 1. punktā uzskaitītajiem mērķiem;

35)

“finansējuma mērķapjoms” ir pieejamo finanšu līdzekļu apjoms, kas jāsasniedz saskaņā ar 69. panta 1. punktu;

36)

“nolīgums” ir nolīgums par iemaksu pārskaitīšanu uz Fondu un šo iemaksu kopīgošanu;

37)

“pārejas laiks” ir laikposms no šīs regulas piemērošanas dienas, kā noteikts 99. panta 2. un 6. punktā, līdz brīdim, kad Fondā ir sasniegts finansējuma mērķapjoms, vai līdz 2024. gada 1. janvārim, ja finansējuma mērķapjoms tad vēl nav sasniegts;

38)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 50. apakšpunktā minēto definīciju;

39)

“parāda instrumenti” ir obligācijas un citi pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentu;

40)

“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā minēto definīciju;

41)

“pašu kapitāla prasības” ir prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. līdz 98. pantā;

42)

“likvidācija” ir 2. pantā minētās vienības aktīvu realizācija;

43)

“atvasinātais instruments” ir atvasinātais instruments saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 5. punktā minēto definīciju;

44)

“norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras” ir 21. pantā paredzētās pilnvaras;

45)

“pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. līdz 4. punktā, 29. panta 1. līdz 5. punktā vai 31. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

▼M1

45.a)

“pirmā līmeņa pamata kapitāls” ir pirmā līmeņa pamata kapitāls, kā aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 50. pantu;

▼B

46)

“pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

47)

“otrā līmeņa kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti vai subordinētie aizdevumi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 63. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

48)

“kopsumma” ir kopsumma, par kādu, ievērojot 27. panta 13. punktu, saskaņā ar noregulējuma iestādes novērtējumu ir jānoraksta vai jākonvertē ►M1 iekšēji rekapitalizējamās saistības ◄ ;

▼M1

49)

“iekšēji rekapitalizējamas saistības” ir 2. pantā minētas vienības saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas, ievērojot 27. panta 3. punktu;

▼M1

49.a)

“atbilstīgās saistības” ir iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst attiecīgi šīs regulas 12.c panta vai 12.g panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;

49.b)

“subordinēti atbilstīgie instrumenti” ir instrumenti, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot minētās Regulas 72.b panta 3)–5) punktu;

▼B

50)

“noguldījumu garantiju shēma” ir noguldījumu garantiju shēma, ko izveidojusi un oficiāli atzinusi dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 4. pantu;

51)

“attiecīgie kapitāla instrumenti” ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

52)

“segtā obligācija” ir instruments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 1 ) 52. panta 4. punktā;

53)

“noguldītājs” ir noguldītājs saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 6. apakšpunktā minēto definīciju;

54)

“ieguldītājs” ir ieguldītājs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/9/EK ( 2 ) 1. panta 4. punkta nozīmē;

▼M1

55)

“apvienoto rezervju prasības” ir apvienoto rezervju prasības, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā.

▼B

Ja šā panta 1. punktā attiecīgā definīcija nav ietverta, piemēro Direktīvas 2014/59/ES 2. pantā minētās definīcijas. Ja šā panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/59/ES 2. pantā attiecīgā definīcija nav ietverta, piemēro Direktīvas 2013/36/ES 3. pantā minētās definīcijas.

4. pants

Iesaistītās dalībvalstis

Iesaistītās dalībvalstis Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta nozīmē ir iesaistītās dalībvalstis šīs regulas piemērošanas nolūkā.

▼M6

1.a

Dalībvalstis pēc iespējas drīz informē Valdi, ja tās lūdz uzsākt ciešu sadarbību ar ECB, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu.

Pēc paziņošanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, un pirms ciešas sadarbības izveidošanas dalībvalstis sniedz visu informāciju par vienībām un grupām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, kura Valdei var būt vajadzīga, lai sagatavotos uzdevumiem, kas tai uzticēti ar šo regulu un nolīgumu.

▼B

Ja cieša sadarbība starp dalībvalstīm un ECB ir pārtraukta vai izbeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, šī regula vairs neattiecas uz vienībām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī, no ciešas sadarbības pārtraukšanas vai izbeigšanas lēmuma piemērošanas dienas.

Ja dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, izbeidz ciešo sadarbību ar ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, Valde trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par ciešās sadarbības izbeigšanu, vienojoties ar minēto dalībvalsti, lemj par kārtību attiecīgās dalībvalsts pārskaitīto iemaksu atgūšanai no Fonda un visiem piemērojamiem nosacījumiem.

Atguvumos ietver to attiecīgajai dalībvalstij atbilstošā nodalījuma daļu, uz kuru neattiecas kopīgošana. Ja nolīgumā noteiktajā pārejas laikā nekopīgotās daļas atguvumi nav pietiekami, lai attiecīgajai dalībvalstij ļautu finansēt valsts finansēšanas mehānisma izveidi saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, atguvumi pilnā apmērā vai daļēji ietver arī to attiecīgajai dalībvalstij atbilstošā nodalījuma daļu, uz kuru saskaņā ar nolīgumu attiecas kopīgošana, vai arī, beidzoties pārejas laikam, pilnā apmērā vai daļēji ietver iemaksas, ko attiecīgā dalībvalsts pārskaitījusi ciešās sadarbības laikā, par summu, kas ir pietiekama, lai ļautu finansēt minēto valsts finansēšanas mehānismu.

Novērtējot finanšu līdzekļu apmēru, kas atgūstams no kopīgotās daļas vai – pēc pārejas laika – no Fonda, jāņem vērā šādi papildu kritēriji:

veids, kādā notikusi ciešās sadarbības izbeigšana ar ECB – brīvprātīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. panta 6. punktu vai ne;

noregulējuma darbības, kas turpinās izbeigšanas dienā;

dalībvalsts, kuru skar sadarbības izbeigšana, ekonomikas cikls.

Atguvumus sadala ierobežotā laika periodā, kas atbilst ciešās sadarbības ilgumam. No šiem atguvumiem atskaita attiecīgās dalībvalsts daļu no Fonda finanšu līdzekļiem, ko ciešās sadarbības laikā izmanto noregulējuma darbībām.

Šo regulu turpina piemērot attiecībā uz noregulējuma procedūrām, kuras norisinās lēmuma piemērošanas dienā, kā minēts 2. punktā.

5. pants

Saistība ar Direktīvu 2014/59/ES un piemērojamie valsts tiesību akti

Ja, ievērojot šo regulu, Valde īsteno uzdevumus vai pilnvaras, kurus, ievērojot Direktīvu 2014/59/ES, jāveic vai jāīsteno valsts noregulējuma iestādei, tad, piemērojot šo regulu un Direktīvu 2014/59/ES, Valdi uzskata par attiecīgo valsts noregulējuma iestādi vai – pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā – par attiecīgo grupas līmeņa noregulējuma iestādi.

▼M6

1.a

Visas atsauces uz iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2025/1 ( 3 ) 7. panta 6. punkta e) apakšpunktā, 10. panta 3. punktā, 63. panta 3. punkta j) apakšpunktā, 65. panta 2. punkta k) apakšpunktā un 70. panta 4. punktā, uzskata par atsaucēm uz Valdi attiecībā uz šīs regulas 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un uz šīs regulas 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi.

▼B

Valde, Padome un Komisija un attiecīgā gadījumā valsts noregulējuma iestādes pieņem lēmumus, ievērojot visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un jo īpaši visus leģislatīvos un neleģislatīvos aktus, tostarp LESD 290. un 291. pantā minētos aktus.

Valde, Padome un Komisija ievēro saistošus regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kurus izstrādājusi EBI un pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 15. pantu, un visas EBI pamatnostādnes un ieteikumus, kas izdoti saskaņā ar minētās regulas 16. pantu. Tās dara visu iespējamo, lai ievērotu visas EBI pamatnostādnes un ieteikumus, kas attiecas uz šo struktūru veicamiem attiecīgiem uzdevumiem. Ja tās neievēro vai paredz neievērot šādas pamatnostādnes vai ieteikumus, EBI par to informē saskaņā ar minētās Regulas 16. panta 3. punktu. Valde, Padome un Komisija sadarbojas ar EBI, piemērojot minētās regulas 25. un 30. pantu. Uz Valdi attiecas arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu pieņemti EBI lēmumi, ja Direktīva 2014/59/ES paredz šādus lēmumus.

6. pants

Vispārēji principi

Valdes, Padomes, Komisijas vai valsts noregulējuma iestādes rīcība, priekšlikums vai politika nedrīkst būt diskriminējoša pret vienībām, noguldījumu turētājiem, ieguldītājiem vai citiem kreditoriem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, atkarībā no valstspiederības vai darījumdarbības vietas.

Valde, Padome, Komisija vai valsts noregulējuma iestāde visas darbības, priekšlikumus vai politiku VNM satvarā īsteno, pilnībā ievērojot un pildot pienākumu saglabāt iekšējā tirgus vienotību un integritāti.

Pieņemot lēmumus vai veicot darbības, kas var ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti, un jo īpaši pieņemot lēmumus, kas attiecas uz grupām, kuras veic uzņēmējdarbību divās vai vairāk dalībvalstīs, tiek pienācīgi ņemti vērā 14. pantā minētie noregulējuma mērķi un visi turpmāk minētie faktori:

to dalībvalstu intereses, kurās grupa darbojas, un jo īpaši jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības ietekme uz finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, ekonomiku, finansēšanas mehānismiem, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu jebkurā no šīm dalībvalstīm, kā arī uz Fondu;

mērķis līdzsvarot visu skarto dalībvalstu intereses un izvairīties no kādas dalībvalsts netaisnīgas interešu aizskaršanas vai aizsardzības;

nepieciešamība maksimāli samazināt negatīvu ietekmi uz jebkuru tādas grupas daļu, kurai piederīga 2. pantā minētā vienība, uz kuru attiecas noregulējums;

Pieņemot lēmumus vai veicot darbības, jo īpaši attiecībā uz vienībām vai grupām, kuras veic uzņēmējdarbību gan iesaistītajās, gan neiesaistītajās dalībvalstīs, tiek ņemta vērā iespējamā negatīvā ietekme uz neiesaistītajām dalībvalstīm, tostarp vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību minētajās dalībvalstīs.

Valde, Padome un Komisija līdzsvaro 3. punktā minētos faktorus ar 14. pantā minētajiem noregulējuma mērķiem atbilstīgi katra gadījuma būtībai un apstākļiem un ievēro saskaņā ar LESD 107. pantu un šīs regulas 19. pantu pieņemtos Komisijas lēmumus.

Valdes, Padomes vai Komisijas lēmumi vai darbības nedrīkst būt vērsti uz to, lai pieprasītu dalībvalstīm sniegt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, vai skart dalībvalstu budžeta suverenitāti un fiskālos pienākumus.

Ja Valde pieņem valsts noregulējuma iestādei adresētu lēmumu, valsts noregulējuma iestāde var sīkāk noteikt veicamos pasākumus. Šādi precizējumi ir saskaņā ar attiecīgo Valdes lēmumu.

7. pants

Uzdevumu sadale VNM

Valde ir atbildīga par efektīvu un saskaņotu VNM darbību.

Ievērojot 31. panta 1. punktā minētos noteikumus, Valde ir atbildīga par noregulējumu plānu izstrādi un visu ar noregulējumu saistīto lēmumu pieņemšanu attiecībā uz:

2. pantā minētajām vienībām, kas neietilpst grupā, kā arī grupām:

kuras uzskatāmas par nozīmīgām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu; vai

ii)

attiecībā uz kurām ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu nolēmusi pati nepastarpināti īstenot visas attiecīgās pilnvaras; un

citām pārrobežu grupām.

Attiecībā uz vienībām un grupām, kas nav minētas 2. punktā, valstu noregulējuma iestādes, neskarot Valdes atbildību attiecībā uz uzdevumiem, kuri tai uzticēti ar šo regulu, īsteno šādus uzdevumus un uzņemas par tiem atbildību:

pieņem noregulējuma plānus un veic noregulējamības novērtējumu saskaņā ar 8. un 10. pantu un 9. pantā noteikto procedūru;

pieņem agrīnās intervences pasākumus saskaņā ar 13. panta 3. punktu;

piemēro vienkāršotus pienākumus vai atbrīvo no pienākuma izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar 11. pantu;

▼M1

nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar 12.–12.k pantu;

▼B

pieņem noregulējuma lēmumus un piemēro šajā regulā minētos noregulējuma instrumentus saskaņā ar attiecīgajām procedūrām un aizsardzības pasākumiem, ja noregulējuma darbībai nav nepieciešams izmantot Fondu un tās finansēšanai izmanto tikai 21. pantā un 24. līdz 27. pantā minētos instrumentus un/vai noguldījumu garantiju sistēmu saskaņā ar 79. pantu un 31. pantā noteikto procedūru;

noraksta vai konvertē attiecīgos kapitāla instrumentus, ievērojot 21. pantu, saskaņā ar 31. pantā noteikto procedūru.

Ja noregulējuma darbībai nepieciešams izmantot Fondu, Valde pieņem noregulējuma shēmu.

Pieņemot noregulējuma lēmumu, valstu noregulējuma iestādes ņem vērā un izpilda 9. pantā minēto noregulējuma plānu, ja vien tās, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav noteiktas noregulējuma plānā.

▼M6

Veicot šajā punktā minētos uzdevumus, valstu noregulējuma iestādes piemēro attiecīgos šīs regulas noteikumus. Visas atsauces uz Valdi 5. panta 2. punktā, 6. panta 5. punktā, 8. panta 6., 8. punktā, 10. punkta trešajā daļā, 11.a, 12. un 13. punktā, 10. panta 1. līdz 10. punktā, 10.a pantā, 11. līdz 14. pantā, 15. panta 1., 2. un 3. punktā, 16. pantā, 18. panta 1., 1.a, 2., 5. un 6. punktā, 20. pantā, 21. panta 1. līdz 7. punktā, 21. panta 8. punkta otrajā daļā, 21. panta 9. un 10. punktā, 22. panta 1., 3., 5. un 6. punktā, 23. un 24. pantā, 25. panta 3. punktā, 27. panta 1. līdz 15. punktā, 27. panta 16. punkta otrās daļas otrajā teikumā, trešajā daļā un ceturtās daļas pirmajā, trešajā un ceturtajā teikumā, 30. panta 2.b un 2.c punktā, 30.a panta 1. un 2. punktā, 32. pantā un 79. panta 1., 2., 7. un 8. punktā uzskata par atsaucēm uz valstu noregulējuma iestādēm attiecībā uz grupām un vienībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā. Minētajā nolūkā valstu noregulējuma iestādes izmanto savas pilnvaras, kas tām noteiktas valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta Direktīva 2014/59/ES saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem.

▼B

Valstu noregulējuma iestādes informē Valdi par šajā punktā noteiktajiem pasākumiem, kas tiks veikti, un cieši koordinē ar Valdi šādu pasākumu veikšanu.

Valstu noregulējuma iestādes iesniedz Valdei 9. pantā minētos noregulējuma plānus, kā arī visu atjaunināto informāciju, pievienojot saskaņā ar 10. pantu veiktu pamatotu novērtējumu par attiecīgās vienības vai grupas noregulējamību.

Ja nepieciešams nodrošināt augstu noregulējuma standartu saskaņotu piemērošanu saskaņā ar šo regulu, Valde var:

reaģējot uz valsts noregulējuma iestādes paziņojumu par šā panta 3. punktā paredzētu pasākumu, saskaņā ar 31. panta 1. punktu piemērotā termiņā, ņemot vērā apstākļu steidzamību, izdot attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei brīdinājumu, ja Valde uzskata, ka lēmuma projekts attiecībā uz šā panta 3. punktā minētu vienību vai grupu neatbilst šai regulai vai Valdes vispārīgajiem norādījumiem, kas minēti 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

jebkurā brīdī – jo īpaši tad, ja uz a) apakšpunktā minēto Valdes brīdinājumu nav pienācīgi reaģēts – pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar attiecīgo valsts noregulējuma iestādi, vai pēc attiecīgās valsts noregulējuma iestādes pieprasījuma nolemt tieši īstenot visas ar šo regulu noteiktās attiecīgās pilnvaras arī attiecībā uz jebkuru šā panta 3. punktā minēto vienību vai grupu.

▼M6

Neatkarīgi no šā panta 3. punkta iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka Valde īsteno visas attiecīgās pilnvaras un pienākumus, kas tai noteikti ar šo regulu, attiecībā uz vienībām un grupām, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā, izņemot šā panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām. Šajā gadījumā nepiemēro šā panta 3. un 4. punktu, 9. pantu, 12. panta 3. punktu, 31. panta 1. punktu. Dalībvalstis, kuras plāno izmantot minēto iespēju, par to paziņo Valdei un Komisijai. Paziņojums ir spēkā no dienas, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pēc tam, kad šā punkta pirmajā daļā minētais paziņojums ir stājies spēkā, iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka atbildību par tādu uzdevumu veikšanu, kas saistīti ar vienībām un grupām, kuras veic uzņēmējdarbību to teritorijā, izņemot 2. punktā minētās vienības un grupas, nodod atpakaļ valsts noregulējuma iestādēm, un šādā gadījumā šā punkta pirmo daļu vairs nepiemēro. Dalībvalstis, kuras plāno izmantot minēto iespēju, par to paziņo Valdei un Komisijai. Minētais paziņojums ir spēkā no dienas, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼B

II DAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

FUNKCIJAS VIENOTAJĀ NOREGULĒJUMA MEHĀNISMĀ UN PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Noregulējuma plānošana

8. pants

Valdes izstrādātie noregulējuma plāni

Valde izstrādā un pieņem noregulējuma plānus 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti minēto punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām.

Valde izstrādā noregulējuma plānus, iepriekš apspriežoties ar ECB vai attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm un valstu noregulējuma iestādēm, tostarp grupas līmeņa noregulējuma iestādi, iesaistītajās dalībvalstīs, kurās vienības veic uzņēmējdarbību, un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli. Šajā nolūkā Valde var prasīt valstu noregulējuma iestādēm sagatavot un iesniegt Valdei noregulējuma plānu projektus un grupas līmeņa noregulējuma iestādei – grupas noregulējuma plāna projektu.

▼M6

Valde var uzdot valstu noregulējuma iestādēm īstenot Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 8. punktā minētās pilnvaras. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu.

▼B

Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde izdod pamatnostādnes un norādījumus valstu noregulējuma iestādēm par noregulējuma plānu projektu un grupas noregulējuma plānu projektu sagatavošanu attiecībā uz konkrētām vienībām vai grupām.

Piemērojot šā panta 1. punktu, valstu noregulējuma iestādes iesniedz Valdei visu noregulējuma plānu izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju, kuru tās ieguvušas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu un 13. panta 1. punktu, neskarot šīs sadaļas 5. nodaļu.

▼M1

Noregulējuma plānā tiek paredzēti dažādi varianti šajā regulā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai attiecībā uz 1. punktā minētajām vienībām.

▼B

►M1 Noregulējuma plānā paredz noregulējuma darbības, kuras Valde var veikt, ja 1. punktā minēta vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem.

Attiecīgajai vienībai dara zināmu 9. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju. ◄

Izstrādājot un atjauninot noregulējuma plānu, Valde konstatē jebkādus būtiskus šķēršļus noregulējamībai un – ja tas ir nepieciešams un samērīgi – galvenajos vilcienos izklāsta attiecīgās darbības šo šķēršļu iespējamai risināšanai saskaņā ar 10. pantu.

Noregulējuma plānā ņem vērā attiecīgus scenārijus, tostarp to, ka maksātnespējas gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var notikt plašāka mēroga finansiālās nestabilitātes vai sistēmas mēroga atgadījumu laikā.

Noregulējuma plānā netiek paredzēti šādi atbalsta veidi:

jebkāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 67. pantu izveidotā Fonda izmantošanai;

centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība; vai

centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

Noregulējuma plānā ietver analīzi par to, kā un kad iestāde, iestājoties plānā aplūkotajiem apstākļiem, var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un nosaka aktīvus, kuri būtu jākvalificē kā nodrošinājums.

Valde var prasīt, lai iestādes tai palīdz izstrādāt un atjaunināt plānus.

Katras vienības noregulējuma plānā attiecīgā gadījumā un, ja iespējams, kvantitatīvā izteiksmē iekļauj šādu informāciju:

plāna galveno elementu kopsavilkumu;

kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas iestādi skārušas pēc tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā informācija;

to, kādā veidā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību iestādes maksātnespējas gadījumā;

katra būtiskā plāna aspekta paredzamo izpildes termiņu;

saskaņā ar 10. pantu veiktā noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu;

aprakstu par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 10. panta 7. punktu, lai pārvarētu vai novērstu noregulējamības šķēršļus, kuri konstatēti saskaņā ar 10. pantu veiktā novērtējuma rezultātā;

aprakstu par iestādes kritiski svarīgo funkciju, galveno darbības jomu un aktīvu vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām;

detalizētu aprakstu par mehānismiem, ar ko tiks nodrošināts, ka Direktīvas 2014/59/ES 11. pantā prasītā informācija ir atjaunināta un vienmēr ir noregulējuma iestāžu rīcībā;

skaidrojumu par noregulējuma variantu finansēšanas iespējām, neparedzot nevienu no turpmāk minētajiem:

jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 67. pantu izveidotā Fonda izmantošanai;

ii)

centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai

iii)

centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi;

detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot dažādu iespējamo scenāriju gadījumos, un piemērojamos termiņus;

aprakstu par kritiski svarīgām savstarpējām saistībām ar citām iestādēm;

aprakstu par iespējām saglabāt piekļuvi maksājumiem un tīrvērtes pakalpojumiem, un citām infrastruktūrām un klientu pozīciju pārnesamības novērtējumu;

analīzi par plāna ietekmi uz iestādes darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar personālu noregulējuma gaitā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā valstu sistēmas dialoga risināšanai ar sociālajiem partneriem;

plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;

▼M1

12.f un 12.g pantā minētās prasības un termiņu minētā līmeņa sasniegšanai saskaņā ar12.k pantu;

ja Valde piemēro 12.c panta 4., 5. vai 7. punktu, termiņu noregulējuma vienības atbilstības panākšanai saskaņā ar 12.k pantu;

▼B

aprakstu par būtiskām operācijām un sistēmām iestādes operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;

attiecīgā gadījumā – jebkādu iestādes paustu viedokli par noregulējuma plānu.

▼M1

10.

Grupas noregulējuma plāni ietver noregulējuma plānu 1. punktā minētajai grupai, kuru vada Savienības mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, un nosaka pasākumus, kas veicami attiecībā uz:

Savienības mātesuzņēmumu;

grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā;

2. panta b) punktā minētajām vienībām; un

ievērojot 33. pantu – grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.

Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem pasākumiem noregulējuma plānā katrai grupai nosaka noregulējuma vienības un noregulējuma grupas.

▼B

11.

Grupas noregulējuma plānā:

▼M1

ir izklāstītas noregulējuma darbības, kuras jāveic attiecībā uz noregulējuma vienībām 6. punktā paredzētajos scenārijos, un minēto noregulējuma darbību ietekme uz citām 1. punktā minētajām grupas vienībām, mātesuzņēmumu un meitasiestādēm;

aa)

ja 1. punktā minētā grupa ietver vairāk nekā vienu noregulējuma grupu – ir noteiktas noregulējuma darbības, kuras jāveic attiecībā uz katras noregulējuma grupas noregulējuma vienībām, un minēto darbību ietekme uz abiem turpmāk norādītajiem elementiem:

citām grupas vienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas;

ii)

citām noregulējuma grupām;

ir izvērtēts, kādā mērā attiecībā uz noregulējuma vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, varētu saskaņotā veidā piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma pilnvaras, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešai personai iegādāties visu grupu, atsevišķas darbības jomas vai darbības, ko veic vairākas grupas vienības, vai atsevišķas grupas vienības vai noregulējuma grupas, un ir konstatēti iespējamie šķēršļi saskaņotam noregulējumam;

▼B

ir iekļauts saskaņā ar 10. pantu veiktā noregulējamības novērtējuma detalizēts apraksts;

ja grupā ietilpst trešās valstīs reģistrētas vienības, ir noteikti piemēroti mehānismi sadarbībai un koordinācijai ar šo trešo valstu attiecīgajām varas iestādēm un ietekme uz noregulējumu Savienībā;

ir noteikti pasākumi, tostarp konkrētu funkciju vai darbības jomu juridiska un ekonomiska nodalīšana, kuri nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir izpildīti noregulējuma nosacījumi;

ir noteiktas grupas noregulējuma darbību finansēšanas iespējas un – gadījumiem, kad būtu nepieciešams izmantot Fondu un saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 100. pantu izveidotos neiesaistīto dalībvalstu finansēšanas mehānismus, – izklāstīti principi atbildības sadalei attiecībā uz šo finansējumu starp dažādās iesaistītajās un neiesaistītajās dalībvalstīs esošiem finansējuma avotiem. Plānā neparedz šādus atbalsta veidus:

jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar šīs regulas 67. pantu izveidotā Fonda izmantošanai un neiesaistīto dalībvalstu finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 100. pantu;

ii)

jebkādu centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai

iii)

jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

Minētos principus nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem un līdzsvarotiem kritērijiem un ņemot vērā jo īpaši Direktīvas 2014/59/ES 107. panta 5. punktu un ietekmi uz finanšu stabilitāti visās attiecīgajās dalībvalstīs.

Grupas noregulējuma plānam nedrīkst būt nesamērīga ietekme nevienā dalībvalstī.

12.

Valde nosaka termiņu, līdz kuram izstrādājami pirmie noregulējuma plāni. Noregulējuma plānus un grupas noregulējuma plānus pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina vismaz reizi gadā un ikreiz, kad vienības vai – grupas noregulējuma plāna gadījumā – grupas, tostarp jebkuras grupas vienības, juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, darbībā vai finanšu stāvoklī notikušas būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānu nepieciešams pārstrādāt.

Lai pārstrādātu vai atjauninātu šā punkta pirmajā daļā minētos noregulējuma plānus, iestādes, ECB vai valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē Valdi par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību pēc šādas pārstrādāšanas vai atjaunināšanas.

▼M1

Šā punkta pirmajā daļā minēto pārskatīšanu veic pēc noregulējuma darbību vai 21. pantā minēto pilnvaru īstenošanas.

Nosakot šā panta 9. punkta o) un p) apakšpunktā minētos termiņus apstākļos, kas minēti šā punkta trešajā daļā, Valde ņem vērā termiņu, kādā jānodrošina atbilstība Direktīvas 2013/36/ES 104.b pantā minētajai prasībai.

▼B

13.

Valde nosūta noregulējuma plānus un visas tajos izdarītās izmaiņas ECB vai attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm.

9. pants

Valstu noregulējuma iestāžu izstrādātie noregulējuma plāni

Valstu noregulējuma iestādes saskaņā ar 8. panta 5. līdz 13. punktu izstrādā un pieņem noregulējuma plānus vienībām un grupām, kuras nav minētas 7. panta 2. punktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā.

Valstu noregulējuma iestādes sagatavo noregulējuma plānus, iepriekš apspriežoties ar attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm un valstu noregulējuma iestādēm iesaistītajās un neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli.

10. pants

Noregulējamības novērtējums

Izstrādājot un atjauninot noregulējuma plānus saskaņā ar 8. pantu, Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā iestādes un grupas ir iespējams noregulēt, nerēķinoties ar turpmāk minētajiem atbalsta veidiem:

jebkāduārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 67. pantu izveidotā Fonda izmantošanai;

jebkādu centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai

jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde iesniedz Valdei atveseļošanas plānu vai grupas atveseļošanas plānu. Valde izskata atveseļošanas plānu, lai tajā konstatētu visas darbības, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes vai grupas noregulējamību, un par minētajiem jautājumiem sniedz ieteikumus ECB vai valsts kompetentajai iestādei.

Izstrādājot noregulējuma plānu, Valde novērtē, kādā mērā šādu vienību ir iespējams noregulēt saskaņā ar šo regulu. Vienību uzskata par noregulējamu, ja Valdei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka to ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot tai noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras tā, lai maksimāli izvairītos no ievērojami negatīvas ietekmes uz tās dalībvalsts, kurā vienība atrodas, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma apstākļos, un ar mērķi nodrošināt vienības kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību.

Ja tiek uzskatīts, ka iestāde nav noregulējama, Valde par to laikus informē EBI.

▼M1

Grupu uzskata par noregulējamu, ja Valdei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka grupas vienības ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot tām noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras attiecībā uz minētās grupas noregulējuma vienībām tā, lai maksimāli izvairītos no ievērojami negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu, kurās veic uzņēmējdarbību grupas vienības, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp no plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska mēroga notikumiem, un ar mērķi nodrošināt minēto grupas vienību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, piemēram, ja ir viegli tās laikus nodalīt, vai ar citiem līdzekļiem.

Ja tiek uzskatīts, ka grupa nav noregulējama, Valde par to laikus informē EBI.

Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējuma grupas, Valde saskaņā ar šo pantu novērtē katras noregulējuma grupas noregulējamību.

▼M6

Trešajā daļā minēto novērtējumu veic papildus visas grupas noregulējamības novērtējumam.

▼B

Piemērojot šā panta 3., 4. un 10. punktu, ievērojami negatīva ietekme uz finanšu sistēmu vai apdraudējums finanšu stabilitātei nozīmē situāciju, kad finanšu sistēmu skar vai var skart traucējumi, kas var radīt finansiālas grūtības, kuru dēļ būtu apdraudēta iekšējā tirgus pienācīga darbība, efektivitāte un integritāte vai vienas vai vairāku dalībvalstu ekonomika vai finanšu sistēma. Nosakot ievērojami negatīvo ietekmi, Valde ņem vērā attiecīgos ESRK brīdinājumus un ieteikumus, kā arī attiecīgos kritērijus, ko izstrādājusi EBI, apsverot sistēmiska riska identificēšanu un izmērīšanu.

Veicot šajā pantā minēto novērtējumu, Valde pārbauda Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļā norādītos jautājumus.

▼M6

Ja saskaņā ar 3. vai 4. punktu veikta vienības vai grupas noregulējamības novērtējuma rezultātā Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi attiecīgās vienības vai grupas noregulējamībai, Valde sadarbībā ar kompetentajām iestādēm sagatavo vienībai vai mātesuzņēmumam adresētu ziņojumu, kurā analizēti būtiskie šķēršļi noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai. Ziņojumā aplūko ietekmi uz vienības vai grupas darījumdarbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, ko Valde uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai saskaņā ar 10. punktu.

▼B

Ziņojumu paziņo arī kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas grupā neietilpstošu iestāžu nozīmīgas filiāles. Tajā iekļauj attiecīgā novērtējuma vai konstatējuma pamatojumu un norāda, kā novērtējums vai konstatējums atbilst 6. pantā noteiktajām samērīgas piemērošanas prasībām.

Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas vienība vai mātesuzņēmums ierosina Valdei iespējamos pasākumus ziņojumā norādīto būtisko šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Valde paziņo par ikvienu vienības vai mātesuzņēmuma ierosināto pasākumu kompetentajām iestādēm, EBI un noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs, kurās atrodas grupā neietilpstošu iestāžu nozīmīgas filiāles.

▼M1

Divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta 7. punktu, vienība ierosina Valdei iespējamos pasākumus un to īstenošanas termiņus, lai nodrošinātu, ka vienība vai mātesuzņēmums atbilst 12.f vai 12.g pantam un apvienoto rezervju prasībai, ja būtisks šķērslis noregulējamībai radies jebkuras šādas situācijas dēļ:

vienība atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet neatbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs regulas 12.d un 12.e pantā minētajām prasībām, ja tās aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu; vai

ii)

vienība neatbilst prasībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā, vai prasībām, kas minētas šīs regulas 12.d un 12.e pantā.

Ierosinot īstenošanas termiņus otrajā daļā minētajiem pasākumiem, vienība ņem vērā, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst attiecīgo būtisko šķērsli.

▼M6

10.

Ja Valde konstatē, ka ar vienības vai mātesuzņēmuma ierosinātajiem pasākumiem nav iespējams efektīvi samazināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai, Valde, iepriekš apspriežoties ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā – izraudzīto makroprudenciālo iestādi, pieņem lēmumu. Minētajā lēmumā norāda, ka Valde ir secinājusi, ka ar ierosinātajiem pasākumiem nav iespējams efektīvi samazināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai, un uzdod valstu noregulējuma iestādēm pieprasīt vienībai, mātesuzņēmumam vai jebkuram attiecīgās grupas meitasuzņēmumam veikt jebkuru no 11. punktā minētajiem pasākumiem.

Nosakot alternatīvus pasākumus, Valde uzskatāmi izklāsta, kāpēc būtiskos šķēršļus noregulējamībai nebūtu iespējams novērst ar attiecīgās vienības vai mātesuzņēmuma ierosinātajiem pasākumiem un kāpēc ierosinātie alternatīvie pasākumi ir samērīgi to novēršanai. Valde ņem vērā minēto noregulējamības šķēršļu radītos draudus finanšu stabilitātei un pasākumu ietekmi uz attiecīgās vienības vai mātesuzņēmuma darbību, stabilitāti un spēju dot ieguldījumu tautsaimniecībā, ietekmi uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs un visā Savienībā.

Valde ņem vērā arī nepieciešamību izvairīties no jebkuras tādas ietekmes uz attiecīgo vienību vai grupu, kura pārsniegtu noregulējamības šķēršļa novēršanai nepieciešamo vai būtu nesamērīga.

▼B

11.

Piemērojot 10. punktu, Valde attiecīgā gadījumā uzdod valstu noregulējuma iestādēm veikt jebkuru no šādiem pasākumiem:

prasīt vienībai pārstrādāt grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskatīt to neesamību, vai sagatavot pakalpojumu līgumus grupas iekšienē vai ar trešām pusēm, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju sniegšanu;

prasīt vienībai ierobežot tās individuālo vai kopīgo riska darījumu maksimālo apmēru;

prasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem;

prasīt vienībai atbrīvoties no konkrētiem aktīviem;

prasīt vienībai ierobežot vai izbeigt konkrētas esošās darbības vai ierobežot konkrētas ierosinātās darbības;

ierobežot vai novērst jaunu vai esošu darbības jomu attīstīšanu vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;

prasīt vienkāršošanas labad veikt izmaiņas vienības vai jebkuras grupas vienības, kas vai nu tieši, vai netieši ir to kontrolē, juridiskajās vai operacionālajās struktūrās, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un operacionāli nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;

prasīt vienībai izveidot dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību;

prasīt vienībai emitēt atbilstīgās saistības, lai izpildītu ►M1 12.f panta un 12.g panta ◄ prasības;

prasīt vienībai veikt citus pasākumus, lai izpildītu ►M1 12.f pantā un 12.g pantā ◄ minētās prasības, tostarp jo īpaši mēģināt no jauna vienoties par atbilstīgām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens Valdes lēmums norakstīt vai konvertēt minētās saistības vai instrumentus tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentiem;

▼M1

prasīt vienībai iesniegt plānu tam, kā atjaunot atbilstību šīs regulas 12.f un 12.g panta prasībām, kas izteiktas kā kopējā riska darījumu vērtība, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un – attiecīgā gadījumā – apvienoto rezervju prasībai un šīs regulas 12.f vai 12.g panta prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā minētā kopējās riska darījumu vērtības mēra;

lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību 12.f vai 12.g pantam, prasīt vienībai mainīt termiņa profilu:

pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta kompetento iestāžu, tostarp ECB, piekrišana; un

ii)

atbilstīgajām saistībām, kas minētas 12.c pantā un 12.g panta 2. punkta a) apakšpunktā.

▼B

Attiecīgā gadījumā pirmās daļas a) līdz j) apakšpunktā minētos pasākumus tieši veic valsts noregulējuma iestādes.

12.

Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 29. pantu.

13.

Saskaņā ar 10. un 11. punktu pieņemts lēmums atbilst šādām prasībām:

tajā iekļauj attiecīgā novērtējuma vai konstatējuma pamatojumu;

tajā norāda, kā minētais novērtējums vai konstatējums atbilst 10. punktā noteiktajai samērīgas piemērošanas prasībai.

▼M1

10.a pants

Pilnvaras aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali

►M6 Ja vienība ir situācijā, kurā tā atbilst apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus katrai no Direktīvas 2013/36/ES 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, bet tā neatbilst minētajai apvienoto rezervju prasībai, ja tā tiek apsvērta papildus šīs regulas 12.d un 12.e pantā minētajām prasībām, kad tās aprēķinātas saskaņā ar šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, Valdei ir pilnvaras saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu uzdot valsts noregulējuma iestādei aizliegt vienībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību (“M-MSS”) un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta 4. punktu, veicot jebkuru no šādām darbībām: ◄

veikt peļņas sadali saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitālu;

radīt pienākumu, kas paredz maksāt mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensiju pabalstus, vai maksāt mainīgu atalgojumu, ja maksāšanas pienākums tika radīts laikā, kad vienība neatbilda apvienoto rezervju prasībai; vai

veikt maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

Ja vienība ir pirmajā daļā minētajā situācijā, tā par to nekavējoties paziņo valsts noregulējuma iestādei un Valdei.

Šā panta 1. punktā minētajā situācijā Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp attiecīgos gadījumos arī ar ECB, bez liekas kavēšanās izvērtē, vai īstenot 1. punktā minētās pilnvaras, ņemot vērā visus šādus elementus:

neatbilstības iemesls, ilgums un apmērs un tās ietekme uz noregulējamību;

vienības finansiālās situācijas attīstība un varbūtība, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam nosacījumam;

izredzes, ka vienība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt atbilstību 1. punktā minētajām prasībām;

ja vienība nespēj aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā un šīs regulas 12.c pantā vai 12.g panta 2. punktā, ja šī nespēja ir specifiska vai tirgus traucējumu dēļ;

vai 1. punktā minēto pilnvaru īstenošana ir adekvātākais un samērīgākais līdzeklis vienības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi gan uz attiecīgās vienības finansēšanas nosacījumiem, gan uz tās noregulējamību.

Valde atkārto savu novērtējumu par to, vai īstenot 1. punktā minētās pilnvaras, vismaz katru mēnesi tik ilgi, kamēr vienība joprojām atrodas 1. punktā minētajā situācijā.

Ja Valde konstatē, ka vienība joprojām ir 1. punktā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad vienība ir paziņojusi par šādu situāciju, Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp attiecīgos gadījumos arī ar ECB, īsteno 1. punktā minētās pilnvaras, izņemot, ja Valde konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgu darbības nopietniem traucējumiem, kas izraisa plašu finanšu tirgus spriedzi vairākos finanšu tirgu segmentos;

šā punkta a) apakšpunktā minētie traucējumi izraisa ne tikai vienības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai vienības izmaksu pieaugumu, bet noved arī pie tirgu pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz vienībai emitēt pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos;

šā punkta b) apakšpunktā minēto tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai vienībai, bet arī vairākām citām vienībām;

šā punkta a) apakšpunktā minētie traucējumi liedz attiecīgajai vienībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību; vai

šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz daļu banku nozares, kas var potenciāli apdraudēt finanšu stabilitāti.

Ja tiek piemērots pirmajā daļā minētais izņēmums, Valde rakstiski paziņo kompetentajām iestādēm, tostarp attiecīgos gadījumos arī ECB, savu lēmumu un paskaidro savu novērtējumu.

Valde katru mēnesi atkārto savu novērtējumu par to, vai ir piemērojams pirmajā daļā minētais izņēmums.

“M-MSS” aprēķina, reizinot summu, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu, ar koeficientu, kurš noteikts saskaņā ar 6. punktu. M-MSS samazina par jebkuru summu, kas rodas no jebkuras no 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām.

Summu, kas jāreizina saskaņā ar 4. punktu, veido:

pirmā līmeņa pamata kapitālā neietvertā starpposma peļņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādu peļņas sadali vai jebkādu maksājumu, kas rodas no šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

kam pieskaita

pirmā līmeņa pamata kapitālā neietvertā gada beigu peļņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, atskaitot jebkādu peļņas sadali vai jebkādu maksājumu, kas rodas no šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām darbībām;

no kā atskaita

summas, kas būtu maksājamas kā nodokļi, ja tiktu paturēti šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītie posteņi.

Koeficientu, kas minēts 4. punktā, nosaka šādi:

koeficients ir 0, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu jebkādas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d un 12.e pantā, izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības pirmās (t. i., zemākās) kvartiles robežās;

koeficients ir 0,2, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu jebkādas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d un 12.e pantā, izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības otrās kvartiles robežās;

koeficients ir 0,4, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d un 12.e pantā, izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības trešās kvartiles robežās;

koeficients ir 0,6, ja vienības uzturētais pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko neizmanto, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d un 12.e pantā, izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kuru aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, ir apvienoto rezervju prasības ceturtās (t. i., augstākās) kvartiles robežās.

Apvienoto rezervju prasības katras kvartiles zemāko un augstāko robežu aprēķina šādi:

kur “Qn ” = attiecīgās kvartiles kārtas numurs.

▼B

11. pants

Vienkāršoti pienākumi atsevišķām iestādēm

Valde pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar valsts noregulējuma iestādi, vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma var piemērot vienkāršotus pienākumus attiecībā uz 8. pantā minēto noregulējuma plānu izstrādi vai atbrīvot no pienākuma izstrādāt minētos plānus atbilstīgi šā panta 3. līdz 9. punktam.

Valstu noregulējuma iestādes var sniegt Valdei priekšlikumu piemērot iestādēm vai grupām vienkāršotus pienākumus saskaņā ar 3. un 4. punktu vai atbrīvot tās no pienākuma izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar 7. punktu. Šāds priekšlikums ir jāpamato, un tam jāpievieno visi attiecīgie dokumenti.

Saņēmusi priekšlikumu par vienkāršotu pienākumu piemērošanu saskaņā ar šā panta 2. punktu vai rīkojoties pēc savas iniciatīvas, Valde veic attiecīgo iestāžu vai grupas novērtējumu un piemēro vienkāršotus pienākumus, ja paredzams, ka iestādes vai grupas maksātnespējai nebūs ievērojami negatīva ietekme uz finanšu sistēmu vai tā radītu apdraudējumu finanšu stabilitātei 10. panta 5. punkta nozīmē.

Šajā nolūkā Valde ņem vērā šādus faktorus:

iestādes vai grupas darbības raksturs, akciju portfeļa struktūra, juridiskā forma, riska profils, iestādes vai grupas lielums un juridiskais statuss, savstarpējā saistība ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, darbību apmērs un sarežģītība;

iestādes vai grupas līdzdalība institucionālājā aizsardzības shēmā vai citās kooperatīvās savstarpējās solidaritātes shēmās, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā;

iestādes vai grupas veikti ieguldījumu pakalpojumi vai darbības, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 4 ) 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā; un

vai ir paredzams, ka iestādes vai grupas maksātnespējai un sekojošai likvidācijai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu būt ievērojami negatīva ietekme uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai ekonomiku plašākā mērogā.

Valde veic šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, attiecīgā gadījumā iepriekš apspriežoties ar valsts makroprudenciālo iestādi un attiecīgā gadījumā ar ESRK.

Piemērojot vienkāršotus pienākumus, Valde nosaka:

8. pantā paredzēto noregulējuma plānu saturu un sīkākus aspektus;

pirmo noregulējuma plānu izstrādes termiņu un noregulējuma plānu atjaunināšanas intervālu, pieļaujot, ka atjaunināšana var notikt retāk, nekā paredzēts 8. panta 12. punktā;

no iestādēm pieprasītās informācijas saturu un sīkākus aspektus, kā paredzēts šīs regulas 8. panta 9. punktā un Direktīvas 2014/59/ES pielikuma B iedaļā;

šīs regulas 10. pantā un Direktīvas 2014/59/ES pielikuma C iedaļā paredzētā noregulējamības novērtējuma detalizācijas pakāpi.

Vienkāršotu pienākumu piemērošana pati par sevi neskar Valdes pilnvaras īstenot noregulējuma darbības.

Gadījumos, kad tiek piemēroti vienkāršoti pienākumi, Valde jebkurā brīdī, ja beidz pastāvēt kāds no apstākļiem, kas attaisnojuši vienkāršoto pienākumu piemērošanu, nosaka, ka pienākumi īstenojami pilnā apmērā bez vienkāršošanas.

Neskarot 9. pantu un 31. pantu, Valde, saņēmusi priekšlikumu par atbrīvojumu no pienākuma izstrādāt noregulējuma plānus saskaņā ar šā panta 2. punktu vai rīkojoties pēc savas iniciatīvas, saskaņā ar šā panta 3. punktu piešķir iestādēm, kas ir radniecīgas centrālajai iestādei un ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no valsts tiesību aktos noteiktajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, atbrīvojumu no pienākuma izstrādāt noregulējuma plānus.

Ja ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, pienākumu izstrādāt noregulējuma plānu konsolidēti piemēro centrālajai iestādei un tai radniecīgām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta nozīmē. Šajā nolūkā ikviena atsauce uz grupu šīs regulas 1. nodaļā attiecas uz centrālo iestādi un tai radniecīgajām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta nozīmē un to meitasuzņēmumiem un ikviena atsauce uz mātesuzņēmumiem vai iestādēm, kam veic konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, attiecas uz centrālo iestādi.

Iestādēm, kurām piemēro tiešu ECB uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu vai kuras veido būtisku iesaistītās dalībvalsts finanšu sistēmas daļu, ir nepieciešams individuāls noregulējuma plāns.

Piemērojot šo punktu, iestādes veiktās operācijas uzskata par būtisku iesaistītās dalībvalsts finanšu sistēmas daļu, ja:

iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 30 000 000 000 vai

iestādes aktīvu kopējās vērtības attiecība pret tās dalībvalsts IKP, kurā šī iestāde veic uzņēmējdarbību, pārsniedz 20 %, izņemot gadījumu, ja iestādes aktīvu kopējā vērtība ir mazāka par EUR 5 000 000 000 .

Ja valsts noregulējuma iestāde, kas saskaņā ar 2. punktu ir nākusi klajā ar priekšlikumu piemērot vienkāršotus pienākumus vai piešķirt atbrīvojumu, uzskata, ka lēmums par vienkāršotu pienākumu piemērošanu vai atbrīvojuma piešķiršanu ir jāatceļ, tā šajā nolūkā iesniedz priekšlikumu Valdei. Šajā gadījumā Valde, ievērojot 3. punktā vai 7. un 8. punktā minētos faktorus, pieņem lēmumu par ierosināto atcelšanu, pilnībā ņemot vērā valsts noregulējuma iestādes sniegto atcelšanas pamatojumu.

10.

Valde informē EBI par to, kā tā piemēro šo pantu.

▼M1

12. pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība

Valde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, kā minēts 12.a–12.i pantā, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un kas ir vienmēr jāizpilda 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, kad ir izpildīti minēto punktu piemērošanas nosacījumi.

Šā panta 1. punktā minētās vienības, tostarp vienības, kas ir daļa no grupām, paziņo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.i panta 1., 2. un 4. punktu valsts noregulējuma iestādei tajā iesaistītajā dalībvalstī, kurā tās veic uzņēmējdarbību.

Valsts noregulējuma iestāde bez liekas kavēšanās iesniedz Valdei pirmajā daļā minēto informāciju.

Izstrādājot noregulējuma plānus saskaņā ar 9. pantu, valstu noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, kā minēts 12.a–12.i pantā, kam var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras un kas ir vienmēr jāizpilda 7. panta 3. punktā minētajām vienībām. Šajā sakarā piemēro 31. pantā noteikto procedūru.

Valde šā panta 1. punktā minēto noteikšanu veic līdztekus noregulējuma plānu izstrādei un uzturēšanai saskaņā ar 8. pantu.

Valde adresē noteikšanas rezultātā izdarītos konstatējumus valstu noregulējuma iestādēm. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar 29. pantu. Valde pieprasa valstu noregulējuma iestādēm pārliecināties un nodrošināt, ka vienības un grupas vienmēr izpilda šā panta 1. punktā noteiktās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības.

Valde informē ECB un EBI par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kuras tā katrai vienībai un grupai ir noteikusi saskaņā ar 1. punktu.

Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde izdod pamatnostādnes un adresē norādījumus valstu noregulējuma iestādēm attiecībā uz konkrētām vienībām vai grupām.

▼M6

Valde ir atbildīga par Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā un 78.a pantā minēto atļauju piešķiršanu šā panta 1. punktā minētajām vienībām. Valde adresē lēmumu attiecīgajai vienībai.

▼M1

12.a pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības piemērošana un aprēķināšana

Valde un valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka 12. panta 1. un 3. punktā minētās vienības vienmēr izpilda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja to paredz šis pants un 12.b–12.i pants un saskaņā ar tiem.

Šā panta 1. punktā minēto prasību aprēķina saskaņā ar attiecīgi 12.d panta 3., 4. vai 6. punktu kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no:

šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu; un

šā panta 1. punktā minētās attiecīgās vienības kopējās riska darījuma vērtības mēra, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu.

▼M2

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 ( 5 ) 65. pantu atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu šajā regulā attiecībā uz šīs regulas 2. panta c) punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību individuālajām pašu kapitāla prasībām, kuras nav Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, saprot šādi:

atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz kopējo kapitāla rādītāju šajā regulā nozīmē atsauces uz Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktu;

atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu attiecībā uz kopējo riska darījumu vērtību šajā regulā nozīmē atsauces uz piemērojamo prasību Regulas (ES) 2019/2033 11. panta 1. punktā, reizinot to ar 12,5.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 ( 6 ) 65. pantu atsauces uz Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantu šajā regulā attiecībā uz šīs regulas 2. panta c) punktā minētajām tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību papildu pašu kapitāla prasībām, kuras nav Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. un 5. punktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, uzskata par atsaucēm uz Direktīvas (ES) 2019/2034 40. pantu.

▼M1

12.b pants

Atbrīvojums no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības

Neatkarīgi no 12.a panta Valde hipotekāro kredītu iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav tiesību pieņemt noguldījumus, atbrīvo no 12.a panta 1. punktā noteiktās prasības, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

minētās iestādes tiks likvidētas valstu maksātnespējas procedūrās vai cita veida procedūrā, kas noteiktas minētajām iestādēm un ko īsteno saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38., 40. vai 42. pantu; un

šā punkta a) apakšpunktā minētās procedūras nodrošina, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

Iestādes, kas atbrīvotas no 12. panta 1. punktā minētās prasības, neietilpst 12.f panta 1. punktā minētajā konsolidācijā.

12.c pants

Atbilstīgās saistības noregulējuma vienībām

Saistības iekļauj noregulējuma vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst nosacījumiem, kas minēti turpmāk norādītajos Regulas (ES) Nr. 575/2013 pantos:

72.a pants;

72.b pants, izņemot 2. punkta d) apakšpunktu; un

72.c pants.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja šajā regulā ir minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a vai 92.b panta prasības, atbilstīgās saistības minēto pantu nolūkos ir atbilstīgās saistības, kā definēts minētās regulas 72.k pantā un noteikts saskaņā ar minētās regulas Otrās daļas I sadaļas 5.a nodaļu.

Saistības, kas izriet no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātajiem instrumentiem, piemēram, strukturētām parādzīmēm, kuri atbilst 1. punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, izņemot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta l) apakšpunktu, iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

no parāda instrumenta izrietošu saistību pamatsumma ir zināma emisijas brīdī, tā ir fiksēta vai pieaug, un to neietekmē iegulta atvasināta instrumenta iezīme, un no parāda instrumenta, tostarp no iegulta atvasināta instrumenta, izrietošo saistību kopējo summu var vērtēt katru dienu ar atsauci uz aktīvu un likvīdu divvirzienu tirgu ekvivalentam instrumentam bez kredītriska saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 104. un 105. pantu; vai

parāda instrumentā ir ietverts līguma noteikums, ar ko precizē, ka prasījuma vērtība emitenta maksātnespējas un emitenta noregulējuma gadījumā ir fiksēta vai pieaug un nepārsniedz sākotnēji samaksāto saistību summu.

Uz pirmajā daļā minētajiem parāda instrumentiem, tostarp to iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem, neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, un uz šādu instrumentu vērtēšanu neattiecas Direktīvas 2014/59/ES 49. panta 3. punkts.

Pirmajā daļā minētās saistības iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas atbilst minētās daļas a) apakšpunktā minētajai pamatsummai vai minētās daļas b) apakšpunktā minētajai fiksētajai vai pieaugošajai summai.

Ja meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, emitē saistības vienam no tā brīža akcionāriem, kas nav daļa no tās pašas noregulējuma grupas, un ja minētais meitasuzņēmums ir daļa no tās pašas noregulējuma grupas kā noregulējuma vienība, minētās saistības iekļauj minētās noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

tās ir emitētas saskaņā ar 12.g panta 2. punkta a) apakšpunktu;

norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana attiecībā uz minētajām saistībām saskaņā ar 21. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, atņemot:

saistību summu, kas emitēta noregulējuma vienībai un ko šī noregulējuma vienība ir nopirkusi vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla summa, ko emitē saskaņā ar 12.g panta 2. punkta b) apakšpunktu, no

ii)

summas, kas prasīta saskaņā ar 12.g panta 1. punktu.

Neskarot 12.d panta 4. punktā vai 12.e panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto minimuma prasību, Valde pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar valsts noregulējuma iestādi vai saskaņā ar valsts noregulējuma iestādes priekšlikumu, nodrošina, ka noregulējuma vienības, kas ir G-SNI vai noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 12.d panta 4. vai 5. punkts, 12.f pantā minētās prasības daļu, kas ir 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā. Valde var atļaut noregulējuma vienībām, kas ir G-SNI vai noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 12.d panta 4. vai 5. punkts, līmeni, kas ir zemāks par 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, bet lielāks par summu, kura iegūta, piemērojot formulu (1-(X1/X2)) × 8 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, izpildīt, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 3. punktā minētie nosacījumi, kur, ievērojot saskaņā ar minētās regulas 72.b panta 3. punktu iespējamās samazināšanas robežvērtību:

X1 = 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu; un

X2 = summa, ko veido 18 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu un apvienoto rezervju prasība.

Ja noregulējuma vienībām, uz kurām attiecas 12.d panta 4. punkts, šā punkta pirmās daļas piemērošana rezultējas ar prasību, kas pārsniedz 27 % no kopējās riska darījumu vērtības, Valde 12.f pantā minētās prasības daļu, kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem vai saistībām, kas minētas šā panta 3. punktā, attiecīgajai noregulējuma vienībai ierobežo līdz summai, kas vienāda ar 27 % no kopējās riska darījumu vērtības, ja Valde ir novērtējusi, ka:

noregulējuma plānā piekļuve Fondam netiek uzskatīta par iespēju noregulēt minēto noregulējuma vienību; un

ja nav piemērojams a) apakšpunkts, 12.f pantā minētā prasība ļauj minētajai noregulējuma vienībai izpildīt 27. panta 7. punktā minēto prasību.

Veicot otrajā daļā minēto novērtējumu, Valde ņem vērā arī risku, ka var būt nesamērīga ietekme uz attiecīgās noregulējuma vienības darījumdarbības modeli.

Šā punkta otro daļu nepiemēro noregulējuma vienībām, uz kurām attiecas 12.d panta 5. punkts.

Attiecībā uz noregulējuma vienībām, kas nav nedz G-SNI, nedz noregulējuma vienības, uz kurām attiecas 12.d panta 4. vai 5. punkts, Valde vai nu pēc savas iniciatīvas, iepriekš apspriežoties ar valsts noregulējuma iestādi, vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma var nolemt, ka 12.f pantā minētās prasības daļu vai nu līdz 8 % no vienības kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, vai līdz summai saskaņā ar šā panta 7. punktā minēto formulu – atkarībā no tā, kas ir lielāks, – izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

nesubordinētajām saistībām, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, valsts maksātnespējas hierarhijā ir tāda pati prioritāte kā noteiktām saistībām, kuras saskaņā ar 27. panta 3. vai 5. punktu ir izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas;

pastāv risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru plānotu piemērošanu nesubordinētajām saistībām, kas saskaņā ar 27. panta 3. vai 5. punktu nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas, kreditoriem, kuru prasības izriet no minētajām saistībām, rodas lielāki zaudējumi nekā tad, ja noregulējuma vienības likvidācija tiktu veikta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru;

pašu kapitāla un citu subordinēto saistību summa nepārsniedz to summu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka b) apakšpunktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kas pārsniedz to zaudējumu līmeni, kuri tiem citādi būtu radušies, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Ja Valde konstatē, ka saistību kategorijā, kurā ietilpst atbilstīgās saistības, to saistību kopējais apjoms, kuras ir izslēgtas vai, visticamāk, tiks izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar 27. panta 3. vai 5. punktu, ir vairāk nekā 10 % no minētās kategorijas, Valde novērtē šā punkta pirmās daļas b) punktā minēto risku.

Šā panta 4., 5. un 7. punkta piemērošanas nolūkos atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka tiek pilnībā atzītas darījuma partnera ieskaita tiesības.

Noregulējuma vienības pašu kapitāls, ko izmanto, lai izpildītu apvienoto rezervju prasību, ir atbilstīgs, lai izpildītu šā panta 4., 5. un 7. punktā minēto prasību.

Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, Valde var lemt, ka šīs regulas 12.f pantā minēto prasību noregulējuma vienības, kas ir G-SNI vai kas ir noregulējuma vienības, uz ko attiecas šīs regulas 12.d panta 4. vai 5. punkts, izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta 3. punktā, ciktāl sakarā ar to, ka noregulējuma vienībai ir pienākums ievērot apvienoto rezervju prasību un prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pantā un šīs regulas 12.d panta 4. punktā un 12.f pantā, minētā pašu kapitāla, instrumentu un saistību summa nepārsniedz lielāko no šādām summām:

8 % no vienības kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu; vai

summa, kas iegūta, piemērojot formulu A × 2 + B × 2 + C, kurā A, B un C ir šādas summas:

A = summa, kas izriet no prasības, kura minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

B = summa, kas izriet no prasības, kura minēta Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā;

C = summa, kas izriet no apvienoto rezervju prasības.

Valde šā panta 7. punktā minētās pilnvaras var īstenot attiecībā uz noregulējuma vienībām, kuras ir G-SNI vai uz kurām attiecas 12.d panta 4 vai 5. punkts, un kuras atbilst vienam no šā punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, līdz 30 % no visu to noregulējuma vienību kopējā skaita, kuras ir G-SNI vai uz kurām attiecas 12.d panta 4. vai 5. punkts, un kurām Valde nosaka 12.f pantā minēto prasību.

Valde izskata šādus nosacījumus:

iepriekš veiktajā noregulējamības novērtējumā ir identificēti būtiski noregulējamības šķēršļi un vai nu:

pēc 10. panta 11. punktā minēto pasākumu piemērošanas Valdes noteiktajā grafikā nav veikti nekādi korektīvi pasākumi; vai

ii)

identificēto būtisko šķērsli nevar risināt ne ar vienu no 10. panta 11. punktā minētajiem pasākumiem un šā panta 7. punktā minēto pilnvaru īstenošana daļēji vai pilnīgi kompensētu būtiskā šķēršļa negatīvo ietekmi uz noregulējamību;

Valde uzskata, ka noregulējuma vienības vēlamajai noregulējuma stratēģijai nav lielas iespējamības un ticamības, ņemot vērā vienības lielumu, savstarpējo saistību, tās darbību raksturu, apmēru, risku un sarežģītību, tās juridisko statusu un akciju paketes struktūru; vai

Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētā prasība atspoguļo faktu, ka noregulējuma vienība, kas ir G-SNI vai uz kuru attiecas šīs regulas 12.d panta 4. vai 5. punkts, riskantuma ziņā ir starp 20 % riskantāko iestāžu, kurām Valde nosaka šīs regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību.

Pirmajā un otrajā daļā minēto procentuālo vērtību piemērošanas nolūkos Valde skaitli, kas iegūts aprēķina rezultātā, noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.

Valde, iepriekš apspriedusies ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, pieņem 5. vai 7. punktā minētos lēmumus.

Pieņemot minētos lēmumus, Valde ņem arī vērā:

to, kāds tirgus dziļums ir noregulējuma vienības pašu kapitāla instrumentiem un subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem, šādu instrumentu, ja tādi ir, cenu noteikšanu un laiku, kas vajadzīgs jebkādu minētā lēmuma izpildei nepieciešamu darījumu veikšanai;

to atbilstīgo saistību instrumentu summu, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, ar atlikušo termiņu, kas ir īsāks par vienu gadu no dienas, kurā pieņem lēmumu, lai veiktu kvantitatīvas šā panta 5. un 7. punktā minēto prasību korekcijas;

to instrumentu pieejamību un summu, kuri atbilst visiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta d) apakšpunktu;

to, vai salīdzinājumā ar noregulējuma vienības pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ir nozīmīga tādu saskaņā ar 27. panta 3. vai 5. punktu no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas izslēgtu saistību summa, kuras parastajās maksātnespējas procedūrās ierindojas turpat, kur atrodas visaugstāk ierindotās atbilstīgās saistības, vai pēc tām. Ja izslēgto saistību summa nepārsniedz 5 % no noregulējuma vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas, uzskata, ka izslēgtā summa nav nozīmīga. Ja summa pārsniedz minēto robežvērtību, izslēgto saistību nozīmīgumu izvērtē Valde;

noregulējuma vienības darījumdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu, kā arī tās stabilitāti un spēju sniegt ieguldījumus ekonomikā; un

iespējamu pārstrukturēšanas izmaksu ietekmi uz noregulējuma vienības rekapitalizāciju.

12.d pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana

Valde, iepriekš apspriedusies ar kompetentajām iestādēm, tostarp ar ECB, nosaka 12.a panta 1. punktā minēto prasību, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

nepieciešamība nodrošināt, ka noregulējuma grupu var noregulēt, noregulējuma vienībai piemērojot noregulējuma instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;

nepieciešamība attiecīgos gadījumos nodrošināt, ka noregulējuma vienībai un tās meitasuzņēmumiem, kas ir 12. panta 3. punktā minētās iestādes vai vienības, bet ne noregulējuma vienības, ir pietiekams pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja tām tiktu piemērots attiecīgi iekšējās rekapitalizācijas instruments vai norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras varētu absorbēt zaudējumus un ka kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, attiecīgo vienību sviras rādītāju var atjaunot līdz līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai tās varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

nepieciešamība nodrošināt, ka gadījumos, kad noregulējuma plānā paredzēta iespēja, ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas tiks izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šīs regulas 27. panta 5. punktu vai tiks pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, noregulējuma vienībai ir pietiekams pašu kapitāls un citas atbilstīgās saistības, lai absorbētu zaudējumus un atjaunotu tās kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, tās sviras rādītāju līdz līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai vienība varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

vienības lielums, darbības modelis, finansēšanas modelis un riska profils;

apmērs, kādā vienības maksātnespēja nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti, tostarp, izplatot kaitīgo ietekmi uz citām iestādēm vai vienībām, kam iemesls ir vienības savstarpējā saistība ar citām minētajām iestādēm vai vienībām, vai pārējo finanšu sistēmu.

Ja noregulējuma plānā paredzēts, ka ir jāveic noregulējuma darbība vai ka ir jāizmanto pilnvaras norakstīt un konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu saskaņā ar attiecīgo 8. panta 6. punktā minēto scenāriju, 12.a panta 1. punktā minētā prasība ir vienāda ar summu, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka:

zaudējumi, kuri varētu rasties vienībai, tiek pilnībā absorbēti (“zaudējumu absorbcija”);

noregulējuma vienība un tās meitasuzņēmumi, kas ir 12. panta 1. vai 3. punktā minētās iestādes vai vienības, bet nav noregulējuma vienības, tiek rekapitalizētas līdz līmenim, kas nepieciešams, lai tās varētu saglabāt atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, Direktīvu 2014/65/ES vai līdzvērtīgu tiesību aktu uz atbilstīgu laikposmu, kurš nav ilgāks par vienu gadu (“rekapitalizācija”).

▼M4 —————

▼M4

2.a

Attiecībā uz likvidācijas vienībām Valde nenosaka 12.a panta 1. punktā minēto prasību.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Valde var izvērtēt, vai ir pamats likvidācijas vienībai individuāli noteikt 12.a panta 1. punktā minēto prasību tādā apmērā, kas pārsniedz zaudējumu absorbcijai pietiekamo summu saskaņā ar šā panta 2. punkta a) apakšpunktu. Valde savā novērtējumā jo īpaši ņem vērā jebkādu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti un kaitīgas ietekmes izplatīšanās risku finanšu sistēmai, tostarp attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas spēju. Ja Valde nosaka 12.a panta 1. punktā minēto prasību, likvidācijas vienība šo prasību izpilda, izmantojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem:

pašu kapitāls;

saistības, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu;

saistības, kas minētas 12.c panta 2. punktā.

Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktu un 78.a pantu nepiemēro likvidācijas vienībām, kurām Valde nav noteikusi šīs regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību.

Līdzdalību pašu kapitāla instrumentos un atbilstīgo saistību instrumentos, kurus emitējušas meitasiestādes, kas ir likvidācijas vienības, attiecībā uz kurām Valde nav noteikusi 12.a panta 1. punktā minēto prasību, neatskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 5. punktu.

Atkāpjoties no punkta ceturtās daļas, 2. pantā minētā iestāde vai vienība, kas pati nav noregulējuma vienība, bet ir noregulējuma vienības meitasuzņēmums vai trešās valsts vienības meitasuzņēmums, kas būtu noregulējuma vienība, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, atskaita savu līdzdalību pašu kapitāla instrumentos meitasiestādēs, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas un kas ir likvidācijas vienības, attiecībā uz kurām Valde nav noteikusi 12.a panta 1. punktā minēto prasību, ja minēto līdzdalību kopējā summa ir vienāda ar vai lielāka par 7 % no to pašu kapitāla un saistību kopējās summas, kas atbilst 12.g panta 2. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem un ko aprēķina katru gadu 31. decembrī kā iepriekšējo 12 mēnešu vidējo rādītāju.

▼M1

Attiecībā uz noregulējuma vienībām 2. punkta pirmajā daļā minētā summa ir:

lai aprēķinātu 12.a panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, summa, ko veido:

noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām attiecībā uz noregulējuma vienību konsolidētā noregulējuma grupas līmenī; un

ii)

rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai atjaunot atbilstību savai Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas; un

lai aprēķinātu 12.a panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.a panta 2. punkta b) apakšpunktu, summa, ko veido:

noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai noregulējuma vienības sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī; un

ii)

rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai atjaunot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējuma grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

Šīs regulas 12.a panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos prasību, kas minēta 12.a panta 1. punktā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un dalīta ar sviras rādītāja riska darījumu vērtības mēru.

Nosakot šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto individuālo prasību, Valde ņem vērā 27. panta 7. punktā minētās prasības.

Nosakot iepriekšējā daļā minētās rekapitalizācijas summas, Valde:

izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai kopējam riska darījumu mērījumam, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējumā plānā paredzētām noregulējuma darbībām; un

Valde var palielināt pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā noteikto prasību par atbilstīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka vienība pēc noregulējuma pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.

Ja piemēro šā punkta sesto daļu, minētajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu apvienoto rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas, atņemot summu, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

Šā punkta sestajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, Valde secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestādes vai 12.panta 1. punktā minētās vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no Fonda, saskaņā ar 27. panta 7. punktu un 76. panta 3. punktu, pēc noregulējuma stratēģijas īstenošanas. Minēto summu koriģē augšupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, Valde secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu iestādes vai 12. panta 1. punktā minētās vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu un tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no Fonda, saskaņā ar 27. panta 7. punktu un 76. panta 3. punktu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

Attiecībā uz noregulējuma vienībām, uz ko neattiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējuma grupā, kuras kopējie aktīvi pārsniedz EUR 100 miljardus, šā panta 3. punktā minētās prasības līmenis ir vismaz vienāds ar:

13,5 %, ja aprēķina saskaņā ar 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu; un

5 %, ja aprēķina saskaņā ar 12.a panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Atkāpjoties no 12.c panta, šā punkta pirmajā daļā minētās noregulējuma vienības nodrošina atbilstību šā punkta pirmajā daļā minētajam prasības līmenim, kas ir vienāds ar 13,5 %, ja tiek aprēķināts saskaņā ar 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, un 5 %, ja tiek aprēķināts saskaņā ar 12.a panta 2. punkta b) apakšpunktu, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šīs regulas 12.c panta 3. punktā.

Pēc noregulējuma vienības valsts noregulējuma iestādes lūguma Valde šā panta 4. punktā paredzētās prasības piemēro noregulējuma vienībai, uz ko neattiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a pants un kas pieder pie noregulējuma grupas, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par EUR 100 miljardiem un kuru valsts noregulējuma iestādes novērtējusi kā tādu, kas maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku.

Pieņemot lēmumu iesniegt šā punkta pirmajā daļā minēto lūgumu, valsts noregulējuma iestāde ņem vērā:

noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesamību finansēšanas modelī;

apmēru, kādā ir ierobežota atbilstīgo saistību piekļuve kapitāla tirgiem;

apmēru, kādā noregulējuma vienībai paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu 12.f pantā minēto prasību.

Tas, ka nav valsts noregulējuma iestādes lūguma, ievērojot šā punkta pirmo daļu, neskar 12.c panta 5. punktā paredzēto Valdes lēmumu.

Attiecībā uz vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, 2. punkta pirmajā daļā minētā summa ir:

lai aprēķinātu 12.a panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.a panta 2. punkta a) apakšpunktu, summa, ko veido:

absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajām prasībām attiecībā uz vienību; un

ii)

rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai prasībai pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs regulas 21. pantu, vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma; un

lai aprēķinātu 12.a panta 1. punktā minēto prasību saskaņā ar 12.a panta 2. punkta b) apakšpunktu, summa, ko veido:

absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai vienības sviras rādītāja prasībai; un

ii)

rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību tās sviras rādītāja prasībai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā, pēc tam, kad ir izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs regulas 21. pantu, vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma.

Nosakot šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto individuālo prasību, Valde ņem vērā 27. panta 7. punktā minētās prasības.

Nosakot iepriekšējā daļā minētās rekapitalizācijas summas, Valde:

pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama noregulējuma vienībai pēc tam, kad izmantotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šīs regulas 21. pantu vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma.

Valde var palielināt pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktā noteikto prasību par pienācīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad būs īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu, vienība pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.

Ja piemēro šā punkta sesto daļu, minētajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu apvienoto rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc šīs regulas 21. pantā minēto pilnvaru īstenošanas vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma, atņemot summu, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

Šā punkta sestajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, Valde secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai nodrošinātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan 12. panta 1. punktā minētās iestādes vai vienības kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no Fonda, saskaņā ar 27. panta 7. punktu un 76. panta 3. punktu, pēc 21. pantā minēto pilnvaru īstenošanas vai pēc noregulējuma grupas noregulējuma. Minēto summu koriģē augšupēji, ja pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, Valde secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan 12. panta 1. punktā minētās iestādes vai vienības kritiski svarīgu ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan tās piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no Fonda, saskaņā ar 27. panta 7. punktu un 76. panta 3. punktu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

Ja Valde sagaida, ka konkrētas atbilstīgo saistību kategorijas, visticamāk, tiks pilnībā vai daļēji izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, ievērojot 27. panta 5. punktu, vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, 12.a panta 1. punktā minēto prasību izpilda, izmantojot pašu kapitālu vai citas atbilstīgās saistības, kas ir pietiekamas, lai:

segtu to izslēgto saistību summu, kuras noteiktas saskaņā ar 27. panta 5. punktu;

nodrošinātu, ka tiek izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi.

Jebkāds Valdes lēmums piemērot pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību saskaņā ar šo pantu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta 2.–7. punktā minētajiem elementiem, un Valde to bez liekas kavēšanās pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētās prasības līmenī.

Šā panta 3. un 6. punkta nolūkos kapitāla prasības interpretē saskaņā ar kompetentās iestādes piemērotajiem pārejas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 Desmitās daļas I sadaļas 1., 2. un 4. nodaļā un valsts tiesību aktu noteikumos, ar ko īsteno iespējas, kuras kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar minēto regulu.

12.e pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības noteikšana G-SNI noregulējuma vienībām un ārpussavienības G-SNI svarīgiem Savienības meitasuzņēmumiem

Šīs regulas 12a. panta 1. punktā minēto prasību noregulējuma vienībai, kas ir G-SNI vai G-SNI daļa, veido:

prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā; un

jebkāda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasība, kuru Valde noteikusi konkrēti minētajai vienībai saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Šīs regulas 12.a panta 1. punktā minētajā prasībā attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgu Savienības meitasuzņēmumu, ietilpst šādi elementi:

prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.b un 494. pantā; un

jebkāda pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasība, kuru Valde noteikusi konkrēti minētajai vienībai saskaņā ar šā panta 3. punktu un kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu un saistības, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 12.g panta un 92.b panta 2. punkta nosacījumiem.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasību Valde piemēro tikai:

tad, ja šā panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 2. punkta a) apakšpunktā minētā prasība nav pietiekama, lai izpildītu 12.d panta nosacījumus; un

tādā mērā, lai nodrošinātu, ka 12.d panta nosacījumi ir izpildīti.

Jebkāds Valdes lēmums piemērot pašu kapitāla un atbilstīgo saistību papildu prasību saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu vai šā panta 2. punkta b) apakšpunktu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta 3. punktā minētajiem elementiem, un Valde to bez liekas kavēšanās pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas noregulējuma grupai vai ārpussavienības G-SNI svarīgam Savienības meitasuzņēmumam piemērojamās Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minētās prasības līmenī.

12.f pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasības piemērošana noregulējuma vienībām

Noregulējuma vienības 12.c–12.e pantā noteiktās prasības izpilda konsolidēti noregulējuma grupas līmenī.

Valde, iepriekš apspriedusies ar grupas līmeņa noregulējuma iestādi, ja minētā iestāde nav Valde, un konsolidētās uzraudzības iestādi, pamatojoties uz 12.c–12.e pantā noteiktajām prasībām un pamatojoties uz to, vai grupas trešās valsts meitasuzņēmumi saskaņā ar noregulējuma plānu ir jānoregulē atsevišķi, nosaka 12.a panta 1. punktā minēto prasību attiecībā uz noregulējuma vienību, kas konsolidētās noregulējuma grupas līmenī uzņēmējdarbību veic iesaistītā dalībvalstī.

Attiecībā uz noregulējuma grupām, kas identificētas saskaņā ar 3. panta 1. punkta 24.b) apakšpunkta b) punktu, Valde – atkarībā no solidaritātes mehānisma iezīmēm un vēlamās noregulējuma stratēģijas iezīmēm – lemj par to, kurām noregulējuma grupas vienībām ir jāatbilst 12.d panta 3. un 4. punktam un 12.e panta 1. punktam, lai nodrošinātu, ka visa noregulējuma grupa kopā atbilst šā panta 1. un 2. punktā minētajām prasībām, un kā šādām vienībām tas jādara saskaņā ar noregulējuma plānu.

12.g pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības piemērošana vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības

Iestādes, kas ir noregulējuma vienības vai trešās valsts vienības meitasuzņēmumi, bet pašas nav noregulējuma vienības, individuāli izpilda 12.d pantā minētās prasības.

▼M6

Valde, iepriekš apspriedusies ar kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot 2. panta b) apakšpunktā minētajai vienībai vai 2. panta c) apakšpunktā minētajai finanšu iestādei, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmums, bet pati nav noregulējuma vienība.

▼M1

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Savienības mātesuzņēmumi, kas paši nav noregulējuma vienības, bet ir trešo valstu vienību meitasuzņēmumi, konsolidēti izpilda 12.d un 12.e pantā noteiktās prasības.

▼M4

Atkāpjoties no punkta pirmās un otrās daļas, attiecībā uz šajā punktā minēto meitasuzņēmumu Valde var nolemt 12.d pantā paredzēto prasību noteikt konsolidēti, ja Valde secina, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

meitasuzņēmums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

meitasuzņēmums ir noregulējuma vienības tiešā turējumā un:

—

noregulējuma vienība ir Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

—

gan meitasuzņēmums, gan noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā,

—

noregulējuma vienībai nav tiešas līdzdalības nevienā meitasiestādē, kas minēta Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai meitasuzņēmumā, kas minēts minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, ja uz minēto vienību attiecas minētās direktīvas 45.c vai 45.f pantā vai šīs regulas 12.d vai 12.g pantā minētā prasība, izņemot attiecīgo meitasuzņēmumu,

—

atskaitījumi, kas prasīti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 5. punktu, nesamērīgi ietekmētu meitasuzņēmumu;

ii)

prasība, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā, uz meitasuzņēmumu attiecas tikai konsolidēti, un šīs regulas 12.d pantā noteiktās prasības konsolidētās noteikšanas rezultātā šīs regulas 12.d panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām netiktu pārspīlētas vajadzības rekapitalizēt apakšgrupu, kas sastāv no attiecīgajā konsolidācijas tvērumā esošām vienībām“ jo īpaši, ja vienā un tajā pašā konsolidācijas tvērumā pārsvarā ir likvidācijas vienības;

konsolidēti panākta atbilstība 12.d pantā noteiktajai prasībai, aizstājot individuālu atbilstību minētajai prasībai, nerada būtiski negatīvu ietekmi uz turpmāk minēto:

grupas noregulējuma stratēģijas ticamību un īstenojamību;

ii)

meitasuzņēmuma spēju izpildīt pašu kapitāla prasību pēc norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošanas; un

iii)

iekšējo zaudējumu pārvedumu un rekapitalizācijas mehānisma piemērotību, tostarp attiecīgā meitasuzņēmuma vai citu noregulējuma grupas vienību attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanu vai konvertāciju saskaņā ar 21. pantu.

▼M1

Attiecībā uz noregulējuma grupām, kuras identificētas saskaņā ar 3. panta 1. punkta 24.b) apakšpunkta b) punktu, tās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, bet pašas nav noregulējuma vienības, centrālā iestāde, kura pati nav noregulējuma vienība, un jebkuras noregulējuma vienības, uz kurām neattiecas 12.f panta 3. punktā noteikta prasība, individuāli izpilda 12.d panta 6. punktā noteiktās prasības.

Šīs regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību šajā punktā minētai vienībai nosaka, pamatojoties uz 12.d pantā noteiktajām prasībām.

Šīs regulas 12.a panta 1. punktā minēto prasību šā panta 1. punktā minētām vienībām izpilda, izmantojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem:

saistības:

ko emitē noregulējuma vienībai un kuras noregulējuma vienība pērk tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, kas ir nopirkusi saistības no vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai kuras emitē tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, un kuras tā brīža akcionārs pērk, ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 21. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

ii)

kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta b), c), k), l) un m) apakšpunktu un 72.b panta 3.–5. punktu;

iii)

kas parastajā maksātnespējas procedūrā tiek ierindotas pēc saistībām, kas neatbilst i) punktā minētajiem nosacījumiem un nav atbilstīgas pašu kapitāla prasībām;

iv)

kas ir pakļautas norakstīšanas vai konvertācijas pilnvarām saskaņā ar 21. pantu veidā, kas atbilst noregulējuma grupas noregulējuma stratēģijai, konkrēti, neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu;

kuru īpašumtiesību iegādi tieši vai netieši nefinansē vienība, uz kuru attiecas šis pants;

vi)

kuras reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka vienībai, uz kuru attiecas šis pants, izņemot minētās vienības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, saistības attiecīgi tiktu atsauktas, dzēstas, atpirktas vai pirms termiņa atmaksātas, un minētā vienība nesniedz citā veidā šādu norādi;

vii)

kuras reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot vienības, uz kuru attiecas šis pants, maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

viii)

par kurām attiecīgi maksājamo procentu vai dividenžu maksājumu līmenis netiek grozīts, pamatojoties uz vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

pašu kapitālu šādā veidā:

pirmā līmeņa pamata kapitāls, un

ii)

cits pašu kapitāls, ko:

—

emitē vienībām, kuras ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, un ko pērk šīs vienības, vai

—

emitē vienībām, kuras neietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, un ko pērk šīs vienības, ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 21. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu.

▼M4

2.a

Ja 1. punktā minētā vienība konsolidēti izpilda 12.a panta 1. punktā minēto prasību, minētās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa ietver šādas saistības, ko saskaņā ar šā panta 2. punkta a) apakšpunktu emitējis meitasuzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, un kas iekļautas minētās vienības konsolidācijā:

saistības, kas emitētas noregulējuma vienībai un ko noregulējuma vienība ir iegādājusies vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, kuras nav iekļautas tās vienības konsolidācijā, kas konsolidēti izpilda 12.a panta 1. punktā minēto prasību;

saistības, kas emitētas esošam akcionāram, kurš neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā.

2.b

Šā panta 2.a punkta a) un b) apakšpunktā minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, no 12. panta 1. punktā minētās prasības summas, kuru piemēro konsolidācijā iekļautajam meitasuzņēmumam, atņemot visu turpmāk minēto summu:

saistības, ko emitē vienībai, kura konsolidēti izpilda 12.a panta 1. punktā minēto prasību, un ko tā ir iegādājusies vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, kuras ir iekļautas minētās vienības konsolidācijā;

pašu kapitāla summa, kas emitēta saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunktu.

▼M1

Valde var atļaut prasību izpildīt pilnībā vai daļēji ar garantiju, ko sniedz noregulējuma vienība, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

gan meitasuzņēmums, gan noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

noregulējuma vienība atbilst 12.f pantā minētajai prasībai;

garantija tiek sniegta vismaz par summu, kas ir līdzvērtīga tās prasības summai, kuru garantija aizstāj;

garantija tiek piemērota, ja meitasuzņēmums nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā, vai ja attiecībā uz meitasuzņēmumu ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 21. panta 3. punktu – atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

garantija tiek nodrošināta attiecībā uz vismaz 50 % no tās summas, izmantojot finanšu nodrošinājuma līgumu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK ( 7 ) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

garantijas nodrošinājums atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 197. panta prasībām, kas pēc atbilstoši konservatīviem diskontiem ir pietiekami, lai segtu summu, kas nodrošināta, kā minēts e) apakšpunktā;

garantijas nodrošinājums nav apgrūtināts, un jo īpaši tas netiek izmantots kā nodrošinājums, lai segtu jebkādu citu garantiju;

nodrošinājumam ir faktisks termiņš, kas atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā minētais; un

nodrošinājuma pārvešanai no noregulējuma vienības uz attiecīgo meitasuzņēmumu nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu, tostarp gadījumos, kad noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējuma vienību.

Pirmās daļas i) apakšpunkta nolūkos pēc Valdes lūguma noregulējuma vienība rakstiskā veidā sniedz neatkarīgu un pamatotu juridisko atzinumu vai citādā veidā pienācīgi pierāda, ka nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu nodrošinājuma pārvešanai no noregulējuma vienības uz attiecīgo meitasuzņēmumu.

▼M6

Ja saskaņā ar vispārējo noregulējuma stratēģiju meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai Savienības mātesuzņēmums un tā meitasiestādes nav noregulējuma vienības un ja Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi, ja tā izveidota, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 89. pantu, piekrīt minētajai stratēģijai, meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai konsolidētā veidā Savienības mātesuzņēmums nodrošina atbilstību šīs regulas 12.a panta 1. punkta prasībai, emitējot šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos instrumentus, jebkuram no turpmāk minētajiem:

savam galīgajam mātesuzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī;

minētā galīgā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā trešā valstī;

citām vienībām saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā un b) apakšpunkta ii) punktā.

▼M1

12.h pants

Atbrīvojums attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, ko piemēro vienībām, kuras pašas nav noregulējuma vienības

Valde noregulējuma vienības meitasuzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, var atbrīvot no 12.g panta piemērošanas, ja:

gan meitasuzņēmums, gan noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

noregulējuma vienība atbilst 12.f pantā minētajai prasībai;

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 21. panta 3. punktu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz noregulējuma vienību tiek veikta noregulējuma darbība;

Valde noregulējuma vienības meitasuzņēmumu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, var atbrīvot no 12.g panta piemērošanas, ja:

gan meitasuzņēmums, gan tā mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

mātesuzņēmums minētajā iesaistītajā dalībvalstī konsolidēti atbilst 12.a panta 1. punktā minētajai prasībai;

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 21. panta 3. punktu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz mātesuzņēmumu tiek veikta noregulējuma darbība.

12.i pants

Nepiemērošana centrālajai iestādei un kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei

Valde no 12.g panta piemērošanas var daļēji vai pilnībā atbrīvot centrālo iestādi vai kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

kredītiestādes un centrālā iestāde ir pakļautas vienas un tās pašas kompetentās iestādes veiktai uzraudzībai, veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

centrālās iestādes un tās pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības ir solidāras vai centrālā iestāde pilnībā garantē savu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības;

pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību un centrālās iestādes un visu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes minimuma prasību uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz minēto iestāžu konsolidētajiem pārskatiem;

centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgas kredītiestādes atbrīvojuma gadījumā – centrālās iestādes vadība ir pilnvarota izdot rīkojumus pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu vadībai;

attiecīgā noregulējuma grupa atbilst 12.f panta 3. punktā minētajai prasībai; un

nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma gadījumā veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu starp centrālo iestādi un pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm.

12.j pants

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību pārkāpumi

Visus gadījumus, kad netiek ievērota 12.f vai 12.g pantā minētā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība, risina, izmantojot vismaz vienu no šiem līdzekļiem:

pilnvaras risināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 10. pantu;

pilnvaras, kas minētas 10.a pantā;

pasākumus, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā;

agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar 13. pantu;

administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 110. un 111. pantu.

Turklāt Valde vai ECB var veikt novērtējumu par to, vai iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar 18. pantu.

Valde, noregulējuma iestādes un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji apspriežas, īstenojot savas attiecīgās pilnvaras, kas minētas 1. punktā.

12.k pants

Pārejas un pēcnoregulējuma pasākumi

Atkāpjoties no 12.a panta 1. punkta, Valde un valstu noregulējuma iestādes 12. panta 1. un 3. punktā minētajām vienībām nosaka pienācīgus pārejas laikposmus, lai vienības varētu izpildīt 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai attiecīgā gadījumā prasības, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas. Termiņš, līdz kuram vienībām ir jāizpilda 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir 2024. gada 1. janvāris.

Valde attiecībā uz 12.f vai 12.g pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, nosaka starpposma mērķrādītājus, ko 12. panta 1. un 3. punktā minētās vienības izpilda 2022. gada 1. janvārī. Ar starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.

Valde var noteikt pārejas laikposmu, kas beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra, ja tas ir pienācīgi pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz 7. punktā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā:

vienības finansiālās situācijas attīstību;

izredzes, ka vienība saprātīgā termiņā spēs nodrošināt to, ka tiek izpildītas 12.f vai 12.g pantā noteiktās prasības vai prasība, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas; un

to, vai vienība spēj aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā un šīs regulas 12.c pantā vai 12.g panta 2. punktā, un, ja neatbilst, – vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai tā saistīta ar tirgus traucējumiem.

Termiņš, līdz kuram noregulējuma vienībām ir jāizpilda 12.d panta 4. vai 5. punktā minēto prasību minimuma līmenis, ir 2022. gada 1. janvāris.

Šīs regulas 12.d panta 4. un 5. punktā minētās prasības minimuma līmeni nepiemēro divu gadu laikā pēc šādas dienas:

▼M6

kad Valde ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu; vai

▼M1

kad noregulējuma vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības ir tikušas norakstītas vai konvertētas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai kad attiecībā uz minēto noregulējuma vienību ir izmantotas norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 21. pantu, lai rekapitalizētu noregulējuma vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.

Šīs regulas attiecīgi 12.c panta 4. un 7. punktā, kā arī 12.d panta 4. un 5. punktā minētās prasības nepiemēro trīs gadu laikā pēc dienas, kad noregulējuma vienība vai grupa, kuras sastāvā noregulējuma vienība ietilpst, ir identificēta kā G-SNI, vai arī tad, ja noregulējuma vienība nokļūst 12.d panta 4. vai 5. punktā minētajā situācijā.

▼M6

Atkāpjoties no 12.a panta 1. punkta, Valde nosaka pienācīgu pārejas laiku, kurā 12.f vai 12.g pantā minētās prasības vai attiecīgā gadījumā prasība, kas izriet no 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir jāizpilda vienībai, attiecībā uz kuru ir piemēroti noregulējuma instrumenti vai 21. pantā minētās norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras.

Šā panta 1. līdz 5. punkta nolūkos Valde vienībai paziņo plānoto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas laikā, lai atvieglotu vienības zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas laika beigās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasība ir līdzvērtīga saskaņā ar attiecīgi 12.c panta 4., 5. vai 7. punktu, 12. d panta 4. vai 5. punktu, 12.f vai 12.g pantu, noteiktajai summai.

▼M1

Nosakot pārejas laikposmus, Valde ņem vērā:

noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesamību finansēšanas modelī;

atbilstīgo saistību piekļuvi kapitāla tirgiem;

apmēru, kādā noregulējuma vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu 12.f pantā minēto prasību.

Ievērojot 1. punktu, Valdei nav liegts pēc tam pārskatīt vai nu pārejas laikposmu, vai jebkuru plānoto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kas paziņota saskaņā ar 6. punktu.

▼B

2. NODAĻA

Agrīna intervence

13. pants

Agrīna intervence

ECB vai valstu kompetentās iestādes informē Valdi par jebkādiem pasākumiem, kuru veikšanu tās pieprasa iestādei vai grupai vai kurus tās veic pašas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktu, vai 28. pantu, vai 29. pantu vai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu.

Valde paziņo Komisijai par visu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu saņemto informāciju.

No dienas, kad saņemta 1. punktā minētā informācija, un neskarot ECB un valstu kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, Valde var gatavoties attiecīgās iestādes vai grupas noregulējumam.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde, sadarbojoties ar Valdi, rūpīgi pārrauga iestādes vai mātesuzņēmuma stāvokli un to, vai tie izpilda agrīnās intervences pasākumus, kurus tiem tika pieprasīts veikt.

ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde sniedz Valdei visu nepieciešamo informāciju iestādes noregulējuma plāna atjaunināšanai un iespējamā noregulējuma sagatavošanai, kā arī iestādes aktīvu un saistību vērtējuma izdarīšanai nepieciešamo informāciju saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktu.

Valdei ir pilnvaras pieprasīt iestādei vai mātesuzņēmumam sazināties ar potenciālajiem pircējiem, lai sagatavotos iestādes noregulējumam, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 39. panta 2. punktā paredzētos kritērijus un šīs regulas 88. pantā noteiktās dienesta noslēpuma ievērošanas prasības.

Turklāt Valdei ir pilnvaras pieprasīt attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei izstrādāt provizorisku attiecīgās iestādes vai grupas noregulējuma shēmu.

Valde informē ECB, attiecīgās valstu kompetentās iestādes un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes par jebkādām darbībām, ko tās veic saskaņā ar šo punktu.

Ja ECB vai valstu kompetentās iestādes plāno iestādei vai grupai piemērot papildu pasākumu, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktu, 28. pantu vai 29. pantu, vai Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu, pirms vienība vai grupa ir pilnībā izpildījusi pirmo Valdei paziņoto pasākumu, tās informē Valdi pirms šāda papildu pasākuma piemērošanas attiecīgajai iestādei vai grupai.

ECB vai valsts kompetentā iestāde, Valde un attiecīgās valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka 4. punktā minētais papildu pasākums un visas Valdes darbības, kas vērstas uz sagatavošanos noregulējumam saskaņā ar 2. punktu, norisinās saskaņoti.

3. NODAĻA

Noregulējums

14. pants

Noregulējuma mērķi

Rīkojoties saskaņā ar 18. pantā minēto noregulējuma procedūru, Valde, Padome Komisija un, attiecīgā gadījumā, valstu noregulējuma iestādes, īstenojot savus attiecīgos pienākumus, ņem vērā noregulējuma mērķus, un izvēlas tos noregulējuma instrumentus un noregulējuma pilnvaras, ar ko, pēc to ieskatiem, vislabāk sasniedzami noregulējuma mērķi, kas ir būtiski konkrētajā gadījumā.

Šā panta 1. punktā minētie noregulējuma mērķi ir šādi:

garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;

izvairīties no ievērojami negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti, jo īpaši novērst kaitīgas ietekmes izplatīšanos, tostarp tirgus infrastruktūrās, un uzturēt tirgus disciplīnu;

aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, maksimāli samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;

aizsargāt noguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/49/ES, un ieguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 97/9/EK;

aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.

Tiecoties panākt pirmajā daļā minētos mērķus, Valde, Padome, Komisija un, attiecīgā gadījumā, valstu noregulējuma iestādes cenšas maksimāli samazināt noregulējuma izmaksas un neiznīcināt vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

Ievērojot dažādus šīs regulas noteikumus, noregulējuma mērķi ir vienlīdz nozīmīgi, un tos līdzsvaro atbilstīgi katra konkrētā gadījuma būtībai un apstākļiem.

15. pants

Vispārējie noregulējuma principi

Rīkojoties saskaņā ar 18. pantā minēto noregulējuma procedūru, Valde, Padome, Komisija un, attiecīgā gadījumā, valstu noregulējuma iestādes veic visus piemērotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība tiek īstenota saskaņā ar šādiem principiem:

zaudējumus pirmie sedz noregulējamās iestādes akcionāri;

pēc akcionāriem zaudējumus sedz noregulējamās iestādes kreditori atbilstoši savu prasījumu secībai saskaņā 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šajā regulā nepārprotami noteikts citādi;

tiek nomainīta noregulējamās iestādes vadības struktūra un augstākā vadība, izņemot gadījumus, kad vadības struktūras un augstākās vadības pilnīga vai daļēja paturēšana atbilstoši konkrētajiem apstākļiem tiek uzskatīta par nepieciešamu noregulējuma mērķu sasniegšanai;

noregulējamās iestādes vadības struktūra un augstākā vadība sniedz visu nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai;

fiziskajām un juridiskajām personām, ievērojot attiecīgos valsts tiesību aktus, ir krimināltiesiskā vai civiltiesiskā atbildība par iestādes maksātnespēju;

vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi, izņemot gadījumus, kad šajā regulā noteikts citādi;

neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā tos, kas viņam būtu radušies, ja 2. pantā minētā vienība būtu likvidēta atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai saskaņā ar 29. pantā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem;

segtie noguldījumi ir pilnībā aizsargāti; un

noregulējuma darbību veic saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem.

Ja iestāde ir grupas vienība, neskarot 14. pantu, Valde, Padome un Komisija, lemjot par noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, neskarot 12. pantu, rīkojas tā, lai maksimāli samazinātu ietekmi uz citām grupas vienībām un uz grupu kopumā un maksimāli samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti Savienībā un tās dalībvalstīs, jo īpaši valstīs, kurās grupa darbojas.

Ja šīs regulas 2. pantā minētai vienībai piemēro uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pagaidu iestādes instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu, tiek uzskatīts, ka, piemērojot Padomes Direktīvas 2001/23/EK 5. panta 1. punktu ( 8 ), pret minēto vienību ir uzsākta bankrota procedūra vai analoga maksātnespējas procedūra.

Lemjot par noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, Valde uzdod valstu noregulējuma iestādēm attiecīgā gadījumā informēt darba ņēmēju pārstāvjus un apspriesties ar tiem.

Minētā prasība neskar valsts tiesību aktos vai praksē paredzētos noteikumus par darba ņēmēju pārstāvību vadības struktūrās.

16. pants

Finanšu iestāžu un mātesuzņēmumu noregulējums

Valde lemj par finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, noregulējuma darbību, ja 18. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti gan attiecībā uz finanšu iestādi, gan attiecībā uz mātesuzņēmumu, kam piemēro konsolidēto uzraudzību.

▼M1

Valde veic noregulējuma darbību attiecībā uz 2. panta b) punktā minēto mātesuzņēmumu, ja ir izpildīti 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

Neatkarīgi no tā, ka mātesuzņēmums neatbilst 18. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Valde var lemt par noregulējuma darbību attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu, ja tas ir noregulējuma vienība un ja viens vai vairāki tā meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, bet pašas nav noregulējuma vienības, atbilst 18. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un to aktīvi un saistības ir tādi, ka šo meitasuzņēmumu maksātnespēja apdraud iestādi vai grupu kopumā, un noregulējuma darbība attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu ir nepieciešama vai nu, lai noregulētu šādus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai visu attiecīgo noregulējuma grupu kopumā.

▼B

17. pants

Prasījumu apmierināšanas secība

Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šīs regulas 2. pantā minētai vienībai un neskarot saistības, kas ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta saskaņā ar šīs regulas 27. panta 3. punktu, Valde, Komisija vai attiecīgā gadījumā valstu noregulējuma iestādes lemj par norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošanu, tostarp par šīs regulas 27. panta 5. punkta iespējamu piemērošanu, un valstu noregulējuma iestādes īsteno šīs pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 47. un 48. pantu un ievērojot attiecīgo valstu tiesību aktos, tostarp noteikumos, ar ko transponēts minētās direktīvas 108. pants, noteiktajai secībai apgrieztu prasījumu apmierināšanas secību…

Iesaistītās dalībvalstis paziņo Komisijai un Valdei valsts maksātnespējas procedūrā paredzēto secību, kādā apmierināmi pret 2. pantā minētajām vienībām izvirzītie prasījumi, katra kalendārā gada 1. jūlijā vai nekavējoties pēc izmaiņu izdarīšanas šajā secībā.

Ja tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, attiecīgā noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga saskaņā ar 79. pantā paredzētajiem noteikumiem.

18. pants

Noregulējuma procedūra

Valde pieņem noregulējuma shēmu saskaņā ar 6. punktu attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām, kā arī, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām, tikai tad, ja pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šā punkta ceturto daļu vai pēc savas iniciatīvas tā savā izpildsesijā novērtē, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

▼M1

ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, tostarp institucionālās aizsardzības shēmas pasākumi vai uzraudzītāja darbība, tostarp agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 21. pantu, kas īstenoti attiecībā uz vienību, pieņemamā termiņā novērstu vienības maksātnespēju;

▼B

noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs, ievērojot šā panta 5. punktu.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētā nosacījuma pastāvēšanu novērtē ECB, iepriekš apspriežoties ar Valdi. Valde izpildsesijā var izdarīt šādu novērtējumu tikai pēc tam, kad ir informējusi ECB par savu nodomu, un tikai tad, ja ECB trīs kalendāro dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas šādu konstatējumu neizdara. ECB nekavējoties sniedz Valdei visu attiecīgo informāciju, ko Valde pieprasa novērtējuma izdarīšanas vajadzībām.

Ja ECB novērtē, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētu vienību vai grupu ir izpildīts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētais nosacījums, tā šo novērtējumu nekavējoties paziņo Komisijai un Valdei.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtēšanu veic Valde savā izpildsesijā vai – attiecīgā gadījumā – valstu noregulējuma iestādes ciešā sadarbībā ar ECB. Arī ECB var informēt Valdi vai attiecīgo valstu noregulējuma iestādes par to, ka tā uzskata, ka ir izpildīts minētajā apakšpunktā noteiktais nosacījums.

▼M1

1.a

Valde var pieņemt noregulējuma shēmu saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, ja minētā noregulējuma grupa kopumā atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 1. punkta pirmajā daļā.

▼B

Neskarot gadījumus, kad ECB ir nolēmusi pati nepastarpināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu veikt uzdevumus, kas saistīti ar kredītiestāžu uzraudzību, gadījumā, kad tā saņēmusi paziņojumu saskaņā ar 1. punktu vai ja Valde plāno pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 1. punktu veikt novērtējumu shēmu attiecībā uz 7. panta 3. punktā minētu vienību vai grupu, Valde savu novērtējumu nekavējoties paziņo ECB.

Pasākuma iepriekšēja pieņemšana, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktu, vai 28.pantu vai 29. pantu vai Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu, nav kritērijs noregulējuma darbības veikšanai.

Piemērojot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka vienība kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja tā atbilst vienam vai vairākiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

vienība pārkāpj prasības atļaujas atjaunošanai vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestāde tuvākajā laikā pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai tā, ka tas attaisnotu ECB lēmumu atsaukt atļauju, piemēram, tāpēc, ka iestādei ir radušies vai varētu rasties zaudējumi, kuru rezultātā tiks iztērēts viss tās pašu kapitāls vai ievērojama tā daļa;

vienības aktīvi ir mazāki par tās saistībām vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka vienības aktīvi tuvākajā laikā būs mazāki par tās saistībām;

vienība nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka vienība tuvākajā laikā nespēs samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā;

ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā un saglabātu finanšu stabilitāti, ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina centrālās bankas saskaņā ar saviem nosacījumiem;

ii)

valsts garantija no jauna emitētām saistībām; vai

iii)

pašu kapitāla iepludināšana vai kapitāla instrumentu pirkšana par cenām un ar noteikumiem, kas vienībai nepiešķir priekšrocības, ja brīdī, kad tiek piešķirts atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, nepastāv nedz šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, nedz 21. panta 1. punktā minētie nosacījumi.

Katrā no pirmās daļas d) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem gadījumiem garantiju vai līdzvērtīgus pasākumus, kas minēti šajos punktos, piešķir tikai maksātspējīgām vienībām, un to piešķiršanai ir nepieciešams galīgais apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta satvaru. Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā.

Atbalsta pasākumus, kas minēti pirmās daļas d) apakšpunkta iii) punktā, ierobežo līdz līdzekļu iepludināšanai nepieciešamajā apmērā, lai novērstu kapitāla deficītu, kas konstatēts valsts, Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās ECB, EBI vai valstu iestāžu veiktās procedūrās, attiecīgā gadījumā ar kompetentās iestādes apstiprinājumu.

Ja Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 4. punktu, tā attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par atbilstošu grozījumu izdarīšanu šajā regulā.

Piemērojot šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja tā ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus 12. pantā minētos noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot vienības likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, minētie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā mērā.

Ja 1. punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, Valde pieņem noregulējuma shēmu. Noregulējuma shēma:

uzsāk vienības noregulējuma procedūru;

nosaka 22. panta 2. punktā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanu noregulējamai iestādei, jo īpaši izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas saskaņā ar 27. panta 5. un 14. punktu;

nosaka Fonda izmantojumu noregulējuma darbības atbalstam saskaņā ar 76. pantu un saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 19. pantu.

Tiklīdz Valde pieņēmusi noregulējuma shēmu, tā to nekavējoties nosūta Komisijai.

▼M6

Komisija 24 stundu laikā no brīža, kad Valde tai nosūtījusi noregulējuma shēmu, apstiprina noregulējuma shēmu vai iebilst pret to vai nu attiecībā uz noregulējuma shēmas diskrecionāriem aspektiem gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta trešā daļa, vai attiecībā uz ierosināto valsts atbalsta vai Fonda atbalsta izmantošanu, ko neuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu.

▼B

Komisija 12 stundu laikā no brīža, kad Valde tai nosūtījusi noregulējuma shēmu, var ierosināt Padomei:

iebilst pret noregulējuma shēmu, iebildumu pamatojot ar to, ka Valdes pieņemtā noregulējuma shēma neatbilst 1. punkta c) apakšpunktā minētajam sabiedrības interešu kritērijam;

apstiprināt Valdes pieņemtajā noregulējuma shēmā norādīto apmēru, kādā paredzēts izmantot Fonda līdzekļus, vai iebilst pret būtiskām minētās summas izmaiņām.

Piemērojot šā punkta trešo daļu, Padome pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

Noregulējuma shēma var stāties spēkā tikai tad, ja 24 stundu laikā no brīža, kad Valde nosūtījusi noregulējuma shēmu, Padome vai Komisija nav izteikušas iebildumus.

Padome vai Komisija – atkarībā no apstākļiem – norāda iemeslus iebildumu izteikšanas pilnvaru īstenošanai.

Ja 24 stundu laikā no brīža, kad Valde nosūtījusi noregulējuma shēmu, Padome ir apstiprinājusi Komisijas priekšlikumu izdarīt izmaiņas noregulējuma shēmā, pamatojoties uz šā punkta trešās daļas b) apakšpunktu, vai Komisija izteikusi iebildumus saskaņā ar otro daļu, Valde astoņu stundu laikā izdara izmaiņas noregulējuma shēmā atbilstoši norādītajiem iemesliem.

Ja Valdes pieņemtajā noregulējuma shēmā paredzēts izslēgt konkrētas saistības 24. panta 5. punktā minētajos izņēmuma gadījumos un ja šādai izslēgšanai nepieciešams izmantot Fondu vai citu alternatīvu finansējuma avotu, lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, Komisija var aizliegt ierosināto izslēgšanu vai pieprasīt izdarīt tajā grozījumus, minot pienācīgus iemeslus, kas balstīti uz to prasību pārkāpumiem, kuras izklāstītas 27. pantā un deleģētajā aktā, ko Komisijas pieņēmusi, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 11. punktu.

Ja Padome iebilst pret iestādes noregulējuma procedūras uzsākšanu, pamatojot savu iebildumu ar to, ka nav izpildīts 1. punkta c) apakšpunktā minētais sabiedrības interešu kritērijs, attiecīgo vienību organizēti likvidē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

Valde nodrošina, ka attiecīgās valstu noregulējuma iestādes veic nepieciešamās noregulējuma darbības noregulējuma shēmas īstenošanai. Noregulējuma shēmu adresē attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm, un tajā iekļauj norādījumus šīm iestādēm, kuras veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu to saskaņā ar 29. pantu, īstenojot noregulējuma pilnvaras. Ja tiek sniegts valsts atbalsts vai fonda atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, Valde rīkojas saskaņā ar Komisijas pieņemto lēmumu par minēto atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.

10.

Komisijai ir pilnvaras iegūt no Valdes jebkādu informāciju, ko tā uzskata par būtisku savu pienākumu izpildei, pamatojoties uz šo regulu. Valdei ir pilnvaras saskaņā ar šīs sadaļas 5. nodaļu iegūt no jebkuras personas informāciju, kas tai ir nepieciešama, lai sagatavotu noregulējuma darbību un pieņemtu par to lēmumu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas atjauninājumus un papildinājumus.

▼M6

11.

Ja ir izpildīti šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, Valde var uzdot valsts noregulējuma iestādēm īstenot pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2014/59/ES 33.a pantu, atbilstoši valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu.

12.

Valde var uzdot valstu noregulējuma iestādēm īstenot Direktīvas 2014/59/ES 84.b panta 2. punktā minētās pilnvaras. Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus saskaņā ar šīs regulas 29. pantu.

▼B

19. pants

Valsts atbalsts un Fonda atbalsts

▼M6

Ja noregulējuma darbība ietver valsts atbalsta piešķiršanu, ievērojot LESD 107. panta 1. punktu, vai Fonda atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šā panta 3. punktu, šīs regulas 18. panta 6. punktā minētā noregulējuma shēma nestājas spēkā līdz brīdim, kad Komisija pieņem pozitīvu vai ar nosacījumiem saistītu lēmumu vai lēmumu necelt iebildumus attiecībā uz šāda atbalsta izmantošanas saderību ar iekšējo tirgu. Komisija, ņemot vērā to, ka Valdei ir laikus jāīsteno noregulējuma shēma, lēmumu par valsts atbalsta vai Fonda atbalsta izmantošanas saderību ar iekšējo tirgu pieņem vēlākais tad, kad tā apstiprina noregulējuma shēmu vai iebilst pret to, ievērojot šīs regulas 18. panta 7. punkta otro daļu, vai pirms beidzas šīs regulas 18. panta 7. punkta piektajā daļā minētais 24 stundu laikposms, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

Savienības iestādes, veicot uzdevumus, kas tām uzticēti ar 18. pantu, ir ieviesušas strukturālus pasākumus, kas nodrošina darbības neatkarību un novērš interešu konfliktus, kuri varētu rasties starp funkcijām, kam uzticēts veikt minētos uzdevumus, un citām funkcijām, un pienācīgi publisko visu attiecīgo informāciju par savu iekšējo organizāciju minētajā sakarā.

▼B

Ja Valde pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šīs regulas 18. punkta 1. punktu vai pēc savas iniciatīvas uzskata, kas noregulējuma darbības varētu būt valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, tā aicina attiecīgo iesaistīto dalībvalsti vai dalībvalstis nekavējoties paziņot plānotos pasākumus Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. Valde paziņo Komisijai par visiem gadījumiem, kad tā aicina vienu vai vairākas dalībvalstis sniegt paziņojumu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

▼M6

Tiklīdz Valde uzskata, ka var būt nepieciešams izmantot Fondu, tā neformāli, nekavējoties un konfidenciāli sazinās ar Komisiju, lai apspriestu Fonda iespējamo izmantošanu, tostarp tā izmantošanas juridiskos un ekonomiskos aspektus. Tiklīdz Valde ir pietiekami pārliecinājusies, ka plānotā noregulējuma shēma ietvers Fonda atbalsta izmantošanu, Valde oficiāli paziņo Komisijai par ierosināto Fonda izmantošanu. Minētajā paziņojumā ietver visu informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai izdarītu novērtējumus, ievērojot šo punktu, un kas ir Valdes rīcībā vai ko tai ir pilnvaras iegūt saskaņā ar šo regulu.

Saņemot pirmajā daļā minēto paziņojumu, Komisija novērtē, vai Fonda izmantošana izkropļotu vai draudētu izkropļot konkurenci, dodot priekšroku saņēmējam vai citam uzņēmumam, tā ka, ciktāl tas skartu tirdzniecību dalībvalstu starpā, tā nav saderīga ar iekšējo tirgu. Komisija Fonda izmantošanai piemēro kritērijus, kas noteikti LESD 107. pantā paredzēto valsts atbalsta noteikumu piemērošanai. Valde sniedz Komisijai informāciju, kas ir tās rīcībā vai ko Valdei ir pilnvaras iegūt saskaņā ar šo regulu un ko Komisija uzskata par nepieciešamu minētā novērtējuma veikšanai.

Veicot novērtējumu, Komisija vadās pēc visām attiecīgajām regulām, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 109. pantu, visiem saistītajiem un attiecīgajiem Komisijas paziņojumiem un norādēm un visiem pasākumiem, kurus Komisija pieņēmusi, piemērojot tos Līguma noteikumus par valsts atbalstu, kas ir spēkā laikā, kad jāveic novērtējums. Minētos pasākumus piemēro tā, it kā atsauces uz dalībvalsti, kas ir atbildīga par atbalsta paziņošanu, būtu atsauces uz Valdi, un veic arī visas citas vajadzīgās izmaiņas.

Komisija pieņem lēmumu par to, vai Fonda izmantošana ir saderīga ar iekšējo tirgu, un minēto lēmumu adresē Valdei un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu noregulējuma iestādēm. Minētajā lēmumā var paredzēt nosacījumus, saistības vai pasākumus attiecībā uz saņēmēju, un tajā ņem vērā vajadzību Valdei laikus īstenot noregulējuma darbību.

Lēmumā var paredzēt Valdes, valsts noregulējuma iestāžu attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī vai dalībvalstīs vai saņēmēja pienākumus, lai varētu uzraudzīt to ievērošanu. Tas var ietvert prasības attiecībā uz pilnvarnieka vai citas neatkarīgas personas iecelšanu, kas palīdz veikt uzraudzību. Pilnvarnieks vai cita neatkarīga persona var īstenot šādas funkcijas, kā var būt norādīts Komisijas lēmumā.

Jebkuru lēmumu, ievērojot šo punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija var pieņemt negatīvu Valdei adresētu lēmumu, ja tā nolemj, ka ierosinātais Fonda izmantojums nav saderīgs ar iekšējo tirgu un ka to nevar īstenot Valdes ierosinātajā veidā. Valde, saņemot šādu lēmumu, vēlreiz izskata noregulējuma shēmu un sagatavo pārskatītu noregulējuma shēmu.

▼B

Ja Komisijai ir nopietnas šaubas par to, vai 3. punktā paredzētais lēmums tiek ievērots, tā veic vajadzīgo izmeklēšanu. Minētajā nolūkā Komisija var īstenot pilnvaras, kādas tai ir pieejamas saskaņā ar regulām un citiem 3. punkta ceturtajā daļā minētajiem pasākumiem, un vadās pēc tiem.

Ja, pamatojoties uz Komisijas veiktajām izmeklēšanām un pēc tam, kad tā ir aicinājusi attiecīgās personas iesniegt savus komentārus, Komisija uzskata, ka 3. punktā paredzētais lēmums netiek ievērots, tā izdod lēmumu, kas adresēts valsts noregulējuma iestādei attiecīgajā dalībvalstī, pieprasot, lai iestāde atgūst nepareizi izlietotās summas laikposmā, ko Komisija noteiks. Fonda atbalsta summā, kas jāatgūst, ievērojot lēmumu par līdzekļu atgūšanu, iekļauj procentus, piemērojot atbilstošu Komisijas noteiktu likmi, un to samaksā Valdei.

Valde visas saskaņā ar pirmo daļu saņemtās summas iemaksā Fondā un šādas summas ņem vērā, nosakot iemaksas saskaņā ar 70. un 71. pantu.

Pirmajā daļā minētajā atgūšanas procedūrā ievēro saņēmēju tiesības uz labu pārvaldību un tiesības piekļūt dokumentiem, kā tās noteiktas hartas 41. un 42. pantā.

Neskarot ziņojumu sniegšanas pienākumus, ko Komisija var noteikt savā lēmumā, kas paredzēts šā panta 3. punktā, Valde iesniedz Komisijai gada ziņojumus, kuros novērtē, vai Fonda izmantojums atbilst minētajā punktā minētajam lēmumam, un kuru sagatavošanā Valde izmanto 34. pantā paredzētās pilnvaras.

Visas dalībvalstis un visas fiziskās personas, uzņēmumi un asociācijas, kuru intereses var skart Fonda izmantošana, jo īpaši 2. pantā minētās vienības, ir tiesīgas informēt Komisiju par aizdomām par Fonda nepareizu izmantošanu, kas nav saderīga ar šā panta 3. punktā minēto lēmumu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem procedurāliem noteikumiem par:

tās procentu likmes aprēķināšanu, ko piemēro, ja saskaņā ar 5. punktu ir pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu;

to, kā tiek garantētas 5. punktā minētās tiesības uz labu pārvaldību un tiesības piekļūt dokumentiem.

Ja Komisija pēc Valdes ieteikuma vai pēc savas iniciatīvas uzskata, ka noregulējuma rīku un darbību piemērošana neatbilst kritērijiem, pamatojoties uz kuriem tika pieņemts 3. punktā minētais sākotnējais lēmums, tā var šādu lēmumu pārskatīt un pieņemt atbilstošus grozījumus.

▼M6

10.

Atkāpjoties no 3. punkta, Padome pēc dalībvalsts vai Valdes pieteikuma septiņu dienu laikā pēc šāda pieteikuma iesniegšanas var vienprātīgi nolemt, ka Fonda izmantojums ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja šādu lēmumu pamato ārkārtas apstākļi. Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu minētajā septiņu dienu laikposmā, attiecīgajā gadījumā lēmumu pieņem Komisija.

▼B

11.

Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka to valsts noregulējuma iestādēm ir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem, kuri paredzēti, ievērojot 3. punktu pieņemtajā Komisijas lēmumā, un lai atgūtu nepareizi izlietotās summas, ievērojot 5. punktu minētajā Komisijas lēmumā.

20. pants

Vērtēšana noregulējuma nolūkā

Pirms Valde lemj par noregulējuma darbības veikšanu vai attiecīgo ►M1 kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību saskaņā ar 21. pantu ◄ norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanu, tā nodrošina 2. pantā minētas vienības aktīvu un saistību objektīvu, piesardzīgu un reālistisku vērtējumu, ko veic persona, kas ir neatkarīga no jebkādām publiskām iestādēm, tostarp no Valdes un valsts noregulējuma iestādes, un no attiecīgās vienības.

Ievērojot 15. punktu, ja ir izpildītas visas 1. un 4. līdz 9. punktā izklāstītās prasības, vērtējumu uzskata par galīgu.

Ja neatkarīgs vērtējums saskaņā ar 1. punktu nav iespējams, Valde saskaņā ar šā panta 10. punktu var veikt 2. pantā minētās vienības aktīvu un saistību provizorisku vērtējumu.

Vērtēšanas mērķis ir noteikt 2. pantā minētās vienības, kas atbilst 16. un 18. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, aktīvu un saistību vērtību.

Vērtēšanas nolūki ir:

gūt informāciju, lai konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai ►M1 kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību saskaņā ar 21. pantu ◄ norakstīšanas vai konvertācijas nosacījumi;

ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par piemēroto noregulējuma darbību, ko veikt attiecībā uz 2. pantā minēto vienību;

▼M1

ja tiek piemērotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. panta 7. punktu, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras izmaiņu apmēru un par attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;

ja tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;

▼B

ja tiek piemērots pagaidu iestādes instruments vai aktīvu nodalīšanas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām vai īpašumtiesību instrumentiem un lēmumu par atlīdzības apmēru, kuru paredzēts izmaksāt noregulējamajai iestādei, vai attiecīgā gadījumā īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;

ja tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām vai īpašumtiesību instrumentiem un vairotu noregulējuma iestādes izpratni par to, ko piemērojot 24. panta 2. punkta b) apakšpunktu, nozīmē komerciāli nosacījumi;

visos gadījumos nodrošināt to, lai brīdī, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti vai īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos ►M1 kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu ◄ , tiktu pilnībā atzīti visi 2. pantā minētās vienības aktīvu zaudējumi.

Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, vērtējums attiecīgā gadījumā pamatojas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, tostarp attiecībā uz saistību neizpildes rādītājiem un zaudējumu līmeni. Vērtējumā netiek izdarīts pieņēmums, ka 2. pantā minētajai vienībai nākotnē varētu tikt sniegts jebkāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība vai centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi, sākot no brīža, kad veikta noregulējuma darbība vai īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos ►M1 kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar 21. pantu ◄ . Turklāt vērtējumā ņem vērā to, ka tad, ja tiek piemērots jebkāds noregulējuma instruments:

Valde saskaņā ar 22. panta 6. punktu var no noregulējamās iestādes atgūt visus pamatotos izdevumus, kas pienācīgi radušies;

Fonds saskaņā ar 76. pantu var iekasēt procentu maksājumus vai maksu par aizdevumiem vai garantijām, kas sniegti noregulējamai iestādei.

Vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kas reģistrēta 2. pantā minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un dokumentācijā:

atjaunināta bilance un pārskats par 2. pantā minētās vienības finansiālo stāvokli;

aktīvu analīze un aktīvu grāmatvedības vērtības novērtējums;

saraksts ar nenokārtotajām bilances un ārpusbilances saistībām, kas uzrādītas 2. pantā minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un dokumentācijā, ar norādi uz attiecīgajiem kredītiem un atbilstīgi 17. pantā minētajai prasījumu apmierināšanas secībai.

Attiecīgā gadījumā, lai gūtu informāciju šā panta 5. punkta e) un f) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanas vajadzībām, šā panta 7. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju var papildināt ar iestādes vai 2. pantā minētās vienības aktīvu un saistību analīzi un vērtības aplēsi, pamatojoties uz tirgus vērtību.

Neskarot 15. panta 1. punkta g) apakšpunktu, vērtējumā norāda kreditoru apakšiedalījumu kategorijās atbilstīgi 17. pantā minētajai prasījumu apmierināšanas secībai un novērtē, kāds režīms katrai akcionāru un kreditoru kategorijai varētu tikt piemērots, ja 2. pantā minēto vienību likvidētu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Minētais novērtējums neskar 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā principa piemērošanu.

10.

Ja situācijas steidzamības dēļ vai nu nav iespējams izpildīt 7. un 9. punkta prasības, vai piemēro 3. punktu, veic provizorisku vērtējumu. Provizoriskais vērtējums atbilst 4. punkta prasībām un, ciktāl tas konkrētajos apstākļos ir praktiski iespējams, 1., 7. un 9. punkta prasībām.

Pirmajā daļā minētajā provizoriskajā vērtējumā ar atbilstīgu pamatojumu iekļauj rezerves papildu zaudējumiem.

11.

Vērtējumu, kas neatbilst visām 1. un 4. līdz 9. punktā izklāstītajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtējumu līdz brīdim, kamēr 1. punktā minētā neatkarīga persona ir veikusi novērtējumu, kas pilnībā atbilst visām šajos punktos noteiktajām prasībām. Minēto ex post galīgo vērtējumu veic, cik drīz vien iespējams. To var veikt atsevišķi no 16., 17. un 18. punktā minētā vērtējuma vai vienlaikus ar to, un abus vērtējumus var veikt viena un tā pati neatkarīgā persona, taču tie ir divi atsevišķi vērtējumi.

Ex post galīgā vērtējuma nolūki ir:

nodrošināt to, ka 2. pantā minētās vienības grāmatvedības dokumentos tiek atzīti visi attiecīgās vienības aktīvu zaudējumi;

gūt informāciju lēmuma pieņemšanas vajadzībām saskaņā ar šā panta 12. punktu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu.

12.

Ja ex post galīgajā vērtējumā 2. pantā minētās vienības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā 2. pantā minētās vienības neto aktīvu vērtības aplēse provizoriskajā vērtējumā, tad Valde var pieprasīt valsts noregulējuma iestādei:

īstenot pilnvaras palielināt saskaņā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu norakstīto kreditoru vai attiecīgo kapitāla instrumentu īpašnieku un tad pēc nepieciešamības akcionāru prasījumu vērtību;

dot norādījumus pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamai iestādei attiecībā uz aktīviem, tiesībām vai saistībām, vai attiecīgā gadījumā īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem attiecībā uz minētajiem īpašumtiesību instrumentiem.

13.

Neatkarīgi no šā panta 1. punkta provizorisks vērtējums, kas izdarīts saskaņā ar 10. un 11. punktu, der par pamatu tam, lai Valde lemtu par noregulējuma darbībām, tostarp dodot norādījumus valsts noregulējuma iestādēm pārņemt kontroli pār iestādi, kura kļūst maksātnespējīga, vai par attiecīgo ►M1 kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību saskaņā ar 21. pantu ◄ norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošanu.

14.

Valde nosaka un uztur spēkā kartību, kādā tiek nodrošināts, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas novērtēšana saskaņā ar 27. pantu un šā panta 1. līdz 15. punktā minētā vērtēšana pamatojas uz tādu informāciju par noregulējamās iestādes aktīviem un saistībām, kas ir pēc iespējas atjaunināta un pilnīga.

15.

Vērtējums ir Valdes lēmuma par noregulējuma instrumenta piemērošanu vai par noregulējuma pilnvaru īstenošanu vai lēmuma par ►M1 kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību saskaņā ar 21. pantu ◄ norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaru īstenošanu neatņemama sastāvdaļa. Uz pašu vērtējumu neattiecas atsevišķas pārsūdzības tiesības tiesā, bet to var pārsūdzēt kopā ar Valdes lēmumu.

16.

Lai novērtētu, vai akcionāriem un kreditoriem būtu piemērots labāks režīms, ja noregulējamā iestāde būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru, Valde nodrošina, ka cik vien iespējams drīz pēc noregulējuma darbības vai darbību veikšanas 1. punktā minētā neatkarīga persona veic vērtēšanu. Šī vērtēšana ir atšķirīga no vērtēšanas, ko veic saskaņā ar 1. līdz 15. punktu.

17.

Šā panta 16. punktā minētajā vērtēšanā nosaka:

kāds režīms būtu ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem vai attiecīgajām noguldījumu garantiju sistēmām, ja noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība vai darbības, būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbību;

kāds režīms faktiski ir ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem noregulējamās iestādes noregulējuma laikā un

vai ir atšķirība starp režīmu, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, un režīmu, kurš minēts šā punkta b) apakšpunktā.

18.

Šā panta 16. punktā minētajā vērtēšanā:

tiek pieņemts, ka noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība vai darbības, būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbību;

tiek pieņemts, ka noregulējuma darbība vai darbības nav tikušas veiktas;

netiek ņemts vērā nekāds ārkārtas finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem noregulējamai iestādei.

21. pants

▼M1

Kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertācija

▼B

Valde īsteno pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos ►M1 7.a punktā minētos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības ◄ , rīkojoties saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru, attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām, kā arī, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām, un to veic tikai tad, ja Valde pēc tam, kad tā ir saņēmusi paziņojumu saskaņā ar otro daļu, vai pēc savas iniciatīvas izpildsesijā novērtē, ka ir izpildīts kāds vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

ja pirms noregulējuma darbības ir konstatēts, ka ir atbilstība 16. un 18. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem;

vienība vairs nebūs dzīvotspējīga, ja vien attiecīgie ►M1 7.a punktā minētie kapitāla instrumenti un atbilstīgās saistības ◄ netiks norakstīti vai konvertēti kapitālā;

attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kurus ir emitējis meitasuzņēmums, un, ja minētie attiecīgie kapitāla instrumenti ir atzīti pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidēti, ja vien attiecībā uz minētajiem instrumentiem nav īstenotas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras, grupa vairs nebūs dzīvotspējīga;

attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kas emitēti mātesuzņēmuma līmenī, un, ja minētie attiecīgie kapitāla instrumenti ir atzīti pašu kapitāla prasību izpildei individuāli mātesuzņēmuma līmenī vai konsolidēti, ja vien attiecībā uz minētajiem instrumentiem nav īstenotas norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras, grupa vairs nebūs dzīvotspējīga;

vienībai vai grupai ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, izņemot apstākļos, kas izklāstīti 18. panta 4. punkta d) apakšpunkta iii) punktā.

▼M6

Šā punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minēto nosacījumu novērtēšanu veic ECB attiecībā uz 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām vienībām vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde attiecībā uz 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un Valde izpildsesijā, ievērojot 18. panta 1. un 2. punktā noteikto procedūru.

▼M6 —————

▼B

Piemērojot šā panta 1. punktu, 2. pantā minētā vienība vai grupa vairs nav dzīvotspējīga tikai tad, ja ir izpildīti abi no šādiem nosacījumiem:

vienība vai grupa kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav pamatoti sagaidāms, ka jebkāda darbība, tostarp alternatīvi privātā sektora pasākumi vai uzraudzītāja rīcība, tostarp agrīnas intervences pasākumi, kas nav attiecīgo ►M1 7.a punktā minēto kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību ◄ norakstīšana vai konvertācija, ne neatkarīgi no noregulējuma darbības, ne kopā ar to, novērstu attiecīgās vienības vai grupas maksātnespēju pieņemamā laikposmā.

Piemērojot šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, attiecīgā vienība kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja izpildās viens vai vairāki 18. panta 4. punktā minētie apstākļi.

Piemērojot 3. punkta a) apakšpunktu, uzskata, ka grupa kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, vai pastāv objektīvi apstākļi, kas apstiprina konstatējumu, ka grupa tuvākajā nākotnē pārkāps tai noteiktās konsolidētās prudenciālās prasības tā, ka tas attaisnotu ECB vai valsts kompetentās iestādes rīcību, tostarp, bet ne tikai tādēļ, ka grupai ir radušies vai, iespējams, radīsies zaudējumi, kuru rezultātā tiks iztērēts viss pašu kapitāls vai būtiska pašu kapitāla daļa.

Attiecīgo meitasuzņēmuma emitētu kapitāla instrumentu atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 59. panta 3. punkta c) apakšpunktam nenoraksta lielākā apjomā vai nekonvertē ar sliktākiem nosacījumiem nekā norakstītu vai konvertētu tāda paša ranga kapitāla instrumentus mātesuzņēmuma līmenī.

▼M1

Ja ir izpildīts viens vai vairāki no 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Valde, rīkojoties saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru, nosaka, vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras jāīsteno neatkarīgi vai apvienojumā ar noregulējuma darbību saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru.

Ja noregulējuma vienība attiecīgus kapitāla instrumentus un atbilstīgas saistības pirkusi netiešā veidā ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, minēto kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras īsteno kopā ar to pašu pilnvaru īstenošanu attiecīgās vienības mātesuzņēmuma līmenī vai citu mātesuzņēmumu līmenī, kas nav noregulējuma vienības, lai zaudējumi tiktu efektīvi nodoti noregulējuma vienībai un noregulējuma vienība īstenotu attiecīgās vienības rekapitalizāciju.

Pēc tam, kad ir īstenotas pilnvaras attiecīgos kapitāla instrumentus vai atbilstīgās saistības norakstīt vai konvertēt neatkarīgi no noregulējuma darbības, notiek 20. panta 16. punktā paredzētā vērtēšana un tiek piemērots 76. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

▼M1

7.a

Pilnvaras atbilstīgās saistības norakstīt vai konvertēt neatkarīgi no noregulējuma darbības var īstenot tikai attiecībā uz atbilstīgajām saistībām, kas atbilst šīs regulas 12.g panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, izņemot nosacījumu attiecībā uz saistību atlikušo termiņu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā.

Kad minētās pilnvaras tiek īstenotas, norakstīšana vai konvertācija tiek veikta saskaņā ar 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto principu.

7.b

Ja noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējuma vienību, vai, ārkārtas apstākļos atkāpjoties no noregulējuma plāna, attiecībā uz vienību, kas nav noregulējuma vienība, summu, kura tiek samazināta, norakstīta vai konvertēta saskaņā ar 21. panta 10. punktu šādas vienības līmenī, ieskaita 27. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteiktajā sliekšņvērtībā, ko piemēro attiecīgajai vienībai.

▼B

Ja Valde, rīkojoties saskaņā ar šīs regulas 18. pantā paredzēto procedūru, konstatē, ka viens vai vairāki no šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīti, bet nav izpildīti šīs regulas 18. panta 1. punktā paredzētie noregulējuma nosacījumi, tā nekavējoties dod norādījumus valstu noregulējuma iestādēm īstenot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 59. un 60. pantu.

Valde nodrošina, ka, pirms valstu noregulējuma iestādes īsteno attiecīgo ►M1 7.a punktā minēto kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību ◄ norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, ir veikta 2. pantā minētas vienības vai grupas aktīvu un saistību vērtēšana saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktu. Minētā vērtēšana veido pamatu norakstīšanas aprēķinam, kas jāpiemēro attiecīgajiem ►M1 7.a punktā minētajiem kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām ◄ , lai segtu zaudējumus, un konvertācijas līmenim, kāds jāpiemēro attiecīgajiem ►M1 7.a punktā minētajiem kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām ◄ , lai rekapitalizētu 2. pantā minēto vienību vai grupu.

▼M6

Ja ir izpildīts viens vai vairāki no šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz kādu minētajā punktā minētu vienību un ir izpildīti arī 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi attiecībā uz minēto vienību vai vienību, kas pieder tai pašai grupai, piemēro 18. panta 6., 7. un 8. punktā paredzēto procedūru. Valde pieņem vienotu noregulējuma shēmu, kas attiecas uz vienību, attiecībā uz kuru ir izpildīti 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi, kā arī uz jebkuru šā panta 1. punktā minēto vienību.

▼B

10.

Valde nodrošina, ka valsts noregulējuma iestādes nekavējoties īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar atbilstīgi 17. pantam noteikto prasījumu apmierināšanas secību un tādā veidā, kas sniedz šādus rezultātus:

vispirms tiek samazināti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi proporcionāli zaudējumiem un to absorbcijas spējas robežās;

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, lai sasniegtu 14. pantā izklāstītos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

otrā līmeņa kapitāla pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai arī abējādi, tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai sasniegtu 14. pantā noteiktos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

▼M1

šā panta 7.a punktā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai arī abējādi, tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai sasniegtu 14. pantā noteiktos noregulējuma mērķus vai attiecīgo atbilstīgo saistību absorbcijas spēju robežās, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

▼B

11.

Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes norādījumus un veic attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertāciju saskaņā ar 29. pantu.

22. pants

Noregulējuma instrumentu vispārējie principi

Ja Valde nolemj 7. panta 2. punktā minētai vienībai vai grupai, un – ja ir izpildīti 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētie piemērošanas nosacījumi – šajos punktos minētai vienībai vai grupai – piemērot noregulējuma instrumentu un ja noregulējums radītu zaudējumus kreditoriem vai tā rezultātā tiktu konvertētas kreditoru prasības, Valde dod norādījumus valstu noregulējuma iestādēm īstenot attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 21. pantu tieši pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas vai vienlaikus ar tā piemērošanu.

Noregulējuma instrumenti, kas minēti 18. panta 6. punkta b) apakšpunktā, ir šādi:

uzņēmuma pārdošanas instruments;

pagaidu iestādes instruments;

aktīvu nodalīšanas instruments;

iekšējās rekapitalizācijas instruments.

Pieņemot 18. panta 6. punktā minēto noregulējuma shēmu, Valde ņem vērā šādus faktorus:

noregulējamās iestādes aktīvus un saistības, pamatojoties uz vērtēšanu, ievērojot 20. pantu;

noregulējamās iestādes likviditātes stāvokli;

noregulējamās iestādes franšīzes vērtības tirgspēju, ņemot vērā konkurences un ekonomiskos apstākļus tirgū;

pieejamo laiku.

Noregulējuma instrumentus piemēro 14. pantā minēto noregulējuma mērķu izpildes nolūkā saskaņā ar 15. pantā minētajiem noregulējuma principiem. Tos var piemērot vai nu atsevišķi, vai tos apvienojot, izņemot aktīvu nodalīšanas instrumentu, kuru var piemērot tikai kopā ar citu noregulējuma instrumentu.

Ja šā panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus izmanto, lai pārvestu tikai daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, atlikušo 2. pantā minēto vienību, kuras aktīvi, tiesības vai saistības ir pārvesti, likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Valde var atgūt visus pamatotos izdevumus, kas pienācīgi radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu vai pilnvaru izmantošanu vienā vai vairākos šādos veidos:

kā atskaitījumu no atlīdzības, ko saņēmējs izmaksājis noregulējamajai iestādei vai attiecīgā gadījumā īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;

priviliģēta kreditora statusā – no noregulējamās iestādes; vai

priviliģēta kreditora statusā – no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras darbību.

Visus ieņēmumus, ko valstu noregulējuma iestādes saņem saistībā ar Fonda izmantošanu, atmaksā Valdei.

23. pants

Noregulējuma shēma

Noregulējuma shēmā, ko Valde pieņem saskaņā ar 18. pantu, ievērojot lēmumus par valsts atbalstu vai Fonda atbalstu, paredz sīkāku informāciju par noregulējamai iestādei piemērojamajiem noregulējuma instrumentiem, kas attiecas vismaz uz pasākumiem, kuri minēti 24. panta 2. punktā, 25. panta 2. punktā, 26. panta 2. punktā un 27. panta 1. punktā un kuri jāīsteno valstu noregulējuma iestādēm saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Direktīvā 2014/59/ES, kas ir transponēta valstu tiesību aktos, un nosaka konkrētas summas un nolūkos, kādiem Fondu izmanto.

Noregulējuma shēmā izklāsta noregulējuma darbības, kas Valdei būtu jāveic attiecībā uz Savienības mātesuzņēmumu vai atsevišķām grupas vienībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, lai īstenotu 14. un 15. pantā minētos noregulējuma mērķus un principus.

Pieņemot noregulējuma shēmu, Valde, Padome un Komisija ņem vērā un izpilda noregulējuma plānu, kā minēts 8. pantā, ja vien Valde, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav noteiktas noregulējuma plānā.

Noregulējuma procesa gaitā Valde var grozīt un atjaunināt noregulējuma shēmu pēc nepieciešamības, ņemot vērā lietas apstākļus. Grozīšanai un atjaunināšanai piemēro 18. pantā paredzēto procedūru.

Turklāt noregulējuma shēmā attiecīgajā gadījumā paredz, ka valstu noregulējuma iestādes, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 35. pantu, ieceļ īpašu noregulējamās iestādes vadītāju. Valde var noteikt, ka to pašu īpašo vadītāju ieceļ visām grupas radniecīgajām vienībām, ja tas ir nepieciešams, lai atvieglotu risinājumu rašanu attiecīgo vienību finanšu stabilitātes atjaunošanai.

24. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments

Noregulējuma shēmā uzņēmuma pārdošanas instrumentu veido šādu elementu pārvedums pircējam, kas nav pagaidu iestāde:

noregulējamās iestādes emitētie īpašumtiesību instrumenti; vai

visi vai jebkādi noregulējamās iestādes aktīvi, tiesības vai saistības.

Attiecībā uz uzņēmuma pārdošanas instrumentu noregulējuma shēmā nosaka:

instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38. panta 1. un 7. līdz 11. punktu;

ņemot vērā noregulējuma procesa apstākļus un izdevumus, kas tajā radušies, komerciālos noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic pārvedumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38. panta 2., 3. un 4.punktu;

vai valsts noregulējuma iestādes pārveduma pilnvaras var tikt izmantotas vairāk nekā vienu reizi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38. panta 5. un 6. punktu;

mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic šo instrumentu, aktīvu, tiesību un saistību tirgošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 39. panta 1. un 2. punktu;

vai tas, ka valsts noregulējuma iestāde ievēro tirgošanas prasības, varētu apdraudēt noregulējuma mērķu sasniegšanu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Valde var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot 2. punkta e) apakšpunktā izklāstītās tirgošanas prasības, ja tā konstatē, ka šo prasību ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, un jo īpaši tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

tā uzskata, ka noregulējamās iestādes maksātnespēja vai iespējamā maksātnespēja rada vai palielina būtiskus draudus finanšu stabilitātei, un

tā uzskata, ka prasību ievērošana varētu mazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanā.

25. pants

Pagaidu iestādes instruments

Noregulējuma shēmā pagaidu iestādes instrumentu veido jebkura turpmāk minētā elementa pārvešana pagaidu iestādei:

vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu emitēti īpašumtiesību instrumenti;

visi vai jebkādi vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvi, tiesības vai saistības.

Attiecībā uz pagaidu iestādes instrumentu noregulējuma shēmā nosaka:

instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved pagaidu iestādei saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 40. panta 1. līdz 12. punktu;

mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde izveido pagaidu iestādi, nodrošina tās darbību un izbeidz to saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 41. panta 1., 2. un 3. punktu un 5. līdz 9. punktu;

mehānismus, saskaņā ar kuriem valsts noregulējuma iestāde veic pagaidu iestādes vai tās aktīvu vai saistību tirgošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 41. panta 4. punktu.

Valde nodrošina, ka pagaidu iestādei pārvesto saistību kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamās iestādes pārvesto vai no citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

26. pants

Aktīvu nodalīšanas instruments

Noregulējuma shēmā aktīvu nodalīšanas instrumentu veido noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārvešana vienai vai vairākām aktīvu pārvaldības struktūrām.

Attiecībā uz aktīvu nodalīšanas instrumentu noregulējuma shēmā nosaka:

aktīvus, tiesības un saistības, ko valsts noregulējuma iestāde pārved aktīvu pārvaldības struktūrai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 42. panta 1. līdz 5. punktu un 8. līdz 13. punktu;

atlīdzību, pret kādu valsts noregulējuma iestāde pārved aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldības struktūrai saskaņā ar šīs regulas 20. pantā noteiktajiem principiem, Direktīvas 2014/59/ES 42. panta 7. punktu un Savienības valsts atbalsta regulējumu.

Pirmās daļas b) apakšpunkts neliedz pastāvēt iespējai, ka atlīdzībai ir nominālvērtība vai negatīva vērtība.

27. pants

Iekšējās rekapitalizācijas instruments

Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot jebkuram no turpmāk minētajiem mērķiem:

lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu šīs regulas 2. pantā minētu vienību tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai atjaunotu tās spēju atbilst atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, ciktāl minētos nosacījumus piemēro vienībai, un turpināt veikt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, ja vienībai ir izsniegta atļauja saskaņā ar minētajām direktīvām, un uzturētu pietiekamu tirgus uzticēšanos iestādei vai vienībai;

lai konvertētu kapitālā vai samazinātu to prasījumu vai parāda instrumentu pamatsummu, kas pārvesti:

pagaidu iestādei ar mērķi nodrošināt minētās pagaidu iestādes kapitālu; vai

ii)

izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu.

Attiecībā uz iekšējās rekapitalizācijas instrumentu noregulējuma shēmā nosaka:

kopsummu, par kuru ►M1 iekšēji rekapitalizējamās saistības ◄ ir jāsamazina vai jākonvertē saskaņā ar 13. punktu;

saistības, kuras var izslēgt saskaņā ar 5. līdz 14. punktu;

saskaņā ar 16. punktu iesniedzamā darījumdarbības reorganizācijas plāna mērķi un minimuma saturs.

Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot nolūkam, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, tikai tad, ja ir pamatotas izredzes, ka minētā instrumenta piemērošana kopā ar citiem attiecīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar 16. punktā prasīto darījumdarbības reorganizācijas plānu, ne tikai palīdzēs sasniegt atbilstošos noregulējuma mērķus, bet arī atjaunos attiecīgās vienības finansiālo stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju.

Piemēro attiecīgi kādu no 22. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem noregulējuma instrumentiem un minētā punkta d) apakšpunktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, ja nosacījumi, kas izklāstīti pirmajā daļā, nav izpildīti.

Turpmāk minētajām saistībām neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas kādas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību akti, neveic norakstīšanu vai konvertāciju:

segtie noguldījumi;

nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijās un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;

jebkuras saistības, ko rada iestādes vai šīs regulas 2. pantā minētās iestādes turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 9 ) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp 2. pantā minēto vienību (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar nosacījumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

saistības pret iestādēm, izņemot vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

▼M1

tādas saistības pret sistēmām, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK ( 10 ) un kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, vai pret šādu sistēmu operatoriem, vai pret Savienībā autorizētiem CCP, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu un trešo valstu CCP, kurus EVTI atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;

▼B

saistības pret kādu no turpmāk minētajiem:

darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums;

ii)

komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no 2. pantā minētās iestādes vai vienības ikdienas darba nodrošināšanai kritiski vajadzīgo preču nodrošināšanas vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanas;

iii)

nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

iv)

noguldījumu garantiju sistēmas, kas rodas no maksājamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES;

▼M1

saistības pret vienībām, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā un kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, bet pašas nav noregulējuma vienības, neatkarīgi no to termiņa, izņemot, ja šīs saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar iesaistītās dalībvalsts attiecīgajiem tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē parasto maksātnespējas procedūru un kuri piemērojami 2020. gada 28. decembrī; gadījumos, kad piemērojams minētais izņēmums, Valde novērtē, vai to posteņu summa, kas atbilst 12.g panta 2. punktam, ir pietiekama, lai atbalstītu vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.

▼B

Pirmās daļas g) apakšpunkta i) punktu nepiemēro tādu personu atalgojuma mainīgajai daļai, kuras uzņemas būtisku risku un kuras ir noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā.

Šā panta 3. punktā izklāstītā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas joma neliedz attiecīgajā gadījumā īstenot iekšējās rekapitalizācijas pilnvaras attiecībā uz jebkādu daļu no nodrošinātām saistībām vai saistībām, kuras nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību, vai saistībā ar jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā noteikto seguma līmeni.

Dalībvalstis nodrošina, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka tiem ir pietiekams finansējums.

Neskarot noteikumus par lielu risku, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, un nolūkā nodrošināt iestāžu un grupu noregulējamību Valde uzdod valsts noregulējuma iestādēm saskaņā ar šīs regulas 10. panta 11. punkta b) apakšpunktu ierobežot apmēru, kādā citas iestādes var turēt ►M1 iekšēji rekapitalizējamās saistības ◄ , izņemot saistības, kuras tur vienības, kas ir daļa no vienas un tās pašas grupas.

Izņēmuma gadījumos, ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noteiktas saistības var izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas, ja:

neatkarīgi no attiecīgās valsts noregulējuma iestādes labticīgiem centieniem, minētās saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt pieņemamā laikposmā;

izslēgšana ir noteikti vajadzīga un ir samērīga, lai kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību nodrošinātu tādā veidā, kas saglabā noregulējamās iestādes spēju turpināt galvenās darbības, pakalpojumus un darījumus;

izslēgšana ir noteikti vajadzīga un ir samērīga, lai nepieļautu kaitīgas ietekmes izplatību, jo īpaši attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, jo tas nopietni apgrūtinātu finanšu tirgu, arī finanšu tirgus infrastruktūras, darbību tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts vai Savienības ekonomikā; vai

iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu vērtības iznīcināšanu, ka zaudējumi, ko segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.

▼M1

Valde rūpīgi izvērtē, vai saistības pret iestādēm vai vienībām, kas pieder pie vienas un tās pašas noregulējuma grupas, bet pašas nav noregulējuma vienības un kas nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas saskaņā ar šā panta 3. punkta h) apakšpunktu, būtu jāizslēdz vai daļēji jāizslēdz saskaņā ar pirmās daļas a)–d) apakšpunktu, lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu.

Ja iekšēji rekapitalizējamas saistības vai iekšēji rekapitalizējamu saistību kategorija ir izslēgta vai daļēji izslēgta saskaņā ar šo punktu, citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādas izslēgšanas, ar nosacījumu, ka, īstenojot citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētais princips.

Ja iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategorija ir pilnībā vai daļēji izslēgta saskaņā ar 5. punktu, un zaudējumi, kuri tiktu attiecināti uz minētajām saistībām nav pilnībā vai daļēji nodoti kreditoriem, noregulējamajai iestādei var piešķirt iemaksu no Fonda, lai izpildītu vienu vai abas no šīm darbībām:

segtu visus zaudējumus, kurus iekšēji rekapitalizējamās saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar 13. punkta a) apakšpunktu;

pirktu īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē nolūkā rekapitalizēt iestādi saskaņā ar 13. punkta b) apakšpunktu.

▼B

Fonds var veikt 6. punktā minēto iemaksu tikai tad, ja:

akciju, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu ►M1 iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ turētāji, izmantojot norakstīšanu vai konvertēšanu, vai citu metodi, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktā paredzēto vērtēšanu, un

Fonda iemaksa nepārsniedz 5 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 20. panta 1. līdz 15. punktā paredzēto vērtēšanu.

Šā panta 7. punktā minēto Fonda iemaksu var finansēt no:

Fondam pieejamās summas, kas iegūta no šīs regulas 2. pantā minēto vienību iemaksām saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem un šīs regulas 67. panta 4. punktu, kā arī 70. un 71. pantu;

ja šī punkta a) apakšpunktā minētās summas ir nepietiekamas, no summas, ko iegūst no alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 73. un 74. pantu.

Ārkārtas apstākļos papildu finansējumu var mēģināt iegūt no alternatīviem finansējuma avotiem pēc tam, kad:

ir sasniegts 5 % limits, kas noteikts 7. punkta b) apakšpunktā, un

visas nenodrošinātās neprivileģētās saistības, kuras nav atbilstīgi noguldījumi, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas.

10.

Kā alternatīvs vai papildu pasākums, ja ir izpildīti 9. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu no līdzekļiem, kas gūti no ex-ante iemaksām saskaņā ar 70. pantu un kas līdz šim vēl nav izmantoti.

11.

Piemērojot šo regulu, Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 8. punktu nepiemēro.

12.

Pieņemot 5. punktā minēto lēmumu, pienācīgi ņem vērā:

principu, ka zaudējumi vispirms būtu jāsedz akcionāriem un pēc tam kopumā – noregulējamās iestādes kreditoriem prioritārā secībā;

zaudējumu absorbcijas spējas līmeni, kāds noregulējamajā iestādē turpmāk būtu, ja saistības vai saistību kategorija tiktu izslēgta; un

nepieciešamību saglabāt pietiekamus resursus noregulējuma finansēšanai.

13.

Valde, pamatojoties uz vērtēšanu, kas atbilst 20. panta 1. līdz 15. punkta prasībām, novērtē:

attiecīgā gadījumā kopsummu, par kādu ir jāveic ►M1 iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ norakstīšana, lai nodrošinātu to, ka noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtība ir vienāda ar nulli, un

attiecīgā gadījumā summu, par kādu ►M1 iekšēji rekapitalizējamās saistības ◄ ir jākonvertē akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, lai atjaunotu vai nu:

noregulējamās iestādes; vai

ii)

pagaidu iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju.

Šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā nosaka summu, par kādu ir jānoraksta vai jākonvertē ►M1 iekšēji rekapitalizējamās saistības ◄ , lai atjaunotu noregulējamās iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju vai attiecīgā gadījumā noteiktu pagaidu iestādes rādītāju, ņemot vērā kapitāla ieguldījumu, ko veic Fonds saskaņā ar 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un lai uzturētu pietiekamu tirgus uzticēšanos noregulējamajai iestādei vai pagaidu iestādei, kā arī lai vismaz gadu nodrošinātu tās atbilstību atļaujas izsniegšanas kritērijiem un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES.

Ja Valde plāno izmantot 26. pantā minēto aktīvu nodalīšanas instrumentu, summā, par kādu ir jāsamazina ►M1 iekšēji rekapitalizējamās saistības ◄ , attiecīgi ņem vērā aktīvu pārvaldības struktūrai nepieciešamā kapitāla piesardzīgas aplēses.

14.

Izslēgšanu saskaņā ar 5. punktu var piemērot vai nu, lai pilnībā izslēgtu saistības no norakstīšanas, vai lai ierobežotu minētajām saistībām piemērotās norakstīšanas apmēru.

15.

Norakstīšanas un konvertācijas pilnvarās ievēro prasības par prasījumu apmierināšanas secību, kas izklāstītas šīs regulas 17. pantā.

16.

Valsts noregulējuma iestāde nekavējoties iesniedz Valdei darījumdarbības reorganizācijas plānu, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 52. panta 1., 2. un 3. punktu saņemts no vadības struktūras vai personas vai personām, kas ieceltas saskaņā ar tās 72. panta 1. punktu.

Divu nedēļu laikā no darījumdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanas attiecīgā valsts noregulējuma iestāde sniedz Valdei savu plāna novērtējumu. Viena mēneša laikā no dienas, kad iesniegts darījumdarbības reorganizācijas plāns, Valde novērtē, kāda ir iespējamību, ka minētā plāna īstenošanas gadījumā tiks atjaunota šīs regulas 2. pantā minētās vienības ilgtermiņa dzīvotspēja. Novērtējumu pabeidz, vienojoties ar valsts kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā ECB.

Ja Valde ir pārliecināta, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt minēto mērķi, tā ļauj valsts noregulējuma iestādei apstiprināt plānu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 52. panta 7. punktu. Ja noregulējuma iestāde nav pārliecināta, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt minēto mērķi, tā dod norādījumus valsts noregulējuma iestādei par tās bažām informēt vadības struktūru vai saskaņā ar minētās direktīvas 72. panta 1. punktu ieceltu personu vai personas un prasa plānu grozīt tā, lai risinātu problemātiskos jautājumus saskaņā ar minētās direktīvas 52. panta 8. punktu. Abos gadījumos to dara, vienojoties ar valsts kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā ECB.

Divu nedēļu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas dienas vadības struktūra vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 72. panta 1. punktu iecelta persona vai personas iesniedz valsts noregulējuma iestādes apstiprināšanai grozīto plānu. Valsts noregulējuma iestāde grozīto plānu un savu plāna vērtējumu iesniedz Valdei. Valde novērtē grozīto plānu un dot norādījumus valsts noregulējuma iestādei vienas nedēļas laikā informēt vadības struktūru vai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 72. panta 1. punktu ieceltu personu vai personas par to, vai tā ir pārliecināta, ka grozītajā plānā tiek risināti paziņojumā minētie problemātiskie jautājumi, vai arī ir vajadzīgi papildu grozījumi.

Valde darījumdarbības reorganizācijas plānu paziņo EBI.

28. pants

Valdes veiktā pārraudzība

Valde cieši pārrauga, kā valsts noregulējuma iestādes izpilda noregulējuma shēmu. Šim nolūkam valstu noregulējuma iestādes:

sadarbojas ar Valdi tās pārraudzības pienākuma īstenošanā;

Valdes noteiktos regulāros intervālos sniedz precīzu, uzticamu un pilnīgu informāciju par noregulējuma shēmas izpildi, noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, ko Valde var pieprasīt, tostarp par:

noregulējamās iestādes, pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldības struktūras darbību un finansiālo situāciju;

ii)

to, kāds režīms būtu ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem, ja iestāde tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru;

iii)

jebkādu notiekošu tiesvedību, kas saistīta ar noregulējamās iestādes aktīvu likvidāciju, apstrīdētiem noregulējuma lēmumiem un vērtējumiem, vai kas saistīta ar kompensācijas pieteikumiem, kurus iesnieguši akcionāri vai kreditori;

iv)

vērtētāju, administratoru, grāmatvežu, juristu un citu profesionāļu, kuru palīdzība valsts noregulējuma iestādei var būt nepieciešama, iecelšanu, atcelšanu vai aizstāšanu, un viņu pienākumu izpildi;

jebkuru citu jautājumu, kas ir svarīgs noregulējuma shēmas izpildei, tostarp jebkuriem iespējamiem Direktīvas 2014/59/ES paredzēto aizsardzības pasākumu pārkāpumiem, un ko var nodot Valdei izskatīšanai;

vi)

to, kādā apmērā un kādā veidā tās īsteno valstu noregulējuma iestāžu pilnvaras, kuras minētas Direktīvas 2014/59/ES 63. līdz 72. pantā;

vii)

27. panta 16. punktā paredzētā darījumdarbības reorganizācijas plāna ekonomisko dzīvotspēju, izpildāmību un īstenošanu.

Valsts noregulējuma iestādes iesniedz Valdei galīgo ziņojumu par noregulējuma shēmas izpildi.

Pamatojoties uz sniegto informāciju, Valde var dot norādījumus valstu noregulējuma iestādēm par jebkuru noregulējuma shēmas izpildes aspektu, un jo īpaši par elementiem, kas minēti 23. pantā, un noregulējuma pilnvaru īstenošanu.

Ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, noregulējuma shēmu var grozīt. Piemēro 18. pantā noteikto procedūru.

29. pants

Saskaņā ar šo regulu pieņemto lēmumu īstenošana

Valstu noregulējuma iestādes veic vajadzīgās darbības, lai īstenotu šajā regulā minētos lēmumus, proti, kontrolējot 7. panta 2. punktā minētās vienības un grupas, kā arī 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētās vienības un grupas, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, veicot vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 35. vai 72. pantu un nodrošinot, ka ir ievēroti minētajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi. Valstu noregulējuma iestādes īsteno visus lēmumus, kurus tām adresējusi Valde.

Šajā nolūkā tās saskaņā ar šo regulu izmanto savas pilnvaras, kas paredzētas valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta Direktīva 2014/59/ES, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Valstu noregulējuma iestādes pilnībā informē Valdi par minēto pilnvaru īstenošanu. Visas to veiktās darbības atbilst Valdes lēmumiem, ievērojot šo regulu.

Īstenojot minētos lēmumus, valstu noregulējuma iestādes nodrošina, ka ir ievēroti Direktīvā 2014/59/ES paredzētie aizsardzības pasākumi.

Ja valsts noregulējuma iestāde nav piemērojusi vai nav ievērojusi lēmumu, ko Valde pieņēmusi, ievērojot šo regulu, vai ir piemērojusi to tādā veidā, kas apdraud 14. pantā paredzētos noregulējuma mērķus vai noregulējuma shēmas efektīvu īstenošanu, Valde var dot rīkojumu noregulējamai iestādei:

saistībā ar darbību, ievērojot 18. pantu – nodot citai personai noregulējamās iestādes konkrētas tiesības, aktīvus vai saistības; vai

saistībā ar darbību, ievērojot 18. pantu – pieprasīt visu parāda instrumentu konvertāciju, kuros ir līguma noteikums par konvertāciju apstākļos, kas paredzēti 21. pantā;

veikt jebkuras citas vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu attiecīgā lēmuma ievērošanu.

Valde pieņem pirmās daļas c) apakšpunktā minēto lēmumu tikai tad, ja ar pasākumu tiek būtiski novērsts apdraudējums attiecīgajam noregulējuma mērķim vai noregulējuma shēmas efektīvai īstenošanai.

Pirms Valde nolemj noteikt pasākumus, tā paziņo attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm un Komisijai par pasākumu, ko tā ir paredzējusi veikt. Minētajā paziņojumā iekļauj sīkas ziņas par paredzētajiem pasākumiem, to iemesliem un laiku, kad paredzēta to stāšanās spēkā.

Paziņošanu veic ne mazāk kā 24 stundas pirms pasākumu paredzētās stāšanās spēkā. Izņēmuma gadījumos, ka nav iespējams paziņot 24 stundas iepriekš, Valde var paziņot mazāk nekā 24 stundas pirms pasākumu paredzētās stāšanās spēkā.

Noregulējamā iestāde izpilda visus 2. punktā minētos lēmumus. Minētie lēmumi ir noteicošie attiecībā pret valstu noregulējuma iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. punktu pieņemts lēmums, valstu noregulējuma iestādes ievēro minēto lēmumu.

Valde savā oficiālajā tīmekļa vietnē publisko vai nu noregulējuma shēmas kopiju, vai paziņojumu, kurā ir apkopota noregulējuma darbību ietekme, jo īpaši – ietekme uz privātajiem klientiem. Valstu noregulējuma iestādes ievēro piemērojamos procedūras pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2014/59/ES 83. pantā.

4. NODAĻA

Sadarbība

30. pants

▼M6

Pienākums sadarboties un informācijas apmaiņa

▼B

Valde informē Komisiju par visām darbībām, ko tā veic noregulējuma sagatavošanai. Attiecībā uz jebkādu informāciju, kas saņemta no Valdes, Padomes un Komisijas locekļi, kā arī Padomes un Komisijas darbinieki ir pakļauti dienesta noslēpuma prasībām, kas noteiktas 88. pantā.

▼M6

Veicot savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu, Valde, Padome, Komisija, ECB, valstu noregulējuma iestādes un valstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, jo īpaši noregulējuma plānošanas, agrīnas intervences un noregulējuma posmā saskaņā ar 8. līdz 29. pantu. Tās cita citai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu savus attiecīgos uzdevumus, tostarp sniedz šā panta 2.a, 2.b un 2.c punktā minēto informāciju.

▼M6

2.a

Valde, ESRK, EBI, EVTI un EAAPI cieši sadarbojas un cita citai sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu savus attiecīgos uzdevumus.

2.b

ECB un citi Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki cieši sadarbojas ar Valdi un sniedz tai visu informāciju, kas vajadzīga Valdes uzdevumu veikšanai, tostarp informāciju, ko tie savākuši, ievērojot Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtus un Eiropas Centrālās bankas Statūtus. Visai šādai informācijas apmaiņai piemēro 88. panta 6. punktu.

2.c

Norīkotās iestādes un noguldījumu garantiju sistēmas cieši sadarbojas ar Valdi. Minētās norīkotās iestādes, noguldījumu garantiju sistēmas un Valde sniedz cita citai visu informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu savus attiecīgos uzdevumus. Uz norīkotajām iestādēm un noguldījumu garantiju sistēmām attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas noteiktas 88. pantā.

▼B

ECB vai valstu kompetentās iestādes nosūta Valdei un valstu noregulējuma iestādēm nolīgumus par finansiālo atbalstu grupai, kuriem ir piešķirta atļauja, un visus tajos izdarītos grozījumus.

Piemērojot šo regulu, ECB var uzaicināt Valdes priekšsēdētāju kā novērotāju piedalīties ECB Uzraudzības valdē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 19. pantu. Attiecīgā gadījumā Valde dalībai var iecelt citu pārstāvi, lai viņš minētajā nolūkā aizvietotu priekšsēdētāju.

Piemērojot šo regulu, Valde ieceļ pārstāvi, kas piedalās EBI Noregulējuma komitejā, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 127. pantu.

▼M6

Valde cenšas cieši sadarboties ar jebkuru publisku finansiālās palīdzības instrumentu, tostarp Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), jo īpaši visās šādās situācijās:

ārkārtas apstākļos, kas minēti 27. panta 9. punktā, un ja ar šādu mehānismu ir piešķirta vai, iespējams, tiks piešķirta tieša vai netieša finansiāla palīdzība vienībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī;

ja Valde Fonda vajadzībām ir noslēgusi līgumu par finansējuma nodrošināšanu, ievērojot 74. pantu.

Vajadzības gadījumā Valde ar ECB un citiem ECBS dalībniekiem, valstu noregulējuma iestādēm un valstu kompetentajām iestādēm, un norīkotajām iestādēm, un noguldījumu garantiju sistēmām noslēdz saprašanās memorandu, kurā ir vispārīgi aprakstīts, kā tās sadarbosies saskaņā ar šā panta 2. līdz 2.c un 4. punktu un saskaņā ar 74. panta otro daļu, veicot savus attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Memorandu regulāri pārskata un publicē, ievērojot dienesta noslēpuma prasības.

▼B

31. pants

Sadarbība saskaņā ar SRM

Valde savus uzdevumus veic ciešā sadarbībā ar valstu noregulējuma iestādēm. Valde sadarbībā ar valstu noregulējuma iestādēm apstiprina un publisko šajā pantā minēto satvaru, lai organizētu praktiskus valsts noregulējuma iestāžu sadarbības pasākumus šā panta īstenošanas nolūkā.

Lai nodrošinātu šā panta efektīvu un konsekventu piemērošanu, Valde:

izdod pamatnostādnes un vispārīgus norādījumus valstu noregulējuma iestādēm, saskaņā ar kuriem tām ir jāveic uzdevumi un jāpieņem lēmumi par noregulējumu;

var jebkurā laikā izmantot 34. līdz 37. pantā minētās pilnvaras;

var atsevišķos gadījumos vai pastāvīgi pieprasīt informāciju no valstu noregulējuma iestādēm par to uzdevumu izpildi, ko tās veic saskaņā ar 7. panta 3. punktu;

no valstu noregulējuma iestādēm saņem lēmumu projektus, par kuriem tā var paust savu viedokli un jo īpaši norādīt, kuri lēmuma projekta elementi neatbilst šai regulai vai Valdes vispārīgajiem norādījumiem.

Lai novērtētu noregulējuma plānus, Valde var pieprasīt valstu noregulējuma iestādēm iesniegt tai visu nepieciešamo informāciju, kuru tās ir ieguvušas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 11. pantu un 13. panta 1. punktu, neskarot šīs sadaļas 5. nodaļu.

13. panta 4. līdz 10. punktu, kā arī Direktīvas 2014/59/ES 88. līdz 92. pantu nepiemēro valstu noregulējuma iestāžu savstarpējām attiecībām. Kopīgo lēmumu un visus lēmumus, kas pieņemti tāpēc, ka kopīga lēmuma nav, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES ►M1 45.h pantā ◄ , nepiemēro. Tā vietā piemēro attiecīgos šīs regulas noteikumus.

▼M6

Attiecībā uz šīs regulas7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un šīs regulas 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 5. punktā minētajām vienībām un grupām, ja ir izpildīti minēto noteikumu piemērošanas nosacījumi, valstu noregulējuma iestādes apspriežas ar Valdi, pirms tās rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 86. pantu.

Valstu noregulējuma iestādes nosaka piemērotu termiņu, kurā Valdei jāatbild uz lūgumu apspriesties un kurš nav īsāks par divām darbdienām pēc tam, kad valsts noregulējuma iestāde ir iesniegusi lūgumu. Ja Valde minētajā termiņā neizsaka viedokli vai nepieprasa termiņa pagarināšanu, tiek pieņemts, ka Valdei nav nekādu komentāru.

▼M5

31.a pants

Informācijas apmaiņa starp iestādēm un ar citām vienībām

Valde pēc pieprasījuma regulāri vai katrā atsevišķā gadījumā kopīgo informāciju, ko tā, veicot savus pienākumus, ieguva no finanšu iestādēm vai citām iestādēm un kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas un piemērošanas, ar citām iestādēm, ar noteikumu, ka, ievērojot Savienības tiesību aktus, pieprasījuma iesniedzēja iestāde ir tiesīga iegūt minēto informāciju no finanšu iestādēm vai citām iestādēm.

Valde nevis pieprasa informāciju no finanšu iestādēm tieši, bet gan to pieprasa no jebkuras citas iestādes, kas ieguvusi minēto informāciju, ar noteikumu, ka, ievērojot Savienības tiesību aktus, Valde ir tiesīga iegūt minēto informāciju.

Šā punkta pirmā daļa neskar Valdes pilnvaras iegūt pieprasīto informāciju no finanšu iestādēm, ja otra iestāde nevar kopīgot informāciju, ja ir nepieciešama steidzama rīcība vai ja, ievērojot Savienības tiesību aktus, tieša informācijas iegūšana no finanšu iestādēm ir nepieciešama Valdes uzdevumu veikšanai.

Šā panta 1. punktā minētajā informācijas apmaiņas pieprasījumā norāda juridisko pamatu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei ļauj iegūt informāciju no finanšu iestādēm vai citām iestādēm.

Pieprasījuma iesniedzējai iestādei un Valdei ir pienākumi glabāt dienesta noslēpumu un ievērot datu aizsardzību, kā paredzēts 88. un 89. pantā un nozaru tiesību aktos, un šie pienākumi attiecas uz informācijas kopīgošanu starp finanšu iestādi un pieprasījuma iesniedzēju iestādi un starp finanšu iestādi un Valdi.

Ja, ievērojot šā panta 1. punktu, Valde apmainās ar informāciju, tā bez nepamatotas kavēšanās par apmaiņu informē katru iestādi, no kuras tā ieguva informāciju, vai katru finanšu iestādi, ja informācija no finanšu iestādēm tika iegūta tieši. Atkārtotas vai periodiskas informācijas apmaiņas gadījumā Valdei ir pienākums tikai vienreiz informēt finanšu iestādi vai iestādi, no kuras tā saņēma informāciju.

Atkāpjoties no 4. punkta, Valdei nav pienākuma informēt attiecīgi iestādi vai finanšu iestādi par informācijas apmaiņu, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

informācija ir anonimizēta tādā veidā, ka tā vairs neattiecas ne uz vienu identificētu vai identificējamu fizisku personu un ka finanšu iestāde vai citas juridiskas personas vairs nav identificējamas; vai

informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju, tostarp komercnoslēpumus, un aizsargātu personas datus, izmantojot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 ( 11 ) un (ES) 2018/1725 ( 12 ).

Atkāpjoties no 4. punkta, Valde neinformē finanšu iestādi par informācijas apmaiņu, ja tā konstatē vai pieprasījuma iesniedzēja iestāde to ir informējusi, ka šāda rīcība varētu apdraudēt uzraudzības vai noregulējuma procedūras, darbības vai izmeklēšanu.

Šā panta 1. līdz 6. punktu piemēro arī informācijai, kuru Valde ir saņēmusi no finanšu iestādes vai citām iestādēm un kurai Valde pēc tam ir veikusi kvalitātes pārbaudes vai kuru Valde ir citādi apstrādājusi.

Lai atvieglotu informācijas apmaiņu, kā minēts 1. līdz 7. punktā, Valde un citas iestādes var noslēgt saprašanās memorandus par šādas apmaiņas kārtību. Saprašanās memorandos var arī noteikt kārtību, kādā tiek kopīgoti resursi šādas kopīgotas informācijas vākšanai un apstrādei. Komisija pēc apspriešanās ar Valdi un citām iestādēm var izstrādāt norādījumus par šādu saprašanās memorandu galvenajiem elementiem.

Šā panta 1. līdz 8. punkts neskar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un neliedz vai neierobežo informācijas apmaiņu starp Valdi un citām iestādēm saskaņā ar citu šīs regulas noteikumu vai citu Savienības tiesību aktu.

Ja rodas pretrunas starp šo pantu un citiem šīs regulas noteikumiem vai citiem Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē informācijas apmaiņu starp Valdi un citām iestādēm, šādi citi noteikumi prevalē.

10.

Valde un noregulējuma iestādes pēc saviem ieskatiem var piešķirt piekļuvi informācijai, ko tās ieguvušas, veicot savus pienākumus, lai to varētu atkalizmantot finanšu iestādes, pētnieki un citas vienības, kam ir leģitīmas intereses minēto informāciju izmantot pētniecības un inovācijas nolūkos, ar noteikumu, ka Valde vai noregulējuma iestāde, kas piešķir piekļuvi, ir nodrošinājusi visu turpmāk minēto nosacījumu ievērošanu:

ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai anonimizētu informāciju tādā veidā, kas neļauj individuāli identificēt finanšu iestādes, vienības, datu subjektus un, ja piekļuvi informācijai piešķir Valde, – dalībvalstis;

nolūkā aizsargāt konfidenciālu informāciju, tostarp komercnoslēpumus vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātu saturu, informācija ir grozīta, apkopota vai apstrādāta, izmantojot jebkuru citu izpaušanas kontroles metodi.

Informāciju, kas saņemta no jebkuras iestādes, ievērojot šā panta pirmo daļu, kopīgo tikai ar tās iestādes piekrišanu, kura sākotnēji ieguva minēto informāciju.

11.

Valde līdz 2027. gada 11. novembrim ciešā sadarbībā ar noregulējuma iestādēm ziņo Komisijai par visiem juridiskajiem šķēršļiem nozaru tiesību aktos, kas tām jebkādā veidā traucē apmainīties ar informāciju ar citām iestādēm vai citām vienībām. Ziņojumā var norādīt arī nebūtiskas, novecojušas, dublējošas vai citādi nesvarīgas ziņošanas prasības. Tajā var iekļaut arī ierosinājumus, kā uzlabot konsekvenci starp ziņošanas prasībām finanšu un nefinanšu vienībām. Vajadzības gadījumā ziņojumu regulāri atjauno.

Ņemot vērā šā punkta pirmajā daļā minēto ziņojumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsargāšanu un pienākumus glabāt dienesta noslēpumu un ievērot datu aizsardzību, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu, lai novērstu šādus juridiskos šķēršļus nozaru tiesību aktos nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm un ar citām vienībām.

12.

Šā panta un 88. panta 7. punkta nolūkos “citas iestādes” ir jebkura no šīm iestādēm:

ESRK;

EBI;

EAAPI;

EVTI;

kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā, izņemot valstu noregulējuma iestādes;

kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1094/2010 4. panta 2) punktā;

kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1095/2010 4. panta 3) punktā;

iestādes, kas veido vienoto uzraudzības mehānismu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 9) punktā;

Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1620 ( 13 );

finanšu subjektu uzraudzītāji, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1640 ( 14 ) 2. panta otrās daļas 1) punktā.

Šā panta nolūkos “finanšu iestāde” ir finanšu iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1092/2010 2. panta a) punktā.

▼B

32. pants

Apspriešanās un sadarbība ar neiesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm

►M6 Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī neiesaistītajās dalībvalstīs vai trešās valstīs, neskarot nekādu Padomes vai Komisijas apstiprinājumu, kas nepieciešams saskaņā ar šo regulu, Valde pārstāv iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes, apspriežoties un sadarbojoties ar neiesaistītajām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 7., 8., 12., 13., 16., 18., 45.h, 55. un 88. līdz 92. pantu. ◄

Ja grupā ir vienības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, vai nozīmīgas filiāles, kas atrodas neiesaistītajās dalībvalstīs, Valde visus plānus, lēmumus vai pasākumus, kas minēti 8., 10., 11., 12. un 13. pantā un ir grupai nozīmīgi, paziņo neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm un/vai noregulējuma iestādēm pēc vajadzības.

Valde, ECB kā arī neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes noslēdz saprašanās memorandu, kurā vispārīgi apraksta, kā tās savā starpā sadarbosies, veicot Direktīvā 2014/59/ES minētos uzdevumus.

Neskarot pirmo daļu, Valde noslēdz saprašanās memorandu ar noregulējuma iestādi katrā neiesaistītā dalībvalstī, kurā ir mītnes vieta vismaz vienai sistēmiski nozīmīgai iestādei, kas par tādu noteikta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu.

Katru memorandu regulāri pārskata un publicē, pienācīgi ievērojot dienesta noslēpuma prasības.

Valde iesaistīto dalībvalstu valsts noregulējuma iestāžu vārdā noslēdz nesaistošus sadarbības nolīgumus atbilstīgi Direktīvas 2014/59/ES 97. panta 2. punktā minētajiem EBI sadarbības pamatnolīgumiem. Valde paziņo EBI par visiem šādiem sadarbības nolīgumiem.

33. pants

Trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde

Šo pantu piemēro trešās valsts noregulējuma procedūrām, ja vien nestājas spēkā Direktīvas 2014/59/ES 93. panta 1. punktā minētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, un līdz brīdim, kad šāds nolīgums stājas spēkā. To piemēro arī pēc minētās direktīvas 93. panta 1. punktā minētais starptautiskā nolīguma ar attiecīgo trešo valsti stāšanās spēkā, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi.

Valde novērtē un sniedz ieteikumu, kas adresēts valstu noregulējuma iestādēm par tādu noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi, ko trešās valsts noregulējuma iestādes veic attiecībā uz trešās valsts iestādi vai trešās valsts mātesuzņēmumu, kuram ir:

viens vai vairāki Savienības meitasuzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs, vai

aktīvi, tiesības vai saistības, kas atrodas vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs vai ko reglamentē iesaistīto dalībvalstu tiesību akti.

Valde novērtējumu veic pēc apspriešanās ar valstu noregulējuma iestādēm un, ja ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 89. pantu, ir izveidota Eiropas noregulējuma kolēģija, ar neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm.

Novērtējumā pienācīgi ņem vērā katras atsevišķas iesaistītās dalībvalsts intereses, kurā darbojas trešās valsts iestāde vai mātesuzņēmums, un jo īpaši trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšanas un izpildes iespējamo ietekmi uz pārējām grupas daļām un finanšu stabilitāti minētajās dalībvalstīs.

Valde iesaka atteikties atzīt 1. punktā minētās noregulējuma procedūras izpildi, ja tā uzskata, ka:

trešās valsts noregulējuma procedūras nelabvēlīgi ietekmētu iesaistītās dalībvalsts finanšu stabilitāti;

kreditoriem, jo īpaši noguldītājiem, kuri atrodas vai kuriem pienākas maksājumi kādā no iesaistītajām dalībvalstīm, saskaņā ar trešās valsts iekšējām noregulējuma procedūrām netiktu piemērots tāds pats režīms kā trešās valsts kreditoriem un noguldītājiem ar līdzīgām tiesībām;

trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu iesaistītajai dalībvalstij būtiskas finansiālas sekas; vai

šādas atzīšanas vai izpildes sekas būtu pretrunā iesaistītās dalībvalsts tiesību aktiem.

Valstu noregulējuma iestādes īsteno Valdes ieteikumu un prasa atzīt noregulējuma procedūras izpildi to attiecīgajā teritorijā, vai arī argumentētā paziņojumā paskaidro Valdei, kāpēc tās Valdes ieteikumu nevar īstenot.

Īstenojot noregulējuma pilnvaras attiecībā uz trešo valstu vienībām, valstu noregulējuma iestādes attiecīgā gadījumā īsteno pilnvaras, kas tām piešķirtas, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 94. panta 4. punkta noteikumiem.

5. NODAĻA

Izmeklēšanas pilnvaras

34. pants

Informācijas pieprasījumi

►M6 Valde, pilnībā izmantojot visu informāciju, kas jau ir ECB rīcībā, tostarp informāciju, ko ECBS dalībnieki savākuši, ievērojot Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtus un Eiropas Centrālās bankas Statūtus, vai visu informāciju, kas pieejama valstu kompetentajām iestādēm, ESRK, EBI, EVTI vai EAAPI, ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību vai tieši pēc valsts noregulējuma iestāžu informēšanas var pieprasīt turpmāk minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām saskaņā ar Valdes pieprasītu procedūru un veidu sniegt tai visu informāciju, kas tai vajadzīga savu uzdevumu veikšanai: ◄

2. pantā minētajām vienībām;

2. pantā minēto vienību darbiniekiem;

trešām personām, ar kurām 2. pantā minētās vienības ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par atsevišķām funkcijām vai darbībām.

Vienības un personas, kas minētas minētajā punktā, sniedz informāciju, kas pieprasīta, ievērojot minēto punktu. Dienesta noslēpuma prasības nevar atbrīvot minētās vienības un personas no pienākuma sniegt šādu informāciju. Pieprasītās informācijas sniegšana nav uzskatāma par dienesta noslēpuma prasību pārkāpumu.

Ja Valde informāciju no minētajām vienībām un personām iegūst tieši, tā dara šo informāciju pieejamu attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm.

Valdei ir pieejama, tostarp pastāvīgi, jebkāda informācija, kas nepieciešama funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu, jo īpaši informācija par kapitālu, likviditāti, aktīviem un saistībām, par jebkuru iestādi, uz kuru attiecas tās noregulējuma pilnvaras.

▼M6

Valde, ECB, ECBS dalībnieki, valstu kompetentās iestādes, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādes var sagatavot saprašanās memorandus, kuros izklāsta informācijas apmaiņas procedūru. Informācijas apmaiņu starp Valdi, ECB un citiem ECBS dalībniekiem, valstu kompetentajām iestādēm, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādēm neuzskata par dienesta noslēpuma prasību pārkāpumu.

Valstu kompetentās iestādes, ECB, ECBS dalībnieki, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un valstu noregulējuma iestādes sadarbojas ar Valdi nolūkā pārbaudīt, vai pieprasījuma iesniegšanas brīdī pieprasītā informācija jau ir daļēji vai pilnībā pieejama. Ja šāda informācija ir pieejama, valstu kompetentās iestādes, ECB un citi ECBS dalībnieki, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI vai valstu noregulējuma iestādes sniedz minēto informāciju Valdei.

▼B

35. pants

Vispārēja izmeklēšana

Lai veiktu uzdevumus, kas minēti šajā regulā, un ievērojot visus citus attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, Valde ar valstu noregulējuma iestāžu starpniecību vai tieši, pēc tam kad, tā ir informējusi šīs iestādes, var veikt visu vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz jebkuru 34. panta 1. punktā minēto juridisko vai fizisko personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā no iesaistītajām dalībvalstīm.

Šajā nolūkā Valde var:

pieprasīt iesniegt dokumentus;

pārbaudīt 34. panta 1. punktā minēto juridisko vai fizisko personu grāmatvedību un lietvedību un iegūt šādas grāmatvedības un lietvedības kopijas vai izrakstus;

saņemt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no visām 34. panta 1. punktā minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem;

iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kura piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

34. panta 1. punktā minētās fiziskās vai juridiskās personas ir pakļautas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz Valdes lēmumu.

Ja persona kavē izmeklēšanas gaitu, valsts noregulējuma iestāde no iesaistītās dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās telpas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniedz vajadzīgo palīdzību, tostarp atvieglo Valdei pieeju tādas fiziskas vai juridiskās personas darījumdarbības telpām, kas minēta 34. panta 1. punktā, nolūkā īstenot minētās tiesības.

36. pants

Pārbaudes uz vietas

Lai veiktu uzdevumus, kas minēti šajā regulā, un ievērojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, Valde, iepriekš paziņojot attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm un attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm, kā arī attiecīgajā gadījumā sadarbojoties ar tām, var saskaņā ar 37. pantu veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas 34. panta 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu darījumdarbības telpās. Ja tas nepieciešams pārbaudes pienācīgai veikšanai un efektivitātei, Valde var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot minētajām juridiskajām personām.

Valdes amatpersonas un citas personas, ko Valde pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu darījumdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas ievērojot 35. panta 2. punktu pieņemtais Valdes lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 35. panta 1. punktā minētās pilnvaras.

Juridiskās personas, kas minētas 34. panta 1. punktā, ir pakļautas pārbaudēm uz vietas, pamatojoties uz Valdes lēmumu.

Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras pilnvarojusi vai iecēlusi to dalībvalstu noregulējuma iestādes, kuru teritorijā pārbaude jāveic, sniedz aktīvu palīdzību Valdes amatpersonām un citām Valdes pilnvarotām personām, un Valde uzrauga un koordinē to. Šajā nolūkā tām ir 2. punktā minētās pilnvaras. Iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestāžu amatpersonām un citām to pilnvarotām vai ieceltām pavadošām personām arī ir tiesības piedalīties pārbaudēs uz vietas.

Ja Valdes amatpersonas un citas Valdes pilnvarotas vai ieceltas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar 1. punktu, attiecīgo iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes sniedz tām nepieciešamo palīdzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ciktāl tas nepieciešams pārbaudes veikšanai, minētā palīdzība ietver darījumdarbības telpu un uzskaites žurnālu vai reģistru aizzīmogošanu. Ja attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm šādu pilnvaru nav, tās izmanto savas pilnvaras lūgt nepieciešamo citu valsts iestāžu palīdzību.

37. pants

Tiesu iestādes atļauja

Ja 36. panta 1. un 2. punktā paredzētajām pārbaudēm uz vietas vai 36. panta 5. punktā noteiktajai palīdzībai saskaņā ar valsts noteikumiem ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, tāda atļauja tiek pieprasīta.

Ja tiek pieprasīta šā panta 1. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda Valdes lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu līdzekļu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt Valdi sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas Valdei radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpti 29. pantā minētie lēmumi, uz iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu līdzekļi. Tomēr valsts tiesu iestāde neizskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt Valdei lietas materiālos iekļauto informāciju. Valdes lēmuma likumīgumu izskata vienīgi Tiesa.

6. NODAĻA

Sankcijas

38. pants

Naudas sodi

Ja Valde uzskata, ka 2. pantā minētā vienība tīši vai aiz neuzmanības ir izdarījusi vienu no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, Valde pieņem lēmumu par naudas soda piemērošanu saskaņā ar 3. punktu.

Šādas vienības izdarītu pārkāpumu uzskata par tīšu pārkāpumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuri liecina, ka vienība, tās vadības struktūra vai augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies ar nodomu.

Naudas sodus 2. pantā minētajām vienībām piemēro par šādiem pārkāpumiem:

ja tās nesniedz informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 34. pantu;

ja tās nepakļaujas vispārējai izmeklēšanai saskaņā ar 35. pantu vai pārbaudei uz vietas saskaņā ar 36. pantu;

ja tās nepilda lēmumu, kuru Valde tām adresējusi saskaņā ar 29. pantu.

Šā panta 1. punktā minēto naudas sodu pamatsumma ir procenti no uzņēmuma kopējā gada neto apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā, iekaitot bruto ieņēmumus, ko veido saņemamie procenti un līdzīgi ieņēmumi, ieņēmumi no akcijām un citiem mainīga vai nemainīga ienesīguma vērtspapīriem, kā arī komisijas naudas un maksas, ko saņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. pantu, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošā vērtība valsts valūtā 2014. gada 19. augustā (datums), un tā ir šādās robežās:

par pārkāpumiem, kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā – pamatsumma ir vismaz 0,05 % un ne vairāk kā 0,15 %;

par pārkāpumiem, kas minēti 2. punkta c) apakšpunktā – pamatsumma ir vismaz 0,25 % un ne vairāk kā 0,5 %.

Lai izlemtu, vai naudas sodam vajadzētu atbilst pirmajā daļā minētajai minimālajai, vidējai vai maksimālajai pamatsummai, Valde ņem vērā attiecīgās vienības iepriekšējā darījumdarbības gada apgrozījumu. Pamatsummas zemāko robežu piemēro vienībām, kuru gada apgrozījums ir mazāk nekā EUR 1 000 000 000 , pamatsummas vidējo robežu – vienībām, kuru apgrozījums ir EUR 1 000 000 000 līdz 5 000 000 000 , un pamatsummas augstāko robežu – vienībām, kuru gada apgrozījums ir vairāk nekā EUR 5 000 000 000 .

Ja tas ir nepieciešams, šā panta 3. punktā minētās pamatsummas pielāgo, ņemot vērā 5. un 6. punktā minētos atbildību pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus saskaņā ar attiecīgajiem 9. punktā minētajiem koeficientiem.

Attiecīgos ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistītos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, atskaita no pamatsummas.

Attiecīgos ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistītos koeficientus pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, pieskaita pamatsummai.

Naudas sodiem, kas minēti 1. punktā, piemēro šādus atbildību pastiprinošus apstākļus:

pārkāpums ir izdarīts tīši;

pārkāpums ir izdarīts atkārtoti;

pārkāpums ir izdarīts laikposmā, kas ir ilgāks par trim mēnešiem;

ja pārkāpums ir atklājis sistēmiskus trūkumus vienības organizācijā, jo īpaši tās procedūrās, pārvaldības sistēmās vai iekšējā kontrolē;

kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi koriģējoši pasākumi;

vienības augstākā vadība nav sadarbojusies ar Valdi, tai veicot izmeklēšanu.

Naudas sodiem, kas minēti 1. punktā, piemēro šādus atbildību mīkstinošus apstākļus:

pārkāpums izdarīts laikposmā, kas nav ilgāks par 10 darba dienām;

vienības augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārkāpumu novērstu;

vienība ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi Valdi par pārkāpumu;

vienība ir brīvprātīgi veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu.

Neatkarīgi no 2. līdz 6. punkta piemērojamie naudas sodi nepārsniedz 1 % no attiecīgās 1. punktā minētās vienības gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja vienība ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no attiecīgā pārkāpuma un ja var noteikt peļņu, kas gūta, vai zaudējumus, kas nav radušies saistībā ar pārkāpumu, naudas sods ir vismaz tikpat liels kā attiecīgais finansiālais labums.

Ja 1. punktā minētās vienības darbības vai bezdarbības rezultātā ir izdarīti vairāk nekā tikai viens no 2. punktā minētajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts saskaņā ar šo pantu un attiecas uz vienu no šādiem pārkāpumiem.

Gadījumos, uz kuriem 2. punkts neattiecas, Valde var ieteikt valstu noregulējuma iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu, ka ir noteiktas atbilstīgas sankcijas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 110. līdz 114. pantu un visiem attiecīgajiem valstu tiesību aktiem.

Valde, aprēķinot naudas soda apmēru, piemēro šādus ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistītus pielāgošanas koeficientus:

ja pārkāpums izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu pārkāpumu piemēro papildu koeficientu 1,1;

ja pārkāpums ir izdarīts laikposmā, kura ilgums pārsniedz trīs mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

ja pārkāpums ir atklājis sistēmiskus trūkumus vienības organizācijā, jo īpaši tās procedūrās, pārvaldības sistēmās vai iekšējā kontrolē, piemēro koeficientu 2,2;

ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi koriģējoši pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

ja vienības augstākā vadība nav sadarbojusies ar Valdi, tai veicot izmeklēšanu, piemēro koeficientu 1,5.

Valde, aprēķinot naudas soda apmēru, piemēro šādus ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistītus pielāgošanas koeficientus:

ja pārkāpums ir izdarīts laikposmā, kas nav ilgāks par 10 darba dienām, piemēro koeficientu 0,9;

ja vienības augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārkāpumu novērstu, piemēro koeficientu 0,7;

ja vienība ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi Valdi par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

ja vienība ir brīvprātīgi veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

39. pants

Periodiski soda maksājumi

Valde, pieņemot lēmumu, piemēro periodisku soda maksājumu 2. pantā minētai vienībai, lai panāktu, ka:

minētā vienība ievēro saskaņā ar 34. pantu pieņemtu lēmumu;

regulas 34. panta 1. punktā minētā persona iesniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu, ievērojot minēto pantu;

regulas 35. panta 1. punktā minētā persona pakļaujas izmeklēšanai un jo īpaši uzrāda visu lietvedību, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanā, kas sākta ar lēmumu, ievērojot minēto pantu;

regulas 36. panta 1. punktā minētā persona pakļaujas pārbaudei uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, ievērojot minēto pantu.

Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz 2. pantā minētā vienība vai attiecīgā persona izpilda attiecīgo šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto lēmumu.

Neatkarīgi no šā panta 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa nepārsniedz 0,1 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. Periodisko soda maksājumu aprēķina no dienas, kas norādīts lēmumā, ar kuru tiek noteikts periodiskais soda maksājums.

Periodisko soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc Valdes lēmuma paziņošanas dienas.

40. pants

To personu uzklausīšana, kuru lieta tiek izskatīta

Pirms tiek pieņemts lēmums par naudas soda un/vai periodiska soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 38. vai 39. pantu, Valde dod iespēju fiziskām vai juridiskām personām, kuru lieta tiek izskatīta, paust viedokli par tās konstatējumiem. Valde savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem šajā procesā iesaistītajām fiziskām vai juridiskām personām bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

Izskatot lietu, pilnībā ievēro fiziskām vai juridiskām personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Minētajām vienībām ir tiesības piekļūt Valdes materiāliem, ņemot vērā citu personu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai Valdes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

41. pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

Valde publisko lēmumus, ar kuriem piemēro 38. panta 1. punktā un 39. panta 1. punktā minētos sodus, ja vien šāda publiskošana neapdraud attiecīgās vienības noregulējumu. Publiskojot informāciju, tiek nodrošināta anonimitāte jebkuros turpmāk minētajos gadījumos:

ja publiskojamajā informācijā ietilpst personas dati un ja, veicot obligātu iepriekšēju novērtēšanu, tiek konstatēts, ka šāda personas datu publiskošana nav samērīga;

ja informācijas publiskošana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;

ja informācijas publiskošana radītu – ciktāl to ir iespējams noteikt – nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām.

Alternatīva iespēja šādos gadījumos ir attiecīgo datu publiskošanu atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka iemesli anonīmai publicēšanai minētajā laikposmā beigs pastāvēt.

Valde informē EBI par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38. un 39. pantu, pārsūdzības procesiem un to rezultātiem.

Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti, ievērojot 38. un 39. pantu, ir administratīvs raksturs.

Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti, ievērojot 38. un 39. pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tās iesaistītās dalībvalsts piemērojamie procedurālie noteikumi, kuras teritorijā izpilde notiek. Iestāde, ko šim nolūkam ieceļ katras iesaistītās dalībvalsts valdība un par ko informē Valdi un Tiesu, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu.

Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas šīs formalitātes, minētā puse var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.

Izpildi var apturēt tikai ar Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgās iesaistītās dalībvalsts tiesu kompetencē.

Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas piešķir Fondam.

▼M6

41.a pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Tā var anulēt vai samazināt, vai palielināt piemērotā naudas soda vai periodiskā soda maksājuma apjomu.

▼B

III DAĻA

INSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA

I SADAĻA

VALDE

42. pants

Juridiskais statuss

Ar šo tiek izveidota Valde. Valde ir Savienības aģentūra ar īpašu struktūru, kas atbilst tās uzdevumiem. Tai ir juridiskas personas statuss.

Visās dalībvalstīs Valdei ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirta juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

Valdi pārstāv tās priekšsēdētājs.

43. pants

Sastāvs

Valde sastāv no:

priekšsēdētāja, ko ieceļ saskaņā ar 56. pantu;

▼M6

aa)

priekšsēdētāja vietnieka, ko ieceļ saskaņā ar 56. pantu;

▼B

četriem pilna laika locekļiem, ko ieceļ saskaņā ar 56. pantu;

locekļiem, kurus iecēlusi katra iesaistītā dalībvalsts – pa vienam no katras valsts – un kuri pārstāv valstu noregulējuma iestādes.

▼M6

Katram loceklim, tostarp priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, ir viena balss.

▼B

Gan Komisija, gan ECB norīko katra savu pārstāvi, kuram ir tiesības piedalīties izpildsesiju un plenārsesiju sanāksmēs kā pastāvīgam novērotājam.

Komisijas un ECB pārstāvjiem ir tiesības piedalīties debatēs, un viņiem ir pieejami visi dokumenti.

Ja iesaistītajā dalībvalstī ir vairāk nekā viena valsts noregulējuma iestāde, otrs pārstāvis drīkst piedalīties kā novērotājs bez balsstiesībām.

Valdes administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

Valdes plenārsesija, kas veic 50. pantā minētos uzdevumus;

Valdes izpildsesija, kas veic 54. pantā minētos uzdevumus;

priekšsēdētājs, kas veic 56. pantā minētos uzdevumus;

sekretariāts, kas sniedz nepieciešamo administratīvo un tehnisko atbalstu visu Valdei piešķirto uzdevumu veikšanai.

44. pants

Savienības tiesību aktu ievērošana

Valde rīkojas, ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši Padomes un Komisijas lēmumus, kas pieņemti, ievērojot šo regulu.

45. pants

▼M6

Pārredzamība un pārskatatbildība

▼B

Valde ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par šīs regulas īstenošanu saskaņā ar šā panta 2. līdz 8. punktu.

Valde sniedz ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam, iesaistīto dalībvalstu parlamentiem saskaņā ar 46. pantu, Padomei, Komisijai un Eiropas Savienības Revīzijas palātai par to uzdevumu izpildi, kas tai uzticēti ar šo regulu. Ievērojot prasības par dienesta noslēpumu, šo ziņojumu publicē Valdes tīmekļa vietnē.

Priekšsēdētājs publiski iepazīstina Eiropas Parlamentu un Padomi ar minēto ziņojumu.

▼M6

3.a

Valde publicē savu politiku, pamatnostādnes, vispārīgus norādījumus un personāla darba dokumentus par noregulējumu kopumā un par noregulējuma praksi un metodiku, kas jāpiemēro VNM, ja vien šāda publicēšana nav saistīta ar konfidenciālas informācijas izpaušanu. Minēto publicēšanas prasību nepiemēro dokumentiem, kas satur norādījumus vai instrukcijas iekšējām noregulējuma grupām, vai citiem dokumentiem, kas sagatavoti vienīgi iekšējās informācijas apmaiņai vienotajā noregulējuma mehānismā.

▼B

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta kompetento komiteju rīkotā uzklausīšanā par valdei uzticēto noregulējuma darbību izpildi. Uzklausīšanu rīko vismaz reizi gadā.

Pēc Padomes pieprasījuma tā var uzklausīt priekšsēdētāju par Valdei uzticēto noregulējuma darbību izpildi.

Valde mutiski vai rakstveidā atbild uz jautājumiem, ko tai ir adresējis Eiropas Parlaments vai Padome, ievērojot savas iekšējās procedūras, jebkurā gadījumā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas.

Pēc pieprasījuma priekšsēdētājs veic konfidenciālas mutiskas pārrunas aiz slēgtām durvīm ar Eiropas Parlamenta kompetento komiteju priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, ja šādas diskusijas ir nepieciešamas LESD noteikto Eiropas Parlamenta pilnvaru īstenošanai. Eiropas Parlaments un Valde noslēdz vienošanos par šādu diskusiju organizēšanas detalizētu kārtību, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti saskaņā ar dienesta noslēpuma noteikumiem, kas Valdei noteikti šajā regulā un – kad Valde darbojas kā valsts noregulējuma iestāde – attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

Eiropas Parlamenta veiktu izmeklēšanu laikā Valde sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, ievērojot LESD un tā 226. pantā minētās regulas. Sešu mēnešu laikā pēc priekšsēdētāja iecelšanas amatā Valde un Eiropas Parlaments slēdz atbilstīgas vienošanās par praktisko kārtību demokrātiskās pārskatatbildības īstenošanai un ar šo regulu Valdei uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai. Ņemot vērā LESD 226. pantā minētās Eiropas Parlamenta pilnvaras, šīs vienošanās cita starpā attiecas uz informācijas pieejamību, tai skaitā noteikumiem par klasificētas vai citas konfidenciālas informācijas apstrādi un aizsardzību, sadarbību uzklausīšanu laikā, kā minēts šīs regulas 45. panta 4. punktā, konfidenciālām mutiskām pārrunām, ziņojumiem, atbildēm uz jautājumiem, izmeklēšanu un informāciju par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četru šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu atlases procedūru.

46. pants

Valstu parlamenti

Ar šo regulu Valdei uzticēto specifisko uzdevumu dēļ iesaistīto dalībvalstu parlamenti, izmantojot savas procedūras, var pieprasīt Valdes atbildi un Valdei ir pienākums rakstiski atbildēt uz jebkuru apsvērumu vai jautājumu, kuru tie iesnieguši Valdei saistībā ar šajā regulā noteiktajām Valdes funkcijām.

Iesniedzot 45. panta 2. punktā paredzēto ziņojumu, Valde vienlaikus šo ziņojumu iesniedz tieši iesaistīto dalībvalstu parlamentiem. Valstu parlamenti var iesniegt Valdei argumentētus apsvērumus par šo ziņojumu. Valde, ievērojot savas iekšējās procedūras, mutiski vai rakstiski atbild uz apsvērumiem vai jautājumiem, ko tai ir adresējuši iesaistīto dalībvalstu parlamenti.

Iesaistītās dalībvalsts parlaments var uzaicināt priekšsēdētāju kopā ar valsts noregulējuma iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par 2. pantā minētu vienību noregulējumu attiecīgajā dalībvalstī. Priekšsēdētājam ir jāpieņem šāds uzaicinājums.

Šī regula neskar valstu tiesību aktos paredzēto valstu noregulējuma iestāžu pārskatatbildību pret valstu parlamentiem par to uzdevumu veikšanu, kas nav ar šo regulu uzticēti Valdei, Padomei vai Komisijai, un par darbībām, ko tās veikušas saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

47. pants

Neatkarība

Veicot uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar šo regulu, Valde un valstu noregulējuma iestādes rīkojas neatkarīgi un vispārējās interesēs.

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pilda savus uzdevumus saskaņā ar Valdes, Padomes un Komisijas lēmumiem. Viņi rīkojas neatkarīgi un objektīvi visas Savienības interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas dalībvalsts valdības vai citas publiskas vai privātas struktūras norādījumus.

Valdes apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesos viņi pauž savu viedokli un balso neatkarīgi.

Ne dalībvalstis un Savienības iestādes vai struktūras, ne jebkādas citas publiskas vai privātas struktūras necenšas ietekmēt priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai Valdes locekļus.

Saskaņā ar šīs regulas 87. panta 6. punktā minētajiem Civildienesta noteikumiem, kas paredzēti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ( 15 ), (“Civildienesta noteikumi”) priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pēc pienākumu pildīšanas beigām turpina izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz atsevišķu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

48. pants

Mītne

Valdes mītne ir Briselē, Beļģijā.

II SADAĻA

VALDES PLENĀRSESIJA

49. pants

Dalība plenārsesijā

Valdes plenārsesijā piedalās visi tās 43. panta 1. punktā minētie locekļi.

50. pants

Uzdevumi

Valde plenārsesijā:

līdz katra gada 30. novembrim pieņem Valdes gada darba programmu nākamajam gadam, balstoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu, un informēšanas nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ECB;

pieņem un uzrauga Valdes gada budžetu saskaņā ar 61. panta 2. punktu, apstiprina Valdes galīgos pārskatus un sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar 63. panta 4. un 8. punktu;

ievērojot šā panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu par Fonda izmantošanu, ja konkrētajai noregulējuma darbībai vajadzīgais Fonda atbalsts pārsniedz EUR 5 000 000 000 maksimālo apjomu, attiecībā uz kuru likviditātes nodrošināšanai nepieciešamā atbalsta korekcijas koeficients ir 0,5;

tiklīdz Fonda atbalsta neto kopsumma nepārtrauktā 12 pēdējo mēnešu periodā sasniedz EUR 5 000 000 000 , izvērtē noregulējuma instrumentu piemērošanu, jo īpaši Fonda izmantošanu, un sniedz norādes, kuras ņem vērā izpildsesijā, vēlāk pieņemot noregulējuma lēmumus, jo īpaši attiecīgā gadījumā nodalot likviditātes nodrošināšanai vajadzīgo atbalstu no citiem atbalsta veidiem;

lemj par nepieciešamību piesaistīt ārkārtas ex post iemaksas saskaņā ar 71. pantu, brīvprātīgu aizņemšanos starp finansēšanas mehānismiem saskaņā ar 72. pantu, alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 73. un 74. pantu un valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu saskaņā ar 78. pantu, tostarp Fonda atbalsta izmantošanu gadījumos, kad tiek pārsniegts šā punkta c) apakšpunktā minētais maksimālais apjoms;

lemj par ieguldījumiem saskaņā ar 75. pantu;

pieņem gada darbības pārskatu par 45. pantā minētajām Valdes darbībām, šajā pārskatā iekļaujot detalizētus skaidrojumus par budžeta izpildi;

saskaņā ar 64. pantu pieņem Valdei piemērojamos finanšu noteikumus;

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz tās locekļiem;

pieņem savu un savas izpildsesijas reglamentu;

saskaņā ar šā panta 3. punktu attiecībā uz Valdes personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kas Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kura noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, (“Nodarbināšanas kārtība”) piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

▼M6

saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi un iekšējo revidentu, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgi;

▼B

nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktas izmeklēšanas;

pieņem visus lēmumus par Valdes iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām;

apstiprina 31. panta 1. punktā minēto satvaru, lai organizētu valstu noregulējuma iestāžu sadarbības praktisko kārtību.

Pieņemot lēmumus, Valde plenārsesijā rīkojas saskaņā ar 6. un 14. pantā norādītajiem mērķiem.

Piemērojot šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, izpildsesijas izstrādātu noregulējuma shēmu uzskata par pieņemtu, ja vien trīs stundu laikā no brīža, kad izpildsesija ir nodevusi tās projektu plenārsesijai, vismaz viens no plenārsesijas locekļiem nav pieprasījis sasaukt plenārsesijas sanāksmi. Šādā gadījumā lēmumu par noregulējuma shēmu pieņem plenārsesijā.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu Valde plēnārsesijā pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot priekšsēdētājam un paredzot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Priekšsēdētājs ir pilnvarots minētās pilnvaras pastarpināti deleģēt tālāk.

Ārkārtas apstākļos Valde var ar lēmumu plenārsesijā uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu priekšsēdētājam un priekšsēdētāja pastarpināti deleģētas pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav priekšsēdētājs.

51. pants

Valdes plenārsesijas sanāksme

Priekšsēdētājs sasauc un vada Valdes plenārsesijas sanāksmes saskaņā ar 56. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Valde plenārsesijā rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Papildus tam tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma. Komisijas pārstāvis var pieprasīt priekšsēdētājam sasaukt Valdes plenārsesijas sanāksmi. Ja priekšsēdētājs pienācīgā laikā sanāksmi nesasauc, viņš rakstiski sniedz paskaidrojumu par to, kādēļ tas netika darīts.

Attiecīgā gadījumā Valde var ad hoc kārtībā aicināt savās plenārsesijas sanāksmēs piedalīties novērotājus papildus tiem, kas minēti 43. panta 3. punktā, tostarp EBI pārstāvi.

Valde nodrošina Valdes plenārsesijas sekretariātu.

52. pants

Vispārīgi noteikumi par lēmumu pieņemšanu

Valde plenārsesijā pieņem lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 50. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos lēmumus, kā arī lēmumus par valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu saskaņā ar 78. pantu, kas attiecas tikai uz finanšu līdzekļiem, kuri pieejami no Fonda, pieņem ar Valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, paredzot, ka minētie locekļi pārstāv vismaz 30 % no iemaksu apmēra. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 50. panta 1. punktā minētos lēmumus, kas saistīti ar ex post iemaksu piesaistīšanu saskaņā ar 71. pantu, par brīvprātīgu aizņemšanos starp finansēšanas mehānismiem saskaņā ar 72. pantu, alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 73. un 74. pantu, kā arī valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu saskaņā ar 78. pantu, pārsniedzot Fonda pieejamo līdzekļu apmēru, astoņus gadus ilgajā pārejas laikā līdz Fonda pilnīgai kopīgošanai pieņem ar Valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, nodrošinot vismaz 50 % iemaksu pārstāvību, un pēc tam – ar Valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, nodrošinot vismaz 30 % iemaksu pārstāvību. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

Valde pieņem un publisko savu reglamentu. Reglamentā nosaka sīkāk izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības gadījumā – noteikumus, kas saistīti ar kvorumu.

III SADAĻA

VALDES IZPILDSESIJA

53. pants

Dalība izpildsesijā

►M6 Valde izpildsesijā sastāv no priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četriem 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem. Valde izpildsesijā rīko tik daudz sanāksmju, cik nepieciešams. ◄

Valdes sanāksmes izpildsesijā sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkura no tās locekļu pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Attiecīgos gadījumos Valde var uzaicināt izpildsesijas sanāksmē piedalīties novērotājus, tostarp EBI pārstāvi, papildus tiem, kuri minēti 43. panta 3. punktā, un, plānojot apspriesties par grupu, kurai ir meitasuzņēmumi vai nozīmīgas filiāles neiesaistītās dalībvalstīs, uzaicina piedalīties šajās sanāksmēs arī minēto neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes. Piedalīšanās šajās sanāksmēs notiek ad hoc kārtībā.

Saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu, 43. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie Valdes locekļi piedalās Valdes izpildsesijās.

Apspriežoties par vienību, kas minēta 2. pantā, vai vienību grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, minētās dalībvalsts ieceltais loceklis piedalās arī apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā, un tiek piemēroti 55. panta 1. punkta noteikumi.

Apspriežoties par pārrobežu grupu, loceklis, ko iecēlusi dalībvalsts, kurā atrodas grupas līmeņa noregulējuma iestāde, kā arī locekļi, ko iecēlušas dalībvalstis, kurās uzņēmējdarbību veic meitasuzņēmums vai vienība, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, arī piedalās lēmumu pieņemšanas procesā, un tiek piemēroti 55. panta 2. punkta noteikumi.

▼M6

Regulas 43. panta 1. punkta a), aa) un b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi nodrošina, ka noregulējuma lēmumi un darbības atšķirīga Valdes sastāva izpildsesijās, jo īpaši attiecībā uz Fonda izmantošanu, ir saskaņoti, atbilstīgi un samērīgi.

▼B

54. pants

Uzdevumi

Valde izpildsesijā:

sagatavo visus lēmumus, kas Valdei jāpieņem plenārsesijā;

pieņem visus lēmumus šīs regulas īstenošanai, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

►M6 Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šā panta 1. punktu, Valde savā izpildsesijā: ◄

sagatavo, novērtē un apstiprina šīs regulas 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām paredzētu noregulējuma plānu saskaņā ar 8., 10. un 11. pantu;

piemēro vienkāršotus pienākumus 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām saskaņā ar 11. pantu;

nosaka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kas 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām ir pastāvīgi jāizpilda saskaņā ar 12. pantu;

pēc iespējas agrāk iesniedz Komisijai noregulējuma shēmu saskaņā ar 18. pantu, pievienojot tai visu attiecīgo informāciju, kas ļauj Komisijai pienācīgā laikā izvērtēt un pieņemt lēmumu vai attiecīgā gadījumā iesniegt lēmuma priekšlikumu Padomei, ievērojot 18. panta 7. punktu;

lemj par Valdes budžeta II daļu, kura attiecas uz Fondu, saskaņā ar 60. pantu;

▼M6

rīko apspriešanos saskaņā ar 2.a punktā noteikto procedūru par pamatnostādnēm, vispārīgiem norādījumiem un jebkuriem citiem VNM ietvaros vispārēji piemērojamiem instrumentiem, kuros ir izklāstīts, kā Valde paredz šīs regulas īstenošanu.

2.a

Šā panta 2. punkta f) apakšpunkta nolūkos piemēro turpmāk minēto procedūru:

Valde izpildsesijā iesniedz instrumenta projektu Valdes plenārsesijai;

Valde plenārsesijā nodrošina apspriešanos par instrumenta projektu ar 43. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem;

Valde izpildsesijā izskata visus komentārus, kas tiek sniegti b) apakšpunktā minētās apspriešanās ietvaros;

pēc komentāru izskatīšanas Valde izpildsesijā iesniedz minēto komentāru novērtējumu diskusijām Valdes plenārsesijā;

Valde pēc d) apakšpunktā minētajām diskusijām un pēc tam, kad ir pienācīgi izskatīti visi saņemtie komentāri, savā izpildsesijā lemj par instrumenta galīgo redakciju.

Valde izpildsesijā nodrošina Valdes plenārsesijai pienācīgus pamatojumus attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minētā instrumenta izvēli. Minēto pamatojumu kopsavilkumu publicē 45. panta 2. punktā minētajā Valdes ikgadējā ziņojumā.

▼B

Ja nepieciešams steidzamības dēļ, Valde izpildsesijā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus Valdes plenārsesijas vārdā, jo īpaši administratīvās pārvaldības jautājumos, tai skaitā budžeta jautājumos.

Valde informē plenārsesiju par tās izpildsesijā pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz noregulēšanu.

55. pants

Lēmumu pieņemšana

▼M6

Ja, apspriežoties par atsevišķu vienību vai grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā iesaistītajā dalībvalstī, visi 53. panta 1. un 3. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

Ja, apspriežoties par pārrobežu grupu, visi 53. panta 1. un 4. punktā minētie locekļi nespēj priekšsēdētāja noteiktajā termiņā panākt kopīgu un vienprātīgu vienošanos, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

▼B

Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

IV SADAĻA

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

56. pants

Iecelšana un uzdevumi

Valdi vada uz pilnu darba laiku amatā iecelts priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs ir atbildīgs par:

Valdes darba sagatavošanu tās plenārsesijā un izpildsesijā un tās sanāksmju sasaukšanu un vadīšanu;

visiem personāla jautājumiem;

administratīvo vadību ikdienā;

▼M6

provizoriska Valdes budžeta projekta un budžeta projekta izstrādāšanu saskaņā ar 61. pantu un Valdes budžeta izpildi saskaņā ar 63. pantu;

▼B

Valdes darba vadīšanu;

Valdes gada darba programmas īstenošanu;

šīs regulas 45. pantā minētā gada ziņojuma projekta ikgadēju sagatavošanu, kurā ietver sadaļu par Valdes noregulējuma darbībām un sadaļu par finanšu un administratīviem jautājumiem.

Šajā pantā minēto uzdevumu izpildē priekšsēdētājam palīdz īpaši izvēlēts personāls.

Priekšsēdētājam palīdz priekšsēdētāja vietnieks.

Priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai gadījumā, ja ir radušies pamatoti šķēršļi, kas kavē priekšsēdētājam pildīt viņa funkcijas, šīs funkcijas pilda priekšsēdētāja vietnieks saskaņā ar šo regulu.

Priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos un pieredzi finanšu uzraudzības, regulējuma un banku noregulējuma jomā. Priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos Valdes locekļus izraugās atklātā atlases procedūrā, kurā tiek ņemti vērā dzimumu līdzsvara principi, pieredze un kvalifikācija. Katrā minētās procedūras posmā laikus un pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

►M6 Priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Minētais pilnvaru termiņš nav pagarināms. ◄

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi neieņem amatu valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī.

Pēc Valdes uzklausīšanas plenārsesijā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu amata kandidātu sarakstu un informē par šo sarakstu Padomi.

Atkāpjoties no pirmās daļas, Komisija saistībā ar pirmo Valdes locekļu iecelšanu amatā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, iesniedz kandidātu sarakstu bez Valdes uzklausīšanas.

Komisija iesniedz priekšlikumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu iecelšanu amatā Eiropas Parlamentam apstiprināšanai. Pēc minētā priekšlikuma apstiprināšanas Padome pieņem īstenošanas lēmumu par priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Valdes locekļu iecelšanu amatā. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

▼M6

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie locekļi paliek amatā, līdz tiek iecelts to amata pārņēmējs un sāk pildīt savus pienākumus saskaņā ar šā panta 6. punktā minēto Padomes lēmumu.

▼M6 —————

▼B

Ja priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai kāds no 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, pieņem īstenošanas lēmumu par attiecīgās personas atbrīvošanu no amata. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Šajā nolūkā Eiropas Parlaments vai Padome var informēt Komisiju par to, ka uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto locekļu atbrīvošanai no amata, un Komisija attiecīgi reaģē uz to.

V SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

57. pants

Resursi

Valde ir atbildīga par to finanšu un cilvēku resursu iedalīšanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

Valdes budžeta vai saskaņā ar šo regulu veikto Valdes noregulējuma darbību finansēšanai nekādā gadījumā neparedz saistības no dalībvalstu budžetiem.

58. pants

Budžets

Valdei ir autonoms budžets, kas neveido daļu no Savienības budžeta. Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Valdes ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Valdes budžetā.

Valdes budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti.

Budžets sastāv no divām daļām: I daļa attiecas uz Valdes administrāciju un II daļa attiecas uz Fondu.

59. pants

Budžeta I daļa – Valdes administrācijas budžets

Budžeta I daļas ieņēmumi sastāv no ikgadējām iemaksām, kuras nepieciešamas gadam paredzēto administratīvo izdevumu segšanai.

Budžeta I daļas izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un darbības izdevumus.

Šis pants neskar valstu noregulējuma iestāžu tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem iekasēt maksas, lai segtu šā panta 1. un 2. punktā minēto veidu administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies, sadarbojoties ar Valdi un palīdzot tai.

60. pants

Budžeta II daļa – Fonds

Budžeta II daļas ieņēmumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem:

to iestāžu iemaksām, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 67. panta 4. punktu un 69., 70. un 71. pantu;

aizdevumiem, kas saņemti no citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 72. panta 1. punktu;

aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām trešām personām saskaņā ar 73. un 74. pantu;

ienākumiem no Fondā turēto summu ieguldīšanas saskaņā ar 75. pantu;

jebkādas tādu izdevumu daļas, kas radušies 76. pantā minētajos nolūkos un kas tiek atgūti, īstenojot noregulējuma procedūru.

Budžeta II daļas izdevumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem:

izdevumiem 76. pantā minētajiem nolūkiem;

ieguldījumiem saskaņā ar 75. pantu;

procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 72. panta 1. punktu;

procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām trešām personām saskaņā ar 73. un 74. pantu.

▼M6

61. pants

Budžeta izveide

Katru gadu līdz 31. martam priekšsēdētājs sagatavo provizorisku Valdes budžeta projektu, tostarp paziņojumu par Valdes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam gadam, kā arī štatu saraksta projektu un iesniedz to Valdes plenārsesijā.

Valde plenārsesijā vajadzības gadījumā koriģē provizorisko Valdes budžeta projektu un štatu saraksta projektu.

Pamatojoties uz Valdes plenārsesijā pieņemto provizorisko budžeta projektu, priekšsēdētājs izstrādā Valdes budžeta projektu un iesniedz to apstiprināšanai Valdes plenārsesijā.

Katru gadu līdz 30. novembrim Valde plenārsesijā, ja tas nepieciešams, izdara korekcijas priekšsēdētāja iesniegtajā projektā un apstiprina Valdes galīgo budžetu un štatu sarakstu.

▼B

62. pants

Iekšējā revīzija un kontrole

Valde izveido iekšējās revīzijas funkciju, kas jāizpilda saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi Valde, atbild tai par Valdes budžeta izpildes sistēmu un budžeta procedūru pareizas darbības pārbaudi.

Iekšējais revidents konsultē Valdi par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

▼M6

Valde ir atbildīga par iekšējās kontroles standartu pieņemšanu un iekšējā revidenta uzdevumu izpildei piemērotu iekšējās kontroles sistēmu un procedūru izveidi tās plenārsesijā.

▼B

63. pants

Budžeta izpilde, pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

Priekšsēdētājs darbojas kā kredītrīkotājs un veic Valdes budžeta izpildi.

Līdz nākamā finanšu gada 1. martam Valdes grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus, kā arī ziņojumu par finanšu gada laikā veikto budžeta un finanšu pārvaldību Revīzijas palātai, lai tā sniegtu par tiem savus apsvērumus.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam Valdes grāmatvedis iesniedz ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību Valdes locekļiem, kā arī Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Katru gadu līdz 31. martam priekšsēdētājs pārsūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai Valdes provizoriskos pārskatus par iepriekšējo finanšu gadu.

Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Valdes provizoriskajiem pārskatiem, priekšsēdētājs, rīkojoties pats uz savu atbildību, sagatavo Valdes galīgos pārskatus un nosūta tos Valdei apstiprināšanai plenārsesijā.

Pēc tam, kad Valde ir pārskatus apstiprinājusi, priekšsēdētājs līdz katra gada 1. jūlijam nosūta galīgos pārskatus par iepriekšējo finanšu gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

Ja ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi, priekšsēdētājs līdz 30. septembrim nosūta atbildi.

Līdz katra gada 15. novembrim galīgos pārskatus par iepriekšējo finanšu gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Valde plenārsesijā sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildi.

Priekšsēdētājs pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma iesniedz Savienības iestādei, kas to pieprasa, jebkādu Valdes pārskatos minētu informāciju, ievērojot šajā regulā noteiktās prasības par dienesta noslēpumu.

64. pants

Finanšu noteikumi

Valde pēc apspriešanās ar Eiropas Savienības Revīzijas palātu un Komisiju pieņem iekšējos finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka detalizēto procedūru budžeta izveidei un izpildei saskaņā ar 61. un 63. pantu.

Ciktāl tie ir saderīgi ar Valdes īpašo statusu, finanšu noteikumi ir balstīti uz Finanšu pamatregulu, kura pieņemta attiecībā uz struktūrām, kuras izveidotas, pamatojoties uz LESD, saskaņā ar 208. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 16 ).

65. pants

Iemaksas Valdes administratīvo izdevumu segšanai

Vienības, kas minētas 2. pantā, veic iemaksas Valdes budžeta I daļā saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem par iemaksām, kuri pieņemti, ievērojot šā panta 5. punktu.

Iemaksu summa tiek noteikta tādā apmērā, kas nodrošina, ka ieņēmumi no tām principā ir pietiekami, lai Valdes budžeta I daļa katru gadu būtu līdzsvarota.

Valde attiecīgajai vienībai adresētā lēmumā saskaņā ar šā panta 5. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem nosaka un piesaista iemaksas, kuras jāveic katrai 2. pantā minētai vienībai. Valde piemēro procesuālos, ziņošanas un citus pienākumus, ar kuriem nodrošina, ka iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā un laikus.

Summas, kas iegūtas saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, izmanto tikai, piemērojot šo regulu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par iemaksām saskaņā ar 93. pantu, lai:

noteiktu iemaksu veidus un jautājumus, par kuriem jāveic iemaksas, veidu, kādā tiek aprēķināta iemaksu summa, un veidu, kādā tiek veikta to samaksa;

precizētu šā panta 3. punktā minētos reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas un citus noteikumus, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā un laikus;

noteiktu ikgadējās iemaksas, kas nepieciešamas, lai segtu Valdes administratīvās izmaksas, pirms tā kļūst pilnībā darbspējīga.

66. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Lai cīnītos pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 17 ), sešu mēnešu laikā no dienas, kad Valde sāk darbību, tā pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Valdes darbiniekiem, izmantojot minētā Iestāžu nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Valdes saņēmuši līdzekļus.

OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un pārbaudes, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar līgumu, ko finansē Valde saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 18 ) un Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

2. NODAĻA

Vienotais noregulējuma fonds

1. Iedaļa

fonda uzbūve

67. pants

Vispārīgi noteikumi

Ar šo tiek izveidots vienots noregulējuma fonds (“Fonds”). Tam līdzekļus nodrošina saskaņā ar noteikumiem par valsts līmenī piesaistītu līdzekļu pārskaitīšanu Fondam, kā paredzēts Nolīgumā.

Valde izmanto šo Fondu vienīgi, lai nodrošinātu efektīvu II daļas I sadaļā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu saskaņā ar noregulējuma mērķiem un principiem, kas ir minēti 14. un 15. pantā. Fonda izmaksas un zaudējumus nekādā gadījumā nevar segt no Savienības budžeta vai no dalībvalstu budžetiem.

Fonda īpašnieks ir Valde

Valstu noregulējuma iestādes piesaista 69., 70. un 71. pantā minētās iemaksas no 2. pantā minētām vienībām un pārskaita tās Fondam saskaņā ar Nolīgumu.

68. pants

Prasība izveidot noregulējuma finansēšanas mehānismus

Iesaistītās dalībvalstis izveido finansēšanas mehānismus, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 100. pantā un šajā regulā.

69. pants

Mērķapjoms

Kad beidzies astoņus gadus ilgais sākotnējais laikposms pēc 2016. gada 1. janvāra vai arī sākot no datuma, kad šis noteikums ir piemērojams atbilstīgi 99. panta 6. punktam, Fonda pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz 1 % no segtajiem noguldījumiem visās kredītiestādēs visās iesaistītajās dalībvalstīs, kurās tās saņēmušas atļauju.

Šā panta 1. punktā minētajā sākotnējā laikposmā saskaņā ar 70. pantu aprēķinātās un saskaņā ar 67. panta 4. punktu piesaistītās iemaksas Fondā sadala laikā pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, bet pienācīgi ņemot vērā darījumdarbības cikla fāzi un prociklisku iemaksu iespējamo ietekmi uz iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli.

Valde pagarina šā panta 1. punktā minēto sākotnējo laikposmu uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja Fonds ir veicis kumulētās izmaksas, kas pārsniedz 0,5 % no kopējā šā panta 1. punktā minētā segto noguldījumu apjoma, un kad ir izpildīti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā noteiktie kritēriji.

Ja pēc šā panta 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamo finanšu līdzekļu apmērs samazinās, noslīdot zem minētajā punktā noteiktā mērķapjoma līmeņa, atsāk piesaistīt saskaņā ar 70. pantu aprēķinātās regulārās iemaksas, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no mērķapjoma, minētās iemaksas nosaka tādā apmērā, lai mērķapjomu būtu iespējams sasniegt sešu gadu laikā.

Saistībā ar šo punktu nosakot gada iemaksas, regulārajās iemaksās pienācīgi ņem vērā darījumdarbības cikla fāzi un prociklisko iemaksu iespējamo ietekmi.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu, lai precizētu:

kritērijus saskaņā ar šā panta 2. punktu aprēķināto Fondam paredzēto iemaksu sadalei laikā;

kritērijus, lai noteiktu, par cik gadiem šā panta 1. punktā minēto sākotnējo laikposmu var pagarināt saskaņā ar šā panta 3. punktu;

kritērijus šā panta 4. punktā minēto gada iemaksu noteikšanai.

70. pants

Ex ante iemaksas

Katras iestādes iemaksas piesaista vismaz reizi gadā, un tās aprēķina proporcionāli to saistību apjomam, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, attiecībā pret visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā darbības atļauju saņēmušo iestāžu kopējām saistībām, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus.

Katru gadu Valde pēc apspriešanās ar ECB vai valstu kompetentajām iestādēm un ciešā sadarbībā ar valstu noregulējuma iestādēm aprēķina atsevišķo iemaksu apmēru, lai nodrošinātu, ka iemaksas, kas jāveic visās iesaistītajās dalībvalstīs visām atļauju saņēmušām iestādēm, nepārsniedz 12,5 % no mērķapjoma.

Katru gadu, aprēķinot atsevišķu iestāžu iemaksu apmēru, par pamatu tiek izmantota:

nemainīga iemaksa, kuras apmēru nosaka proporcionāli tam, kāds ir iestādes saistību apmērs, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, attiecībā pret visu iestāžu, kurām ir piešķirta atļauja iesaistīto dalībvalstu teritorijā, kopējo saistību apmēru, izņemot pašu kapitālu un segtos noguldījumus, un

riska līmenim pielāgota iemaksa, kuras apmēru aprēķina, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktā norādītajiem kritērijiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu un neradot atšķirības starp dalībvalstu banku sektora struktūrām.

Nosakot nemainīgās iemaksas un riska līmenim pielāgotās iemaksas attiecību, tiek ņemts vērā līdzsvarots iemaksu sadalījums pa dažādu veidu bankām.

Jebkurā gadījumā visās iesaistītajās dalībvalstīs visu atļauju saņēmušo iestāžu atsevišķo iemaksu kopsumma, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu, gadā nepārsniedz 12,5 % no mērķapjoma.

Starp pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 69. pantā noteikto mērķapjomu, var būt neatsaucamas maksājumu saistības, kuras ir pilnībā nodrošinātas ar trešo personu tiesībām neapgrūtinātiem zema riska aktīviem, ar kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas vienīgi Valdes izmantošanai 76. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā. Minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļa nepārsniedz 30 % no kopējām iemaksām, kas piesaistītas saskaņā ar šo pantu.

No katras 2. pantā minētas vienības pienācīgi saņemtās iemaksas minētajām vienībām netiek atmaksātas.

Ja iesaistītās dalībvalstis jau ir izveidojušas valsts noregulējuma finansēšanas mehānismus, tās var noteikt, ka minētie mehānismi izmanto tiem pieejamos finanšu līdzekļus, kas iegūti no iestādēm laikā no 2010. gada 17. jūnija līdz Direktīvas 2014/59/ES stāšanās spēkā dienai, lai kompensētu iestādēm to ex ante iemaksas, kuras minētajām iestādēm var prasīt iemaksāt Fondā. Šāda kompensēšana notiek, neskarot Direktīvā 2014/49/ES noteiktos dalībvalstu pienākumus.

Tiek piemēroti deleģētie akti, kurus Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu un kuros ir izklāstīta iemaksu pielāgošana proporcionāli iestāžu riska profilam.

Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, šā panta 6. punktā minēto deleģēto aktu satvarā pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanas nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz:

atsevišķu iemaksu aprēķināšanas metodoloģijas piemērošanu;

praktisko kārtību, kādā iestādēm tiek piemēroti deleģētajā aktā minētie riska faktori.

71. pants

Ārkārtas ex post iemaksas

Ja pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot Fondu noregulējuma darbību īstenošanai, papildu summu segšanai no iestādēm, kam piešķirta darbības atļauja iesaistīto dalībvalstu teritorijā, tiek piesaistītas ārkārtas ex post iemaksas. Minētās ārkārtas ex post iemaksas aprēķina un sadala iestāžu starpā saskaņā ar 69. un 70. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

▼C1

Ārkārtas ex post iemaksu kopējais apmērs gadā nepārsniedz gada iemaksu, kas noteiktas saskaņā ar 70. pantu, trīskāršu apmēru.

▼B

Valde pēc savas iniciatīvas, apspriedusies ar valsts noregulējuma iestādi, vai pēc valsts noregulējuma iestādes priekšlikuma saskaņā ar šā panta 3. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem pilnībā vai daļēji atliek iestādes ex post iemaksu veikšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja tas ir nepieciešams šīs iestādes finansiālā stāvokļa aizsardzībai. Šādu atlikšanu piešķir ilgākais uz sešu mēnešu periodu, bet to var atjaunot pēc iestādes pieprasījuma. Saskaņā ar šo punktu atliktās iemaksas veic vēlākā brīdī, kad maksājuma izdarīšana vairs neapdraud iestādes finansiālo stāvokli.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu, lai precizētu apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. pantā minētas vienības ex post iemaksu veikšanu var daļēji vai pilnībā atlikt, ievērojot šā panta 2. punktu.

72. pants

Brīvprātīgi aizņēmumi noregulējuma finansēšanas mehānismu starpā

Valde nolemj lūgt brīvprātīgu aizņēmumu Fonda vajadzībām no noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs gadījumā, ja:

summas, kas piesaistītas saskaņā ar 70. pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot Fondu noregulējuma darbību īstenošanai;

nav uzreiz pieejamas 71. pantā paredzētās ārkārtas ex post iemaksas; un

73. pantā paredzētie alternatīvie finansēšanas līdzekļi nav uzreiz pieejami ar pieņemamiem nosacījumiem.

Minētie noregulējuma finansēšanas mehānismi pieņem lēmumu par šādu pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 106. pantu. Uz aizņēmuma nosacījumiem attiecas Direktīvas 2014/59/ES 106. panta 4., 5. un 6. punkts.

Valde var pieņemt lēmumu par aizdevumu citiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs, ja tas tiek lūgts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 106. pantu. Uz aizdevuma nosacījumiem attiecas Direktīvas 2014/59/ES 106. panta 4., 5. un 6. punkts.

73. pants

Alternatīvi finansēšanas līdzekļi

Valde Fonda vajadzībām var slēgt līgumus par aizņēmumiem vai cita veida atbalstu no tām iestādēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām, kas piedāvā labākus finanšu nosacījumus vispiemērotākajā laikā tā, lai nodrošinātu optimālas finansējuma izmaksas un saglabātu savu reputāciju gadījumā, ja summas, kas piesaistītas saskaņā ar 70. un 71. pantu, nav nekavējoties pieejamas vai nesedz izdevumus, kas radušies, izmantojot Fondu noregulējuma darbību īstenošanai.

Aizņēmumus vai cita veida atbalstu, kas minēts šā panta 1. punktā, pilnībā atmaksā saskaņā ar 69., 70. un 71. pantu līdz aizdevuma termiņa beigām.

Visus izdevumus, kas radušies, izmantojot šā panta 1. punktā minētos aizņēmumus, sedz no Valdes budžeta II daļas, nevis no Savienības budžeta vai iesaistītajām dalībvalstīm.

74. pants

Finansējuma pieejamība

Valde Fonda vajadzībām var slēgt līgumus par finansējuma nodrošināšanu, tostarp, ja iespējams, publiska finansējuma nodrošināšanu, attiecībā uz to papildu finansēšanas līdzekļu tūlītēju pieejamību, kas jāizmanto saskaņā ar 76. pantu, ja saskaņā ar 70. un 71. pantu piesaistītās vai pieejamās summas nav pietiekamas, lai izpildītu Fonda pienākumus.

▼M6

Valde informē Komisiju un ECB, tiklīdz tā uzskata, ka varētu būt nepieciešams aktivizēt līgumus par finansējuma nodrošināšanu, kas Fonda vajadzībām noslēgti saskaņā ar šo pantu, un sniedz Komisijai un ECB visu informāciju, kas ir vajadzīga to uzdevumu veikšanai attiecībā uz minētajiem līgumiem par finansējuma nodrošināšanu.

▼B

2. Iedaļa

Fonda pārvaldība

75. pants

Ieguldījumi

Fondu pārvalda Valde saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu.

No noregulējamas iestādes vai pagaidu iestādes saņemtās summas, procenti un citi ienākumi no ieguldījumiem, kā arī citi ienākumi nonāk vienīgi Fondā.

Valde rīkojas atbilstīgi saprātīgai un drošai ieguldījumu stratēģijai, kas paredzēta deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šā panta 4. punktu, un iegulda Fondā esošās summas dalībvalstu vai starpvalstu organizāciju saistībās vai augstas likviditātes aktīvos ar augstu kredītspēju, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantā minēto deleģēto aktu, kā arī citus attiecīgus minētās regulas noteikumus. Ieguldījumi ir nozaru ziņā, ģeogrāfiski un proporcionāli pietiekami diversificēti. Ienākumus no šiem ieguldījumiem saņem Fonds.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Fonda pārvaldību un tā ieguldījumu stratēģijas vispārīgajiem principiem un kritērijiem saskaņā ar 93. pantā paredzēto procedūru.

3. Iedaļa

Fonda izmantošana

76. pants

Fonda uzdevums

Noregulējuma shēmā, piemērojot noregulējuma instrumentus 2. pantā minētām vienībām, Valde var izmantot Fondu tikai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu izmantošanu šādā nolūkā:

garantēt noregulējamās iestādes, tās meitasuzņēmumu, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras aktīvus vai saistības;

dot aizdevumus noregulējamajai iestādei, tās meitasuzņēmumiem, pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai;

iegādāties noregulējamās iestādes aktīvus;

veikt iemaksas pagaidu iestādē un aktīvu pārvaldības struktūrā;

izmaksāt kompensāciju akcionāriem vai kreditoriem, ja atbilstīgi vērtējumam, kurš veikts, ievērojot 20. panta 5. punktu, viņiem ir radušies lielāki zaudējumi, nekā tie, kas atbilstoši vērtējumam, kurš veikts, ievērojot 20. panta 16. punktu, būtu radušies, ja likvidācija notiktu saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām;

izdarīt iemaksu noregulējamā iestādē tā vietā, lai to panāktu, norakstot vai konvertējot noteiktu kreditoru saistības, ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu un pieņem lēmumu par noteiktu kreditoru izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas jomas saskaņā ar 27. panta 5. punktu;

veikt dažādu a) līdz f) apakšpunktā minēto darbību kombināciju.

Fondu var izmantot, lai veiktu šā panta 1. punktā minētās darbības arī attiecībā uz pircēju saistībā ar uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

Fondu neizmanto tieši, lai absorbētu 2. pantā minētas vienības zaudējumus, vai nolūkā rekapitalizēt šādu vienību. Ja Fonda izmantošanas netiešā rezultātā, piemērojot šā panta 1. punktu, daļa no 2. pantā minētas vienības zaudējumiem tiek novirzīta Fondam, tad piemēro 27. pantā minētos Fonda izmantošanas principus.

Valde drīkst turēt kapitālu, kas piešķirts saskaņā ar šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

77. pants

Fonda izmantošana

Fonda izmantošana notiek atbilstīgi Nolīgumam, saskaņā ar kuru iesaistītās dalībvalstis piekrīt pārskaitīt valsts līmenī piesaistītās iemaksas Fondam saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2014/59/ES, un saskaņā ar minētajā Nolīgumā noteiktajiem principiem.

Attiecīgi līdz brīdim, kad tiek sasniegts Fonda mērķapjoms, kā minēts 69. pantā, bet ne vēlāk kā astoņus gadus pēc šā panta piemērošanas dienas, Valde izmanto Fondu saskaņā ar principiem, kas balstīti uz Fonda sadalīšanu katrai iesaistītajai dalībvalstij atbilstošos valstu nodalījumos, kā arī dažādo valsts līmenī piesaistīto un Fonda valstu nodalījumos ieskaitīto finansējuma daļu pakāpenisku apvienošanu, kā noteikts nolīgumā.

78. pants

Valstu finansēšanas mehānismu savstarpēja izmantošana tāda grupas noregulējuma gadījumā, kurā piedalās iestādes neiesaistītajās dalībvalstīs

Ja grupas noregulējums attiecas uz iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās iesaistītajās dalībvalstīs, no vienas puses, un iestādes, kas veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās neiesaistītajās dalībvalstīs, no otras puses, tad Fonds piešķir finansējumu grupas noregulējumam saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2014/59/ES 107. panta 2. līdz 5. punktā.

79. pants

Noguldījumu garantiju sistēmu izmantošana saistībā ar noregulējumu

Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka, Valdei veicot noregulējuma darbības, ar noteikumu, ka minētās darbības joprojām nodrošina noguldītājiem piekļuvi viņu noguldījumiem, ar iestādi saistītā noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga par summām, kas noteiktas Direktīvas 2014/59/ES 109. panta 1. un 4. punktā.

Likvidācijas procesā segto noguldījumu turētāju tiesības un pienākumi aizstāj attiecīgo noguldījumu garantiju sistēmu par summu, kas līdzvērtīga viņu maksājumam.

Tās summas noteikšana, par kuru noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga saskaņā ar šā panta 1. punktu, atbilst nosacījumiem, kas minēti 20. pantā.

Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu par summu, par kuru noguldījumu garantiju sistēma ir atbildīga, Valde apspriežas ar attiecīgo norīkoto iestādi Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunkta izpratnē, pilnībā ņemot vērā jautājuma steidzamību.

Ja atbilstīgie noguldījumi noregulējamā iestādē tiek pārvesti citai vienībai, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu, noguldītājiem nav prasījumu saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES pret noguldījumu garantiju sistēmu saistībā ne ar vienu daļu no to noguldījumiem noregulējamajā iestādē, kas netiek pārvesti, ar nosacījumu, ka pārvesto līdzekļu summa ir vismaz vienāda ar kopējo seguma līmeni, kas paredzēts minētās direktīvas 6. pantā.

Neatkarīgi no 1. līdz 4. punkta, ja noguldījumu garantiju sistēmas pieejamie finanšu līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar tās noteikumiem un pēc tam samazinās tā, ka ir mazāki nekā divas trešdaļas no noguldījumu garantiju shēmas mērķapjoma, regulāro iemaksu noguldījumu garantiju sistēmā nosaka tādā apmērā, lai sešu gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.

Noguldījumu garantiju sistēmas saistības nepārsniedz 50 % no tās mērķapjoma, ievērojot Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punktu.

Jebkurā gadījumā noguldījumu garantiju sistēmas dalība saskaņā ar šo regulu nepārsniedz zaudējumus, kas tai būtu radušies likvidācijā, kura notiktu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

▼M6

79.b pants

Ziņošana par likviditāti noregulējumā

Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par likviditātes jautājumu noregulējumā.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā izvērtē mehānismus, kādi pastāv likviditātes nodrošināšanai noregulējumā, tostarp gan privātos, gan publiskos mehānismus, un izskata visefektīvākos veidus, kā novērst īslaicīgu likviditātes deficītu, ņemot vērā visas attiecīgās norises starptautiskā līmenī. Minētajā ziņojumā iepazīstina ar iespējamiem politiskiem risinājumiem.

▼B

VI SADAĻA

CITI NOTEIKUMI

80. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Valdi un tās personālu attiecas Protokols Nr. 7 par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas pievienots LES un LESD.

81. pants

Valodu lietojums

Valdei piemēro Padomes Regulu Nr. 1 ( 19 ).

Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu Valdē.

Valde var izlemt, kuru no oficiālajām valodām izmantot, nosūtot dokumentus Savienības iestādēm un struktūrām.

Valde var vienoties ar katras valsts noregulējuma iestādi par valodu vai valodām, kādā sagatavo savstarpēji nosūtāmos dokumentus.

Valdes darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

82. pants

Personāls

Uz Valdes personālu attiecas Civildienesta noteikumi, Nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai paredzētie noteikumi.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un četriem 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem Valdes locekļiem attiecībā uz atalgojumu un pensionēšanās vecumu piemēro tādus pašus noteikumus kā attiecīgi Tiesas priekšsēdētāja vietniekam, tiesnesim un sekretāram, kā norādīts Padomes Regulā Nr. 422/67/EEK, 5/67Euratom ( 20 ). Uz viņiem neattiecas maksimālais pensionēšanās vecums. Attiecībā uz aspektiem, kas nav noteikti šajā regulā vai Regulā Nr. 422/67/EEK, 5/67/Euratom, pēc analoģijas tiek piemēroti Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība.

Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

Attiecībā uz personālu Valde īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un iestādei, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtību.

83. pants

Darbinieku apmaiņa

Valde var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav nodarbināti Valdē.

Valde tās plenārsesijā pieņem attiecīgus lēmumus, ar ko paredz noteikumus par darbinieku apmaiņu un pagaidu norīkošanu no un starp valstu noregulējuma iestādēm un Valdi.

Valde var izveidot iekšējas noregulējuma grupas, kurās ietilpst tās darbinieki un valstu noregulējuma iestāžu darbinieki, kā arī attiecīgā gadījumā novērotāji no neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm.

Ja Valde izveido šā panta 3. punktā paredzētās iekšējās noregulējuma grupas, šo grupu koordinatorus tā ieceļ no savu darbinieku vidus. Saskaņā ar 51. panta 3. punktu koordinatorus var uzaicināt kā novērotājus piedalīties Valdes izpildsesijas sanāksmēs, kurās attiecīgo dalībvalstu norīkotie locekļi piedalās saskaņā ar 53. panta 3. un 4. punktu.

84. pants

Iekšējas komitejas

Valde var izveidot iekšējas komitejas, kas sniedz tai konsultācijas un norādes par šajā regulā paredzēto funkciju veikšanu.

85. pants

Pārsūdzību izskatīšanas grupa

Valde izveido Pārsūdzību izskatīšanas grupu, kas pieņem lēmumus par pārsūdzībām, kuras iesniegtas saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Pārsūdzību izskatīšanas grupu veido piecas personas no dalībvalstīm; šīm personām ir laba reputācija, un tās var apliecināt pietiekami augsta līmeņa atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi (tostarp pieredzi saistībā ar noregulējumu) banku vai citu finanšu pakalpojumu jomā; šīs personas nedrīkst būt nodarbinātas Valdē, kā arī noregulējuma iestādēs vai citās valsts vai Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kuras ir iesaistītas to uzdevumu veikšanā, kas Valdei uzticēti ar šo regulu. Pārsūdzību izskatīšanas grupai ir pietiekami resursi un pietiekamas specializētas zināšanas, lai sniegtu profesionālas juridiskas konsultācijas par to, vai Valde savas pilnvaras īsteno likumīgi. Valde pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts uzaicinājums izteikt ieinteresētību, ieceļ Pārsūdzību izskatīšanas grupas locekļus un divus locekļu aizstājējus uz piecu gadu termiņu, kuru var vienreiz pagarināt. Šīm personām nav saistoši nekādi norādījumi.

►M6 Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp noregulējuma iestādes, var iesniegt pārsūdzību attiecībā uz Valdes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 10. panta 10. punktu, 11. pantā, 12. panta 1. punktu, 38. līdz 41. pantu, 65. panta 3. punktu, 71. pantu un 90. panta 3. punktu un kas adresēts minētajai personai vai kas tieši un individuāli skar minēto personu. ◄

Pārsūdzību kopā ar tās pamatojumu Pārsūdzību izskatīšanas grupai iesniedz rakstiski sešu nedēļu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāda paziņojuma nav, pēc dienas, kurā attiecīgā persona par šo lēmumu uzzinājusi.

Pārsūdzību izskatīšanas grupa pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc pārsūdzības iesniegšanas.

Pārsūdzību izskatīšanas grupa pieņem lēmumu ar vismaz trīs no tās piecu locekļu balsu vairākumu.

Pārsūdzību izskatīšanas grupas locekļi rīkojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā viņi iesniedz publisku saistību deklarāciju un publisku deklarāciju par jebkādām tiešām vai netiešām interesēm, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību, vai par šādu interešu neesamību.

Iesniedzot pārsūdzību, ievērojot šā panta 3. punktu, netiek atlikta lēmuma piemērošana.

Tomēr, ja Pārsūdzību izskatīšanas grupa uzskata, ka apstākļi to prasa, tā var atlikt pārsūdzētā lēmuma piemērošanu.

Ja pārsūdzība ir pieņemama, Pārsūdzību izskatīšanas grupa pārbauda, vai tā ir pamatota. Tā aicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktā laika posmā iesniegt apsvērumus par tās paziņojumiem vai pārējo pārsūdzības procesa pušu ziņojumiem. Pārsūdzības procesa pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

Pārsūdzību izskatīšanas grupa var apstiprināt Valdes pieņemto lēmumu vai nodot tai pārsūdzības lietu. Pārsūdzību izskatīšanas grupas lēmums Valdei ir saistošs, un tā pieņem grozītu lēmumu par attiecīgo lietu.

Pārsūdzību izskatīšanas grupas lēmumi ir pamatoti, un par tiem paziņo pusēm.

10.

Pārsūdzību izskatīšanas grupa pieņem un dara pieejamu atklātībai savu reglamentu.

86. pants

Prasības Tiesā

Saskaņā ar LESD 263. pantu Tiesā var celt prasību, apstrīdot Pārsūdzību izskatīšanas grupas lēmumu vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt pārsūdzību Pārsūdzību izskatīšanas grupai, Valdes pieņemtu lēmumu.

Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par Valdes lēmumiem var iesniegt prasību Tiesā.

Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja Valdei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.

Valde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Tiesas spriedumu.

87. pants

Valdes atbildība

Valdes līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Valdes noslēgtā līgumā.

Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā Valde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesībām attiecībā uz valsts iestāžu atbildību, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi Valde vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus, jo īpaši veicot noregulējuma funkcijas, tostarp darbību un bezdarbību ārvalstu noregulējuma procedūru atbalstam.

Valde kompensē valsts noregulējuma iestādei zaudējumus, kurus valsts tiesa tai ir piespriedusi segt, vai kurus tā, vienojoties ar Valdi, ir apņēmusies segt, ievērojot izlīgumu, un kuri ir radušies minētās valsts noregulējuma iestādes darbības vai bezdarbības rezultātā, saskaņā ar šo regulu īstenojot jebkuru noregulējumu attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām uz grupām un, ja ir izpildīti attiecīgo punktu piemērošanas nosacījumi, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām vai, ievērojot 7. panta 3. punkta otro daļu. Minētais pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad ar minēto darbību vai bezdarbību ir tīšām vai, pieļaujot acīmredzamu un būtisku kļūdu novērtējumā, pārkāpta šī regula, citi Savienības tiesību aktu noteikumi vai Valdes, Padomes vai Komisijas lēmums.

Tiesas jurisdikcijā ir visi ar šā panta 3. un 4. punktu saistītie strīdi. Lietas saistībā ar ārpuslīgumisku atbildību nevar ierosināt, ja pagājuši pieci gadi pēc notikuma, kas bijis pamats lietas ierosināšanai.

Darbinieku personisko atbildību pret Valdi reglamentē Civildienesta noteikumi vai viņiem piemērojamā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

88. pants

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

Valdes locekļi, priekšsēdētāja vietnieks, 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi, Valdes darbinieki un iesaistīto dalībvalstu apmaiņas vai uz laiku norīkotie darbinieki, kas veic noregulējuma pienākumus, arī beiguši savu pienākumu izpildi, ievēro dienesta noslēpuma prasības, ievērojot LESD 339. pantu, un attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus. Viņiem jo īpaši ir aizliegts izpaust kādai personai vai iestādei konfidenciālu informāciju, ko viņi saistībā ar šajā regulā noteikto funkciju izpildi saņēmuši profesionālās darbības laikā vai no kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes, ja vien tas nenotiek, pildot šajā regulā noteiktās funkcijas un informāciju sniedzot kopsavilkuma vai apkopotā veidā tā, lai nevarētu identificēt 2. pantā minētas vienības, vai saņemot skaidru un iepriekšēju atļauju no iestādes vai vienības, kas šo informāciju sniegusi.

Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma prasības, izpauž citai publiskai vai privātai vienībai tikai tad, ja šāda informācijas izpaušana ir vajadzīga tiesvedības nolūkos.

Minētās prasības piemēro arī iespējamiem pircējiem, ar kuriem sazinās, lai sagatavotos vienības noregulējumam, ievērojot 13. panta 3. punktu.

Valde nodrošina, lai personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz pakalpojumus saistībā ar tās pienākumu izpildi, tostarp ierēdņiem un citām personām, kuras Valde pilnvarojusi vai valstu noregulējuma iestādes norīkojušas veikt pārbaudes uz vietas, tiktu piemērotas dienesta noslēpuma prasības, kas līdzvērtīgas šā panta 1. punktā minētajām prasībām.

Šā panta 1. punktā minētās dienesta noslēpuma prasības piemēro arī novērotājiem, kas apmeklē Valdes sanāksmes, un novērotājiem no neiesaistītajām dalībvalstīm, kas piedalās iekšējās noregulējuma grupās saskaņā ar 83. panta 3. punktu.

Valde veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu konfidenciālas informācijas drošu apstrādi un drošu rīcību ar to.

Pirms tiek izpausta jebkāda informācija, Valde nodrošina, ka tā nesatur konfidenciālu informāciju, jo īpaši, novērtējot sekas, ko izpaušana varētu radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un fizisku un juridisku personu komerciālajām interesēm, kā arī pārbaužu, izmeklēšanu un revīziju mērķiem. Informācijas izpaušanas seku novērtēšanas procedūra ietver īpašu izvērtējumu par sekām, ko radītu 8. un 9. pantā minēto noregulējuma plānu, jebkādas saskaņā ar 10. pantu veiktas novērtēšanas rezultātu un 18. pantā minēto noregulējuma shēmu satura un detaļu izpaušana.

▼M6

Šis pants nekavē Valdi, Padomi, Komisiju, ECB, valstu noregulējuma iestādes vai valstu kompetentās iestādes, tostarp to darbiniekus un ekspertus, noregulējuma darbības plānošanas vai īstenošanas nolūkā dalīties informācijā citam ar citu un ar kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, norīkotajām iestādēm, noguldījumu garantiju sistēmām, ieguldītāju kompensācijas sistēmām, varas iestādēm, kas atbild par parasto maksātnespējas procedūru, neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma un kompetentajām iestādēm, EBI vai atbilstīgi 33. pantam – trešo valstu varas iestādēm, kas veic funkcijas, kuras ir līdzvērtīgas tām, ko veic noregulējuma iestādes, vai, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības, ar potenciālo noregulējamās iestādes pircēju.

▼M5

Šis pants neliedz Valdei apmainīties ar informāciju ar citām iestādēm, kā definēts 31.a panta 12. punktā.

▼M6

Šis pants nekavē Valdi izpaust analīzi vai novērtējumus, ko tā veikusi, tostarp, ja to pamatā ir informācija, ko sniegušas 2. pantā minētās vienības vai citas šā panta 6. punktā minētās iestādes, ja Valde uzskata, ka informācijas izpaušana neapdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un ka informācijas izpaušana ir sabiedrības interesēs, kam ir prioritāte pār jebkādām citām šā panta 5. punktā minētajām interesēm. Tiek uzskatīts, ka šādas informācijas izpaušanu Valde veic, pildot savas funkcijas saskaņā ar šo regulu šā panta 1. punkta nolūkos.

▼B

89. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK ( 21 ) vai Valdes, Padomes un Komisijas saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 ( 22 ), veicot savus pienākumus.

90. pants

Dokumentu pieejamība

Uz Valdes rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 ( 23 ).

Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes Valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

Par lēmumiem, kurus Valde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai, attiecīgā gadījumā, iesniegt prasību Tiesā pēc pārsūdzības iesniegšanas šīs regulas 85. pantā minētajai Pārsūdzību izskatīšanas grupai saskaņā ar, attiecīgi, LESD 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

Personām, uz kurām attiecas Valdes lēmumi, ir tiesības piekļūt Valdes lietas dokumentācijai, ja tiek ievērotas citu personu leģitīmās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai Valdes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

91. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Valde piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētās informācijas (EUCI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom ( 24 ) pielikumā. Drošības principu piemērošana ietver noteikumu piemērošanu par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

92. pants

Revīzijas palāta

Revīzijas palāta izstrādā īpašu ziņojumu par katru 12 mēnešu periodu, kas sākas katra gada 1. aprīlī.

Katrā ziņojumā tiek izvērtēts, vai:

ir pietiekami ņemta vērā Fonda izmantošanas ekonomija, efektivitāte un lietderīgums, jo īpaši vajadzība mazināt Fonda izmantošanu;

Fonda atbalsta novērtēšana ir bijusi efektīva un stingra.

Visi šā panta 1. punktā minētie ziņojumi tiek izstrādāti sešu mēnešu laikā pēc tā perioda beigām, par kuru tiek sagatavots ziņojums.

Pēc to galīgo pārskatu izskatīšanas, ko Valde sagatavojusi saskaņā ar 63. pantu, Revīzijas palāta līdz 1. decembrim pēc katra finanšu gada izstrādā ziņojumu par saviem konstatējumiem. Revīzijas palāta jo īpaši ziņo par jebkādām iespējamām saistībām (Valdes, Padomes, Komisijas vai citām saistībām), kas izriet no šajā regulā paredzēto Valdes, Padomes un Komisijas uzdevumu īstenošanas.

Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt, lai Revīzijas palāta izvērtē jebkādus citus atbilstīgus jautājumus, kas ietilpst to kompetencē, kā noteikts LESD 287. panta 4. punktā.

Šā panta 1. un 4. punktā minētos ziņojumus nosūta Valdei, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un nekavējoties publisko.

Komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad katrs šā panta 1. punktā minētais ziņojums ir ticis publiskots, sniedz izsmeļošu rakstisku atbildi, kas tiek publiskota.

Valde, Padome un Komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad katrs šā panta 4. punktā minētais ziņojums ir ticis publiskots, sniedz izsmeļošu rakstisku atbildi, kas tiek publiskota.

Revīzijas palāta ir pilnvarota iegūt no Valdes, Padomes un Komisijas jebkādu informāciju, kas attiecas uz to uzdevumu izpildi, kas tai uzticēti ar šo pantu. Valde, Padome un Komisija sniedz jebkādu attiecīgu pieprasītu informāciju Revīzijas palātas norādītā termiņā.

IV DAĻA

IZPILDPILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

93. pants

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

Šīs regulas 19. panta 8. punktā, 65. panta 5. punktā, 69. panta 5. punktā, 71. panta 3. punktā un 75. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 99. pantā minētajām attiecīgajām dienām.

Komisija nodrošina konsekvenci starp deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 8. punktā, 65. panta 5. punktā, 69. panta 5. punktā, 71. panta 3. punktā un 75. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā 19. panta 8. punktu, 65. panta 5. punktu, 69. panta 5. punktu, 71. panta 3. punktu un 75. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

Komisija nepieņem deleģētos aktus, ja Eiropas Parlamenta pārbaudes laiks darba pārtraukuma dēļ ir saīsināts līdz laikposmam, kas ir īsāks par pieciem mēnešiem, ietverot jebkādu pagarinājumu.

94. pants

Pārskatīšana

Līdz 2018. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, īpaši uzsverot tādas iespējamas ietekmes pārraudzību, kas skar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Šajā ziņojumā izvērtē:

VNM darbību, izmaksu lietderību, kā arī tā noregulējuma darbību ietekmi uz Savienības interesēm kopumā, kā arī uz finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus saskaņotību un integritāti, tostarp tā iespējamo ietekmi uz valsts banku sistēmu struktūrām Savienībā salīdzinājumā ar citām banku sistēmām, un attiecībā uz sadarbības un informācijas apmaiņas pasākumu efektivitāti VNM iekšienē, starp VNM un VUM, un starp VNM, valstu noregulējuma iestādēm, kompetentajām iestādēm un neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm, jo īpaši izvērtējot šādus jautājumus:

vai ir nepieciešams, ka funkcijas, kuru pildīšana ar šo regulu ir uzticēta Valdei, Padomei un Komisijai, pilda vienīgi neatkarīga Savienības iestāde un, ja tā ir, vai ir nepieciešams izdarīt izmaiņas attiecīgajos noteikumos, tostarp primāro tiesību aktu līmenī;

ii)

vai sadarbība starp VNM, VUM, ESRK, EBI, EVTI, EAAPI un pārējām iestādēm, kas ietilpst EFUS, ir atbilstīga;

iii)

vai ieguldījumu portfeli saskaņā ar 75. pantu veido stabili un daudzveidīgi aktīvi;

iv)

vai ir sarauta saikne starp valstu parādu un banku risku;

vai pārvaldības pasākumi, tostarp uzdevumu sadalījums Valdē un balsošanas kārtība Valdes izpildsesijā un plenārsesijā, kā arī Valdes attiecības ar Komisiju un Padomi, ir atbilstīgi;

vi)

vai Fonda mērķapjoma noteikšanai izmantotais atsauces punkts ir atbilstīgs un jo īpaši vai segtie noguldījumi vai kopējās saistības ir atbilstīgāks pamats, un vai būtu jānosaka Fonda absolūtā minimuma apmērs, lai izvairītos no Fondā ieplūstošo finanšu līdzekļu svārstīguma un nodrošinātu Fonda finansēšanas ilgtermiņa stabilitāti un pietiekamību;

vii)

vai ir nepieciešams mainīt Fondam noteikto mērķapjoma līmeni un iemaksu līmeni, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus visā Savienībā;

neatkarības un pārskatatbildības organizācijas efektivitāti;

Valdes un EBI mijiedarbību;

mijiedarbību starp Valdi un valstu noregulējuma iestādēm neiesaistītajās dalībvalstīs un VNM ietekmi uz minētajām dalībvalstīm, un mijiedarbību starp Valdi un attiecīgajām trešo valstu iestādēm, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 90. apakšpunktā;

vai ir jāveic pasākumi, lai saskaņotu maksātnespējas procedūras maksātnespējīgām iestādēm.

Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā sniedz saistītus priekšlikumus.

Ja tiek pārskatīta Direktīva 2014/59/ES, Komisija tiek aicināta attiecīgā gadījumā pārskatīt arī šo regulu.

95. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:

regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. “kompetentās iestādes” ir:

kompetentās iestādes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, Direktīvā 2007/64/EK un kā minēts Direktīvā 2009/110/EK;

ii)

attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību minēto direktīvu prasībām;

iii)

attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām – struktūras, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES ( *1 ), vai – gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību vada privāta sabiedrība – varas iestāde, kas uzrauga minētās sistēmas, ievērojot minēto direktīvu, un

iv)

attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES ( *2 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 ( *3 ) – noregulējuma iestādes, kas definētas Direktīvas 2014/59/ES 3. pantā, ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 izveidotā Vienotā noregulējuma valde, un Padome un Komisija, kad tās veic Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pantā norādītās darbības, izņemot gadījumus, kad tās izmanto savu rīcības brīvību vai izdara politikas izvēles.

regulas 25. pantā pievieno šādu punktu:

“1.a

Iestāde var organizēt un veikt salīdzinošo izvērtēšanu par informācijas apmaiņu un Regulā Nr. 806/2014 minētās Valdes un vienotajā noregulējuma mehānismā neiesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestāžu kopīgiem pasākumiem, veicot pārrobežu grupu noregulējumu, lai stiprinātu rezultātu efektivitāti un konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina objektīvu izvērtēšanu un salīdzināšanu.”;

regulas 40. panta 6. punktam pievieno šādu daļu:

“Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/59/ES darbības jomai, Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētājs ir novērotājs Uzraudzības padomē.”

96. pants

Valstu noregulējuma finansēšanas mehānismu aizstāšana

No šīs regulas 99. panta 2. un 6. punktā minētās piemērošanas dienas Fonds tiek uzskatīts par iesaistīto dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 99. līdz 109. pantu.

97. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Valdes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas Valdes mītne, un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko minētajā dalībvalstī piemēro priekšsēdētājam, Valdes locekļiem tās plenārsesijā, Valdes personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka starp Valdi un minēto dalībvalsti noslēgtā mītnes nolīgumā, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Valdes apstiprinājums tās plenārsesijā, bet ne vēlāk kā 2016. gada 20. augustā.

Dalībvalsts, kurā atrodas Valdes mītne, nodrošina labākos iespējamos apstākļus Valdes pienācīgai darbībai, tostarp daudzvalodu, Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus.

98. pants

Valdes darbības uzsākšana

Valde pilnībā sāk darbību 2015. gada 1. janvārī.

Komisija uzņemas atbildību par Valdes izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tā ir pietiekami darboties spējīga, lai pati izpildītu savu budžetu. Šim nolūkam tā:

līdz brīdim, kad priekšsēdētājs – pēc tam, kad viņu iecēlusi Padome saskaņā ar 56. pantu, – uzsāk savu pienākumu pildīšanu, Komisija var norīkot Komisijas ierēdni kā pagaidu priekšsēdētāju, kurš pilda priekšsēdētājam noteiktos pienākumus;

atkāpjoties no 50. panta 1. punkta l) apakšpunkta, un līdz 50. panta 3. punktā minētā lēmuma pieņemšanai pagaidu priekšsēdētājs īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras;

Komisija var piedāvāt palīdzību Valdei, jo īpaši norīkojot Komisijas ierēdņus veikt aģentūras darbības, par ko ir atbildīgs pagaidu priekšsēdētājs vai priekšsēdētājs;

Pagaidu priekšsēdētājs var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz Valdes budžetā paredzētas apropriācijas, un var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus.

99. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ar šā panta 3. līdz 5. punktā minētajiem izņēmumiem šī regula tiek piemērota no 2016. gada 1. janvāra.

Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 8. un 9. pantu un citus saistītus noteikumus, kas saistīti ar Valdes pilnvarām ievākt informāciju un sadarboties ar valstu noregulējuma iestādēm noregulējuma plānu izstrādē, un visus citus ar šo jautājumu saistītus noteikumus piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, no 2014. gada 19. augusta tiek piemērots 1. līdz 4. pants, 6. pants, 30. pants, 42. līdz 48. pants, 49. pants, 50. panta 1. punkta a), b) un g) līdz p) apakšpunkts, 50. panta 3. punkts, 51. pants, 52. panta 1. un 4. punkts, 53. panta -1. un 2. punkts, 56. līdz 59. pants, 61. līdz 66. pants, 80. līdz 84. pants, 87. līdz 95. pants un 97. un 98. pants.

Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, 69. panta 5. punkta, 70. panta 6. un 7.punkta un 71. panta 3. punkta, ar kuru Padomei tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus un Komisijai – deleģētos aktus, piemēro no 2014. gada 1. novembra.

Sākot ar 2015. gada 1. janvāri, Valde iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai Valdes plenārsesijā apstiprinātu ikmēneša ziņojumu par to, vai ir izpildīti nosacījumi par iemaksu pārskaitīšanu uz Fondu.

Sākot ar 2015. gada 1. decembri, ja šajos ziņojumos tiek norādīts, ka nosacījumi par iemaksu pārskaitīšanu uz Fondu nav izpildīti, šā panta 2. punktā minēto noteikumu piemērošanu katru reizi atliek uz vienu mēnesi. Minētā mēneša beigās Valde katru reizi iesniedz jaunu ziņojumu.

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs),	L 150	226	7.6.2019
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris)	L 314	1	5.12.2019
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris)	L 22	1	22.1.2021
►M4	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/1174 (2024. gada 11. aprīlis),	L 1174	1	22.4.2024
►M5	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2025/2088 (2025. gada 8. oktobris),	L 2088	1	21.10.2025
►M6	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2026/808 (2026. gada 30. marts),	L 808	1	20.4.2026