02014R0702 — LV — 10.07.2017 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 702/2014 (2014. gada 25. jūnijs), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1084 (2017. gada 14. jūnijs),	L 156	1	20.6.2017

▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 702/2014

(2014. gada 25. jūnijs),

ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu

SATURS
I NODAĻA.	KOPĪGI NOTEIKUMI
II NODAĻA.	PROCEDŪRAS NOTEIKUMI
III NODAĻA.	ATBALSTA KATEGORIJAS
1. iedaļa.	Atbalsts MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi vai lauksaimniecības produktu tirdzniecību
2. iedaļa.	Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, kas atrodas lauku saimniecībās
3. iedaļa.	Atbalsts dabas katastrofu radītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē
4. iedaļa.	Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē
5. iedaļa.	Mežsaimniecībai paredzēts atbalsts
6. iedaļa.	MVU lauku apvidos paredzēts atbalsts, kuru līdzfinansē ELFLA vai piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem
IV NODAĻA	PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro šādām atbalsta kategorijām:

a) atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU):

i) kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, proti, nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, izņemot 14., 15., 16., 18. un 23. pantu un 25.28. pantu, ko piemēro tikai tiem MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu;

ii) par pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, ciktāl šo atbalstu piešķir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un vai nu līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) vai arī piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem;

b) atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, kas atrodas lauku saimniecībās;

c) atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē;

d) atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;

e) mežsaimniecībai paredzēts atbalsts.

2. Pēc dalībvalstu ieskatiem atbalstu, kas minēts šā panta 1. punkta a), 1. punkta d) un 1. punkta e) apakšpunktā, tās var piešķirt atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 651/2014 un saskaņā ar tās nosacījumiem.

3. Šo regulu nepiemēro:

a) atbalstam, kurš paredzēts mežsaimniecības nozarei un kuru nelīdzfinansē no ELFLA vai nepiešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, izņemot 31., 38., 39 un 43. pantu;

b) atbalstam, kuru piešķir MVU par pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, un kuru nelīdzfinansē no ELFLA vai kuru nepiešķir kā valsts papildu finansējumu šādam līdzfinansētam pasākumam.

4. Šo regulu nepiemēro:

a) atbalsta shēmām, kas paredzētas šīs regulas 17., 32. un 33. pantā, 34. panta 5. punkta a)–c) apakšpunktā un 35., 40., 41. un 44. pantā, kad pagājuši seši mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz EUR 150 miljonus. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu;

a) jebkādām šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderīgumu saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;

b) atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citām kārtējām izmaksām, kuras saistītas ar eksporta darbībām;

c) atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.

5. Izņemot 30. pantu, šo regulu nepiemēro:

a) atbalsta shēmām, no kurām nav skaidri izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu;

b) ad hoc atbalstam, ko piešķir uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

6. Šo regulu nepiemēro atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot:

a) atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai saskaņā ar 30. pantu, atbalstu, lai kompensētu dzīvnieku slimību izskaušanas izmaksas saskaņā ar 26. panta 8. punktu, un atbalstu kritušo dzīvnieku savākšanai un iznīcināšanai saskaņā ar 27. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu;

b) atbalstu saistībā ar šādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, ar noteikumu, ka uzņēmumu par grūtībās nonākušu uzņēmumu padarījuši tādi zaudējumi vai bojājumi, kurus izraisījuši šie nelabvēlīgie apstākļi:

i) atbalstu kaitējuma atlīdzināšanai, ko rada dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi saskaņā ar 25. pantu;

ii) atbalstu izmaksām, ko rada augiem kaitīgo organismu apkarošana, un kaitējuma atlīdzināšanai, ko rada dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi saskaņā ar 26. panta 8. un 9. punktu;

iii) atbalstu atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi saskaņā ar 34. panta 5. punkta d) apakšpunktu.

7. Šo regulu nepiemēro atbalstam, kas savā būtībā, ar tam piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:

a) atbalstam, kura piešķiršanai ir izvirzīts nosacījums, ka saņēmēja galvenajai mītnei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tam jāveic uzņēmējdarbība galvenokārt attiecīgajā dalībvalstī;

b) atbalstam, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;

c) atbalstam, kas ierobežo saņēmēju iespēju pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus izmantot citās dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

2) “MVU” jeb “mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;

3) “lauksaimniecības nozare” ir visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību;

4) “lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minēts produkts, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 ( 1 ) I pielikumā;

5) “primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

6) “lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība, ko veic ar lauksaimniecības produktu, tās rezultātā iegūstot citu produktu, kas arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauku saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

7) “lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un darbības, ar kurām produktu sagatavo šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās vietās;

8) “lauku saimniecība” ir saimnieciska vienība, kas sastāv no zemes, ēkām un objektiem, kurus izmanto primārai lauksaimnieciskai ražošanai;

9) “dabas katastrofas” ir zemestrīces, sniega lavīnas, zemes nogruvumi un plūdi, viesuļvētras, tropiskās viesuļvētras, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki;

10) “atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

11) “novērtējuma plāns” ir dokuments, kas satur vismaz šādus obligātos elementus: novērtējamās atbalsta shēmas mērķi, novērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, metodika, ko paredzēts izmantot novērtējuma veikšanai, datu vākšanas prasības, novērtējuma ierosinātais grafiks, tostarp galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, novērtējumu veicošās neatkarīgās struktūras apraksts vai tās atlasei izmantojamo kritēriju izklāsts un kārtība, kādā novērtējumam tiks nodrošināta publicitāte;

12) “individuāls atbalsts” ir:

a) ad hoc atbalsts un

b) individuāliem saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts;

13) “ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

14) “grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:

a) attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējis mazāk nekā trīs gadus), ja uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 2 ) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

b) attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējis mazāk nekā trīs gadus), ja uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;

c) ja uzņēmumam piemēro kolektīvās maksātnespējas procedūras vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;

d) ja uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

e) attiecībā uz uzņēmumu, kas nav MVU, kurā pēdējos divus gadus:

i) uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un

ii) uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA, ir bijusi mazāka par 1,0;

15) “kritušie dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas ir eitanazēti ar noteiktu diagnozi vai bez tās vai ir miruši (ieskaitot nedzīvi dzimušus un nedzimušus dzīvniekus) lauku saimniecībā, jebkurās telpās vai transportēšanas laikā, bet nav nokauti lietošanai uzturā;

16) “dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir tādi nelabvēlīgi laika apstākļi kā sals, vētras un krusa, ledus, spēcīgs vai ilgstošs lietus vai ilgstošs sausums, kas iznīcina vairāk nekā 30 % no vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz:

a) iepriekšējo triju gadu periodu vai

b) triju gadu vidējo produkciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;

17) “citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir nelabvēlīgi laika apstākļi, kas neatbilst šīs regulas 2. panta 16. punkta nosacījumiem;

18) “augiem kaitīgie organismi” ir kaitīgie organismi, kā definēts Padomes Direktīvas 2000/29/EK ( 3 ) 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

19) “katastrofāls notikums” ir neparedzēts biotisks vai abiotisks notikums, kuru izraisījusi cilvēka darbība un kura rezultātā tiek ievērojami traucētas meža struktūras, un kurš varētu nodarīt būtisku ekonomisku kaitējumu mežsaimniecības nozarei;

20) “dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

21) “materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;

22) “nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;

23) “agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās koki tiek audzēti platībās, ko vienlaikus izmanto lauksaimniecībā;

24) “atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, ko izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;

25) “projekta vai darbības sākums” ir darbības vai ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas padara projektu vai darbību neatgriezenisku, — atkarībā no tā, kas sākas pirmais; zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu vai darbības sākumu;

26) “lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

27) “pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;

28) “atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

29) “atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

30) “Savienības standarts” ir obligāts standarts, kas noteikts Savienības tiesību aktos un nosaka aizsardzības līmeni, kurš jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību; tomēr standartus vai mērķus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalstīm, bet ne atsevišķiem uzņēmumiem, neuzskata par Savienības standartiem;

31) “lauku attīstības programma” ir lauku attīstības programma, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 1. punktā;

32) “neienesīgs ieguldījums” ir ieguldījums, kas nerada saimniecības vērtības vai ienesīguma būtisku pieaugumu;

33) “ieguldījumi ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam” ir ieguldījumi, kas veikti ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam pēc pārejas perioda, kurš paredzēts Savienības tiesību aktos;

34) “gados jaunais lauksaimnieks” ir persona, kas atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā ir ne vairāk kā 40 gadu vecs, kam ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence un kas pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā šīs saimniecības vadītājs;

35) “tālākie reģioni” ir reģioni, kas norādīti Līguma 349. panta pirmajā daļā;

36) “Egejas jūras nelielās salas” ir nelielās salas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013 ( 4 ) 1. panta 2. punktā;

37) “mazāk attīstītie reģioni” ir reģioni, kuros iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

38) “ES-25” ir tās 25 Savienības dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis 2005. gada maijā;

39) “ES-27” ir tās 27 Savienības dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis 2007. gada janvārī;

40) “kapitālie darbi” ir darbi, kurus veic pats lauksaimnieks vai viņa strādnieki un kuru rezultātā tiek radīts aktīvs;

41) “no pārtikas kultūraugiem ražota biodegviela” ir biodegviela, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā definēts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ( 5 );

42) “aktīvs lauksaimnieks” ir aktīvs lauksaimnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 ( 6 ) 9. panta nozīmē;

43) “ražotāju grupa un organizācija” ir grupa vai organizācija, kas izveidota ar mērķi:

a) pielāgot šādu ražotāju grupu vai organizāciju dalībnieku ražošanu un produkciju tirgus prasībām vai

b) kopīgi laist preces tirgū, ietverot to sagatavošanu pārdošanai, pārdošanas centralizēšanu un piegādi vairumpircējiem, vai

c) izveidot kopīgus noteikumus par ražošanas informāciju, jo īpaši attiecībā uz ražas novākšanu un pieejamību, vai

d) veikt citus pasākumus, kurus var veikt ražotāju grupas vai organizācijas, piemēram, darījumdarbības un tirgvedības prasmju attīstīšana un inovācijas procesu organizēšana un veicināšana;

44) “pastāvīgās izmaksas, kas izriet no dalības kvalitātes shēmā” ir izmaksas, kas radušās, iesaistoties atbalstītā kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par dalību minētajā shēmā, vajadzības gadījumā arī izdevumi par pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu atbilstību kvalitātes shēmas specifikācijām;

45) “konsultācijas” ir visas konsultācijas, kas sniegtas saskaņā ar vienu un to pašu līgumu;

46) “lauku mājsaimniecības loceklis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no tā, kāds juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirts grupai un tās locekļiem, izņemot laukstrādniekus;

47) “transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) un govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) testu izmaksas” ir visas izmaksas, ieskaitot vajadzīgo testu komplektu, paraugu ņemšanai un laboratoriskai testēšanai vajadzīgo paraugu ņemšanas, transportēšanas, testēšanas, uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 ( 7 ) X pielikuma C nodaļu;

48) “ciltsgrāmata” ir jebkura grāmata, reģistrs, fails vai datu nesējs:

a) kuru uztur audzētāju organizācija vai apvienība, ko oficiāli atzinusi dalībvalsts, kurā šī audzētāju organizācija vai apvienība izveidota, un

b) kurā ierakstīti vai reģistrēti attiecīgie tīršķirnes vaislinieki, norādot to priekštečus;

49) “aizsargājamais dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, kas ir aizsargājams saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;

50) “pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir tāds subjekts (piemēram, universitāte vai zinātniskais institūts, tehnoloģiju pārneses aģentūra, inovāciju starpniecības struktūra, uz pētniecību orientēta fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekts) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (organizēts saskaņā ar publiskajām vai privātajām tiesībām) vai finansēšanas veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus, izmantojot mācīšanu, publikācijas vai zināšanu pārnesi. Ja šāds subjekts veic arī saimniecisko darbību, minētās saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumi, kas var ietekmēt šādu subjektu kā, piemēram, tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst iegūt prioritāru piekļuvi tā pētnieciskajām jaudām vai radītajiem rezultātiem;

51) “godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kas būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un beznosacījumu procedūras rezultātā;

52) “ātraudzīgi koki” ir īsas cirtes aprites mežs, kur koku audzēšanā plānotā cirtes aprite ir noteikta ne mazāk par 8 gadiem un ne vairāk par 20 gadiem;

53) “koki audzēšanai īscirtmeta atvasājos” ir dalībvalstu noteiktu sugu koki ar KN kodu 06 02 9041, kas veido daudzgadīgu kokaugu stādījumus, kuros saknes vai celmi pēc ražas novākšanas paliek zemē, bet jaunie dzinumi parādās jau nākamajā sezonā, un kuru maksimālo ražas novākšanas ciklu nosaka dalībvalstis;

54) “darījuma izmaksas” ir papildu izmaksas, kas attiecas uz saistību izpildi, bet nav tieši attiecināmas uz to īstenošanu, vai kas nav iekļautas izmaksās vai negūtajos ienākumos, ko kompensē tieši un ko var aprēķināt, par pamatu ņemot standarta izmaksas;

55) “cits zemes apsaimniekotājs” ir uzņēmums, kas apsaimnieko zemi, izņemot uzņēmumu, kas darbojas lauksaimniecības nozarē;

56) “lauksaimniecības produktu pārstrāde nelauksaimniecības produktos” ir tādas darbības ar lauksaimniecības produktu, kuru rezultātā tiek iegūts produkts, kas nav ietverts Līguma I pielikumā;

57) ““a” apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

58) ““c” apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

59) “mazapdzīvoti apgabali” ir apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālajos lēmumos par reģionālā atbalsta kartēm laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

60) “NUTS 3 apgabals” ir apgabals, kas atbilst 3. līmenim kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 ( 8 );

61) “iepriekš nedefinēti “c” apgabali” ir apgabali, ko dalībvalsts pēc saviem ieskatiem var noteikt par “c” apgabaliem ar nosacījumu, ka dalībvalsts pierāda, ka šie apgabali atbilst attiecīgiem sociāli ekonomiskiem kritērijiem, un ka šie apgabali saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

62) “agrākie “a” apgabali” ir apgabali, kas norādīti kā “a” apgabali apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam;

63) “pārtikas produkti” ir pārtikas produkti, kas nav lauksaimniecības produkti un ir minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 ( 9 ) I pielikumā.

3. pants

Atbrīvošanas nosacījumi

Atbalsta shēmas, atbalsta shēmu ietvaros piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī īpašiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas III nodaļā.

4. pants

Paziņošanas robežvērtības

1. Šo regulu nepiemēro individuālam atbalstam, kura bruto dotācijas ekvivalents pārsniedz šādas robežvērtības:

a) atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, kā minēts 14. pantā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

b) atbalsts ieguldījumiem par lauku saimniecības ēkas pārvietošanu, kuras rezultātā tiek modernizēti objekti vai palielināta ražošanas jauda, kā minēts 16. panta 4. punktā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

c) atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, kā minēts 17. pantā: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

d) atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā, kā minēts 29. pantā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

e) atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kā minēts 31. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā projektā;

f) atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, kā minēts 32. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā kokaugiem klātu platību ierīkošanas projektā;

g) atbalsts par agromežsaimniecības sistēmām, kā minēts 33. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanas projektā;

h) atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, kā minēts 35. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

i) atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos, kā minēts 40. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

j) atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā, kā minēts 41. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

k) atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu, kā minēts 44. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā.

2. Robežvērtības, kas noteiktas 1. punktā, nedrīkst apiet, atbalsta shēmas un atbalsta projektus mākslīgi sadalot.

5. pants

Atbalsta pārredzamība

1. Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

2. Par pārredzamu atbalstu uzskata šādas atbalsta kategorijas:

a) atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;

b) atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kas ir spēkā dotācijas piešķiršanas laikā;

c) atbalsts garantiju veidā:

i) ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām, vai

ii) ja pirms atbalsta īstenošanas garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metodika pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metodika šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;

d) atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz robežsummu, kas nodrošina, ka piemērojamā robežvērtība netiek pārsniegta;

e) atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metodika pirms pasākuma īstenošanas ir pieņemta pēc šīs metodikas paziņošanas Komisijai.

3. Šajā regulā par pārredzamu atbalstu neuzskata šādas atbalsta kategorijas:

a) atbalsts, ko veido kapitāla iepludināšana;

b) atbalsts, ko veido riska finansējuma pasākumi.

6. pants

Stimulējoša ietekme

1. Šo regulu piemēro tikai tādam atbalstam, kam ir stimulējoša ietekme.

2. Atbalstu uzskata par atbalstu ar stimulējošu ietekmi, ja saņēmējs attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu pirms ir uzsākts darbs pie projekta vai darbība. Pieteikumā par atbalsta piešķiršanu jāiekļauj vismaz šāda informācija:

a) uzņēmuma nosaukums un lielums;

b) projekta vai darbības apraksts, tostarp sākuma un beigu datums;

c) projekta vai darbības norises vieta;

d) attiecināmo izmaksu saraksts;

e) veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss vai cits) un projektam/darbībai nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

3. Uzskata, ka lieliem uzņēmumiem piešķiramam ad hoc atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja papildus tam, ka ir nodrošināta 2. punktā paredzētā nosacījuma izpilde, dalībvalsts pirms attiecīgā ad hoc atbalsta piešķiršanas ir pārliecinājusies, ka saņēmēja sagatavotā dokumentācija pierāda, ka atbalsts radīs vienu vai vairākus šādus rezultātus:

a) atbalsta ietekmē ir būtiski palielinājusies projekta vai darbības joma;

b) atbalsta ietekmē ir būtiski palielinājusies kopsumma, ko saņēmējs tērējis projektam vai darbībai;

c) ir būtiski palielinājies attiecīgā projekta vai darbības pabeigšanas ātrums;

d) ieguldījumu ad hoc atbalsta gadījumā projekts vai darbība attiecīgajā lauku apvidū vispār netiktu īstenota vai bez atbalsta attiecīgajā lauku apvidū nebūtu saņēmējam pietiekami rentabla.

4. Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) ar pasākumu tiesības uz atbalstu ir noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts nepieņem atsevišķu lēmumu, un

b) pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstītā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

5. Atkāpjoties no 2., 3. un 4. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējošā ietekme nav prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā tām piemīt:

a) atbalsta shēmas zemes konsolidācijai, ja ir izpildīti 15. vai 43. panta nosacījumi un ja

i) ar atbalsta shēmu tiesības uz atbalstu ir noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts nepieņem atsevišķu lēmumu, un

ii) atbalsta shēma bija pieņemta un bija spēkā pirms atbalsta saņēmējam ir radušās attiecināmās izmaksas saskaņā ar 15. pantu vai 43. pantu;

b) atbalsts noieta veicināšanas pasākumiem, veidojot publikācijas ar mērķi paaugstināt informētību par lauksaimniecības produktiem plašā sabiedrībā, ja ir izpildīti 24. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumi;

c) atbalsts zaudējumu atlīdzināšanai, ko rada dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ja ir izpildīti 25. panta nosacījumi;

d) atbalsts izmaksu kompensēšanai, ko rada dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu apkarošana, un kaitējuma atlīdzināšanai, ko rada šīs dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi, ja ir izpildīti 26. panta 9. un 10. punkta nosacījumi;

e) atbalsts tādu izmaksu segšanai, ko rada kritušo dzīvnieku savākšana un iznīcināšana, ja ir izpildīti 27. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunkta nosacījumi;

f) atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībās saskaņā ar 29. pantu;

g) atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 30. panta nosacījumi;

h) atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, ja ir izpildīti 31. panta nosacījumi;

i) atbalsts tādu bojājumu novēršanai, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, dzīvnieku slimības, katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi, kā noteikts 34. panta 5. punkta d) apakšpunktā, ja ir izpildīti 34. pantā paredzētie nosacījumi.

7. pants

Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas

1. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, izmanto lielumus, no kuriem nav atvilkti nodokļi vai citas maksas. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, konkrēti un aktuāli. ►M1 Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršoto izmaksu iespējām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 ( 10 ), ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no ELFLA un ka atbilstoši attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam konkrētā izmaksu kategorija ir atbalstāma. ◄

2. Par samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) nevar pretendēt uz atbalstu, izņemot, ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem PVN jomā.

3. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

4. Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstoši to vērtībai piešķiršanas dienā. Procentu likme, kas izmantojama diskontēšanai, ir diskonta likme, kas piemērojama atbalsta piešķiršanas dienā.

5. Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta daļu diskontēšanu veic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas attiecīgajās dienās, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi.

6. Ja atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar atbalsta piešķiršanas dienā piemērojamo diskonta likmi, III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem.

8. pants

Kumulēšana

1. Lai noteiktu, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta maksimālās summas, ņem vērā atbalstītajai darbībai, projektam vai uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta kopsummu.

2. Ja Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālā summa, ņem vērā vienīgi valsts atbalstu, ja vien publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgākās finansējuma likmes, kuras noteiktas piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

3. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas un kuram ar šo regulu piešķirts atbrīvojums no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, var kumulēt ar:

a) citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

b) citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta saskaņā ar šo regulu piemērojamā lielākā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

4. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 18. un 45. pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas.

Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo augstāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta šajā vai citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā.

5. Valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1., 2. un 3. iedaļu, nekumulē ar maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 81. panta 2. punktā un 82. pantā attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniedz šajā regulā noteikto atbalsta intensitāti.

6. Valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, nekumulē ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniedz III nodaļā noteikto atbalsta intensitāti un atbalsta summu.

7. Atbalstu ieguldījumiem, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kā minēts šīs regulas 14. panta 3. punkta (e) apakšpunktā, nekumulē ar atbalstu materiālā kaitējuma atlīdzināšanai, kas minēts šīs regulas 25., 26. un 30. pantā.

8. Darbības sākšanas atbalstu ražotāju grupām un organizācijām lauksaimniecības nozarē, kā minēts šīs regulas 19. pantā, nekumulē ar atbalstu ražotāju grupu un organizāciju izveidei lauksaimniecības nozarē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā.

Darbības sākšanas atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem un darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai, kā minēts šīs regulas 18. pantā, nekumulē ar atbalstu darījumdarbības sākšanai gados jauniem lauksaimniekiem vai mazo lauku saimniecību attīstībai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktos, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta summa pārsniedz šajā regulā noteiktās atbalsta summas.

9. pants

Publicēšana un informācija

1. Vēlākais 10 darba dienas pirms dienas, kad spēkā stājusies atbalsta shēma, kas saskaņā ar šo regulu atbrīvota no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, vai pirms dienas, kad tiek piešķirts saskaņā ar šo regulu atbrīvots ad hoc atbalsts, dalībvalstis nosūta Komisijai kopsavilkuma informāciju par šādu atbalstu šīs regulas II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 794/2004 3. pantu.

Komisija 10 darbdienu laikā pēc minētā kopsavilkuma informācijas saņemšanas nosūta dalībvalstij paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts atbalsta identifikācijas numurs.

2. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:

a) kopsavilkuma informāciju, kas minēta 1. Punktā, vai saiti uz to;

b) katra 1. punktā minētā atbalsta pasākuma pilnu tekstu, tostarp tā grozījumus, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnam tekstam;

c) šīs regulas III pielikumā minēto informāciju par katru individuālu atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz:

i) EUR 60 000 saņēmējiem, kuri darbojas primārās lauksaimnieciskās ražošanas jomā;

ii) EUR 500 000 saņēmējiem, kuri darbojas tādās jomās kā lauksaimniecības produktu pārstrāde, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, mežsaimniecības nozare vai darbības, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

3. Shēmām nodokļu atvieglojumu veidā šie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja dalībvalstis publicē prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām pa šādiem intervāliem (miljonos euro):

a) 0,06–0,5 tikai primārās lauksaimnieciskās ražošanas jomā;

b) 0,5–1;

c) 1 līdz 2;

d) 2 līdz 5;

e) 5 līdz 10;

f) 10 līdz 30 un

g) 30 un vairāk.

4. Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju organizē un dara pieejamu III pielikumā aprakstītajā standartizētajā veidā, un nodrošina efektīvas meklēšanas un lejupielādēšanas funkcijas. Šā panta 2. punktā minēto informāciju publicē 6 mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, — viena gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija, un nodrošina, ka šī informācija ir pieejama vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

5. Šā panta 1. punktā minētās atbalsta shēmas vai ad hoc atbalsta pilnais teksts jo īpaši ietver skaidru atsauci uz šo regulu, proti, ir norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un konkrētiem III nodaļas noteikumiem, uz kuriem attiecas minētais akts, vai — attiecīgā gadījumā — valsts tiesību aktiem, kuri nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu. Tekstam pievieno tā īstenošanas noteikumus un grozījumus.

6. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē:

a) kopsavilkuma informāciju, kas minēta 1. punktā;

b) saites uz visu dalībvalstu valsts atbalsta tīmekļa vietnēm, kas minētas 2. punktā.

7. Dalībvalstis izpilda 2., 3. un 4. punkta noteikumus vēlākais divos gados pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

10. pants

Otrreizēja nepublicēšana

Ja individuālā atbalsta piešķīrums ietilpst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības jomā un tiek līdzfinansēts no ELFLA vai piešķirts kā valsts papildu finansējums šādam līdzfinansētam pasākumam, dalībvalsts var nolemt to nepublicēt šīs regulas 9. panta 2. punktā minētajā valsts atbalsta tīmekļa vietnē, ja šis individuālā atbalsta piešķīrums ir jau publicēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 ( 11 ) 111., 112. un 113. pantu. Šādā gadījumā dalībvalsts šīs regulas 9. panta 2. punktā minētajā valsts atbalsta tīmekļa vietnē ievieto atsauci uz tīmekļa vietni, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. pantā.

II NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

11. pants

Grupu atbrīvojuma priekšrocības atcelšana

Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu būtu atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punkta paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi I–III nodaļas nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par atbalstu var ierobežot, attiecinot to tikai uz noteikta veida atbalstu, atbalstu, kas piešķirts par labu noteiktiem saņēmējiem, vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtu atbalstu.

12. pants

Ziņošana

1. Kā minēts Regulas (EK) Nr. 794/2004 III nodaļā, dalībvalstis nosūta Komisijai elektroniskas formas gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā vai nepilnā gadā, kurā šī regula ir piemērojama.

2. Gada ziņojumā iekļauj arī informāciju par:

a) dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, kā minēts 26. pantā;

b) meteoroloģisko informāciju par dabas katastrofai pielīdzināmo klimatisko apstākļu veidu, laiku, relatīvo spēku un vietu, kā minēts 25. pantā, vai par dabas katastrofām lauksaimniecības nozarē, kā minēts 30. pantā.

13. pants

Uzraudzība

Dalībvalstis kārto detalizētu uzskaiti ar informāciju un pamatojošiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šādu uzskaiti glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu. Attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienās vai ilgākā laikposmā, kā var būt noteikts pieprasījumā, iesniedz Komisijai visu informāciju un pamatojošos dokumentus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu.

III NODAĻA

ATBALSTA KATEGORIJAS

1. IEDAĻA

Atbalsts MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi vai lauksaimniecības produktu tirdzniecību

14. pants

Atbalsts ieguldījumiem tādos lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu

1. Atbalsts ieguldījumiem tādos lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.–14. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Ieguldījumu var veikt viens vai vairāki saņēmēji, vai arī tas ir saistīts ar materiāliem vai nemateriāliem aktīviem, kurus izmanto viens vai vairāki saņēmēji.

3. Veicot ieguldījumus, panāk vismaz vienu no šādiem mērķiem:

a) lauku saimniecības vispārējo darbības rādītāju un ilgtspējas uzlabošana, jo īpaši samazinot ražošanas izmaksas vai uzlabojot un pārkārtojot ražošanu;

b) dabas vides, higiēnas apstākļu vai dzīvnieku labturības standartu uzlabošana, ja ar attiecīgo ieguldījumu pārsniedz spēkā esošus Savienības standartus;

c) ar lauksaimniecības attīstīšanu, pielāgošanu un modernizēšanu saistītas infrastruktūras izveide, tostarp piekļuves nodrošināšana saimniecības zemei, zemes konsolidācija un uzlabošana, energoapgāde un ūdensapgāde un šo resursu taupīšana;

d) agrovides un klimata mērķu izpilde, tostarp saistībā ar sugu un biotopu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās stāvokli, kā arī estētiskās vērtības paaugstināšanu Natura 2000 teritorijā vai citā teritorijā ar augstu bioloģisko vērtību, kā noteikts dalībvalstu valsts vai reģionālās lauku attīstības programmās, kamēr vien tie ir neienesīgi ieguldījumi;

e) tāda ražošanas potenciāla atjaunošana, kuram kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi, un iepriekš minēto apstākļu nodarītā kaitējuma novēršana.

4. Ieguldījums var būt saistīts ar biodegvielas vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem saimniecībā, ja ražošanas apjoms nepārsniedz gada vidējo enerģijas vai degvielas patēriņu attiecīgajā saimniecībā.

Ja ieguldījumu veic biodegvielu ražošanai, ražošanas iekārtu ražošanas jauda nepārsniedz gada vidējo transporta degvielas patēriņu attiecīgajā lauksaimniecības uzņēmumā un saražoto biodegvielu tirgū nepārdod.

Ja ieguldījumu veic siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem enerģijas avotiem lauksaimniecības uzņēmumos, atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas izmanto tikai saņēmēja paša enerģijas vajadzībām un to ražošanas jauda nepārsniedz siltumenerģijas un elektroenerģijas kopējo gada vidējo enerģijas patēriņu attiecīgajā lauksaimniecības uzņēmumā, ieskaitot tā mājsaimniecību. Elektroenerģijas pārdošana tīklā ir atļauta tikai tad, ja ir ievērots gada pašpatēriņa limits.

Ja ieguldījumu veic vairāki saņēmēji savu biodegvielas un enerģijas vajadzību apmierināšanai, gada vidējo patēriņu uzkrāj līdz daudzumam, kas vienāds ar visu saņēmēju gada vidējo patēriņu.

Ieguldījumi atjaunojamo energoresursu infrastruktūrā, kas patērē vai rada enerģiju, atbilst energoefektivitātes minimālajiem standartiem, ja šādi standarti pastāv valsts līmenī.

Ieguldījumi iekārtās, kuru galvenais mērķis ir elektroenerģijas ražošana no biomasas, nav atbalsttiesīgi, ja vien netiek izmantota siltumenerģijas minimālā procentuālā daļa, kas jānosaka dalībvalstīm.

Dalībvalstis dažāda veida iekārtām nosaka robežvērtības labības un citu cieti saturošu augu un cukuru maksimālajām proporcijām, kā arī bioenerģijas, ieskaitot biodegvielas, ražošanai izmantojamo eļļas augu maksimālajām proporcijām. Atbalsts bioenerģijas ieguldījumu projektiem attiecas tikai uz bioenerģiju, kas atbilst spēkā esošajiem ilgtspējības kritērijiem, kuri paredzēti Savienības tiesību aktos, tostarp Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2.–6. punktā.

5. Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Atbalstu ieguldījumiem, kam saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums, piešķir ar nosacījumu, ka par attiecīgo ieguldījumu projektu šāds novērtējums ir veikts un ir sniegta projekta attīstības atļauja pirms dienas, kad tiek piešķirts individuālais atbalsts.

6. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a) izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b) izdevumi par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c) vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d) programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e) izdevumi par neienesīgiem ieguldījumiem, kas saistīti ar 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

f) attiecībā uz apūdeņošanu — tādu ieguldījumu izmaksas, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

i) upes baseina apsaimniekošanas plāns, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK ( 12 ) 13. pantā, ir paziņots Komisijai attiecībā uz visu teritoriju, kurā jāveic ieguldījums, kā arī attiecībā uz visām citām teritorijām, kuru vidi ieguldījums varētu ietekmēt. Pasākumi, kuri atbilstīgi minētās direktīvas 11. pantam jāveic saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu un kuriem ir saikne ar lauksaimniecības nozari, ir precizēti attiecīgajā pasākumu programmā. Ūdens patēriņa mērīšanas sistēmai, kas dod iespēju mērīt ūdens izmantošanu atbalstītā ieguldījuma līmenī, ir jābūt ieviestai, vai tā ir jāievieš kā daļa no ieguldījuma;

ii) ieguldījuma rezultātā līdzšinējais ūdens patēriņš ir jāsamazina vismaz par 25 %;

Tomēr par f) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem, kas ietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus, kuriem attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā ar ūdens kvantitāti saistītu iemeslu dēļ noteiktais statuss ir sliktāks par labu, kā arī ieguldījumiem, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē konkrētu pazemes vai virszemes ūdensobjektu, nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu.

Nosacījumus, kas minēti f) apakšpunkta i) un ii) punktā, nepiemēro tādam ieguldījumam esošā iekārtā, kas ietekmē tikai energoefektivitāti, vai ieguldījumam rezervuāra izveidē, vai ieguldījumam attīrīta ūdens izmantošanā, kas neietekmē gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi;

g) attiecībā uz ieguldījumiem, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kuram kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas, kas radušās, atjaunojot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu līdz tādam līmenim, kāds tas bija pirms attiecīgajiem notikumiem;

h) attiecībā uz ieguldījumiem, kuru mērķis ir novērst dabas katastrofu, dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu nodarīto kaitējumu, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas par īpašiem profilaktiskiem pasākumiem.

7. Citas izmaksas, kas nav minētas 6. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām.

Apgrozāmo kapitālu neuzskata par attiecināmajām izmaksām.

8. Saistībā ar apūdeņošanu no 2017. gada 1. janvāra atbalstu izmaksā tikai dalībvalstis, kuras attiecībā uz upes baseina apgabalu, kurā veic ieguldījumus, nodrošina, ka dažāds ūdens izmantojums lauksaimniecības nozarē dod ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 1. punkta 1. ievilkumu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā atgūšanas sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus.

9. Atbalstu nepiešķir:

a) ražošanas tiesību, maksājumtiesību un viengadīgu augu iegādei;

b) viengadīgu augu stādīšanai;

c) drenāžas darbiem;

d) ieguldījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību Savienības standartiem, izņemot atbalstu, ko piešķir gados jauniem lauksaimniekiem 24 mēnešos pēc viņu darbības sākšanas datuma;

e) dzīvnieku iegādei, izņemot atbalstu, kas piešķirts ieguldījumiem saskaņā ar 3. punkta (e) apakšpunktu.

10. Atbalstu neattiecina tikai uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, un tādēļ tam ir jābūt pieejamam vai nu visos primārās lauksaimnieciskās ražošanas sektoros, vai visā zemkopības sektorā, vai visā lopkopības sektorā. Tomēr dalībvalstis var izslēgt konkrētus produktus iekšējā tirgus jaudu pārpalikuma vai noieta tirgu trūkuma dēļ.

11. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, nepiešķir, pārkāpjot aizliegumu vai ierobežojumu, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, pat ja šādi aizliegumi un ierobežojumi attiecas tikai uz Savienības atbalstu, kas paredzēts minētajā regulā.

12. Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 75 % no attiecināmo izmaksu apjoma tālākajos reģionos;

b) 75 % no attiecināmo izmaksu apjoma Egejas jūras nelielajās salās;

c) 50 % no attiecināmo izmaksu apjoma mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d) 40 % no attiecināmo izmaksu apjoma citos reģionos.

13. Ja maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 90 %, 11. punktā minētās likmes var palielināt par 20 procentu punktiem attiecībā uz atbalstu:

a) gados jaunajiem lauksaimniekiem vai lauksaimniekiem, kuri ir sākuši darbību piecos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas;

b) kolektīviem ieguldījumiem, piemēram, noliktavām, kuras izmanto lauksaimnieku grupa, vai telpām, kurās lauksaimniecības produktus sagatavo pirms pārdošanas, un integrētiem projektiem, kas ietver vairākus pasākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) Nr. 1305/2013, tostarp pasākumus, kas saistīti ar ražotāju organizāciju apvienošanos;

c) ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi;

d) darbībām, ko atbalsta Eiropas inovācijas partnerības (EIP) ietvaros, piemēram, tādiem ieguldījumiem jaunā stallī vai kūtī, kuri dod iespēju izmēģināt jaunu dzīvnieku turēšanas metodi, kas ir izstrādāta darba grupā, kurā darbojas lauksaimnieki, zinātnieki un nevalstiskas organizācijas dzīvnieku labturības jomā;

e) ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot dabas vidi, higiēnas apstākļus vai dzīvnieku labturības standartus, kā minēts 3. punkta (b) apakšpunktā; šajā gadījumā paaugstinātā likme, kas minēta šajā punktā, attiecas tikai uz papildu izmaksām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu līmeni, kurš pārsniedz spēkā esošos Savienības standartus, bet nerada ražošanas jaudas pieaugumu.

14. Attiecībā uz neienesīgiem ieguldījumiem, kas minēti 3. punkta (d) apakšpunktā, un ieguldījumiem ražošanas potenciāla atjaunošanai, kas minēti 3. punkta (e) apakšpunktā, atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz 100 %.

Attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar 3. punkta (e) apakšpunktā minētajiem profilaktiskajiem pasākumiem, atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz 80 %. Tomēr to var palielināt līdz 100 %, ja ieguldījumu kopīgi veic vairāki saņēmēji.

15. pants

Atbalsts lauksaimniecības zemes konsolidācijai

Atbalsts lauksaimniecības zemes konsolidācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un tiek atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības, ja tas atbilst I nodaļas nosacījumiem un tiek piešķirts juridisku un administratīvu izmaksu, tostarp kartēšanas izmaksu segšanai un aprobežojas ar tām, līdz 100 % apmērā no faktiskajām izmaksām.

16. pants

Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauku saimniecības ēku pārvietošanu

1. Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauku saimniecības ēku pārvietošanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.5. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Lauku saimniecības ēkas pārvietošanu veic sabiedrības interesēs.

Sabiedrības intereses, uz kurām atsaucas, lai pamatotu atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šo pantu, ir norādītas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajos noteikumos.

3. Ja lauku saimniecības ēkas pārvietošana ietver esošu objektu demontāžu, pārvietošanu un atkārtotu uzcelšanu, atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no faktiskajām šādu darbību izmaksām.

4. Ja papildus esošu objektu demontāžai, pārvietošanai un atkārtotai uzcelšanai, kā minēts 3. punktā, pārvietošanas rezultāts ir šo objektu modernizācija vai ražošanas jaudas pieaugums, ieguldījumu atbalsta intensitāti, kas minēta 14. panta 13. un 14. punktā, piemēro attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar objektu modernizāciju vai ražošanas jaudas pieaugumu.

Šā punkta nolūkā esošas ēkas vai objekta vienkāršu aizstāšanu ar jaunu, modernu ēku vai objektu, ja netiek būtiski mainīts saistītais ražošanas process vai tehnoloģija, neatzīst par saistītu ar modernizāciju.

5. Atbalsta maksimālā intensitāte var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja pārvietošana ir saistīta ar darbībām, ko veic lauku apdzīvoto vietu tuvumā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vai lauku apdzīvotās vietas ekoloģiskos raksturlielumus.

17. pants

Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību

1. Atbalsts ieguldījumiem tādos materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.10. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Ieguldījums attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi vai lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

3. Ieguldījums saistībā ar biodegvielu, kas ražotas no pārtikas kultūraugiem, ražošanu nav atbalsttiesīgs saskaņā ar šo pantu.

4. Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ieguldījumam, kuram saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījuma projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

5. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a) nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c) vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde.

6. Citas izmaksas, kas nav minētas 5. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmām izmaksām.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

7. Atbalstu nepiešķir ieguldījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību spēkā esošiem Savienības standartiem.

8. Atbalstu nepiešķir, pārkāpjot aizliegumu vai ierobežojumu, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, pat ja šādi aizliegumi un ierobežojumi attiecas tikai uz Savienības atbalstu, kas paredzēts minētajā regulā.

9. Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 75 % no attiecināmo izmaksu apjoma tālākajos reģionos;

b) 75 % no attiecināmo izmaksu apjoma Egejas jūras nelielajās salās;

c) 50 % no attiecināmo izmaksu apjoma mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros 2007.–2013. gada laikposmā IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d) 40 % no attiecināmo izmaksu apjoma citos reģionos.

10. Ar nosacījumu, ka maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 90 %, 9. punktā minētās likmes var palielināt par 20 procentu punktiem attiecībā uz atbalstu:

a) saistībā ar ražotāju organizāciju apvienošanu vai

b) darbībām, ko atbalsta EIP satvarā.

18. pants

Darbības sākšanas atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai

1. Darbības sākšanas atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem un darbības sākšanas atbalsts mazo lauku saimniecību attīstībai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalstu piešķir šīs regulas 2. panta 34. punktā definētajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem vai dalībvalstu definētām mazajām lauku saimniecībām.

Dalībvalstu mazo lauku saimniecību definīcija tiek iekļauta attiecīgajās lauku attīstības programmās, un šo definīciju apstiprina Komisija.

Dalībvalstis nosaka maksimālo un minimālo robežvērtību attiecībā uz piekļuvi gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzētajam darbības sākšanas atbalstam un mazo lauku saimniecību attīstībai paredzētajam atbalstam lauku saimniecības ražošanas potenciāla izteiksmē, kas mērīts standarta produkcijā, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1242/2008 ( 13 ) 5. pantā, vai līdzvērtīgā izteiksmē. Minimālā robežvērtība, kas ļauj saņemt gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēto darbības sākšanas atbalstu, ir augstāka par maksimālo robežvērtību, kas ļauj saņemt mazo lauku saimniecību attīstībai paredzēto atbalstu.

Atbalstu var saņemt vienīgi mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi.

3. Ja atbalsts tiek piešķirts gados jaunam lauksaimniekam, kas veido uzņēmumu ar juridiskas personas statusu, gados jaunais lauksaimnieks nodrošina faktisku ilgtermiņa juridiskās personas kontroli attiecībā uz lēmumiem par saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku. Ja vairākas fiziskas personas, tostarp personas, kas nav gados jauni lauksaimnieki, piedalās juridiskās personas kapitālā vai pārvaldībā, gados jaunais lauksaimnieks spēj īstenot šādu faktisku ilgtermiņa kontroli vai nu viens pats, vai arī kopā ar citiem lauksaimniekiem. Ja juridisko personu vienpersonīgi vai kopīgi kontrolē cita juridiskā persona, minētās prasības piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo citu juridisko personu.

4. Atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts darījumdarbības plāns, kura īstenošana ir jāsāk deviņos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Darījumdarbības plānā apraksta vismaz:

a) ja piešķir darbības sākšanas atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem:

i) lauku saimniecības sākotnējo situāciju;

ii) starpposma mērķus un uzdevumus, kas attiecināmi uz lauku saimniecības veikto darbību attīstību;

iii) informāciju par pasākumiem (tostarp tādiem, kas saistīti ar vides ilgtspēju un resursu efektivitāti), kas nepieciešami lauku saimniecības darbību attīstībai, piemēram, ieguldījumiem, mācībām un konsultācijām;

b) ja piešķir darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai:

i) lauku saimniecības sākotnējo situāciju un

ii) informāciju par pasākumiem (tostarp tādiem, kas saistīti ar vides ilgtspēju un resursu efektivitāti), kas varētu sekmēt ekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšanu, piemēram, ieguldījumiem, mācībām un sadarbību.

5. Šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem darījumdarbības plānā jāparedz, ka saņēmējam 18 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas dienas ir jāpanāk atbilstība aktīva lauksaimnieka definīcijai, kas sniegta 2. panta 42. punktā. Tomēr, ja saņēmējam nav atbilstošu profesionālo prasmju un kompetenču, lai nodrošinātu atbilstību minētajai definīcijai, tiesības uz atbalstu saglabājas, ja saņēmējs apņemas šādas profesionālās prasmes un kompetences iegūt 36 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu. Minētā apņemšanās ir jāiekļauj darījumdarbības plānā

6. Atbalstu nodrošina vai izmaksā vismaz divās daļās vai maksājumos laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus.

Gados jaunajiem lauksaimniekiem atbalsta pēdējo daļu vai atbalsta pēdējo maksājumu izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots 4. punkta a) apakšpunktā minētais darījumdarbības plāns.

7. Atbalsta summa vienam gados jaunajam lauksaimniekam tiek piešķirta, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts sociālekonomisko situāciju, un nav lielāka par EUR 70 000 .

Atbalsta summa nepārsniedz EUR 15 000 vienai mazajai lauku saimniecībai.

19. pants

Darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām lauksaimniecības nozarē

1. Darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Uz atbalstu ir tiesības pretendēt tikai ražotāju grupām un organizācijām, kuras ir oficiāli atzinusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz iesniegto darījumdarbības plānu.

3. Atbalstu piešķir, uzliekot attiecīgajai dalībvalstij par pienākumu pārbaudīt, vai piecos gados pēc ražotāju grupas vai organizācijas oficiālas atzīšanas dienas ir sasniegti 2. punktā minētā darījumdarbības plāna mērķi.

4. Ražotāju grupas vai organizācijas nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības atbilst attiecīgajiem konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–210. pantu.

5. Atbalstu nepiešķir:

a) ražošanas organizācijām, subjektiem vai struktūrām, piemēram, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīviem, kuru mērķis ir pārvaldīt vienu vai vairākas lauku saimniecības un kuri tāpēc faktiski ir individuālie ražotāji;

b) citām lauksaimnieku apvienībām, kuras savu biedru saimniecībās veic uzdevumus, piemēram, sniedz savstarpējo atbalstu un lauku saimniecību atbalsta un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču nav iesaistītas piegāžu kopīgā pielāgošanā tirgum;

c) ražotāju grupām, organizācijām vai apvienībām, kuru mērķi nav saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu un 156. pantu.

6. Atbalsts aptver šādas attiecināmās izmaksas: maksa par piemērotu telpu īri, biroja aprīkojuma, tostarp datortehnikas un programmatūras, iegāde, administratīvā personāla izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un juridiskās un administratīvās maksas.

Telpu iegādes gadījumā attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt nomas izmaksas atbilstīgi tirgus cenām.

7. Atbalstu izmaksā kā vienotas likmes atbalstu, veicot ikgadējas izmaksas pirmajos piecos gados no dienas, kurā ražotāju grupu vai organizāciju oficiāli atzinusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz tās 2. punktā minēto darījumdarbības plānu.

Pēdējo daļu dalībvalstis izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta minētā darījumdarbības plāna pareiza īstenošana.

Atbalstu pakāpeniski samazina.

8. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

9. Atbalsta summa nepārsniedz EUR 500 000 .

20. pants

Atbalsts lauksaimniecības produktu ražotāju dalībai kvalitātes shēmās

1. Turpmāk minētās atbalsta kategorijas lauksaimniecības produktu ražotājiem ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības:

a) atbalsts jaunai dalībai kvalitātes shēmās, ja tas atbilst šā panta 2.–6. punkta un I nodaļas nosacījumiem;

b) atbalsts obligāto kontroles pasākumu izmaksu segšanai saistībā ar kvalitātes shēmām, kad kompetentā iestāde veic šos pasākumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai tie tiek veikti šīs iestādes vārdā, ja atbalsts atbilst šā panta 2., 4., 6., 7. un 8. punkta un I nodaļas nosacījumiem;

c) atbalsts tirgus izpētes darbību, produktu koncepcijas un izstrādes izmaksu vai kvalitātes shēmu atzīšanas pieteikumu sagatavošanas izmaksu segšanai, ja atbalsts atbilst šā panta 2., 6., 7. un 8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Šā panta 1. punktā minēto atbalstu piešķir šādām kvalitātes shēmām:

a) kvalitātes shēmas, kas izveidotas saskaņā ar turpmāk minētajām regulām un noteikumiem:

i) Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļa attiecībā uz vīnu;

ii) Regula (ES) Nr. 1151/2012;

iii) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 ( 14 );

iv) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 ( 15 );

v) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 ( 16 );

b) lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmas, tostarp lauku saimniecību sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis ir atzinušas par atbilstošām šādiem kritērijiem:

i) saskaņā ar šādām kvalitātes shēmām saražotā galaprodukta specifika izriet no nepārprotama pienākuma garantēt:

— konkrētas produkta īpašības vai

— konkrētas lauksaimniecības vai ražošanas metodes, vai

— galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālo preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību;

ii) kvalitātes shēma ir pieejama visiem ražotājiem;

iii) kvalitātes shēmā ir iekļautas saistošas galaprodukta specifikācijas, un atbilstība šīm specifikācijām pārbauda publiskās iestādes vai neatkarīga inspekcijas struktūra;

iv) kvalitātes shēma ir pārredzama un nodrošina lauksaimniecības produktu pilnīgu izsekojamību;

c) brīvprātīgas lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmas, ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par atbilstošām prasībām, kuras izklāstītas Komisijas paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām” ( 17 ).

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu piešķir lauksaimniecības produktu ražotājiem kā ikgadēju veicināšanas maksājumu, kura apjomu nosaka atkarībā no pastāvīgo izmaksu apjoma, kas izriet no dalības kvalitātes shēmās.

4. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir to kontroļu izmaksu segšanai, kuras veicis pats saņēmējs, vai — ja Savienības tiesību akti paredz, ka kontroļu izmaksas jāsedz lauksaimniecības produktu ražotājiem un to grupām, — nenorādot faktisko izmaksu apjomu.

5. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus, un šis atbalsts nepārsniedz EUR 3000 gadā vienam saņēmējam.

6. Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

7. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto atbalstu izmaksā struktūrai, kas atbild par kontroles pasākumiem, vai izpētes vai konsultāciju pakalpojumu sniedzējam.

8. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais atbalsts nepārsniedz 100 % no faktiskajām izmaksām.

21. pants

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem

1. Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, tostarp mācību kursiem, darbsemināriem un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem.

Atbalsts var aptvert arī īstermiņa pieredzes apmaiņu lauku saimniecībās un saimniecību apmeklējumus.

Atbalsts demonstrējumu pasākumiem var segt attiecīgās ieguldījumu izmaksas.

3. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a) izmaksas, kas saistītas ar profesionālās izglītības, prasmju apguves darbību, tostarp mācību kursu, darbsemināru un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumu vai informācijas pasākumu organizēšanu;

b) dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi;

c) aizvietošanas pakalpojumu izmaksas dalībnieku prombūtnes gadījumā;

d) demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

i) nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

ii) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

iii) vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar i) un ii) punktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, i) un ii) punktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

iv) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde.

4. Šā panta 3. punkta (d) apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, cik tās ir izmantotas demonstrējumu projektam un demonstrējumu projekta laikā.

Par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

5. Šā panta 3. punkta (a) un c) apakšpunktā minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Atbalstu, kas minēts 3. punkta (a) un (c) apakšpunktā, izmaksā zināšanu pārneses un informācijas pasākumu nodrošinātājam.

6. Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pasākumu pakalpojumus, ir šo uzdevumu veikšanai piemērotas spējas, proti, atbilstoši kvalificēts un regulāri apmācīts personāls.

Šā panta 2. punktā norādītos pasākumus var nodrošināt ražotāju grupas vai citas organizācijas neatkarīgi no to lieluma.

7. Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

Ja 2. punktā minētos pasākumus nodrošina ražotāju grupas un organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nav minēto pasākumu pieejamības nosacījums.

Jebkurš ieguldījums attiecīgās ražotāju grupas vai organizācijas administratīvo izmaksu segšanā, ko neveic tās biedri, nedrīkst pārsniegt 2. punktā minēto pasākumu veikšanas izmaksas.

8. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

Attiecībā uz 3. punkta (d) apakšpunktā minētajiem demonstrējumu projektiem maksimālā atbalsta summa nepārsniedz EUR 100 000 triju fiskālo gadu laikā.

22. pants

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem

1. Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsta mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, un gados jaunajiem lauksaimniekiem izmantot konsultāciju pakalpojumus, kas uzlabotu viņu uzņēmuma vai ieguldījuma ekonomiskos rādītājus un ekoloģiskos raksturlielumus, kā arī nekaitīgumu klimatam un izturētspēju.

3. Konsultācijas ir saistītas vismaz ar vienu Savienības lauku attīstības prioritāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. pantu un aptver vismaz vienu no šādiem elementiem:

a) pienākumus, kas izriet no tiesību aktos paredzētajām pārvaldības prasībām vai labu lauksaimniecības un vides apstākļu standartiem un kas ir paredzēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļā;

b) attiecīgā gadījumā, klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā, un lauksaimniecības zemes uzturēšanu, kas noteikta minētās regulas 4. panta 1. Punkta c) apakšpunktā;

c) pasākumus, kuru mērķis ir modernizācija, konkurētspējas veidošana, nozares integrācija, inovācija, orientēšanās uz tirgu, kā arī uzņēmējdarbības veicināšana;

d) prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punktu;

e) prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 ( 18 ) 55. pantu un jo īpaši lai ievērotu integrētās augu aizsardzības vispārējos principus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK ( 19 ) 14. pantā;

f) attiecīgā gadījumā, darba drošības standartus vai ar lauku saimniecību saistītus drošības standartus;

g) konkrētas konsultācijas lauksaimniekiem, kuri pirmoreiz dibina savu lauku saimniecību, ieskaitot konsultācijas par ilgtspēju ekonomikas un vides aspektā.

4. Konsultācijas var aptvert arī citus jautājumus, kas nav minēti šā panta 3. punktā un ir saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, bioloģisko daudzveidību un ūdens aizsardzību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, vai jautājumus, kas saistīti ar lauku saimniecības ekonomiskajiem rādītājiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, tostarp konkurētspējas aspektiem. Tās var ietvert konsultācijas saistībā ar īsu piegādes ķēžu izveidi, bioloģisko lauksaimniecību un ar lopkopību saistītiem veselības aspektiem.

5. Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem. Atbalstu izmaksā konsultāciju pakalpojumu sniedzējam.

6. Struktūrām, kas izvēlētas sniegt konsultāciju pakalpojumus, ir atbilstoši resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, un konsultāciju pieredze un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas.

Konsultāciju pakalpojumus var nodrošināt ražotāju grupas vai citas organizācijas neatkarīgi no to lieluma.

Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzējs ņem vērā informācijas neatklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 13. panta 2. punktā.

7. Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

Ja konsultāciju pakalpojumus nodrošina ražotāju grupas un organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nav pakalpojuma pieejamības nosacījums.

Jebkurš ieguldījums attiecīgās grupas vai organizācijas administratīvo izmaksu segšanā, ko neveic tās biedri, nedrīkst pārsniegt konsultāciju pakalpojuma sniegšanas izmaksas.

8. Atbalsta apjoms nepārsniedz EUR 1500 par konsultāciju.

23. pants

Atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā

1. Atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.–5. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts aptver faktiskās izmaksas, kas rodas saistībā ar lauksaimnieka, fiziskas personas, kas ir lauku mājsaimniecības loceklis, vai laukstrādnieka aizvietošanu darba kavējuma laikā slimības, ieskaitot viņa bērna slimības, vai atvaļinājuma, maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ vai nāves gadījumā.

3. Aizvietošanas kopējais ilgums ir ne vairāk kā 3 mēneši gadā vienam saņēmējam, izņemot aizvietošanu maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kas katrā no šiem gadījumiem nepārsniedz 6 mēnešus.

4. Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Atbalstu izmaksā aizvietošanas pakalpojumu sniedzējam.

Aizvietošanas pakalpojumus lauku saimniecībā var nodrošināt ražotāju grupas un organizācijas neatkarīgi no to lieluma. Šajā gadījumā dalība šādās grupās vai organizācijās nav pakalpojuma pieejamības nosacījums.

5. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no faktiskajām izmaksām.

24. pants

Atbalsts lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas pasākumiem

1. Atbalsts lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas pasākumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts sedz izmaksas par:

a) konkursu, gadatirgu vai izstāžu organizēšanu un dalību tajos;

b) publikācijām, kuru mērķis ir sekmēt plašākas sabiedrības informētību par lauksaimniecības produktiem.

3. Publikācijās, kas minētas 2. punkta (b) apakšpunktā, nemin nevienu uzņēmumu, preču zīmi vai konkrētu izcelsmi.

Tomēr šo ierobežojumu nepiemēro atsaucei uz to lauksaimniecības produktu izcelsmi, uz kuriem attiecas:

a) kvalitātes shēmas, kas minētas 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka atsauce precīzi atbilst tai, kas ir aizsargāta Savienībā;

b) kvalitātes shēmas, kas minētas 20. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka šai atsaucei vēstījumā ir sekundāra nozīme.

4. Atbalsts aptver šādas attiecināmās izmaksas par 2. punkta a) apakšpunktā minēto konkursu, gadatirgu vai izstāžu organizēšanu un dalību tajos:

a) dalības maksas;

b) ceļa izdevumi un dzīvnieku pārvadāšanas izmaksas;

c) izmaksas par publikācijām un tīmekļa vietnēm, kurās izziņots attiecīgais pasākums;

d) izstāžu telpu un stendu īre, to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas;

e) simboliskas balvas, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1000 par balvu vienam uzvarētājam.

5. Atbalsts aptver šādas attiecināmās izmaksas par 2. punkta b) apakšpunktā minētajām publikācijām, kuru mērķis ir sekmēt plašākas sabiedrības informētību par lauksaimniecības produktiem:

a) izmaksas par tādām publikācijām drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tādām tīmekļa vietnēm, tādiem sižetiem elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, radio un televīzijā, kuru mērķis ir sniegt faktu materiālu par saņēmējiem, kuri nāk no konkrēta reģiona vai ražo konkrētu lauksaimniecības produktu, ar nosacījumu, ka informācija ir neitrāla un visiem attiecīgajiem saņēmējiem ir vienādas iespējas tikt pieminētiem publikācijā;

b) izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktu materiāla izplatīšanu attiecībā uz:

i) 20. panta 2. punktā minētajām kvalitātes shēmām, kurās var iekļaut citu dalībvalstu un trešo valstu lauksaimniecības produktus;

ii) ģeneriskiem lauksaimniecības produktiem un to uzturvērtības priekšrocībām, kā arī ierosinājumiem to lietošanai.

6. Atbalstu piešķir:

a) natūrā vai

b) kā kompensāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās saņēmējam.

Ja atbalstu piešķir natūrā, atbalsts neietver tiešos maksājumus saņēmējiem, bet to izmaksā noieta veicināšanas pasākumu nodrošinātājam.

Noieta veicināšanas pasākumus var nodrošināt ražotāju grupas vai citas organizācijas neatkarīgi no to lieluma.

Atbalstu 4. punkta e) apakšpunktā minētās simboliskās balvas piešķiršanai noieta veicināšanas pasākumu nodrošinātājam izmaksā tikai tad, ja balva patiešām ir piešķirta un tiek uzrādīts pierādījums par balvas piešķiršanu.

7. Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts noieta veicināšanas pasākumiem ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

Ja noieta veicināšanas pasākumu veic ražotāju grupas un organizācijas, piedalīšanās nav atkarīga no dalības šajās grupās vai organizācijās, un jebkurš ieguldījums grupas vai organizācijas administratīvajās izmaksās nepārsniedz noieta veicināšanas pasākumu izmaksas.

8. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

25. pants

Atbalsts, kura mērķis ir kompensēt kaitējumu, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi

1. Atbalsts, kura mērķis ir MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, kompensēt kaitējumu, kuru radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.10. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, un

b) pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un kaitējumu, kas radies attiecīgajam uzņēmumam.

3. Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedri ir minētie uzņēmumi.

Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nepārsniedz atbalsta summu, uz kādu ir tiesības pretendēt minētajam uzņēmumam.

4. Atbalsta shēmas ievieš trīs gadu laikā pēc dienas, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.

Atbalstu izmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

5. Attiecināmās izmaksas ir dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi no atbalsta piešķīrējiestādes neatkarīga publiska iestāde, neatkarīgs eksperts, kuru atzinusi atbalsta piešķīrējiestāde, vai apdrošināšanas sabiedrība.

Šis kaitējums ietver:

a) 6. punktā minētos ienākumu zaudējumus, kurus rada lauksaimnieciskās ražošanas un ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana;

b) 7. punktā minēto materiālo kaitējumu.

6. Ienākumu zaudējumus aprēķina šādi:

a) rezultātu, kas iegūts, lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā,

atņemot no

b) rezultāta, kas iegūts, gada vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

Minēto samazinājumu var aprēķināt lauku saimniecības vidējās gada produkcijas līmenī vai kultūrauga, vai ganāmpulka līmenī.

Minētā summa var tikt palielināta, pieskaitot citas izmaksas, kas saņēmējam radušās dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

Minēto summu samazina, no tās atvelkot visas izmaksas, kas nav saistītas ar dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Lai aprēķinātu saņēmēja lauksaimniecības produkciju, var izmantot koeficientus, ar nosacījumu, ka izmantotā aprēķina metode nodrošina saņēmēja faktisko zaudējumu noteikšanu attiecīgajā gadā.

7. Tādu materiālo kaitējumu aktīviem, piemēram, lauku saimniecības ēkām, objektiem un tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem, kuru rada dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Tas nepārsniedz remonta izmaksas vai patiesās tirgus vērtības samazinājumu, ko rada katastrofa, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un aktīva vērtību tieši pēc tiem.

Ja 6. punktā minētais saņēmēja ienākumu samazinājums tiek aprēķināts kultūrauga vai ganāmpulka līmenī, ņem vērā tikai materiālo kaitējumu, kas saistīts ar minēto kultūraugu vai ganāmpulku.

8. Kaitējumu, kas radies dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisku apstākļu dēļ, aprēķina katram saņēmējam atsevišķi.

9. Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo pantu, samazina par 50 %, izņemot gadījumus, kad to piešķir saņēmējiem, kuri ir noslēguši apdrošināšanas līgumu, kas sedz vismaz 50 % no to vidējās gada produkcijas vai ar produkciju saistītajiem ienākumiem un statistiski visbiežākos ar klimatu saistītos apdrošinātos riskus attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

10. Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu zaudējumus, tostarp maksājumi saskaņā ar citiem valsts vai Savienības pasākumiem vai apdrošināšanas līgumiem par kaitējumu, par kuru tiek piešķirts atbalsts, nepārsniedz 80 % no attiecināmajām izmaksām.

Apgabalos, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 90 %.

26. pants

Atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu segšanai un atbalsts dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu radīta kaitējuma atlīdzināšanai

1. Atbalsts, kura mērķis ir MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, kompensēt dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksas, un atbalsts, kura mērķis ir šādiem uzņēmumiem kompensēt minēto dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu radītos zaudējumus, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.13. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Maksājumus veic tikai:

a) saistībā ar dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, attiecībā uz kuriem ir spēkā Savienības vai valsts noteikumi, kas paredzēti ar normatīviem vai administratīviem aktiem, un

b) kā daļu no:

i) Savienības, valsts vai reģionāla līmeņa publiskas programmas attiecīgās dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgo organismu profilaksei, kontrolei vai izskaušanai vai

ii) ārkārtas pasākuma, ko noteikusi kompetenta iestāde, vai

iii) pasākumiem augiem kaitīgo organismu izskaušanai vai to izplatības ierobežošanai, kurus īsteno saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK.

Programma un pasākumi, kas minēti šā punkta b) apakšpunktā, ietver attiecīgo profilakses, kontroles vai izskaušanas pasākumu aprakstu.

3. Atbalsts nav saistīts ar pasākumiem, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktos ir paredzēts, ka šādu pasākumu izmaksas sedz saņēmējs, izņemot gadījumus, kad šo pasākumu izmaksas pilnībā kompensē saņēmēju veikti obligātie maksājumi.

4. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām atbalstu piešķir tikai to dzīvnieku slimību gadījumā, kas minētas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sagatavotajā dzīvnieku slimību sarakstā, vai to dzīvnieku slimību un zoonožu gadījumā, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 652/2014 ( 20 ) I un II pielikumā.

5. Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedri ir minētie uzņēmumi.

Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nepārsniedz atbalsta summu, uz kādu ir tiesības pretendēt minētajam uzņēmumam.

6. Atbalsta shēmas ievieš trīs gadu laikā pēc dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu radīto izmaksu vai zaudējumu rašanās dienas.

Atbalstu izmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

7. Profilaktisko pasākumu gadījumā atbalsts sedz attiecināmās izmaksas par:

a) veselības pārbaudēm;

b) analīzēm, ieskaitot in-vitro diagnostiku;

c) testiem un citiem skrīninga pasākumiem, tostarp TSE un GSE testiem;

d) vakcīnu, zāļu, dzīvnieku ārstēšanai paredzēto vielu un augu aizsardzības līdzekļu iegādi, uzglabāšanu, ievadīšanu un izplatīšanu;

e) dzīvnieku nokaušanu vai izbrāķēšanu vai dzīvnieku izcelsmes produktu un augu iznīcināšanu profilakses nolūkā un saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju.

8. Kontroles un izskaušanas pasākumu gadījumā atbalsts sedz attiecināmās izmaksas par:

a) testiem un citiem skrīninga pasākumiem dzīvnieku slimību gadījumā, tostarp TSE un GSE testiem;

b) vakcīnu, zāļu, dzīvnieku ārstēšanai paredzēto vielu un augu aizsardzības līdzekļu iegādi, uzglabāšanu, ievadīšanu un izplatīšanu;

c) dzīvnieku nokaušanu vai izbrāķēšanu un ar tiem saistīto produktu iznīcināšanu vai augu iznīcināšanu, tostarp attiecībā uz augiem un dzīvniekiem, kuri mirst vai tiek iznīcināti vakcinācijas vai citu pasākumu rezultātā, kuri ir veikti pēc kompetento iestāžu rīkojuma, un saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju.

9. Ja atbalsta mērķis ir atlīdzināt kaitējumu, ko izraisījušas dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi, kompensāciju aprēķina, ņemot vērā tikai:

a) to dzīvnieku tirgus vērtību, kas nogalināti, izbrāķēti vai miruši, vai to produktu, kas saistīti ar šiem dzīvniekiem, vai to augu tirgus vērtību, kuri iznīcināti:

i) dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgā organisma invāzijas rezultātā;

ii) publiskas programmas vai pasākuma ietvaros, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

Minēto tirgus vērtību nosaka, pamatojoties uz dzīvnieku, produktu un augu vērtību tieši pirms tam, kad radušās vai apstiprinājušās aizdomas par dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu.

b) ienākumu zaudējumu, ko rada karantīnas noteikumu ievērošana un ganāmpulka vai stādījumu atjaunošanas grūtības un obligātā augseka, kas noteikta publiskas programmas vai pasākuma ietvaros, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

Summu samazina, no tās atvelkot visas izmaksas, kas nav radušās tiešā dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgo organismu ietekmē un kas saņēmējam arī citādi būtu radušās ar slimību vai kaitīgo organismu nesaistītu apstākļu dēļ.

10. Atbalsts, kas paredzēts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, nepārsniedz izmaksas un kaitējumu, kurus rada dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismu un par kuriem kompetentā iestāde:

a) ir oficiāli atzinusi uzliesmojumu, ja runa ir par dzīvnieku slimību, vai

b) ir oficiāli atzinusi klātbūtni, ja runa ir par augiem kaitīgajiem organismiem.

11. Atbalstu saistībā ar 7. un 8. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām piešķir natūrā, un to izmaksā profilakses un izskaušanas pasākumu nodrošinātājam.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, atbalstu var piešķirt tieši saņēmējam, lai atlīdzinātu saņēmēja faktiskās izmaksas, ja atbalsts tiek piešķirts saistībā ar attiecināmajām izmaksām, kas norādītas:

a) 7. punkta d) apakšpunktā un 8. punkta b) apakšpunktā, ja runa ir par dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, un

b) 7. punkta (e) apakšpunktā un 8. punkta (c) apakšpunktā, ja runa ir par augiem kaitīgajiem organismiem.

12. Individuālu atbalstu nepiešķir, ja konstatē, ka dzīvnieku slimība vai invadēšanās ar augiem kaitīgajiem organismiem ir izraisīta tīši vai ieviesusies saņēmēja nolaidības dēļ.

13. Atbalsts un visi citi maksājumi saņēmējam, tostarp maksājumi saskaņā ar citiem valsts vai Savienības pasākumiem vai apdrošināšanas līgumiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas minētas 7., 8. un 9. punktā, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

27. pants

Atbalsts lopkopības nozarei un atbalsts par kritušiem dzīvniekiem

1. Turpmāk norādītais atbalsts lopkopjiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst šā panta 2. un 3. punkta un I nodaļas nosacījumiem:

a) atbalsts līdz 100 % apmērā no administratīvajām izmaksām saistībā ar ciltsgrāmatu izveidošanu un uzturēšanu;

b) atbalsts līdz 70 % apmērā no izmaksām par trešo personu vai to uzdevumā veiktiem testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, izņemot kontroles, ko veic ganāmpulka īpašnieks, un piena kvalitātes regulāras pārbaudes;

c) atbalsts līdz 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas izmaksām un 75 % apmērā no šādu kritušo dzīvnieku iznīcināšanas izmaksām vai atbalsts, kas nepārsniedz līdzvērtīgu atbalsta intensitāti attiecībā uz to prēmiju izmaksām, kuras lauksaimnieks ir maksājis par apdrošināšanu, kas sedz kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksas;

d) atbalsts līdz 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja atbalsts tiek finansēts no maksām vai obligātajām iemaksām, kas paredzētas šādu kritušo dzīvnieku iznīcināšanas finansēšanai, ar nosacījumu, ka šādas maksas vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei;

e) atbalsts 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja ir noteikts pienākums veikt attiecīgo kritušo dzīvnieku TSE testus vai ja notiek 26. panta 4. punktā minētas dzīvnieku slimības uzliesmojums.

2. Atbalstam, kas minēts 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā, piemēro nosacījumu, ka dalībvalstī ir spēkā konsekventa uzraudzības programma, kas nodrošina visu kritušo dzīvnieku drošu iznīcināšanu.

Atbalsts tādu prēmiju izmaksu segšanai, kuras lauksaimnieki maksā par apdrošināšanu attiecībā uz šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksām, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 28. panta 2. punktā.

3. Atbalsts tiek sniegts natūrā un neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Lai atvieglotu 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētā atbalsta administrēšanu, atbalstu var izmaksāt ekonomikas dalībniekiem vai struktūrām, kas:

a) darbojas lejupējā tirgū attiecībā pret uzņēmumiem, kas darbojas lopkopības nozarē, un

b) sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar kritušo dzīvnieku savākšanu un iznīcināšanu.

28. pants

Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai

1. Atbalsts, kas apdrošināšanas prēmiju maksāšanai piešķirts MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) nerada šķēršļus apdrošināšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai;

b) neaprobežojas tikai ar apdrošināšanu, ko piedāvā viena apdrošināšanas sabiedrība vai sabiedrību grupa;

c) tam nepiemēro nosacījumu, ka apdrošināšanas līgums jāslēdz ar sabiedrību, kura veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī.

3. Apdrošināšana ir paredzēta, lai segtu zaudējumus, ko radījušas:

a) dabas katastrofas;

b) dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

c) dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi;

d) aizsargājamie dzīvnieki.

4. Apdrošināšana:

a) kompensē tikai izmaksas, kas rodas, atlīdzinot 3. punktā minētos zaudējumus;

b) nepieprasa un neprecizē konkrētu turpmākās lauksaimnieciskās ražošanas veidu vai daudzumu.

5. Dalībvalstis var ierobežot apdrošināšanas prēmijas summu, kuras apmērā var pretendēt uz atbalstu, nosakot atbilstošus maksimālos apjomus.

6. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 % no apdrošināšanas prēmijas izmaksām.

2. IEDAĻA

Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā

29. pants

Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā

1. Atbalsts ieguldījumiem, kuru mērķis ir saglabāt kultūras un dabas mantojumu, kas atrodas lauku saimniecībā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

3. Atbalstu piešķir par tādu kultūras un dabas mantojumu dabas ainavu un ēku veidolā, kuru attiecīgās dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas par kultūras vai dabas mantojumu.

4. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu:

a) izmaksas par ieguldījumiem materiālajos aktīvos;

b) kapitālie darbi.

5. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

6. Atbalsts kapitālajiem darbiem nepārsniedz EUR 10 000 gadā.

3. IEDAĻA

Atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē

30. pants

Atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē

1. Atbalsta shēmas, kuru mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tās atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa, un

b) pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un kaitējumu, kurš radies attiecīgajam uzņēmumam.

3. Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedrs ir minētais uzņēmums.

Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nepārsniedz atbalsta summu, uz kādu ir tiesības pretendēt minētajam uzņēmumam.

4. Ar konkrētu dabas katastrofu saistītas atbalsta shēmas ievieš trīs gadu laikā pēc dienas, kad šī dabas katastrofa notikusi.

Atbalstu izmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

5. Attiecināmās izmaksas ir dabas katastrofas nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi publiska iestāde, neatkarīgs eksperts, kuru atzinusi atbalsta piešķīrējiestāde, vai apdrošināšanas sabiedrība.

Šis kaitējums var ietvert:

a) materiālo kaitējumu aktīviem, piemēram, lauku saimniecības ēkām, objektiem, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem;

b) ienākumu zaudējumus, kurus rada lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana.

Kaitējumu aprēķina katram saņēmējam atsevišķi.

6. Materiālo kaitējumu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms katastrofas. Tie nepārsniedz remonta izmaksas vai patiesās tirgus vērtības samazinājumu, ko rada katastrofa, proti, starpību starp īpašuma vērtību tieši pirms katastrofas un tā vērtību tieši pēc tās.

7. Ienākumu zaudējumus aprēķina šādi:

a) rezultātu, kas iegūts, lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad notikusi dabas katastrofa, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā,

atņemot no

b) rezultāta, kas iegūts, gada vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

Kaitējuma summu samazina, no tās atvelkot visas izmaksas, kas nav saistītas ar dabas katastrofu.

Lai aprēķinātu saņēmēja ikgadējo lauksaimniecības produkciju, var izmantot koeficientus, ar nosacījumu, ka izmantotā aprēķina metode nodrošina saņēmēja faktisko zaudējumu noteikšanu attiecīgajā gadā.

Minētā summa var tikt palielināta, pieskaitot citas izmaksas, kas saņēmējam radušās dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

8. Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu kaitējumu, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

4. IEDAĻA

Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē

31. pants

Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē

1. Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.–7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalstītajā projektā ir ieinteresēti visi uzņēmumi, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarē.

3. Pirms atbalstītā projekta sākšanas internetā publicē šādu informāciju:

a) norāde par to, ka tiks īstenots atbalstītais projekts;

b) atbalstītā projekta mērķi;

c) atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu aptuvenais publicēšanas laiks;

d) atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta internetā;

e) norāde par to, ka visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

4. Atbalstāmā projekta rezultāti ir pieejami internetā no atbalstītā projekta beigu dienas vai no dienas, kad informācija par minētajiem rezultātiem tiek sniegta jebkuras konkrētas organizācijas biedriem, atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Rezultāti ir pieejami internetā vismaz 5 gadus no atbalstīta projekta beigu dienas.

5. Atbalstu piešķir tieši pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijai.

Atbalsts neietver maksājumus, pamatojoties uz lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu cenu, uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē.

6. Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) personāla izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti projektā;

b) instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

c) izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

d) līgumpētījumu, zināšanu un patentu vai to licenču izmaksas, iegādājoties tos no citiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī tādu konsultāciju un līdzvērtīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti vienīgi projekta vajadzībām;

e) pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piegāžu un līdzīgu produktu izmaksas, kas tieši radušās projekta rezultātā.

7. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

5. IEDAĻA

Mežsaimniecībai paredzēts atbalsts

32. pants

Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei

1. Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, ko piešķir publiskajiem un privātajiem zemes tiesiskajiem valdītājiem un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.16. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Ja tiek apmežota valstij piederoša zeme, atbalstu piešķir tikai tad, ja šīs zemes apsaimniekotājs ir privāta struktūra vai pašvaldība.

5. Mežu īpašumtiesību ierobežojumus, kas minēti 4. punktā, nepiemēro tropiskajiem vai subtropiskajiem mežiem un kokaugiem klātām platībām, kas atrodas Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Egejas jūras nelielo salu un Francijas aizjūras departamentu teritorijā.

6. Atbalstu piešķir apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei uz lauksaimniecības zemes un uz lauksaimniecībā neizmantojamas zemes.

7. Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei sedz ierīkošanas izmaksas un ikgadēju piemaksu par hektāru.

Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei var attiekties uz ieguldījumu darbībām.

Atbalsts par publiskām iestādēm piederošas zemes apmežošanu un par ātraudzīgiem kokiem sedz tikai ierīkošanas izmaksas.

8. Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, kas saistīts ar ieguldījumu darbībām, sedz šādas attiecināmās izmaksas:

b) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

d) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e) meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

9. Ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts vides aizsardzības tiesību aktiem. Ieguldījumu darbībām, kurām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījumu projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

10. Attiecināmas var būt šādas ierīkošanas izmaksas:

a) stādmateriāla un reproduktīvā materiāla izmaksas;

b) stādīšanas izmaksas un izmaksas, kas ir tieši saistītas ar stādīšanu;

c) izmaksas par citām saistītajām darbībām, piemēram, par sējeņu glabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

d) izmaksas par stādījumu atjaunošanu, kas vajadzīga apmežošanas pirmajā gadā.

11. Ikgadēja piemaksa par hektāru sedz izmaksas par lauksaimniecībā negūtajiem ienākumiem un uzturēšanas izmaksas, tostarp agrotehniskās kopšanas un jaunaudžu kopšanas izmaksas, un to izmaksā ne ilgāk kā 12 gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas.

12. Atbalsts netiek piešķirts, lai stādītu:

a) kokus audzēšanai īscirtmeta atvasājos;

b) Ziemassvētku eglītes vai

c) ātraudzīgus kokus enerģijas ražošanai.

13. Stādītās sugas ir piemērotas apgabalā valdošajiem vides un klimatiskajiem apstākļiem un atbilst vides prasību minimumam.

14. Apgabalos, kuros apmežošanu apgrūtina slikti augsnes un klimatiskie apstākļi, atbalstu var piešķirt par vietējiem apstākļiem piemērotu daudzgadīgu kokaugu sugu, piemēram, krūmu, stādīšanu.

15. Saņēmējiem, kas pārsniedz noteiktu lielumu, kurš dalībvalstīm jānosaka lauku attīstības programmās, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tiek iesniegta attiecīga informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tas definēts 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

16. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

33. pants

Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām

1. Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām, ko piešķir privātajiem zemes tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.11. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām sedz ierīkošanas izmaksas un ikgadēju piemaksu par hektāru.

Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām var attiekties uz ieguldījumu darbībām.

5. Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām, kas saistīts ar ieguldījumu darbībām, sedz šādas attiecināmās izmaksas:

b) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

d) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e) meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

6. Ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts vides aizsardzības tiesību aktiem. Ieguldījumu darbībām, kurām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījumu projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

7. Attiecināmas var būt šādas ierīkošanas izmaksas:

a) izmaksas par agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, stādot kokus, tostarp izmaksas par stādmateriālu, stādīšanu, sējeņu glabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

b) izmaksas par agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, pārveidojot augošus mežus vai citu kokaugiem klātu zemi, tostarp izmaksas par koku gāšanu, retināšanu un atzarošanu un aizsardzību pret ganību dzīvniekiem;

c) citas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, piemēram, priekšizpētes, ierīkošanas plāna, augsnes pārbaudes, augsnes sagatavošanas un aizsardzības izmaksas;

d) meža ganību, proti, noganīšanas, sistēmas laistīšanas un aizsarglīdzekļu izmaksas;

e) izmaksas par vajadzīgo apstrādi, kas saistīta ar agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, tostarp laistīšanu un apgriešanu;

f) izmaksas par stādījumu atjaunošanu pirmajā gadā pēc agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanas.

8. Ikgadēja piemaksa par hektāru sedz izmaksas par agromežsaimniecības sistēmas uzturēšanu, un to izmaksā ne ilgāk kā piecus gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas.

Attiecināmās izmaksas par uzturēšanu var būt saistītas ar koku rindu ierīkošanu, ravēšanu, atzarošanu un retināšanu un aizsardzības pasākumiem un ieguldījumiem, piemēram, žogiem vai atsevišķām koku aizsardzības caurulēm.

9. Dalībvalstis nosaka maksimālo vienā hektārā stādāmo koku skaitu, ņemot vērā:

a) vietējos augsnes, klimata un vides apstākļus;

b) mežsaimniecībā izmantojamās sugas un

c) vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

10. Saņēmējiem, kas pārsniedz konkrētu lielumu, kas jānosaka dalībvalstīm, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīgā informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kurš ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

11. Atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz:

a) 80 % no attiecināmajām izmaksām par ieguldījumu darbībām un no ierīkošanas izmaksām, kas minētas šā panta 5. un 7. punktā, un

b) 100 % no 9. punktā norādītās gada piemaksas.

34. pants

Atbalsts profilaksei un atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, slimības, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi

1. Atbalsts, kurš paredzēts profilaksei un atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, slimības, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 24. pantu, un kuru piešķir privātajiem un publiskajiem meža tiesiskajiem valdītājiem un citām privātām un publiskām struktūrām un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta vai, attiecīgā gadījumā, 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.12. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Uz atbalstu ugunsgrēku profilaksei ir tiesības pretendēt tikai par meža platībām, kuru meža ugunsgrēku risks saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts sagatavoto meža aizsardzības plānu ir klasificēts kā vidējs līdz augsts.

5. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a) par aizsardzības infrastruktūras izveidi;

b) par vietējiem, neliela mēroga profilaktiskiem pasākumiem pret ugunsgrēkiem vai citiem dabas radītiem apdraudējumiem, tostarp dzīvnieku izmantošanu noganīšanā;

c) par meža ugunsgrēku, kaitīgo organismu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošanu un uzlabošanu;

d) par tāda meža potenciāla atjaunošanu, kas ir cietis no ugunsgrēka, dabas katastrofām, dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, citiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, augiem kaitīgajiem organismiem, katastrofāliem notikumiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem notikumiem.

6. Atbalsts var segt uzturēšanas izmaksas attiecībā uz ugunsdrošības joslām.

7. Atbalstu nepiešķir ar lauksaimniecību saistītām darbībām apgabalos, uz kuriem attiecas agrovides saistības.

8. Ja tiek atjaunots 5. punkta (d) apakšpunktā minētais meža potenciāls, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka:

a) ir bijis ugunsgrēks, dabas katastrofa, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, katastrofāls notikums vai ar klimata pārmaiņām saistīts notikums un

b) notikums, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, ieskaitot saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemtos pasākumus, lai izskaustu augiem kaitīgos organismus vai lai ierobežotu to izplatību, ir izraisījuši attiecīgā meža potenciāla iznīcināšanu vismaz 20 % apmērā.

9. Ja sniedz atbalstu tāda kaitējuma profilaksei, ko mežam var nodarīt augiem kaitīgie organismi, konkrētās augiem kaitīgo organismu invāzijas risks ir pamatots ar zinātniskiem pierādījumiem, un to ir apliecinājusi sabiedriska zinātniskā organizācija.

Attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmā iekļauj tādu kaitīgo organismu sugu sarakstu, kuri var izraisīt augiem kaitīgo organismu invāziju.

10. Atbalstāmās darbības vai projekti atbilst dalībvalsts izstrādātajam meža aizsardzības plānam.

Saņēmējiem, kas pārsniedz konkrētu lielumu, kas jānosaka dalībvalstīm, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīgā informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kurš ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, un kurā sīki izklāstīti profilakses mērķi.

Uz atbalstu var pretendēt arī par citām izmaksām, kas nav minētas 5. punktā, bet ir saistītas ar mežsaimniecības nozares specifiku.

11. Nepiešķir atbalstu saistībā ar ienākumu zaudējumu, ko izraisījuši ugunsgrēki, dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi.

12. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

Atbalsts, kas tiek piešķirts par attiecināmajām izmaksām, kas minētas 5. punkta d) apakšpunktā, un visi citi maksājumi saņēmējam, tostarp maksājumi saskaņā ar citiem valsts vai Savienības pasākumiem vai apdrošināšanas līgumiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

35. pants

Atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

1. Atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, ko piešķir fiziskām personām, privātajiem un publiskajiem meža tiesiskajiem valdītājiem, privātām un publiskām struktūrām un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Ieguldījumu mērķis ir izpildīt saistības attiecībā uz vides mērķiem, ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanu vai meža un kokaugiem klātas zemes estētiskās vērtības paaugstināšanu attiecīgajā teritorijā, vai ekosistēmu potenciāla uzlabošanu attiecībā uz to spēju mazināt klimata pārmaiņas, neizslēdzot ekonomiskos ieguvumus ilgtermiņā.

5. Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ieguldījumam, kuram saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījuma projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

6. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

b) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

d) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e) meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

8. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

36. pants

Atbalsts par ierobežojošajiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 meža teritorijām

1. Ar Natura 2000 meža teritorijām, kā definēts Direktīvas 92/43/EEK 3. pantā un Direktīvas 2009/147/EK 3. pantā, saistītais atbalsts par ierobežojošajiem apstākļiem, kuru piešķir privātajiem meža tiesiskajiem valdītājiem un privāto meža tiesisko valdītāju apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Atbalstu piešķir katru gadu par meža hektāru, lai saņēmējiem kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kuru cēlonis ir ierobežojošie apstākļi, ko šā panta 5. punktā minētajās meža teritorijās rada Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK īstenošana.

5. Atbalsttiesīgas ir šādas meža teritorijas:

a) Natura 2000 meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu un Direktīvas 2009/147/EK 3. pantu;

b) ainavas iezīmes, kas sekmē Direktīvas 92/43/EEK 10. panta īstenošanu; šīs teritorijas ir ne vairāk kā 5 % no platībām, kas iekļautas Natura 2000 tīklā un teritoriāli aptver attiecīgo lauku attīstības programmu.

6. Atbalsta maksimālā summa ir EUR 500 par hektāru gadā sākotnējā periodā, kas nepārsniedz piecus gadus, un līdz EUR 200 par hektāru gadā pēc tam.

Izņēmuma gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

Dalībvalstis atvelk no atbalsta vajadzīgo summu, lai nepieļautu Regulas (ES) Nr. 1307/2013 29. pantā minēto darbību divkāršu finansēšanu.

37. pants

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

1. Atbalsts meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanai, ko piešķir publiskajiem vai privātajiem meža tiesiskajiem valdītājiem, privātām vai publiskām struktūrām un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Attiecībā uz meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanu valstij piederošā zemē atbalstu piešķir tikai tad, ja šīs zemes apsaimniekotājs ir privāta struktūra vai pašvaldība.

5. Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz konkrētu lielumu, kas jānosaka dalībvalstīm, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīgā informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kurš ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

6. Atbalstu piešķir par meža zemes hektāru.

7. Atbalsts aptver tikai tās saistības, kas pārsniedz obligātās prasības, kuras noteiktas valsts meža likumā vai citos attiecīgos valsts vai Savienības tiesību aktos. Visas obligātās valsts prasības ir skaidri noteiktas.

Saistības uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, dalībvalstis konkrētiem saistību veidiem var noteikt ilgāku periodu.

8. Atbalsts kompensē saņēmējiem visas no 7. punktā minēto konkrēto saistību uzņemšanās izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem.

Vajadzības gadījumā atbalsts var segt darījumu izmaksas, kuras nepārsniedz 20 % no atbalsta.

Pienācīgi pamatotos gadījumos attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu, var piešķirt atbalstu par saistībām atteikties no koku un mežu komerciālas izmantošanas, ko izmaksā kā vienotas likmes vai vienreizēju maksājumu par vienu vienību, kurš aprēķināts, pamatojoties uz papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem.

9. Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu EUR 200 par hektāru gadā.

Izņēmuma gadījumos šo maksimālo summu var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

38. pants

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem mežsaimniecības nozarē

1. Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, ko piešķir par labu uzņēmumiem, kuri darbojas mežsaimniecības nozarē, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. 6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

Atbalsts var aptvert arī īstermiņa pieredzes apmaiņu meža apsaimniekošanas jomā un meža apmeklējumus.

Atbalsts demonstrējumu pasākumiem var segt attiecīgās ieguldījumu izmaksas.

3. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a) zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas;

b) demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

ii) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

iv) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

c) dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi.

4. Šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem. Atbalstu izmaksā zināšanu pārneses un informācijas pasākumu nodrošinātājam.

5. Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pasākumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas, proti, atbilstoši kvalificēts un regulāri apmācīts personāls.

6. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

39. pants

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē

1. Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, ko piešķir par labu meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsta mērķis ir palīdzēt meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem izmantot konsultāciju pakalpojumus, kas uzlabotu viņu tiesiskā valdījuma, uzņēmuma vai ieguldījuma ekonomiskos rādītājus un ekoloģiskos raksturlielumus, kā arī nekaitīgumu klimatam un izturētspēju.

3. Konsultācijas aptver vismaz jautājumus, kas attiecas uz Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu.

Konsultācijas var aptvert arī jautājumus, kas saistīti ar meža tiesisko valdījumu ekonomiskajiem rādītājiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

4. Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem. Atbalstu izmaksā konsultāciju pakalpojumu sniedzējam.

Konsultāciju pakalpojumu sniedzējam ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tas sniedz konsultācijas.

5. Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzējs ņem vērā informācijas neatklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 13. panta 2. punktā.

6. Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, konsultācijas daļēji var sniegt grupai, vienlaikus ņemot vērā konsultāciju pakalpojumu individuālā saņēmēja situāciju.

7. Atbalsts nepārsniedz EUR 1500 par konsultāciju.

40. pants

Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības nozares attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos

1. Atbalsts, kas paredzēts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības nozares attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos un ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas meža nozarē, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

5. Atbalsts aptver ieguldījumus materiālos un nemateriālos aktīvos, kas attiecas uz infrastruktūru saistībā ar mežu attīstību, modernizāciju un pielāgošanos, tostarp uz turpmāk minēto:

a) piekļuvi meža zemei;

b) zemes konsolidāciju un uzlabošanu;

c) energoapgādi un ūdens resursu apsaimniekošanu.

6. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

b) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

d) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e) meža apsaimniekošanas plānu un līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

7. Citas izmaksas, kas nav minētas 6. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas,

pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmām izmaksām.

8. Neienesīgiem ieguldījumiem, ieguldījumiem, kas paredzēti tikai mežu ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, un ieguldījumiem attiecībā uz meža ceļiem, kas ir publiski pieejami bez maksas un ko izmanto daudzfunkcionālajos meža aspektos, atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

9. Attiecībā uz ieguldījumiem, ar kuriem uzlabo mežu īstermiņa un ilgtermiņa ekonomisko potenciālu, atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem tālākajos reģionos;

b) 75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem Egejas jūras nelielajās salās;

c) 50 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros 2007.–2013. gada laikposmā IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d) 40 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem citos reģionos.

41. pants

Atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā

1. Atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā, ko piešķir privātajiem meža tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām un MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. 11. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ieguldījumam, kuriem saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījuma projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

5. Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Egejas jūras nelielo salu un Francijas aizjūras departamentu teritorijā atbalstu var piešķirt arī uzņēmumiem, kas nav MVU.

6. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

b) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

d) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e) izmaksas par meža apsaimniekošanas plānu un tiem līdzvērtīgu instrumentu izveidi.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

8. Ieguldījumus, kas saistīti ar mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanu, pamato ar gaidāmajiem uzlabojumiem vienā vai vairākos mežu tiesiskajos valdījumos, un tie var aptvert ieguldījumus augsnei un resursiem nekaitīgā mežizstrādes tehnikā un praksē.

9. Ieguldījumi, kas saistīti ar koksnes kā izejvielas vai enerģijas avota izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām pirms rūpnieciskās pārstrādes.

Ieguldījumi atjaunojamo energoresursu infrastruktūrā, kas patērē vai ražo enerģiju, atbilst minimālajiem standartiem, ja šādi standarti pastāv valsts līmenī.

Atbalstu ieguldījumu projektiem bioenerģijā sniedz tikai attiecība uz bioenerģiju, kas atbilst piemērojamajiem ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, tostarp Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2.–6. punktā.

10. Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz konkrētu lielumu, kas jānosaka dalībvalstīm, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīgā informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kurš ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

11. Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem tālākajos reģionos;

b) 75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem Egejas jūras nelielajās salās;

c) 50 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d) 40 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem citos reģionos.

42. pants

Ģenētisko resursu saglabāšana mežsaimniecībā

1. Atbalsts ģenētisko resursu saglabāšanai mežsaimniecībā, kas saistīts ar meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanu un ko piešķir publiskajiem vai privātajiem subjektiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. 6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Šā panta nolūkā piemēro šādas definīcijas:

a) “saglabāšana in situ” ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs un sugu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšana un atgūšana to dabiskajā vidē;

b) “saglabāšana meža tiesiskajā valdījumā” ir saglabāšana in situ un attīstība meža tiesiskā valdījuma mērogā;

c) “saglabāšana ex situ” ir mežsaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus tā dabiskās dzīvotnes;

d) “kolekcija ex situ” ir mežsaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, ko saglabā ārpus tā dabiskās dzīvotnes.

5. Atbalsts sedz izmaksas par šādām darbībām:

a) mērķētas darbības — darbības, kas veicina ģenētisko resursu saglabāšanu ex situ un in situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu mežsaimniecībā, ieskaitot uz tīmekļa resursiem balstītu uzskaiti, kas aptver patlaban in situ saglabātus ģenētiskos resursus (tostarp saglabāti meža tiesiskajā valdījumā) un ex situ kolekcijas un datubāzes;

b) saskanīgas darbības — darbības, kas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām organizācijām par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Savienības mežsaimniecībā;

c) pavaddarbības — informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

6. Atbalsts nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

43. pants

Atbalsts mežsaimniecības zemes konsolidācijai

Atbalsts mežsaimniecības zemes konsolidācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst I nodaļas nosacījumiem, un tiek piešķirts:

a) privātiem meža tiesiskajiem valdītājiem, kas ir MVU, un

b) juridisku un administratīvu izmaksu, tostarp kartēšanas izmaksu segšanai un aprobežojas ar tām, un

c) līdz 100 % no faktiskajām izmaksām.

6. IEDAĻA

MVU lauku apvidos paredzēts atbalsts, kuru līdzfinansē ELFLA vai piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem

44. pants

Atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu

1. Atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu, tostarp kokvilnas attīrīšanu, un kas tiek piešķirts MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.10. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Ieguldījums, kas saistīts ar biodegvielas vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, saskaņā ar šo pantu nav atbalsttiesīgs.

6. Atbalsts sedz ieguldījumus materiālos un nemateriālos aktīvos.

7. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

b) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

d) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde.

8. Citas izmaksas, kas nav minētas 7. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmām izmaksām.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

9. Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) tālākajos reģionos:

i) 80 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar 45 % no ES-27 vidējā rādītāja vai mazāks;

ii) 65 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 45 % līdz 60 % no ES-27 vidējā rādītāja vai vienāds ar minētajām procentuālajām daļām;

iii) 55 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 60 % līdz 75 % no ES-27 vidējā rādītāja vai vienāds ar minētajām procentuālajām daļām;

iv) 45 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem citos tālākajos reģionos;

b) mazāk attīstītajos reģionos:

i) 60 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar 45 % no ES-27 vidējā rādītāja vai mazāks;

ii) 45 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 45 % līdz 60 % no ES-27 vidējā rādītāja vai vienāds ar minētajām procentuālajām daļām;

iii) 35 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 60 % no ES-27 vidējā rādītāja;

c) “c” apgabalos:

i) 25 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem mazapdzīvotās teritorijās un NUTS 3 reģionos vai NUTS 3 reģionu daļās, kurām ir kopīga sauszemes robeža ar valsti, kas nav Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts;

ii) 20 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem iepriekš nenorādītos “c” apgabalos;

iii) agrākajos “a” apgabalos laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 31. decembrim atbalsta intensitāti var palielināt ne vairāk kā par 5 procentu punktiem;

iv) ja “c” apgabals atrodas blakus “a” apgabalam, maksimālo atbalsta intensitāti, kas ir atļauta NUTS 3 reģionos vai NUTS 3 reģionu daļās, kuras ietilpst minētajā “c” apgabalā, kas atrodas blakus “a” apgabalam, vajadzības gadījumā var palielināt tā, lai atšķirība starp abu teritoriju atbalsta intensitātēm nepārsniegtu 15 procentu punktus;

d) 10 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem visos pārējos reģionos.

10. Attiecībā uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem 9. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti var palielināt ne vairāk kā par 10 procentu punktiem.

45. pants

Darbības sākšanas atbalsts nelauksaimnieciskām darbībām lauku apvidos

1. Darbības sākšanas atbalsts nelauksaimnieciskām darbībām lauku apvidos, kurš tiek piešķirts MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Atbalstu piešķir šādu kategoriju saņēmējiem:

a) lauksaimnieki vai lauku mājsaimniecības locekļi lauku apvidos, kuri dažādo darbību, sākot nelauksaimnieciskas darbības;

b) mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi lauku apvidos un

c) fiziskas personas lauku apvidos.

5. Ja 4. punkta a) apakšpunktā minētais lauku mājsaimniecības loceklis ir juridiska persona vai juridisku personu grupa, minētajam loceklim atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā jāveic lauksaimnieciska darbība lauku saimniecībā.

6. Atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts darījumdarbības plāns. Minētā darījumdarbības plāna īstenošanu sāk deviņu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Darījumdarbības plānā apraksta:

a) saņēmēja sākotnējo ekonomisko stāvokli;

b) saņēmēja jauno darbību izstrādes starpposma mērķus un uzdevumus;

c) informāciju par rīcību (piemēram, ieguldījumiem, mācībām, konsultācijām), kas nepieciešama saņēmēja darbību izstrādei.

7. Atbalstu izmaksā vismaz divās daļās laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus.

Daļas var pakāpeniski samazināt.

Atbalsta pēdējo daļu izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots 6. punktā minētais darījumdarbības plāns.

8. Atbalsta summu dalībvalstis nosaka, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju teritorijā, uz kuru attiecas lauku attīstības programma.

9. Atbalsts nepārsniedz EUR 70 000 vienam saņēmējam.

46. pants

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos

1. Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalstu piešķir, lai palīdzētu MVU lauku apvidos izmantot konsultāciju pakalpojumus, kas uzlabotu uzņēmuma un ieguldījuma ekonomiskos rādītājus un ekoloģiskos raksturlielumus, nekaitīgumu klimatam un izturētspēju.

4. Konsultācijas var aptvert jautājumus, kas saistīti ar saņēmēja ekonomiskajiem rādītājiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

5. Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem. Atbalstu izmaksā konsultāciju pakalpojumu sniedzējam.

6. Konsultāciju pakalpojumu sniedzējam ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tas sniedz konsultācijas.

7. Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzēji ņem vērā informācijas neatklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 13. panta 2. punktā.

8. Vajadzības gadījumā konsultācijas daļēji var sniegt grupām, vienlaikus ņemot vērā konsultāciju pakalpojumu individuālo lietotāju situācijas.

9. Atbalsta apjoms nepārsniedz EUR 1500 par konsultāciju.

47. pants

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos

1. Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsts attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, tostarp mācību kursiem, darbsemināriem un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem.

Atbalsts demonstrējumu pasākumiem var segt attiecīgās ieguldījumu izmaksas.

4. Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a) zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas;

b) demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

ii) tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

iv) datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

c) dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi.

5. Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Atbalstu izmaksā zināšanu pārneses un informācijas pasākumu nodrošinātājam.

Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pasākumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas, proti, atbilstoši kvalificēts un regulāri apmācīts personāls.

6. Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā lauku apvidū.

7. Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 60 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās vidējiem uzņēmumiem;

b) 70 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

48. pants

Atbalsts aktīvo lauksaimnieku jaunai dalībai kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmās

1. Atbalsts aktīvo lauksaimnieku un to grupu, kas ir MVU, jaunai dalībai kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmās ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Atbalstu piešķir jaunai dalībai kādā no šāda veida kvalitātes shēmām:

a) kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012;

b) kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmas, tostarp sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis ir atzinušas par atbilstošām šādiem kritērijiem:

i) saskaņā ar šādām kvalitātes shēmām saražotā galaprodukta specifika izriet no nepārprotamiem pienākumiem garantēt:

— konkrētas produkta īpašības,

— konkrētas lauksaimniecības vai ražošanas metodes vai

— galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālo preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību;

ii) shēma ir pieejama visiem ražotājiem;

iii) shēmā ir iekļautas saistošas galaprodukta specifikācijas, un atbilstību šīm specifikācijām pārbauda publiskās iestādes vai neatkarīga inspekcijas struktūra;

iv) shēma ir pārredzama un nodrošina lauksaimniecības produktu pilnīgu izsekojamību;

c) brīvprātīgas pārtikas produktu sertifikācijas shēmas, ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par atbilstošām prasībām, kuras izklāstītas Komisijas paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām”.

5. Atbalstu piešķir kā ikgadēju stimulējošu maksājumu, kura apjomu nosaka atkarībā no pastāvīgo izmaksu apjoma, kas izriet no dalības kvalitātes shēmās.

6. Atbalstu piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

7. Atbalsts nepārsniedz EUR 3000 gadā vienam saņēmējam.

49. pants

Atbalsts informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma

1. Atbalsts informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.11. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2. Atbalsts:

a) tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i) kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii) kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

b) ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3. Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4. Atbalstu piešķir ražotāju grupām, kas īsteno informācijas un noieta veicināšanas pasākumus.

5. Uz atbalstu var pretendēt tikai par informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem, kas ir īstenoti iekšējā tirgū.

6. Atbalstu piešķir informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma un par kuriem ir piešķirts atbalsts saskaņā ar šīs regulas 48. pantu.

7. Atbalsts sedz izmaksas par tiem pasākumiem, kas:

a) ir izstrādāti, lai mudinātu patērētājus iegādāties pārtikas preces vai kokvilnu, uz ko attiecas kāda no kvalitātes shēmām, kas minēta šīs regulas 48. panta 4. punktā;

b) vērš uzmanību uz pārtikas preču vai kokvilnas īpatnībām vai priekšrocībām, jo īpaši uz to kvalitāti, konkrēto ražošanas metodi, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un nekaitīgumu videi saistībā ar attiecīgo kvalitātes shēmu.

8. Pasākumi, kas minēti šā panta 6. punktā, nedrīkst mudināt patērētājus iegādāties pārtikas preces vai kokvilnu tās īpašās izcelsmes dēļ, izņemot, ja uz to attiecas kvalitātes shēmas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 II daļā.

9. Pārtikas preču vai kokvilnas izcelsmi var norādīt, ja šai izcelsmes norādei vēstījumā ir pakārtota nozīme.

10. Informācijas un noieta veicināšanas pasākumi saistībā ar konkrētiem uzņēmumiem vai komerciālām preču zīmēm nav atbalsttiesīgas.

11. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Atcelšana

1. Regulu (EK) Nr. 1857/2006 atceļ.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Regulu (EK) Nr. 1857/2006 līdz 2015. gada 31. decembrim turpina piemērot atbalstam, kas piešķirts saistībā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 ( 21 ) un tās īstenošanas noteikumiem.

51. pants

Pārejas noteikumi

1. Šo regulu piemēro individuālajam atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ja individuālais atbalsts atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, izņemot 9. un 10. pantu.

2. Ikvienu atbalstu, kas nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, pamatojoties uz šo regulu vai citām regulām, kuras pieņemtas atbilstīgi Regulas 994/98 1. pantam un kuras bijušas spēkā iepriekš, Komisija novērtē saskaņā ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm par valstu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadā un citiem attiecīgiem pamatnoteikumiem, vadlīnijām, paziņojumiem un skaidrojumiem.

3. Jebkurš individuāls atbalsts, kas piešķirts pirms 2015. gada 1. janvāra, pamatojoties uz jebkuru regulu, kura pieņemta atbilstīgi Regulas 994/98 1. pantam un kura bijusi spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

4. Beidzoties šīs regulas spēkā esības periodam, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šīs regulas spēkā esības perioda beigās atbalsta shēmām, kuras ietilpst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības jomā un kuras līdzfinansē ELFLA vai kurām piešķirts valsts papildu finansējums šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, atbrīvojums paliek spēkā uz plānošanas perioda laiku saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un tās īstenošanas noteikumiem.

52. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.

To piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

I PIELIKUMS

MIKROUZŅĒMUMU, MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU DEFINĪCIJA

1. pants

Uzņēmums

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, un personālsabiedrības vai apvienības, kas regulāri veic saimniecisko darbību.

2. pants

Uzņēmuma kategoriju noteicošais darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības

1. Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuros nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus, un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 43 miljonus.

2. MVU kategorijas uzņēmumu definē kā mazu, ja tam ir mazāk nekā 50 darbinieku un tā gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 10 miljonus.

3. MVU kategorijā mikrouzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā nodarbina mazāk nekā 10 darbinieku un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 2 miljonus.

3. pants

Uzņēmumu veidi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus

1. “Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3. punkta nozīmē.

2. “Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kuri nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3. punkta nozīmē pārvalda 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējs uzņēmums).

Tomēr uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:

a) atklātas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu (“uzņēmējdarbības mecenāti”) uzņēmumos, kurus nekotē biržā, ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000 ;

b) augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;

c) institucionālie ieguldītāji, tostarp reģionālās attīstības fondi;

d) autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000 .

3. “Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

a) uzņēmumam ir akcionāru vai locekļu balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b) uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu citā uzņēmumā;

c) uzņēmumam ir tiesības īstenot dominējošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d) uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai loceklis, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai locekļu vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai locekļiem.

Pieņemts uzskatīt, ka dominējoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām, ko nodrošina viens vai vairāki citi uzņēmumi vai kāds no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem, arī ir uzskatāmi par saistītiem.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no šīm attiecībām, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa, kuras kopīgi darbojas, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnīgi vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

Par “blakustirgu” uzskata ražojuma vai pakalpojuma tirgu, kas ir tieši augšupējs vai lejupējs no konkrētā tirgus.

4. Izņemot 2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % vai vairāk tā kapitāla vai balsstiesību kopā vai atsevišķi tieši vai netieši kontrolē viena vai vairākas publiskas struktūras.

5. Uzņēmums var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 2. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labā ticībā paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Savienības noteikumos.

4. pants

Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu līdzekļu, kā arī atskaites perioda noteikšanai

1. Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu līdzekļus, attiecas uz pēdējo apstiprināto grāmatvedības pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu kārtējo gadu. Tie iegūti, izmantojot datus pārskatu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.

2. Ja, ņemot par pamatu kārtējo gadu, pārskatu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītais darbinieku skaits vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs savu vidējā, mazā vai mikrouzņēmuma statusu, ja šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas.

3. Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

5. pants

Darbinieku skaits

Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa apsekojuma gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:

a) darbiniekus;

b) personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas nodarbinātām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

c) īpašniekus–vadītājus;

d) partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un gūst labumu no uzņēmuma, izmantojot savas finansiālās priekšrocības.

Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.

6. pants

Uzņēmuma datu apkopošana

1. Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz minētā uzņēmuma pārskatiem.

2. Datus par uzņēmumu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, pamatojoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem, vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par jebkuru attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumu, kas ir tam tieši augšupējs vai lejupējs. Datus agregē proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par jebkuru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

3. Piemērojot 2. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja to pārskata dati vēl nav iekļauti, veicot konsolidāciju.

Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma jebkuru iespējamo partneruzņēmumu, kas ir tam tieši augšupējs vai lejupējs, ja tie vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas ir vismaz proporcionāla 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

4. Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli agregējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.

II PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR VALSTS ATBALSTU, UZ KURU ATTIECAS ATBRĪVOJUMS SASKAŅĀ AR ŠO REGULU

kā noteikts 9. panta 1. punktā

(Dokuments attiecas uz EEZ ( 22 ))

I DAĻA

Atbalsta atsauces numurs	(aizpilda Komisija)
Dalībvalsts	…
Dalībvalsts atsauces numurs	…
Reģions	Reģiona nosaukums ( NUTS (1) ) … …	Reģionālā atbalsta statuss (2) … …
Piešķīrēja iestāde	Nosaukums	…
	Pasta adrese Tīmekļa vietne	… …
Atbalsta pasākuma nosaukums	…
Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)	… … …
Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu	…
Pasākuma veids	☐ Shēma
	☐ Ad hoc atbalsts	Saņēmēja vārds/uzvārds vai nosaukums un grupa (3) , pie kuras tas pieder …
Spēkā esošas atbalsta shēmas vai ad hoc atbalsta grozījums		Komisijas piešķirtais atbalsta atsauces numurs
	☐ Pagarinājums	…
	☐ Grozījums	…
Darbības ilgums (4)	☐ Shēma	dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg
Piešķiršanas datums	☐ Ad hoc atbalsts	dd/mm/gggg
Attiecīgā tautsaimniecības nozare (sektors)	Norādīt NACE grupas līmenī (5)	… … …
Saņēmēja tips	☐ MVU
	☐ Liels uzņēmums
Budžets
	☐ Shēma: kopējā summa (6)	Valsts valūta … (pilnas summas) …
	☐ Ad hoc atbalsts: kopējā summa (7)	Valsts valūta … (pilnas summas) …
	Garantijām (8)	Valsts valūta … (pilnas summas) …
Atbalsta instruments	☐ Tieša dotācija / Procentu likmes subsīdija
	☐ Subsidēti pakalpojumi
	☐ Aizdevums / Atmaksājamie avansi
	☐ Garantija (attiecīgā gadījumā ar atsauci uz Komisijas lēmumu (9) )
	☐ Nodokļu priekšrocības vai atbrīvojums no nodokļiem
	☐ Cits (norādīt, kāds) … Norādīt, kurā no šīm kategorijām tas vislabāk iederētos iedarbības/funkcionālā ziņā: ☐ Dotācija ☐ Aizdevums ☐ Garantija ☐ Nodokļu priekšrocības
Ja piešķirts līdzfinansējums no ES fondiem	ES fonda (fondu) nosaukums … …		ES finansējuma summa (no katra ES fonda) …	Valsts valūta … (pilnas summas) …
Cita informācija
(1) NUTS - Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra. Parasti norāda 2. līmeņa reģionu. (2) Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts (statuss“A”), Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts (statuss“C”), bezatbalsta platības, t. i., platības, par kurām nav tiesību pretendēt uz reģionālo atbalstu (statuss“N”). (3) Konkurences noteikumos, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un šajā regulā uzņēmums ir jebkurš subjekts, kas ir iesaistīts saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no juridiskā statusa un veida, kādā tas tiek finansēts. Tiesa ir nolēmusi, ka subjekti, kurus (uz juridiska pamata vai de facto) kontrolē tas pats subjekts, būtu jāuzskata par vienu uzņēmumu. (4) Periods, kura laikā piešķīrēja iestāde apņemas piešķirt atbalstu. (5) NACE 2. red. - Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā. Parasti nozari norāda grupas līmenī. (6) Atbalsta shēmas gadījumā: norādīt plānotā budžeta kopējo summu saskaņā ar shēmu vai nodokļu zaudējuma novērtējumu visā darbības laikā par visiem atbalsta instrumentiem, ko aptver šī shēma. (7) Ad hoc atbalsta piešķiršanas gadījumā: norādīt kopējo atbalsta summu vai nodokļu zaudējumu. (8) Attiecībā uz garantijām norādīt nodrošināto aizdevumu maksimālo summu. (9) Attiecīgā gadījumā atsauce uz Komisijas lēmumu, ar kuru apstiprina dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metodiku, saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktu.

II DAĻA

Norādīt regulas noteikumu, saskaņā ar kuru īsteno atbalsta pasākumu

Primārie mērķi (1)	Atbalsta maksimālā intensitāte %	Atbalsta maksimālā summa valsts valūtā (pilnas summas)
☐ Atbalsts ieguldījumiem tādos lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu (14. pants)
☐ Atbalsts lauksaimniecības zemes konsolidācijai (15. pants)
☐ Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauku saimniecības ēku pārvietošanu (16. pants)
☐ Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību (17. pants)
☐ Darbības sākšanas atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai (18. pants)
☐ Darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām lauksaimniecības nozarē (19. pants)
☐ Atbalsts lauksaimniecības produktu ražotāju dalībai kvalitātes shēmās (20. pants)
☐ Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem lauksaimniecības nozarē (21. pants)
☐ Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem lauksaimniecības nozarē (22. pants)
☐ Atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā (23. pants)
☐ Atbalsts lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas pasākumiem (24. pants)
☐ Atbalsts, kura mērķis ir kompensēt kaitējumu, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi (25. pants)
☐ Atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu segšanai un atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu radīta kaitējuma atlīdzināšanai (26. pants)

☐ Atbalsts lopkopības nozarei (27. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkts)
☐ Atbalsts par kritušo dzīvnieku savākšanu (27. panta 1. punkta c), d) vai e) apakšpunkts)
☐ Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai (28. pants)
☐ Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā (29. pants)
☐ Atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē (30. pants)
Dabas katastrofas veids	☐ zemestrīce ☐ sniega lavīna ☐ zemes nogruvums ☐ plūdi ☐ viesuļvētra ☐ tropiskā viesuļvētra ☐ vulkāna izvirdums ☐ savvaļas ugunsgrēks
Dabas katastrofas laiks	No dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg
☐ Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības nozarē (31. pants)
☐ Atbalsts pētniecībai un izstrādei mežsaimniecības nozarē (31. pants)
☐ Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei (32. pants)
☐ Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām (33. pants)
☐ Atbalsts profilaksei un atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi (34. pants)
☐ Atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai (35. pants)
☐ Atbalsts par ierobežojošajiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 meža teritorijām (36. pants)
☐ Atbalsts meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanai (37. pants)
☐ Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem mežsaimniecības nozarē (38. pants)
☐ Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē (39. pants)
☐ Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības nozares attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos (40. pants)
☐ Atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā (41. pants)
☐ Atbalsts ģenētisko resursu saglabāšanai mežsaimniecībā (42. pants)
☐ Atbalsts mežsaimniecības zemes konsolidācijai (43. pants)
☐ Atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu (44. pants)
☐ Darbības sākšanas atbalsts nelauksaimnieciskām darbībām lauku apvidos (45. pants)
☐ Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos (46. pants)
☐ Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos (47. pants)
☐ Atbalsts aktīvo lauksaimnieku jaunai dalībai kokvilnas vai pārtikas produktu kvalitātes shēmās (48. pants)
☐ Atbalsts informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma (49. pants)
(1) Iespējami vairāki mērķi: šādā gadījumā norādīt visus mērķus.

III PIELIKUMS

Noteikumi par informācijas publicēšanu, kā noteikts 9. panta 2. punktā

Dalībvalstis visaptverošo valsts atbalsta tīmekļa vietni, kurā publicē 9. panta 2. punktā noteikto informāciju, organizē tādā veidā, lai minētajai informācijai varētu viegli piekļūt. Informāciju publicē izklājlapas datu formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Piekļuvi valsts atbalsta tīmekļa vietnei sniedz visām ieinteresētajām personām bez ierobežojumiem. Lai piekļūtu valsts atbalsta tīmekļa vietnei, nav nepieciešama lietotāja iepriekšēja reģistrācija.

Publicē šādu informāciju par individuālu atbalsta piešķīrumu, kā noteikts 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā:

a) atsauce uz atbalsta identifikācijas numuru ( 23 );

b) atbalsta saņēmēja nosaukums;

c) uzņēmuma tips (MVU/liels) atbalsta piešķiršanas dienā;

d) reģions, kurā atrodas saņēmējs NUTS II līmenī ( 24 );

e) saimnieciskās darbības nozare NACE grupas līmenī ( 25 );

f) atbalsta elements, izteikts kā pilna summa valsts valūtā ( 26 );

g) atbalsta instruments ( 27 ) (dotācija/procentu likmju subsīdija, aizdevums/atmaksājams avanss/atmaksājama dotācija, garantija, nodokļu priekšrocības vai atbrīvojums no nodokļiem, riska finansējums, cits (norādīt kāds));

h) atbalsta piešķiršanas datums;

i) atbalsta mērķis ( 28 );

j) piešķīrēja iestāde.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 3 ) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

( 5 ) COM(2012) 595, 17.10.2012.

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2014., 608. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

( 13 ) Komisijas 2008. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1242/2008 par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām (OV L 335, 13.12.2008., 3. lpp.).

( 14 ) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

( 17 ) OV C 341, 16.12.2010., 5. lpp.

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

( 21 ) Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

( 22 ) Piemēro tikai atbalstam mežsaimniecības jomā un produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā.

( 23 ) Kā noteikusi Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā.

( 24 ) NUTS Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra. Parasti norāda 2. līmeņa reģionu.

( 25 ) Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1993. gada 24. marta Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.) un kļūdas labojumu (OV L 159, 11.7.1995., 31. lpp.).

( 26 ) Bruto dotācijas ekvivalents.

( 27 ) Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, norāda ar katru atbalsta instrumentu sniegtā atbalsta apjomu.

( 28 ) Ja atbalstam ir vairāki mērķi, norāda katram mērķim paredzētā atbalsta apjomu.