Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā

Šajā regulā paredz noteikumus, kas papildina dažus nebūtiskus Regulas (ES) Nr. 1306/2013 elementus saistībā ar:

1. Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 1. punktā minētās integrētās sistēmas īstenošanas vajadzībām piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punktā.

1) “saņēmējs” ir lauksaimnieks, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un minēts tās pašas regulas 9. pantā, tāds saņēmējs Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. panta nozīmē, uz kuru attiecas savstarpējās atbilstības prasības, un/vai saņēmējs, kas saņem lauku attīstības atbalstu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ( 1 ) 2. panta 10. punktā;

a) attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām vai citiem pienākumiem, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 2. punktā, – jebkāda minēto atbilstības kritēriju, saistību vai citu pienākumu neizpilde; vai

b) attiecībā uz savstarpējo atbilstību – Savienības tiesību aktos noteikto obligāto apsaimniekošanas prasību neizpilde, to standartu neievērošana, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz zemes labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 94. pantu, vai minētās regulas 93. panta 3. punktā paredzētās pastāvīgo ganību uzturēšanas prasības neizpilde;

5) “cita deklarācija” ir ikviena deklarācija vai dokuments, izņemot lauku attīstības atbalsta pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus, kurš saņēmējam vai trešai personai ir jāiesniedz vai jāglabā, lai ievērotu dažu lauku attīstības pasākumu īpašās prasības;

6) “lauku attīstības pasākumi, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā” ir atbalsta pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28.–31., 33., 34. un 40. pantu un, attiecīgā gadījumā, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, izņemot pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 9. punktā, un pasākumus, ko veic saskaņā ar minētās regulas 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ciktāl tie attiecas uz izveidošanas izmaksām;

7) “dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma” ir, attiecīgi, liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 ( 2 ), un/vai aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 ( 3 );

8) “krotālija” ir, attiecīgi, krotālija, ar ko individuāli identificē liellopus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta a) punktā un 4. pantā, un/vai krotālija, ar ko individuāli identificē aitas un kazas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 pielikuma A daļas 3. punktā;

9) “elektroniska dzīvnieku datubāze” ir, attiecīgi, elektroniska datubāze, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta b) punktā un 5. pantā, un/vai galvenais reģistrs vai elektroniska datubāze, kas minēta Regulas (EK) Nr. 21/2004 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 7. pantā un 8. pantā;

11) “reģistrs” attiecībā uz dzīvniekiem ir, attiecīgi, reģistrs, ko kārto dzīvnieku turētājs un kas minēts Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta d) punktā un 7. pantā, un/vai reģistrs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. pantā;

13) “dzīvnieku atbalsta shēma” ir Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļā paredzētā brīvprātīgā saistītā atbalsta pasākums, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu;

15) “ganāmpulka atbalsta pieteikums” ir pieteikums tāda atbalsta saņemšanai, kura gada maksājums, kas piešķirams, nepārsniedzot noteiktus kvantitatīvus ierobežojumus, pamatojas uz fiksētu dzīvnieku skaitu un ir daļa no brīvprātīgā saistītā atbalsta, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļā;

17) “potenciāli atbalsttiesīgs dzīvnieks” ir dzīvnieks, kas a priori varētu potenciāli izpildīt atbilstības kritērijus, lai attiecīgajā pieprasījumu gadā saņemtu atbalstu dzīvnieku atbalsta shēmas satvarā vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākuma satvarā;

20) “platībatkarīgā atbalsta shēmas” ir ar platību saistīti tiešie maksājumi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, izņemot īpašus pasākumus lauksaimniecībā Savienības tālākajos reģionos, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013 ( 4 ) IV nodaļā, un īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013 ( 5 ) IV nodaļā;

22) “izmantojums” attiecībā uz platību ir platības izmantošanas veids, ko nosaka, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punktā minēto veidu kultūraugus, minētās regulas 4. panta 1. punkta h) apakšpunktā definētos ilggadīgos zālājus, tās pašas regulas 45. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās pastāvīgās ganības, vai arī zālāju platības, kas nav ilggadīgie zālāji vai pastāvīgās ganības, vai arī zemes pārklājumu vai kultūraugu neesību;

a) platībatkarīgā atbalsta shēmu īstenošanai – platība, attiecībā uz kuru ir izpildīti visi atbilstības kritēriji vai citi pienākumi, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, neatkarīgi no saņēmēja rīcībā esošo maksājumtiesību skaita; vai

25) “atsauces zemes gabals” ir ģeogrāfiski norobežota platība ar unikālu identifikāciju, kas reģistrēta lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kura minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā;

2. Šīs regulas IV sadaļas īstenošanas vajadzībām piemēro definīcijas, kas iekļautas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļā.

Turklāt “standarti” ir jebkuri standarti, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 94. pantu, kā arī pienākumi attiecībā uz pastāvīgajām ganībām, kas noteikti minētās regulas 93. panta 3. punktā.

Administratīvo sodu piemērošana un atbalsta atteikšana vai atsaukšana, kas paredzēta šajā regulā, neskar kriminālsodu piemērošanu, ja tā paredzēta valsts tiesību aktos.

1. Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, ja atbilstības kritērijus vai citus pienākumus saņēmējs nav varējis izpildīt nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, viņš saglabā savas tiesības uz atbalstu par to platību vai dzīvniekiem, par kuriem viņam bija tiesības pretendēt uz atbalstu laikā, kad iestājās nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi.

Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29., 33. un 34. pantā, ja saņēmējs nav varējis izpildīt saistības nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, attiecīgo maksājumu proporcionāli atsauc par tiem gadiem, kuru laikā radās nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi. Atsaukšana attiecas tikai uz tām saistību daļām, par kurām papildu izmaksas vai negūtie ienākumi neradās pirms nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanās. Attiecībā uz atbilstības kritērijiem un citiem pienākumiem atsaukšanu nepiemēro un administratīvu sodu neuzliek.

Attiecībā uz citiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem dalībvalstis nepārvaramas varas gadījumā vai ārkārtas apstākļos nepieprasa daļēji vai pilnībā atmaksāt atbalstu. Daudzgadu saistību vai maksājumu gadījumā iepriekšējos gados saņemtā atbalsta atmaksāšana netiek prasīta, un saistības vai maksājumu nākamajos gados turpina atbilstīgi to sākotnējam ilgumam.

Ja neatbilstība nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ attiecas uz savstarpējo atbilstību, atbilstošos administratīvos sodus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 91. panta 1. punktā, nepiemēro.

2. Par nepārvaramas varas gadījumiem un ārkārtas apstākļiem rakstiski paziņo kompetentajai iestādei, iesniedzot šai iestādei pieņemamus pierādījumus piecpadsmit darbdienu laikā no dienas, kurā saņēmējam vai viņa pilnvarotai personai rodas šāda iespēja.

1. Lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēma, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā, darbojas atsauces zemes gabala līmenī. Atsauces zemes gabals ietver tādas zemes vienību, kas ir lauksaimniecības zeme, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Vajadzības gadījumā atsauces zemes gabals ietver arī platības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un lauksaimniecības zemi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktā.

Atsauces zemes gabala robežas dalībvalstis nosaka tā, lai nodrošinātu, ka atsauces zemes gabals ir izmērāms, dod iespēju individuāli un nepārprotami noteikt vietu, kurā atrodas ikviens reizi gadā deklarētais lauksaimniecības zemes gabals, un laika gaitā principā nemainās.

2. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka deklarēto lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija ir uzticama. Tās jo īpaši pieprasa, lai tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem tiktu pievienota īpaša informācija vai dokumenti, kurus norādījusi kompetentā iestāde un kuri dod iespēju noteikt katra lauksaimniecības zemes gabala atrašanās vietu un šo gabalu izmērīt. Par katru atsauces zemes gabalu dalībvalstis:

c) nosaka to ekoloģiski nozīmīgo platību atrašanās vietu un lielumu, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 1. punktā un par kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu, ka tās uzskatāmas par ekoloģiski nozīmīgām platībām. Šim nolūkam dalībvalstis vajadzības gadījumā piemēro pārrēķina un/vai svēruma koeficientus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 X pielikumā;

d) nosaka, vai ir piemērojami noteikumi, kas attiecas uz kalnu apgabaliem, uz apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas radīti ierobežojumi, un uz citiem apgabaliem, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantā, uz Natura 2000 teritorijām, uz apgabaliem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK ( 6 ), uz lauksaimniecības zemi, ko dalībvalsts atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 57. pantu, uz platībām, kuras tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, uz platībām, ko dalībvalstis izraudzījušās reģionālai un/vai kolektīvai ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. un 6. punktu, uz platībām, kuras paziņotas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 20. pantu, uz platībām, ko aizņem ekoloģiski jutīgi ilggadīgie zālāji platībās, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK ( 7 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK ( 8 ), un uz citiem jutīgiem apgabaliem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktā, un/vai uz apgabaliem, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar minētās regulas 48. pantu.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka maksimālā atbalsttiesīgā platība katrā atsauces zemes gabalā, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, ir noteikta pareizi ar pielaidi ne vairāk kā 2 %, ņemot vērā atsauces zemes gabala kontūras un stāvokli.

4. Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 30. un 34. pantā, dalībvalstis var izveidot piemērotas alternatīvas sistēmas, lai nodrošinātu tās zemes unikālu identifikāciju, uz kuru attiecas atbalsts, ja attiecīgo zemi klāj mežs.

5. ĢIS darbojas, balstoties uz valsts koordinātu atskaites sistēmu, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK ( 9 ) un nodrošina lauksaimniecības zemes gabalu standartizētu mērīšanu un unikālu identifikāciju visā attiecīgajā dalībvalstī. Ja izmanto citas koordinātu sistēmas, tās ir savstarpēji izslēdzošas, un katra no tām nodrošina saskaņu starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un to pašu atrašanās vietu.

Lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitātes novērtēšana

1. Dalībvalstis katru gadu novērtē lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitāti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļā minētās pamata maksājuma shēmas un vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas vajadzībām. Minētais novērtējums ietver divas atbilstības klases.

Pirmā atbilstības klase ietver turpmāk minētos elementus, pēc kuriem novērtē lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitāti:

Otrā atbilstības klase ietver turpmāk minētos kvalitātes elementus, pēc kuriem nosaka lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas iespējamos trūkumus:

Ja kvalitātes novērtējuma rezultāti atklāj sistēmas trūkumus, dalībvalsts veic atbilstošas koriģējošas darbības.

2. Novērtējumu, kas minēts 1. punktā, dalībvalstis veic, pamatojoties uz atsauces zemes gabalu paraugu, kuru atlasa un nodrošina Komisija. Tās izmanto datus, kas ļauj novērtēt pašreizējo situāciju uz vietas.

3. Novērtējuma ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, veicamās koriģējošās darbības un to īstenošanas grafiku nosūta Komisijai līdz tā gada 31. janvārim, kas seko attiecīgajam kalendārajam gadam.

1. Maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 71. pantā, ir elektronisks reģistrs dalībvalsts līmenī un jo īpaši attiecībā uz minētā panta 1. punktā paredzētajām kontrolpārbaudēm nodrošina maksājumtiesību faktisku izsekojamību attiecībā uz šādiem elementiem:

Minētajā elektroniskajā reģistrā ir iekļauta visa informācija, kas nepieciešama valsts rezerves vai reģionālās rezerves papildināšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 31. pantu.

2. Dalībvalstis, kurās ir vairākas maksājumu aģentūras, var nolemt izmantot elektronisko reģistru maksājumu aģentūras līmenī. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nodrošina dažādo reģistru savstarpēju saderību.

Neskarot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktu, vienotā sistēma katra saņēmēja identitātes reģistrēšanai, kas paredzēta minētās regulas 73. pantā, nodrošina visu viena un tā paša saņēmēja iesniegto tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu vai citu deklarāciju unikālu identifikāciju.

Platību noteikšana gadījumos, kad lauksaimniecības zemes gabalā ir ainavas iezīmes un koki

1. Ja noteiktas ainavas iezīmes, jo īpaši dzīvžogi, grāvji un mūri, tradicionāli ir daļa no labas lauksaimniecības kultūru audzēšanas vai lauksaimniecības platību izmantošanas prakses noteiktos reģionos, dalībvalstis var nolemt, ka atbilstošā platība, ja tās kopējais platums nepārsniedz dalībvalsts noteiktu platumu, ir uzskatāma par daļu no atbalsttiesīgās platības lauksaimniecības zemes gabalā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Minētais platums atbilst tradicionālajam platumam attiecīgajā reģionā un nepārsniedz divus metrus.

Tomēr, ja dalībvalstis pirms 2009. gada 9. decembra saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 ( 10 ) 30. panta 2. punkta trešo daļu ir paziņojušas Komisijai platumu, kas pārsniedz divus metrus, drīkst piemērot minēto paziņoto platumu.

Ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi piemērot proporcionalitātes sistēmu saskaņā ar 10. pantu, šā punkta pirmo un otro daļu nepiemēro ilggadīgajiem zālājiem ar izkliedētām ainavas iezīmēm un kokiem.

2. Ainavas iezīmes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā uzskaitītās prasības un standarti un kuras ir daļa no lauksaimniecības zemes gabala kopējās platības, uzskata par daļu no minētā lauksaimniecības zemes gabala atbalsttiesīgās platības.

3. Lauksaimniecības zemes gabalu ar izklaidus augošiem kokiem uzskata par atbalsttiesīgu platību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto maksimālo biezību dalībvalstis nosaka un paziņo, ņemot vērā tradicionālo lauksaimniecības kultūru audzēšanas praksi, dabas apstākļus un vides apsvērumus. Tā nepārsniedz 100 koku uz hektāru. Tomēr minēto limitu nepiemēro attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 30. pantā.

Ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi piemērot proporcionalitātes sistēmu saskaņā ar 10. pantu, šo punktu nepiemēro izklaidus augošiem augļu kokiem, kas atkārtoti dod ražu, izklaidus augošiem kokiem, ko iespējams noganīt ilggadīgajos zālājos, un ilggadīgajiem zālājiem ar izkliedētām ainavas iezīmēm un kokiem.

Proporcionalitātes sistēma, ko piemēro ilggadīgiem zālājiem, kuros ir ainavas iezīmes un koki

1. Attiecībā ilggadīgajiem zālājiem, kuros ir izkliedētas iezīmes, kas nav atbalsttiesīgas, piemēram, ainavas iezīmes un koki, dalībvalstis var nolemt piemērot proporcionalitātes sistēmu, lai noteiktu atbalsttiesīgo platību atsauces zemes gabalā.

Proporcionalitātes sistēma, kas minēta pirmajā daļā, paredz dažādas viendabīga zemes pārklājuma tipu kategorijas, kurām nosaka samazināšanas koeficientu, pamatojoties uz tās platības vidējo procentuālo daļu, kas nav atbalsttiesīga. Kategorijā, kura atbilst platības, kas nav atbalsttiesīga, vismazākajai procentuālajai daļai, ir ne vairāk kā 10 % platības, kas nav atbalsttiesīga, un minētajai kategorijai samazināšanas koeficientu nepiemēro.

3. Šo pantu nepiemēro ilggadīgo zālāju platībām, kurās ir augļu koki, kas atkārtoti dod ražu.

Vienotais pieteikums aptver vismaz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktā minēto tiešo maksājumu pieteikumu attiecībā uz pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu un citām platībatkarīgā atbalsta shēmām.

Atkāpjoties no Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 ( 11 ) 5. panta 1. punkta, ja viens no turpmāk minētajiem termiņiem beidzas valsts svētku dienā, sestdienā vai svētdienā, uzskata, ka tas iekrīt pirmajā sekojošajā darbdienā:

a) tiešo maksājumu atbalsta pieteikuma, lauku attīstības atbalsta pieteikuma, maksājuma pieprasījuma vai citas deklarācijas, vai jebkādu pamatojošo dokumentu vai līgumu iesniegšanas galīgais termiņš vai galīgais termiņš, kādā jāizdara grozījumi vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā;

b) attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu, ko saņēmēji veic maksājumtiesību piešķiršanai vai palielināšanai, – pēdējā diena, kad iespējama novēlota iesniegšana, kā minēts 13. panta 1. punkta trešajā daļā, un pēdējā diena, kad iespējama novēlota iesniegšana, kā minēts 14. panta otrajā daļā;

Tomēr, ja attiecībā uz pēdējo dienu, kad iespējama novēlota iesniegšana, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, jau uzskata, ka tā iekrīt pirmajā sekojošajā darbdienā, tad uzskata, ka pēdējā paziņošanas diena, kas minēta tās pašas daļas c) apakšpunktā, iekrīt otrajā sekojošajā darbdienā.

1. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. pantā, ja tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu atbilstīgi šai regulai iesniedz pēc šādas iesniegšanas galīgā termiņa, kuru Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, tad summas, kuras saņēmējs būtu tiesīgs saņemt, ja pieteikums vai pieprasījums būtu iesniegts paredzētajā termiņā, samazina par 1 % par katru nokavēto darbdienu.

Neskarot konkrētus pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic saistībā ar vajadzību laikus iesniegt pamatojošos dokumentus, lai būtu iespējams plānot un veikt faktiskas kontroles, pirmo daļu piemēro arī lauku attīstības atbalsta pieteikumiem, dokumentiem, līgumiem vai citām deklarācijām, kas jāiesniedz kompetentajai iestādei, ja šādi lauku attīstības atbalsta pieteikumi, dokumenti, līgumi vai deklarācijas ir priekšnoteikums tiesībām pretendēt uz attiecīgo atbalstu. Tādā gadījumā samazinājumu piemēro summai, kas maksājama kā attiecīgais atbalsts.

Ja šāds kavējums ilgst vairāk nekā 25 kalendāra dienas, pieteikumu vai pieprasījumu uzskata par nepieņemamu un atbalstu saņēmējam nepiešķir.

2. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. pantā, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 ( 13 ) 46. un 47. pantā minēto shēmu atbalsta saņēmējs, uz kuru attiecas arī savstarpējās atbilstības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantu, neiesniedz vienotā pieteikuma veidlapu līdz galīgajam termiņam, kas minēts šā panta 1. punkta pirmajā daļā, tad piemēro samazinājumu 1 % apmērā par katru nokavēto darbdienu. Maksimālais samazinājums nepārsniedz 25 %. Samazinājuma procentuālo likmi piemēro to maksājumu kopsummai, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā paredzētajiem pasākumiem, un pārstrukturēšanas un pārveidošanas gadījumā to dala ar 3.

3. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. pantā, ja vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma grozījums tiek iesniegts pēc šādas iesniegšanas galīgā termiņa, kuru Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, tad summas, kas saistītas ar attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu faktisko izmantojumu, tiek samazinātas par 1 % par katru nokavēto darbdienu.

Vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma grozījumi ir pieļaujami tikai līdz pēdējai dienai, kad iespējama vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma novēlota iesniegšana, kā norādīts 1. punkta trešajā daļā. Tomēr tad, ja minētais datums ir agrāks par vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma grozījuma iesniegšanas galīgo termiņu, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, vai sakrīt ar to, vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma grozījumus pēc minētā datuma uzskata par nepieņemamiem.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. pantā, ja pieteikums maksājumtiesību piešķiršanai vai, attiecīgā gadījumā, vērtības palielināšanai tiek iesniegts pēc galīgā termiņa, kuru Komisija šim nolūkam noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, tad summas, kas būtu jāmaksā attiecībā uz saņēmējam piešķiramajām maksājumtiesībām vai, attiecīgā gadījumā, maksājumtiesību vērtības palielinājumu, minētajā gadā tiek samazinātas par 3 % par katru nokavēto darbdienu.

Ja šāds kavējums ir ilgāks par 25 kalendāra dienām, pieteikumu uzskata par nepieņemamu, un maksājumtiesības vai, attiecīgā gadījumā, maksājumtiesību vērtības palielinājumu saņēmējam nepiešķir.

ATBALSTA UN ADMINISTRATĪVO SODU APRĒĶINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ TIEŠO MAKSĀJUMU SHĒMĀM UN LAUKU ATTĪSTĪBAS PASĀKUMIEM INTEGRĒTĀS SISTĒMAS SATVARĀ

1. Šajā nodaļā paredzētos administratīvos sodus nepiemēro attiecībā uz tām tiešo maksājumu atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma daļām, par kurām saņēmējs rakstiski informē kompetento iestādi, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ar nosacījumu, ka saņēmējs nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un ka iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstībām tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.

2. Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu pielāgo faktiskajai situācijai saskaņā ar saņēmēja sniegto informāciju, kas minēta 1. punktā.

Ja saskaņā ar atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu ir piemērojams individuāls limits vai individuāls maksimālais apjoms un ja platība vai dzīvnieku skaits, ko saņēmējs deklarējis, pārsniedz individuālo limitu vai individuālo maksimālo apjomu, attiecīgo deklarēto platību vai deklarēto dzīvnieku skaitu pielāgo limitam vai maksimālajam apjomam, kas noteikts attiecīgajam saņēmējam.

1. Ja par kādu konkrētu gadu saņēmējs nedeklarē visus lauksaimniecības zemes gabalus, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktā minētajām platībām, un starpība starp vienotajā pieteikumā un/vai maksājuma pieprasījumā deklarēto kopplatību, no vienas puses, un deklarēto platību kopā ar nedeklarēto zemes gabalu kopplatību, no otras puses, pārsniedz 3 % no deklarētās platības, tad platībatkarīgo tiešo maksājumu kopsummu un/vai saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta pasākumiem piešķiramā atbalsta kopsummu, kas izmaksājama minētajam saņēmējam par attiecīgo gadu, samazina ne vairāk kā par 3 % atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Sodu, kas aprēķināts saskaņā ar pirmo daļu, samazina par jebkura tāda administratīvā soda summu, kas piemērots saskaņā ar 28. panta 2. punktu.

2. Ja uz saņēmēju attiecas savstarpējās atbilstības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantu, 1. punktu piemēro arī maksājumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā paredzētajām shēmām. Samazinājuma procentuālo likmi piemēro to maksājumu kopsummai, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā paredzētajiem pasākumiem, un attiecībā uz pārstrukturēšanu un pārveidošanu dala ar 3.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro maksājumiem saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļā.

Platībatkarīgā atbalsta shēmas, izņemot maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, vai platībatkarīgā atbalsta pasākumi

Pirmās daļas e) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, ja attiecībā uz maksājumiem par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. pantā, tiek izmantotas atbalsta summas, kas pakāpeniski samazinās, attiecībā uz attiecīgo deklarēto platību ņem vērā minēto summu vidējo lielumu.

2. Ja viena un tā pati platība ir pamats tiešo maksājumu atbalsta pieteikumam un/vai maksājuma pieprasījumam saskaņā ar vairākām platībatkarīgā atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, tad minēto platību ņem vērā par katru atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu atsevišķi.

1. Attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, pārdalošo maksājumu, maksājumu apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem un, attiecīgā gadījumā, gados jauno lauksaimnieku atbalsta shēmu, tajās dalībvalstīs, kas piemēro pamata maksājuma shēmu, rīkojas šādi:

2. Gadījumos, kad attiecībā uz maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem dalībvalsts izvēlas maksāšanas metodi, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. panta 6., 7. un 8. punktā, – ja platība, kas deklarēta saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, pārsniedz ierobežojumu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar minētās regulas 50. panta 9. punktu, tad deklarēto platību samazina līdz minētajam ierobežojumam.

3. Pārdalošā maksājuma gadījumā – ja platība, kas deklarēta saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, pārsniedz ierobežojumu, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 41. panta 4. punktu, tad deklarēto platību samazina līdz minētajam ierobežojumam.

4. Gadījumos, kad attiecībā uz maksājumu par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem dalībvalsts izvēlas maksāšanas metodi, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 48. panta 4. punktā, – ja platība, kas deklarēta saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, pārsniedz maksimālo hektāru skaitu, ko noteikusi dalībvalsts, tad deklarēto platību samazina līdz minētajam skaitam.

5. Attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem un/vai maksājuma pieprasījumiem platībatkarīgā atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu satvarā – ja konstatē, ka noteiktā kultūraugu grupas platība ir lielāka par tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā deklarēto platību, tad atbalsta aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.

6. Neskarot administratīvos sodus saskaņā ar 19. pantu, attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem un/vai maksājuma pieprasījumiem saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem – ja deklarētā platība pārsniedz kādai 17. panta 1. punktā minētajai kultūraugu grupai noteikto platību, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz šai kultūraugu grupai noteikto platību.

Tomēr, neskarot Regulas (ES) Nr. 1306/2013 60. pantu, ja starpība starp noteikto kopējo platību un kopējo platību, kas deklarēta maksājuma saņemšanai saskaņā ar tiešā atbalsta shēmām, kuras izveidotas ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III, IV un V sadaļu, vai kopējo platību, kas deklarēta maksājuma saņemšanai saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta pasākumu, ir 0,1 ha vai mazāka, tad noteikto platību vienādo ar deklarēto platību. Šajā aprēķinā ņem vērā vienīgi platību pārdeklarēšanu 17. panta 1. punktā minētas kultūraugu grupas līmenī.

Otro daļu nepiemēro gadījumos, kad minētā starpība ir lielāka par 20 % no kopējās maksājumu saņemšanai deklarētās platības.

7. Lai aprēķinātu atbalstu saskaņā ar pamata maksājuma shēmu, ņem vērā to dažādo maksājumtiesību vidējās vērtības, kas saistītas ar attiecīgo deklarēto platību.

1. Ja attiecībā uz kādu kultūraugu grupu, kas minēta 17. panta 1. punktā, platība, kas deklarēta jebkādai platībatkarīgā atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumiem, pārsniedz platību, kas noteikta saskaņā ar 18. pantu, tad atbalstu aprēķina, par pamatu ņemot noteikto platību, kas samazināta par konstatētās starpības divkāršotu apjomu, ja minētā starpība ir vairāk nekā 3 % vai divi hektāri, bet ne vairāk kā 20 % no noteiktās platības.

Ja starpība ir lielāka par 20 % no noteiktās platības, par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir.

2. Ja starpība ir lielāka par 50 %, par attiecīgo kultūraugu grupu platībatkarīgo atbalstu nepiešķir. Turklāt saņēmējam uzliek papildu sodu, kas ir vienāds ar atbalsta summu, kura atbilst starpībai starp deklarēto platību un platību, kas noteikta saskaņā ar 18. pantu.

3. Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu aprēķināto summu trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā atgūt ar ieskaitu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 ( 14 ) 28. pantu, atlikuma summu anulē.

Administratīvie sodi tādu platību pārdeklarēšanas gadījumos, kas paredzētas pamata maksājuma shēmai, vienotā platībmaksājuma shēmai, pārdalošā maksājuma saņemšanai, gados jauno lauksaimnieku atbalsta shēmai, maksājumu saņemšanai par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumu saņemšanai un maksājumu saņemšanai par apgabaliem, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi

1. Ja attiecībā uz kādu kultūraugu grupu, kas minēta 17. panta 1. punktā, platība, kura deklarēta atbalsta shēmām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1., 2., 4. un 5. nodaļā un V sadaļā, un atbalsta pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 30. un 31. pantā, pārsniedz platību, kura noteikta saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, atbalstu aprēķina, par pamatu ņemot noteikto platību, kas samazināta par konstatēto starpību, reizinātu ar 1,5, ja minētā starpība ir lielāka par 3 % noteiktās platības vai diviem hektāriem.

Administratīvais sods nepārsniedz 100 % no summām, kas aprēķinātas, balstoties uz deklarēto platību.

2. Ja saņēmējam par platību pārdeklarēšanu attiecīgajai atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam vēl nav uzlikts administratīvais sods saskaņā ar 1. punktu, minētajā punktā minēto administratīvo sodu samazina par 50 %, ja deklarētās platības un noteiktās platības starpība nepārsniedz 10 % noteiktās platības.

3. Ja administratīvais sods saņēmējam ir ticis samazināts saskaņā ar 2. punktu un ja minētajam saņēmējam nākamajā gadā tiek uzlikts vēl viens šajā pantā vai 21. pantā minētais sods saistībā ar attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu, viņš pilnā apmērā maksā administratīvo sodu par minēto nākamo pieprasījumu gadu un maksā summu, par kādu administratīvais sods, kas aprēķināts saskaņā ar 1. punktu, tika samazināts saskaņā ar 2. punktu.

4. Ja saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu aprēķināto summu trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā atgūt ar ieskaitu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 28. pantu, atlikuma summu anulē.

Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar šīs regulas 19. pantu, ja konstatē, ka saņēmējs neievēro pienākumus, kuri noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 ( 15 ) 61. panta 1. un 2. punktā, saņēmējs zaudē tiesības uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 60. panta 2. punktā paredzēto atbalsta palielinājumu. Turklāt atbalstu, ko piešķir par atbalsttiesīgu kokvilnas platības hektāru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 57. pantu, minētajam saņēmējam samazina par tā palielinājuma summu, kas citādi būtu piešķirts saskaņā ar minētās regulas 60. panta 2. punktu.

Administratīvie sodi, izņemot sodus par platību pārdeklarēšanu, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas V nodaļā paredzētajiem maksājumiem gados jauniem lauksaimniekiem

1. Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar 19. pantu, ja konstatē, ka saņēmējs nepilda pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. panta 2. punktā un Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 49. pantā, tad atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem nemaksā vai pilnībā atsauc. Turklāt, ja konstatē, ka saņēmējs ir sniedzis nepatiesus pierādījumus ar mērķi pierādīt pienākumu izpildi, tad piemēro sodu 20 % apmērā no summas, ko saņēmējs ir vai citādi būtu saņēmis kā maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. panta 1. punktu.

2. Ja nepamatoto maksājumu un 1. punktā minēto administratīvo sodu summu trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā atgūt ar ieskaitu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 28. pantu, atlikuma summu anulē.

Šajā iedaļā, ja viena un tā pati platība ir noteikta vairāk nekā vienai lauksaimniecības praksei, kas ir klimatam un videi labvēlīga, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 2. punktā, lai aprēķinātu maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (turpmāk – “zaļo maksājumu”), šo platību ņem vērā atsevišķi attiecībā uz katru no minētajām praksēm.

Aprēķina bāze maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz atbalsttiesīgajiem hektāriem, kas deklarēti saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu

1. Gadījumos, kad dalībvalsts piemēro pamata maksājuma shēmu, tā rīkojas šādi:

2. Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar 28. pantu, ja platība, kura deklarēta vienā pamata maksājuma vai vienotā platības maksājuma pieprasījumā, pārsniedz noteikto platību, tad zaļā maksājuma aprēķinam izmanto noteikto platību.

Tomēr tad, ja konstatē, ka pamata maksājuma shēmai vai vienotā platībmaksājuma shēmai noteiktā platība ir lielāka par tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā deklarēto platību, tad zaļā maksājuma aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.

Zaļā maksājuma samazināšana gadījumos, kad nav izpildīts kultūraugu dažādošanas pienākums

1. Attiecībā uz aramzemi, kurā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 1. punkta pirmajā daļā prasīti vismaz divu dažādu veidu kultūraugi, lai gan galvenajam kultūraugu veidam nav jāaizņem vairāk kā 75 % no aramzemes kopplatības, bet galvenajam kultūraugu veidam noteiktā platība aizņem vairāk nekā 75 % no noteiktās aramzemes kopplatības, tad saskaņā ar šī regulas 23. pantu zaļā maksājuma aprēķinam izmantojamo platību samazina, no tās atskaitot 2 reizes lielāku platību nekā tā, kurā galvenais kultūraugu veids aizņem pāri par 75 % no noteiktās aramzemes kopplatības.

2. Attiecībā uz aramzemi, kurā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 1. punkta otrajā daļā prasīti vismaz trīs dažādu veidu kultūraugi, lai gan galvenajam kultūraugu veidam nav jāaizņem vairāk kā 75 % no aramzemes kopplatības, bet galvenajam kultūraugu veidam noteiktā platība aizņem vairāk nekā 75 % no noteiktās aramzemes kopplatības, tad saskaņā ar šī regulas 23. pantu zaļā maksājuma aprēķinam izmantojamo platību samazina, no tās atskaitot platību, kurā galvenais kultūraugu veids aizņem pāri par 75 % no noteiktās aramzemes kopplatības.

3. Attiecībā uz aramzemi, kurā Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 1. punkta otrajā daļā prasīti vismaz trīs dažādu veidu kultūraugi, lai gan diviem galvenajam kultūraugu veidiem nav jāaizņem vairāk kā 95 % no aramzemes kopplatības, bet diviem galvenajiem kultūraugu veidiem noteiktā platība aizņem vairāk nekā 95 % no noteiktās aramzemes kopplatības, tad saskaņā ar šī regulas 23. pantu zaļā maksājuma aprēķinam izmantojamo platību samazina, no tās atskaitot 5 reizes lielāku platību nekā tā, kurā divi galvenie kultūraugu veidi aizņem pāri par 95 % no noteiktās aramzemes kopplatības.

4. Attiecībā uz saimniecībām, kurās Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 2. punktā prasīts, lai galvenais kultūraugu veids atlikušajā aramzemes platībā neaizņemtu vairāk kā 75 % no minētās atlikušās aramzemes kopplatības, bet platība, kas ir noteikta galvenajam kultūraugu veidam atlikušajā aramzemes platībā, aizņem vairāk nekā 75 %, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina, no tās atskaitot 2 reizes lielāku platību nekā tā, kurā galvenais kultūraugu veids aizņem pāri par 75 % no atlikušās noteiktās aramzemes platības.

5. Ja konstatē, ka saņēmējs trīs gadus nav izpildījis kultūraugu dažādošanas pienākumu, kas aprakstīts šajā pantā, tad platību, par kādu nākamajos gados saskaņā ar 1.–4. punktu ir jāsamazina platība, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai, reizina ar 2.

Zaļā maksājuma samazināšana gadījumos, kad nav ievērotas ilggadīgajiem zālājiem piemērojamās prasības

1. Ja konstatē, ka nav ievērotas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punkta trešās daļas prasības, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina par platību, kas noteikta kā tāda, attiecībā uz kuru Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punkta trešās daļas prasības nav ievērotas.

2. Ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. pantā minētie pienākumi, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina par platību, kas noteikta kā tāda, attiecībā uz kuru Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. pantā minētie pienākumi nav ievēroti.

3. Neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir atklātas jebkāda veida pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 74. pantu, vai ja tās jebkādā citā veidā ir darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai maksājumu aģentūrai.

Zaļā maksājuma samazināšana gadījumos, kad nav ievērotas ekoloģiski nozīmīgajām platībām piemērojamās prasības

1. Ekoloģiski nozīmīgo platību, kas prasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 1. punktu (turpmāk “prasītā ekoloģiski nozīmīgā platība”), aprēķina, pamatojoties uz noteikto aramzemes kopplatību, kura attiecīgā gadījumā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ietver noteiktās platības, kas minētas tās pašas regulas 46. panta 2. punkta pirmās daļas c), d), g) un h) apakšpunktā.

2. Ja prasītā ekoloģiski nozīmīgā platība pārsniedz ekoloģiski nozīmīgo platību, kas noteikta, ņemot vērā ekoloģiski nozīmīgo platību svēruma koeficientu, kurš paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 3. punktā, tad platību, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, samazina, no tās atskaitot 10 reizes lielāku nekonstatēto ekoloģiski nozīmīgo platību.

Pirmajā daļā noteiktā ekoloģiski nozīmīgā platība nepārsniedz kopējās aramzemes deklarācijā norādītās ekoloģiski nozīmīgās platības daļu.

3. Ja konstatē, ka saņēmējs trīs gadus nav izpildījis ekoloģiski nozīmīgās platības prasības, kas aprakstītas šajā pantā, tad platību, par kādu nākamajos gados saskaņā ar 2. punktu ir jāsamazina platība, ko izmanto zaļā maksājuma aprēķināšanai, reizina ar 2.

1. To samazinājumu summa, kas aprēķināti saskaņā ar 24. un 26. pantu un izteikti hektāros, nepārsniedz noteikto hektāru kopējo skaitu, ko aizņem aramzeme, kura attiecīgā gadījumā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ietver noteiktās platības, kas minētas tās pašas regulas 46. panta 2. punkta pirmās daļas c), d), g) un h) apakšpunktā.

2. Neskarot administratīvos sodus, kas piemērojami saskaņā ar 28. pantu, kopējais samazinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 24.–26. pantu, nepārsniedz zaļo maksājumu, kas aprēķināts saskaņā ar 23. pantu.

1. Ja platība, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar 23. pantu, atšķiras no platības, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai pēc 24.–27. panta piemērošanas, tad zaļo maksājumu aprēķina, pamatojoties uz šo pēdējo platību, kas samazināta par noteiktās starpības divkāršotu apjomu, ja šī starpība ir lielāka par 3 % vai diviem hektāriem, bet nav lielāka par 20 % no platības, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai pēc 24.–27. panta piemērošanas.

Ja starpība ir lielāka par 50 %, atbalstu nepiešķir. Turklāt saņēmējam uzliek papildu sodu, kas ir vienāds ar atbalsta summu, kura atbilst starpībai starp platību, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai saskaņā ar 23. pantu, un platību, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai pēc 24.–27. panta piemērošanas.

2. Ja saņēmējs nedeklarē visu savu platību, ko aizņem aramzeme, un tā rezultātā viņš tiek atbrīvots no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44., 45. vai 46. pantā paredzētajiem pienākumiem, un/vai ja viņš nedeklarē visus ilggadīgos zālājus, kas ir ekoloģiski jutīgi saskaņā ar minētās regulas 45. panta 1. punktu, un ja nedeklarētā platība ir lielāka par 0,1 ha, tad platību, kas izmantojama zaļā maksājuma aprēķināšanai pēc šīs regulas 24.–27. panta piemērošanas, samazina vēl par 10 %.

3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 77. panta 6. punktu administratīvo sodu, kas aprēķināts saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, 2015. un 2016. pieprasījumu gadā nepiemēro. Administratīvo sodu, kas aprēķināts saskaņā ar 1. un 2. punktu, dala ar 5 un ierobežo līdz 20 % no tā zaļā maksājuma summas, kuru attiecīgais lauksaimnieks saskaņā ar 23. pantu būtu varējis saņemt 2017. pieprasījumu gadā, bet attiecībā uz 2018. pieprasījumu gadu un turpmākajiem gadiem to dala ar 4 un ierobežo līdz 25 % no tās pašas summas.

4. Ja saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu aprēķināto administratīvo sodu summu trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā atgūt ar ieskaitu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 28. pantu, atlikuma summu anulē.

Šo iedaļu mutatis mutandis piemēro līdzvērtīgai praksei, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā.

Brīvprātīgs saistītais atbalsts, kas pamatojas uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem dzīvnieku atbalsta shēmu satvarā, vai lauku attīstības atbalsts, kas pamatojas uz maksājuma pieprasījumiem ar dzīvniekiem saistītu atbalsta pasākumu satvarā

1. Nekādā gadījumā nepiešķir atbalstu par dzīvnieku skaitu, kas ir lielāks, nekā norādīts tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā.

2. Dzīvniekus, kas atrodas saimniecībā, uzskata par noteiktiem tikai tad, ja tie ir identificēti tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā. Identificētus dzīvniekus var aizstāt, nezaudējot tiesības uz atbalsta maksājumu, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par neatbilstību pieteikumā vai pieprasījumā vai ka tā vēl nav paziņojusi saņēmējam par savu nodomu veikt pārbaudi uz vietas. Ja dalībvalsts neizmanto iespēju saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta b) punktu, uzturēt sistēmu bez pieprasījumiem, tā ar jebkādiem iespējamiem līdzekļiem nodrošina, ka nav šaubu par to, uz kuriem dzīvniekiem attiecas saņēmēju pieteikumi vai pieprasījumi.

3. Neskarot 31. pantu, ja tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā deklarētais dzīvnieku skaits pārsniedz to dzīvnieku skaitu, kas noteikts administratīvās pārbaudēs vai pārbaudēs uz vietas, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz noteiktajiem dzīvniekiem.

3.a Ja dzīvnieki Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 21. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā laikposmā, ko noteikusi dalībvalsts, ir tikuši pārvietoti uz citu atrašanās vietu, kas nav tā, par kuru paziņots saskaņā ar minēto apakšpunktu, tos uzskata par noteiktiem, ja pārbaudē uz vietas ir nekavējoties konstatēta minēto dzīvnieku atrašanās vieta šajā saimniecībā.

4. Ja ir konstatētas neatbilstības liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai, tad piemēro šādus noteikumus:

a) liellopu, kas pazaudējis vienu no abām krotālijām, uzskata par noteiktu, ja tas ir skaidri un individuāli identificēts ar citiem liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas elementiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1760/2000 3. panta pirmās daļas b), c) un d) punktā;

b) ja viens atsevišķs liellops, kas atrodas saimniecībā, ir pazaudējis abas krotālijas, dzīvnieku uzskata noteiktu, ja to joprojām iespējams identificēt pēc reģistra, dzīvnieka pases, datubāzes vai citiem līdzekļiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1760/2000, un ja dzīvnieka turētājs var pierādīt, ka jau ir sācis rīkoties, lai labotu situāciju, pirms paziņots par pārbaudi uz vietas;

c) ja konstatētās neatbilstības attiecas uz nepareiziem ierakstiem reģistrā, dzīvnieku pasēs vai elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, bet tām nav nozīmes pārbaudēs par to, kā tiek ievēroti attiecīgās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma atbilstības nosacījumi, kas nav minēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā, attiecīgos dzīvniekus par nenoteiktiem uzskata tikai tad, ja šādi nepareizi ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā. Visos pārējos gadījumos attiecīgos dzīvniekus uzskata par nenoteiktiem pēc pirmā konstatējuma.

Ierakstus un paziņojumus liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā var jebkurā laikā koriģēt, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

5. Ja viena aita vai kaza, kas atrodas saimniecībā, ir pazaudējusi vienu krotāliju, dzīvnieku uzskata par noteiktu, ja to joprojām iespējams identificēt pēc pirmajiem identifikācijas līdzekļiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 21/2004 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu un ja visas pārējās aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas prasības ir izpildītas.

Administratīvie sodi attiecībā uz deklarētiem dzīvniekiem saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmām vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumiem

1. Ja attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmu vai attiecībā uz maksājuma pieprasījumu saskaņā ar atbalsta pasākumu, kas saistīts ar dzīvniekiem, vai ar darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā ir konstatēta deklarēto dzīvnieku skaita un saskaņā ar 30. panta 3. punktu noteikto dzīvnieku skaita starpība, tad atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt saskaņā ar minēto atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu, samazina par procentuālo daļu, kas jānosaka saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja neatbilstības konstatētas attiecībā uz ne vairāk kā trim dzīvniekiem.

2. Ja ir konstatētas neatbilstības attiecībā uz vairāk nekā trim dzīvniekiem, tad atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt saskaņā ar 1. punktā minēto atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu, samazina:

Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktā procentuālā daļa pārsniedz 20 %, atbalstu, uz kuru saņēmējam saskaņā ar 30. panta 3. punktu būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu, nepiešķir.

Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktā procentuālā daļa pārsniedz 50 %, atbalstu, uz kuru saņēmējam saskaņā ar 30. panta 3. punktu būtu bijušas tiesības pretendēt saskaņā ar atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu, nepiešķir. Turklāt saņēmējam uzliek papildu sodu, kura apjoms ir vienāds ar summu, kas atbilst starpībai starp deklarēto dzīvnieku skaitu un dzīvnieku skaitu, kas noteikts saskaņā ar 30. panta 3. punktu. Ja minēto summu trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā atgūt ar ieskaitu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 28. pantu, atlikuma summu anulē.

Attiecībā uz citām sugām, kas nav minētas šīs regulas 30. panta 4. un 5. punktā, dalībvalstis var nolemt noteikt dzīvnieku skaitu, kas atšķiras no šā panta 1. un 2. punktā noteiktās trīs dzīvnieku robežvērtības. Nosakot minēto skaitu, dalībvalstis nodrošina, ka tas pēc būtības atbilst minētajai robežvērtībai, cita starpā ņemot vērā nosacīto liellopu vienību un/vai piešķirtā atbalsta apjomu.

3. Lai noteiktu procentuālo daļu, kas minēta 1. un 2. punktā, to dzīvnieku skaitu, kuri deklarēti saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmu, ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumu vai darbības veidu un attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības, dala ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajai dzīvnieku atbalsta shēmai, atbalsta pasākumam vai darbības veidam šāda atbalsta pasākuma satvarā noteikti attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu.

Ja dalībvalsts izmanto Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 21. panta 4. punktā paredzēto iespēju izveidot sistēmu, kurā nav pieprasījumu, potenciāli atbalsttiesīgus dzīvniekus, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, neatkarīgi no tā, vai ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 53. panta 4. punktā noteiktie atbilstības nosacījumi, šā punkta piemērošanas vajadzībām uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības.

4. Ja aprēķins atbalsta kopsummai, uz kuru saņēmējam ir tiesības pretendēt saskaņā ar atbalsta shēmu, atbalsta pasākumu vai darbības veidu šāda atbalsta pasākuma satvarā par attiecīgo pieprasījumu gadu, balstās uz dienu skaitu, kuras atbilstības nosacījumiem atbilstoši dzīvnieki ir pavadījuši saimniecībā, to dzīvnieku skaita aprēķināšanā, attiecībā uz kuriem ir konstatētas 1. un 2. punktā minētās neatbilstības, arī balstās uz to dienu skaitu, kuras dzīvnieki pavadījuši saimniecībā.

Attiecībā uz potenciāli atbalsttiesīgiem dzīvniekiem, kas minēti 3. punkta otrajā daļā, to dzīvnieku skaita aprēķināšanā, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, balstās uz to dienu skaitu, kurās dzīvniekus var atzīt par tādiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Izņēmumi attiecībā uz administratīvo sodu piemērošanu dabas apstākļu dēļ

Administratīvos sodus, kas paredzēti 31. pantā, nepiemēro gadījumos, kad saņēmējs nav spējīgs izpildīt atbilstības kritērijus, saistības vai citus pienākumus tādu dabas apstākļu dēļ, kuri ietekmē liellopu vai sīklopu ganāmpulku, ar nosacījumu, ka tas ir informējis kompetento iestādi rakstveidā desmit darbdienu laikā, kopš konstatēts, ka dzīvnieku skaits sarucis.

Neskarot faktiskos apstākļus, kas jāņem vērā atsevišķos gadījumos, kompetentās iestādes var dabas apstākļus, kuri ietekmē liellopu vai sīklopu ganāmpulku un izraisa:

1. Lai nodrošinātu kontroles prasību ievērošanu, tostarp paziņošanas pienākumu izpildi, dalībvalstis var paredzēt valsts papildu sodus, kas piemērojami starpniekiem, kuri iesaistīti atbalsta saņemšanas procedūrā.

2. Ja attiecībā uz pierādījumiem, kurus dienesti, struktūras vai organizācijas, kas nav kompetentās iestādes, ir iesniegušas saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta c) punktu, konstatē, ka nepareizi pierādījumi ir sniegti tīšas vai nolaidīgas rīcības dēļ, attiecīgā dalībvalsts piemēro atbilstošus sodus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja tādas neatbilstības konstatē otrreiz, iesaistītajam dienestam, struktūrai vai organizācijai vismaz uz vienu gadu atņem tiesības sniegt pierādījumus, kas derīgi, lai saņemtu atbalstu.

Attiecībā uz deklarētiem dzīvniekiem 15. pantu piemēro kļūdām un izlaidumiem ierakstos, kuri elektroniskajā dzīvnieku datubāzē izdarīti no brīža, kad iesniegts tiešo maksājumu atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums.

Tādu atbilstības kritēriju neievērošana, kuri neattiecas uz platību vai dzīvnieku skaitu, un saistību vai citu pienākumu neizpilde

1. Ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, pieprasīto atbalstu atsaka vai pilnībā atsauc.

2. Pieprasīto atbalstu atsaka vai pilnībā vai daļēji atsauc, ja nav izpildītas šādas saistības vai citi pienākumi:

3. Lemjot par atbalsta atteikšanas vai atsaukšanas likmi pēc saistību neievērošanas vai citu pienākumu neizpildes, kas minēta 2. punktā, dalībvalsts ņem vērā ar 2. punktā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem saistītās neatbilstības smagumu, apjomu, ilgumu un atkārtošanos.

Neatbilstības smagumu jo īpaši vērtē pēc neatbilstības seku nozīmīguma, ņemot vērā neizpildīto saistību vai pienākumu mērķus.

Neatbilstības apjomu jo īpaši vērtē pēc tā, kāda ir tās ietekme uz darbību kopumā.

Ilgumu jo īpaši vērtē pēc tā, cik ilga ir ietekme vai kādas ir iespējas šo ietekmi novērst ar pieņemamiem līdzekļiem.

Atkārtošanos vērtē pēc tā, vai iepriekšējo četru gadu laikā vai visā 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir konstatētas līdzīgas neatbilstības saistībā ar to pašu saņēmēju un to pašu pasākumu vai darbības veidu, vai – 2007.–2013. gada plānošanas periodā – saistībā ar līdzīgu pasākumu.

4. Daudzgadu saistību vai maksājumu gadījumā atsaukšanu, kas pamatojas uz 3. punktā minētajiem kritērijiem, piemēro arī summām, kas par to pašu darbību izmaksātas jau iepriekšējos gados.

5. Ja no vispārīgā novērtējuma, kas pamatojas uz 3. punktā minētajiem kritērijiem, izriet, ka pieļauta smaga neatbilstība, atbalstu atsaka vai atsauc pilnībā. Turklāt konstatējuma kalendārajā gadā un nākamajā kalendārajā gadā saņēmēju izslēdz no tā paša pasākuma vai darbības veida.

6. Ja konstatē, ka saņēmējs iesniedzis viltotus pierādījumus, lai saņemtu atbalstu, vai nolaidības dēļ nav iesniedzis vajadzīgo informāciju, atbalstu atsaka vai atsauc pilnībā. Turklāt konstatējuma kalendārajā gadā un nākamajā kalendārajā gadā saņēmēju izslēdz no tā paša pasākuma vai darbības veida.

7. Ja 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minēto atsaukšanu un administratīvos sodus trīs kalendāro gadu laikā pēc konstatējuma kalendārā gada nevar pilnībā atgūt ar ieskaitu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 28. pantu, atlikuma summu anulē.

Maksājumu aģentūra var uz laiku apturēt atbalstu par konkrētiem izdevumiem, ja ir konstatēta neatbilstība, kuras rezultātā piemēro administratīvu sodu. Maksājumu aģentūra atceļ apturēšanu, tiklīdz saņēmējs ir iesniedzis kompetentajai iestādei pieņemamus pierādījumus par to, ka neatbilstība ir izlabota. Maksimālais apturēšanas ilgums nepārsniedz trīs mēnešus. Dalībvalstis var noteikt arī īsāku maksimālo periodu atkarībā no darbību veida un attiecīgās neatbilstības ietekmes.

Maksājumu aģentūra var uz laiku apturēt atbalstu tikai tad, ja neatbilstība neskar attiecīgās darbības vispārējā mērķa sasniegšanu un ja aģentūra uzskata, ka saņēmējs ir spējīgs labot situāciju noteiktajā maksimālajā periodā.

1. Ja konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 1122/2009 3. panta 3. punktā minētā attiecība 2014. gadā valsts vai reģionālā līmenī ir samazinājusies, attiecīgā dalībvalsts var paredzēt, ka saņēmējiem, kuri 2015. gadā iesniedz jebkādu atbalsta pieteikumu saskaņā ar tiešo maksājumu shēmām, ir pienākums pastāvīgajām ganībām paredzēto zemi nepārveidot bez iepriekšējas atļaujas.

Attiecīgā dalībvalsts paredz šādu pienākumu, ja ir konstatēts, ka minētā attiecība 2014. gadā ir samazinājusies par vairāk nekā 5 %.

Ja pirmajā un otrajā daļā minēto atļauju izdod ar nosacījumu, ka kāda zemes platība jānosaka par pastāvīgajām ganībām, tad, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1122/2009 2. panta otrās daļas 2. punktā sniegtās definīcijas, šādu zemi no pārveidošanas pirmās dienas uzskata par pastāvīgajām ganībām. Minēto platību piecus secīgus gadus pēc pārveidošanas dienas izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai.

2. Šā panta 1. punktā saņēmējiem paredzēto pienākumu nepiemēro, ja pastāvīgajām ganībām izmantotu zemi saņēmēji noteikuši saskaņā ar Padomes Regulām (EEK) Nr. 2078/92 ( 16 ), (EK) Nr. 1257/1999 ( 17 ) un (EK) Nr. 1698/2005.

3. Ja konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 1122/2009 3. panta 2. punktā minētais pienākums 2014. gadā nevar tikt izpildīts, attiecīgā dalībvalsts papildus pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar šā panta 1. punktu, valsts vai reģionālā līmenī paredz pienākumu saņēmējiem, kuri 2015. gadā iesniedz atbalsta pieteikumu saskaņā ar kādu no tiešo maksājumu shēmām, atkārtoti pārveidot zemi par pastāvīgajām ganībām.

Pirmo daļu piemēro tikai saņēmējiem, kuru rīcībā ir zeme, kas no pastāvīgajām ganībām izmantotas zemes tikusi pārveidota par zemi citiem izmantojumiem.

Pirmo daļu piemēro zemes platībai, kura tādā veidā pārveidota laikā no 24 mēnešu laikposma pirmās dienas līdz pēdējai dienai, kas attiecīgajā dalībvalstī bija vēlākais vienoto pieteikumu iesniegšanas termiņš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1122/2009 11. panta 2. punktu.

Tādā gadījumā lauksaimnieki zināmu procentuālo daļu minētās platības atkārtoti pārveido par pastāvīgajām ganībām vai šādu platības daļu nosaka par pastāvīgajām ganībām. Minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz lauksaimnieka pārveidotās platības un līdzsvara atjaunošanai vajadzīgās platības salīdzinājumu.

Tomēr, ja platība pēc tam, kad tā pārveidota par zemi citiem izmantojumiem, ir nodota citam lietotājam, pirmo daļu piemēro tikai tad, ja minētā nodošana notikusi pēc 2004. gada 6. maija.

Platības, kas ir atkārtoti pārveidotas vai noteiktas par pastāvīgajām ganībām, no atkārtotas pārveidošanas vai noteikšanas pirmās dienas, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1122/2009 2. panta otrās daļas 2. punkta, uzskata par pastāvīgajām ganībām. Minētās platības piecus secīgus gadus pēc pārveidošanas dienas izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai.

5. Dalībvalstis 2015. un 2016. gadā veic pārbaudes, lai pārliecinātos par 1. un 3. punkta ievērošanu.

1. Neatbilstības “atkārtošanās” ir neatbilstība vienai un tai pašai prasībai vai standartam, kas trijos secīgos kalendāra gados konstatēta vairāk nekā vienu reizi, ja saņēmējs ir ticis informēts par iepriekšēju neatbilstību un ja viņam attiecīgā gadījumā ir bijusi iespēja veikt pasākumus, kas vajadzīgi minētās iepriekšējās neatbilstības novēršanai. Lai konstatētu neatbilstības atkārtošanos, ņem vērā neatbilstības, kuras konstatētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1122/2009, un jo īpaši uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā norādītie LLVA 3 (labi lauksaimniecības un vides apstākļi) un Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2013. gada 21. decembra redakcijā) II pielikumā norādītās LNPP 2 (likumā noteiktās pārvaldības prasības) ir līdzvērtīgas.

2. Neatbilstības “apjomu” nosaka, jo īpaši izvērtējot to, vai neatbilstībai ir tālejoša ietekme vai arī tā ietekmē tikai konkrēto lauku saimniecību.

3. Neatbilstības “smagums” ir jo īpaši atkarīgs no tā, cik nozīmīgas ir neatbilstības sekas, ņemot vērā attiecīgās prasības vai standarta mērķus.

4. Tas, vai neatbilstība ir “pastāvīga”, ir atkarīgs no šīs neatbilstības ietekmes ilguma vai no tā, kādas ir iespējas minēto ietekmi novērst ar pieņemamiem līdzekļiem.

5. Šīs nodaļas piemērošanas vajadzībām neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir atklātas jebkāda veida kontrolēs, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, vai ja tās jebkādā citā veidā ir darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai, attiecīgā gadījumā, maksājumu aģentūrai.

1. Ja konstatētā neatbilstība ir saņēmēja nolaidības rezultāts, piemēro samazinājumu. Minētais samazinājums parasti ir 3 % no kopsummas, ko veido maksājumi un gada piemaksa, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā.

Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz neatbilstības nozīmīguma novērtējumu, kuru kompetentā kontroles iestāde sniegusi kontroles ziņojumā iekļautajā novērtējuma daļā, un ņemot vērā 38. panta 1.–4. punktā minētos kritērijus, tomēr var nolemt samazināt minēto procentuālo daļu līdz 1 % vai palielināt to līdz 5 % no kopsummas, kas minēta pirmajā daļā, vai – ja noteikumos par attiecīgo prasību vai standartu ir paredzēta izvēles iespēja neturpināt neatbilstības izskatīšanu, ja tā ir konstatēta gadījumos, par kuriem atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 5. punktu un 17. panta 6. punktu, – nepiemērot nekādu samazinājumu.

2. Ja dalībvalsts nolemj nepiemērot administratīvo sodu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktu un saņēmējs nav izlabojis situāciju kompetentās iestādes noteiktajā termiņā, piemēro administratīvo sodu.

Kompetentās iestādes noteiktais termiņš nav vēlāks par nākamā gada beigām pēc gada, kurā neatbilstība konstatēta.

3. Gadījumos, kad dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju un saņēmējs nav izlabojis situāciju kompetentās iestādes noteiktajā termiņā, šā panta 1. punktā paredzēto samazinājumu vismaz 1 % apmērā ar atpakaļejošu spēku piemēro attiecībā uz sākotnējā konstatējuma gadu, kad tika piemērota agrīnās brīdināšanas sistēma, ja ir konstatēts, ka neatbilstība nav novērsta maksimālajā periodā, kas ilgst trīs secīgus kalendāros gadus, sākot no minētā gada un ieskaitot to.

Kompetentās iestādes noteiktais termiņš nav vēlāks par nākamā gada beigām pēc gada, kurā neatbilstība konstatēta.

Nosakot neatbilstības atkārtošanos saskaņā ar 4. punktu, neatbilstība, kuru saņēmējs ir novērsis noteiktajā termiņā, nav uzskatāma par neatbilstību.

4. Neskarot tīšas neatbilstības gadījumus, vienas un tās pašas neatbilstības pirmajā atkārtošanās reizē piemērojamo samazinājumu nosaka trīskārt lielāku par samazinājumu, kas piemērojams saskaņā ar 1. punktu.

Ja neatbilstības atkārtojas arī turpmāk, piemērojamo samazinājumu ikreiz nosaka trīskārt lielāku par iepriekšējā neatbilstības atkārtošanās reizē piemēroto samazinājumu. Tomēr maksimālais samazinājums nepārsniedz 15 % no 1. punktā minētās kopsummas.

Ja ir sasniegti maksimālie 15 %, maksājumu aģentūra informē attiecīgo saņēmēju, ka gadījumā, ja to pašu neatbilstību konstatēs vēlreiz, uzskatīs, ka saņēmējs ir rīkojies tīši 40. panta nozīmē.

Administratīvo sodu aprēķināšana un piemērošana tīšas neatbilstības gadījumā

Ja konstatēto neatbilstību saņēmējs pieļāvis tīši, samazinājums, kas jāpiemēro 39. panta 1. punktā minētajai kopsummai, parasti ir 20 % no minētās kopsummas.

Ja neatbilstība 2. panta 1. punkta otrās daļas 2) apakšpunkta b) punkta nozīmē ir neatbilstība arī 2. panta 1. punkta otrās daļas 2) apakšpunkta a) punkta nozīmē, piemēro administratīvos sodus saskaņā ar noteikumiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 77. panta 8. punkta a) apakšpunktu.

1. Attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumiem, kas noteikti to pasākumu atbalsta saņēmējiem, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, piemēro tos noteikumus par kontroles sistēmu un administratīvajiem sodiem, kas noteikti šajā regulā un īstenošanas aktos, kurus Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1306/2013.

2. Savstarpējās atbilstības pienākumu nepildīšanai, par kuru nav piemēroti administratīvie sodi, jo uz to attiecas Regulas (EK) Nr. 73/2009 23. panta 2. punktā vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 51. panta 2. punktā minētais de minimis noteikums, piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punkta otro daļu, proti, kontroles iestādes pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka saņēmējs ir izlabojis konstatētās neatbilstības.

No 2015. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 1122/2009 un (ES) Nr. 65/2011.

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

( 3 ) Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

( 7 ) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

( 10 ) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.).

( 11 ) Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

( 12 ) Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

( 14 ) Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

( 15 ) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un groza minētās regulas X pielikumu (skatīt šā Oficiālā Vēštneša 1. lpp.).

( 16 ) Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku apvidu saglabāšanas prasībām (OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.).

( 17 ) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

( 18 ) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1393 (2016. gada 4. maijs),	L 225	41	19.8.2016
►M2	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/723 (2017. gada 16. februāris),	L 107	1	25.4.2017